DAGDAS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS GADAM 3.sējums TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI Galīgā redakcija Dagdas novada Teritorija

Transkripts

1 DAGDAS NOVADA TERITORIJAS PLĀNOJUMS GADAM 3.sējums TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOTEIKUMI Galīgā redakcija Dagdas novada Teritorijas plānojums tiek izstrādāts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 1DP/ /10/APIA/VRAA/062 "Dagdas novada attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrāde" ietvaros 1

2 SATURS 1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI PRASĪBAS VISU TERITORIJU PLĀNOŠANAI UN IZMANTOŠANAI VISĀS TERITORIJĀS ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA VISĀS TERITORIJĀS AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA, ZEMES VIENĪBU SADALĪŠANA, APVIENOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS APBŪVEI APBŪVES PARAMETRI APBŪVES BLĪVUMS. APBŪVES INTENSITĀTE. BRĪVĀ ZAĻĀ TERITORIJA ĒKU UN BŪVJU AUGSTUMS STĀVU SKAITS PAZEMES BŪVES UN PAGRABSTĀVS PAGALMA NOTEIKUMI BŪVLAIDES. APBŪVES LĪNIJA BŪVJU IZVIETOJUMS ZEMES VIENĪBĀ ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM ĪSLAICĪGAS LIETOŠANAS BŪVES ĒKAS UN BŪVES DZĪVNIEKIEM ATKLĀTA ĀRA (ĀRPUSTELPU) UZGLABĀŠANA ŽOGI, PRETTROKŠŅA SIENAS FUNKCIONĀLI UN DEKORATĪVI ĀRTELPAS ELEMENTI PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU KONSTRUKTĪVAJĀM DAĻĀM UN ELEMENTIEM BŪVJU REKONSTRUKCIJA, RENOVĀCIJA, RESTAURĀCIJA. TERITORIJAS KOPŠANA UN BŪVJU UZTURĒŠANA PRASĪBAS ĒKAS, BŪVES VAI TO DAĻU FUNKCIONALITĀTES MAIŅAI PRASĪBAS DEGVIELAS UN GĀZES UZPILDES STACIJĀM INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLI UN OBJEKTI

3 4.1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJU INŽENIERTEHNISKAI APGĀDEI ŪDENSAPGĀDE NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANA UN ATTĪRĪŠANA ELEKTROAPGĀDE ALTERNATĪVĀ ENERGOAPGĀDE ŪDEŅU, MEŽU UN LAUKU ZEMJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI MEŽI, APSTĀDĪJUMI, ATSEVIŠĶI KOKI DABISKĀ RELJEFA, AUGSNES VIRSKĀRTAS SAGLABĀŠANA MELIORĀCIJAS SISTĒMAS ŪDENSTILPJU UN GRĀVJU IERĪKOŠANA PRASĪBAS DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVEI LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMO ZEMJU LIETOŠANAS KATEGORIJAS MAIŅA UN MEŽA ZEMJU TRANSFORMĀCIJA TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMS TERITORIJAS INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA KRASTU UN ŪDENSMALU INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA UN ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA PRASĪBAS, KO NOSAKA DAUGAVAS UPJU BASEINA APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS PIESĀRŅOTO UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTO TERITORIJU INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA UN ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS PLĀNOŠANA CEĻI UN IELAS REDZAMĪBAS NODROŠINĀJUMS PRASĪBAS AUTONOVIETNĒM FUNKCIONĀLO ZONU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI TERITORIJAS FUNKCIONĀLAIS ZONĒJUMS NOTEIKUMI ATĻAUTAJAI IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI DAGDAS PILSĒTĀ UN CIEMOS SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJAS (DZS) MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DZM) JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJAS (JC) PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (P) RŪPNIECĪBAS APBŪVES TERITORIJAS (R) TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJAS (TR)

4 TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (TA) DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJAS (DA, DA1) LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS APDZĪVOTĀS VIETĀS (PILSĒTĀ UN CIEMOS) (L1) ŪDEŅU TERITORIJAS (Ū) NOTEIKUMI ATĻAUTAJAI IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI ATSEVIŠĶIEM IZMANTOŠANAS VEIDIEM LAUKU TERITORIJĀ LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS (L) MEŽU TERITORIJAS (M) RŪPNIECĪBAS TERITORIJAS (R1) PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (P) RŪPNIECĪBAS APBŪVES TERITORIJAS (R) TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJAS (TR) TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (TA) DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJAS (DA, DA1) ŪDEŅU TERITORIJAS (Ū) TERITORIJAS UN OBJEKTI AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS ĀRĒJĀS ROBEŽAS JOSLAS, PIEROBEŽAS JOSLA UN PIEROBEŽAS TERITORIJA NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS MĒRĶU NOTEIKŠANA AIZSARGJOSLAS UN APGRŪTINĀJUMI VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI VIDES UN DABAS RESURSU AIZSARDZĪBAS AIZSARGJOSLAS VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLAS AIZSARGJOSLAS (AIZSARDZĪBAS ZONAS) AP KULTŪRAS PIEMINEKĻIEM AIZSARGJOSLAS AP ŪDENS ŅEMŠANAS VIETĀM MEŽU AIZSARGJOSLAS AP PILSĒTĀM EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS AIZSARGJOSLAS GAR IELĀM, AUTOCEĻIEM AIZSARGJOSLAS AP VALSTS METEOROLOĢISKO UN HIDROLOĢISKO NOVĒROJUMU STACIJĀM UN HIDROMETRISKAJIEM POSTEŅIEM UN AP CITIEM STACIONĀRIEM VALSTS NOZĪMES MONITORINGA PUNKTIEM UN POSTEŅIEM AIZSARGJOSLAS GAR ELEKTRISKAJIEM TĪKLIEM AIZSARGJOSLAS AP MELIORĀCIJAS BŪVĒM UN IERĪCĒM AIZSARGJOSLAS AP ĢEODĒZISKĀ TĪKLA PUNKTIEM SANITĀRĀS AIZSARGJOSLAS AIZSARGJOSLAS AP KAPSĒTĀM AIZSARGJOSLAS AP NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IETAISĒM DROŠĪBAS AIZSARGJOSLAS AIZSARGJOSLAS AP DEGVIELAS UZPILDES STACIJĀM TAUVAS JOSLA DABAS TERITORIJU UN OBJEKTU AIZSARDZĪBA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI MIKROLIEGUMI

5 10. AINAVU SAGLABĀŠANA, AIZSARDZĪBA UN PLĀNOŠANA KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN TO AIZSARDZĪBA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI PAPILDUS NOTEIKUMI ARHEOLOĢIJAS UN ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻU UN TO AIZSARGJOSLU TERITORIJĀS PRASĪBAS NOVADA NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKU OBJEKTU UN OBJEKTU AIZSARDZĪBAI PAPILDUS NOTEIKUMI DAGDAS VECPILSĒTAS APBŪVEI UN AIZSARDZĪBAI PRASĪBAS TEMATISKAJIEM PLĀNOJUMIEM, LOKĀLPLĀNOJUMIEM UN DETĀLPLĀNOJUMIEM BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA PIELIKUMI pielikums Spēkā esošo detālplānojumu, lokālplānojumu saraksts pielikums Ēku vai būves augstuma un stāvu skaita noteikšana pielikums Pagalmi pielikums Piesārņotā un potenciāli piesārņoto vietu saraksts pielikums Pašvaldības ielu un ceļu klasifikācija pielikums Teritorijas funkcionālais zonējums pielikums Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi pielikums Virszemes ūdensobjekti un to aizsargjoslas pielikums Kultūras pieminekļi pielikums Centralizētās ūdensapgādes ūdens ņemšanas vietas un to aizsargjoslas pielikums Kapsētas pielikums Novada nozīmes dabas teritorijas un objekti pielikums. Ainaviski nozīmīgās teritorijas, skatupunkti, ainaviskie ceļi

6 1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI 1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk Apbūves noteikumi) nosaka prasības zemes vienību un būvju izmantošanai un ir daļa no Dagdas novada teritorijas plānojuma gadam (turpmāk Teritorijas plānojums). 2. Apbūves noteikumu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu Dagdas novada attīstību, sabalansējot privātpersonu un sabiedrības intereses ar novada ekonomiskās attīstības interesēm, veicinot iedzīvotāju veselību, drošību, kārtību, ērtības, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu, vispārēju labklājību un labvēlīgu vidi, kā arī racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu. 3. Apbūves noteikumi attiecas uz visu Dagdas novada pašvaldības (turpmāk Pašvaldība) administratīvo teritoriju un ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām - zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuru teritoriju plānošanu un apbūvi, zemes īpašumu izmantošanu, sadalīšanu, apvienošanu, robežu pārkārtošanu, ēku un būvju projektēšanu, būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju, restaurāciju, nojaukšanu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu un lokālo ainavu plānu izstrādi vai citu saimniecisko darbību. 4. Mainoties Latvijas Republikas (turpmāk - LR) likumdošanas vai normatīvajiem aktiem vai to nosacījumiem, uz kuriem dotas atsauces šajos Apbūves noteikumos, praksē jāpiemēro aktuālās likumdošanas vai normatīvajos aktos noteiktās prasības, un tie nav klasificējami kā Apbūves noteikumu grozījumi. 5. Ja kādai teritorijai ir izstrādāts un spēkā esošs detālplānojums, lokālplānojums, kas detalizētāk nosaka zemes vienību izmantošanu un to apbūves prasības, tad papildus Apbūves noteikumiem ievēro arī šos noteikumus. 6. Spēkā esošo detālplānojumu, lokālplānojumu saraksts ietverts Apbūves noteikumu 14.nodaļas 1.pielikumā. Pašvaldība regulāri papildina (aktualizē) Apbūves noteikumus ar informāciju par jauniem apstiprinātiem detālplānojumiem, lokālplānojumiem un to grozījumiem. 7. Apbūves noteikumi īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (9.nodaļa) piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgiem un/vai individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. 8. Pašvaldība nodrošina ikvienai personai iespēju iepazīties ar Teritorijas plānojumu elektroniski Pašvaldības mājas lapā Internetā, kā arī iegādāties Teritorijas plānojuma kopijas. 9. Apbūves noteikumos lietoti šādi termini: 9.1. Aizmugures pagalms zemes vienības daļa starp tās aizmugures robežu un tai tuvāko būves ārsienu Aizsargjosla - noteikta platība, kuras uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes Aizsprosts hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstilpē vai ūdenstecē ar maksimālo līmeņu starpību divi metri un vairāk Apbūve - teritorijā izvietotu esošu vai plānotu ēku, būvju, inženiertīklu jeb inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma kopums, kur primārais elements ir ēkas un būves Apbūves blīvums - procentos izteikta apbūves laukuma attiecība pret zemes vienības platību. 6

7 9.6. Apbūves intensitāte procentos izteikta virszemes stāvu platības summas attiecība pret zemes vienības platību Apbūves laukums - visu zemes vienības ēku un virszemes būvju apbūves laukumu summa. Ēkas (būves) apbūves laukums ir laukuma projekcija cokola līmenī, kuru ierobežo šīs būves ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaita laukumu zem ēkām (būvēm) un to daļām, kuras izvietotas uz kolonnām, caurbrauktuvju laukumus zem ēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, nojumēm, terasēm un ārējām kāpnēm Apbūves līnija - līnija, kas nosaka attālumu no apbūves līdz zemes vienības robežām Apbūves teritorija teritorija, kas paredzēta apbūvei Apbūvējamā zemes vienība zemes vienība, kurā plānota vai tiek veikta būvniecība Apstādījumi iekoptas un mākslīgi apaudzētas dabas teritorijas, kur neiegūst produkciju (parki, dārzi, skvēri, alejas, koku rindas, ielu un ceļu stādījumi u.tml.). Apstādījumi var ietvert arī funkcionāli saistītas ēkas, būves un ārtelpas elementus Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana - materiālu un produkcijas uzglabāšanas veids brīvā dabā vai būvju platībās, kas nav iekļautas ēkās (izņemot transportlīdzekļu novietni) Atļautā izmantošana - teritorijas izmantošana, apbūve, saimnieciskā darbība, būvju, ēku un zemes izmantošana, kas atbilst teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajam Autonovietne - teritorija, ēka, būve vai būves daļa, kurā ietilpst autostāvvietas, piebrauktuves un vertikālās komunikācijas automašīnu novietošanai Autostāvvieta viena transportlīdzekļa novietošanai paredzēts un šim nolūkam iekārtots laukums autonovietnē Ārējais sānpagalms zemes vienības daļa starp stūra zemes vienības robežu ar ielas sarkano līniju, pret kuru nav izvietota ēkas galvenā fasāde, vai blakus zemes vienību un būves tuvāko ārsienu Bezseguma ceļš dabā konstatējama vēsturiska izveidojusies teritorija transporta kustībai (māju ceļš, ganu ceļš, lauksaimniecības tehnikas ceļš, meža stiga, meža ceļš un tamlīdzīgi), kas nav radusies būvniecības procesā, bet nodrošina piekļuvi konkrētiem objektiem Bēniņi neapdzīvojama telpa starp jumta norobežojošām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu Biroju ēka - ēkas, kas tiek izmantotas darījumiem un dažādiem administratīviem mērķiem, tai skaitā uzņēmumu, organizāciju un iestāžu ēkas, bankas, pasta nodaļas, konferenču centri, kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu izvietošanai, bet neietver ražošanu vai vairumtirdzniecību Brīvā zaļā teritorija zemes vienības neapbūvētā platība, no kā atskaitīta autostāvvietu un piebraucamo ceļu platība. Apbūves noteikumos izteikta procentos no zemes vienības platības Būve būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija Būvlaide projektētā līnija, kas nosaka minimālo attālumu starp ielas sarkano līniju, un tuvāko virszemes būvi. 7

8 9.23. Būvniecība visu veidu būvju projektēšana un būvniecība Būvtilpums - kubikmetros (m 3 ) izteikts ēkas apjoms, summējot ēkas virszemes daļas un pazemes daļas tilpumu starp norobežojošo konstrukciju ārējām virsmām. Būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas vai ēkas daļas, kas būvēta uz kolonnām, kā arī caurbrauktuvju tilpumu, lieveņu, terašu un ārējo atklāto kāpņu tilpumu un arhitektūras detaļu un konstrukciju elementu izvirzījumu apjomus Dabas tūrisma infrastruktūras objekti infrastruktūra, kas paredzēta un kalpo dabas tūrisma mērķiem ainavu iepazīšanai, dzīvnieku dabiskos apstākļos vērošanai, izglītošanai dabas aizsardzības jautājumos Daudzdzīvokļu māja - dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis vai neapdzīvojamā telpa, un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves Dārza māja - nozīmē brīvstāvošu būvi, kas izmantota vai plānota rekreācijas nolūkiem vienai ģimenei (vienai mājsaimniecībai) Detālplānojums detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus Derīgie izrakteņi neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru izmantošana ir praktiski iespējama un ekonomiski izdevīga Derīgo izrakteņu atradne - dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana ir iespējama Drošības aizsargjoslas nodrošina vides un cilvēku drošību bīstamo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību Dvīņu māja - šo noteikumu izpratnē - divas bloķētas identiskas viena dzīvokļa dzīvojamās mājas, kas var atrasties gan vienā zemes vienībā, gan katra savā zemes vienībā ar kopīgo kapitālo sienu uz šo zemes vienību robežas Dzīvojamā māja - ēka, no kuras platības vismaz puse tiek izmantota dzīvošanai Dzīvoklis ar ārsienām un iekšsienām norobežota ēkas daļa, kas aprīkota ar attiecīgajām inženierkomunikācijām un iekārtām un kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa Ekspluatācijas aizsargjoslas noteikta platība gar transporta līnijām, gar elektrisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Šīs aizsargjoslas galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas Ēka atsevišķi, ilglaicīgi lietojama apjumta būve, kurā var iekļūt cilvēki un kura ir noderīga vai paredzēta cilvēku un dzīvnieku patvērumam vai priekšmetu turēšanai. Ēkas tiek iedalītas dzīvojamajās un nedzīvojamās Ferma - specializēta, rūpnieciska rakstura lauksaimniecības dzīvnieku mītne, t.sk., nepieciešamās palīgēkas un palīgbūves, bet neietver ganības. 8

9 9.38. Funkcionālais zonējums - teritorijas iedalījums zonās, kurām ir atšķirīgas prasības atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei Funkcionālā zona pilsētas, ciema vai lauku teritorijas daļa ar definētām robežām, kurai teritorijas plānojumā noteikts atļautais izmantošanas veids un apbūves parametri Galvenā būve būve, kas attiecīgajā zemes vienībā paredzēta atļautajai izmantošanai, atbilstoši teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajam izmantošanas veidam Galvenā izmantošana teritorijas plānojumā noteikts teritorijas izmantošanas veids, ēkas vai būves būvniecība, kas ir dominējošs funkcionālā zonā un tās īstenošana iespējama bez papildus nosacījumiem jebkurā standarta zemes vienībā attiecīgās funkcionālās zonas robežās Gājēju iela ielas posms vai iela, kas prioritāri paredzēta un labiekārtota gājēju satiksmei, ar ierobežotu vai slēgtu transporta kustību Iedibināta būvlaide būvlaide, ko veido esoša apbūve, ja 5 (piecu) secīgu zemes vienību ēkas atrodas uz šīs līnijas Iekšējais sānpagalms zemes vienības daļa starp zemes vienības robežu ar blakus zemes vienību, kas perpendikulāra sarkanajai līnijai, un būves tuvāko ārsienu Iekšpagalms laukums, ko pilnībā vai daļēji pa perimetru norobežo ēkas vai to daļas Iela - transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas un ciemu teritorijā Intensīvās dzīvnieku audzēšanas komplekss nozīmē fermu ar vairāk nekā vietām broileriem, vai vietu vistām, vai 0 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka par 30 kg, vai 900 vietām sivēnmātēm Inženierbūves ir būves, kas netiek klasificētas kā ēkas: sliežu ceļi, autoceļi un ielas, tilti un estakādes, inženierkomunikācijas, meliorācijas sistēmas, cauruļvadi, elektronisko sakaru un elektropārvades līnijas, dambji u.tml Inženierkomunikācija - ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem Inženiertīkls - tīklu, aprīkojumu, iekārtu, ierīču un būvju kopums, kas paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem Izglītības un/vai zinātnes iestāde ēka pirmsskolas, pamata, vidējās un augstākās izglītības iegūšanai vai zinātniskajai pētniecībai tajā skaitā speciālās, profesionālās un pieaugušo izglītības iestāžu ēkas un ēkas bērnu un jaunatnes brīvā laika nodarbībām Īslaicīgas lietošanas būve būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām Jumta izbūve telpas, kas izbūvētas ēkā ar slīpo jumtu virs tās augšējā stāva. Telpas platībā ieskaita to daļu, kurā griestu augstums ir vismaz 1,6 m. 9

10 9.54. Komerciestāde ēka vai būve, kas paredzēta banku, apdrošināšanas sabiedrību, viesnīcu, moteļu, biroju, tirdzniecības un pakalpojumu objektu, gadatirgu, izstāžu, kongresu un konferenču centru, kā arī citu komerciāla rakstura iestāžu izvietošanai, bet neietver ražošanu un vairumtirdzniecību Kultūras iestāde - ēka vai būve, kas paredzēta kultūras centram, teātrim, kinoteātrim, koncertzālei, universālas izmantošanas zālei, muzejam, bibliotēkai, mēdiju centram vai līdzīgai iestādei Lauksaimnieciskā darbība - zemes apstrāde pārtikas un lauksaimniecības produktu ieguvei neierobežotā daudzumā, bet neietverot fermas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumus. Lauksaimnieciskā darbība ietver augļkopību, dārzeņkopību (ar siltumnīcām un lecektīm), biškopību, graudkopību, puķkopību, sakņkopību, lopkopību, putnkopību un kažokzvēru audzēšanu, komposta sagatavošanu, dārzkopību, kokaudzētavu un dekoratīvo dārzkopību Lauksaimniecības dzīvnieki dzīvnieki, ko audzē ienākuma gūšanai vai citos lauksaimnieciskos nolūkos Lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās saimniecības un noliktavu ēkas, piemēram, govju, cūku un aitu kūtis, staļļi, apjumtie laidari, suņu mītnes, vistu kūtis, klētis, pirtis, angāri, lauksaimniecībā izmantojamās palīgēkas, pagrabi, siltumnīcas, lopbarības tvertnes u.tml Lauku teritorija novada teritorija ārpus pilsētas un ciemu robežām Lokālplānojums vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru vietējā pašvaldība izstrādā savas administratīvās teritorijas daļai (piemēram, pilsētas, ciema vai lauku teritorijas daļai) kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai vai grozīšanai Maģistrālās inženierbūves lielas jaudas un/vai apjoma inženierbūves; Mazēka - vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m Mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču mazumtirdzniecībai vai banku, restorānu, bāru, kafejnīcu, izstāžu un konferenču, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu nodrošināšanai, bet neietver ražošanu vai vairumtirdzniecību Mazstāvu apbūve - šo noteikumu izpratnē apbūve līdz trīs stāviem Meliorācijas sistēma - specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai Meža zeme - zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi Mežaparks sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes meža teritorija, kurā ir labiekārtojuma elementi un kuru sabiedrība izmanto rekreācijai Mežsaimnieciskā darbība - izmantošana, kas ietver ar mežsaimniecību, mežizstrādi, kokmateriālu sagatavošanu saistītos pakalpojumus, un var ietvert meža produktu audzēšanu un izstrādi. 10

11 9.69. Operators fiziska vai juridiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic profesionālu darbību vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgās profesionālās darbības tehnisko izpildījumu Pagrabstāvs zem ēkas vai būves pirmā stāva izbūvēta telpa (vai tās daļa), kuras pārseguma augšējā atzīme virs zemes līmeņa atrodas attālumā, kas mazāks par pusi nekā stāva platība Palīgēka ēka, būve vai tās daļa, kas paredzēta funkcionālajā zonā atļautās galvenās ēkas izmantošanas funkciju nodrošināšanai un ir ar to funkcionāli saistīta, piemēram, atsevišķa transportlīdzekļu novietne (garāža), nojume, darbnīca, pirts, siltumnīca, saimniecības ēka, dārza inventāra noliktava, malkas šķūnis u.tml. Palīgēka var tikt būvēta pirms galvenās ēkas vai arī kā vienīgā zemes vienības izmantošana. Ja palīgēka savienota ar būvi, kuras funkcijas tā papildina vai iebūvēta tajā, tā uzskatāma par šīs būves daļu Palīgizmantošana palīgēkas, inženierbūves un citi infrastruktūras un labiekārtojuma elementi, kas nodrošina zemesgabalā izvietoto ēku un būvju funkcionēšanu atbilstoši teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajai atļautajai izmantošanai. Palīgizmantošana (būvju būvniecība vai teritorijas izmantošana) var tikt realizēta pirms galvenās ēkas vai arī kā vienīgā zemes vienības izmantošana Papildizmantošana - teritorijas izmantošanas veids (veidi), kas Apbūves noteikumos atļauti attiecīgajā funkcionālajā zonā papildus galvenajai izmantošanai. Papildizmantošana var būt pakārtota zemes vienības galvenajai izmantošanai un to papildināt vai teritorijā atļauts patstāvīgs zemes un būvju izmantošanas veids (veidi) Pašvaldība vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības domes un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina normatīvajos aktos noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un novada administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses Pašvaldības iela - pašvaldības īpašumā vai valdījumā esoša satiksmei paredzēta kompleksa inženierbūve - pašvaldības ceļš apdzīvotā vietā, kam ielas statusu piešķīrusi pašvaldība un kas ietverta pašvaldības teritorijas plānojumā Pazemes būve - būve, kurai nav virszemes stāvu Parks - sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes dabas objekts, kurā ir dabas elementu, būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība un īpaši veidota infrastruktūra Pārvaldes iestāde ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta nekomerciāliem nolūkiem un ietver valsts, pašvaldības un tās dienestu pārvaldes, militāro un sabiedrisko organizāciju, biedrību, prokuratūras, tiesu, policijas, iestādes Perimetrāla apbūve apbūves veids, kur kvartāla vai zemes gabala robežās ēkas ir cieši bloķētas gar visu ielas fronti, veidojot iekšējos pagalmus Piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas Plānošanas un arhitektūras uzdevums - būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes vienības plānojumam un apbūvei, kā arī inženierkomunikāciju izbūvei ārpus zemes vienības robežām Potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas. 11

12 9.83. Priekšdārzs īpaši veidoti, ar ēkas arhitektūru kompozicionāli un stilistiski vienoti apstādījumi (norobežoti vai nenorobežoti ar žogu) starp ēkas fasādi un ielas sarkano līniju, kas raksturā kopīgi visai ielai vai atsevišķam kvartālam Priekšpagalms zemes vienības daļa starp ēkas ielas fasādi un zemes vienības robežu vai ielas sarkano līniju. Obligātās būvlaides gadījumā priekšpagalma platums sakrīt ar būvlaides attālumu no sarkanās līnijas Publiskā ārtelpa sabiedrībai pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas zemes platības, kas nodotas publiskai lietošanai, neatkarīgi no to īpašuma piederības Publiska ēka vai būve - ēka vai būve, kurā vairāk nekā 50 % no ēkas vai būves kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai Ražošanas un noliktavu būves zemes vienība, kur galvenais zemes, ēku, vai būvju izmantošanas veids ir rūpnieciskās ražošanas, komunālie un noliktavu uzņēmumi, kuriem atbilstoši normatīviem ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības, kā arī ēkas vai būves materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanai, glabāšanai vai saglabāšanai (saldēšanai) Rekonstrukcija - būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu Reliģiska iestāde - ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta jebkuras reliģiskas kopienas nolūkiem un var ietvert kulta celtni, reliģiskas izglītības iestādi Renovācija - būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās apjomu un funkciju Restaurācija būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti Rindu māja trīs un vairāk lineāri bloķētas viena dzīvokļa dzīvojamās mājas, kas atrodas vienā vai katra savā zemes vienībā Rūpnieciskās ražošanas uzņēmums - ēka, būve vai to komplekss, kas iekārtots un aprīkots produkcijas ražošanai, montēšanai, pārstrādāšanai, remontam, kā arī materiālu, iekārtu, preču, vielu un lietu glabāšanai, uzkrāšanai, komplektēšanai, iesaiņošanai un nosūtīšanai Sanitārā aizsargjosla noteikta platība ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības un kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt sanitāro prasību Sarkanā līnija - līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas Savrupmāja brīvi stāvoša viena vai divu dzīvokļu dzīvojamā māja Sānpagalms attālums no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākās galvenās būves sānu fasādes sienai. 12

