Sakas novada un Vērgales pagasta

Sakas novada un Vērgales pagasta PAŠVALDĪBU APVIENOŠANĀS PROJEKTS ZIĥOJUMS 2008.gada oktobris

SATURS 1. Novada attīstība stratēăija... 3 1.1. Novadu raksturojošie galvenie parametri...3 1.1.1. Teritorija...6 1.1.2. Iedzīvotāji...9 1.1.3. Sasniedzamība...11 1.1.4. Pamatbudžeta ieħēmumi...12 1.2. Potenciālā novada priekšrocības un problēmas...19 1.3. Novada izveidošanas un darbības principi...19 1.4. Pašvaldību funkciju īstenošanas startēăija novadā...21 1.5. Efeltīvas pārvaldes un labas pārvaldības izveides stratēăija novadā...32 1.6. Investīciju prioritātes, reformas dotāciju no valsts budžeta izlietošanas plāns...33 2. Novada pašvaldības administratīvā struktūra...37 2.1. Lēmējvara...37 2.2. Izpildinstitūcijas...45 2.3. Pakalpojumu centri...61 3. Apvienošanās īstenošanas plāns...68 2

1. NOVADA ATTĪSTĪBAS STRATĒĂIJA 1.1. Novadu raksturojošie galvenie parametri Pāvilostas novada pašvaldību, ko apvienojoties veidos Sakas novads un Vērgales pagasts, raksturo šādi parametri: 1. tabula. Pāvilostas novadu raksturojošie parametri Novada nosaukums Rajons Plānošanas reăions Pāvilostas novads Liepājas rajons Kurzemes reăions Teritorijas platība Sakas novads- 331 km 2 Vērgales pagasts- 191 km 2 Iedzīvotāju skaits Sakas novads- 1754 Vērgales pagasts- 1528 Iedzīvotāju blīvums Sakas novads- 5,3 iedz./km 2 Vērgales pagasts- 8 iedz./km 2 Novada teritoriālais 1 pilsēta dalījums 2 pagasti Administratīvais centrs Pāvilosta Pakalpojumu centri Ekonomiskās aktivitātes centrs Sakā, Vērgalē Pāvilosta Novada dome Pamatbudžeta ieħēmumi Mērėdotācijas investīcijām apjoms 14 deputāti (līdz 2009.gada vēlēšanām) 9 deputāti (pēc 2009.gada vēlēšanām) Sakas novadā- Ls 1298 948 ( 2007.g.) Vērgales pagasts- Ls 487 091 ( 2007.g.) Sakas novads- Ls 300 000 Vērgales pagasts- Ls 200 000 3

1.attēls. Pāvilostas novada karte 4

2. attēls. Liepājas rajona karte 5

Novada nosaukums Likums Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu (06.06.1991.) paredz, ka: Nosaukumus administratīvajām teritorijām rajonu pilsētām, novadiem un pagastiem piešėir, kā arī tos pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību domju (padomju) lēmumiem. Novads tiek veidots apvienojot Liepājas rajona pašvaldības Sakas novadu un Vērgales pagasta pašvaldības. Novada nosaukums Pāvilostas novads. Novada teritoriālais dalījums Likums Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu (06.06.1991.) nosaka, ka: Novadu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī to robežas groza Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem. Izveidojot novadu, kā novada teritoriālo dalījumu, saglabā novada pilsētas un novada pagastus. Lēmumu par novada teritoriālo dalījumu pieħem attiecīgā novada dome un divu nedēĝu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei. Novada pagastu robežas nosaka attiecīgā novada dome. Administratīvi teritoriālās reformas likums nosaka, ka, izveidojot novadu, tajā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) iegūst novada teritoriālās vienības statusu un saglabā savu nosaukumu. Adreses pierakstā tiek iekĝauts gan administratīvās vienības (novada), gan arī novada teritoriāla dalījuma (pilsētas, pagasta) nosaukums. Potenciālais novads kā administratīva teritorija sastāv no trijām teritoriālām vienībām: - Pāvilostas pilsēta; - Sakas pagasts; - Vērgales pagasts. Potenciālais novads ietilpst Liepājas rajonā, visas potenciālā novada pašvaldības ietilpst Kurzemes plānošanas reăionā. 6

Administratīvais centrs Likumā Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu (06.06.1991.) teikts, ka: Novada administratīvo centru nosaka attiecīgā novada dome. Pāvilostas novada administratīvais centrs ir Pāvilostas pilsēta. Pāvilosta ir izteikts centrs novada teritorijā ar pietiekamu apkalpes un attīstības potenciālu. Pāvilostas novietojums teritorijā ir relatīvi labvēlīgs, kaut gan sliktāki sasniedzamības rādītāji ir Saraiėu un Ziemupes apkaimei. Tās uzlabošanai ieteicama transporta infrastruktūras attīstība. Ăeogrāfiskais apraksts 1.1.1. Teritorija Ăeogrāfiski Pāvilostas novada pašvaldību grupa atrodas Latvijas dienvidrietumos, Kurzemes plānošanas reăionā, iekĝaujas Liepājas rajona ziemeĝrietumu daĝā un aizħem 515 km² lielu teritoriju. 2. tabula. Pāvilostas novada teritoriālā platība Platība Pašvaldība (km²) Īpatsvars kopējā teritorijā (%) Pāvilostas pils. 6,32 1,25 Sakas pag. 318 61,75 Vērgales pag. 190,635 37,00 KOPĀ: 514,955 100 Vislielāko platību no novada teritorijas aizħem Sakas pagasts 318 km², t.i., 61,75 % no kopējās novada teritorijas. Otrs lielākais pagasts teritorijas ziħā ir Vērgales pagasts, tas aizħem 190,635 km² lielu platību, t.i., 37 % no novada teritorijas. Vismazākā platība ir Pāvilostas pilsētai 6,32 km², un tas ir 1,25 % no novada teritorijas. (skat. 1.tabulu). Pāvilostas novada pašvaldību grupa veidojas, kā kompakta teritorija, kas sastāv no Pāvilostas pilsētas un tai apkārt esošajiem 2 pagastiem, kurus ar Pāvilostas pilsētu savieno samērā labs valsts nozīmes 1.kategorijas autoceĝš P-111: Ventspils (Leči )- GrobiĦa (skat.1. attēlu). 7

No zemes izmantošanas veidiem lielāko daĝu aizħem meža zemes 34 095,6 ha, 65,3 % no novada teritorijas, kas ir stipri lielāks mežainuma rādītājs, nekā vidēji Latvijā (43 %). Lauksaimniecībā izmantojamās zemes 11929,7 ha (22.8 %). Pārējie zemes izmantošanas veidi aizħem relatīvi nelielas platības - zem ūdeħiem atrodas 930,6 lielas zemes platības (1,8 %), purvi aizħem 985,6 ha lielu teritoriju (1,9 %), apbūvētās teritorijas 595,4 (1,1 %), bet pārējie zemes izmantošanas veidi aizħem 3685,2 ha lielu platību (7,1 %). 3. attēls. Novada kopplatības sadalījums administratīvi teritoriālajām vienībām Sakas pagastā lielāko platību 70,8 % no kopējās zemes platības aizħem meži. 28,5 % mežu ir arī Vērgales pagastā. Pārējie zemes lietojumu veidi aizħem samērā mazas teritorijas, ko sīkāk var skatīt 2. tabulā un 4. attēlā 3. tabula. Zemes sadalījums pa zemes lietošanas veidiem Pāvilostas novada pašvaldībās Kopējā platība Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Meži Purvi ŪdeĦi Apbūvētās teritorijas Pārējās zemes km2 % no novada terit. % no pašv. terit. % no pašv. terit. Pašvaldība ha ha ha ha ha ha ha Pāvilostas pilsēta 704,8 1,4 149,7 1,3 230,8 0,7-0 2,2 0,2 91,6 15,4 230,5 6,3 Sakas pag. 3 2453,8 62,1 4776,3 40,0 24158,1 70,8 635,3 64,5 499,8 53,7 142,0 23,9 2242,3 60,8 Vērgales pag. 19 063,5 36,5 7 003,7 58,7 9 706,7 28,5 350,3 35,5 428,6 46,1 361,8 60,7 1212,4 32,9 KOPĀ 52 222,1 11929,7 34 095,6 985,6 930,6 595,4 3685,2 (%) no novada teritorijas 100 22,8 65,3 1,9 1,8 1,1 7,1 % no pašv. terit. % no pašv. terit. % no pašv. terit. % no pašv. terit. 8

