LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS LIKUMS. Par Latvijas PSR darba likumu kodeksa apstiprināšanu

LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS LIKUMS Par Latvijas PSR darba likumu kodeksa apstiprināšanu Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome nolemj: 1. pants. Apstiprināt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas darba likumu kodeksu un noteikt, ka tas stājas spēkā ar 1972. gada 1. oktobri. 2. pants. Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam noteikt Latvijas PSR darba likumu kodeksa spēkā stāšanās kārtību un saskaņot Latvijas PSR likumdošanu ar Latvijas PSR darba likumu kodeksu. Rīgā, 1972. gada 14. aprīlī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Priekšsēdētājs V. RUBENIS Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Sekretārs K. GAILIS LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS DARBA LIKUMU KODEKSS Lielā Oktobra sociālistiskā revolūcija likvidēja ekspluatācijas un apspiešanas iekārtu. Pirmo reizi pēc gadsimtiem ilga nebrīva darba ekspluatatoru labā darbaļaudis guva iespēju strādāt savā un sabiedrības labā. Ar sociālisma uzvaru Padomju Savienībā, kuras sastāvā uz brīvprātīgas apvienošanās un līdztiesības pamata līdz ar citām savienotajām republikām ietilpst Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika, pilnīgi un uz visiem laikiem iznīcināta iespēja cilvēkam ekspluatēt cilvēku. Darba sabiedriskās organizācijas pamats Padomju Savienībā ir sociālistiskais īpašums, kas ievadīja brīvā darba laikmetu, lai darba cilvēkam būtu labāka dzīve. Sociālistiskās iekārtas garantētais, no ekspluatācijas brīvais darbs ir galvenais nosacījums īstai personības brīvībai. Sociālistiskajā sabiedrībā, kur nav ekspluatatoru un ekspluatējamo, jāstrādā visiem darba spējīgajiem sabiedrības locekļiem un visiem pilsoņiem tiek nodrošināta iespēja strādāt. Padomju Savienībā ir spēkā sociālisma princips: «no katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa darba» un strādāt ir katra darba spējīga pilsoņa pienākums un goda lieta saskaņā ar principu: «kas nestrādā, tam nebūs ēst». 1

Sociālistiskā sabiedriskā iekārta rada cilvēku materiālu un morālu ieinteresētību sasniegt labākus darba rezultātus, nemitīgi attīstīt un pilnveidot sabiedrisko ražošanu. Sociālistiskās ražošanas attīstība nodrošina stabilu bāzi padomju tautas materiālās labklājības un kultūras līmeņa nemitīgai celšanai. Padomju valsts pilnveido darba materiālās un morālās stimulēšanas formas un vispusīgi veicina darbaļaužu masveidīgu sociālistisko sacensību un kustību par komunistisku attieksmi pret darbu. Svarīgākais komunisma uzcelšanas nosacījums ir sasniegt augstāku darba ražīgumu un palielināt sabiedriskās ražošanas efektivitāti. Lai šo uzdevumu atrisinātu, jāpaātrina zinātnes un tehnikas progress visā tautas saimniecībā, nemitīgi jāceļ darbaļaužu kultūras un tehnisko zināšanu līmenis, jāpanāk viņu darba labāka organizētība un disciplīna. Padomju Savienībā zinātnes un tehnikas progress savienojas ar iedzīvotāju pilnīgu nodarbinātību un tiek izmantots radikālai darba atvieglināšanai, darba nedēļas saīsināšanai, smagā fiziskā darba un jebkura nekvalificēta darba likvidēšanai. Ar zinātnes un tehnikas progresa attīstību pakāpeniski cilvēku darba procesā organiski savienojas garīgais un fiziskais darbs. Plašos apmēros realizējamā bezmaksas speciālā un profesionāli tehniskā izglītība garantē iespēju brīvi izvēlēties darba veidu un profesiju atbilstoši sabiedrības interesēm. Darbaļaužu veselības aizsardzība, drošu darba apstākļu garantēšana, arodslimību un darba traumatisma likvidēšana ir viens no tiem jautājumiem, kam Padomju valsts veltī galveno uzmanību. Padomju sabiedrībā darbaļaudis pārvalda uzņēmumus, kas ir visas tautas (valsts) īpašums, ar darbaļaužu deputātu padomju un to izveidoto valsts pārvaldes orgānu starpniecību. Ļoti liela nozīme strādnieku un kalpotāju iesaistīšanā ražošanas pārvaldīšanā ir arodbiedrībām. Saskaņā ar PSRS Konstitūciju un Latvijas PSR Konstitūciju pilsoņiem darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no tautības un rases. Sievietei Padomju Savienībā piešķirtas vienlīdzīgas tiesības ar vīrieti uz darbu, darba samaksu, atpūtu un sociālo nodrošināšanu. Pilsoņu darba tiesības aizsargā likums. Darba tiesību aizsardzību realizē valsts iestādes, kā arī arodbiedrības un citas sabiedriskās organizācijas. Pirmā nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. pants. Latvijas PSR darba likumu kodeksa uzdevumi Latvijas PSR darba likumu kodekss regulē visu strādnieku un kalpotāju darba attiecības, palīdzēdams kāpināt darba ražīgumu, paaugstināt sabiedriskās ražošanas efektivitāti un uz šī pamata celt darbaļaužu dzīves materiālo un kultūras līmeni, nostiprināt darba disciplīnu un darbu sabiedrības labā pakāpeniski pārvērst par katra darba spējīga cilvēka pirmo dzīves nepieciešamību. Latvijas PSR darba likumu kodekss nosaka augstu darba apstākļu līmeni, strādnieku un kalpotāju darba tiesību vispusīgu aizsardzību. 2

2. pants. Strādnieku un kalpotāju galvenās darba tiesības un pienākumi PSRS pilsoņu tiesības uz darbu nodrošina sociālistiskā tautas saimniecības organizācija, padomju sabiedrības ražošanas spēku nemitīgs pieaugums, saimniecisko krīžu iespējamības novēršana un bezdarba likvidēšana. Strādnieki un kalpotāji realizē tiesības uz darbu, noslēdzot darba līgumu par darbu uzņēmumā, iestādē vai organizācijā. Strādniekiem un kalpotājiem ir tiesības uz valsts garantētu darba algu, kas atbilst patērētā darba daudzumam un labumam, tiesības uz atpūtu saskaņā ar likumiem par darba dienas un darba nedēļas ierobežošanu un par ikgadējiem apmaksātiem atvaļinājumiem, tiesības uz veselīgiem un drošiem darba apstākļiem, uz bezmaksas profesionālo apmācību un bezmaksas kvalifikācijas celšanu, tiesības apvienoties arodbiedrībās, piedalīties ražošanas vadīšanā, tiesības uz materiālu nodrošinājumu valsts sociālās apdrošināšanas kārtībā no valsts līdzekļiem vecumā, kā arī slimības vai darba spēju zaudēšanas gadījumā. Ievērot darba disciplīnu, saudzīgi izturēties pret tautas mantu, izpildīt darba normas, kuras noteikusi valsts ar arodbiedrību piedalīšanos, ir visu strādnieku un kalpotāju pienākums. 3. pants. Kolhozu biedru darba regulēšana Kolhozu biedru darbu regulē kolhozu statūti, ko pieņem uz Kolhoza paraugstatūtu pamata un atbilstoši tiem, kā arī PSR Savienības un Latvijas PSR likumdošana, kas attiecas uz kolhoziem. 4. pants. PSR Savienības un Latvijas PSR darba likumdošana PSR Savienības un Latvijas PSR darba likumdošanu veido PSR Savienības un savienoto republiku darba likumdošanas pamati un citi saskaņā ar tiem izdotie PSR Savienības darba likumdošanas akti, šis kodekss un citi Latvijas PSR darba likumdošanas akti. PSR Savienības un savienoto republiku darba likumdošanas pamatos paredzētajos jautājumos strādnieku un kalpotāju darba attiecības Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā regulē: PSR Savienības likumdošana; PSR Savienības un Latvijas PSR likumdošana; Latvijas PSR likumdošana. PSR Savienības un Latvijas PSR kompetence strādnieku un kalpotāju darba attiecību regulēšanā tiek norobežota pēc PSR Savienības un savienoto republiku darba likumdošanas pamatu 107. panta un citu pantu noteikumiem (šī kodeksa 5. pants un citi panti). 3