13 9.98. Sezonas būve - viegli uzstādāma un demontējama būve kas paredzēta lietošanai konkrētā sezonā, piemēram, terase, nojume, tirdzniecības kiosks vai kafejnīca. Sezonas būves projekta dokumentācijā ietilpst arī tās demontāžas projekts Siltumnīca karkasa būve ar caurspīdīga materiāla segumu, kas paredzēta dārzeņu, puķu vai to dēstu audzēšanai Sociālo pakalpojumu un/vai veselības aprūpes iestāde ēka un cita būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta sociālās aprūpes, veselības aizsardzības un medicīnas prakses nolūkiem un var ietvert sociālās aprūpes centru, internātu, pansionātu, poliklīniku, slimnīcu, klīniku, ambulanci, sanatoriju, veterināro iestādi vai citu iestādi šādiem nolūkiem Sporta spēļu laukumi un/vai trases - zeme, ēka, būve vai tās daļa, sporta laukumi ar vai bez sēdvietām skatītājiem, sporta trases, kā arī speciālas atrakcijas, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas sporta spēļu vai fiziskām nodarbībām Sporta un rekreācijas objekts zeme, ēka, būve vai tās daļa vai speciālas atrakcijas, kas plānotas, izmantotas vai nodomātas sporta spēļu vai fiziskām nodarbībām, kā arī sporta būves dzīvojamās un citās teritorijās, kur tās kalpo kā palīgizmantošana Stāva augstums - attālums starp divu savstarpēji tuvāko ēkas starpstāvu pārsegumu augšējām virsmām Stāva platība - ēkas viena stāva grīdas laukuma, ko ierobežo ēkas ārsienas vai nesošo konstrukciju ārējas virsmas, platība. Jumta izbūves stāva platību aprēķina telpas laukumam, kurā griestu augstums ir vismaz 1,6 m Stāvu kopplatība (apbūves parametru aprēķinam) - būves visu virszemes stāvu, ieskaitot cokola stāvu un jumta izbūvi, platību summa Stāvu skaits - ēkas visu virszemes stāvu skaits, ietverot cokola stāvu un jumta izbūvi Stihiju postījumi nekustamā īpašuma bojājumi, kas radušies ugunsgrēka, plūdu, vētras vai citu katastrofu rezultātā Tauvas josla sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem Tematiskais plānojums teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūra, veselības aprūpes iestāžu un izglītības iestāžu izvietojums) vai specifisku tematu (piemēram, inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas un riska teritorijas) Teritorijas labiekārtojums - dabas aizsardzības un rekreācijas infrastruktūras ierīkošana un izbūve, ietver mežaparku, parku, dārzu, skvēru, pludmaļu, piestātņu iekārtošanu, labiekārtotu laukumu, brīvdabas atpūtas infrastruktūras, apstādījumu, gājēju un veloceliņu ierīkošanu u.tml Teritorijas, kurām nepieciešama inženiertehniskā sagatavošana - teritorijas, kuras nav piemērotas apbūvei grunts piesārņojuma, augsta gruntsūdens līmeņa, nestabilu grunts apstākļu, upju krastu erozijas, nesagatavotas piekļūšanas un nepietiekošas inženiertehniskās apgādes dēļ. 13

14 Transporta infrastruktūras būves inženierbūvju komplekss, kas ietver visa veida transportam nepieciešamos objektus un to teritorijas - autoceļus, dzelzceļus ar dzelzceļu stacijām, jūras un upju ostas, lidostas, kanālus, kā arī citus to izmantošanai un uzturēšanai nepieciešamos objektus un sastāvdaļas Vairumtirdzniecības iestāde ēka, būve vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta materiālu, vielu, lietu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, uzkrāšanai un/vai glabāšanai vairumā, izslēdzot jebkādu preču ražošanu, montēšanu vai pārstrādāšanu Vēja elektrostacija vēja agregātu kopums, kas pieslēgts sistēmas operatora elektrotīklam vienā vai vairākos pieslēguma punktos Vēsturiskā apbūve būve vai būvju kopums, kas ir vecāks par 50 gadiem ar savdabīgu apbūves raksturu, noteiktu apbūves apjomu, izmēru un proporciju sistēmu, formu, arhitektūru un pielietotajiem materiāliem Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas - noteikta platība ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas Vides pieejamība - iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai Vieglās ražošanas uzņēmums ēka, būve vai tās daļa, kas izmantota produkcijas ražošanai, montēšanai, lai iegūtu mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības vai pakalpojumu galaproduktus, kā arī preču, vielu vai lietu komplektēšanai, iesaiņošanai montāžai, izņemot piesārņojošas darbības Viendzīvokļa māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir viens dzīvoklis, un tai funkcionāli piederīgās palīgēkas Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas - viesnīcas, moteļi, pansijas, īrējamas ēkas atpūtai un brīvdienu pavadīšanai, tūristu apmetnes, bērnu vai ģimeņu brīvdienu apmetnes, kempingi un līdzīgas īslaicīgas apmešanās vietas Zemes vienība nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums Zemes vienības fronte - horizontāls attālums pa ielas sarkano līniju starp zemesgabala sānu robežām. 2. PRASĪBAS VISU TERITORIJU PLĀNOŠANAI UN IZMANTOŠANAI 2.1. VISĀS TERITORIJĀS ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA 10. Visā Pašvaldības teritorijā ir atļauta tāda izmantošana, kas nepieciešama esošo un plānoto objektu funkciju nodrošināšanai, tai skaitā: transporta infrastruktūras objektu izbūve; nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu ierīkošana; apstādījumu un teritorijas labiekārtojuma ierīkošana; 14

15 10.4. inženierkomunikāciju tīklu un objektu izbūve; erozijas risku ierobežošanas, pretplūdu aizsardzības būvju un meliorācijas sistēmu izbūve; palīgēku jeb palīgbūvju izbūve zemes vienībā izvietoto ēku un būvju funkcionēšanas nodrošināšanai. 11. Īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēkā vai dabas stihiju rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu uzbūvētu būvi tajās pašās pamatdimensijās un tajā pašā novietnē, ņemot vērā būvprojektu, pēc kura tā ir būvēta, vai, ņemot vērā būves jaunākās inventarizācijas lietā noteikto informāciju, ja iepriekšējais būvprojekts nav saglabājies. 12. Atļauts turpināt zemes vienības neatbilstošu izmantošanu, kas neatbilst vēlāk apstiprinātā teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajam. Jebkura jauna izmantošana un būvniecība, tai skaitā pārbūve vai nojaukšana, jāveic atbilstoši spēkā esošajam Teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam, kā arī citu normatīvo aktu prasībām. 13. Esošās zemes vienības, kuru platība un uz tām esošo būvju apbūves parametri neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajiem, drīkst izmantot un apbūvēt: ja šādām zemes vienībām tiek nodrošināta inženiertehniskā apgāde; ja ir ievēroti minimālie normatīvajos aktos noteiktie attālumi starp ēkām un līdz zemes vienības robežām, vai panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošas zemes vienības īpašnieku par šo attālumu samazināšanu; ja zemes vienība atrodas pilsētas vēsturiskās apbūves teritorijā un netiek pārkāptas citu normatīvo aktu prasības VISĀS TERITORIJĀS AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA 14. Nav atļauta tāda zemes, ēku un būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu iedzīvotājiem vai izraisa būtisku vides piesārņojumu - nepieļaujami augstu risku un/vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību. 15. Visās teritorijās ir aizliegts: izvietot ēkas un būves visa veida aizsargjoslās un tauvas joslā, ja tas ir pretrunā normatīvo aktu prasībām; izvietot ēkas un būves īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja tas ir pretrunā normatīvo aktu prasībām; ekspluatēt ēkas un būves, kas atrodas avārijas stāvoklī; veikt būvniecību piesārņotās teritorijās, ja nav veikta to rekultivācija un/vai sanācija, kā arī izmantot ēkas un būves pirms nav novērsts esošais vides piesārņojums, izņemot pagaidu lietošanas būves teritorijas rekultivācijai un/vai sanācijai; pilsētā un ciemos ēku vietā jebkādai atļautajai izmantošanai (arī palīgizmantošanai) izmantot pielāgotas transporta līdzekļu daļas (korpusus) vai vagonu korpusus vai to daļas, kā arī kuģu korpusus vai to daļas un citas konstrukcijas, kas nav būvētas vai izgatavotas atļautajai teritorijas izmantošanai. Noteikums neattiecas uz pagaidu mītnēm būvlaukumos būvdarbu veikšanas laikā, kempingiem un treileru novietnēm; veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, izņemot Apbūves noteikumos noteiktajās teritorijās, kur atļauta derīgo izrakteņu ieguve normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 15

16 15.7. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus (tajā skaitā, metāllūžņus, būvgružus un tml.) vai piesārņotu grunti, izņemot šim nolūkam speciāli paredzētas novietnes saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem; neattīrītu sadzīves notekūdeņu, sauso tualešu un vircu bedru iepludināšana vaļējās ūdenskrātuvēs, meliorācijas grāvjos, upēs, dīķos un citās ūdenstecēs vai ūdenstilpēs; patvaļīgi aizsprostot upes un strautus, pārveidot meliorācijas būves un ierīces, izmainīt upju, strautu, ezeru krasta līniju, gultni un hidroloģisko režīmu PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI 16. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja pie zemes vienības, kur nodomāts izvietot ēku vai būvi vai kur ēka vai būve atrodas, ir nodrošināta piebraukšana, t.i. zemes vienība robežojas ar ceļu, laukumu, ielu vai piekļūšanu nodrošina servitūts. 17. Ja zemes vienībā atļautas būves ar atšķirīgiem teritorijas izmantošanas veidiem, tai skaitā papildizmantošana un palīgizmantošana, tām jānodrošina piekļūšana atsevišķi no citiem teritorijas izmantošanas veidiem. 18. Piebrauktuves kā strupceļu var veidot ne garākas kā 50 metriem. Plānojot jaunas vai rekonstruējot esošās koplietošanas piebrauktuves, tās noslēdz ar apgriešanās laukumu, ja iela, ceļš vai piebrauktuve veido strupceļu. 19. Nobrauktuvju izvietojums no pašvaldības ceļiem apdzīvotās vietās jāsaskaņo ar Pašvaldību. 20. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgumus pie maģistrālo ielu brauktuvēm pieļaujams ne tuvāk par 50 metri no krustojuma. Dzīvojamo ēku grupām, iestādēm, tirdzniecības un pakalpojumu objektiem piebrauktuves jāparedz ar divām kustības joslām un ietvi, bet savrup izvietotām ēkām - ar vienu kustības joslu un ietvi. 21. Ēkas un būves uz zemes vienības izvieto tā, lai pie tām būtu nodrošināta brīva ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piekļūšana. 22. Apbūves teritoriju (veidojot jaunu, vai rekonstruējot un paplašinot esošo) saisti ar valsts autoceļu tīklu veikt, ievērojot pakāpeniskuma principu, tas ir, to tiešos pieslēgumus paredzēt galvenokārt pie pašvaldības ceļiem vai valsts vietējiem autoceļiem. Jaunu pieslēgumu plānošana valsts reģionāliem autoceļiem ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, ja tas ir saistīts ar esošā transporta tīkla pārplānošanu plašākā apkārtnē JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA, ZEMES VIENĪBU SADALĪŠANA, APVIENOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA 23. Jaunas zemes vienības (sadalot, apvienojot vai pārkārtojot to robežas), ievērojot attiecīgās funkcionālās zonas izmantošanas un apbūves noteikumus, atļauts veidot: normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot detālplānojumu. Prasības detālplānojumiem noteiktas 12.nodaļā; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādājot zemes ierīcības projektu teritorijām, kurām normatīvie akti neparedz detālplānojumu izstrādi; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apvienojot divas vai vairākas blakus esošas zemes vienības bez zemes ierīcības projekta izstrādes. 24. Atļauts veidot jaunu zemes vienību: 16

17 24.1. kuras platība nav mazāka kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo platību, izņemot 23.apakšpunktā noteiktos gadījumus; ievērojot blakus esošo zemes vienību robežu struktūru un dabisko robežu elementus; kurai ir nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas tiešas piekļūšanas iespējas no ceļa vai ielas, vai kura ir pieejama pa ne mazāk kā 4,5 m platu servitūta ceļu (piebrauktuvi), ja zemes vienība tieši nerobežojas ar ceļu, ielu vai laukumu; kuras minimālais platums atļauj izvietot apbūvi, ievērojot sānpagalma prasības, bet nav mazāks par 15 m. 25. Nav pieļaujama zemes vienības dalīšana: ja sadalīšanas rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot gadījumus: ja uz zemes vienības atrodas vairākiem īpašniekiem piederošas ēkas, un atšķirība starp atļauto minimālo platību nepārsniegs 10%; ja zemes vienībā paredzēta vienīgi inženierbūvju izvietošana, kad zemes vienības platība veidojama atbilstoši konkrētā objekta izvietošanas un ekspluatācijas nepieciešamībai; ja reāli nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās būves atbilstoši būvnormatīvu prasībām; ja zemes vienības esošais apbūves blīvums vai intensitāte pārsniedz vai pārsniegs pēc sadalīšanas attiecīgajā funkcionālajā zonā pieļaujamo; ja ar to tiek apgrūtinātas piekļūšanas iespējas blakus esošajām zemes vienībām. 26. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, apkārtējās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama atsevišķu zemes vienību platības samazināšana, bet ne vairāk kā 5% par minimālo pieļaujamo zemes vienību lielumu attiecīgajā funkcionālajā zonā. 27. Jaunveidojamās zemes vienības minimālajā platībā netiek ieskaitīta: zemes vienības daļa kas atrodas ielu vai ceļu sarkano līniju robežās; servitūta un koplietošanas ceļu, ielu, laukumu, kā arī citu apbūvi nodrošinošo objektu platība, kas saistīta ar koplietošanu APBŪVES PARAMETRI 3. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS APBŪVEI 28. Funkcionālajās zonās, kurās atļauta būvniecība, noteikti šādi apbūves parametri: maksimālais apbūves blīvums; maksimālā apbūves intensitāte; minimālā brīvā zaļā teritorija; maksimālais apbūves augstums; maksimālais ēkas stāvu skaits. 29. Katrai no funkcionālajām zonām apbūves parametri noteikti 7.nodaļā. 17

18 30. Apbūves parametri nav attiecināmi uz tām zemes vienībām, kas paredzētas tikai inženiertehniskās apgādes tīklu un to objektu izbūvei, transporta infrastruktūras objektu izbūvei vai transporta līdzekļu novietošanai. 31. Pilsētas un ciemu vēsturiskās apbūves teritorijās nosaka tos apbūves parametrus, kurus ir iespējams ievērot, saglabājot esošās apbūves raksturu APBŪVES BLĪVUMS. APBŪVES INTENSITĀTE. BRĪVĀ ZAĻĀ TERITORIJA 32. Apbūves blīvuma rādītāju (A) izsaka procentos un aprēķina ar formulu: L A 100, kur L visu ēku apbūves laukumu summa; Z zemes vienības platība Z 33. Apbūves intensitāti (I) izsaka procentos un aprēķina ar formulu: I Z S 100, kur S visu ēku virszemes stāvu kopplatība (m 2 ), Z zemes vienības platība 34. Brīvo zaļo teritoriju (B) nosaka procentos (%) un aprēķina pēc formulas: ( Z L1 L2 L3) B 100, kur: Z Z zemes vienības platība; L1- apbūves laukums zemes vienībā (neieskaitot ar apstādījumiem labiekārtotu un apzaļumotu pazemes apjomu izmantojamu jumtu); L2 piebraucamo ceļu aizņemtā platība zemes vienībā vai tās daļā; L3 autostāvvietu aizņemtā platība zemes vienībā vai tās daļā 35. Ja zemes vienības daļa atrodas ielas sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā, tad aprēķinot apbūves intensitāti, brīvās zaļās teritorijas un apbūves blīvuma rādītājus, to neskaita zemes vienības platībā. 36. Apbūves parametrus aprēķina vienas zemes vienības ietvaros, izņemot gadījumus, kad teritorijas kompleksai apbūvei tiek izstrādāts detālplānojums. Tādos gadījumos teritorijas zemes vienību apbūves parametru aprēķinam (aprēķina teritoriju) nosaka detālplānojumā. 37. Zemes vienība, kura iekļaujas dažādās funkcionālajās zonās, apbūves parametrus aprēķina katrai funkcionālai zonai atsevišķi ĒKU UN BŪVJU AUGSTUMS 38. Nosakot ēku un būvju maksimālo augstumu, ievēro Apbūves noteikumu 7.nodaļā noteikto attiecīgā funkcionālajā zonā atļauto maksimālo būvju augstumu. 39. Ēkas vai būves augstumu mēra no zemes planējuma atzīmes ielas fasādes vai ieejas pusē līdz būves jumta korei vai parapeta augšējai malai atbilstoši šo Apbūves noteikumu 14.nodaļas Pielikumi 2.pielikumam. Ja ēkas vai būves zemes planējums nav horizontāls, ēkas vai būves augstumu mēra no vidējā augstuma punkta. 40. Ja ēkas daļām ir dažāds stāvu skaits vai ēka izvietota mainīga reljefa zemes vienībā, ēkas augstumu un stāvu skaitu nosaka atbilstoši lielākajam augstumam un stāvu skaitam. 18

19 41. Augstuma ierobežojumi nav attiecināmi uz arhitektoniskām vai tehniskām izbūvēm (virsgaismām, skursteņiem, torņiem, karoga mastiem, elektronisko sakaru objektiem, vējrādītājiem, zibens novadītājiem, baznīcas torņiem vai kupoliem u.tml.). 42. Apbūves augstums nevienā ēkas punktā nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus zemes vienību STĀVU SKAITS 43. Stāvu skaits ir ēkas visu virszemes stāvu skaits, ietverot cokola, mansarda, jumta un tehnisko stāvu. 44. Nosakot būves maksimālo stāvu skaitu, ievēro Apbūves noteikumu 7.nodaļā noteikto attiecīgajā funkcionālajā zonā atļauto maksimālo stāvu skaitu. 45. Nosakot stāvu skaitu, pieņemts, ka stāva augstums dzīvojamām ēkām ir ekvivalents 3 m PAZEMES BŪVES UN PAGRABSTĀVS 46. Pazemes būvi un būves pazemes stāvus var būvēt vietās, kur to pieļauj hidroģeoloģiskie un inženierģeoloģiskie apstākļi. 47. Papildus prasības pazemes būvei un būvei ar pazemes stāviem nosaka Pašvaldības būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā PAGALMA NOTEIKUMI 48. Pilsētā un ciemos apbūvētai zemes vienībai atkarībā no apbūves veida ir pagalms vai pagalmi (priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms, iekšpagalms). 49. Vienas zemes vienības pagalmu vai tā daļu nevar uzskatīt par citas zemes vienības pagalmu vai tā daļu. 50. Gadījumos, kad zemes vienības robežas nav savstarpēji perpendikulāras vai ēka nav novietota ar fasādi paralēli sarkanajai līnijai, vai citos īpašas konfigurācijas gadījumos pagalmus nosaka pēc iespējas atbilstoši terminos ietvertajiem skaidrojumiem un pagalmu noteikšanas principiem, kas shematiski attēloti 14. nodaļā Pielikumi 3.pielikumā. 51. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums vienāds ar punktā noteikto būvlaides platumu. 52. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauti tikai apstādījumi vai priekšdārzs. 53. Aizmugures pagalmā vai sānpagalmā nav atļauts izvietot būves, izņemot: atkritumu konteineru novietnes, bērnu rotaļu laukumus un autostāvvietas; palīgēkas; funkcionālus un dekoratīvus būvelementus; atklātas ugunsdzēsības vai āra kāpnes, kam kāpņu pakāpieni un laukumi aprīkoti ar margām un kuru projekcija uz zemes pagalmā izvirzīta mazāk par 1,5 m no sienas. 54. Iekškvartāla brīvstāvošā apbūvē pagalmu platību nosaka saskaņā ar insolācijas un ugunsdrošības normām. Pagalmos nodrošina iespēju iebraukt no ielas. 19

20 55. Daudzdzīvokļu māju pagalmus drīkst izmantot tikai publiskiem mērķiem un iedzīvotāju vajadzībām, paredzot nepieciešamos labiekārtojuma elementus (bērnu rotaļu laukumu, laukumu atkritumu konteineru izvietošanai, autostāvvietas u.c. elementus). 56. Plānojot, apbūvējot vai labiekārtojot daudzdzīvokļu māju pagalmus, jānodrošina brīva ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transporta piekļuve, kā arī netraucēta inženierapgādes tīklu un objektu apkalpe BŪVLAIDES. APBŪVES LĪNIJA. 57. Pilsētā un ciemos būvlaidi nosaka kā attālumu no ielas sarkanās līnijas līdz apbūvei. Esošajās apbūves teritorijās ievēro iedibināto būvlaidi, ja vien tā neatrodas sarkanajās līnijās. 58. Pilsētā un ciemos jaunās apbūves teritorijās, kur nav izveidots ielu tīkls vai nav iedibināta būvlaide, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ievēro šādus minimālos attālumus: maģistrālajām ielām un valsts autoceļiem ne mazāk kā 6 m; vietējās nozīmes ielām, piebrauktuvēm, gājēju ielām un ceļiem ne mazāk kā 3 m. 59. Detālplānojumos un būvprojektos var tikt noteikts lielāks būvlaides platums nekā 58.punktā noteiktais. 60. Minimālais apbūves attālums no servitūta ceļa ass uz katru pusi - 10 m. 61. Lauku teritorijā jaunas apbūves izvietošanai, izņemot Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos izņēmumus, būvlaide sakrīt ar autoceļa aizsargjoslu, bet nevar būt mazāka par to, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams transporta infrastruktūras un apkalpes objektu būvniecībai, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanai: valsts reģionālajiem autoceļiem 60 m no ceļa ass uz katru pusi; valsts vietējās nozīmes autoceļiem 30 m no ceļa ass uz katru pusi; pašvaldības ceļiem 30 m no ceļa ass uz katru pusi. 62. Minimālā apbūves līnija no meliorācijas grāvjiem: no valsts nozīmes un koplietošanas meliorācijas grāvjiem 10 m no grāvja krants; no viena īpašuma meliorācijas grāvjiem 5 m no grāvja krants. 63. Būvlaidi un apbūves līniju precizē detālplānojuma darba uzdevumā vai plānošanas un arhitektūras uzdevumā BŪVJU IZVIETOJUMS ZEMES VIENĪBĀ 64. Nav atļauta būvju vai to daļu projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja: būve ir žogs starp zemes vienībām; ir nodibināts atbilstošs servitūts (pārkaru būves tiesība); zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 4 m. 20

21 65. Ielai vai ceļam tuvāk novieto galveno ēku. Palīgēkas un saimniecības ēkas novieto aiz galvenās ēkas zemes vienības dziļumā. Ja zemes vienība atrodas starp divām ielām vai ceļiem, galveno ēku izvieto pret augstākas kategorijas ielu vai ceļu. 66. Ja ēka vai būve izvietota tieši uz blakus zemes vienības robežas, tad ēkas vai būves sienai, kas atrodas uz robežas, var tikt veidota kā ugunsdroša siena ar iespēju blakus zemes vienības īpašniekam piebūvēt pie tās ēku vai būvi. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz savas zemes vienības pusi. 67. Funkcionālajā zonā Rūpniecības apbūves teritorija (R) būves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums no zemes vienības robežām ar dzīvojamo apbūvi nedrīkst būt mazāks nekā 50 m, izņemot inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu ATTĀLUMI STARP ĒKĀM UN BŪVĒM 68. Pieļaujamos minimālos attālumus starp ēkām un būvēm nosaka: ņemot vērā normatīvo aktu prasības par insolāciju; ņemot vērā normatīvo aktu prasības par ugunsdrošību, lai nodrošinātu netraucētas piekļūšanas iespējas ugunsdzēsības tehnikai; ievērojot attālumus līdz autoceļiem u.c. objektiem, kuriem normatīvajos aktos ir noteiktas attiecīgas prasības ēku vai būvju izvietošanai. 69. Attālumus starp ēkām, kā arī no ēkām, būvēm, inženiertīkliem un labiekārtojuma elementiem līdz kokiem un krūmiem nosaka atbilstoši citiem normatīvo aktu prasībām. 70. Perimetrālas apbūves gadījumā visām ēkām ik pa 25 metriem jāparedz pretuguns mūris ĪSLAICĪGAS LIETOŠANAS BŪVES 71. Īslaicīgas lietošanas būvi izvieto un ekspluatē atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām. 72. Starp ielu sarkanajām līnijām pieļaujama tikai tādas īslaicīgas lietošanas būves bez pamatiem uzstādīšana, kas tiek izmantota mazumtirdzniecībai un/vai pakalpojumu sniegšanai. Cita veida īslaicīgas lietošanas būves izvietošana pieļaujama tikai ārpus ielu sarkanajām līnijām vietās, kur šī būve harmoniski iekļaujas apbūves raksturā. 73. Īslaicīgas lietošanas būves novietojumu zemes vienībā nosaka būvprojektā, paredzot objekta izmantošanas prasībām atbilstošu teritorijas labiekārtojumu. 74. Novietojot īslaicīgas lietošanas būves koku vai citu apstādījumu tiešā tuvumā, būvprojektā paredz stādījumu zonu atjaunošanu ĒKAS UN BŪVES DZĪVNIEKIEM 75. Dzīvnieku turēšanai izmanto tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas un būves, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām. 76. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves izvietojamas, ievērojot šādus nosacījumus: pilsētā un ciemos jaunas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas ēkas un būves nedrīkst ierīkot Jauktas centra apbūves teritorijās (JC), Publiskās apbūves teritorijās (P) un dzīvojamās apbūves teritorijās (DzS, DzM); 21