4. attēls. Novada teritorija pa zemes izmantošanas veidiem Pāvilostas novada teritorijā ir 17 kapsētas, no tām: Pāvilostas pilsētā- Pāvilostas pilsētas kapi, Sakas pagasta teritorijā ir 11 kapsētas- Lankas, Stembres, Akmensraga, GrīĦu, Ebreju ( fašisma upuru kapi), Plāteru, Ulmales, Labraga, Pieviku, Baložu un SaĜienas kapsēta Vērgales pagasta teritorijā ir 5 kapsētas- Annas, RoĦu, Ziemupes, Vērgales un Tvērēju kapsētas. Pāvilostas novada teritorijā ir 11 baznīcas, no tām: Pāvilostas pilsētā ir 4 baznīcas: Pāvilostas evaħăēliski luteriskā baznīca, Pāvilostas katoĝu baznīca un Pāvilostas baptistu baznīca. Sakas pagastā ir 4 baznīcas: Sakas baznīcas Latvijas baptistu draudze, Sakaslejas evaħăēliski luteriskā baznīca, Labraga evaħăēliski luteriskā baznīca un Ulmales Latvijas baptistu draudze, kā arī SaĜienas evaħăēliski luteriskā baznīca, kas nedarbojas. Vērgales pagastā ir 3 baznīcas: Vērgales evaħăēliski luteriskā baznīca, Ziemupes evaħăēliski luteriskā baznīca un Saraiėu evaħăēliski luteriskā baznīca. 1.1.2. Iedzīvotāji Pāvilostas novada kopējais iedzīvotāju skaits ir 1754 (dati uz 01. 08. 2008). Pāvilostas novada teritorijā iedzīvotāju skaits samazinās ar katru gadu. Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir saistīta ar negatīvo iedzīvotāju dabisko pieaugumu, kā arī iedzīvotāju mehānisko kustību migrāciju. 9

Pāvilostas novadā ir viena pilsēta Pāvilosta, ar 1121 iedzīvotājiem, pārējie iedzīvotāji izvietojušies 2 pagastos. Tajos iedzīvotāju skaits ir no 633 Sakas pagastā līdz 1528 Vērgales pagastā. Attiecīgi topošā Pāvilostas novadā pilsētas iedzīvotāju īpatsvars ir 34 %, bet lauku iedzīvotāju īpatsvars ir 66 %. No pagastiem ar vislielāko iedzīvotāju skaitu ir Vērgales pagasts (1528 iedzīvotāji). 4. tabula. Iedzīvotāju skaits pašvaldībās uz 01.08.2008 Pašvaldība 01.08.2008 Pāvilostas pils. 1121 Sakas pag. 633 Vērgales pag. 1528 Kopā 3282 5. attēls. Iedzīvotāju skaita sadalījums Pāvilostas novadā 5. tabula. Iedzīvotāju blīvums Apdzīvotība Pašvaldība iedz/km2 Pāvilostas pils. 177,37 Sakas pag. 1,95 Vērgales pag. 8,015 Kopā 6,37 Vidējais iedzīvotāju blīvums novadā ir 6,37 cilvēki uz kvadrātkilometru. 10

1.1.3. Sasniedzamība Pāvilostas novadā valsts autoceĝi veido 124,98 km garu tīklu. (skat. 5. tab.) 6. tabula. Pāvilostas novadā esošo autoceĝu un ielu blīvums Pašvaldība Valsts autoceĝi km Pašvaldību autoceĝi km Ielas km Kopā pašvaldībā km Teritorijas platība km² CeĜu blīv. km/1 km² Pāvilosta 3,5-36 39,5 6,32 6,25 Saka 75 44-119 318 0,37 Vērgale 46,48 66,91-113,39 190,635 0,594 kopā: 124,98 110,92 36 271,89 514,955 0.53 Kā nozīmīgākais autoceĝš, kas šėērso novada teritoriju, minams GrobiĦa- Ventspils (Leči ) (P111), kas ir klasificēts kā valsts autoceĝš. Kā nākamais svarīgākais autoceĝš ir minami autoceĝi: 1. Aizpute- Saka 4A119 2. Labrags- Rīva- Sarkanvalks V41186 3. Lankas- Cīrava- Turaidas V41194 4. Liepāja- Šėēde -Ziemupe V1188 5. Vērgale- Ziemupe V1190 6. Medze Saraiėi V1229 7.Cīrava Medze V1192 8.ZemgaĜi Vērgale V1191 9. CeĜš uz Pāvilostu V41187 7. tabula. Attālums no pagastu centriem līdz novada centram Pagastu centri Pagasts Attālums līdz novada centram (km) Saka Sakas pag. 28,3 Vērgale Vērgales pag. 27,1 Attālākā vieta Pāvilostas novadā ir Šėēdes skola, no kurienes līdz Pāvilostas novada centram Pāvilostai ir 39,7 km. Par cik lielākā daĝa pagastu centru atrodas valsts galveno vai 1. šėiras autoceĝu tuvumā, kas ir asfaltēti, tad arī savā starpā no viena pagasta centra uz citu var nokĝūt pa asfaltēta seguma autoceĝu. Pāvilostas novadā autoceĝu un ielu blīvums ir 0.53 km/1km². 11

Nepietiekamie līdzekĝi pašvaldību ceĝu tīkla uzturēšanai nav Ĝāvuši veikt plānotos uzturēšanas darbus, kas novedis pie tā, ka pārsvarā šie ceĝi ir nelīdzeni un bedraini, segas zaudējušas spēju ilgstoši pretoties satiksmes slodzēm un nelabvēlīgiem laika apstākĝiem. Finansējums valsts autoceĝiem tiek iedalīts pēc autoceĝu tīklā veicamajiem darbiem, t.i., ikdienas uzturēšanas darbi (ceĝu uzturēšana ziemā, ceĝa zīmju nomaiħa, sīki remonti, ceĝa zīmju mazgāšana, barjeru nomaiħa, segumu uzturēšana un kopšana u.c.), periodiskie darbi (asfaltbetona seguma atjaunošana, svītru un ass līniju krāsošana, tiltu remonts u.c.), autoceĝu projektēšana, būvniecība un rekonstrukcija. Nopietna problēma, kas skar ne tikai novada, bet visus valsts ceĝus, ir tā, ka smagsvara auto pārvadātāji visai bieži neievēro atĝauto pārvadājamo tonnāžu, līdz ar to ceĝi tiek sabojāti. Seguma noturība neatbilst smagsvara transportlīdzekĝu svaram. Transporta slodze novada ielām un ceĝiem pamazām pieaug. Arvien lielāku lomu pasažieru pārvadājumos ieħem personīgais autotransports. Sabiedriskajam transportam vajadzētu nodrošināt cilvēkiem stabilu, ātru un ērtu saikni ar darbavietām, ārstniecības, izglītības u.c. iestādēm. Diemžēl šis nodrošinājums Pāvilostas novadā nav pietiekošs. Pasažieru pārvadājumus no vienas puses ietekmē to zemā maksātspēja, tarifu maiħas, no otras - nodarbinātība, komforts, individuālo transportlīdzekĝu skaita palielināšanās un to izmantošana, kā arī transporta kursēšanas izdevīgie vai neizdevīgie laiki, kas ietekmē strādājošo nokĝūšanu no pagasta uz Pāvilostu un atpakaĝ. Par cik sabiedriskā transporta plūsma nav pietiekama visu iedzīvotāju vajadzībām, un arī sabiedriskā transporta maršruti neiet caur visām apdzīvotām vietām, tad pašvaldības pašas organizē iedzīvotāju pārvadājumus. 1.1.4. Pamatbudžeta ieħēmumi Ar likumu noteikto funkciju realizēšanai katrai pašvaldībai ir nepieciešami līdzekĝi, jeb finanšu resursi. Pašvaldību finanšu resursus veido pašvaldību budžets. Pašvaldības budžeta mērėis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekĝu apjoms pašvaldībai ir nepieciešams ar likumu noteikto funkciju realizēšanai. Pašvaldību budžeta veidošanās ir sarežăīts process, kuru nosaka un regulē valsts. Pašvaldību budžetu veidošanās kārtību reglamentē likums Par pašvaldību budžetiem un likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Pašvaldību budžets lielā mērā ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita un struktūras attiecīgās pašvaldības teritorijā. 12

