Priekšlikums PADOMES REGULA,

EIROPAS KOMISIJA Briselē, 6.10.2016. COM(2016) 643 final 2016/0313 (NLE) Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem LV LV

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS PASKAIDROJUMA RAKSTS Priekšlikuma pamatojums un mērķi Dziļūdens krājumi ir zivju krājumi, no kuriem zvejo ūdeņos, kas atrodas ārpus kontinentālo šelfu galvenajām zvejas vietām. Tie ir sastopami kontinentālajās nogāzēs vai pie jūras pacēlumiem. Vairums dziļūdens sugu ir lēnaudzīgas, tām ir ilgs mūžs, tāpēc tās ir īpaši jutīgas pret zvejas darbībām. Cits svarīgs dziļūdens sugu jutības pakāpi noteicošs faktors ir tas, vai zveja notiek zonās, kur zivis uzturas lokālos baros, jo īpaši nārsta laikā. Tādā veidā zvejo Atlantijas lielgalvi, zilo jūras līdaku un beriksas. Kā jebkura savvaļas zivju krājuma gadījumā, ja dziļūdens zvejniecības netiks nekādā veidā ierobežotas, tas radīs neveselīgu konkurenci starp zvejas uzņēmumiem: katrs tieksies iegūt savā īpašumā brīvo resursu, neko daudz nerūpējoties par tā ilgtspējīgu izmantošanu. Kamēr Eiropas Savienība 2003. gadā nebija sākusi regulēt šo krājumu zveju, dažu dziļūdens sugu gadījumā tieši tā arī notika. Piemēram, tādi vērtīgi krājumi kā Atlantijas lielgalvis ziemeļrietumu ūdeņos un sarkanspuru pagele Biskajas līcī tagad ir noplicināti. Tāpēc zvejas darbību ierobežošana uzskatāma par publisku intervenci, kas nepieciešama, lai novērstu zvejnieku ienākumu izsīkumu, uzlabotu zivju krājumu izmantošanu, to orientējot uz ieguves apjomu palielināšanu ilgtermiņā, un mazinātu ietekmi uz ekosistēmu un barošanās tīklu, ko izraisījusi dažu zivju populāciju apjoma pēkšņa samazināšanās. Attiecībā uz dziļūdens sugām publiskā intervence iegūst īpaši lielu nozīmi, jo krājuma atgūšanās pēc noplicināšanas varētu prasīt ilgu laiku vai arī nebūt iespējama. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) reizi divos gados sagatavo sīku pārskatu par dziļūdens krājumu bioloģisko stāvokli. Jaunākais ICES ieteikums tika publicēts 2016. gada jūnijā. Šajā priekšlikumā par zvejas iespēju noteikšanu ir iekļauti arī elementi, kas pamatojas uz sīkāku pārskatu, ko 2016. gada jūlijā sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Gan ICES, gan ZZTEK ieteikumā norādīts, ka zveja šā priekšlikuma aptvertajos dziļūdens krājumos vairumā gadījumu joprojām nenorit ilgtspējīgi un, lai nodrošinātu ilgtspēju, šo krājumu zvejas iespējas būtu jāturpina samazināt tik ilgi, līdz krājumu dinamikā parādās pozitīvas tendences. Tas nodrošina pamatu dziļūdens krājumu zvejas iespēju noteikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. panta c) punktā iestrādāto principu, kurš paredz, ka, pieņemot lēmumus kopējās zivsaimniecības politikas satvarā, cita starpā jāvadās pēc zinātniskiem ieteikumiem. Vispārīgais konteksts Kopš 2003. gada dziļūdens sugu zveja ES tiek regulēta ar kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), ko nosaka atkarībā no sugas un no apgabala, un ar maksimālo zvejas piepūli, kas īstenojama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Konkrētu dziļūdens sugu kopējā pieļaujamā nozveja 2015. un 2016. gadam bija noteikta Padomes 2014. gada 15. decembra Regulā (ES) Nr. 1367/2014, ar ko 2015. un 2016. gadam nosaka Savienības kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem 1. Zvejas iespēju noteikšana un sadalīšana ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Saistības ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgas izmantošanas jomā ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Konkrēti, minētās regulas 2. panta 2. punktā ir noteikta piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā (kas definēta tās 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā) un paredzēts, ka kopējās 1 OV L 366, 20.12.2014., 1. lpp. LV 2 LV