5. pants. PSR Savienības un Latvijas PSR kompetences norobežošana PSR Savienības un savienoto republiku darba likumdošanas pamatos paredzētajos jautājumos Saskaņā ar PSR Savienības un savienoto republiku darba likumdošanas pamatiem līdz ar gadījumiem, kas paredzēti atsevišķos šo pamatu pantos, PSR Savienības kompetencē ir izdot noteikumus, kas nosaka: nekvalificētos darbus, kuros strādniekus nevar pārcelt sakarā ar dīkstāvi (29. pants); nakts darbu ilgumu (50. panta otrā daļa); mēneša darba algas minimumu (83. pants); samaksu par daļēju brāķi (98. panta sestā daļa); kompensācijas sakarā ar dienesta komandējumiem un pārbraukšanu darbā uz citu apvidu (116. panta pirmā daļa); nakts darba ierobežojumu sievietēm (169. pants); darbinieku kategorijas, kuru darba strīdi izskatāmi pakļautības kārtībā (226. panta pirmā daļa); kārtību, kādā jāatskaita naudas līdzekļi arodbiedrību orgāniem kultūras masu darbam un fizkultūras darbam, un šo atskaitījumu apmērus (235. pants); kā valsts sociālās apdrošināšanas kārtībā realizējama sociālā nodrošināšana un šīs nodrošināšanas apmērus (240. pants, 241. panta pirmā daļa un 242. 245. pants). PSR Savienības kompetencē un PSR Savienības noteiktajos ietvaros Latvijas PSR kompetencē ir izdot noteikumus, kas nosaka darba laika saīsināšanu atsevišķu kategoriju darbiniekiem (46. panta pirmās daļas otrais punkts); sešu dienu darba nedēļu (48. pants); gadījumus, kad nav iespējams piešķirt atpūtas dienas par darbu brīvdienās (67. panta trešā daļa); darbus, kas veicami svētku dienās (68. panta otrā daļa); ikgadējo papildatvaļinājumu piešķiršanu un ilgumu (78. pants); darba algas normēšanu (84. 86. pants un 87. panta pirmā daļa); premiālas darba samaksas sistēmu (88. panta trešā un ceturtā daļa); atlīdzību par gada darba rezultātiem (89. panta pirmā daļa); vienotas vai tipveida izstrādes normas (108. pants); atpūtas dienu piešķiršanu par darbu svētku dienās (94. panta otrā daļa); no darba algas izdarāmo ieturējumu ierobežojumus (125. pants); iekšējās darba kārtības tipveida noteikumus un disciplināros nolikumus (135. un 136. pants, 137. panta otrā daļa un 141. panta otrā daļa); darba aizsardzības noteikumus (152. panta pirmā un otrā daļa); darba aizsardzības pasākumiem paredzēto līdzekļu piešķiršanu un izlietošanu (155. panta pirmā daļa); speciālā apģērba, piena un ārstnieciski profilaktiskā uztura izsniegšanas kārtību (156. panta pirmā daļa, 157. un 158. pants); medicīnisko apskašu rīkošanu (161. pants); darbus, kuros aizliegts nodarbināt sievietes un nepilngadīgos (168. panta pirmā daļa un 182. panta pirmā daļa); vietu rezervēšanu jauniešu pieņemšanai darbā (188. panta pirmā daļa); jauno strādnieku un speciālistu nodrošināšanu ar darbu (189. pants); atvieglojumus tiem, kas mācās un strādā (194. pants, 199. panta pirmā daļa un 201. pants); arodbiedrību tiesības (230. panta 1. 5. daļa); valsts orgānus, kas uzrauga un kontrolē darba likumdošanas ievērošanu (246. panta pirmais punkts); dažu kategoriju strādnieku un kalpotāju darba regulēšanas īpatnības (251. 254. pants). Latvijas PSR kompetencē ir izdot noteikumus, kas nosaka virsstundu darba pielaušanas gadījumus (57. panta trešā daļa); gadījumus, kad var iesaistīt darbā brīvdienās (66. panta pirmā daļa un 67. panta pirmā daļa); darba algas izmaksas termiņus (101. panta trešā daļa). Strādnieku un kalpotāju darba attiecību jautājumus, kas nav paredzēti PSR Savienības un savienoto republiku darba likumdošanas pamatos, regulē PSR Savienības likumdošana, šis kodekss un citi Latvijas PSR darba likumdošanas akti. 4

6. pants. Citu savienoto republiku darba likumdošanas piemērošana Latvijas PSR teritorijā Izskatot Latvijas PSR teritorijā jautājumus par to, kā realizēt tās strādnieku un kalpotāju darba tiesības un pienākumus, kas radušies citas savienotās republikas teritorijā, piemērojama šīs republikas darba likumdošana. 7. pants. Nav spēkā darba līguma noteikumi, kas ir pretrunā ar darba likumdošanu Nav spēkā darba līguma noteikumi, kas salīdzinājumā ar PSR Savienības un Latvijas PSR darba likumdošanu pasliktina strādnieku un kalpotāju stāvokli vai citādā veidā ir pretrunā ar šo likumdošanu. Otrā nodaļa KOLEKTĪVAIS LĪGUMS 8. pants. Kolektīvā līguma noslēgšana un tā spēks Kolektīvo līgumu strādnieku un kalpotāju kolektīva vārdā noslēdz arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējā komiteja ar uzņēmuma vai organizācijas administrāciju. Pirms kolektīvā līguma noslēgšanas tā projekts jāapspriež un jāpieņem strādnieku un kalpotāju sapulcēs (konferencēs). Ar noslēgto kolektīvo līgumu iepazīstināmi visi uzņēmuma vai organizācijas strādnieki un kalpotāji. Kolektīvais līgums attiecas uz visiem uzņēmuma vai organizācijas strādniekiem un kalpotājiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir arodbiedrības biedri. Kolektīvo līgumu noslēdz uz vienu gadu rakstveidā, un tas stājas spēkā tai dienā, kad to parakstījušas puses, vai pašā līgumā norādītajā termiņā. 9. pants. Kolektīvā līguma saturs Kolektīvajam līgumam jāsatur pamatnoteikumi par darbu un darba algu, kas noteikti attiecīgajam uzņēmumam vai organizācijai saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, kā arī noteikumi par darba laiku, atpūtas laiku, darba samaksu un materiālo stimulēšanu, darba aizsardzību, kurus izstrādājušas administrācija un arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējā komiteja tam piešķirto tiesību ietvaros un kuriem ir normatīvs raksturs. Kolektīvais līgums nosaka administrācijas un strādnieku un kalpotāju kolektīva savstarpējās saistības ražošanas plānu izpildē, ražošanas un darba organizācijas pilnveidošanā, jaunās tehnikas ieviešanā un darba ražīguma palielināšanā, produkcijas kvalitātes uzlabošanā un pašizmaksas pazemināšanā, sociālistiskās sacensības izvēršanā, ražošanas un darba disciplīnas nostiprināšanā, kadru kvalifikācijas paaugstināšanā un to sagatavošanā tieši ražošanā. Kolektīvajā līgumā jāietver administrācijas un arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējās komitejas saistības strādnieku un kalpotāju iesaistīšanā ražošanas vadīšanā, darba normēšanas, darba samaksas un 5