22 76.2. tiek nodrošinātas veterinārās un higiēniskās prasības, kā arī veikti pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un tiek nodrošināts apdzīvotai vietai piemērots skats. 77. Zemes vienības robežās, uz kuras atrodas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēta būve, jānodrošina pasākumi, lai netiktu ietekmēta apkārtējo teritoriju vides kvalitāte. Zemes vienības robežās jānodrošina pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un neestētiskiem skatiem. 78. No esošās un plānotās dzīvojamās un publiskās apbūves līdz dzīvnieku turēšanai paredzētajām ēkām un būvēm ievēro šādus minimālos attālumus: metri, ja būve paredzēta līdz 20 dzīvnieku vienībām; metri, ja būve paredzēta 21 līdz 50 dzīvnieku vienībām; metri ja būve paredzēta 51 līdz 500 dzīvnieku vienībām; metri ja būve paredzēta 501 līdz 1500 dzīvnieku vienībām. 79. Kūtsmēslu savākšanā, novadīšanā un uzglabāšanā papildus jāievēro citu normatīvo aktu prasības ATKLĀTA ĀRA (ĀRPUSTELPU) UZGLABĀŠANA 80. Atklāta āra (ārpustelpu) kā palīgizmantošana nav atļauta: priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā; tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas; autostāvvietā. 81. Atklāta lauksaimniecības tehnikas un transportlīdzekļu ar pilnu masu virs 3,5 t uzglabāšana nav atļauta funkcionālajās zonās pilsētā un ciemos Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM), Publiskās apbūves teritorijā (P) un Jauktas centra apbūves teritorijās (JC) ŽOGI, PRETTROKŠŅA SIENAS 82. Žogus drīkst ierīkot: ielas vai ceļa pusē - pa ielas sarkano līniju vai ceļa zemes nodalījuma joslas robežu, stūra zemes vienībās - pa redzamības trīsstūra līniju, gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm - pa tauvas joslas robežu, funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē pēc nepieciešamības. 83. Robežžogi abiem kaimiņiem jāizbūvē un jāuztur kārtībā kopīgi, bet, ja viņi nevar vienoties, tad katram jāizbūvē un jāuztur kārtībā tā žoga puse, kas, skatoties no zemes vienības uz robežu, atrodas pa labi, turklāt žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienā veidā. Gadījumos, ja uz robežas ir būves, kaimiņiem uz pusēm jāizbūvē un jāuztur atlikušās robežžoga daļas. 84. Žogiem gar ielām un ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,50 m, izņemot teritorijas, kuru žogu augstumi noteikti saskaņā ar teritorijas specifisko izmantošanu, kā arī atsevišķos gadījumos atļauta augstāku par 1,50 m žogu izveide, saskaņojot to ar Pašvaldības būvvaldi. 85. Žogiem Rūpniecības apbūves teritorijā (R) un Tehniskās apbūves teritorijā (TA) jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai. 86. Žogu konstrukcijām gar meliorācijas novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamiem un nojaucamiem. 22

23 87. Žoga kā kapitālas būves ar pamatiem būvniecībai izstrādājama skice, kas saskaņojama Pašvaldības būvvaldē. 88. Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu surogātmateriālu (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā. 89. Zemes vienības drīkst nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 2,5 m, izvietojot to gar zemes vienības robežu. Augstāku dzīvžogu izveidošana atļauta tikai rakstiski saskaņojot ar robežojošā nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju. 90. Prettrokšņa sienas nepieciešamību pamato tehniskajā projektā. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu. Prettrokšņa sienas, nepieciešamības gadījumā, ierīko gar Rūpniecības apbūves teritorijām (R), Tehniskās apbūves teritorijām (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijām (TR) (blīvi apdzīvotās vietās). 91. Aizliegts nožogot: zemes vienības funkcionālajā zonā Dabas un apstādījumu teritorija (DA), izņemot gadījumus, kas noteikti Apbūves noteikumos un, ja izstrādāts labiekārtojuma projekts un nodrošināta publisko teritoriju pieejamība sabiedrībai; zemes vienības funkcionālajā zonā Mežu teritorija (M), izņemot gadījumus, kas noteikti Apbūves noteikumos FUNKCIONĀLI UN DEKORATĪVI ĀRTELPAS ELEMENTI 92. Funkcionālus un dekoratīvus vides dizaina elementus (piemēram, lapenes, pergolas, soliņi, publiskās tualetes, atbalsta sienas, strūklakas, skulptūras, pieminekļi, karogu masti) publiskajā ārtelpā izvieto atbilstoši Pašvaldībā saskaņotam projektam. 93. Virs skatlogiem atļauts izbūvēt markīzes. Tām jāatrodas vismaz 2,2 m augstumā virs zemes un vismaz 0,5 m attālumā no ielas brauktuves, mērot attālumu horizontālā plaknē PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI 94. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, izstrādājot detālplānojumus un būvprojektus publiskām ēkām, jāparedz īpaši pasākumi (arī īpašs aprīkojums) pieejamas vides nodrošināšanā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām PRASĪBAS ĒKU UN BŪVJU KONSTRUKTĪVAJĀM DAĻĀM UN ELEMENTIEM 95. Jebkurai ēkai un būvei, to daļām, konstrukcijām un elementiem jābūt projektētiem, izbūvētiem un ekspluatētiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām BŪVJU REKONSTRUKCIJA, RENOVĀCIJA, RESTAURĀCIJA. TERITORIJAS KOPŠANA UN BŪVJU UZTURĒŠANA 96. Būvju rekonstrukcija, renovācija un restaurācija veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 97. Renovējot, rekonstruējot vai restaurējot vēsturisku apbūvi, ievēro 11.4.apakšnodaļas noteikumus. 98. Veicot rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbus ēkā vai būvē, kurā atrodas ģeodēziskais punkts un lai šie punkti netiktu aizsegti, bojāti vai iznīcināti, tad plānotās darbības projekts jāsaskaņo ar ģeodēziskā punkta turētāju. 23

24 99. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums uzturēt kārtībā sava īpašuma teritoriju, kā arī visas uz tā atrodošās ēkas un būves, saskaņā ar Pašvaldības saistošo noteikumu prasībām Ēkas, būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jānodrošina nekustamā īpašuma estētiskā kvalitāte un jāuztur kārtībā ēkas fasādes, sienas, logi, durvis, jumts, ūdens notekcaurules, renes un citi elementi. Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar būvprojektā akceptēto krāsojumu. Ielas fasādēs logu nomaiņu veic pēc vienota projekta Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienībām. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemesgabalos. Katram namam ielas pusē ir jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi Atkritumu apsaimniekošanā jāņem vērā Pašvaldības saistošo noteikumu prasības PRASĪBAS ĒKAS, BŪVES VAI TO DAĻU FUNKCIONALITĀTES MAIŅAI 103. Jebkuru ēku, būvju vai to daļu funkcionalitātes maiņa veicama citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saskaņojot ar Pašvaldības būvvaldi Plānotajai funkcijai jāatbilst Apbūves noteikumu atļautās izmantošanas prasībām konkrētajā funkcionālajā zonā Nav pieļaujama tādu funkciju paredzēšana, kas pasliktina apstākļus blakus zemes vienībās, apgrūtina piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku ekspluatāciju, vai pasliktina vides stāvokli PRASĪBAS DEGVIELAS UN GĀZES UZPILDES STACIJĀM 106. Jaunu degvielas un gāzes uzpildes staciju būvniecība nav atļauta: virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās; aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām; mežu aizsargjoslā ap Dagdas pilsētu; kultūras pieminekļu teritorijās un aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem, izņemot Dagdas pilsētā; memoriālu piemiņas vietu, pieminekļu un kulta celtņu tiešā tuvumā vai vizuālā saistībā ar tiem Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz citiem objektiem nosaka normatīvie akti, papildus jāievēro sekojoši attālumi no degvielas un gāzes pildnēm un pazemes rezervuāriem - 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām Degvielas un gāzes uzpildes stacijas būvniecība un ekspluatācija veicama citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saskaņā ar piesārņojošās darbības atļaujas vai apliecinājuma nosacījumiem. 24

25 4. INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLI UN OBJEKTI 4.1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJU INŽENIERTEHNISKAI APGĀDEI 109. Visās funkcionālajās zonās, kur atļauta būvniecība, nodrošina objektu inženiertehnisko apgādi saskaņā ar citu normatīvo aktu prasībām. Inženierbūves projektējamas, būvējamas, rekonstruējamas un ekspluatējamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Vietās, kur iespējama pieslēgšanās jau esošajiem centralizētajiem inženierkomunikāciju tīkliem un objektiem, pēc iespējas tā ir jāizmanto Pēc detālplānojuma apstiprināšanas, apbūvei paredzētajām teritorijām izstrādā inženierkomunikāciju tehniskos projektus. Teritoriju drīkst apbūvēt atbilstoši detālplānojuma dokumentācijas sastāvā iekļautajai Īstenošanas kārtībai, kurā noteikta galveno inženierkomunikāciju izbūves secība un atbildība par inženierkomunikāciju izbūvi Detālplānojuma ierosinātājs nodrošina galveno inženierkomunikāciju projektēšanu un izbūvi ielu sarkanajās līnijās vai inženierkomunikāciju koridoros, atbilstoši detālplānojuma dokumentācijas sastāvā iekļautajai Īstenošanas kārtībai, bet ēkas īpašnieks vai lietotājs nodrošina pieslēguma izbūvi līdz ēkai Inženierkomunikācijas ir jāizvieto ielu sarkano līniju koridoros, vēlams joslā starp sarkano līniju un brauktuvi. Ja nav iespējams inženierkomunikācijas izvietot ielu sarkano līniju koridoros, izstrādājot detālplānojumus vai tehniskos projektus, inženierkomunikācijas var izvietot arī joslā starp sarkano līniju un būvlaidi (apbūves līniju), vai arī detālplānojumos, vai tehniskajos projektos noteiktajos inženierkomunikāciju koridoros Inženierkomunikācijas, kuras nav iespējams izvietot 113.punktā noteiktajās teritorijās, pieļaujams projektēt citur, saskaņojot ar zemes vienību īpašniekiem Zemes vienības iekšējās komunikācijas izvietojamas zemes vienībā saskaņā ar tehnisko projektu vai tehniskajiem noteikumiem Gar valsts autoceļiem komunikācijas izvietojamas ceļu zemes nodalījuma joslā saskaņā ar normatīvajiem aktiem Inženierkomunikāciju būvniecības darbos ietilpst arī teritorijas sakārtošana un ceļu, ielu, ietves seguma un zaļo stādījumu atjaunošana, kas nozīmē, ka būvniecības ierosinātājs ir atbildīgs par teritorijas sakārtošanu un seguma atjaunošanu. Pēc inženierkomunikāciju pārbūves vai rekonstrukcijas neizmantojamās inženierkomunikāciju sistēmas daļas (izņemot kabeļus) tiek demontētas, ko veic būvniecības ierosinātājs Teritorijās, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, pēc iespējas jāparedz Pašvaldībai piederošo inženierkomunikāciju pārvietošana ārpus privātās apbūves teritorijas un to izvietošana ielu sarkanajās līnijās, vienlaicīgi nodrošinot ērtu piekļūšanu un ekspluatāciju Inženierkomunikāciju objektu izvietošanai nepieciešamo zemes vienību platību nosaka katrā atsevišķā gadījumā, atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai Liela apjoma un jaudas inženierbūves galvenokārt izvietojamas funkcionālajās zonās Tehniskās apbūves teritorija (TA) un Rūpniecības apbūves teritorija (R) ŪDENSAPGĀDE Pilsētas un ciemu teritorijās esošajām un jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, jāparedz pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes tīkliem, ja 25

26 tas ir tehniski iespējams - maģistrālie ūdensapgādes tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu Pilsētas un ciemu teritorijās esošajām un jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kur nav izbūvēta centralizētā ūdensapgādes sistēma, kā pagaidu risinājums, un lauku teritorijā, atļauta lokālu ūdens ieguves vietu - grodu vai urbto aku ierīkošana atsevišķu objektu apgādei ar dzeramo ūdeni. Aku būvniecība veicama atbilstoši vides aizsardzības un vides veselības normatīviem un saskaņojot atbildīgajās valsts un pašvaldības institūcijās Ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde jāparedz saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem Urbumus, kuru turpmākā izmantošana nav iespējama, nepieciešams tamponēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANA UN ATTĪRĪŠANA 124. Pilsētas un ciemu teritorijās jaunveidojamajām apbūves teritorijām, kurās apbūve ir primārā zemes izmantošana, un kurās ir vai tiek plānota centralizētā ūdensapgāde, nodrošina notekūdeņu centralizētu savākšanu un attīrīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām Ja teritorijā, nav izbūvēta centralizēta notekūdeņu savākšanas sistēma, var veidot lokālas notekūdeņu savākšanas sistēmas ar lokālām attīrīšanas iekārtām, ievērojot vides jomu regulējošo normatīvo aktu prasības Veidojot jaunas savrupmāju apbūves teritorijas vai paplašinot esošās līdz apjomam, kas pārsniedz 30 dzīvojamās mājas, paredz centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas ierīkošanu Līdz brīdim, kamēr nav izbūvēta centralizētās notekūdeņu savākšanas sistēma, savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijās var izbūvēt hermētiski izolētu krājrezervuāru katrā apbūves gabalā, paredzot iespēju perspektīvā pieslēgties centralizētajiem tīkliem Dzīvojamās apbūves teritorijās, kas netiek pieslēgtas centralizētai notekūdeņu savākšanas sistēmai, jāierīko hermētiskas izsūknējamās tvertnes vai individuālas bioloģiskās attīrīšanas ietaises, ievērojot vides jomu regulējošo normatīvo aktu prasības Individuālo bioloģisko attīrīšanas ietaišu vai notekūdeņu filtrācijas lauku izbūve, ja ģeoloģiskā situācija to atļauj, projektēšana un būvniecība jāveic atbilstoši vides aizsardzības un vides veselības normatīviem un saskaņojot atbildīgajās valsts un pašvaldības institūcijās Notekūdeņi, kas izsūknēti no hermētiskiem krājrezervuāriem un pārvietojamām tualetēm jānogādā attīrīšanai notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs ELEKTROAPGĀDE 131. Plānojot jaunas apbūves teritorijas, paredz atbilstošu nodrošinājumu ar elektroenerģiju lokālplānojumos vai detālplānojumos paredzot teritoriju transformatoru un apakšstaciju izvietošanai Pilsētas un ciemu teritorijās, izbūvējot jaunas ielas un rekonstruējot esošās, elektroapgādes tīklus pēc iespējas izvieto vienotā kabeļu kanalizācijā Plānoto elektroapgādes komunikāciju izvietojumam pilsētā, ciemos un lauku teritorijās jāatbilst normatīvo aktu prasībām ALTERNATĪVĀ ENERGOAPGĀDE 134. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas primāri izvietojamas Rūpniecības apbūves teritorijās (R) vai Tehniskās apbūves teritorijās (T). 26

27 135. Dzīvojamās, publiskās un jauktās centru apbūves teritorijās atļauts izvietot tikai dabas gāzes koģenerācijas stacijas Ierīkojot siltumsūkņu zemes kolektorus, ievēro minimālo attālumu 4 m no to ārējās kontūras līdz blakus zemes vienības robežai. Šo attālumu var samazināt, ja panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku Saules bateriju bloku (paneļu) izvietošana būves fasādē jāsaskaņo ar Pašvaldības būvvaldi Vēja elektrostacijas ar maksimālo jaudu līdz 20 kw, ja masta augstums (līdz rotora asij) nepārsniedz 12 m, atļauts izvietot visās funkcionālajās zonās, ievērojot citu normatīvo aktu prasības Vēja elektrostacijas ar maksimālo jaudu virs 20 kw un kuru maksimālais augstums ir lielāks par 12 m, atļauts izvietot ievērojot šādus nosacījumus: vēja elektrostacijas izvieto ne tuvāk kā 3 rotora diametru attālumā vienu no otras; lauku teritorijā no esošām dzīvojamām mājām vēja elektrostacijas izvieto ne tuvāk par 150 m. Attālumu nosaka no vēja elektrostacijas torņa lauku teritorijā no esošām dzīvojamām mājām vēja parku izvieto ne tuvāk par attālumu, kas ir 5 reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums; no pilsētas un ciemu teritorijām esošām un plānotām dzīvojamās un publiskās apbūves vēja elektrostacijas izvieto ne tuvāk par 1 km, vēja parkus ne tuvāk par 2 km. Vēja parka robežu nosaka no malējās vēja elektrostacijas torņa projekcijas Pašvaldība var piemērot vēja elektrostacijas vai vēja parku būvniecības ieceres publisko apspriešanu Papildus citos normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, vēja elektrostaciju būvniecība nav atļauta pilsētā, ciemos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 5. ŪDEŅU, MEŽU UN LAUKU ZEMJU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI 5.1. MEŽI, APSTĀDĪJUMI, ATSEVIŠĶI KOKI 142. Meži apsaimniekojami atbilstoši Meža likumam un citu normatīvo aktu prasībām Funkcionālās zonas Mežu teritorija (M) izmantošanas noteikumi noteikti apakšnodaļā Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu, dabisko meža biotopu un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu apsaimniekošanā papildu ierobežojumus nosaka citi normatīvie akti Publiskā lietošanā esošas meža zemes vienības nav nožogojamas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku dārzu ierīkošanai vai citu specifisku funkciju pildīšanai, saskaņojot ar pašvaldību un virsmežniecību vai Dabas aizsardzības pārvaldi Zemes īpašnieks vai tiesiskais lietotājs ir atbildīgs par apstādījumu, kas atrodas zemes vienībā, uzturēšanu, aizsardzību un atjaunošanu. Apstādījumu uzturēšanas, aizsardzības un atjaunošanas kārtību nosaka citi normatīvie akti 147. Apstādījumi, kas atrodas uz Pašvaldībai piederošas zemes, ir publiski pieejami, izņemot teritorijas, kurām ir ierobežota pieejamība saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem. Privātīpašumā esoši apstādījumi var nebūt publiski pieejami un var tikt norobežoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 27

28 148. Prasības konkrētas teritorijas vai zemes vienības labiekārtojumam un apstādījumu plānojumam nosaka Pašvaldības būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā Publiskās ārtelpas apstādījumus, tajā skaitā ielu, skvēru un laukumu apstādījumus projektē, rekonstruē un uztur, kā arī jebkādas to plānojuma, labiekārtojuma un stādījumu izmaiņas izdara saskaņā ar Pašvaldības būvvaldē akceptētu būvprojektu Veicot ielu rekonstrukciju, veic arī ielu stādījumu rekonstrukciju vai jaunu stādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā Pašvaldības būvvaldē izsniegtā plānošanas un arhitektūras uzdevumā noteiktās prasības apstādījumu veidošanai, kā arī inženiertehnisko dienestu tehniskos noteikumus Ja koka apkārtējās grunts līmenis tiek paaugstināts vai pazemināts vai atļauta vai plānota transportlīdzekļu iebraukšana vai stāvēšana starp kokiem, veicami koku saglabāšanas pasākumus, kuru prasības nosaka Pašvaldības būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā Jaunu koku rindu, aleju, krūmu joslu stādījumus neparedzēt gar valsts autoceļiem tuvāk par transportbūvju būvnormatīvos noteikto sānu redzamības attālumu Koku ciršanas kārtību meža zemēs un ārpus meža zemēm nosaka citi normatīvie akti DABISKĀ RELJEFA, AUGSNES VIRSKĀRTAS SAGLABĀŠANA 154. Dabiskā reljefa veidojumi un dabiskās ūdensteces visā novada teritorijā saglabājamas kā vērtīgi vides elementi. Teritoriju attīstot, būvprojektā vai detālplānojumā paredz risinājumus to iekļaušanai vienotā teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu sistēmā Aizliegta jaunu objektu būvniecība un esošo paplašināšana uz nogāzēm, kas stāvākas par Veicot būvniecību vai citu teritorijas izmantošanu zemes vienībā, maksimāli saglabājams dabīgais reljefs, augsnes virskārta un koki. Augsnes virskārtu pēc būvniecības pabeigšanas jāatjauno. Zemesgabala reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūve jāparedz tā, lai lietus ūdeņi netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem kā virszemes notece MELIORĀCIJAS SISTĒMAS 157. Meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu veic saskaņā ar citu normatīvo aktu prasībām Zemes vienības īpašniekam ir pienākums saglabāt un uzturēt savā īpašumā esošos meliorācijas grāvjus un citas būves, lai nodrošinātu to funkcionēšanu vienotā meliorācijas sistēmā Jaunas meliorācijas sistēmas aizliegts ierīkot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, izņemot, ja: tas ir paredzēts dabas aizsardzības plānos, individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos vai eksperta atzinumos teritorijas aizsardzības mērķa nodrošināšanai; ir apdraudēta esoša publiskās infrastruktūras objekta funkcionēšana Izstrādājot detālplānojumu vai būvprojektu teritorijai, kur ir paaugstināts gruntsūdens līmenis un kas paredzēta apbūvei, vai esošās meliorācijas sistēmas (novadgrāvji, drenas u.c.) traucē veikt plānoto apbūvi, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā jāparedz meliorācijas sistēmas risinājumi (pārkārtošana, rekonstrukcija). 28

29 161. Veicot būvniecību un mainot zemes virsmas līmeni vai meliorācijas sistēmas pārkārtošanu, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu dabiskā notece, kā arī gruntsūdeņu režīms Gar koplietošanas meliorācijas grāvjiem veido un uztur neapbūvētas joslas, kas nepieciešamas grāvju ekspluatācijas darbu veikšanai. Grāvju ekspluatācijas zonu minimālais platums: grāvjiem, kas atrodas gar ielām - sakrīt ar ielas sarkanajām līnijām; grāvjiem ārpus ielu teritorijas starp sarkanajām līnijām - 3 m no grāvja augšējās malas abās grāvja pusēs, nodrošinot tam piebraukšanu ŪDENSTILPJU UN GRĀVJU IERĪKOŠANA 163. Ierīkojot mākslīgās ūdenstilpes ar platību virs 0,1 ha vai paplašinot esošās mākslīgās ūdenstilpes virs 0,1 ha, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāizstrādā projekts Mākslīgās ūdenstilpes nav atļauts ierīkot tuvāk par 10 m no blakus zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana Ierīkojot vietējas nozīmes grāvjus, to augšmala nedrīkst atrasties tuvāk blakus zemes vienības robežai par 4 m, ja nav saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana PRASĪBAS DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVEI 166. Derīgo izrakteņu ieguvi, ja tas nav pretrunā ar citu normatīvo aktu prasībām, atļauts veikt funkcionālajās zonās: Lauku zemes (L); Mežu teritorija (M); Rūpniecības apbūves teritorija (R1); Ūdeņu teritorija (Ū) Sapropeļa iegūšana atļauta ūdenstilpēs, kas attēlotas teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā Lai noteiktu vai zemes vienībā/ās ir izplatīti derīgie izrakteņi, kā arī apzinātu to ieguluma dziļumu, biezumu, kvalitāti, krājumus un novērtētu ieguves lietderību, ir jāveic teritorijas ģeoloģiskā izpēte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Pēc derīgo izrakteņu karjeru ekspluatācijas beigām, tie jārekultivē. Pēc rekultivācijas nosakāma izmantošana atbilstoši funkcionālajai zonai Mežu teritorija (M), Lauku zemes (L) vai Ūdeņu teritorija (Ū) LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMO ZEMJU LIETOŠANAS KATEGORIJAS MAIŅA UN MEŽA ZEMJU TRANSFORMĀCIJA 170. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņa un meža zemes transformācija (atmežošana) veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai Lauksaimniecības zemju apmežošana (sējot vai stādot) ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no uzskaitītajiem kritērijiem: 29