zivsaimniecības politikas mērķis ir atjaunot un uzturēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Turklāt atbilstīgi minētās regulas 16. panta 4. punktam zvejas iespējas ir jānosaka saskaņā ar 2. panta 2. punktā izvirzītajiem mērķiem. Turklāt dziļūdens sugu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, cita starpā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Līgumu par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ( 1995. gada ANO Zivju krājumu nolīgums ). Jo īpaši svarīgi ir ievērot piesardzību gadījumā, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama. Saskaņā ar ANO 1995. gada Zivju krājumu nolīguma 6. panta 2. punktu tas, ka nav iespējams izmantot atbilstīgu zinātnisku informāciju, nav iemesls, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu nemaz. Ierosinātā KPN atbilst arī 2008. gada Starptautiskajām Vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, kuras izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija un kuras apstiprinātas ar secīgām ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām (2007. gada Rezolūcija 61/105, 2009. gada Rezolūcija 64/72 un, pavisam nesen, 2015. gada Rezolūcija 70/235). Lai gan daudzus dziļūdens zivju krājumus izmanto arī citas zvejojošās valstis, konkrēti, Norvēģija, Islande, Fēru Salas, Krievija un Maroka, un par saskaņotiem pārvaldības pasākumiem ir jāvienojas kopīgi ar minētajām zvejojošajām valstīm vai ja krājumi uzturas starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC), ir vajadzīgi vienpusēji pasākumi, kurus Eiropas Savienības kuģiem piemēro, kamēr minētās vienošanās vēl nav panāktas. Tie palīdzēs novērst iepriekš aprakstītās nevēlamās sekas, ko rada neregulēta zveja un krājumu noplicināšana. Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā ir noteikti Padomes Regulā (ES) Nr. 1367/2014, un tos piemēro līdz 2016. gada 31. decembrim. Tie ir saistīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos 2. Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai. 2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE Juridiskais pamats LESD 43. panta 3. punktā noteikts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu. Šis priekšlikums attiecas tikai uz zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu [piešķiršanu] un ar šīm zvejas iespējām funkcionāli saistītiem nosacījumiem. Lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķi, proti, vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu zvejniecību, šajā priekšlikumā ir ierosināts ar Padomes regulu noteikt nozvejas ierobežojumus Savienības zvejas flotēm attiecībā uz komerciāli svarīgākajām dziļūdens sugām Savienības un starptautiskajos ūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. 2 OV L 351, 28.12.2002., 6. 11. lpp. LV 3 LV

Proporcionalitāte Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ: kopējā zivsaimniecības politika ir kopēja politika. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu. Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 6. punktu, zvejas iespējas, uz kurām neattiecas nododamu zvejas koncesiju sistēma, dalībvalstis var brīvi sadalīt reģioniem vai operatoriem saskaņā ar 16. panta 7. punktu un 17. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar izvēlēto sociāli ekonomisko modeli, kuru lieto, lai izmantotu tām iedalītās zvejas iespējas. 3. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI Apspriešanās ar ieinteresētajām personām Šis priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz principiem un vadlīnijām, kas izklāstītas Komisijas paziņojumā Apspriešanās par zvejas iespējām 2017. gadam (COM(2016) 396 final), kurā Komisija skaidrojusi savu viedokli un plānus attiecībā uz priekšlikumiem par visu krājumu zvejas iespējām 2017. gadā. Minētā paziņojuma kontekstā Komisija plaši apspriežas ar ieinteresētajām personām, pilsonisko sabiedrību, dalībvalstīm un sabiedrību kopumā. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru otro gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi. 5. CITI ELEMENTI Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums Informācija, kas pieejama par šā priekšlikuma aptvertajiem krājumiem, izņemot vienu strupdeguna garastes krājumu, neļauj zinātniekiem pilnībā novērtēt krājumu stāvokli nedz populācijas lieluma, nedz zvejas izraisītās zivju mirstības izteiksmē. Tam ir vairāki iemesli: dziļūdens sugu zivis bieži vien ir lēnaudzīgas, un tām ir ilgs mūžs, tāpēc ir ārkārtīgi grūti strukturēt krājumus pēc vecuma klasēm un zvejas ietekmi uz krājumiem novērtēt pēc izmaiņām nozvejoto zivju garuma vai vecuma struktūrā. Nav zināms, cik bieži krājums papildinās ar zivju mazuļiem. Krājumi ir plaši izplatīti dziļumos, kuri praksē ir grūti izpētāmi. Šo krājumu komerciālā nozīme ir relatīvi maza, tāpēc zinātnisko uzskaišu dati bieži nav pieejami vai neaptver visu izplatības apgabalu. Zvejas darbības dažreiz ir tikai daļēji vērstas uz dziļūdens sugu ieguvi, un dažas zvejniecības ir aizsākušās relatīvi nesen. Ierosinātie nozvejas limiti ir saskaņā ar principiem, kas izklāstīti iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā Apspriešanās par zvejas iespējām 2017. gadam. Šajā paziņojumā ir izklāstīti Komisijas ieskati par to, kā noteikt zvejas iespējas, un, izstrādājot šo priekšlikumu un tajā ietvertos KPN ierakstus, ir ievēroti šādi noteikumi. Ja zinātniskais ieteikums tiek sniegts, pamatojoties uz visaptverošiem datiem un kvantitatīvu analīzi un prognozēm saskaņā ar ICES MSY pamatsistēmu, KPN būtu jānosaka saskaņā ar zinātnisko ieteikumu. Tas attiecas uz ierosināto KPN ierakstu par strupdeguna garasti un ziemeļu makrūrzivi ziemeļrietumu ūdeņos. Par ziemeļu LV 4 LV