materiālās stimulēšanas formu pilnveidošanā, darba aizsardzībā atvieglojumu un priekšrocību piešķiršana ražošanas pirmrindniekiem, darbaļaužu dzīvokļu, kā arī kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanā, audzināšanas un kultūras masu darba izvēršanā. Kolektīvā līguma noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar darba likumdošanu. 10. pants. Kolektīvo līgumu noslēdzot radušos domstarpību izšķiršana Domstarpības, kas, noslēdzot kolektīvo līgumu, radušās uzņēmuma vai organizācijas administrācijai ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju, izšķir to augstākie orgāni, piedaloties pusēm. 11. pants. Kolektīvā līguma grozīšana un papildināšana Grozījumus un papildinājumus kolektīvajā līgumā tā spēkā esamības laikā var izdarīt arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējā komiteja un uzņēmuma vai organizācijas administrācija, ja tie akceptēti strādnieku un kalpotāju sapulcēs (konferencēs). 12. pants. Kolektīvā līguma izpildes kontrole un pārskati par tā izpildi Kolektīvā līguma saistību izpildi kontrolē uzņēmuma vai organizācijas administrācija un arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējā komiteja, kā arī to augstākie orgāni. Uzņēmuma vai organizācijas administrācija un arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējā komiteja dod pārskatu strādnieku un kalpotāju kolektīvam par kolektīvā līguma saistību izpildi. 13. pants. Arodbiedrību atbrīvošana no mantiskās atbildības pēc kolektīvā līguma Arodbiedrības nav mantiski atbildīgas pēc kolektīvā līguma. 14. pants. Darba līguma puses un saturs Trešā nodaļa DARBA LĪGUMS Darba līgums ir tāda vienošanās starp darbinieku un uzņēmumu, iestādi vai organizāciju, pēc kuras darbinieks apņemas veikt darbu noteiktā specialitātē, kvalifikācijā vai amatā, pakļaujoties iekšējai darba kārtībai, bet uzņēmums, iestāde vai organizācija apņemas maksāt darbiniekam darba algu un nodrošināt darba apstākļus, kas paredzēti darba likumdošanā, kolektīvajā līgumā un pusēm vienojoties. 15. pants. Garantijas, pieņemot darbā Aizliegts nepamatoti atteikties pieņemt darbā. Saskaņā ar PSRS Konstitūciju un Latvijas PSR Konstitūciju, pieņemot darbā, nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesību ierobežošana vai tiešu vai netiešu priekšrocību noteikšana atkarībā no dzimuma, rases, nacionālās piederības un attieksmes pret reliģiju. 6

16. pants. Darba līguma termiņš Darba līgumus noslēdz: 1) uz nenoteiktu laiku; 2) uz noteiktu laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem; 3) uz noteikta darba izpildīšanas laiku. 17. pants. Darba līguma termiņa pagarināšana Pēc darba līguma termiņa notecēšanas to pēc pušu vienošanās var pagarināt uz jaunu termiņu. Ja pēc darba līguma termiņa notecēšanas neviena no pusēm nav pieprasījusi līgumu izbeigt un darba attiecības faktiski turpinās, līgums atzīstams par pagarinātu uz nenoteiktu laiku. 18. pants. Darba līguma forma Darba līgumu var noslēgt kā mutvārdos, tā rakstveidā. Rakstveida līgums ir obligāts: 1) ja strādniekus un kalpotājus darbā pieņem organizētas komplektēšanas kārtībā; 2) ja noslēdz darba līgumu par darbu Galējo Ziemeļu rajonos un tiem pielīdzinātos apvidos; 3} citos PSR Savienības un Latvijas PSR likumdošanā paredzētajos gadījumos. 19. pants. Darba līguma noslēgšana Pieņemšana darbā notiek ar uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijas pavēli (rīkojumu), kas jāpaziņo darbiniekam pret parakstu. Pavēlē (rīkojumā) jānorāda precīzs tā amata vai darba nosaukums, kurā pieņemts strādnieks vai kalpotājs saskaņā ar štatu sarakstu vai tarifu un kvalifikācijas rokasgrāmatu. Faktiska pielaišana darbā atzīstama par darba līguma noslēgšanu neatkarīgi no tā, vai pieņemšana darbā attiecīgi nokārtota. Ar darbinieku, kas pārcelšanas kārtībā uzaicināts darbā no cita uzņēmuma, iestādes vai organizācijas pēc uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju vadītāju savstarpējas vienošanās, nedrīkst atteikties noslēgt darba līgumu. 7

20. pants. Darba ierobežojumi radiniekiem kopējā darba vietā Vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā aizliegts par kalpotājiem strādāt kopā personām, kas savā starpā ir tuvi radinieki vai arī laulātā radinieki (vecāki, laulātais, brāļi, māsas, dēli, meitas, kā arī laulātā brāļi, māsas, vecāki un bērni), ja viņi kopējā darbā tieši pakļauti viens otram vai tieši kontrolē viens otru. Šī noteikuma izņēmumus var noteikt Latvijas PSR Ministru Padome. 21. pants. Aizliegums, pieņemot darbā, pieprasīt likumā neparedzētus dokumentus Pieņemot darbā, aizliegts pieprasīt no darbaļaudīm likumā neparedzētus dokumentus. 22. pants. Pārbaude, pieņemot darbā Noslēdzot darba līgumu, var, pusēm vienojoties, noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai strādnieks vai kalpotājs atbilst viņam uzticētajam darbam. Pārbaudes noteikšana jānorāda pavēlē (rīkojumā) par pieņemšanu darbā. Pārbaudi nenosaka: 1) personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem; 2) jaunajiem strādniekiem pēc profesionāli tehnisko mācību iestāžu beigšanas; 3) jaunajiem speciālistiem pēc augstāko vai vidējo speciālo mācību iestāžu beigšanas; 4) strādniekiem un kalpotājiem, kas pieņemti darbā, kur paredzēta ražošanas apmācība; 5) strādniekiem un kalpotājiem, kas pārcelti citā darbā, kā arī nosūtīti darbā citā apvidū; 6) Tēvijas kara invalīdiem, kas nosūtīti darbā nodrošinājuma kārtībā; 7) citos gadījumos, kas paredzēti PSR Savienības un Latvijas PSR likumdošanā. Pārbaudes laikā uz strādniekiem un kalpotājiem pilnīgi attiecas darba likumdošana. 23. pants. Pārbaudes termiņš, pieņemot darbā Pārbaudes termiņš, ja citādu nenosaka PSR Savienības un Latvijas PSR likumdošana, nedrīkst pārsniegt: 1) vienu nedēļu strādniekiem; 2) divas nedējas kalpotājiem, izņemot tos, kurus pieņem atbildīgos amatos; 8