Apkopojot Pāvilostas novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžetu ieħēmumus, kas par 2007. gadu sastāda 1 298 948 Ls var secināt, ka lielāko īpatsvaru, jeb 0,27 % veido nodokĝu ieħēmumi, kas sastāda 344 992 Ls. Vislielāko daĝu no kuriem sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis 283 542 Ls, jeb 0,22 %. Ienākumi no nekustamā īpašuma nodokĝa sastāda 0,05 % no kopējiem ieħēmumiem. Otra lielākā ieħēmumu sadaĝa budžetos ir ieħēmumi no transfertiem, kas sastāda 0,29 % no kopējiem budžeta ieħēmumiem jeb 377 400 Ls, kur attiecīgi Valsts budžeta transferti veido 0,27 %, bet Pašvaldību budžeta transferti 0,02 % no kopējiem ieħēmumiem. Pārējās budžetu ieħēmumu sadaĝas veido atlikušos 0,44 % no kopējiem 2007.gada ieħēmumiem, tie ir: nenodokĝu ieħēmumi 486 005 Ls, jeb 0,37 % un budžeta iestāžu ieħēmumi 90 551 Ls, jeb 0,07 %. 9.attēls. Pāvilostas novada pašvaldību budžeta ieħēmumu sadalījums 2007. gadā Izvērtējot Pāvilostas novadu veidojošo pašvaldību budžeta ieħēmumus 2007. gadā pašvaldību griezumā tad var secināt, ka lielāko budžeta ieħēmumu īpatsvaru veido Sakas novada pašvaldības budžeta ieħēmumi, kas ir 1 298 948 Ls apmērā un sastāda 0,27 % no visiem novada pašvaldību budžetu ieħēmumiem. Pašvaldību budžeta ieħēmumu sadalījumu skat. zemāk. 13

8. tabula. Pāvilostas novada pašvaldību ieħēmumi Pašvaldība IeĦēmumi (LVL), 2007. gadā % no novada ieħēmumiem Sakas novads 1 298 948 72,7 Vērgales pagasts 487 091 27,3 Kopā 1 786 039 100 10.attēls. Pāvilostas novada pašvaldību ieħēmumi 2007. gadā Pāvilostas novada pašvaldību ieħēmumi ar katru gadu palielinās. Kā redzams tabulā un attēlā zemāk, pamatbudžeta ieħēmumi palielinājušies no 372 328 miljoniem latu 2003. gadā līdz 1 298 948 miljoniem latu 2007. gadā. 9. tabula. Pāvilostas novada pašvaldību ieħēmumi pa gadiem Pagasts 2003 2004 2005 2006 2007 Pāvilostas pilsēta 372 328 626 304 - - - Sakas pagasts 89 127 90 318 - - - Sakas novads - - 612 828 940 553 1 298 948 Vērgales pagasts 198 139 212 592 335 235 417 581 487 091 Kopā (LVL) 659 594 929 214 948 063 1 358 134 1 786 039 14

11.attēls. Pāvilostas novada pašvaldību ieħēmumi pa gadiem 10. tabula. Pāvilostas novada pašvaldību bilances kopsumma uz 2007. gada 31.decembri Pagasts Bilances kopsumma Sakas novads 4 225 493 Vērgales pagasts 1 754 927 Kopā 5 980 420 Ja analizē Pāvilostas novadu veidojošo pašvaldību budžetu izdevums 2007.gadam, kuru kopējais apjoms ir 1 786 039 Ls, tad pašvaldību griezumā aina ir līdzīga kā ieħēmumu sadaĝā. Vislielākais īpatsvars ir Sakas novada pašvaldībai 1 298 948 Ls, jeb 72,7 % no kopējiem izdevumiem. Tas izskaidrojams ar lielāku pašvaldības iestāžu un struktūru skaitu, kā arī ar lielāku pašvaldībā strādājošo skaitu, salīdzinājumā ar pārējām pašvaldībām. Pāvilostas novada pašvaldību izdevumus un to procentuālo sadalījumu skat. zemāk. 11. tabula. Pāvilostas novada pašvaldību izdevumi Pašvaldība Izdevumi, 2007. gadā % no novada ieħēmumiem Sakas novads 955 125 64,09 Vērgales pagasts 535 274 35,91 Kopā 1 490 399 100 15

12.attēls. Pāvilostas novada pašvaldību izdevumi 2007.gadā Attiecīgi vērtējot Pāvilostas novadu veidojošo pašvaldību budžetu izdevumus 2007.gadam pa izdevumu veidiem, tad var secināt, ka vislielāko īpatsvaru veido izdevumi: vispārējie valdības dienesti, kas sastāda 397 705 Ls un veido 26,68 % no visiem pašvaldību izdevumiem. Izdevumu veidi un procentuālais to sadalījums apkopots tabulā. 12. tabula. Pāvilostas novada pašvaldību izdevumi pa izdevumu veidiem Izdevumi (LVL), 2007. gadā, Izdevumi (LVL), 2007. gadā, Sakas Izdevumi (LVL), 2007. gadā, kopā % no novada izdevumiem Izdevumu veids Vērgale novads Izglītība 160 522 211 927 372 449 24,99 Vispārējie valdības dienesti 163 651 234 054 397 705 26,68 Pašvaldības teritoriju un 308 196 20,68 mājokĝu apsaimniekošana 42 606 265 590 Atpūta, kultūra un reliăija 58 710 141 155 199 865 13,40 Sociālā aizsardzība 16 428-16 428 1,10 Vides aizsardzība 30 255-30 255 2,03 Ekonomiskā darbība 58 765 56 831 115 596 7,75 Sabiedriskā kārtība un 24 361 1,65 drošība 3 822 20 539 Veselība 515 25 029 25 544 1,71 Aizsardzība - - - - Kopā 535 274 955 125 1 490 399 100 16

13.atēls.. Pāvilostas novada pašvaldību izdevumi 2007.gadā pa izdevumu veidiem Analizējot Pāvilostas novadu veidojošo pašvaldību budžetus, svarīgs rādītājs ir arī pašvaldību saistību apjoms. Tas atspoguĝo pašvaldību Ħemtos aizħēmumus līdz 2008.gada 1.augustam. Kopējais saistību apjoms bija 197 946 Ls un atgriešanas termiħš ir līdz pat 2026.gadam. Pašvaldību griezumā vislielākais saistību apjoms ir Sakas novada domei, kas sastāda 57,29 % no visām pašvaldību saistībām, kas jāatgriež laika līdz 2026. gada 20.aprīlim. 14.attēls. Pāvilostas novada pašvaldību saistību apmērs 17