30 lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglība ir 30 balles un augstāka, izņemot kūdrājus; darbojas meliorācijas sistēmas 1 ; lauksaimniecībā izmantojamās zemes līdz paredzētajai apmežošanai ir apsaimniekotas un tiek intensīvi izmantotas lauksaimniecībā (tīrumi, ganības u.c.) 2 ; bioloģiski vērtīgi zālāji Lauksamniecības zemju apmežošana ir atļauta visos gadījumos, ja visapkārt lauksaimniecības teritorijai atrodas mežs un tā ir grūti pieejama, nav piebraucamā ceļa, izņemot, ja izpildās kaut viens no 171.punkta apakšpunktos , , un noteiktajiem kritērijiem Meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošana (tajā skaitā zemes vienības robežu situācijas plāna maiņa no meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz mežu) ir atļauta, ja ir ievērotas 171., 172. un 175.punkta prasības Pašvaldība katru pieteikumu perspektīvajai zemes lietošanas veidu maiņai uz apmežošanu izvērtē atsevišķi, atbilstoši noteiktajiem 171. un 172.punkta noteiktajiem kritērijiem Pirms lauksaimniecības zemju apmežošanas darbības veikšanas Pašvaldībā jāiesniedz izziņa no attiecīgās institūcijas par lauksaimniecības zemju meliorācijas datiem TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMS 176. Labiekārtojuma elementu izvietojumu nosaka lokālplānojumā, detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtošanas projektā, to vizuālo izskatu veidojot harmoniski iekļautu apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu TERITORIJAS INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA 177. Ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic vietās, kurās nepieciešami īpaši pasākumi atļautās izmantošanas uzsākšanai: teritorijās, kurās grunts piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu; teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni; teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt piekļūšanu un inženiertehnisko apgādi; ūdensobjektu pamatkrasta erozijas zonās Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus: hidrotehnisku būvju izbūvi; teritorijas uzbēršanu; ūdensobjekta krasta nostiprinājuma būvju būvniecību un citus krasta nostiprināšanas pasākumus; piesārņotas grunts sanāciju; 1 atbilstoši VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi datiem 2 atbilstoši Zemes robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānam un Lauku bloku kartēs ( attēlotai informācijai 3 atbilstoši Lauku bloku kartēs ( attēlotai informācijai 30

31 ielas vai piebraucamā ceļa izbūvi; inženierkomunikāciju izbūvi; tehniskos risinājumus hidroloģiskā režīma saglabāšanai teritorijā, kurā būvē pazemes būvi; citus pasākumus, kas nepieciešami, lai teritorijā būtu iespējams veikt būvniecību vai citu atļauto izmantošanu Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic atbilstoši būvprojektam KRASTU UN ŪDENSMALU INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA UN ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA 180. Ūdensobjektu krastu un ēku aizsardzībai pret eroziju atļauts veikt krastu nostiprināšanu saskaņā ar citos normatīvajos aktos noteikto kārtību Ūdensobjektu krastu joslā, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijās, erozijas skartajās vietās atļauts būvēt jaunus un rekonstruēt esošos krasta nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām PRASĪBAS, KO NOSAKA DAUGAVAS UPJU BASEINA APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS 183. Teritorijas izmantošanā un apsaimniekošanā jāievēro Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā g. noteiktie Pamata pasākumi un Papildus pasākumi, kas īstenojami visas Latvijas mērogā, plānā izvirzītā galvenā mērķa sasniegšanai Dagdas novada pašvaldības ūdensobjektos Bižas ez. (E091), Garais ez. (E184) un Ežezerā (E187) - sasniegt labu ūdensobjekta ekoloģisko kvalitāti līdz 2015.gadam, Dubnas upei (D486), Dagdas ezeram (E189) un Rušonam (E132) sasniegt labu ūdensobjektu ekoloģisko kvalitāti līdz 2015.gadam (pastāv risks nesasniegt labu kvalitātes mērķi), Plusons (E256) sasniegt vidēju ūdensobjekta ekoloģisko kvalitāti līdz 2021.gadam Pamata pasākumi, kas īstenojami konkrētos Daugavas upju baseina apgabala ūdensobjektos Dagdas novada pašvaldības teritorijā: Dagdas pilsētā - nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti līdz noteiktajiem parametriem apdzīvotās vietās ar CE līdz 2015.gada 31.decembrim, izmantojot bioloģisko notekūdeņu attīrīšanu, kā arī nodrošināt ar centralizēto kanalizāciju 95% pilsētas iedzīvotāju; pārējās novada apdzīvotās vietās ierīkot centralizētu kanalizācijas sistēmu visos ciemos, kur CE 2000, pārējās vietās pašvaldība pieņem lēmumu par nepieciešamību; visā novada teritorijā nodrošināt centralizētas un decentralizētas kanalizācijas sistēmas notekūdeņu un ar tiem saistīto atkritumu savākšanu un utilizēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām; visā novada teritorijā rekonstruējot esošas ēkas, ieprojektēt tajās atbilstošas individuālas attīrīšanas iekārtas (ja nav ārējo kanalizācijas tīklu); Dagdas pilsētā nodrošināt atbilstošu dzeramā ūdens attīrīšanu no cilvēku veselībai kaitīgām vielām un vielām, kas pasliktina ūdens organoleptiskās īpašības, nepasliktinot dzeramā ūdens kvalitāti apdzīvotās vietās ar CE līdz 2015.gada 31.decembrim; 31

32 pārējās novada apdzīvotās vietās, kur ūdensapgādes sistēmu izmanto >50 personas, un kura piegādes apjoms >10 m 3 /dnn veikt atbilstošu dzeramā ūdens attīrīšanu no cilvēku veselībai kaitīgām vielām, nepasliktinot dzeramā ūdens kvalitāti Papildus pasākumi, kas īstenojami konkrētos Daugavas upju baseina apgabala ūdensobjektos Dagdas novada pašvaldībā: Pašvaldībai sadarbībā ar LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) veikt izpēti par piemērotākajiem pasākumiem Dubnas upes (ūdensobjekts D486) dabiskās gultnes atjaunošanai (meandrēšanai) un straujteču veidošanai, izstrādāt konkrētus pasākumus līdz 2014.gada decembrim; Pašvaldībai sadarbībā ar Valsts vides dienestu (VVD) sagatavot ekspluatācijas noteikumus Rušona (E132), Dagdas ez. (E189) un Plusona (E256) apkārtnes un ūdens izmantošanai (piem., par atkritumu apsaimniekošanu, automašīnu mazgāšanu ezera krastos u.c.) līdz 2013.gada decembrim; Pašvaldībai sadarbībā ar VVD kontrolēt apakšpunktā minēto ezeru ekspluatācijas noteikumos iekļauto pasākumu ievērošanu līdz 2015.gada decembrim PIESĀRŅOTO UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTO TERITORIJU INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA UN ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA 186. Teritorijas plānojuma Grafiskās daļā attēlotas piesārņotā un potenciāli piesārņotās vietas (saraksts 14.nodaļas Pielikumi 4.pielikumā) punktā minētajās teritorijās un objektos pirms jaunas atļautās izmantošanas uzsākšanas vai būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāveic izpēte. Ja saskaņā ar izpētes rezultātiem pārsniegti vides kvalitātes normatīvi vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi, jāveic teritorijas sanācija CEĻI UN IELAS 6. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS PLĀNOŠANA 188. Ceļi projektējami, būvējami, rekonstruējami un ekspluatējami citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Ielas, atbilstoši to atrašanās vietai, nozīmei ielu tīklā, funkcijām un prasībām kas jānodrošina ielu projektēšanā, būvniecībā, rekonstrukcijā un ekspluatācijā, klasificētas maģistrālajās un vietējās nozīmes ielās. Ielu klasifikācija ietverta 14.nodaļas Pielikumi 5.pielikumā Rekonstruējot ielas, ievēro attālumus starp sarkanajām līnijām Jaunveidojamo ielu un ceļu parametrus un prasības satiksmes infrastruktūras objektu rekonstrukcijai nosaka projektēšanas normatīvi un citi normatīvie akti Prasības ielu projektēšanai atbilstoši: maģistrālajām ielām: minimālais platums sarkanajās līnijās no 15 m līdz 22 m; minimālais brauktuves platums 6 m; 32

33 vietējas nozīmes ielām, izņemot piebrauktuves: minimālais platums sarkanajās līnijās no 10 m līdz 15 m; brauktuves minimālais platums - 5,5 m 193. Dagdas pilsētas vēsturiskajā centrā pieļaujamas atkāpes no 192.punktā noteiktajām minimālajām prasībām, kuras Pašvaldības būvvalde nosaka plānošanas un arhitektūras uzdevumā Atļauta apvienota gājēju un veloceliņa izbūve Ielas šķērsprofilu nosaka atbilstoši ielas kategorijai (14.nodaļas Pielikumi 5.pielikums), 192.punktam un plānotajām ielas funkcijām, ņemot vērā inženierkomunikāciju izvietošanai nepieciešamo teritoriju un citus noteikumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām Plānotās ielas šķērsprofils saskaņojams Pašvaldības būvvaldē Pilsētā un ciemos ēkām jāparedz piebrauktuves un caurbrauktuves (perimetrālās apbūves gadījumā) ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un būvju projektēšanas normatīviem. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgumus pie maģistrālajām un vietējas nozīmes ielām, jāparedz saskaņā ar citu normatīvo aktu prasībām REDZAMĪBAS NODROŠINĀJUMS 198. Lai nodrošinātu ceļu un ielu krustojumu un pieslēgumu pārredzamību, uz zemes vienības, kas piekļaujas dzelzceļam un to šķērsojošai ielai vai ielu un/vai ceļu krustojumam, būvniecībā nodrošināmi minimālie redzamības attālumi saskaņā ar citu normatīvo aktu prasībām Nevienā apbūves teritorijā nav atļauts būvēt, pārbūvēt vai ierīkot nekādu būvi tādā veidā, ka tā traucētu skatu starp 0,5 metru un 3,0 metru līmeņiem virs krustojošos ielu vai ceļu viduslīniju līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra zemes vienības sarkanās līnijas, kuras noteiktas ievērojot redzamības trīsstūriem izvirzāmās prasības Redzamības trīsstūra robežās nedrīkst atrasties ēkas, būves, mobili objekti (kioski, furgoni, reklāmas stendi un citi vidi veidojoši elementi), koki, krūmi augstāki par 0,5 metriem Ja esošā (plānotā) kapitālā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm PRASĪBAS AUTONOVIETNĒM 202. Būvju minimālo nodrošinājumu ar motorizēto transporta līdzekļu un velosipēdu stāvvietām plāno atbilstoši Latvijas valsts standartu un normatīvo aktu prasībām Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits noteikts 1.tabulā. Ja Latvijas valsts standartu vai normatīvo aktu prasības nosaka lielāku nepieciešamo autostāvvietu skaitu, ievērojamas stingrākās prasības. 1.tabula Būve vai teritorija komercdarbības būvēm uz katriem 10 m 2 Minimālais autostāvvietu skaits 1 autostāvvieta tirdzniecības zāles platības 33

34 Būve vai teritorija komercdarbības būvēm uz katriem 20 m 2 Minimālais autostāvvietu skaits 1 autostāvvieta tirdzniecības zāles vai izstāžu platības biroju ēkām uz katriem 40 m 2 lietderīgās platības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu komercdarbības būvēm uz katrām 20 apmeklētāju vietām sporta un rekreācijas objektos uz katriem 20 apmeklētājiem kultūras iestādēm uz katriem 20 apmeklētājiem objektiem publisko ārtelpu izbūvēs katriem 50 apmeklētājiem vienlaikus 1 autostāvvieta 6 autostāvvietas 5 autostāvvietas 5 autostāvvietas īslaicīgas atpūtas objektos 15 autostāvvietas tirdzniecības vietās katrām 2 tirdzniecības vietām - 1 autostāvvieta pludmalēs un atpūtas zonās 20 autostāvvietas 204. Pašvaldība var atļaut samazināt autostāvvietu un velosipēdu novietņu skaitu ne vairāk par 30% no 1.tabulā vai valsts standartā noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ņemot vērā autostāvvietu skaitu ietekmējošos faktorus (tai skaitā, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu) un specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus Esošām būvēm autostāvvietu normatīvu pārskata gadījumos, ja: tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana; tiek palielināta būves platība; pieaug nodarbināto vai apkalpojamo personu skaits; rekonstruējot dzīvojamo māju, palielinās dzīvokļu skaits Autostāvvietu izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot detālplānojumu, transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā attiecīgā detālplānojuma teritorijā Pie publiskām ēkām jāierīko velosipēdu novietnes Nepieciešamo motociklu un tūristu autobusu novietņu skaitu pie publiskām ēkām nosaka Pašvaldības būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā katras konkrētās situācijas un transporta plūsmas aprēķinu rezultātā Ja pie jaunbūvējamas izglītības vai zinātnes iestādes nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt piegulošo ielu brauktuvju malās Veicot kultūras iestāžu apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus var ņemt vērā publiski pieejamo autostāvvietu esamību 500 m rādiusā no attiecīgā objekta. 34

35 211. Veicot komercdarbības būves vai atsevišķu publisku pasākumu nodrošināšanai nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus var ņemt vērā publiski pieejamu autostāvvietu esamību 1000 m rādiusā no objekta Vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem var veidot vienu kopīgu autostāvvietu, paredzot katrai būvei vai objektam nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējo nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē. 7. FUNKCIONĀLO ZONU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI 7.1.TERITORIJAS FUNKCIONĀLAIS ZONĒJUMS 214. Teritorijas plānojumā, lokālplānojumā un detālplānojumā lieto funkcionālo zonu apzīmējumu ar krāsu un burtu indeksu saskaņā ar 14.nodaļas Pielikumi 6.pielikumu Noteiktais funkcionālais zonējums ar krāsu, burtu un ciparu apzīmējumiem Teritorijas plānojumā lietots, lai attēlotu teritorijas ar atšķirīgiem noteikumiem zemes, ēku un citu būvju izmantošanā Vispārējā gadījumā teritorijas funkcionālā zonējuma robežas ir ielu sarkanās līnijas, ceļi, stigas, ūdensobjekti u.tml. un/vai zemes vienību kadastra robežas, ja vien acīmredzami nav attēlots citādi NOTEIKUMI ATĻAUTAJAI IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI DAGDAS PILSĒTĀ UN CIEMOS SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJAS (DZS) 217. Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS) ir dzīvojamās apbūves zona Dagdas pilsētā un ciemos ar savrupmāju apbūvei atbilstošu teritorijas organizāciju un apbūves struktūru. Galvenā izmantošana - dzīvojamo māju apbūve, bet papildizmantošana citu atļauto būvju būvniecība un teritorijas izmantošana Galvenā izmantošana: dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana: savrupmāja; dvīņu māja; vasarnīca; dārzu māja u.c. sezonas rakstura dzīvojamās mājas Papildizmantošana: publiskā apbūve un teritorijas izmantošanas, kas nepieciešama teritorijas apkalpei un izvietojami atsevišķā zemes vienībā vai esošā dzīvojamā ēkā vai palīgēkā, ja šo objektu ekspluatācija nepasliktina apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus: vietējas nozīmes mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; 35

36 tūrisma un atpūtas objekts; izglītības iestāde; veselības aprūpes iestāde; sociālo pakalpojumu iestāde; publiskā ārtelpa ar vai bez labiekārtojuma Palīgizmantošana: palīgēkas; inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti; infrastruktūras objekti un labiekārtojuma elementi, kas nepieciešami teritorijas funkcionēšanai Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: pilsētā: esošas apbūves situācija esošās Savrupmāju apbūves teritorijās, vai ja zemes vienība robežojas ar Savrupmāju apbūves teritoriju 600 m 2 ; citos gadījumos m 2 ; ciemos 1200 m 2 ; katrai dvīņu mājas daļai: pilsētā m 2 ; ciemos m 2 ; publiskās apbūves objektiem - pēc funkcionālās nepieciešamības, bet ne mazāk kā 1200 m Maksimālais apbūves blīvums: dzīvojamai apbūvei - 30%; publiskai apbūvei 40% Minimālā brīvā zaļā teritorija: dzīvojamai apbūvei šie Apbūves noteikumi nenosaka; publiskai apbūvei atsevišķā zemes vienībā atbilstoši Publisko teritoriju (P) noteikumiem (skatīt apakšnodaļu) Maksimālais apbūves augstums: dzīvojamai apbūvei 9 m; sabiedriskām vai komercdarbības būvēm nav noteikts, ievērojams maksimālais stāvu skaits; palīgēkām 6 m. 36

37 225. Maksimālais stāvu skaits 2 stāvi (t.sk. jumta stāva izbūve) Ēku un būvju skaits uz zemes vienības: viena galvenā ēka vai tās daļa; pārējās ēkas un būves - ievērojot atļautos apbūves rādītājus Citi teritorijas izmantošanas noteikumi: aizliegtas darbības, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu degvielas un gāzes uzpildes stacijas, autotransporta līdzekļu remonts un apkope, kokapstrāde, akmens pieminekļu izgatavošana, dzīvnieku patversmes, pārtikas produktu pārstrāde un izgatavošana, u.tml. objekti; komposta vietu aizliegts ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, kā arī bez kaimiņa piekrišanas tuvāk kā 1,5 m no kaimiņu zemesgabala robežas; jaunu dzīvojamo ēku būvniecība atļauta tikai pēc ielu vai pievedceļu izbūves, kas nodrošina ēku sasniegšanu MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DZM) 228. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) ir dzīvojamās apbūves zona Dagdas pilsētā un ciemos, kur galvenā izmantošana ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūve līdz 3 stāviem, bet papildizmantošana citu atļauto būvju būvniecība un teritorijas izmantošana Galvenā izmantošana: dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana: rindu māja; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja līdz 3 stāviem; savrupmāja; dvīņu māja Papildizmantošana: publiskā apbūve un teritorijas izmantošana: biroju ēka; mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; tūrisma un atpūtas objekts; sporta ēka vai būve; pārvaldes iestāde; sociālo pakalpojumu iestāde; veselības aprūpes iestāde; kultūras iestāde; 37

38 izglītības iestāde; veterinārā iestāde; publiskā ārtelpa ar vai bez labiekārtojuma Palīgizmantošana: palīgēka; inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti; infrastruktūras objekti un labiekārtojuma elementi, kas nepieciešami teritorijas funkcionēšanai Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: pilsētā: esošas apbūves situācija esošās Mazstāvu apbūves teritorijās, vai ja zemes vienība robežojas ar Mazstāvu apbūves teritoriju m 2 ; citos gadījumos m 2 ; ciemos 1200 m 2 ; rindu mājas vienai sekcijai vai dvīņu mājas daļai: pilsētā m 2 ; ciemos m 2 ; publiskās apbūves objektiem - pēc funkcionālās nepieciešamības, bet ne mazāk kā 1200 m Maksimālais apbūves blīvums: dzīvojamai apbūvei 30%; publiskai apbūvei - 40% Minimālā brīvā zaļā teritorija: dzīvojamai apbūvei šie Apbūves noteikumi nenosaka; publiskai apbūvei 50% Maksimālais būves augstums: savrupmājām un dvīņu mājām 9 m; rindu mājām, daudzdzīvokļu 1 3 stāvu mājām, publiskām būvēm nav noteikts, ievērojams maksimālais stāvu skaits; palīgēkām 6 m Maksimālais būves stāvu skaits: savrupmājām un dvīņu mājām 2 stāvi (t.sk. jumta stāva izbūve); 38

39 rindu mājām, daudzdzīvokļu 1 3 stāvu mājām, sabiedriskām vai komercdarbības būvēm 3 stāvi Ēku un būvju skaits zemes vienībā: viena galvenā ēka vai tās daļa; pārējās ēkas un būves - ievērojot atļautos apbūves rādītājus Autostāvvietas: uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā jāparedz autostāvvieta vienai automašīnai; citai atļautai izmantošanai - ievērojot normatīvās prasības, nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju Attālumi starp daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām: izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 15 m līdz 3 stāvu apbūvei; izvietojot pretī vienas ēkas garākajai fasādei otras ēkas gala fasādi ar dzīvojamo istabu logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m; pie savrupmāju teritorijām plānojot izvietot daudzstāvu dzīvojamās ēkas ir jāizvieto tā, lai netiktu noēnotas privātmājas un ne tuvāk par 10 m no robežas Citi teritorijas izmantošanas noteikumi: par publiskām telpām aizliegts pārbūvēt daudzdzīvokļu dzīvojamo namu koplietošanas telpas; ierīkojot komercobjektus teritorijas apkalpei dzīvojamās mājās, jānodrošina atsevišķa ieeja no ielas puses, autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādei JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJAS (JC) 241. Jauktas centra apbūves teritorijas (JC) ir teritorijas tikai Dagdas pilsētā, kurai raksturīga vēsturiski veidojusies daudzfunkcionāla jeb jaukta tipa izmantošana dzīvojamā apbūve, publiskā apbūve (komercdarbības un sabiedriskas būves), publiskā ārtelpa ar labiekārtojumu Galvenā izmantošana: dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana: savrupmāja; dvīņu māja; rindu māja; daudzdzīvokļu dzīvojamā 1-3 stāvu māja; publiskā apbūve un teritorijas izmantošana: biroju ēka; tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; 39

40 tūrisma un atpūtas iestāžu objekts; sporta ēka vai būve; pārvaldes iestāde; izglītības un/vai zinātnes iestāde; kultūras iestāde; sociālo aprūpes, pakalpojumu un/vai veselības aprūpes iestāde; veterinārās medicīnas iestāde; reliģisko organizāciju ēka; aizsardzības un drošības iestāde; publiskā ārtelpa ar labiekārtojumu; tehniskā apbūve un teritorijas izmantošana: pasažieru staciju ēka; autonovietnes; vieglās rūpniecības uzņēmums; 243. Palīgizmantošana: palīgēka; dzīvoklis; inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti; infrastruktūras objekti, kas nepieciešami teritorijas funkcionēšanai Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: 600 m Maksimālais apbūves blīvums: 70% Minimālā brīvā zaļā teritorija: 20% Maksimālā apbūves intensitāte: 100% Maksimālais ēku stāvu skaits: savrupmājai, dvīņu mājai 2 (t.sk. jumta stāva izbūve); citām ēkām, būvēm Apbūves maksimālais augstums: 12 m, izņemot atsevišķus arhitektoniskus elementus un inženiertehniskās būves, kuru augstums pamatojams ar funkcionālām vajadzībām vai arhitektoniski telpisku nepieciešamību Pagalmu aprīkojums: katrā zemes vienībā ir jāizvieto tā funkcionēšanai nepieciešamais autostāvvietu daudzums; 40

41 ierīkojot tirdzniecības un/vai pakalpojumu telpas dzīvojamās mājās, jānodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādātājiem, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, nesamazinot ēkas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu laukumu; katrā zemes vienībā vai kopīgi blakusesošiem zemesgabaliem ir jāizvieto atkritumu savākšanas konteineri Attālums starp ēkām: attālumam starp ēkām ir jābūt atbilstošam spēkā esošām ugunsdrošības prasībām Noteikumi tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektiem: tirdzniecības un/vai pakalpojumu telpām jāatrodas ēkas ārējās fasādes pirmajā stāvā, vai ar to jāsaskaras; atļauts tirdzniecības un/vai pakalpojumu telpu vajadzībām izmantot zem tā atrodošos pagrabstāvu vai cokolstāvu PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (P) 253. Publiskās apbūves teritorijas (P) ir teritorijas, kurā galvenā izmantošana ir gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un uzņēmumu apbūve, bet papildizmantošana - citas atļautās izmantošanas Galvenā izmantošana: publiskā apbūve un teritorijas izmantošana: biroju ēkas; tirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; tūrisma un atpūtas iestāde; kultūras iestāde; pārvaldes iestāde; sociālo pakalpojumu un/vai veselības aprūpes iestāde; izglītības un/vai zinātnes iestāde; aizsardzības un drošības iestāde; sporta ēkas un būves; reliģiskās ēkas; publiskā ārtelpa ar labiekārtojumu; tehniskā apbūve un teritorijas izmantošana: pasažieru staciju ēka; autonovietnes; dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana: 41

42 rindu māja; daudzdzīvokļu dzīvojamā 1-3 stāvu māja; 255. Palīgizmantošana: dzīvoklis; palīgēka; inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti; infrastruktūras objekti, kas nepieciešami teritorijas funkcionēšanai Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: pilsētā m 2 ; ciemos 1200 m Maksimālais apbūves blīvums: 50% Minimālā brīvā zaļā teritorija: pirmsskolas izglītības iestādei ne mazāk par visu stāvu platību; citām būvēm 40% Maksimālais būves augstums: dzīvojamai apbūvei 12 m; citām izmantošanām - netiek noteikts, ievērojama maksimālā apbūves intensitāte un stāvu skaits Maksimālā apbūves intensitāte publiskai apbūvei: 120% Maksimālais ēku stāvu skaits: 3 stāvi 262. Atļautais dzīvojamo ēku skaits zemes vienībā: RŪPNIECĪBAS APBŪVES TERITORIJAS (R) 263. Rūpniecības apbūves teritorijas (R) ir esošas un tiek plānotas pilsētas, ciemu un lauku teritorijās, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru Galvenā izmantošana: rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana: vieglās rūpniecības jeb ražošanas uzņēmums; lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums; lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas noliktava; dārzniecības, siltumnīcu kompleksi; 42

43 pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmums; rūpniecības transporta un citu uzņēmumu noliktava; atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums; tehniskā apbūve un teritorijas izmantošana: inženiertehniskā infrastruktūra; autonovietnes; energoapgādes uzņēmumi; degvielas un gāzes uzpildes stacija; tehniskās apkopes stacijas; 265. Papildizmantošana: publiskā apbūve un teritorijas izmantošana: biroju ēkas; mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; vairumtirdzniecības iestāde; aizsardzības un drošības iestādes; 266. Palīgizmantošana: atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana; palīgēka Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: pēc funkcionālās nepieciešamības Maksimālais apbūves blīvums: 80% Maksimālā apbūves intensitāte: 150% Minimālā brīvā zaļā teritorija: 10% Maksimālais būves augstums: rūpniecības jeb ražošanas un tehniskām būvēm atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai un citu normatīvo aktu prasībām; publiskām būvēm 12 m; palīgēkai 6 m Maksimālais būves stāvu skaits: rūpniecības jeb ražošanas un tehniskās apbūves būvēm atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai un citu normatīvo aktu prasībām; publiskai apbūvei 3; 43