3) vienu mēnesi kalpotājiem, ko pieņem atbildīgos amatos. Ja pieņem darbā ministriju un resoru zinātniskās pētniecības, projektēšanas, projektēšanas un konstruēšanas vai tehnoloģiskajās organizācijās, kā arī augstāko mācību iestāžu zinātniskās pētniecības apakšvienības darbiniekus, kuri jāatestē, pirms viņu galīgās pieņemšanas darbā viņiem var noteikt pārbaudes laiku līdz trīs mēnešiem, bet atsevišķos gadījumos pēc administrācijas lēmuma, kas saskaņots ar attiecīgo arodbiedrības komiteju, līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes termiņā neieskaita pārejošas darba nespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav bijis darbā attaisnojošu iemeslu dēļ. 24. pants. Pārbaudes rezultāti, pieņemot darbā Ja pārbaudes termiņš izbeidzies, bet strādnieks vai kalpotājs turpina darbu, atzīstams, ka viņš ir izturējis pārbaudi. Turpmāka darba līguma laušana šai gadījumā pieļaujama tikai pēc vispārīgiem noteikumiem. Ja pārbaudes rezultāts ir neapmierinošs, administrācija atlaiž darbinieku no darba bez saskaņošanas ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju, neizmaksājot atlaišanas pabalstu. Tādu atlaišanu no darba strādnieks vai kalpotājs ir tiesīgs pārsūdzēt rajona (pilsētas) tautas tiesā, bet attiecīgajos gadījumos (226. pants) pakļautības kārtībā augstākā iestādē. 25. pants. Aizliegums prasīt darba līgumā neparedzēta darba izpildīšanu Administrācija nav tiesīga prasīt, lai strādnieks vai kalpotājs izpildītu darba līgumā neparedzētu darbu. 26. pants. Pārcelšana citā darbā Pārcelšana citā darbā tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, kā arī pārcelšana darbā citā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā vai uz citu apvidu, kaut arī kopā ar uzņēmumu, iestādi vai organizāciju, atļauta tikai ar strādnieka vai kalpotāja piekrišanu, izņemot gadījumus, kas paredzēti šī kodeksa 27. 29. un 141. pantā. Nav atzīstama par pārcelšanu citā darbā strādnieka vai kalpotāja pārvietošana uz citu darba vietu tai pašā apvidū un tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, ja nemainās specialitāte, kvalifikācija, amats, darba alga, atvieglojumi, priekšrocības un citi būtiski darba apstākļi. 27. pants. Pagaidu pārcelšana citā darbā sakarā ar ražošanas nepieciešamību Ja uzņēmuma, iestādes vai organizācijas ražošanas interesēs nepieciešams, administrācijai ir tiesības uz laiku līdz vienam mēnesim pārcelt strādniekus vai kalpotājus darba līgumā neparedzētā darbā tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā vai citā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, taču tai pašā apvidū, maksājot izpildāmajam darbam atbilstošu algu, bet ne mazāku par vidējo izpeļņu iepriekšējā darbā. Šāda pārcelšana atļauta, lai novērstu vai likvidētu dabas katastrofu, kā arī avāriju ražošanā vai nekavējoties novērstu to sekas; lai novērstu nelaimes gadījumus, dīkstāvi, valsts vai sabiedriskās mantas bojā eju vai 9

bojāšanos, un citos ārkārtējos gadījumos, kā arī lai aizstātu promesošu strādnieku vai kalpotāju. Pārcelt citā darbā, lai aizstātu promesošu darbinieku, var uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi kalendāra gadā. 28. pants. Pagaidu pārcelšana citā darbā sakarā ar dīkstāvi Dīkstāves gadījumā strādniekus un kalpotājus, ievērojot viņu specialitāti un kvalifikāciju, pārceļ citā darbā tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā uz visu dīkstāves laiku vai citā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, taču tai pašā apvidū, uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja dīkstāves dēļ strādniekus un kalpotājus pārceļ mazāk atalgotā darbā, strādniekiem un kalpotājiem, kas izpilda izstrādes normas, saglabā agrākā darba vidējo izpeļņu, bet strādniekiem un kalpotājiem, kas neizpilda normas vai ir pārcelti darbā ar laika algu, saglabā viņu tarifa likmi (algu). 29. pants. Ierobežojums pagaidu pārcelšanai nekvalificētos darbos Dīkstāves vai promesoša darbinieka aizstāšanas gadījumā nav atļauts kvalificētus strādniekus un kalpotājus pārcelt nekvalificētos darbos. 30. pants. Darba līguma izbeigšanas pamats Darba līguma izbeigšanas pamats ir: 1) pušu vienošanās; 2) termiņa notecējums (16. panta otrais un trešais punkts), izņemot gadījumus, kad darba attiecības faktiski turpinās un neviena puse nav pieprasījusi tās izbeigt; 3) strādnieka vai kalpotāja iesaukšana vai iestāšanās karadienestā; 4) darba līguma laušana pēc strādnieka vai kalpotāja iniciatīvas (31. un 32. pants), pēc administrācijas iniciatīvas (33. pants) vai pēc arodbiedrības orgāna pieprasījuma (38. pants); 5) darbinieka pārcelšana citā darbā ar viņa piekrišanu vai pāriešana vēlētā amatā; 6) strādnieka vai kalpotāja atteikšanās no pārcelšanas darbā uz citu apvidu kopā ar uzņēmumu, iestādi vai organizāciju; 7) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru strādnieks vai kalpotājs notiesāts (izņemot nosacītu notiesāšanu) ar brīvības atņemšanu, labošanas darbiem ārpus darba vietas vai citu sodu, kas izslēdz iespēju turpināt attiecīgo darbu. Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas nodošana no vienas iestādes pakļautības citas iestādes pakļautībā neizbeidz darba līgumu. Ja apvieno, sadala vai pievieno uzņēmumus, iestādes vai organizācijas, ar strādnieka vai kalpotāja piekrišanu darba attiecības turpinās; šajos gadījumos izbeigt darba līgumu pēc administrācijas iniciatīvas iespējams tikai tad, ja samazina darbinieku skaitu vai štatus. 10

31. pants. Uz nenoteiktu laiku noslēgta darba līguma laušana pēc strādnieka vai kalpotāja iniciatīvas Strādniekiem un kalpotājiem ir tiesības lauzt uz nenoteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, divas nedēļas iepriekš par to rakstveidā brīdinot administrāciju. Ja darbinieks un administrācija savstarpēji vienojas, darba līgumu var lauzt arī pirms minētā termiņa. 32. pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma laušana pēc strādnieka vai kalpotāja iniciatīvas Uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu (16. panta otrais un trešais punkts) var lauzt pirms termiņa pēc darbinieka pieprasījuma, ja viņš slimības vai invaliditātes dēļ nevar izpildīt līgumā paredzēto darbu, ja administrācija pārkāpj darba likumdošanu, kolektīvo vai darba līgumu, un citu attaisnojošu iemeslu dēļ. 33. pants. Darba līguma laušana pēc administrācijas iniciatīvas Uz nenoteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, kā arī uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu pirms tā termiņa notecēšanas uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācija var lauzt tikai šādos gadījumos: 1) ja uzņēmumu, iestādi vai organizāciju likvidē vai ja samazina darbinieku skaitu vai štatus; 2) ja konstatē, ka strādnieks vai kalpotājs neatbilst ieņemamajam amatam vai izpildāmajam darbam sakarā ar nepietiekamu kvalifikāciju vai veselības stāvokļa dēļ nevar turpināt attiecīgo darbu; 3) ja strādnieks vai kalpotājs bez attaisnojošiem iemesliem sistemātiski neizpilda pienākumus, ko viņam uzliek darba līgums vai iekšējās darba kārtības noteikumi, un ja strādniekam vai kalpotājam agrāk uzlikti disciplinārsodi vai sabiedriskie sodi; 4) ja darbs kavēts bez attaisnojošiem iemesliem (arī tad, ja atrodas darbā iereibušā stāvoklī); 5) ja pārejošas darba nespējas dēļ neierodas darbā vairāk nekā 4 mēnešus pēc kārtas, neskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ja PSR Savienības likumdošana nenosaka ilgāku darba vietas (amata) saglabāšanas laiku noteiktos saslimšanas gadījumos. Strādniekiem un kalpotājiem, kas sakarā ar darbā iegūtu sakropļojumu vai arodslimību zaudējuši darba spējas, saglabā darba vietu (amatu) līdz darba spēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai; 6) ja atjauno darbā strādnieku vai kalpotāju, kas agrāk izpildījis šo darbu. Atlaišana šī panta pirmajā, otrajā un trešajā punktā minēto iemeslu dēļ ir atļauta, ja nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu pārcelt citā darbā. 11