makrūrzivs un strupdeguna garastes KPN ir celta prasība Tiesā 3, un attiecīgās 4 KPN šajā priekšlikumā pagaidām ir norādītas kā pm. Ja zinātniskais ieteikums ir orientējošs un balstās uz pieejamās informācijas kvalitatīvu analīzi (pat ja tā ir nepilnīga vai ietver eksperta atzinumu), lēmumi par KPN jāpieņem, pamatojoties uz šo ieteikumu. Attiecīgi priekšlikumā ir iekļautas 10 samazinātas KPN un viena KPN, kas saglabāta iepriekšējā apmērā. Attiecībā uz sarkanspuru pageli VI, VII un VIII apgabalā ICES 2017. un 2018. gadam ir ieteikusi nulles apmēra nozveju. Tā kā piezveja varētu izrādīties nenovēršama, ir noteikta KPN, ko drīkst apgūt tikai piezvejā. Sarkanspuru pageles KPN IX apgabalā ir paplašināta, lai tā aptvertu arī CECAF apgabalu, kurā tiek gūtas ievērojamas nozvejas. KPN zvejas izraisīto zivju mirstību IX apgabalā ierobežo nepietiekami, ja vien šo KPN nepaplašina, lai tā aptvertu arī CECAF apgabalu. Attiecībā uz vienu melnās matastes krājumu ieteikums vēl nav pieejams. Attiecībā uz dziļūdens haizivīm ICES zinātniskais ieteikums ir gaidāms tikai 2016. gada oktobrī. Tāpēc 3 KPN ierakstos par dziļūdens haizivīm un vienu melnās matastes krājumu šajā priekšlikumā ir norādīts pm, un šie ieraksti tiks atjaunināti pēc priekšlikuma pieņemšanas Komisijā. Trīs Atlantijas lielgalvja KPN ir svītrotas (kopš 2010. gada KPN apmērs ir bijis nulle), un šī suga ir noteikta par zvejai aizliegtu sugu. Atlantijas lielgalvja krājums ir noplicināts un neatjaunojas. ICES norāda, ka kopš 2010. gada ES nav veikusi šīs sugas specializēto zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. 3 Lieta C-128/15, Spānijas Karaliste/Eiropas Savienības Padome. LV 5 LV

Priekšlikums PADOMES REGULA, 2016/0313 (NLE) ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu. (2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 1 paredzēts, ka ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi, kuros ievēroti pieejamie zinātniskie, tehniskie un ekonomiskie ieteikumi, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumi, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). (3) Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un lai pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1380/2013. (4) Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 2 2. panta a) punktā, nosaka katru otro gadu. (5) Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm. (6) Zvejas iespējām būtu jāatbilst tādiem starptautiskiem nolīgumiem un principiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgums par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību 3 un sīki izstrādātajiem pārvaldības principiem, kuri izklāstīti 2008. gada Starptautiskajās Vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un 1 2 3 OV L 356, 22.12.2012., 22. lpp. Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.). Nolīgums par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.). LV 6 LV