13. tabula Pāvilostas novada pašvaldību saistību apmērs Pagasts Sakas novads Mērėis Atmaksas termiħš Parāds uz pārskata perioda beigām Sporta zāles būvniecība 20.07.2015. 44 000 Ūdenssaimniecības attīstība Pāvilostas pilsētā 20.04.2026. 67 505 Katlu mājas remonts 20.11.2008. 1 908 Kopā LVL 113 413 Vērgales pagasts Siltumtīklu rekonstrukcija 01.11.2009. 5 033 Sporta zāles renovācija 20.05.2013. 12 000 Autobusa iegāde 20.06.2014. 14 000 84 533 Autobusa iegāde 20.11.2014. 17 500 Ūdenssaimniecības projekta dokumentācijas izstrāde 20.11.2016. 36 000 Kopā 197 946 Analizējot pamatbudžeta ieħēmumus un izdevumus kopumā, salīdzinot pēdējo gadu griezumā, var secināt, ka ir vērojama tendence budžeta ieħēmumiem un izdevumiem palielināties. Tas lielā mērā ir izskaidrojams arī ar minimālās algas pieaugumu, energoresursu cenu pieaugumu un tam sekojošu augsto inflācijas līmeni valstī. Līdz ar to prognozēt kāds būs pašvaldību budžets 2009.gadā, kad ir plānota Administratīvās reformas īstenošana valstī, ir samērā problemātiski. Jebkurā gadījumā, Ħemot vērā patreizējos inflācijas tempus valstī, pašvaldību budžetiem jābūt būtiski lielākiem, salīdzinājumā ar patreizējo stāvokli. Vērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību finansiālās iespējas, var secināt, ka reformas rezultātā novada struktūrā darbinieku skaitu plānots palielināt. Pie kam tas ir izraisīts objektīvu apstākĝu dēĝ, jo tik liela novada, kāds ir plānots Pāvilostas novads, efektīvai pārvaldei ir nepieciešami papildus finanšu resursi. Taču arī uz vietām esošajās pagastu teritorijās ar likumu pašvaldībām uzliktās funkcijas ne viens nav atcēlis vai samazinājis. Valdībai un Saeimai ir jādara viss, lai visas, to iniciatīvas rezultātā, jaunizveidotās novadu pašvaldības būtu finansiāli patstāvīgas un vienādā mērā spējīgas pilnā apjomā veikt tām ar likumu uzliktās funkcijas. Tā kā pašvaldības nenodarbojas ar uzħēmējdarbību, bet gan pilda tām ar likumu uzliktās funkcijas, tad ar likumdošanas palīdzību ir jānodrošina tādi apstākĝi, lai visas pašvaldības varētu vienādā mērā pildīt tām ar likumu uzliktās funkcijas. 18

1.2. Potenciālā novada priekšrocības un problēmas Novada stiprās puses: - ăeogrāfiski viendabīga teritorija; - liela jūras krasta robeža; - neaizsalstoša osta; - nozīmīgi meža resursi; - attīstīta zvejniecība; - attīstīta lauksaimniecība; - attīstīta kokapstrāde; - iespēja attīstīt tūrismu; - salīdzinoši attīstīts ceĝu tīkls; - dabas resursu potenciāls (meži); - nav jūtamas īpašas atškirības iedzīvotāju etniskās un reliăiskās piederības ziħā; - salīdzinoši augsta vides kvalitāte; - attīstītas kultūras, sporta tradīcijas un pašdarbība; Problēmas: - salīdzinoši mazattīstīta uzħēmējdarbība lauku teritorijā; - slikta ceĝu kvalitāte un salīdzinoši mazs melnā seguma īpatsvars reăionālas nozīmes ceĝiem; - nepietiekošs dzīvojamais fonds un zema ēku energoefektivitāte; - iedzīvotāju skaita samazināšanās; - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju izbraukšana uz citiem reăioniem; - salīdzinoši zema darbaspēka kvalifikācija lauku teritorijās. DaĜa no problēmām nav risināmas vai ir risināmas valsts līmenī. Novada mērogā būs iespējams veiksmīgāk risināt ietekmējamās problēmas, kā arī sadarboties ar uzħēmējsabiedrībām, valsts institūcijām, NVO un citām ieinteresētajām pusēm. 1.3. Novada izveidošanas un darbības principi Pāvilostas novada izveidošanas mērėis ir spēcīga un funkcionāla pašvaldība, kas ir attīstīties spējīga, spēj piesaistīt nacionālo, Eiropas struktūrfondu un cita veida finansējumu, kā arī nodrošina kvalitatīvu un pieejamu likumā noteikto funkciju izpildi. 19

Pāvilostas novada pamatvērtība novada iedzīvotāji un viħu intereses: ienākumu gūšanas iespējas, kvalitatīva izglītības iegūšana, lietderīga brīvā laika pavadīšana, kā arī plašs kvalitatīvu pakalpojumu spektrs. Pāvilostas novada izveidošana tiek balstīta uz sekojošiem principiem: - Demokrātiskas vienlīdzības princips. - Pārstāvības demokrātijas princips. - Līdzdalības demokrātijas princips. - Ieinteresētās puses un sociālais dialogs. - Novada pašvaldības iestāžu un struktūru darbības pārredzamība. - Pakalpojumu kvalitāte. - Pakalpojumu ērta (tuva) pieejamība. Demokrātiskas vienlīdzības princips Visās darbībās novads ievēro novadu veidojošo pašvaldību un iedzīvotāju vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Pārstāvības demokrātijas princips - Novada darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija, ievēlētie novada deputāti pārstāv savu pašvaldības teritoriju. - Iedzīvotāji novada līmenī ir tieši pārstāvēti novada domē. - Katram novada iedzīvotājam ir tiesības piedalīties novada demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieħem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti iedzīvotājiem. - Politiskās partijas novada līmenī veicina politiskās apziħas veidošanos un novada iedzīvotāju gribas izteikšanu. Līdzdalības demokrātijas princips - Novada institūcijas dod iedzīvotājiem un/vai to apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokĝus, kritiku un ierosinājumus atbilstošās novada darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem. - Novada institūcijas uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar iedzīvotājiem un/vai minētajām apvienībām, kā arī atbilstoši ieinteresētībai un iespējām iesaista iedzīvotājus un interešu grupas novada pārvaldībā. - Novada dome un institūcijas organizē tikšanos, informācijas apmaiħu un dialogu ar ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu novada darbības saskaħotību, pārredzamību un konsekventu attīstības plānošanu. 20