34. pants. Ierobežojumi strādnieku un kalpotāju atlaišanai pēc administrācijas iniciatīvas Nav atļauts atlaist darbinieku pēc administrācijas iniciatīvas pārejošas darba nespējas laikā (izņemot atlaišanu pēc 33. panta piektā punkta), kā arī laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad uzņēmumu, iestādi vai organizāciju pilnīgi likvidē. 35. pants. Priekšrocības palikt darbā, ja samazina darbinieku skaitu vai štatus Ja samazina darbinieku skaitu vai štatus, priekšrocības palikt darbā ir strādniekiem un kalpotājiem, kam augstāks darba ražīgums un kvalifikācija. Ja darba ražīgums un kvalifikācija ir vienādi, priekšrocība palikt darbā ir: 1) strādniekiem un kalpotājiem, kam ir divi vai vairāki apgādājamie; 2) strādniekiem un kalpotājiem, kuru ģimenē nav citu darbinieku ar patstāvīgu izpeļņu; 3) strādniekiem un kalpotājiem, kuriem attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā ir ilgs nepārtraukta darba stāžs; 4) kara invalīdiem un to karavīru vai partizāņu ģimenes locekļiem, kas krituši vai pazuduši bez vēsts, aizstāvot PSRS vai izpildot citus karadienesta pienākumus; 5) strādniekiem un kalpotājiem, kas, nepārtraucot darbu ražošanā, ceļ savu kvalifikāciju augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs; 6) strādniekiem un kalpotājiem, kuri darbā attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā sakropļoti vai saslimuši ar arodslimību. 36. pants. Aizliegums lauzt darba līgumu pēc administrācijas iniciatīvas bez arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējās komitejas piekrišanas Pēc uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijas iniciatīvas lauzt darba līgumu nav atļauts bez arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējās komitejas iepriekšējas piekrišanas, izņemot PSR Savienības likumdošanā paredzētos gadījumus. Darba līguma laušana, pārkāpjot šī panta pirmās daļas prasības, ir nelikumīga, un atlaistais darbinieks jāatjauno agrākajā darbā (219. pants). Administrācija ir tiesīga lauzt darba līgumu uz likumā paredzētajiem pamatiem ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējās komitejas piekrišana atlaist darbinieku. Turklāt par darba disciplīnas pārkāpumu (33. panta trešais un ceturtais punkts) atļauts atlaist ne vēlāk kā mēnesi pēc pārkāpuma konstatēšanas dienas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā izdarīšanas. 12

37. pants. Atlaišanas pabalsts Izbeidzot darba līgumu šī kodeksa 30. panta trešajā un sestajā punktā un 33. panta pirmajā, otrajā un sestajā punktā minēto iemeslu dēļ vai sakarā ar to, ka administrācija pārkāpj darba likumdošanu, kolektīvo vai darba līgumu (32. pants), strādniekiem un kalpotājiem izmaksājams atlaišanas pabalsts divu nedēļu vidējās izpeļņas apmērā. 38. pants. Darba līguma laušana pēc arodbiedrības orgāna pieprasījuma Pēc arodbiedrības orgāna (ne zemāka par rajona) pieprasījuma administrācijai jālauž darba līgums ar vadošu darbinieku vai viņš jāatceļ no ieņemamā amata, ja viņš pārkāpj darba likumdošanu, neizpilda kolektīvajā līgumā paredzētās saistības, rīkojas birokrātiski vai pieļauj vilcināšanos. Arodbiedrības orgāna pieprasījumu darbinieks vai administrācija var pārsūdzēt augstākā arodbiedrības orgānā, kura lēmums ir galīgs. 39. pants. Atstādināšana no darba Strādniekus un kalpotājus atstādināt no darba (amata), izbeidzot maksāt darba algu, var tikai pēc attiecīgi pilnvarotu orgānu priekšlikuma PSR Savienības un Latvijas PSR likumdošanā paredzētajos gadījumos. Darbinieku, kas ieradies darbā iereibis, uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācija darbā šajā dienā (maiņā) nepielaiž. 40. pants. Darba grāmatiņas Darba grāmatiņa ir pamatdokuments par strādnieka vai kalpotāja darbu, tā apliecina viņa darba stāžu. Darba grāmatiņas aizpilda visiem strādniekiem un kalpotājiem, kas uzņēmumā, iestādē vai organizācijā strādā ilgāk par piecām dienām. Darba grāmatiņā ieraksta ziņas par darbinieku, par darbu, ko viņš izpilda, kā arī par pamudinājumiem un apbalvojumiem par panākumiem darbā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, par atklājumiem, par kuriem izdoti diplomi, kā arī par visiem ieviestajiem darbinieka izgudrojumiem un racionalizācijas priekšlikumiem un par viņam izmaksāto atlīdzību. Sodus darba grāmatiņā neieraksta. 41. pants. Darba līguma izbeigšanas iemesla formulējums Darba līguma izbeigšanas iemesla formulējumam jāatbilst līguma izbeigšanas faktiskajiem apstākļiem un darba likumdošanai. 13

Ieraksti par darba līguma izbeigšanas iemesliem darba grāmatiņā izdarāmi precīzi saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas formulējumiem un norādot attiecīgu šī kodeksa vai cita likumdošanas akta pantu un punktu. Ja lauž darba līgumu pēc strādnieka vai kalpotāja iniciatīvas viņa slimības vai invaliditātes dēļ vai sakarā ar aiziešanu vecuma pensijā, kā arī sakarā ar uzņemšanu augstākajā vai vidējā speciālā mācību iestādē vai aspirantūrā un citiem iemesliem, kuru dēļ likumdošana paredz piešķirt noteiktus atvieglojumus un priekšrocības, darba grāmatiņā, izdarot ierakstu par darba līguma laušanu, norāda šos iemeslus. 42. pants. Administrācijas pienākums, atlaižot darbinieku, izsniegt viņam darba grāmatiņu Atlaižot strādnieku vai kalpotāju, administrācijai atlaišanas dienā jāizsniedz viņam darba grāmatiņa ar ierakstu par atlaišanu. Ja administrācijas vainas dēļ darba grāmatiņas izsniegšana tiek aizkavēta, strādniekam vai kalpotājam samaksā vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku. 43. pants. Izziņas par darbu un darba algu izsniegšana Administrācijai jāizsniedz strādniekam vai kalpotājam pēc viņa lūguma izziņa par darbu attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā; izziņā jānorāda viņa specialitāte, kvalifikācija, amats, nostrādātais laiks un darba algas apmērs. 44. pants. Darba laika normēšana Ceturtā nodaļa DARBA LAIKS Darba laiku visiem strādniekiem un kalpotājiem normē valsts, piedaloties arodbiedrībām. Darba laika normas uzņēmuma, iestādes un organizācijas administrācija, vienojoties ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju vai ar strādniekiem un kalpotājiem, nevar grozīt, ja likumdošanā nav paredzēts citādi. 45. pants. Normālais darba laiks Normālais strādnieku un kalpotāju darba laiks uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nedrīkst pārsniegt 41 stundu nedēļā. Līdz ar ekonomisko un citu nepieciešamo nosacījumu radīšanu notiek pāreja uz īsāku darba nedēļu. 46. pants. Saīsinātais darba laiks Saīsināts darba laiks noteikts: 1) strādniekiem un kalpotājiem no 16 līdz 18 gadu vecumam 36 stundas nedēļā, bet personām no 15 līdz 16 gadu vecumam (180. pants) 24 stundas nedēļā; 14