44 palīgēkai Citi teritorijas izmantošanas noteikumi: atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta priekšpagalmā. Atklāta uzglabāšana ir jānožogo, saskaņā ar Pašvaldības būvvaldes nosacījumiem; vismaz 5% no zemes vienības kopējās platības jāparedz apstādījumiem; detālplānojumā vai būvprojektā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu - prettrokšņa sienas, aizsargstādījumi u.tml.; ja Rūpniecības apbūves teritorija (R) (izņemot Rūpniecības teritorijas R1) robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot Tehniskās apbūves teritorijas (TA) un Transporta infrastruktūras teritorijas (TR), operators sev piederošajā teritorijā gar zemes vienības/u robežu ierīko buferzonu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no ražošanas uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. Teritorija jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu; sanitārās un citas nepieciešamās aizsargjoslas jaunveidojamiem ražošanas, komunālajiem un noliktavu objektiem nedrīkst pārsniegt zemesgabala robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir rakstiski saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku vai lietotāju; objektiem, kuru darbība rada rūpniecisko risku, jāveic tā novērtējums. Novērtējuma rezultāti jāiesniedz atbildīgajai institūcijai pamatota lēmuma pieņemšanai par objekta izvietojuma nosacījumiem un nepieciešamajiem darbības ierobežojumiem, kā arī par riska samazināšanas programmas izstrādāšanu; ražošanas tehnoloģiskajām vajadzībām jāierīko un jāizmanto sava ūdensapgādes sistēma, kā arī pirms ražošanas notekūdeņu novadīšanas Pašvaldības kopējā sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmā jāveic to pirmreizējā attīrīšana; paredzētajām darbībām, kas atbilst likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu ( ) 1.pielikumam, jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, plānotajām darbībām, kas atbilst likuma 2.pielikumam, jāveic sākotnējais izvērtējums TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJAS (TR) 274. Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) ir teritorijas, kas nodrošina transporta infrastruktūras tīklu un objektu izbūvi, uzturēšanu un funkcionēšanu un inženiertehnisko nodrošinājumu Galvenā izmantošana: transporta infrastruktūras objekti: valsts autoceļš; pašvaldības ceļš; komersantu ceļš; māju ceļš; gājēju ceļš; iela; veloceliņš, gājēju celiņš; 44

45 piebrauktuve; laukums; tilti; sabiedriskā transporta pieturvietas; autonovietnes; ūdenstransporta infrastruktūras objekti; loģistikas objekti; maģistrālās inženierbūves Papildizmantošana: publiskā apbūve un teritorijas izmantošana: tirdzniecības un/vai pakalpojumu uzņēmums; degvielas un gāzes uzpildes stacija Palīgizmantošana: palīgēkas; apstādījumi u.c. labiekārtojuma elementi Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: pēc funkcionālās nepieciešamības Maksimālais apbūves blīvums, apbūves intensitāte un minimālā brīvā zaļā teritorija: šajos Apbūves noteikumos netiek noteikts, jānosaka detālplānojumā vai ar arhitektūras un plānošanas uzdevumu (PAU) Maksimālais būves augstums: publiskām būvēm 12 m; citām būvēm netiek noteikts Maksimālais būves stāvu skaits: publiskām būvēm 3; citām būvēm netiek noteikts Citi teritorijas izmantošanas noteikumi: izstrādājot detālplānojumus, ceļi un ielas 4 jāizdala kā atsevišķas zemes vienības. Izstrādājot zemes ierīcības projektus, ciemu teritorijās - ceļi un ielas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības, lauku teritorijā - atļauta servitūta izveidošana, neizdalot kā atsevišķas zemes vienības, Pašvaldība izvērtē katru atsevišķu gadījumu un izvirza nosacījumus darba uzdevumā; 4 neattiecas uz piebrauktuvēm atsevišķām mājām 45

46 izstrādājot detālplānojumus un tehniskos projektus, ielu un ceļu šķērsprofilos jāuzrāda esošās un obligāti jāparedz vieta perspektīvajām inženierkomunikācijām (ūdensapgāde, kanalizācijai, lietus ūdeņu kanalizācijai, elektroapgādei, gāzes apgādei, telekomunikācijām, centralizētas siltumapgādes gadījumā siltumapgādei u.c. pēc nepieciešamības) tā, lai nodrošinātu visu nekustamo īpašumu pieslēgšanas iespējas; laukumu teritorijās ir atļauts izvietot rekreācijas objektus un ar tiem saistīto labiekārtojumu (apstādījumus, soliņus u.c.); ielu tirdzniecība atļauta tikai attiecīgi šim nolūkam paredzētajās vietās pēc tirdzniecības atļaujas saņemšanas Pašvaldībā; autonovietnes, sabiedriskā transporta pieturvietas, ceļu apkalpes objektus, tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektus un degvielas un gāzes uzpildes staciju (DUS, GUS) izbūvi, pie valsts autoceļiem jāsaskaņo ar VAS Latvijas Valsts ceļi ; jebkura objekta un apbūves izvietošanai gar valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem jāievēro Aizsargjoslu likuma prasības TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (TA) 283. Tehniskās apbūves teritorijas (TA) ir teritorijas, kas nodrošina inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvi, uzturēšanu, funkcionēšanu un transporta infrastruktūras būves, bet papildus izmantošana - citas atļautās izmantošanas Galvenā izmantošana: tehniskā apbūve un teritorijas izmantošana: maģistrālās inženierbūves (ūdensapgādes, kanalizācijas tīkli un būves, elektroapgādes tīkli un būves, telekomunikāciju tīkli un būves, siltumapgādes tīkli un būves, utt.); energoapgādes uzņēmumi un būves; transporta infrastruktūras ēkas un būves; ūdenstransporta infrastruktūras būves; rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana: atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums; 285. Papildizmantošana: publiskā apbūve un teritorijas izmantošana: biroju ēka; degvielas un gāzes uzpildes stacija; ugunsdzēsēju depo; 286. Palīgizmantošana: atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana; palīgēka Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: atbilstoši tehnoloģiskai nepieciešamībai. 46

47 288. Maksimālais apbūves blīvums: 80% Maksimālā apbūves intensitāte: 100% Minimālā brīvā zaļā teritorija: 10% Maksimālais būves augstums: tehniskām un rūpniecības būvēm atbilstoši tehnoloģiskai nepieciešamībai un citu normatīvo aktu prasībām; publiskām būvēm 12 m; palīgēkai 6 m; citām būvēm netiek noteikts Maksimālais būves stāvu skaits: tehniskām un rūpniecības būvēm atbilstoši tehnoloģiskai nepieciešamībai un citu normatīvo aktu prasībām; publiskām būvēm 3; citām būvēm netiek noteikts DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJAS (DA, DA1) 293. Dabas un apstādījumu teritorijas (DA) nozīmē publiskās ārtelpas teritorijas, kas ietver publiski pieejamas zaļumu teritorijas bez ēku un būvju būvniecības (piemēram, dabiskas palieņu pļavas, pludmales un ūdensmalas bez apbūves utt.) vai teritorijas labiekārtojumu un publiski pieejamas labiekārtotas publiskās ārtelpas teritorijas ar estētisku vai rekreācijas nozīmi Galvenā izmantošana: publiskās ārtelpas labiekārtojums: parks; skvērs; mežaparks; publiski laukumi; apstādījumi; alejas, atsevišķu koku stādījumi; teritorijas labiekārtojuma infrastruktūras objekti; pludmaļu labiekārtojuma infrastruktūras objekti; ielu labiekārtojuma un gājēju kustību infrastruktūras objekti; publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma Papildizmantošana: 47

48 publiskā apbūve un teritorijas izmantošana: sporta ēkas un būves; mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; tūrisma un atpūtas iestādes; kultūras iestādes; 296. Palīgizmantošana: inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti; palīgēkas Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: pilsētā 600 m 2 ; ciemos 2500 m 2 ; lauku teritorijā 1 ha Maksimālais apbūves blīvums: 10% Minimālā brīvā zaļā teritorija: 80%.. Maksimālais būves augstums:.1. publiskām būvēm 9 m;.2. palīgēkai 6 m Maksimālais būves stāvu skaits: Citi teritorijas izmantošanas noteikumi: atļauti apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami teritorijas uzturēšanai; īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) atļautā izmantošana - atbilstoši normatīvo aktu prasībām KAPSĒTU TERITORIJAS (DA1) 303. Kapsētu teritorijas (DA1) ir teritorijas, kur galvenā izmantošana ir saistīta ar apbedījumu veikšanu un ar to saistītu būvju izvietošana Galvenā izmantošana: apbedījumi; ceremoniju ēka un būve; saimniecības ēka jeb palīgēka; teritorijas labiekārtojuma infrastruktūras objekti Citi teritorijas izmantošanas noteikumi: 48

49 jaunu kapsētu teritoriju ierīkošanai vai esošo kapsētu paplašināšanai ņemt vērā citu LR normatīvo aktu prasības par kapsētu ierīkošanu un ekspluatāciju; lai nodrošinātu vides un cilvēku sanitāro aizsardzību, aizsargjoslas teritorijā ap kapsētām aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, ja ir veikti iespējamās dzeramā ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskās aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka iespējams nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, ievērojot LR normatīvo aktu prasības LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS APDZĪVOTĀS VIETĀS (PILSĒTĀ UN CIEMOS) (L1) 306. Lauksaimniecības teritorijas apdzīvotās vietās (L1) nozīmē teritorijas, kur galvenais pašreizējais zemes vienību izmantošanas veids ir lauksaimnieciska izmantošana ar/bez viensētas apbūvi, bet perspektīvā iespējama teritorijas izmantošana kā Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS) ar galveno zemes izmantošanas veidu savrupmāju, dvīņu māju apbūvi, bet papildizmantošana citu atļauto būvju būvniecība un teritorijas izmantošana Galvenā izmantošana: lauksaimnieciska izmantošana; dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana: savrupmāja; dvīņu māja; 308. Papildizmantošana: publiskā apbūve un teritorijas izmantošana: mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; tūrisma un atpūtas objekts; biroju ēkas; pārvaldes iestāde; kultūras iestāde; izglītības iestāde; sociālo pakalpojumu un/vai veselības aprūpes iestāde; veterinārā iestāde; rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana: vieglās ražošanas uzņēmums; 309. Palīgizmantošana: palīgēka; inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti; infrastruktūras objekti, kas nepieciešami teritorijas funkcionēšanai; 49

50 lauksaimnieciskajā izmantošanā nepieciešamās saimniecības un noliktavu ēkas Jaunveidojamas zemes vienības minimālā platība: pilsētā 800 m 2 ; ciemos m 2 ; dvīņu mājas daļai m Maksimālais apbūves blīvums: 30% Minimālā brīvā zaļā teritorija: dzīvojamai apbūvei šie Apbūves noteikumi nenosaka; citām būvēm 20% Maksimālais ēku augstums: savrupmājām un dvīņu mājām 12 m; sabiedriskām vai komercdarbības būvēm nav noteikts, ievērojams maksimālais stāvu skaits; palīgēkām 6 m Maksimālais ēku stāvu skaits: 2 (t.sk. jumta stāva izbūve) Atļautais dzīvojamo ēku skaits zemes vienībā: viena galvenā ēka vai tās daļa ŪDEŅU TERITORIJAS (Ū) 316. Ūdeņu teritorijas (Ū) ir dabiskas vai mākslīgas ūdensteces un ūdenstilpes, kuru izmantošanai ar apbūvi nav tieša sakara, izņemot piestātnes un krasta nostiprinājumus, kā arī citas tauvas joslā atļautās būves Galvenā izmantošana: zvejniecība, zivsaimniecība un ar to saistītā infrastruktūra; enerģētika un ar to saistītā inženierinfrastruktūra; transporta infrastruktūra piestātņu izbūve utt.; inženierbūves hidrobūves un dambji, krasta aizsargbūves utml.; publiskā ārtelpa ar/bez labiekārtojuma pludmales labiekārtojuma infrastruktūras objekti; derīgā izrakteņa - sapropeļa ieguve Inženierbūvju būvniecība un derīgo izrakteņu ieguve veicama citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie un/vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Nav atļauta patvaļīga ezeru, upju un strautu iztaisnošana, aizbēršana, gultnes padziļināšana, mākslīgu salu veidošana. 50

51 321. Krasta līnijai jābūt brīvi pieejamai, bez žogiem un citām būvēm, nodrošinot piekrastes tauvas joslu 10 m platumā, bet gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m Aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus Dagdas novada teritorijā uz šādām upēm Sarjanka, Čaušica. 7.3.NOTEIKUMI ATĻAUTAJAI IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI ATSEVIŠĶIEM IZMANTOŠANAS VEIDIEM LAUKU TERITORIJĀ LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS (L) 323. Lauksaimniecības teritorijas (L) ir teritorijas, kuru galvenais izmantošanas veids ir lauksaimnieciska izmantošana, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā zemes resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī saglabāt lauku telpas dzīvojamo apbūvi - viensētu apbūvi Galvenā izmantošana: lauksaimnieciska teritorijas izmantošana: lauksaimnieciska izmantošana; zivsaimniecība; dzīvojamā apbūve: viensēta; rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana: lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes uzņēmums; lauksaimnieciskajā ražošanā izmantojamās saimniecības un noliktavu būves; dzīvnieku novietnes (fermas, kūtis, intensīvās audzēšanas kompleksi u.c.); vieglās rūpniecības jeb ražošanas uzņēmums; derīgo izrakteņu ieguve un derīgo izrakteņu ieguves rūpniecības uzņēmums; kokapstrādes uzņēmums; rūpniecības transporta un citu uzņēmumu noliktavas; publiskā ārtelpa: publiskā ārtelpa bez labiekārtojuma pļavu, palieņu, ūdensmalu u.c. teritoriju saglabāšana kapsēta un ar to saistīto ēku, būvju būvniecība; apstādījumu ierīkošana; pludmales labiekārtojums un infrastruktūras ierīkošana; 325. Papildizmantošana: mežsaimnieciska teritorijas izmantošana: 51

52 mežsaimnieciska izmantošana mežu ieaudzēšana, ievērojot 5.6.apakšnodaļā noteiktās prasības; tehniskā apbūve un teritorijas izmantošana: energoapgādes uzņēmumi un būves, ievērojot 4.5.apakšnodaļā noteiktās prasības; atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums; publiskās būves un teritorijas izmantošana: mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; vairumtirdzniecības objekts; tūrisma un atpūtas iestāžu objekts; degvielas uzpildes stacija; sporta ēkas un būves; dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objekts; sociālo pakalpojumu un/vai veselības aprūpes iestāde; veterinārā iestāde, dzīvnieku patversme; kultūras iestāde; reliģisko organizāciju ēku būve; 326. Palīgizmantošana: inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti; infrastruktūras objekti, kas nepieciešami teritorijas funkcionēšanai; palīgēkas, saimniecības ēkas Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: ha, bet atļauta esošas viensētas ar pagalma atdalīšanu no pārējās zemes vienības, neievērojot minimālo platību, ja viensētai ir nodrošināta piekļuve; lauksaimniecības teritorijās, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņā ar šo teritoriju vispārējiem vai individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem Maksimālais apbūves blīvums: 30% Maksimālā apbūves intensitāte: netiek noteikta, ievērojams maksimālais būvju augstums un stāvu skaits Minimālā brīvā zaļā teritorija: netiek noteikta, ievērojams maksimālais apbūves blīvums Maksimālais ēkas un būves augstums: dzīvojamām ēkām 9 m; pārējām ēkām un būvēm pēc funkcionālās nepieciešamības; 52

53 palīgēkai 6 m Maksimālais stāvu skaits: dzīvojamai ēkai, palīgēkai vai lauku saimniecību nedzīvojamai ēkai 2 (t.sk. jumta stāva izbūve); pārējām ēkām un būvēm - atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai un citu normatīvo aktu prasībām Atļautais ēku un būvju skaits zemes vienībā: viena dzīvojamā māja ar palīgēkām; pārējo ēku un būvju skaits, ievērojot atļautos apbūves rādītājus Jaunveidojamās zemes vienības minimālā fronte: m; atsevišķos gadījumos, pamatojot ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, zemes vienības minimālo fronti var samazināt Citi teritorijas izmantošanas noteikumi: lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņa veicama atbilstoši citos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai; zemes lietošanas kategoriju maiņa meliorētajās lauksaimniecības zemēs jāsaskaņo ar VAS Zemkopības ministrijas Nekustamie īpašumi Latgales reģiona meliorācijas nodaļu; ierīkojot dīķus un ūdenskrātuves ar platību virs 0,1 ha (meliorētajās lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs visos gadījumos) ir jāizstrādā tehniskais projekts, kas saskaņojams citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; no jauna būvējamo dzīvnieku intensīvās audzēšanas kompleksu minimālais attālums līdz Dagdas pilsētas vai ciemu teritoriju robežai 3 km, līdz tuvākai viensētai lauku teritorijā 1 km. Attālumu drīkst samazināt, saskaņojot ar Pašvaldību un tieši ietekmēto (blakus esošo) nekustamā īpašuma īpašnieku/iem; ekspluatējot esošās dzīvnieku novietnes un projektējot jaunas dzīvnieku novietnes, jāievēro vides prasības atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām; jaunu vēja elektrostaciju ar maksimālo jaudu virs 20 kw un augstumā līdz 12 m būvniecība pieļaujama lauksaimniecības teritorijās 150 m attālumā no tuvākās dzīvojamās mājas lauku teritorijā un 1 km attālumā no Dagdas pilsētas un ciemu robežas esošām dzīvojamām un publiskās apbūves teritorijām. Attālumu nosaka no vēja elektrostacijas torņa; pie ezeriem pieguļošajās teritorijās atļauta iegūtā sapropeļa uzglabāšana, tehnoloģiskajā procesā nepieciešamo iekārtu vai rūpniecības uzņēmuma izvietošana; lauksaimniecības teritoriju izmantošana un plānotās darbības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās veicamas saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem un/vai individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem MEŽU TERITORIJAS (M) 336. Mežu teritorijas (M) ir teritorijas, kuru primārais izmantošanas veids ir meža galveno funkciju mežsaimnieciskās darbības, rekreācijas un dabas aizsardzības īstenošana, bet papildus izmantošana citu atļauto būvju būvniecība un izmantošana. Meža zeme zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža 53

54 infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi Galvenā izmantošana: mežsaimnieciska izmantošana; teritorijas labiekārtojums mežaparks pašvaldības īpašumā esošajos mežos, kapsēta (t.sk. dzīvnieku kapsēta), infrastruktūras objekti; dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objekti; lauksaimnieciska izmantošana (t.sk. kultivēto ogu audzēšana); 338. Papildizmantošana: derīgo izrakteņu izpēte un ieguve; viensēta; mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu objekts; tūrisma un atpūtas objekts; sporta ēka un būve; 339. Palīgizmantošana: palīgēkas, saimniecības ēkas; inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti; transporta infrastruktūras objekti Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: ha; mežu teritorijas, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņā ar šo teritoriju vispārējiem vai individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem Maksimālais apbūves blīvums: 5% Ēku un būvju skaits: nepārsniedzot atļautos apbūves rādītājus Maksimālais apbūves augstums: ne augstāk par 10 m, izņemot skatu, novērošanas torņus un sakaru torņus Atļautais dzīvojamo ēku skaits zemes vienībā: Citi teritorijas izmantošanas noteikumi: mežsaimniecības teritoriju izmantošanu detalizē meža ierīcības un apsaimniekošanas plāni, kas izstrādājami likumdošanā noteiktā kārtībā; mežu teritorijā atļauta meža infrastruktūras, kas iekļauj meža ceļus un meža meliorācijas sistēmas uzturēšanu, būvniecību un rekonstrukciju; 54

55 meža zemes transformāciju jeb atmežošana veicama saskaņā ar citu normatīvo aktu prasībām. Meža zemi atmežo, ja tas nepieciešams: būvniecībai; derīgo izrakteņu ieguvei; lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai; īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai RŪPNIECĪBAS TERITORIJAS (R1) 346. Rūpniecības teritorijas (R1), ir teritorijas, kurās galvenā izmantošana ir derīgo izrakteņu ieguve Galvenā izmantošana: derīgo izrakteņu ieguves karjeri; būves, kas nodrošina karjeru izmantošanu; ražošanas uzņēmums, kas saistīts ar derīgo izrakteņu ieguvi un pārstrādi; noliktava; mežsaimnieciska izmantošana, pēc karjeru rekultivācijas un veicot zemes lietošanas kategorijas maiņu; lauksaimnieciska izmantošana, pēc karjeru rekultivācijas un veicot zemes lietošanas kategorijas maiņu; zivsaimniecības izmantošana, pēc karjera rekultivācijas un veicot zemes lietošanas kategorijas maiņu; ar rekreāciju saistītu objektu apbūve, pēc karjeru rekultivācijas un veicot zemes lietošanas kategoriju maiņu; 348. Palīgizmantošana: transporta infrastruktūra; inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti; palīgēkas Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība: atbilstoši funkcionālai izmantošanai Maksimālais būves augstums: 6 m Maksimālais būves stāvu skaits: Citi teritorijas izmantošanas noteikumi: derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām; plānojot jaunus derīgo izrakteņu ieguves karjerus, darbības veicējam jāizstrādā transporta kustības shēma, novēršot iespējamo negatīvo ietekmi uz dzīvojamām un publiskām apbūves teritorijām un pārējo transporta kustību, kas jāiesniedz Pašvaldībā pirms darbības uzsākšanas; 55

56 pēc derīgo izrakteņu karjera ekspluatācijas beigām, derīgo izrakteņu ieguvējam ir jāveic karjera teritorijas rekultivācija saskaņā ar projektu. Rekultivācija jāuzsāk gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas; karjeru teritorijās nav atļauta atkritumu izgāšana PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (P) 353. Teritorijas izmantošanas noteikumi atbilstoši 7.nodaļas punkta Publiskās apbūves teritorijas (P) prasībām RŪPNIECĪBAS APBŪVES TERITORIJAS (R) 354. Teritorijas izmantošanas noteikumi atbilstoši 7.nodaļas punkta Rūpniecības apbūves teritorijas (R) prasībām TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJAS (TR) 355. Teritorijas izmantošanas noteikumi atbilstoši 7.nodaļas punkta Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) prasībām TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (TA) 356. Teritorijas izmantošanas noteikumi atbilstoši 7.nodaļas punkta Tehniskās apbūves teritorijas (TA) prasībām DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJAS (DA, DA1) 357. Teritorijas izmantošanas noteikumi atbilstoši 7.nodaļas punkta Dabas un apstādījumu teritorijas (DA, DA1) un apakšpunkta prasībām ŪDEŅU TERITORIJAS (Ū) 358. Teritorijas izmantošanas noteikumi atbilstoši 7.nodaļas punta Ūdeņu teritorijas (Ū) prasībām TERITORIJAS UN OBJEKTI AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS ĀRĒJĀS ROBEŽAS JOSLAS, PIEROBEŽAS JOSLA UN PIEROBEŽAS TERITORIJA 359. Grafiskā daļā attēlota Latvijas Republikas valsts ārējās robežas josla, pierobežas josla un pierobežas teritorija Ierobežojumus valsts robežas joslas un pierobežas joslas izmantošanai nosaka citu normatīvo aktu prasības NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS MĒRĶU NOTEIKŠANA 361. Kadastrālās vērtēšanas vajadzībām zemes vienībai vai tās daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un kārtību, kādā nosaka un maina nekustamā īpašuma lietošanas mērķus nosaka MK noteikumi Nr.496 Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība. 56

57 363. Apbūves noteikumu 14.nodaļas Pielikumi 7.pielikumā norādīti atbilstošie (iespējamie) nekustamā īpašuma lietošanas mērķi katrai funkcionālai zonai. 8. AIZSARGJOSLAS UN APGRŪTINĀJUMI 8.1.VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI 364. Aizsargjoslas un aprobežojumus tajās nosaka Aizsargjoslu likums. Teritorijas izmantošanā jāievēro visu veidu aizsargjoslas un normatīvajos aktos tajās noteiktie apgrūtinājumi Grafiskās daļas teritorijas funkcionālā zonējuma kartēs (M 1: ) attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk Aizsargjoslas, kas mazākas par 10 m, jāattēlo izstrādājot, detālplānojumus, ja detālplānojuma izstrāde nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, vai zemes ierīcības projektos Aizsargjoslas jāatzīmē nekustamo īpašumu apgrūtinājumu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām. 8.2.VIDES UN DABAS RESURSU AIZSARDZĪBAS AIZSARGJOSLAS VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLAS 369. Grafiskā daļā attēlotas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas saskaņā ar 14.nodaļas Pielikumi 8.pielikumā noteikto Mākslīgam ūdensobjektam (izņemot tādam, kas kalpo ūdens novadīšanai no pieguļošās teritorijas), kura platība ir lielāka par 0,1 ha ne mazāk kā 10 m plata josla katrā krastā AIZSARGJOSLAS (AIZSARDZĪBAS ZONAS) AP KULTŪRAS PIEMINEKĻIEM 371. Grafiskā daļā attēlotas aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem (valsts aizsardzības kultūras pieminekļu saraksts 14.nodaļas Pielikumi 9.pielikumā): pilsētā 100 m; lauku teritorijā 500 m AIZSARGJOSLAS AP ŪDENS ŅEMŠANAS VIETĀM 372. Grafiskā daļā attēlotas aizsargjoslas ap centralizētās ūdensapgādes sistēmas ūdens ņemšanas vietām saskaņā ar 14.nodaļas Pielikumi 10.pielikumu MEŽU AIZSARGJOSLAS AP PILSĒTĀM 373. Grafiskā daļā attēlota mežu aizsargjoslas platība ap Dagdas pilsētu 57,4 ha EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS AIZSARGJOSLAS GAR IELĀM, AUTOCEĻIEM 374. Grafiskā daļā attēlotas 2.tabulā noteiktās aizsargjoslas gar valsts autoceļiem, pašvaldības ceļiem un ielām. 57