Ieinteresētās puses (sociālie partneri) un sociālais dialogs Novada dome veicina sociālo partneru lomu, Ħemot vērā interešu un motīvu dažādību; tā veicina dialogu sociālo partneru starpā, ievērojot viħu intereses. Trīspusēja Sociālo lietu augstākā līmeħa sanāksme par ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību veicina sociālo dialogu. Novada institūciju (iestāžu) un struktūru darbības pārredzamība - Lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu novada sabiedrības līdzdalību, novada iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti, cik to nosaka likumdošanas akti. - Novada domes sēdes ir atklātas, tāpat kā komiteju sēdes, izskatot priekšlikumus un balsojot par tiem. - Jebkuram novada iedzīvotājam un jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ar atbilstošu motīvu ir tiesības piekĝūt novada domes iestāžu un struktūru dokumentiem neatkarīgi no to veida, cik daudz to nosaka atbilstošie likumdošanas akti. - Katra iestāde vai struktūra pati savā reglamentā var noteikt īpašus noteikumus attiecībā uz pieeju tās dokumentiem. Pakalpojumu kvalitāte Viens no novada domes pamatuzdevumiem ir nodrošināt atbilstošu pakalpojumu kvalitāti likumā par pašvaldībām noteiktajām funkcijām, kā arī pastāvīgi uzlabot kvalitāti pakalpojumiem atbilstoši iedzīvotāju un ieinteresētu pušu interesēm. Pakalpojumu ērta (tuva) pieejamība. Novada domei jānodrošina pakalpojumu ērtu sasniedzamību vai alternatīvus risinājumus, ievērojot novada domes iespējas, kā arī iedzīvotāju un ieinteresēto pušu intereses. 1.4. Pašvaldību funkciju īstenošanas stratēăija novadā ORGANIZĒT IEDZĪVOTĀJIEM KOMUNĀLOS PAKALPOJUMUS Esošā situācija - Komunālos pakalpojumos ietilpst ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes nodrošināšana, kā arī daudzdzīvokĝu māju apsaimniekošana. 21

- Pašvaldības savu iespēju robežās pilda ar likumu noteiktās funkcijas, uzturot komunālās iestādes un struktūrvienības. Šīs iestādes nodarbojas ne tikai ar komunālo jautājumu risināšanu, bet arī ar teritorijas labiekārtošanu. - komunālos pakalpojumus nodrošina: 1) Pāvilostas pilsētā pašvaldības aăentūra Pāvilostas komunālais uzħēmums, 2) Vērgales pagastā SIA Vērgales komunālā saimniecība. - Atkritumu apsaimniekošanu pašvaldību teritorijās nodrošina uzħēmumi, ar ko pašvaldības noslēgušas līgumus. 1) Sakas novadā SIA EKO Kurzeme, 2) Vērgales pagastā SIA EKO Kurzeme. - Novada prioritātes komunālo pakalpojumu jomā visos pagastos ir ūdenssaimniecības, siltumapgādes un kanalizācijas uzlabošana un rekonstrukcija. Patreiz tiek plānoti un realizēti ūdenssaimniecības attīstības projekti, kā arī molu rekonstrukcijas projekts Pāvilostas ostai. Taču arī nākotnē būs nepieciešamas lielas investīcijas infrastruktūras sakārošanai visā novadā. - Viena no pašreizējām problēmām, iespējams arī nākotnē, ir iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem. 14.tabula Iedzīvotāju parādi novadā par komunālajiem pakalpojumiem Pašvaldība Parāds uz 01.08.08. Ls Pāvilostas pilsētā 10 430,93 Vērgales pagastā 5 816,23 Plānotā situācija novadā - Pāvilostas pilsētā komunālos pakalpojumus arī turpmāk piedāvās pašvaldības aăentūra Pāvilostas komunālais uzħēmums, bet Vērgales pagastā- SIA Vērgales komunālā saimniecība. Pakalpojumu tarifus noteiks Liepājas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulators. 22

GĀDĀT PAR SAVAS ADMINISTRATĪVĀS TERITORIJAS LABIEKĀRTOŠANU UN SANITĀRO TĪRĪBU Esošā situācija. - Sakas novadā teritorijas labiekārtošanas darbu funkcijas izpildi nodrošina pašvaldības dārzniece, bet Vērgales pagastā komunālā saimniecība. - Visās pašvaldībās ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas SIA EKO Kurzeme. - Teritorijas labiekārtošanas darbi pašvaldībās ir saistīti galvenokārt ar pilsētas un ciemu labiekārtošanu, kā arī ar kapsētu uzturēšanu kārtībā. - Ielu, ceĝu un laukumu uzturēšana pašvaldībās tiek organizēta, rīkojot iepirkumus un slēdzot līgumus ar uzħēmējiem. - Sakas novadā un Vērgales pagastā ir nodarbināti sētnieki, kas gādā par sanitāro tīrību pašvaldību teritorijās. Plānotā situācija novadā. - Novadā vietējo administrāciju paspārnē darbosies komunālās struktūrvienības, kas arī turpmāk organizēs un nodrošinās teritorijas labiekārtošanas darbus. NOTEIKT KĀRTĪBU KĀDĀ IZMANTOJAMI PUBLISKĀ LIETOŠANĀ ESOŠIE MEŽI UN ŪDEĥI Pašvaldība apstiprina vienotus saistošos noteikumus par kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeħi. Arī novada domē tiks apstiprināti saistošie noteikumi. Par noteikumu projekta sagatavošanu, balstoties uz Sakas un Vērgales pašvaldībās jau pieħemtajiem saistošajiem noteikumiem, atbildīgs būs pašvaldības izpilddirektors. GĀDĀT PAR IEDZĪVOTĀJU IZGLĪTĪBU Esošā situācija. Viena no svarīgākajām pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību. Šim mērėim pašvaldībās darbojas: - pirmskolas izglītības iestādes: Sakas novadā- 1, Vērgales pagastā-1. 23

- vispārējās mācību iestādes: Sakas novadā- vidusskola, Vērgales pagastāpamatskola. - Brīvā laika pavadīšanai bērni un jaunieši var apmeklēt Pāvilostas mūzikas skolu, Pāvilostas mākslas skolu, Dienas atbalsta centru KRAMS, Pāvilostas sporta skolu, Pāvilostas sporta zāli, Vērgales sporta zāli. Plānotā situācija novadā. Tā kā skolas lauku pašvaldībās ir nozīmīgs sabiedriskās dzīves centrs un arī nozīmīgs darba devējs, novadā ir svarīgi saglabāt skolu darbību. Tai pašā laikā, jāħem vērā, ka skolu darbība ir atkarīga no skolēnu skaita, bet Pāvilostas novada teritorijā vērojama dzimstības samazināšanās un līdz ar to arī bērnu skaita samazināšanās tendence. - Turpinās darbību divas pirmskolas izglītības iestādes, divas vispārējās mācību iestādes un mākslas skola un mūzikas skola. - Katra skola, pirmskolas mācību iestāde tradicionāli ir atsevišėa iestāde. Lai nodrošinātu izglītības iestāžu koordinētu darbību, pieredzes apmaiħas iespējas, savstarpēju palīdzību, plānots izveidot Izglītības departamentu. - Arī dažāda veida pulciħi atradīsies gan novada centrā, gan ārpus tā. NokĜūšanu līdz skolai, kā arī no skolas līdz mājām nodrošinās skolēnu autobusi, kas kursēs pēc noteikta maršruta. - Novada teritorijā darbojas bērnu Dienas atbalsta centrs Krams Pāvilostas pilsētā. - Jādomā arī par kvalificētu pedagogu piesaistīšanu novada skolām. RŪPĒTIES PAR KULTŪRU UN SEKMĒT TRADICIONĀLO KULTŪRAS VĒRTĪBU SAGLABĀŠANU UN TAUTAS JAUNRADES ATTĪSTĪBU Esošā situācija. Galvenās kultūras iestādes pašvaldībās ir bibliotēkas un kultūras nami. - Pāvilostas novadā ir Pāvilostas pilsētas kultūras nams un Vērgales kultūras nams, kur notiek aktīva kultūras dzīve, darbojas pašdarbības kolektīvi. Ik gadu kultūras dzīve aktivizējas. 24