2) strādniekiem un kalpotājiem, kuru darba apstākļi ir kaitīgi, ne vairāk par 36 stundām nedēļā. To ražošanas iecirkņu, cehu, profesiju un amatu sarakstu, kuros ir kaitīgi darba apstākļi, kas dod tiesības uz saīsinātu darba laiku, apstiprina PSR Savienības likumdošanā un tās paredzētajos ietvaros Latvijas PSR likumdošanā noteiktajā kārtībā. Bez tam PSR Savienības likumdošana nosaka saīsinātu darba laiku atsevišķu kategoriju darbiniekiem (skolotājiem, ārstiem un citiem). 47. pants. Piecu dienu darba nedēļa un darba dienas ilgums Strādniekiem un kalpotājiem noteikta piecu diena darba nedēļa ar divām brīvdienām. Ja ir piecu dienu darba nedēļa, darba dienas (maiņas) ilgumu nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi vai maiņu grafiki, ko apstiprina administrācija pēc saskaņošanas ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju, ievērojot noteikto darba nedēļas ilgumu (45. un 46. pants). 48. pants. Sešu dienu darba nedēļa un darba dienas ilgums Tajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kuros pēc ražošanas rakstura un darba apstākļiem nav lietderīgi ieviest piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu ar vienu brīvdienu. Strādājot sešas dienas nedēļā, darba dienas ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas, ja nedēļas norma ir 41 stunda; nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ja nedēļas norma ir 36 stundas, un nedrīkst pārsniegt četras stundas, ja nedēļas norma ir 24 stundas. 49. pants. Darba dienas ilgums pirms svētku dienām un brīvdienām Pirms svētku dienām (68. pants) darba dienas ilgumu strādniekiem un kalpotājiem, izņemot tos strādniekus un kalpotājus, kas minēti šī kodeksa 46. pantā, saīsina par vienu stundu, ja ir piecu dienu darba nedēļa, kā arī tad, ja ir sešu dienu darba nedēļa. Pirms brīvdienām darba dienas ilgums, ja ir sešu dienu darba nedēļa, nedrīkst pārsniegt 6 stundas. 50. pants. Darba ilgums nakts laikā Ja strādā naktī, noteikto darba laiku (maiņu) saīsina par vienu stundu. Šis noteikums nav piemērojams tiem strādniekiem un kalpotājiem, kam jau saīsināts darba laiks (46. panta pirmās daļas otrais punkts un trešā daļa). Nakts darba ilgums ir vienāds ar darba ilgumu dienā tad, ja tas nepieciešams ražošanas apstākļu dēļ, it īpaši nepārtrauktos ražošanas procesos, kā arī maiņu darbā, ja ir sešu dienu darba nedēļa ar vienu brīvdienu. Par nakts laiku atzīstams laiks no pulksten 10 vakarā līdz pulksten 6 rītā. 15

51. pants. Nakts darba ierobežojumi dažu kategoriju strādniekiem un kalpotājiem Nodarbināt naktī nav atļauts: 1) strādniekus un kalpotājus, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem; 2) grūtnieces un mātes, kas zīda bērnus, kā arī sievietes, kam ir bērni līdz viena gada vecumam; 3) citu kategoriju darbiniekus saskaņā ar likumdošanu. Invalīdus nakts darbos var iesaistīt tikai ar viņu piekrišanu un ja tāds darbs nav pretrunā ar medicīniskajām rekomendācijām. 52. pants. Nepilns darba laiks Ja strādnieki vai kalpotāji vienojas ar administrāciju, tad, pieņemot darbā, kā arī vēlāk var noteikt nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu. Darba samaksa šajos gadījumos ir proporcionāla nostrādātajam laikam vai atkarīga no izstrādes. Darbs pēc nepilna darba laika noteikumiem nevar būt par pamatu nekādiem strādnieku un kalpotāju ikgadējā atvaļinājuma ilguma, darba stāža aprēķināšanas un citu darba tiesību ierobežojumiem. 53. pants. Darba dienas sākums un beigas Darba dienas (maiņas) sākumu un beigas nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi un maiņu grafiki saskaņā ar likumdošanu. 54. pants. Darbs maiņās Ja strādā maiņās, katrai darbinieku grupai jāstrādā noteiktais darba stundu skaits, ievērojot likumdošanā noteikto vispārējo darba laika ilgumu. Viena maiņa nomaina otru maiņu laikā, kāds paredzēts grafikā, ko apstiprina administrācija, saskaņojot ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju. Ar maiņu grafikiem strādniekus un kalpotājus iepazīstina ne vēlāk kā divas nedēļas pirms to stāšanās spēkā. Pa maiņām darbinieki mainās vienmērīgi pēc kārtas. Pāreja no vienas maiņas uz otru parasti organizējama ik pēc nedēļas. Aizliegts norīkot darbinieku darbā divās maiņās pēc kārtas. 16

55. pants. Summēta darba laika uzskaite Nepārtraukti strādājošos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kā arī atsevišķās ražošanas nozarēs, cehos, iecirkņos, nodaļās un dažu veidu darbos, kur ražošanas (darba) apstākļu dēļ nevar ievērot attiecīgajai strādnieku un kalpotāju kategorijai noteikto darba dienas vai darba nedēļas ilgumu, pieļauts pēc saskaņošanas ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju ieviest summētu darba laika uzskaiti tā, lai darba laiks uzskaites periodā nepārsniegtu normālo darba stundu skaitu (45. un 46. pants). 56. pants. Darba dienas sadalīšana Darbos, kur tas nepieciešams sakarā ar īpašo darba raksturu, darba dienu likumdošanā paredzētajā kārtībā var sadalīt daļās tā, lai kopējais darba laika ilgums nepārsniegtu noteikto darba dienas ilgumu. 57. pants. Virsstundu darba ierobežošana Virsstundu darbu parasti nepieļauj. Virsstundu darbs ir darbs, ko veic virs noteiktā darba laika (47., 48. un 55. pants). Administrācija var likt strādāt virsstundu darbu tikai izņēmuma gadījumos, kas paredzēti šī kodeksa 58. pantā. Virsstundu darbu var strādāt tikai ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējās komitejas atļauju. Virsstundu darbu noformē ar pavēli (rīkojumu). Virsstundu darbā nedrīkst nodarbināt: 1) strādniekus un kalpotājus, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem; 2) grūtnieces un mātes, kas zīda bērnus, kā arī sievietes, kam ir bērni līdz viena gada vecumam; 3) strādniekus un kalpotājus, kas, nepārtraucot darbu ražošanā, mācās vispārizglītojošās skolās un profesionāli tehniskajās mācību iestādēs, mācību dienās; 4) citu kategoriju darbiniekus saskaņā ar likumdošanu. Sievietes, kam ir bērni no viena gada līdz astoņu gadu vecumam, un invalīdus virsstundu darbā var iesaistīt tikai ar viņu piekrišanu, turklāt invalīdus tikai tad, ja tādi darbi nav pretrunā ar medicīniskajām rekomendācijām. 58. pants. Izņēmuma gadījumi, kad atļauts virsstundu darbs Virsstundu darbs atļauts tikai šādos izņēmuma gadījumos: 1) ja veic darbus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai; 17