lauksaimniecības organizācija, un saskaņā ar kuriem regulatoram vajadzētu būt piesardzīgākam gadījumos, kad informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama. Atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumu nedrīkstētu izmantot par iemeslu, lai atliktu vai neveiktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. (7) Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojušas Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un ZZTEK, norādīts, ka zveja dziļūdens zivju krājumos vairumā gadījumu joprojām nenorit ilgtspējīgi un, lai nodrošinātu krājumu ilgtspēju, to zvejas iespējas būtu jāturpina samazināt tik ilgi, līdz zivju krājumu dinamikā parādās pozitīvas tendences. (8) Turklāt ICES ir ieteikusi nezvejot no sarkanspuru pageles krājuma rietumu ūdeņos, un minētajai sugai rietumu ūdeņos ir noteikta KPN, ko drīkst apgūt vienīgi piezvejā. CECAF 34.1.11. apgabalā, kas robežojas ar ICES IX apakšapgabalu, tiek gūtas ievērojamas sarkanspuru pageles nozvejas. Lai faktiski ierobežotu visas nozvejas no šā sarkanspuru pageles krājuma, patlaban ICES IX apakšapgabalam noteiktās KPN darbības joma būtu jāpaplašina, attiecinot to uz CECAF 34.1.11. apgabalu. (9) Turklāt ICES iesaka līdz 2020. gadam nezvejot Atlantijas lielgalvi. Iepriekš Atlantijas lielgalvim ir tikusi noteikta KPN (un kopš 2010. gada minētās KPN apmērs ir bijis nulle). Tā kā krājums ir noplicināts un neatjaunojas, ir lietderīgi tagad noteikt aizliegumu zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētās sugas īpatņus. ICES norāda, ka kopš 2010. gada Savienība nav veikusi Atlantijas lielgalvja specializēto zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. (10) [apsvērums jāatjaunina atkarībā no tiesvedības iznākuma šajā jautājumā] Zinātniskais ieteikums un nesenas diskusijas Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC) liecina, ka strupdeguna garastes nozvejas var būt bijušas nepatiesi paziņotas kā ziemeļu makrūrzivs nozvejas. Šajā sakarībā ir lietderīgi noteikt KPN, kas aptver abas sugas, vienlaikus paredzot iespēju par tām ziņot atsevišķi. (11) [apsvērums jāatjaunina pēc ICES ieteikuma publiskošanas] Attiecībā uz dziļūdens haizivīm galveno komerciāli izmantojamo sugu krājumi tiek uzskatīti par noplicinātiem. Tāpēc dziļūdens haizivju specializētā zveja nebūtu jāveic. (12) Saskaņā ar Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei 4, būtu jānosaka krājumi, kuriem piemēro dažādos tajā minētos pasākumus. Piesardzīga KPN būtu jāpiemēro krājumiem, par kuriem nav pieejams zinātniski pamatots zvejas iespēju novērtējums konkrētajam gadam, kuram jānosaka KPN; pārējos gadījumos būtu jāpiemēro analītiska KPN. Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu, zinātniski pamatots novērtējums par zvejas iespējām dažos dziļūdens zivju krājumos nav pieejams. Tāpēc attiecībā uz minētajiem krājumiem būtu jānosaka piesardzīga KPN. (13) Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra. Steidzamības apsvērumu dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas, 4 OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp. LV 7 LV

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants Priekšmets Ar šo regulu nosaka Savienības zvejas kuģiem 2017. un 2018. gadā pieejamās ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz noteiktiem dziļūdens zivju krājumiem tajos Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, kuros jānosaka nozvejas limiti. 1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas: 2. pants Definīcijas a) Savienības zvejas kuģis ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā; b) Savienības ūdeņi ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām teritorijām piegulošos ūdeņus; c) kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut; d) kvota ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij; e) starptautiskie ūdeņi ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā. 2. Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas: a) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 5 III pielikumā; b) CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 216/2009 6 II pielikumā. 3. pants KPN un tās sadalījums To dziļūdens sugu KPN, kuras Savienības kuģi nozvejo Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir norādīti pielikumā. 4. pants Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu 1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar: a) apmaiņas, kas veiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; 5 6 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.). LV 8 LV

b) atvilkumus un pārdales, kas veiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7 37. pantu; c) pārdales, kas veiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 8 10. panta 4. punktu; d) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; e) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; f) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu. 2. Krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, un krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu, ja vien šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi. 5. pants Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi Zivis no krājumiem, kuriem noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas vēl nav pilnībā apgūta. 6. pants Aizliegums Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus) Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabalā un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Atlantijas lielgalvi, kas nozvejots minētajos apgabalos. 7. pants Datu nosūtīšana Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus. 8. pants Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2017. gada 1. janvāra. 7 8 Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.). Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.). LV 9 LV

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes vārdā priekšsēdētājs LV 10 LV