- Novadā darbojas septiħas bibliotēkas. Novada bibliotēku tīklā ietilpst Pāvilostas bibliotēka, Sakas bibliotēka, Ulmales bibliotēka, Rīvas bibliotēka, Ziemupes bibliotēka, Saraiėu bibliotēka un Vērgales bibliotēka. - Visās bibliotēkās bez maksas pieejami sabiedriskie interneta pieejas punkti. Plānotā situācija novadā. - Domē būs Kultūras nodaĝa, kas koordinēs kultūras darbību novadā. - Bibliotēkas pagastos paliek kā vairākas atsevišėas iestādes, bet viena bibliotēka tiek noteikta, kā centrālā bibliotēka, kas nodrošina sadarbību starp visām bibliotēkām, tai skaitā, gan grāmatu apmaiħu, gan centralizētu pasūtījumu veikšanu. Novadā darbosies Pāvilostas novada centrālā bibliotēka. NODROŠINĀT VESELĪBAS APRŪPES PIEEJAMĪBU, KĀ ARĪ VEICINĀT IEDZĪVOTĀJU VESELĪGU DZĪVESVEIDU Esošā situācija 15. tabula. Medpunkti novadā 2008. gadā (pašvaldību dati) Pašvaldība Vērgales pagastā Pāvilostas pilsēta Medpunkts 1 ăimenes ārsta privātprakse 2 ăimenes ārstu privātprakses 16. tabula. Aptiekas paredzamā novada pašvaldībās 2008. gadā (pašvaldību dati) Pašvaldība Vērgales pagastā Pāvilostas pilsēta Aptiekas SIA Lapa 1 filiāle SIA Pāvilostas aptieka Plānotā situācija novadā. - Veselības problēmu gadījumā iedzīvotājiem jābūt pieejamai visa veida medicīniskai palīdzībai, līdz ar to novadā pagastu administratīvajās teritorijās ir maksimāli jānodrošina veselības aprūpe un nokĝūšana līdz ăimenes ārstu praksēm. - Novadā darbu turpinās ăimenes ārstu prakses un aptiekas. 25

- Novada pašvaldībai būtu jānodrošina sociālā dienesta sadarbība ar veselības aprūpes institūcijām, un jāveicina veselības aprūpes nodrošināšana sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. - Pāvilostas pilsētā paredzēts izveidot veselības aprūpes centru, kur bez ārstu privātpraksēm iedzīvotāji varēs saħemt arī cita veida medicīniskus pakalpojumus. NODROŠINĀT IEDZĪVOTĀJIEM SOCIĀLO PALĪDZĪBU UN SOCIĀLO APRŪPI Esošā situācija. - SaskaĦā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, patreiz pašvaldībās strādā sociālie darbinieki un atkarībā no pieprasījuma arī sociālie aprūpētāji. - Pašvaldības pirktie pakalpojumi veco Ĝaužu aprūpe institūcijās, bāreħu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpe institūcijās, psiholoăiskā un logopēdiskā palīdzība, pakalpojumi veselības aprūpes iestādēs (sociālās gultas slimnīcā). - Sociālā aprūpe tiek nodrošināta visās pašvaldībās, bet aprūpe pašvaldības tiek realizēta atšėirīgi, dažādi ir pabalstu piešėiršanas mehānismi pašvaldībās. - SaskaĦā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, patreiz pašvaldībās strādā 1 sociālais darbinieks, 1 sociālā darbinieka palīgs ( uz 0,5 slodzēm ) un 2 aprūpētāji, izejot no likumā noteiktā -1 darbinieks uz 1 000 iedzīvotājiem, - uz patreizējo brīdi Sakas novadā strādā 2 sociālie darbinieki uz pilnu slodzi un 7 aprūpētāji. Plānotā situācija novadā. - SaskaĦā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu novadā paredzēts veidot vienotu Novada sociālo dienestu, kas darbosies kā pašvaldības iestāde un koordinēs sociālo darbinieku un sociālo aprūpētāju darbu novadā. - Novada domē par sociālā dienesta darbību būs atbildīgs Sociālais departaments. Šobrīd valstī par primāriem uzskata tos pakalpojumus, kas ir balstīti uz ăimenes vides saglabāšanu, līdz ar to sociālajā dienestā nākotnē būtu jānodrošina sociālo specialitāšu daudzveidība un visas novada teritorijas apkalpošanas iespējas. 26

- Katras pašvaldības administrācijā paredzēts sociālais darbinieks un, vadoties pēc pieprasījuma, sociālais aprūpētājs. - Novada domē tiks apstiprināts vienots nolikums par sociālās palīdzības pabalstu piešėiršanas kārtību, balstoties uz Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumu. MK noteikumi paredz, ka pašvaldībai primāri jāizmaksā pabalsti GMI līmeħa nodrošināšanai visiem trūcīgiem iedzīvotājiem un tikai pēc tam var atbalstīt citus. - Novada pašvaldības pabalstu piešėiršanu, balstoties uz domes apstiprināto nolikumu, paredzēts veikt sociālajiem darbiniekiem, kas strādās pilsētas un pagasta administrācijās. Iedzīvotājiem pabalstu izmaksas tiks nodrošinātas visos pakalpojumu centros vietējās administrācijās. - Novada sociālajam dienestam ir jāveido sociālais starpsaziħas tīkls, kas nozīmē veselības aprūpes iestāžu, nevalstisko organizāciju un izglītības iestāžu sadarbību. - Jāparedz sociālais darbinieks, kas strādās ar ăimenēm ar bērniem. KĀRTOT AIZBILDNĪBAS, AIZGĀDNĪBAS UN ADOPCIJAS LIETAS, KĀ ARĪ AR AUDŽUĂIMENĒM SAISTĪTOS JAUTĀJUMUS Esošā situācija - BāriĦtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Tā attiecīgās pašvaldības teritorijā veic bāriħtiesas uzdevumus un sniedz Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veic mantojuma apsardzību un izdara apliecinājumus. BāriĦtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada darbības teritorija. BāriĦtiesas sastāvā ir priekšsēdētājs un tiesas locekĝi, kuru skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. BāriĦtiesas sastāvā var būt bāriħtiesas priekšsēdētāja vietnieks. BāriĦtiesu vada pašvaldības ievēlēts priekšsēdētājs. Gan priekšsēdētājam, gan locekĝiem ir jābūt attiecīgajai izglītībai, kāda noteikta likumā BāriĦtiesu likums. - BāriĦtiesa: 1) aizstāv bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības; 2) izskata iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildħa, aizgādħa vai audžuăimenes rīcību; 27

3) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un sniedz atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriħtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu; 4) sadarbojas ar citām bāriħtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem un policijas iestādēm, lai nodrošinātu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību; 5) informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ăimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība; 6) neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai; 7) sniedz palīdzību bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriħtiesā; 8) Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāv bērnu vai citu rīcībnespējīgu personu kriminālprocesā. - Pašreiz visās pašvaldībās darbojas BāriĦtiesas. Plānotā situācija novadā. - Izvēloties piemērotāko bāriħtiesas organizācijas veidu novadā, pašvaldībai vispirms jāizvēlas vai veidot novadā vienu bāriħtiesu, vai vairākas institūcijas katrai teritoriālai vienībai savu vai vienu pilsētas teritorijai un otru lauku teritorijai. Lēmums par to jāpieħem, balstoties uz situācijas apzināšanu par aprūpes tiesību atħemšanu, par aizbildħiem un aizbildnībā esošiem bērniem, par aizgādħiem un aizgādnībā esošiem bērniem, par veikto notariālo funkciju apjomu, par bāriħtiesu locekĝu izglītību. - Izvērtējot esošo situāciju, paredzēts veidot vienu BāriĦtiesu novadā. - Notariālās darbības tiks veiktas novada centrā un Vērgales pagastā. Katrā administrācijā darbosies bāriħtiesas priekšsēdētājs vai bāriħtiesas priekšsēdētāja vietnieks, kuram būs tiesības veikt notariālas darbības. - BāriĦtiesas darbu organizēs bāriħtiesas priekšsēdētājs un bāriħtiesas priekšsēdētāja vietnieks. 28