58 2.tabula Autoceļš Valsts reģionālie autoceļi (P) Aizsargjoslas platums gar autoceļiem lauku teritorijā no ceļa ass uz katru pusi (m) Minimālā autoceļa zemes nodalījuma josla (m) P49 Kārsava Ludza Ezernieki P52 Zilupe Šķaune Ezernieki P55 Rēzekne Dagda P57 Malta Sloboda P60 Dagda Aglona P61 Krāslava Dagda Valsts vietējie autoceļi (V) V545 Vecslabada Šķaune V590 Utāni Virauda Andrupene V606 Dagda Asūne Vorzova V607 Zamševiki Timaņi Zirgi V608 Ezernieki Patmalnieki V609 Sloboda Ruduški Zelenpole Sļakoti V610 Mariampole Jaunokra Grāveri V611 Ogureckaja Strodi Auleja V612 Konstantinova Ignatova Andiņi V613 Vecokra Rogaļi Ignatova V614 Kromāni Auleja Rogeļi V615 Andrupene Kondraši V616 Dagda Andzeļi Ezernieki V617 Pievadceļš Ezernieku tūristu bāzei V618 Ezernieki Svariņi Šķaune V619 Dagda Pauļukalns V620 Asūne Panova V621 Asūne L.Grizāni Porečje V622 Dinaborčiki Lukšova Plesņeva V623 M.Asūne Robežnieki V624 Ferma Račeva Ļutavci V628 Piedruja Indra Robežnieki Nauļāni Asūne V632 Konstantinova Skaista V646 Jaunokra Zundi V647 Andiņi Slesari V648 Murāni Belaja Vaivodi V649 Vaivodi Egļeva V650 Andžāni Leimaņi Punduri V651 Staševa Rutki V652 Plenčeva Lociki V653 Jubeļi Ozoliņi Pašvaldības ceļi un ielas Sarkano līniju platums pilsētas, ciemu teritorijā (m) saskaņā ar 5.pielikumu saskaņā ar 5.pielikumu 58

59 Autoceļš Aizsargjoslas platums gar autoceļiem lauku teritorijā no ceļa ass uz katru pusi (m) Minimālā autoceļa zemes nodalījuma josla (m) Sarkano līniju platums pilsētas, ciemu teritorijā (m) Pašvaldības ceļi 30 - saskaņā ar 5.pielikumu Pašvaldības ielas - - saskaņā ar 5.pielikumu 375. Jebkura jauna saimnieciskā darbība valsts autoceļu aizsargjoslā ir jāsaskaņo ar VAS Latvijas Valsts ceļi AIZSARGJOSLAS AP VALSTS METEOROLOĢISKO UN HIDROLOĢISKO NOVĒROJUMU STACIJĀM UN HIDROMETRISKAJIEM POSTEŅIEM UN AP CITIEM STACIONĀRIEM VALSTS NOZĪMES MONITORINGA PUNKTIEM UN POSTEŅIEM 376. Tiek noteikta un Grafiskā daļā attēlota aizsargjosla ap valsts meteoroloģisko staciju Dagda un tiek noteikta, bet Grafiskā daļā netiek attēlota aizsargjosla ap pazemes ūdens kvantitātes un kvalitātes staciju Kaitra saskaņā ar 3.tabulu. 3.tabula Stacijas nosaukums Urbuma Nr. Adrese Aizsargjosla (m) Dagda m no novērojumu laukuma ārējās robežas Kaitra a 17a Dagdas nov., Svariņu pag., pie ceļa Kromanišķi Asūne, Mazā Kaitras ezera tuvumā 10 m ap katru urbumu AIZSARGJOSLAS GAR ELEKTRISKAJIEM TĪKLIEM 377. Grafiskā daļā attēlota aizsargjosla gar elektriskajiem tīkliem ar nominālo spriegumu 110 kv: lauku teritorijās 30 m attālumā no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas Noteiktas aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kv 7 metru attālumā no līnijas pilsētas un ciemu teritorijās. Aizsargjosla Grafiskā daļā nav attēlota Noteiktas aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kv 6,5 metru attālumā no līnijas (lauku teritorijās) un 2,5 m (pilsētas, ciemu teritorijās). Aizsargjoslas Grafiskā daļā nav attēlotas Nav pieļaujama apbūve energoapgādes objektu aizsargjoslās Neatkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma darbs ar celšanas mehānismiem 30 m joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada pirms darbu sākšanas jāsaskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu valdītāju Veicot darbus aizsargjoslās, kuru dēļ nepieciešams objektus aizsargāt, tie jāveic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku, veicot darbus vidsprieguma (20 kv; 10 kv) un zemsprieguma (0,4 kv) EPL aizsargjoslās, tie jāsaskaņo ar AS Sadales tīkls Austrumu reģionu Par būvdarbiem, kuros paredzēts izmantot celšanas mehānismus, ja tie notiks tuvāk par 30 m no 110 kv elektrolīniju malējiem vadiem, paredzēt darbu veikšanas projekta izstrādāšanu. 59

60 384. Apbūves, autoceļu, būvdarbu veikšanas un mežizstrādes projekti, koku ciršana elektrolīnijas tuvumā jāsaskaņo ar AS Latvijas elektriskie tīkli Apbūves projektēšanai elektrolīniju tuvumā nepieciešami tehniskie noteikumi AIZSARGJOSLAS AP MELIORĀCIJAS BŪVĒM UN IERĪCĒM 386. Grafiskā daļā attēlotas ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs ap valsts meliorācijas būvēm un ierīcēm: ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecības zemēs ūdensnotekas abās pusēs 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes; regulētām ūdensnotekām (maģistrālajiem kanāliem) meža zemēs atbērtnes pusē 10 m attālumā no ūdensnotekas krotes; 387. Noteiktas aizsargjoslas ap liela diametra (30 cm vai lielāks) kolektoriem 8 m attālumā uz katru pusi no kolektora ass līnijas. Grafiskā daļā netiek attēlotas AIZSARGJOSLAS AP ĢEODĒZISKĀ TĪKLA PUNKTIEM 388. Noteiktas aizsargjoslas ap valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem 5 m rādiusā no ģeodēziskā punkta centra. Grafiskā daļā aizsargjoslas netiek attēlotas. Grafiskā daļā attēloti ģeodēziskā tīkla punkti Veicot novada teritorijā jebkura veida būvniecību, tai skaitā, esošo ēku renovāciju un rekonstrukciju, inženierkomunikāciju, ceļu un tiltu būvniecību, teritorijas labiekārtošanu un citu saimniecisko darbību, kas skar ģeodēziskā tīkla punkta aizsargjoslu, šo darbu projektētājiem jāveic saskaņojums Pašvaldībā par darbiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā un ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru par darbiem valsts ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā SANITĀRĀS AIZSARGJOSLAS AIZSARGJOSLAS AP KAPSĒTĀM 390. Grafiskā daļā attēlotas aizsargjoslas ap kapsētām m no kapsētu teritoriju robežas ārējās malas (kapsētu saraksts 14. Nodaļas Pielikumi 11. Pielikumā) AIZSARGJOSLAS AP NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IETAISĒM 391. Grafiskā daļā attēlotas aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm: NAI BIO ORIS-45, Andrupenes ciems 100 m; NAI BIO ORIS 25, Mariampoles ciems; NAI BioDRY-S-100, Andzeļu ciems 200 m; NAI BIO 200, Asūnes ciems 200 m; NAI BIO, Porečjes ciems 200 m; NAI BIO, Dagda 50 m; NAI MicroFAST 9,0, Vecdomes ciems 50 m; NAI BIO-100, Ezernieku ciems 200 m; 60

61 Mehāniskās NAI COK-60, Neikšānu ciema 50 m; NAI BIO ORIS -30, Konstantinovas ciems 200 m; NAI BIO M-50, Šķaunes ciems 200 m; SIA Šķaunes bekons attīrīšanas ietaisēm 50 m; NAI BIO-200 (aerotenks ar nostādinātāju), Svarincu ciems 200 m DROŠĪBAS AIZSARGJOSLAS AIZSARGJOSLAS AP DEGVIELAS UZPILDES STACIJĀM 392. Noteikta un Grafiskā daļā attēlota drošības aizsargjosla ap degvielas uzpildes staciju Dagdas novada, Dagdā, Daugavpils ielā 18 ne mazāk kā 25 m no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām Šajā aizsargjoslā drīkst atrasties objekti, kas saistīti ar degvielas uzpildes stacijas darbību. 8.6.TAUVAS JOSLA 394. Tiek noteikta dabiskā tauvas josla gar privāto ūdeņu krastiem 4 m, gar pārējo ūdeņu krastiem - 10 m. Mākslīgi veidotā ūdensobjekta tauvas joslas platums nosakāms attiecīgās būves projektā Grafiskā daļā tauvas joslas nav attēlotas. Tās attēlojamas detālplānojumos, būvprojektos un zemes ierīcības projektos. 9. DABAS TERITORIJU UN OBJEKTU AIZSARDZĪBA 9.1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 396. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz valsts un pašvaldības (skatīt 14.nodaļas Pielikumi 12.pielikumu) izveidotām aizsargājamām dabas teritorijām un objektiem, izmantojot aktuālāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, objektiem, mikroliegumiem un biotopiem Grafiskā daļā attēlotas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un to funkcionālo zonu robežas, dabas pieminekļu atrašanās vietas un mikroliegumi ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI 398. Dagdas novada administratīvajā teritorijā normatīvajos aktos noteiktas un izveidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas: Nacionālais parks Rāznas nacionālais parks (Dagdas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastos), funkcionālās zonas: dabas lieguma zona; dabas parka zona; neitrālā zona Dabas liegumi: 61

62 Ojatu ezers (Dagdas novada Konstantinovas pagastā); Asūnes ezeri (Dagdas novada Asūnes pagastā) Dabas pieminekļi: Aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi: Dagdas ala (Dagdas novada Dagdas pagastā); Dižkoki Nacionālā parka Rāznas nacionālais parks teritorijas aizsardzība un izmantošana veicama saskaņā ar likumu Rāznas nacionālā parka likums ( ), MK noteikumiem Nr.447 Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī papildus Rāznas NP aizsardzības un izmantošanas prasības nosaka Dabas aizsardzības plāns gadam (DAP) Dabas liegumu Asūnes ezeri un Ojatu ezers teritoriju un dabas pieminekļu aizsardzība un izmantošana veicama saskaņā ar MK noteikumiem Nr.264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi Zemes vienībās, kurās tiek izstrādāts detālplānojums, lokālais ainavu plāns vai būvprojekts ir jāveic dižkoku un dižakmeņu inventarizācija. Par īpaši aizsargājamu koku vai akmeni uzskatāms jebkurš koks vai akmens, kas atbilst MK noteikumos Nr.264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi noteiktajiem parametriem MIKROLIEGUMI 402. Dagdas novada pašvaldības teritorijā izveidoti 6 mikroliegumi Mikroliegumu aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr.940 Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu. 10. AINAVU SAGLABĀŠANA, AIZSARDZĪBA UN PLĀNOŠANA 404. Nav pieļaujama ainaviski nozīmīgu skatupunktu aizsegšana, aizbūvēšana ar ēkām, apstādīšana ar kokiem, aizaudzēšana ar krūmiem, reljefa pārveidošana u.tml. Ainaviski nozīmīgas teritorijas, ainaviskie ceļi un skatupunkti shematiski attēloti tematiskā kartoshēmā 14.nodaļas Pielikumi 13.pielikumā Tematiskajos plānojumos, lokālplānojumos vai detālplānojumos un būvprojektos jānosaka prasības paredzēt skatu vietas, autostāvvietas, saglabāt publisku pieeju ūdensobjektiem, paredzēt nepieciešamo publiskās ārtelpas labiekārtojumu Paredzot būvniecību ainaviski nozīmīgās vietās un teritorijās, Pašvaldība pieprasa būvniecības ierosinātājam būvprojekta ietvaros veikt ainavas analīzi un norāda specifiskas prasības projektējamajiem būvapjomiem Ja paredzamā būvniecība var negatīvi ietekmēt vidi un ainavu, Pašvaldība ir tiesīga nodot būvniecības ieceri sabiedriskajai apspriešanai. 62

63 11. KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN TO AIZSARDZĪBA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 408. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz valsts aizsardzības kultūras pieminekļiem, to aizsargjoslām (aizsardzības zonām) un novada nozīmes kultūrvēsturiskiem objektiem un teritorijām Valsts aizsardzības kultūras pieminekļu sarakstu un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas) skatīt 14.nodaļas Pielikumi 10.pielikumā Grafiskā daļā attēlotas valsts aizsardzības kultūras pieminekļu atrašanās vietas un robežas un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas), atkarībā no teritorijas plānojuma mēroga un pieejamo datu precizitātes Pēc valsts aizsardzības kultūras pieminekļu teritoriju digitalizācijas pabeigšanas, kuru rezultātā var mainīties valsts aizsardzības kultūras pieminekļu atrašanās vieta un aizsargjosla (aizsardzības zona), dati precizējami lokālplānojumā vai detālplānojumā. To teritoriju precizēšana nav uzskatāma par teritorijas plānojuma grozījumiem Jebkuru saimniecisko darbību valsts aizsardzības kultūras pieminekļu aizsargjoslā (aizsardzības zonā) drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju Kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot (renovēt, rekonstruēt, restaurēt) tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojumu Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu uzskaitei, aizsardzībai un izmantošanai nosaka kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošie normatīvie akti PAPILDUS NOTEIKUMI ARHEOLOĢIJAS UN ARHITEKTŪRAS PIEMINEKĻU UN TO AIZSARGJOSLU TERITORIJĀS 415. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav plānojama jaunu objektu būvniecība. Jebkuriem zemes darbiem, kas skar arheoloģijas un vēstures pieminekļu kultūras slāni, nepieciešams Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojums un arheoloģisko izrakuma nodrošināšana Arhitektūras pieminekļi saglabājami, savlaicīgi veicot renovācijas, konservācijas un restaurācijas darbus Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā) Uz arhitektūras pieminekļu fasādēm un jumtiem aizliegts izvietot tādus objektus un iekārtas (reklāmas, satelītantenas u.c.), kas maina fasādes raksturu un ietekmē ēkas siluetu no skatu punktiem publiskajā ārtelpā Ja bojājumu dēļ ēkas renovācija un/vai restaurācija nav iespējama un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tās vietā pieļaujama vienīgi tāda paša (iepriekšējā oriģinālā) veidola ēkas būvniecība. Šī prasība attiecas uz ēkas dimensijām, fasāžu apdari, jumtu, logiem un citiem fasādes elementiem un detaļām. 63

64 11.3. PRASĪBAS NOVADA NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKU OBJEKTU UN OBJEKTU AIZSARDZĪBAI 420. Teritorijas plānojumā noteiktas (skatīt 14.nodaļas Pielikumi, 10. Pielikumu) un Grafiskās daļā attēlotas novada nozīmes kultūrvēsturiskie objekti un teritorijas Pašvaldība, izdodot saistošos noteikumus, var noteikt citus novada nozīmes kultūrvēsturiskos objektus un teritorijas, kā arī likvidēt to statusu Novada nozīmes kultūrvēsturisku objektu teritorijās un 10 m rādiusā ap tiem atļauts būvēt un izvietot vienīgi funkcionālus un dekoratīvus labiekārtojuma un vides dizaina elementus, apsaimniekošanai nepieciešamās palīgēkas un vietas piemiņas pasākumu rīkošanai. Šo būvju izvietojumu un parametrus nosaka labiekārtojuma projektā PAPILDUS NOTEIKUMI DAGDAS VECPILSĒTAS APBŪVEI UN AIZSARDZĪBAI 423. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskā daļā attēlota Dagdas vecpilsētas teritorija un tās robeža Dagdas vecpilsētas vēsturiskā apbūve saglabājama kā arhitektoniska vērtība un būtiska novada kultūrvēsturiskā mantojuma daļa Pirms ēku rekonstrukcijas, demontāžas, zemes vienību sadales, robežu pārkārtošanas vai jaunas būvniecības teritorijā, jāveic ēku un apkārtējās vides kultūrvēsturiskā inventarizācija un Pašvaldībai ir tiesības pieprasīt veikt būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu vai izstrādāt detālplānojumu Plānojot un būvējot jaunas ēkas, kā arī rekonstruējot vai renovējot esošās ēkas, ievērot vecpilsētas apbūves raksturu, ēku vēsturisko novietojumu zemes vienībā, saglabājot apkārtējās apbūves mērogu, raksturu, proporciju sistēmu, respektējot vēsturiskās būvniecības tradīcijas un tradicionālos būvmateriālus Jaunu ēku būvniecība pieļaujama vietās, kurās tā nav pretrunā ar vēsturisko plānojuma un telpisko struktūru. Nav pieļaujama tādu jaunu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturiskās apbūves ēku apjomiem Jaunizveidotās zemes vienības formai jāatbilst vēsturiskajai zemes vienību struktūrai. Zemes vienību sadale pamatojama ar vēsturiskās izpētes materiāliem Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvniecības tradīcijai, lietoti ēkas sākotnējā celtniecībā un ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem. 12. PRASĪBAS TEMATISKAJIEM PLĀNOJUMIEM, LOKĀLPLĀNOJUMIEM UN DETĀLPLĀNOJUMIEM 430. Prasības tematisko plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu saturam un izstrādes procedūrai nosaka citi normatīvie akti Lokālplānojumi, detālplānojumi, tematiskie plānojumi tiek izstrādāti citos normatīvajos aktos noteiktajos visos gadījumos, kā arī citos gadījumos, ja to izstrādes nepieciešamību, pieņemot lēmumu, pamato Pašvaldība Izstrādājot detālplānojumus konkrētai teritorijai, jānosaka un/vai konkretizē : jaunveidojamo zemes vienību robežas; piekļūšana, plānojot ielu un ceļu tīklu, kas iekļaujas kopējā pašvaldības ielu un ceļu tīklā; 64

65 zemes vienības apbūves blīvums un brīvās (zaļās) teritorijas; zemes vienības minimālā fronte; minimālie attālumi no zemes vienību robežām līdz ēkām un citām būvēm; ēku un citu būvju skaits, to stāvu skaits un augstums; inženiertehniskā apgāde; automašīnu novietošana un piebrauktuves; visa veida aizsargjoslas un aprobežojumus; prasības teritorijas inženiertehniskajai sagatavošanai (ja nepieciešams); konkrētas prasības katrai parcelei atļautā izmantošana, aizliegtā izmantošana, aprobežojumi; detālplānojuma īstenošanas kārtība, ko parakstījis detālplānojuma ierosinātājs, apliecinot saistības un atbildību par detālplānojuma teritorijas attīstību Detālplānojuma īstenošanas kārtībā jānosaka: jaunizveidoto zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīšana zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; ja detālplānojuma teritorija meliorēta vai tajā ir grāvji ūdens novadīšanai un plānotā apbūve skars meliorācijas sistēmas vai grāvjus, pirms plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanas ēku projektēšanai, realizējams un nododams ekspluatācijā meliorācijas sistēmas pārkārtošanas būvprojekts vai grāvja pārkārtošanas projekts; vienlaicīgi ar meliorācijas sistēmas pārkārtošanu atļauta ceļu vai ielu projektēšana, esošo inženierbūvju pārkārtošanas un jaunu inženierbūvju projektēšana un būvniecība; būvatļauja ēku būvniecībai izsniedzama pēc ceļu vai ielu izbūves zemes klātnes līmenī ar šķembu segumu un ugunsdzēsības prasību izpildes teritorijā Papildus Pašvaldība detālplānojuma darba uzdevumā var noteikt prasības: sadalot zemes vienību parcelēs apbūvei jaunās apbūves teritorijās, kur nav izveidota ielu infrastruktūra un nav esošas apbūves, ne mazāk kā 20% no teritorijas paredzēt publiskai ārtelpai (ielām, publiskiem apstādījumiem u.tml.); veidojot jaunas apbūves teritorijas ar vairāk kā 30 apbūves gabaliem, rezervēt teritoriju sabiedrisku būvju izvietošanai, ja tās atļautas attiecīgajā teritorijas izmantošanas veidā un jāparedz publiskās ārtelpas teritorijas. Procentuālo platību katrā gadījumā nosaka Pašvaldība detālplānojuma darba uzdevumā; veikt teritorijas augu sugu un biotopu izpēti; veikt ornitoloģisko izpēti; veikt ģeoloģisko izpēti; veikt dižkoku un dižakmeņu inventarizāciju. 65

66 435. Līdz ar detālplānojuma stāšanos spēkā, Pašvaldība regulāri papildina (aktualizē) 14.nodaļas Pielikumi 1.pielikumu ar informāciju par jauniem apstiprinātiem detālplānojumiem un to grozījumiem. Minētie precizējumi nav uzskatāmi par Apbūves noteikumu grozījumiem Ceļi un ielas izdalāmi kā atsevišķas zemes vienības, piešķirot kadastra apzīmējumu Izstrādājot detālplānojumus, jāveido vienots ceļu tīkls ar blakus zemes vienībām, strupceļu veidošana pieļaujama tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos. 13. BŪVTIESĪBU ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA 438. Ēku un būvju būvprojektēšanas sagatavošanas, būvprojektēšanas, būvdarbu, pieņemšanas ekspluatācijā un nojaukšanas kārtību nosaka citi normatīvie akti Būvniecības procesa norisi saskaņā ar citu normatīvo aktu prasībām kontrolē Pašvaldības būvvalde. 66

67 14.PIELIKUMI 1.PIELIKUMS SPĒKĀ ESOŠO DETĀLPLĀNOJUMU, LOKĀLPLĀNOJUMU SARAKSTS Nr.p. k. Detālplānojuma/lokālplānojuma nosaukums (adrese, zemes vienības/u kadastra Nr.) Detālplānojuma/lokālplānojuma spēkā stāšanās datums Detālplānojuma/lokālplānojuma teritorijas robežu apraksts 67

68 2.PIELIKUMS ĒKU VAI BŪVES AUGSTUMA UN STĀVU SKAITA NOTEIKŠANA 1.attēls Ēkas vai būves stāva noteikšana 2.attēls Ēkas stāvu skaita noteikšana 68

69 3.PIELIKUMS PAGALMI 69

70 Nr.p.k Piesārņotā/potenciāli piesārņotā vieta Sadzīves atkritumu izgāztuve Litviņi Mehāniskās darbnīcas un degvielas glabātuve Andzeļos 4.PIELIKUMS PIESĀRŅOTĀ UN POTENCIĀLI PIESĀRŅOTO VIETU SARAKSTS Teritoriālā vienība Andrupenes pag. Andzeļu pag. 3. Slēgta izgāztuve Ārmaļi Andzeļu pag. 4. Pesticīdu noliktava Račeva Asūnes pag. 5. Bijušais DUS Asūnē Asūnes pag Slēgta sadzīves atkritumu izgāztuve Tiliševa Slēgtā sadzīves atkritumu izgāztuve Zonuļka Slēgtā izgāztuve Morozova DUS Latvijas Nafta Dagdas pilsētas domes katlu māja 11. Vecā petrolejas noliktava 12. Bijusī konditorejas rūpnīca Narūta Asūnes pag. Bērziņu pag. Bērziņu pag. Dagda, Daugavpils iela 18 Dagda, Mičurina iela 12 Dagda, Daugavpils iela 16 Dagda, Zaļā iela 1a Apraksts Izgāztuve slēgta. Veikta rekultivācija. Degvielas uzpilde un glabāšana bez grunts seguma, traktoru mazgāšana, tehnikas stāvlaukums, uz grunts naftas produkti. Meh. Darbnīcas un tehnikas novietne k/s Ežezers-3. Rekultivēta izgāztuve. Atkritumi pārklāti ar granti, liekas, ka atkritumi bērti grants karjerā (nelielā). Atrodas 6,7 km no Asūnes centra, noliktava ir tukša. Virszemes degvielas tvertnes, kuras ir tukšas, nelieto. Slēgta sadzīves atkritumu izgāztuve. Veikta rekultivācija. Slēgta sadzīves atkritumu izgāztuve. Veikta rekultivācija. Slēgta sadzīves atkritumu izgāztuve. Veikta rekultivācija. Piesārņota teritorija. DUS ierīkoti 3 gruntsūdens novērojumu urbumi. Gruntsūdens analīzes uzrāda piesārņojumu ar naftas produktiem. Sadedzināšanas iekārtas, kurās izmantoja dīzeļdegvielu un kokapstrādes atlikumus. Pašreiz apkurei dīzeļdegvielu vairs neizmanto, iekārtas demontētas. Nelieto Bijusi rūpnieciski noslogota teritorija, lokālas attīrīšanas, katlu māja. Patlaban nekas nenotiek. Mehāniskās attīrīšanas iekārtas, pļava 13. Dagdas vecās attīrīšanas Dagda, Pasta iela 33b iekārtas pie strauta un nosēdakas. 14. Bijusī mēbeļu ražotne Dagda, Daugavpils iela Rūpnīcas teritorijā vāc metāllūžņus, Dagda 3a piegružots, bija katlu māja. Nestrādā. 15. Ķimikāliju glabātuve Zeļļi Dagdas pag. Nedarbojas 16. DUS, Ozoliņi Dagdas pag. Nedarbojas 17. Dagdas pilsētas atkritumu Izgāztuve slēgta. Dagdas pag. izgāztuve Bojāri Veikta rekultivācija. 18. SIA Bukmuiža kokogļu Bijusī kokogļu ražotne. Uzņēmums Ezernieku pag. ražošanas uzņēmums nedarbojas. 19. SIA Latgales ogles, Ezernieku pag. Bijusī kokogļu ražotne. Uzņēmums 70