2) lai novērstu vai likvidētu dabas katastrofu, avāriju ražošanā vai lai nekavējoties likvidētu to sekas; 3) ja veic sabiedriski nepieciešamus darbus ūdens apgādē, gāzes apgādē, apgaismošanā, kanalizācijā, apkurē, sanitārajā tīrīšanā, transportā un sakaros, lai novērstu nejaušus vai neparedzētus apstākļus, kas traucē to normālu funkcionēšanu; 4) ja nepieciešams pabeigt iesāktu darbu, ko sakarā ar neparedzētu vai nejaušu aizkavēšanos ražošanas tehnisko apstākļu dēļ nav bijis iespējams pabeigt normāla skaita darba stundās, ja turklāt iesāktā darba pārtraukšana var būt par cēloni valsts vai sabiedriskās mantas bojājumiem vai bojā ejai; 5) pagaidu darbos, lai remontētu vai atjaunotu mehānismus vai ierīces, ja to bojājumu dēļ jāpārtrauc darbs daudziem strādniekiem un kalpotājiem; 6) ja nav ieradies nomainītājs, lai turpinātu darbu, kas nav pārtraucams; turklāt administrācijai nekavējoties jārūpējas par nomaināmā aizstāšanu ar citu darbinieku; 7) neatliekamu iekraušanas un izkraušanas darbu, kā arī ar tiem saistītu transporta darbu veikšanai, lai novērstu vai likvidētu transporta līdzekļu dīkstāvi un kravas uzkrāšanos nosūtīšanas un gala punktos. 59. pants. Maksimālais virsstundu skaits Virsstundu darba ilgums katram strādniekam vai kalpotājam nedrīkst pārsniegt četras stundas divās dienās pēc kārtas un 120 stundas gadā. Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās virsstundas. 60. pants. Pārtraukums atpūtai un ēšanai Piektā nodaļa ATPŪTAS LAIKS Strādniekiem un kalpotājiem dod pārtraukumu atpūtai un ēšanai ne ilgāku par divām stundām. Pārtraukumu neieskaita darba laikā. Pārtraukums atpūtai un ēšanai parasti jādod ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma sākumu un beigas nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi. Strādnieks vai kalpotājs izmanto pārtraukumu pēc saviem ieskatiem. Šajā laikā viņam ir tiesības atstāt darba izpildīšanas vietu. Tajos darbos, kur ražošanas apstākļu dēļ pārtraukumu noteikt nevar, strādniekam vai kalpotājam jādod iespēja paēst darba laikā. Šādu darbu sarakstu un ēšanas kārtību un vietu nosaka administrācija pēc saskaņošanas ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju. 18

61. pants. Brīvdienas Ja ir piecu dienu darba nedēļa, strādniekiem un kalpotājiem piešķir divas brīvdienas nedēļā, bet, ja ir sešu dienu darba nedēļa, vienu brīvdienu. Vispārēja brīvdiena ir svētdiena. Ja ir piecu dienu darba nedēļa, otru brīvdienu, ja tā nav noteikta ar likumdošanu, nosaka uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darba grafiks. Abas brīvdienas parasti piešķir pēc kārtas. 62. pants. Brīvdienas uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kas saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu Darbos, kuri sakarā ar nepieciešamību apkalpot iedzīvotājus, nav pārtraucami vispārējā brīvdienā (sadzīves pakalpojumu uzņēmumi, veikali, teātri, muzeji u. c.), iknedēļas atpūta darbiniekiem tiek dota citā nedēļas dienā, kuru nosaka vietējo darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. 63. pants. Brīvdienas darbos, kurus nav iespējams pārtraukt Darbos, kurus nav iespējams pārtraukt ražošanas un tehnisku apstākļu dēļ (nepārtraukti strādājošie uzņēmumi, iestādes un organizācijas) vai sakarā ar nepieciešamību pastāvīgi, nepārtraukti apkalpot iedzīvotājus, brīvdienas katrai strādnieku un kalpotāju grupai piešķir pēc kārtas dažādās nedēļas dienās saskaņā ar maiņu grafiku, ko apstiprinājusi administrācija, saskaņojot ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju. 64. pants. Brīvdienas, ja ir summēta darba laika uzskaite Ja ir summēta darba laika uzskaite, atpūtas dienas strādniekiem un kalpotājiem piešķir saskaņā ar darba grafiku (sarakstu). 65. pants. Iknedēļas nepārtrauktās atpūtas ilgums Nepārtrauktajai iknedēļas atpūtai jāilgst vismaz četrdesmit divas stundas. 66. pants. Aizliegums strādāt brīvdienās. Izņēmuma gadījumi, kad atsevišķus strādniekus un kalpotājus iesaista darbā brīvdienās Darbs brīvdienās aizliegts. Atsevišķus strādniekus un kalpotājus iesaistīt darbā šajās dienās pieļauts tikai ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējās komitejas atļauju un vienīgi šādos izņēmuma gadījumos: 1) lai novērstu vai likvidētu dabas katastrofu, avāriju ražošanā vai lai nekavējoties likvidētu to sekas; 2) lai novērstu nelaimes gadījumus, valsts vai sabiedriskās mantas bojājumus vai bojā eju; 19

3) lai veiktu neatliekamus, iepriekš neparedzētus darbus, no kuru steidzamas izpildes turpmāk atkarīgs visa uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vai arī atsevišķu to apakšvienību normāls darbs; 4) lai veiktu neatliekamus iekraušanas un izkraušanas darbus, kā arī ar tiem saistītus transporta darbus, tādējādi novēršot vai likvidējot transporta līdzekļu dīkstāvi un kravas uzkrāšanos nosūtīšanas un gala punktos. Atsevišķus strādniekus un kalpotājus brīvdienās darbā iesaista ar administrācijas rakstveida pavēli (rīkojumu), ievērojot šī kodeksa 165.,. 170. un 186. pantā paredzētos ierobežojumus. 67. pants. Kompensācija par darbu brīvdienā Par darbu brīvdienā piešķir citu atpūtas dienu tuvāko divu nedēļu laikā. Tās konkrētais datums jānorāda tajā pašā pavēlē (rīkojumā), ar kuru noteikts darbs brīvdienā. Ja citu atpūtas dienu piešķirt nav iespējams (sakarā ar strādnieka vai kalpotāja atlaišanu un citos likumdošanā paredzētajos gadījumos), par darbu brīvdienā samaksā divkāršā apmērā. Par darbu brīvdienā maksā saskaņā ar šī kodeksa 94. panta noteikumiem. 68. pants. Svētku dienas Uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nestrādā šādās svētku dienās: 1. janvārī Jaungadā, 8. martā Starptautiskajā sieviešu dienā, 1. un 2. maijā Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes dienā, 9. maijā Uzvaras dienā, 7. un 8. novembrī Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadienā, 5. decembrī PSRS Konstitūcijas dienā. Svētku dienās atļauti darbi, kuru pārtraukšana nav iespējama ražošanas un tehnisku apstākļu dēļ (nepārtraukti strādājošie uzņēmumi, iestādes un organizācijas), darbi, kas nepieciešami, lai apkalpotu iedzīvotājus, kā arī neatliekami remonta, iekraušanas un izkraušanas darbi. Kārtību, kādā kompensējams darbs svētku dienās, nosaka saskaņā ar šī kodeksa 94. pantu. 20