SNIEGT PALĪDZĪBU IEDZĪVOTĀJIEM DZĪVOKěA JAUTĀJUMU RISINĀŠANĀ Esošā situācija. Izpētot situāciju pašvaldībās, var redzēt, ka ir minimāls pieprasījums pēc sociālajiem dzīvokĝiem. Taču plānojot novada darbību nākotnē, ir svarīgi apzināt brīvo dzīvojamo fondu, kuru varētu piedāvāt speciālistiem, kurus plānots piesaistīt darbam jaunajā novada domē. Plānotā situācija novadā. - Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar dzīvojamo platību, novada domei jādomā nākotnē par dzīvojamo māju celtniecību. - Novada domei ir jāizstrādā nolikums par pašvaldības dzīvokĝu piešėiršanas kārtību un prioritātēm. SEKMĒT SAIMNIECISKO DARBĪBU ATTIECĪGAJĀ TERITORIJĀ, RŪPĒTIES PAR BEZDARBA SAMAZINĀŠANU Esošā situācija. - Pāvilostas pilsēta piedalās Kultūras un sporta pasākumu rīkošana pilsētā, TIC darbībā, piešėir nekustamā īpašuma nodokĝu atlaides, atbalsta publiskās telpas labiekārtošanu. Plānotā situācija novadā. - Nodarbinātības pasākumos arī turpmāk regulāri tiks iesaistīti skolēni vasaras periodā. - Tiks veicināta uzħēmējdarbība novada teritorijā, kas sekmēs bezdarba līmeħa samazināšanos. - Abos pagastos darbu turpinās lauksaimniecības konsultanti, novada dome nodrošinās šo speciālistu darba vietas, ja neizmainīsies esošā valsts politika. Vēlams saglabāt lauksaimniecības konsultantu darba vietas katrā lauku pagasta administrācijā, jo iedzīvotājiem šī pakalpojuma pieejamība uz vietas ir Ĝoti svarīga. 29

GĀDĀT PAR SABIEDRISKO KĀRTĪBU, APKAROT ŽŪPĪBU UN NETIKLĪBU - Sabiedrisko kārtību, vadoties no pašvaldību saistošajiem noteikumiem, veic valsts un Sakas novada pašvaldības policija, kurai no pašvaldību puses daĝēji tiek apmaksāta degviela, kā arī sniegta cita veida palīdzība (telpas, transports). - Veidojot novadu, pašvaldībai jāvienojas ar valsts policiju par pakalpojumu pieejamības uzlabošanu. - Sabiedriskās kārtības uzturēšanas funkcija tiks veikta izveidojot vienotu pašvaldības policiju. NOTEIKT ZEMES IZMANTOŠANAS KĀRTĪBU - Likums Par pašvaldībām un Reăionālās attīstības likums nosaka, ka pašvaldībām, tātad arī jaunizveidotajai novada pašvaldībai ir pienākums: o izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, o nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju; o nodrošināt teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. - Lai izpildītu likumos noteiktos uzdevumus, novada pašvaldībai ir jāizveido atsevišėa izpildinstitūcija Teritorijas plānošanas un attīstības departaments, kas veiks arī attīstības projektu izstrādi un to īstenošanas koordināciju. - Novadu veidojošo pagastu un pilsētas plānojumi (kā novada plānojuma daĝas) ir spēkā līdz jaunā novada teritorijas plānojuma pieħemšanai. Novada dome izvērtē esošos teritorijas plānojumus, un, ja nepieciešams, pieħem lēmumu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu vai jauna plānojuma izstrādāšanu. - Balstoties uz esošajiem teritorijas plānojumiem, novada pašvaldība izstrādās un apstiprinās Novada teritorijas plānojumu un apbūves noteikumus. PĀRZINĀT BŪVNIECĪBU ATTIECĪGAJĀ TERITORIJĀ - Pašvaldībai saskaħā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu jānosaka zemes izmantošanas un apbūves kārtība, kā arī jāpārzina būvniecība attiecīgajā administratīvajā teritorijā. 30

- Ir noslēgts līgums ar Liepājas rajona pašvaldību apvienoto būvvaldi. - Novadā tiks izveidota Būvvalde. VEIKT CIVILSTĀVOKěA AKTU REĂISTRĀCIJU Esošā situācija. - Sakas novadā un Vērgales pagastā šo funkciju veic dzimtsarakstu nodaĝas. Plānotā situācija novadā - Dzimtsarakstu nodaĝas izveidošana ir katra novada, pagasta un pilsētas pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaĝas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā novada, pagasta vai pilsētas administratīvās teritorijas robežām. Ar tieslietu ministra atĝauju vairākiem pagastiem var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaĝu vai vienā pilsētā vai novadā vairākas dzimtsarakstu nodaĝas. - Novadā būs viena Dzimtsarakstu nodaĝa, Vērgales pagastā būs dzimtsarakstu nodaĝas pārziħa vietnieks. - Dzimtsarakstu nodaĝas pārzinis un tā vietnieki veiks laulību, jaundzimušo un mirušo reăistrāciju. SAVĀKT UN SNIEGT STATISTIKAI NEPIECIEŠAMĀS ZIĥAS - Novada Kanceleja nodrošinās, lai no visām pagastu administrācijām un institūcijām tiktu vienkopus savākta un tālāk nosūtīta nepieciešamā informācija. ORGANIZĒT TIESU PIESĒDĒTĀJU VĒLĒŠANAS UN VEIKT NEPIECIEŠAMOS PASĀKUMUS VIETĒJĀS PAŠVALDĪBAS DOMES VĒLĒŠANĀS - Pāvilostas novadā saglabāsies visi pašreizējie vēlēšanu iecirkħi. PIEDALĪTIES CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU NODROŠINĀŠANĀ - Novada domē šīs funkcijas veikšana tiks uzticēta civilās aizsardzības speciālistam 31

VEIKT BĒRNU UZSKAITI. ĪSTENOT BĒRNU TIESĪBU AIZSARDZĪBU - Pāvilostas novada Pašvaldību administrācijas veic teritorijā dzīvojošo bērnu uzskati un līgumu Par pašvaldību savstarpējo norēėinu kārtību par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem kontroli. - Šajā jomā nepieciešama novada bāriħtiesas, izglītības iestāžu un sociālā dienesta sadarbība. 1.5. Efektīvas pārvaldes un labas pārvaldības izveides stratēăija novadā Pašvaldībām, kā publiskām personām blakus valsts pārvaldes institūcijām jāievēro tie paši pārvaldes principi, kas Valsts pārvaldes iekārtas likumā (06.06.2002.) noteikti valsts pārvaldei (10.pants). Attiecīgi piemērojot likumā minētos principus pašvaldību pārvaldei un publiskai pārvaldei kopumā, tie ir sekojoši: - Pašvaldības pārvalde ir pakĝauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Pašvaldības pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērėim. - Pašvaldības pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības. - Pašvaldības pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. - Pašvaldības pārvaldei, atsevišėai iestādei vai amatpersonai, īstenojot pašvaldības pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. - Pašvaldības pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērėis ir panākt, lai pašvaldības pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. - Pašvaldības pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. - Pašvaldības pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daĝu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. - Pašvaldības pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. - Publisko pārvaldi organizē, ievērojot subsidiaritātes principu. 32