71 Nr.p.k. Piesārņotā/potenciāli piesārņotā vieta Teritoriālā vienība Apraksts kokogļu ražošana nedarbojas. 20. Bijušais DUS, Ezernieki Ezernieku pag. Uzņēmums nedarbojas. 21. Sadzīves atkritumu Slēgta 1999.g. Ezernieku pag. izgāztuve Ūdrija Veikta rekultivācija. 22. Pesticīdu noliktava, Ūdrija Ezernieku pag. Slēgta 23. Ķimikāliju noliktava Konstantinovas pag. Slēgta 24. Sadzīves atkritumu Izgāztuve slēgta. Konstantinovas pag. izgāztuve Ignatovo Veikta rekultivācija. 25. Slēgtās sovhoza degvielas Degvielas noliktava slēgta no Ķepovas pag. noliktava 1993.gada. 26. Slēgtā sadzīves atkritumu Izgāztuve slēgta. Ķepovas pag. izgāztuve Lukševa Veikta rekultivācija. 27. DUS Nestrādā. Augsnes un ūdens Šķaunes pag. piesārņojums ar naftas produktiem. 28. SIA Šķaunes bekons, cūku komplekss Šķaunes pag Bijusī naftas bāze naftas produktu glabāšanai Svariņu pag Nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšana Zabecki Bijusī noliktava lauksaimniecības ķimikāliju glabāšanai Svariņu pag. Svariņu pag. - Izgāztuve slēgta. Veikta rekultivācija. Teritorija pašlaik tiek izmantota kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. 71

72 5.PIELIKUMS PAŠVALDĪBAS IELU UN CEĻU KLASIFIKĀCIJA 1.tabula. Pašvaldības ielu 5 sarkano līniju platums pilsētā un ciemos Teritoriālā vienība Andrupenes pagasts Andrupenes ciems Andrupenes pagasts Mariampoles ciems Andzeļu pagasts Andzeļu ciems Asūnes pagasts Asūnes ciems Ielas (ceļa) nosaukums Ielas kategorija Sarkano līniju platums, m Dārza iela Vietējās nozīmes iela 10 Ezera iela Vietējās nozīmes iela 15 Kalna iela Vietējās nozīmes iela 12 Nākotnes iela Vietējās nozīmes iela 12 Jaunā iela Vietējās nozīmes iela 12 Pļavu iela Vietējās nozīmes iela 10 Ezernieku iela Vietējās nozīmes iela 12 Skolas iela Maģistrālā iela 15 Rēzeknes iela Maģistrālā iela 15 Valsts autoceļa V590 posms Maģistrālā iela Valsts autoceļa V615 posms Maģistrālā iela 19 Valsts autoceļa P57 posms Maģistrālā iela 22 Valsts autoceļa V610 posms Maģistrālā iela 22 Pašvaldības ceļa 1-14 posms Maģistrālā iela 15 Pašvaldības ceļš 2-12 Maģistrālā iela 15 Pašvaldības ceļš 2-13 Vietējās nozīmes iela 10 Pašvaldības ceļš 2-14 Vietējās nozīmes iela 10 Pašvaldības ceļš 2-26 Vietējās nozīmes iela 15 Pašvaldības ceļš 2-6 Maģistrālā iela 15 Valsts autoceļa V616 posms Maģistrālā iela Krasta iela Vietējās nozīmes iela 15 Jaunā iela Vietējās nozīmes iela Jaunatnes iela Vietējās nozīmes iela Upes iela Vietējās nozīmes iela 12 Daudzdzīvokļu māju pievedceļš Vietējās nozīmes iela 12 Ezera iela Vietējās nozīmes iela 10 Valsts autoceļa V606 posms Maģistrālā iela Valsts autoceļa V621 posms Maģistrālā iela Valsts autoceļa V620 posms Maģistrālā iela Valsts autoceļa V628 posms Maģistrālā iela 19 Pašvaldības ceļa 3-8 Vietējās nozīmes iela 15 5 Saskaņā ar Dagdas novada pašvaldības saistošiem noteikumiem Nr.4 ( ) Par pašvaldības autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanas klasēm Dagdas novadā 72

73 Asūnes pagasts Račevas ciems Bērziņu pagasts Porečjes ciems Bērziņu pagasts Punduru ciems Dagdas pagasts Ozoliņu ciems Dagdas pagasts Vecdomes ciems Svariņu pagasts Svarincu ciems Ezernieku pagasts Ezernieku ciems posms Pašvaldības ceļš 3-10 Vietējās nozīmes iela 12 Valsts autoceļa V624 posms Maģistrālā iela 22 Dārzu iela Vietējās nozīmes iela Smilšu iela Vietējās nozīmes iela 10 Lauku iela Vietējās nozīmes iela 8 Bērzu iela Vietējās nozīmes iela 15 Meža iela Vietējās nozīmes iela 8 Valsts autoceļa V621 posms Maģistrālā iela Valsts autoceļa V618 posms Maģistrālā iela 19 Pašvaldības ceļš 4-5 Vietējās nozīmes iela 12 Pašvaldības ceļš 4-2 Maģistrālā iela 15 Pašvaldības ceļš 4-15 Vietējās nozīmes iela 15 Pašvaldības ceļš 4-3 Maģistrālā iela 15 Miera iela Vietējās nozīmes iela 12 Pašvaldības ceļš 4-1 Maģistrālā iela 15 Valsts autoceļa V618 posms Maģistrālā iela Ozoliņu iela Maģistrālā iela 12 Pašvaldības ceļš 5-8 Maģistrālā iela 15 Valsts autoceļa P61 posms Maģistrālā iela nodalījuma joslas platumā Valsts autoceļa V653 posms Maģistrālā iela 19 Vecdomes iela Vietējās nozīmes iela Rēzeknes iela Maģistrālā iela 15 Pašvaldības ceļš 5-8 Maģistrālā iela 19 Pašvaldības ceļš 5-11 Vietējās nozīmes iela 19 Valsts autoceļa P55 posms Maģistrālā iela 22 Valsts autoceļa V619 posms Maģistrālā iela 22 Skolas iela Maģistrālā iela 15 Jaunā iela Vietējās nozīmes iela 10 Dārza iela Vietējās nozīmes iela 12 Latgales iela Maģistrālā iela 12 Miera iela Vietējās nozīmes iela 10 Valsts autoceļa V618 posms Maģistrālā iela Pašvaldības ceļš 6-37 Vietējās nozīmes iela 12 Pašvaldības ceļš 6-24 Vietējās nozīmes iela 12 Pašvaldības ceļš 6-4 Vietējās nozīmes iela 12 Pašvaldības ceļš 6-3 Vietējās nozīmes iela 12 Pašvaldības ceļš 6-2 Vietējās nozīmes iela 12 Valsts autoceļa P52 posms Maģistrālā iela 19 Valsts autoceļa P49 Maģistrālā iela 19 73

74 Konstantinovas pagasts Konstantinovas ciems Ķepovas pagasts Neikšānu ciems Ķepovas pagasts Apaļu ciems Šķaunes pagasts Šķaunes ciems Dagda posms Valsts autoceļa P55 posms Maģistrālā iela 22 Valsts autoceļa V617 posms Maģistrālā iela 22 Valsts autoceļa V616 posms Maģistrālā iela 19 Pašvaldības ceļa 7-7 posms Maģistrālā iela 15 Pašvaldības ceļa 7-8 posms Vietējās nozīmes iela 10 Pašvaldības ceļa 7-6 posms Maģistrālā iela 15 Pašvaldības ceļš 8-5 Vietējās nozīmes iela Valsts autoceļa V622 posms Maģistrālā iela 22 Pašvaldības ceļa 8-2 posms Maģistrālā iela 15 Valsts autoceļa V622 posms Maģistrālā iela 22 Pašvaldības ceļš 10-3 Maģistrālā iela 15 Pašvaldības ceļš Vietējās nozīmes iela 8 Pašvaldības ceļš 10-5 Vietējās nozīmes iela 12 Pašvaldības ceļš 10-6 Vietējās nozīmes iela 15 Pašvaldības ceļš 10-4 Vietējās nozīmes iela 8 Pašvaldības ceļš Vietējās nozīmes iela 10 Pašvaldības ceļš 10-7 Vietējās nozīmes iela 12 Pašvaldības ceļa posms Vietējās nozīmes iela 10 Valsts autoceļa V618 posms Maģistrālā iela Alejas iela Maģistrālā iela Alejas šķērsiela Vietējās nozīmes iela 12 Asūnes iela Maģistrālā iela Asūnes šķērsiela Vietējās nozīmes iela 8 Amatnieku iela Vietējās nozīmes iela 8 Brīvības iela Vietējās nozīmes iela 12 Dārza iela Vietējās nozīmes iela 12 Daugavpils iela Maģistrālā iela 22 Dīķu iela Vietējās nozīmes iela 5 Ezera iela Vietējās nozīmes iela Ezermalas iela Vietējās nozīmes iela 12 Jaunatnes iela Vietējās nozīmes iela 15 Jelgavas iela Vietējās nozīmes iela 12 Kalnu iela Vietējās nozīmes iela 10 Kalnu šķērsiela Vietējās nozīmes iela 12 Krasta iela Vietējās nozīmes iela 8 Lāčplēša iela Vietējās nozīmes iela 10 Liepājas iela Maģistrālā iela 12 Lubānas iela Maģistrālā iela 15 74

75 Ludzas iela Vietējās nozīmes iela 8 Māras iela Vietējās nozīmes iela 10 Meža iela Vietējās nozīmes iela 10 Mičurina iela Maģistrālā iela Pļavu iela Maģistrālā iela Pasta iela Maģistrālā iela Parka iela Maģistrālā iela 15 Parka šķērsiela Vietējās nozīmes iela 5 Rēzeknes iela Maģistrālā iela 12 Rīgas iela Vietējās nozīmes iela Skolas iela Vietējās nozīmes iela Tirdzniecības šķērsiela Vietējās nozīmes iela 5 Tirgus iela Vietējās nozīmes iela Torņa iela Vietējās nozīmes iela 10 Upes iela Vietējās nozīmes iela 8-10 Zaļā iela Vietējās nozīmes iela 10 Ziedu iela Vietējās nozīmes iela tabula. Pašvaldības ceļu 6 aizsargjoslas un sarkano līniju platums ciemos Autoceļa Nr. Ceļa nosaukums Aizsargjoslas platums ārpus ciemiem, m Ciems Sarkanās līnijas ciemos, m Andrupenes pagasts C klase 1-1 Biža Astašova Lītaunieki Biža Kraukļi Stankeviči Pievedceļš Andrupenes komplekss 1-6 Andiņi Murāni Andrupene Malka D klase 1-4 Astašova Janovci 30 Mariampole Andrupene Muiža Murāni Grišāni Maslova Rogaļi Astašova Kotoriški Masļiši Astašova Janovci Masļiši Murāni Aleksandrova Mariampole Golovanovka Andrupene Bronki Janovci Jaunokra Klismeti Stalidzāni Grišāni Piruški Saskaņā ar Dagdas novada pašvaldības saistošiem noteikumiem Nr.4 ( ) Par pašvaldības autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanas klasēm Dagdas novadā 75

76 Autoceļa Nr. Ceļa nosaukums Aizsargjoslas platums ārpus ciemiem, m Ciems Sarkanās līnijas ciemos, m 1-20 Grabova Malka Vecokra Skola Rogaļi Sloboda Užaniški Sloboda Pozdņakova Kustari Strodi Aparnieki Golovanovka Astašova Murāni Sloboda Dilmaņi Zaļesje Murāni Vipolzova Maslova Jaunozoli Pozņakovas kapu piebraucamais ceļš 1 32 Lītavnieki Akmeņdārzs Lītavnieki Laizāni Zundi Laizāni Mariampole Vigori Astašova Golovanovka Kotoriški Rogaļi Andiņi Vigori Andzeļu pagasts D klase 2 1 Mamonova Karaļi Karaļi Andzeļi Artjomovka Mamoni Usači Krauli Kromani Zigmaņi Mamoni Andzeļi Rokoli Rešetnīki 30 Andzeļi Rešetnīki Dukuļi Mihalina Karjers Artjomovka Krivina Kondraši Froli Krivina Ličmurāni Obiteļs Andzeļu ciemata apvedceļš 30 Andzeļi Andzeļi Ežezers 30 Andzeļi Andzeļi Attīrīšanas iekārtas 30 Andzeļi Kļukuški Rokoli Lapi Klismeti Ruduški Beitāni Zigmaņi Kuiki Vamžuški Gostiņi Rokoli Isakova Noglas Bresingova Morozovkas kapu pievedceļš Frolu kapsētas pievedceļš

77 Autoceļa Nr. Ceļa nosaukums Aizsargjoslas platums ārpus ciemiem, m Ciems Sarkanās līnijas ciemos, m 2 26 Andzeļi Kulakova 30 Andzeļi 15 Asūnes pagasts D klase 3 1 Kaitra Ustje Meļeva Zukulova Asūne Meņģi Račeva Ferma Ormija Carakalns Ļutavci Dzirvaniški Karaļova Asūne Mazie Zeizi 30 Asūne Asūne Izgāztuve 30 Asūne Mazā Jolza Karaļova Asūne Kapi - Asūne Meņģi Bogdānu mežs Bērziņu pagasts D klase Miera iela 30 Punduri Punduri Buraki Andžāni 30 Punduri Porečje Vidņeva Rusecki 30 Porečje Porečje Malcāni 30 Porečje Porečje Nāzari Porečje Podvigailova 30 Porečje Moroziki Moroziku kapi Brenči Prikņu kapi Lastovki Nāzari Pauļukalns Budovka Rusecki Stoponīši Pašvaldības ēkas pievedceļš Nāzaru kapu piebraucamais ceļš Moroziki Vidņeva Šilova Šilovas kapi Porečje Punduru kapi 30 Porečje Stoponīši Podvigailova Moroziki Morozovas vect. Kapi Valuhi Valuhu kapi Zjazuļeva Pauļukalns Pļeņčeva Ķepova Lociki Osva Dagdas pagasts C klase Parka iela Ozoliņi Sloboda Purpļi Vecdome Purpļi Beitāni Dižskabarži Vecdome 30 Vecdome 19 77

78 Autoceļa Nr. Ceļa nosaukums Aizsargjoslas platums ārpus ciemiem, m Ciems Sarkanās līnijas ciemos, m 5 11 Alženova Rutki 30 Vecdome Zeļlu kapu piebraucamais ceļš D klase 5 1 Ozoliņi Dagda 30 Ozoliņi Sloboda Karjers Ustje Aprabauci Bojāri Midiši Bojāru kapu piebraucamais ceļš Ozoliņi Komplekss Ezernieku pagasts D klase 6 1 Ezernieki Garaudži Ezernieku ciemata apvedceļš 30 Ezernieki Bērnudārza pievedceļš 30 Ezernieki Ezernieki Garavatka 30 Ezernieki Ivanovka Garaudži Sitņica Aksjonova Piļori Andžāni Andžāni Garaudži Poholki Garaudži Poholki Eisaki Mortiņi Šusti Mortiņi Šusti Dubovka Šusti Makeiki Makeiki Zeļonka Juguļi Vaišļi Patmaļnīki Vaišli Šusti Patmaļnīki Pontogi Zeļonka Egļova Primisļi Egļovas kapsētas pievadceļš Primisļi Žogotova Primisļi Ludzglova Zaščirinu kapu pievedceļš Bukmuiža Jurkova 30 Ezernieki Altinīki Essenmuiža Altinīki Zeņkova Altinīki Ostravļani Vaivodu kapu pievedceļš Zeņkova Sitņica Jurkova Madaras Udrija Platači Basaligi Šustiki Juguļi Gostiņi Pontogi Cvikļi

79 Autoceļa Nr. Ceļa nosaukums Aizsargjoslas platums ārpus ciemiem, m Ciems Sarkanās līnijas ciemos, m 6 35 M.Žogotova Pustoška Jaundomes muižas piebraucamais ceļš 6 37 Ivanovka Jaunpūpoli 30 Ezernieki Udrijas kapu piebraucamais ceļš Udrija Dubovka Andžāni Lubgaņi Gostiņi Aksjonova Basaligi Novomisļi Rukši Ruskuļova Noviki Ruskuļova Rukši L.Tiršova M.Tiršova L.Tiršova Noviki Rukši L.Tiršova Konstantinovas pagasts D klase 7 1 Ignatova Ojatnieki Nartiši Sauši Nartiši Avlasenki Aleksandrova Skudriki Murāni Aleksandrova Konstantinova Puncuļi 30 Konstantinova Konstantinova Zariņi 30 Konstantinova Kromāni Konstantinova 30 Konstantinova Eisaki Konstantinova Kromāni Bogdāni Lemeši Valteri Eisaki Sivergols Sčedrati Vipalzova Sčedrati Noviki Kromāni Zariņi Perveliški Pervelišku kapi Sivergols Geki Sotnikovas kapsētas piebraucamais ceļš Ķepovas pagasts D klase 8 1 Apaļi Laizāni Apaļi Vorzova 30 Apaļi Dinaborčiki Madalāni Lukšova Misņikova Pagastmājas pievedceļš - Neikšāni Neikšāni Lielie Katriņiški Lukšova Baltpuķe Apaļi Meļķeri

80 Autoceļa Nr. Ceļa nosaukums Aizsargjoslas platums ārpus ciemiem, m Ciems Sarkanās līnijas ciemos, m 8 9 Katriņiški Barinauci Katriņišku apvedceļš Lukšova Perveļova Apaļi Posova Katriņiški Neikšāni Tukiši Mazie Apaļi Vorzova Sumkova K.Raudives piemiņas vietas piebraucamais ceļš 8 17 Blusova Ķepova Svariņu pagasts D klase 9 1 Svarinci Ruskuļeva Dobročina Svarinci Pušča Beresņi Dobročina Borisovka Svarinci Reiniki Svarinci Vilgerti Reiniki Loci Neikšāni Loci Strodova Skutulova Rubinauci Kromoniški Putromniški Spilukalns Skutulova Plutiški Skutulova Veterauci Muraniški Spogeva Rutkeviči Skutulova Svarinci Ruskuļeva Ruskuļeva Ļipovka Augļu dārzs Ruskuļeva Kairīši Babrovščina Spoģeva Puščas kapu piebraucamais ceļš Ruskuļevas kapsēta Ruskuļeva Govju ferma Ruskuļeva Loci Beresņu kapsēta Pušča Zabolotniki Beresņu kapu piebraucamais ceļš Svarincu kapu piebraucamais ceļš Šķaunes pagasts D klase 10 1 Zamšoviki Zeiļeva Novički Krasnopole Malcāni Līvānu māju pievedceļš - Šķaune Katlu māja Bērnudārzs - Šķaune Šķaunes skolas pievedceļš - Šķaune Bērnudārza pievedceļš - Šķaune 15 80

81 Autoceļa Nr. Ceļa nosaukums Aizsargjoslas platums ārpus ciemiem, m Ciems Sarkanās līnijas ciemos, m 10 7 Feldšeru punkta pievedceļš - Šķaune Krasnopole Ostrovski Brici Borkuici Senči Svariņu ceļš Patmaļi Vujenki Mači Kožanki Mači Tīmaņi Muižnieki Mazie Brici Borkuici Rīts Malcāni Malcānu kapi Šķaune Poļiščina 30 Šķaune Landskorona Valsts mežs Landskorona Attīrīšanas iekārtas Viensētas «Apsītes» pievedceļš - Šķaune Malcāni Rubuļu kapi Oļšaniki Mazurovas kapi Peickova Viensēta Lapsiņas Novički Davidenki Zeiļova Viensēta Liepas Muižnieku kapsētas pievedceļš Kovaļku kapsētas pievedceļš Zeiļevas kapsētas pievedceļš Viensētas «Kraujas» pievedceļš Kiseļova Rubuļi Novički Zlidniki Viensētas «Grāvīši» pievedceļš - Šķaune Muižnieki Viensēta Vālodzes Muižnieki Viensēta Dīķi Šķaunes kapsētas pievedceļš

82 6.PIELIKUMS TERITORIJAS FUNKCIONĀLAIS ZONĒJUMS Funkcionālā zona Zonu un apakšzonu apzīmējums Krāsa Savrupmāju apbūves teritorijas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas Publiskās apbūves teritorijas DzS DzM P Jauktas centra apbūves teritorijas JC Rūpniecības teritorijas Transporta infrastruktūras teritorijas Tehniskās apbūves teritorijas Dabas un apstādījumu teritorijas Mežu teritorijas Lauksaimniecības teritorijas Ūdeņu teritorijas R R1- Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas TR TA DA DA1- Kapsētu teritorijas M L L1- Lauksaimniecības teritorijas apdzīvotās vietās Ū 82

83 7.PIELIKUMS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA LIETOŠANAS MĒRĶI Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi (NĪLM) Funkcionālā zona Lauksaimniecības teritorijas (L) grupas kods NĪLM grupas grupas nosaukums NĪLM kods 01 Lauksaimniecības zeme Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme Komercdarbības objektu apbūves zeme Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme Ražošanas objektu apbūves zeme Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme NĪLM NĪLM nosaukums Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu 0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu 0501 teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa 0503 Sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0800 Neapgūta komercdarbības objektu apbūves zeme 0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve 0903 Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve 0905 Reliģisko organizāciju ēku apbūve 0907 Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve 0908 Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve 0900 Neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 1001 Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1002 Noliktavu apbūve 1003 Lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve 1004 Zivsaimniecību un zivjaudzētavu apbūve 1005 Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apbūve 1000 Neapgūta ražošanas objektu apbūves zeme Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā Ar maģistrālajām elektropārvades un 1201 sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes 83

84 Mežu teritorijas (M) Lauksaimniecības teritorijas (L1) Perspektīvās lauksaimniecības teritorijas apbūves zemes pilsētā un ciemos Ūdeņu teritorijas (Ū) Dabas un apstādījumu teritorijas (DA) Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu 0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 0503 Sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas 01 Lauksaimniecības zeme 0101 Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība Individuālo dzīvojamo māju apbūve Individuālo dzīvojamo Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 0600 apbūves zeme māju Komercdarbības objektu apbūve Komercdarbības objektu Neapgūta komercdarbības apbūves zeme 0800 apbūves zeme objektu 05 Dabas pamatnes un Sportam un atpūtai aprīkotās dabas rekreācijas nozīmes 0503 teritorijas zeme 0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme Satiksmes infrastruktūras objekti Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme 03 Ūdens objektu zeme Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 0903 Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve 0908 Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve 0900 Neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, 1201 naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve 0301 Publiskie ūdeņi 0302 Fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošo ūdeņu teritorijas 0303 Dīķsaimniecība 0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas Upju un kanālu, ūdens uzkrāšanas, ūdens regulēšanas un krastu nostiprināšanas būvju apbūve Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita 84

85 Dabas un apstādījumu teritorijas (DA1) 09 Kapsētu teritorijas Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS) 06 Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM) Komercdarbības objektu apbūves zeme Satiksmes infrastruktūras objekti Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme Komercdarbības objektu apbūves zeme Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme Satiksmes infrastruktūras objekti Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme Komercdarbības objektu apbūves zeme Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa 0503 Sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas 0502 Pagaidu atļautā zemes izmantošana sakņu dārziem 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0800 Neapgūta komercdarbības objektu apbūves zeme Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, 1201 naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve 0907 Kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve 0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve 0600 Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0800 Neapgūta komercdarbības objektu apbūves zeme 0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve 0908 Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve 0900 Neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 0503 Sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, 1201 naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve 0701 Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0700 Neapgūta daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0800 Neapgūta komercdarbības objektu apbūves zeme 0503 Sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas 09 Sabiedriskas nozīmes 0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 85

86 11 12 Jauktas centra apbūves teritorijas (JC) objektu apbūves zeme Satiksmes infrastruktūras objekti Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme Komercdarbības objektu apbūves zeme Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme Ražošanas objektu apbūves zeme Satiksmes infrastruktūras objekti Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve 0903 Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve 0908 Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve 0900 Neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, 1201 naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve 0601 Individuālo dzīvojamo māju apbūve 0600 Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 0701 Vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0700 Neapgūta daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0800 Neapgūta komercdarbības objektu apbūves zeme 0503 Sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas 0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve 0903 Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve 0905 Reliģisko organizāciju ēku apbūve Valsts aizsardzības nozīmes objektu, 0906 drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve 0908 Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve 0900 Neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 1001 Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā 1103 Dzelzceļa staciju, autoostu, civilo lidostu un upju ostu apbūve 1105 Atsevišķi nodalītas atklātās autostāvvietas Ar maģistrālajām elektropārvades un 1201 sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, 86

87 Publiskās apbūves teritorijas (P) Rūpniecības apbūves teritorijas (R) Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme Komercdarbības objektu apbūves zeme Ražošanas objektu apbūves zeme Satiksmes infrastruktūras objekti Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme Ražošanas objektu apbūves zeme Komercdarbības objektu apbūves zeme Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme Satiksmes infrastruktūras objekti Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve 0901 Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 0902 Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve 0903 Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve 0905 Reliģisko organizāciju ēku apbūve Valsts aizsardzības nozīmes objektu, 0906 drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve 0908 Pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve 0900 Neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 0503 Sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0800 Neapgūta komercdarbības objektu apbūves zeme 1001 Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, 1201 naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve 1001 Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1002 Noliktavu apbūve 1003 Lauksaimnieciska rakstura uzņēmumu apbūve 1005 Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apbūve 1000 Neapgūta ražošanas objektu apbūves zeme 0801 Komercdarbības objektu apbūve 0800 Neapgūta komercdarbības objektu apbūves zeme Valsts aizsardzības nozīmes objektu, 0906 drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, 1201 naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu 87