69. pants. Ikgadējie atvaļinājumi Visiem strādniekiem un kalpotājiem piešķir ikgadējos atvaļinājumus, saglabājot darbavietu (amatu) un vidējo izpeļņu (72., 73. un 78. pants). 70. pants. Atvaļinājumu piešķiršanas secība Atvaļinājumus piešķir visa kalendāra gada laikā. Atvaļinājumu piešķiršanas secību nosaka administrācija, saskaņojot ar arodbiedrības fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju. Nosakot atvaļinājumu secību, jāņem vērā strādnieku un kalpotāju vēlēšanās un uzņēmuma, iestādes vai organizācijas intereses nodrošināt normālu darbu. Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācija pēc strādnieka vai kalpotāja lūguma ir tiesīga sadalīt atvaļinājumu daļās. 71. pants. Aizliegums atvaļinājumu kompensēt naudā Nav atļauts atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad atlaiž strādnieku vai kalpotāju, kas nav izmantojis atvaļinājumu. 72. pants. Atvaļinājuma ilgums Strādniekiem un kalpotājiem ikgadējo atvaļinājumu piešķir ne mazāku par 15 darba dienām, pakāpeniski pārejot uz ilgāka atvaļinājuma piešķiršanu. Saskaņā ar PSR Savienības un savienoto republiku darba likumdošanas pamatiem ikgadējā atvaļinājuma ilguma aprēķināšanas kārtību nosaka PSR Savienības likumdošana. 73. pants. Ikgadējā atvaļinājuma ilgums strādniekiem un kalpotājiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem Strādniekiem un kalpotājiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, piešķir vienu kalendāra mēnesi ilgu ikgadējo atvaļinājumu. 74. pants. Atvaļinājumu piešķiršanas kārtība Atvaļinājumu par pirmo darba gadu strādniekiem un kalpotājiem piešķir, kad tie attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā nepārtraukti nostrādājuši vienpadsmit mēnešus. Atvaļinājumu par pirmo darba gadu, ja nav nepārtraukti nostrādāti vienpadsmit mēneši, var piešķirt: 1) sievietēm- pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā; 2) strādniekiem un kalpotājiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem; 21

3) karavīriem, kas ieskaitīti rezervē un norīkoti darbā organizētas komplektēšanas kārtībā, pēc tam, kad nostrādāti trīs mēneši; 4) citos likumā paredzētajos gadījumos. Par otro un turpmākajiem darba gadiem atvaļinājumu var piešķirt jebkurā darba gada laikā atbilstoši atvaļinājumu piešķiršanas secībai. 75. pants. Tiesību saglabāšana uz atvaļinājumu, ja darbinieku pārceļ citā darbā Ja strādnieku vai kalpotāju pārceļ uz citu uzņēmumu, iestādi vai organizāciju, darba stāžs, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, neliek pārtraukts, ja viņš iepriekšējā darbā par neizmantoto atvaļinājumu nav saņēmis naudas kompensāciju. Ja darbinieks par neizmantoto atvaļinājumu saņēmis kompensāciju, uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācija ir tiesīga jaunajā darba vietā piešķirt pārceltajam darbiniekam ikgadējo atvaļinājumu pirms vienpadsmit nostrādātiem mēnešiem. 76. pants. Kā aprēķināms darba stāžs, kas dod tiesības uz atvaļinājumu Darba stāžā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, ieskaita: 1) faktiski nostrādāto laiku; 2) laiku, kad strādnieks vai kalpotājs faktiski nav strādājis, bet viņam saglabāta darbavieta (amats) un pilnīgi vai daļēji saglabāta darba alga (arī apmaksātu darba piespiedu kavējumu, ja viņš nepareizi atlaists vai pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots darbā); 3) laiku, kad strādnieks vai kalpotājs faktiski nav strādājis, bet viņam saglabāta darbavieta (amats) un viņš saņēmis valsts sociālas apdrošināšanas pabalstu; 4) citu likumā paredzēto laiku. 77. pants. Atvaļinājuma ikgadēja piešķiršana. Izņēmuma gadījumi, kad atvaļinājums pārnesams Atvaļinājums jāpiešķir katru gadu noteiktā laikā. Ikgadējais atvaļinājums jāpārnes vai jāpagarina: 1) strādnieka vai kalpotāja pārejošas darba nespējas gadījumā; 2) ja strādnieku vai kalpotāju iesaista valsts vai sabiedrisko pienākumu izpildē; 3) citos likumdošanā paredzētajos gadījumos. Izņēmuma gadījumos, kad atvaļinājuma piešķiršana strādniekam vai kalpotājam kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma, iestādes vai organizācijas normālu darba gaitu, pieļaujams ar darbinieka piekrišanu un pēc saskaņošanas ar arodbiedrības, fabrikas, rūpnīcas vai vietējo komiteju 22

pārnest atvaļinājumu uz nākošo gadu. Pārnesto atvaļinājumu var savienot ar nākošā darba gada atvaļinājumu. Aizliegts nepiešķirt ikgadējo atvaļinājumu divus gadus pēc kārtas, kā arī nepiešķirt atvaļinājumu strādniekiem un kalpotājiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, kā arī darbiniekiem, kam ir tiesības uz papildatvaļinājumu sakarā ar kaitīgiem darba apstākļiem. 78. pants. Papildatvaļinājumi Ikgadējos papildatvaļinājumus piešķir: 1) strādniekiem un kalpotājiem, kuru darba apstākļi ir kaitīgi; 2) strādniekiem un kalpotājiem, kas strādā atsevišķās tautas saimniecības nozarēs un kam ir liels darba stāžs vienā uzņēmumā vai organizācijā; 3) darbiniekiem ar nenormētu darba dienu; 4) citos likumā paredzētajos gadījumos. 79. pants. Papildatvaļinājumi, ko piešķir kā atzinību par valsts vai sabiedrisko pienākumu pildīšanu Kā atzinību par valsts vai sabiedrisko pienākumu pildīšanu papildatvaļinājumus darba vietā var piešķirt: 1) nepilngadīgo sabiedriskajiem audzinātājiem; 2) tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību locekļiem; 3) brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienību locekļiem; 4) citos likumdošanā paredzētajos gadījumos. Šādu papildatvaļinājumu piešķiršanas kārtību un ilgumu nosaka PSR Savienības un Latvijas PSR likumdošana. 80. pants. Pārejošas darba nespējas vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu neieskaitīšana ikgadējos atvaļinājumos Atvaļinājumus, kuri noteiktā kārtībā piešķirti sakarā ar pārejošu darba nespēju vai grūtniecību un dzemdībām, ikgadējos atvaļinājumos neieskaita. 81. pants. Atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas Ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ strādniekam vai kalpotājam pēc viņa iesnieguma administrācija var piešķirt īslaicīgu atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas. 23