- Pašvaldības pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Pašvaldības pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido. - Publiskā pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē. Pašvaldības organizatoriskās struktūras modelis tiek veidots ievērojot sekojošus principus: - Organizatoriskai struktūrai ir jābūt veidotai tā, lai tā nodrošinātu visu funkciju efektīvu izpildi. - Politikas izstrādes funkcijas (lēmējvara) iespēju robežās ir jānodala no politikas ieviešanas (izpildvara). - Iedzīvotāju vajadzības un ērtība ir funkciju izpildes organizācijas pamatā. Veicot vairāku organizāciju apvienošanu, administratīvās (pārvaldes) funkcijas maksimāli jākoncentrē, bet pakalpojumu funkcijas jāorganizē saskaħā ar subsidiaritātes principu. Jāizvairās no tādu iestāžu, kā skolu, bibliotēku, tautas namu darbības koncentrēšanas, jo šo iestāžu un, pirmām kārtām, skolu darbība aktivizē pagastu sabiedrisko dzīvi. - Ārpus novada administratīvā centra bijušajos pašvaldību centros jānodrošina līdz novada izveidošanai sniegto pakalpojumu pieejamība, izveidojot pakalpojumu centrus. - Darbībā jānodrošina gan nozaru, jomu institūciju koordinācija, gan arī teritoriālo vienību institūciju koordinācija; - Pārejai uz jauno organizatorisko struktūru jeb reorganizācijai ir jāsaglabā funkciju izpildes nepārtrauktība, tā nedrīkstētu prasīt ievērojamas izmaksas. 1.6. Investīciju prioritātes, reformas dotāciju no valsts budžeta izlietošanas plāns Novada attīstības prioritātes Balstoties uz esošās situācijas izpēti, Pāvilostas novada pašvaldības ir izvirzījušas un apstiprinājušas sekojošas investīciju prioritātes: 1. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus; 2. nodrošināt veselības aprūpes pieejamību; 3. gādāt par iedzīvotāju izglītību; 4. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokĝa jautājumu risināšanā; 33

5. nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību; 6. rūpēties par kultūru; 7. gādāt par pašvaldības teritorijas labiekārtošanu. Vadoties pēc augstāk minētajām investīciju prioritātēm, paredzēts strādāt līdz Novada domes izveidošanai. Attīstības prioritātes var tikt pārskatītas, uzsākot novada pašvaldības darbību pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Reformas dotāciju izlietošanas plāns Valsts budžeta programmā Atbalsts novadiem paredzēti 30 miljoni latu. SaskaĦā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu finanšu līdzekĝus 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešėir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (pilsētu un pagastu). Atbilstoši 10.04.2007. MK noteikumiem Nr. 248 Noteikumi par finanšu līdzekĝu sadalījumu novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, kas izdoti saskaħā ar likuma Par valsts budžetu 2007.gadam 39.pantu un Administratīvi teritoriālās reformas likuma 9.1 panta ceturto daĝu, ja novadu veidojošās pašvaldības ir pieħēmušas lēmumu par apvienošanos un novada pašvaldības darbības sākšanu pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā, kā arī iesniegušas novada pašvaldību veidojošo vietējo pašvaldību priekšsēdētāju kopsapulces lēmumu un prioritāro projektu sarakstu ar izmaksu tāmēm un zemesgrāmatu aktu kopijas vai citu dokumentu kopijas, kas apliecina novadu veidojošo vietējo pašvaldību īpašuma tiesības uz finansējamo infrastruktūras objektu. Pāvilostas novadu veidojošās pašvaldības ir identificējušas sekojošas prioritārās projektu idejas pašvaldības infrastruktūras attīstībai, kas nepieciešamas Pāvilostas novada pašvaldības funkciju sekmīgai nodrošināšanai, kā arī iedzīvotāju, uzħēmējsabiedrību un iestāžu saimnieciskās darbības nodrošināšanai. 34

17. tabula. Reformas dotāciju izlietošanas plāns N. p.k. Pašvaldība Objekta nosaukums Valsts budžeta finansējuma pieprasījums LVL Pašvaldībai kopā LVL Atbilst likumā "Par pašvaldībām" noteiktajai funkcijai Atbilst kopsapulcē apstiprinātaja i novada attīstības prioritātei 1. Sakas novads 2. Vērgales pagasts Veselības centra būvniecība Ernesta Šneidera laukumā, Pāvilostā Pāvilostas mākslas skolas ēkas renovācija Autobusa iegāde skolēnu pārvadāšanai Dienas sociālās aprūpes centra izveide pie Pagastmājas, Sakas pagastā RotaĜu laukuma izveide Ernesta Šneidera laukumā, Pāvilostā Ielu apgaismojuma izbūve Pāvilostā Tehniskā projekta izstrādāšana daudzdzīvokĝu mājas Teikas būvniecības pabeigšanai Vērgales kultūras nama jumta, fasādes un telpu rekonstrukcija 150 000 300 000 15.p.6.d. nodrošināt veselības aprūpes pieejamību 19 969 15.p.4.d. gādāt par iedzīvotāju izglītību 30 420 15.p.4.d. gādāt par iedzīvotāju izglītību 50 000 15.p.7.d. nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību 19 797 15.p.2.d. gādāt par savas administratīvā s teritorijas labiekārtošan u 29 814 15.p.2.d. gādāt par savas administratīvā s teritorijas labiekārtošan u 10 000 50 000 200 000 15.p. 9.p. Sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokĝu jautājuma risināšanā 15.p.5.p. Rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo Nr. 2 Nr.3. Nr. 3. Nr. 5 Nr. 7 Nr. 7 Nr.2 Nr.4 35

Vērgales bibliotēkas nama fasādes un telpu rekonstrukcija Vērgales ciema ūdensapgādes, kanalizācijas un elektroapgādes tīklu izbūve Katlu mājas rekonstrukcija apkures katla iegāde Vērgales sporta nama logu nomaiħa 20 000 70 000 40 000 10 000 kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību 15.p. 5.p Rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību 15.p.1.p. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvoj. fonds 15.p.1.p. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvoj. fonds 15.p.4.p. gādāt par iedzīvotāju izglītību. Nr.3 Nr.1 Nr.1. Nr.3 Kopā novadam: 500 000 36

2. NOVADA PAŠVALDĪBAS ADMINISTRATĪVĀ STRUKTŪRA 2.1.Lēmējvara Novada dome Vietējās pašvaldības kodolu veido tās lēmējinstitūcija. Novada lēmējinstitūcija ir dome, ko veido vēlēti deputāti. Domes funkcijas: - pieħem lēmumus, - nosaka pašvaldības institucionālo struktūru; - lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleăēto valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildi; - izstrādā pašvaldības budžetu un kontrolē tā izpildi Deputātu skaits potenciālajā novada domē līdz vēlēšanām: Pašvaldība Deputātu skaits Sakas novads 7 Vērgales pagasts 7 Kopā: 14 18. tabula. Pašvaldību deputātu skaits Paredzams, ka deputātu skaits potenciālajā novada domē pēc 2009.gada vēlēšanām būs 13 deputāti. Dome no deputātu vidus ievēl domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, komiteju un komisiju locekĝus. Lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes sēdēs, dome izveido komitejas. Pāvilostas novada domes funkciju realizēšanai novada domes pārziħā ir iestādes un uzħēmumi, aăentūras. Iestāžu tiesības un pienākumi tiek noteikti saskaħā ar domes apstiprinātiem Nolikumiem, pašvaldības uzħēmumu un aăentūru tiesības un pienākumi tiek noteikti ar domes apstiprinātiem Statūtiem. Par piedalīšanos novada domes, komitejas, komisijas sēdēs, kā arī par uzdoto pienākumu pildīšanu deputāti un komisiju locekĝi un priekšsēdētāji saħem atlīdzību saskaħā ar domes apstiprināto novada domes darba samaksas nolikumu. 37