88 Rūpniecības apbūves teritorijas (R1) Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas Tehniskās apbūves teritorijas (TA) Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme Ražošanas objektu apbūves zeme Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme Komercdarbības objektu apbūves zeme Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme Komercdarbības objektu apbūves zeme attīrīšanas būvju apbūve 0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, 1201 naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, 1201 naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve 1001 Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1005 Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apbūve Valsts aizsardzības nozīmes objektu, 0906 drošības, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas, robežsardzes un soda izciešanas iestāžu apbūve 0801 Komercdarbības objektu apbūve Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes 1101 nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā 1103 Dzelzceļa staciju, autoostu, civilo lidostu un upju ostu apbūve 1103 Dzelzceļa staciju, autoostu, civilo lidostu un upju ostu apbūve 1104 Transporta līdzekļu garāžu apbūve 1105 Atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, 1201 naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve 0801 Komercdarbības objektu apbūve 88

89 Ūdenstece Garums, km 8.PIELIKUMS VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTI UN TO AIZSARGJOSLAS Aizsargjosla lauku teritorijā, m (plata josla katrā krastā) 1.tabula. Ūdensteču aizsargjoslas Aizsargjosla pilsētas, ciemu teritorijās, m (plata josla katrā krastā) Publiska ūdenstece Malta (Klismetka) Balda Dzeguze 26, Gušča (Guščica) 13, (Dagdas pilsēta) - Publiska upe posmā Asūnīca 23,6 100 pa Latvijas - 10 (Asūnes ciems) Baltkrievijas robežu Publiska upe posmā Sarjanka pa Latvijas - Baltkrievijas robežu Aktica Publiska upe posmā pa Latvijas - Baltkrievijas robežu Čaušica Malcenka (Porečjes ciems) - Lukšovas strauts Volčica Deņica Dzeguze 23, Akmineica Ormijanka < Sarkanā upīte < Borisovkas upīte < Narūta m (Dagdas pilsēta) - Moļneica (M 10) 7176 m 10 Mazā upīte 7505 m (Ozoliņu ciems) - Paulinka (M 24) 7419 m 10 Tērpica 6135 m 10 M m 10 līdz 10 km garām ūdenstecēm ciemu teritorijās - Ūdenstilpe Platība, ha Aizsargjosla lauku teritorijā, m (plata josla) 2.tabula. Ūdenstilpņu aizsargjoslas Aizsargjosla pilsētas, ciemu teritorijās, m (plata josla) Publiska ūdenstilpe Bižas ez. 173,6 - - Olovecas ez. (Volovecas ez.) 164,9 - - Dagdas ez. 484,1 10 (Dagdas pilsēta) Publisks ezers Ežezers (Ješa ez.) 987,9 Rešetnīku ez., Rešetnieku ez. 10 (Andzeļu ciems) 10 (Ezernieku ciems) Publisks ezers 48,

90 Ūdenstilpe Platība, ha Aizsargjosla lauku teritorijā, m (plata josla) Aizsargjosla pilsētas, ciemu teritorijās, m (plata josla) Publiska ūdenstilpe (Gubena ez.) Isakovas ez. (Rokoļu ez., Lielais ez.) 47, Arla ez. (Rokuļu ez.) 27, Gostiuns (Gostiņu ez.) 26, Visolda ez., Visaldas ez. (Viraudas, 96, Kazimirovas ez.) Žuguru ez. 32, Jolzas ez. 52, Kaitras ez. 49, Osvas ez. 51, Publisks ezers Galšūna ez., Gajšūns ,3 100 (Rapšu ez.) Lielais Košiuns - - (Patmalnieku ez., Patmaļnīku ez., Košiuns) 36,5 100 Udrijas ez., Ūdrāju ez., ,5 100 (Ūdriņu ez.) Adamovas ez Ojots (Ojota ez.), - - Ojatu ez. (Ojatnieku ez.) 30,9 100 Kairišu ez., Kairīšu ez. 31, Publisks ezers Keiša ez. (Ciša ez.) 27, Gordovas ez., Gordojs ,3 100 (Gordoja ez.) Molvejas ez. (Molovja 26, ez.) Križovs 25, Borauga (Dauguļu ez.) Grižanku ez. 15, Lielais Ildzis Stībreiša ez. 20, Plaužu ez. (Plaudeiša ,8 50 ez.) Svoitānu Ildzes 13, Luknojs, Luknājs, ,4 50 Lukna ez. Zobena ez. 13, Dūnaklis 19, Zundu ez., Zundovas 15, ez. Pozdņakovas ez. 22, Lielais Asūnes ez. 19, (Asūnes ciems) - Mazais Asūnes ez. 9,9 10 Ļutovcu ez. (Ļutaucu ez.) 14, Nāzaru ez., Nazaru ez. - 12,5 50 (Malcānu ez.) Publisks ezers 90

91 Ūdenstilpe Platība, ha Aizsargjosla lauku teritorijā, m (plata josla) Aizsargjosla pilsētas, ciemu teritorijās, m (plata josla) Publiska ūdenstilpe Janovas ez. (Puteņu ez.) 23, Opsas ez. 16, Briežu ez. 11, Lielā Paļts 21, Mazā Paļts 18, Zeiļevas (Zeiļovas) ez. 14, Dubulis (Dubuļa ez.) 10, Purpļu ez līdz 10 ha lielām ūdenstilpēm ciemu teritorijās - 3.tabula. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas no citu novada administratīvās teritorijas Virszemes ūdensobjekts Aizsargjoslas platums, m Administratīvā teritorija Plisunka 100 Ludzas novads Plisūna ez. Ludzas novads Indricas ez. 50 Krāslavas novads Ižūns Krāslavas novads Sīvers 500 Krāslavas novads Ormijas ez. 100 Krāslavas novads Garais ez. Krāslavas novads Okras ez. 50 Aglonas novads Pisiņš 50 Aglonas novads Cērps Krāslavas novads Solojs Rēzeknes novads Lielais Kustaru ez. Aglonas novads Birža ezers Krāslavas novads 91

92 9.PIELIKUMS KULTŪRAS PIEMINEKĻI 1.tabula Valsts aizsardzības kultūras pieminekļi un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas) Valsts Nr.p.k. aizsardzības Pieminekļa veids Pieminekļa nosaukums Aizsargjosla, m Nr. Andrupenes pagasts Arheoloģija Andeņu senkapi Arheoloģija Brīveru Garadkas kalns pilskalns Arheoloģija Stalidzānu Svilušais kalns (Kara kapi) pilskalns Arheoloģija Stalidzānu senkapi Māksla Zārki (4) ar apbedījuma inventāru Andzeļu pag Arheoloģija Dauguļu Kapču kalns (Gorodok) pilskalns Arheoloģija Jukumu Grumuškas kalns pilskalns I Arheoloģija Jukumu Grumuškas kalns pilskalns II Arheoloģija Karaļu senkapi (Krievu kapi) Arheoloģija Kulakovas senkapi un apmetne Arheoloģija Rokoļu senkapi (Kapču kalns) Arheoloģija Rokoļu viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) Arheoloģija Tālo Klismetu viduslaiku kapsēta 500 Asūnes pagasts Arheoloģija Aizpuru apmetne Arheoloģija Aprobaucu apmetne un viduslaiku kapsēta Arheoloģija Asūnes viduslaiku kapsēta (Baznīcas kalniņš) Arheoloģija Klabauču pilskalns (Čornaja gora) Arheoloģija Klabauču senkapi (Turku kapi) Arheoloģija Reiņu pilskalns (Perečkas kalns) Arheoloģija Reiņu pilskalns 500 Bērziņu pagasts Arheoloģija Fridrihovas pilskalns (Gorodok) Arheoloģija Andžānu pilskalns Arheoloģija Andžānu senkapi (Vecie kapi) Arheoloģija Kozlaukas viduslaiku kapsēta (Franču kapi) 500 Dagda Arheoloģija Lubānes kalns pilskalns Arhitektūras Dagdas katoļu baznīca ar žogu Mākslas pieminekļi Kancele Atrodas Dagdas katoļu baznīcā Mākslas pieminekļi Skulptūru grupa Kristus kristīšana Atrodas Dagdas katoļu baznīcā Mākslas pieminekļi Sānu altāri (2) Atrodas Dagdas katoļu baznīcā Mākslas pieminekļi Kapa piemineklis J.A.Hilzenam Atrodas Dagdas katoļu baznīcā Māksla Ērģeles Atrodas Dagdas katoļu baznīcā Dagdas pagasts Māksla Altāris Atrodas Dagdas katoļu baznīcā 92

93 Valsts Nr.p.k. aizsardzības Pieminekļa veids Pieminekļa nosaukums Aizsargjosla, m Nr Arheoloģija Niperu senkapi Obiteļu senkapi (Franču kapi, Kara Arheoloģija kapi) Arheoloģija Alžinovas apmetne Arheoloģija Dagdas pilskalns (Zamok) ar apmetni 500 Ezernieku pagasts Arheoloģija Pustoškas Baterijas kalns pilskalns Arheoloģija Jurkovas senkapi (Turku kalns) Arheoloģija Lieltirševas senkapi (Šauskalns) Arheoloģija Lieltirševas viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) Arheoloģija Piļoru senkapi I, II Arheoloģija Pontagu senkapi (Katoļu kapi) Arheoloģija Ūdrāju pilskalns (Dubovka, Ozolkalns) ar apmetni Arhitektūra Bukmuižas katoļu baznīca ar žogu Māksla Altāris Atrodas Bukmuižas katoļu baznīcā Ķepovas pagasts Māksla Fasādes dekoratīvā apdare Jaundomas muižas dzīvoj. māja Arheoloģija Mīsnīku pilskalns (Zamščina) Arheoloģija Posovas senkapi (Kapu kalniņš) Arheoloģija Vorzovas senkapi 500 Konstantinovas pagasts Arheoloģija Slobodas senkapi (Franču kapi) Arheoloģija Bogdanu pilskalns Arheoloģija Kubulnišķu senkapi II (Napoleona kapi) Arheoloģija Kubulnišķu senkapi I Arheoloģija Saldu Piliņģore pilskalns un senkapi 500 Šķaunes pagasts Arheoloģija Greivu apmetne I, II Arheoloģija Poliščinas pilskalns (Gorodok) Arheoloģija Rudņu senkapi Arheoloģija Mazurovas viduslaiku apmetne un kapsēta Arheoloģija Rubuļu pilskalns Arhitektūra Landskoronas katoļu baznīca ar žogu un diviem zvanu torņiem Māksla Altāris Atrodas Landskoronas katoļu baznīcā Māksla Vitrāža Atrodas Landskoronas katoļu baznīcā Arheoloģija Volkorezu - Čuičišu senkapi (Vaidu kapi, Sopki) 500 Svariņu pagasts Arheoloģija Neikšānu senkapi Arheoloģija Muranišķu apmetne un senkapi (Cīmota) Arheoloģija Reiņiku senkapi Arheoloģija Rubenaucu senkapi Arheoloģija Babrauščinas pilskalns Arheoloģija Borisovkas (Dobroščinas) senkapi

94 Valsts Nr.p.k. aizsardzības Pieminekļa veids Pieminekļa nosaukums Aizsargjosla, m Nr. (Kara, Franču kapi, Ostrovok) Arheoloģija Veizinišķu apmetne tabula Valsts aizsardzības kultūras pieminekļi, kuru aizsargjosla (aizsardzības zona) atrodas Dagdas novada administratīvā teritorijā Nr.p.k. Valsts aizsardzības Nr. Pieminekļa veids Arheoloģija Arheoloģija Arheoloģija Arheoloģija Arheoloģija Arheoloģija Pieminekļa nosaukums, atrašanās vieta Kuharu senkapi (Mēra kapi, Kopmale), Aulejas pag., Krāslavas novads Bleideļu senkapi (Kapu kalns), Bleideļi, Aulejas pag., Krāslavas novads Podļeškovas senkapi (Vecie kapi), Podleškova, Robežnieku pagasts, Krāslavas novads Nikšiņu Razbojevo gora, Nikšiņos, Robežnieku pagasts, Krāslavas novads Patmaļnieku senkapi, Pušas pag., Patmaļnīki, Rēzeknes novads, pie kapsētas Jaunokras (Jaunakras) senkapi, Jaunokra, Kastuļinas pag., Aglonas novads Aizsargjosla, m Aizsardzības zona, m tabula Novada nozīmes kultūrvēsturiskie objekti un teritorijas Nr.p.k. Kultūrvēsturiski nozīmīgā objekta nosaukums Atrašanās vieta 1. Andrupenes Vissvētākās Jaunavas Marijas Skapulāra karalienes Romas katoļu baznīca Dagdas nov., Andrupenes pag., Andrupene 2. Okras Svētā Hieronima Romas katoļu baznīca Dagdas nov., Andrupenes pag., Vecokra 3. Maslovas vecticībnieku baznīca vai lūgšanas nams Dagdas nov., Andrupenes pag. 4. Rudušķu vecticībnieku draudze Dagdas nov., Andzeļu pag., Rudušķos 5. Andzeļmuižas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca Dagdas nov., Andzeļu pag., Andzeļos 6. Konstantīna Raudives piemiņas istaba Dagdas nov., Asūnes pag., Asūne, Asūnes pamatskolā 7. Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca Dagdas nov., Asūnes pag., Asūnē 8. Krucifiksi Andžānos, Pauļukalnā, Budovkā, Morozikos Dagdas nov., Bērziņu pag. 9. Dagdas vecpilsēta Dagdas nov., Dagda 10. Dagdas Pokrova Nikolaja vecticībnieku baznīcas svētbildes Dagdas nov., Dagda, Ludzas iela Ebreju kapi Dagdas nov., Dagda, Skolas iela 12. Krucifiksi Ozoliņu, Rabšu, Plotku, Zabarovas Dagdas nov., Dagdas pag. 13. Dagdas muižas parks Dagdas nov., Dagdas pag. 14. Napaleona kapi Dagdas nov., Dagdas pag., Obiteļos 15. Bukmuižas apbūve Dagdas nov., Ezernieku pag., 16. Ezernieku (Bukmuižas) skolas apbūve ar parku (apbūvē ietilpst kungu māja, parks) Dagdas nov., Ezernieku pag., Ezerniekos 17. Bukmuižas doktorāts Dagdas nov., Ezernieku pag., 18. Jaundomes kapella (Baltā katoļu baznīca) Dagdas nov., Ezernieku pag., 19. Krucifiksi (2 gab.) Dagdas nov., Ezernieku pag., 94

95 Nr.p.k. Kultūrvēsturiski nozīmīgā objekta nosaukums Atrašanās vieta 20. Karavīru kapsēta (1944.g.) Dagdas nov., Ezernieku pag., 21. Krucifikss - Lukšovas Dagdas nov., Ķepovas pag. 22. K.Raudives dzimto māju piemiņas vieta piemiņas akmens Dagdas nov., Ķepovas pag., Barinauci 23. Sivergola muižas ēka Dagdas nov., Konstantinovas pag., 24. Konstantinovas muižas ēka un palīgēka pie tās Dagdas nov., Konstantinovas pag., 25. M.Andžānes piemiņas istaba un piemiņas akmens Dagdas nov., Šķaunes pag., pagasta tautas bibliotēkā, Šķaune 26. Robežsargu māja Dagdas nov., Šķaunes pag., 27. Beresnes Svētās Annas Romas katoļu baznīca vai Beresnes vissvētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca Dagdas nov., Svariņu pag., Beresņos 95

96 Numurs LVĢMC datu bāzē 10.PIELIKUMS CENTRALIZĒTĀS ŪDENSAPGĀDES ŪDENS ŅEMŠANAS VIETAS UN TO AIZSARGJOSLAS Atrašanās vieta stingrā režīma aizsargjosla Aizsargjoslas rādiuss, m bakterioloģiskā aizsargjosla ķīmiskā aizsargjosla Andrupenes pagasts DB 7278 Artēziskais urbums, 10 Nav 345 Andrupenes c. nepieciešama DB Artēziskais urbums, 10 Nav 399 Andrupenes c. nepieciešama DB Artēziskais urbums Nr.1, Mariampoles c. 10 Nav nepieciešama 470 Andzeļu pagasts DB Artēziskais urbums Nr.1, 10 Nav 435/955 Andzeļu c. nepieciešama DB 7471 Artēziskais urbums Nr.2, Andzeļu c. 10 Nav nepieciešama 440/510 Asūnes pagasts P Račevas c. Račeva 10 Nav nepieciešama 25 DB Artēziskais urbums Asūne Jaunā (aka Nr.1) DB Artēziskais urbums Asūne Centrs (aka Nr.2) 10 Nav nepieciešama 30 DB Artēziskais urbums Asūne Skola (aka Nr.4) 10 Nav nepieciešama Bērziņu pagasts DB 7127 Urbums Centrs Porečjes c. 10 Nav nepieciešama DB 7130 c. Punduri 10 Nav nepieciešama Dagda DB 7889 Artēziskais urbums Nr Nav (atradne Dagda ) nepieciešama Brīvības iela 29, Dagda DB 8271 Artēziskais urbums Nr.2 (atradne Dagda ) Alejas iela, Dagda 10 Nav nepieciešama Dagdas pagasts DB c. Ozoliņi, Dagdas pagasts 10 Nav / / ha 794 ha 794 ha nepieciešama DB 7180 c. Vecdome, Dagdas pagasts 10 Nav nepieciešama 210 Ezernieku pagasts DB Artēziskais urbums Nr.2, 10 Nav 320/695 Ezernieku c. nepieciešama DB Artēziskais urbums Nr.3, 10 Nav 145/1165 Ezernieku c. nepieciešama DB Viduskola 10 Nav 65/

97 Numurs LVĢMC datu bāzē Atrašanās vieta stingrā režīma aizsargjosla Aizsargjoslas rādiuss, m bakterioloģiskā aizsargjosla ķīmiskā aizsargjosla Urbums Nr.1 nepieciešama Konstantinovas pagasts DB 7106 Urbums Nr /24 m 275/365 c. Konstantinova DB 7135 Urbums Nr.2 10 Nav 265/510 c. Konstantinova nepieciešama Ķepovas pagasts DB Artēziskais urbums Nr.2, 10 Nav 118 Ķepovas pag. c. Neikšāni nepieciešama DB Ķepovas pag. c. Apaļi 10 Nav nepieciešama 96 Šķaunes pagasts Artēziskā aka Nr.4, Šķaunes c., 10 Nav 592 DB Šķaunes pagasts nepieciešama Artēziskais urbums Nr.2, Šķaunes c., Šķaunes pagasts - 10 Nav nepieciešama 650 DB 6851 rezervē DB 6850 DB 6852 DB DB Artēziskais urbums Nr.3, Šķaunes c., Šķaunes pagasts - iekonservēts Artēziskais urbums Nr.1, Šķaunes c., Šķaunes pagasts - iekonservēts 10 Nav nepieciešama 10 Nav nepieciešama Svariņu pagasts Artēziskais urbums Nr.1, 10 Nav Svariņu c. nepieciešama Artēziskais urbums Nr.2, Svariņu c. - rezervē Netika aprēķināts, atrodas artēziskā urbuma Nr.1 stingrā režīma aizsargjoslā 97

98 11.PIELIKUMS KAPSĒTAS Nr.p.k. Kapsētas nosaukums Teritoriālā vienība, kadastra nr. 1. Zundu kapsēta Andrupenes pag Malkas kapsēta Andrupenes pag Bronku kapsēta Andrupenes pag Bižu kapsēta Andrupenes pag Černoručjes kapsēta Andrupenes pag Andrupenes kapsēta Andrupenes pag Andiņu kapsēta Andrupenes pag Maslovas kapsēta Andrupenes pag Janovcu kapsēta Andrupenes pag Pozņakovas kapsēta Andrupenes pag Vecokras kapsēta Andrupenes pag. Aizsargjoslas platums, m Piezīmes 12. Bresingovas kapsēta Andzeļu pag Vamžusku kapsēta Andzeļu pag Grižanku kapsēta Andzeļu pag Rudušku kapsēta Andzeļu pag Kļukušku kapsēta Andzeļu pag Krauļu kapsēta Andzeļu pag Andzeļu kapsēta Andzeļu pag Artjomovkas kapsēta Andzeļu pag Morozovkas kapsēta Andzeļu pag Morozovkas kapsēta Andzeļu pag Frolu kapsēta Andzeļu pag Krivinas kapsēta Andzeļu pag

99 Nr.p.k. Kapsētas nosaukums Teritoriālā vienība, kadastra nr. 24. Konušku kapsēta Andzeļu pag Aizsargjoslas platums, m Piezīmes Netiek veikti apbedījumi, aizsargjoslu nenosaka. Kapsētā apbedījumi nenotiek vairāk kā 25 gadus 25. Kumačovas kapsēta Andzeļu pag Vamzušku kapsēta Andzeļu pag. 26. Asūnes kapsēta Asūnes pag Rezervēts zemesgabals kapsētas paplašināšanai. 27. Duķeļu kapsēta Asūnes pag Fermas kapsēta Asūnes pag. 29. Morozovas kapsēta Bērziņu pag Moroziku kapsēta Bērziņu pag Leimaņu kapsēta Bērziņu pag Punduru kapsēta Bērziņu pag Šilovas kapsēta Bērziņu pag Nāzaru kapsēta Bērziņu pag Andžānu kapsēta Bērziņu pag Valuhu kapsēta Bērziņu pag Prikņu kapsēta Bērziņu pag Perveļovas kapsēta Bērziņu pag Kriškinovas kapsēta Bērziņu pag Dagdas pilsētas kapsēta Pļavu iela 15, Dagda Nepieciešama kapsētas teritorijas paplašināšana. 41. Vecā katoļu kapsēta Alejas šķērsiela 1, Dagda Netiek veikti apbedījumi, aizsargjoslu nenosaka. Kapsētā apbedījumi 99

100 Nr.p.k. Kapsētas nosaukums Teritoriālā vienība, kadastra nr. Aizsargjoslas platums, m Piezīmes nenotiek ~30 gadus. 42. Ebreju kapsēta Pļavu iela 6, Dagda Netiek veikti apbedījumi, aizsargjoslu nenosaka. Kapsētā apbedījumi nenotiek ~60 gadus. 43. Vecticībnieku kapsēta Pļavu iela 18, Dagda 44. Zeļļu kapsēta 45. Bojāru kapsēta Dagdas pag Dagdas pag Ezernieku kapsēta Ezernieku pag. 47. Ūdrijas kapsēta Ezernieku pag. 48. Vaivodu kapsēta Ezernieku pag Žogotovas kapsēta Ezernieku pag Egļevas kapsēta Ezernieku pag Ludzglavas kapsēta Ezernieku pag Baltā jeb Jaundomu kapsēta Ezernieku pag Zaščirinas kapsēta Ezernieku pag Eisaku kapsēta 55. Sivergola kapsēta 56. Ščedratu vecticībnieku kapsēta 57. Sotņikovas kapsēta 58. Ignatovas kapsēta 59. Pervelišķu jeb Saboļu kapsēta 60. Meļķeru kapsēta 61. Vorzovas kapsēta 62. Šķaunes jaunā kapsēta Konstantinovas pag Konstantinovas pag Konstantinovas pag Konstantinovas pag Konstantinovas pag Konstantinovas pag Ķepovas pag Ķepovas pag Šķaunes pag Netiek veikti apbedījumi, aizsargjoslu nenosaka 100

101 Nr.p.k. Kapsētas nosaukums 63. Maču kapsēta 64. Kovaļku kapsēta 65. Zeiļevas kapsēta 66. Muižnieku kapsēta 67. Bricu kapsēta 68. Rubuļu kapsēta 69. Malcānu kapsēta 70. Mazurovas kapsēta 71. Borkuicu kapsēta 72. Ruskulevas kapsēta 73. Pusčas kapsēta 74. Locu kapsēta 75. Beresņu kapsēta 76. Kromanišku kapsēta 77. Muranišku kapsēta 78. Veteraucu kapsēta 79. Svariņu kapsēta Teritoriālā vienība, kadastra nr. Šķaunes pag Šķaunes pag Šķaunes pag Šķaunes pag Šķaunes pag Šķaunes pag Šķaunes pag Šķaunes pag Šķaunes pag Svariņu pag Svariņu pag Svariņu pag Svariņu pag. Svariņu pag Svariņu pag Svariņu pag Svariņu pag Aizsargjoslas platums, m Piezīmes 101

102 12.PIELIKUMS NOVADA NOZĪMES DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTI Nr.p.k. Dabas teritorijas un/vai objekts Atrašanās vieta 1. Andzeļu parks pie skolas Dagdas nov., Andzeļu pag. 2. Obiteļas dzirnavu dīķis Dagdas nov., Andzeļu pag. 3. Dabas taka Mīlestības taka Dagdas nov., Asūnes pag. 4. Dabas piemineklis dižskābardis (apkārtmērs 6,40 m) Dagdas nov., Dagdas pag., Vecdomes ciems 5. Dabas pieminekļi ozoli (2 gab.) Dagdas nov., Dagdas pag., Dagdas 6. Liepu aleja muižas teritorijā Dagdas nov., Dagdas pag., Vecdomes ciems 7. Bukmuižas skolas parks Dagdas nov., Ezernieku pag. 8. Beresņu parks Dagdas nov., Svariņu pag. 102

103 13.PIELIKUMS. AINAVISKI NOZĪMĪGĀS TERITORIJAS, SKATUPUNKTI, AINAVISKIE CEĻI 103