Latvijas Entomoloģijas biedrība

Transkripts

1 Latvijas Entomoloģijas biedrība Lauka pētījumi potenciāli iespējamās dzeltenkrūšu ēnvaboles Phryganophilus ruficollis (Fabricius, 1798) atradnēs Latvijā Izpildītāji: Dr. Biol. Mārtiņš Kalniņš Dr. Biol. Dmitrijs Teļnovs M. Sc. Biol. Arkādijs Poppels LIFE09 NAT/LV/ Rīga, 2013

2 Ievads Dzeltenkrūšu ēnvabole Phryganophilus (s. str.) ruficollis (Fabricius, 1798) ir vidēji liela vabole, kas pieder ēnvaboļu (Melandryidae) dzimtai (Insecta: Coleoptera). Palearktikas reģionā kopā ir sastopamas piecas Phryganophilus ģints sugas (Nikitsky, Pollock 2008), no kurām Latvijā pagaidām reģistrēta tikai P. ruficollis (Telnov 2004). Latvijā dzeltenkrūšu ēnvabole zināma jau kopš gada, bet kopējais ievākto eksemplāru skaits pašlaik ir tikai diviindivīdi. Dzeltenkrūšu ēnvabole ir saproksilobionts un micetofāgs (Gutowski 2009) un savā dzīves ciklā ir cieši saistīta ar atmirušu koksni. Pieaugušas vaboles dzīvo īsu laiku (līdz 2 nedēļām) un spēj lidot. Atbilstoši 2012.gada 1.maija atskaitē ietvertajam "Dzeltenkrūšu ēnvaboles Phryganophilus ruficollis (Fabricius, 1798) ekoloģisko īpatnību aprakstam" un "Dzeltenkrūšu ēnvaboles Phryganophilus ruficollis (Fabricius, 1798) pētījumu iespējamo metožu analīzei" gadā saplānoti un veikti pētījumi sugas populācijas stāvokļa noskaidrošanai zināmajā dzeltenkrūšu ēnvaboles atradnē Slīteres nacionālajā parkā. Lai gan tika ierīkoti divi parauglaukumi - viens Zilajos kalnos (zināmajā sugas atradnē), otrs Kusperlankā (pēc literatūras datiem - piemērotā biotopā, vienotā meža masīvā ar Zilajiem kalniem), tomēr suga netika atrasta. Atbilstoši lauka pētījumu aktivitātes darba uzdevumam - veikt lauku pētījumus vismaz 10 potenciāli iespējamajās sugas atradnēs Latvijā, izvēlētas un saskaņotas ar pasūtītāju 13 potenciāli iespējamās dzeltenkrūšu ēnvaboles atradnes Latvijā. 1

3 Dzeltenkrūšu ēnvaboles konstatēšanai izmantotās metodes Dzeltenkrūšu ēnvaboles konstatēšanai lauka pētījumiem izvēlētas 13 vietas dažādās Latvijas vietās (1. attēls): 1. Slīteres nacionālais parks (223. kvartāls - Dāvidpļavas apkārtnes parauglaukums); 2. Slīteres nacionālais parks (240., 241., 242., 243. kvartāls - Cirstes parauglaukums): 3. Dabas liegums "Kaļķupes ieleja" (224. kvartāls); 4. Dabas liegums "Klāņu purvs" (373., 374. kvartāls); 5. Puzes ezera apkārtne (53. kvartāls); 6. Dabas liegums "Stiklu purvi" (184. kvartāls); 7. Dabas liegums "Mērnieku dumbrāji" (47., 48., 64. kvartāls); 8. Dabas liegums "Mazie Kangari" (292., 293., 334. kvartāls); 9. Juvera ezera apkārtne (19., 21., 27. kvartāls); 10. Dabas liegums "Kadājs" (44. kvartāls); 11. Dabas liegums "Dūres mežs" (39. kvartāls); 12. Dabas liegums "Sofikalna meži" (22. kvartāls); 13. Dabas liegums "Virguļicas meži" (231. kvartāls). 1. attēls. Karte ar parauglaukumu (sarkanie punkti) atrašanās vietām Lauka pētījumu vietu atlase veikta izmantojot atšķirīgas pieejas un kritērijus. Slīteres nacionālā parka parauglaukumi izvēlēti tuvumā zināmajai sugas atradnei, sugai potenciāli piemērotos biotopos. Zilo kalnu kraujā un tās piekājē, kur lamatas tika izvietotas gadā, šajā pētījumu sezonā lamatas netika izvietotas, jo suga šajā vietā netika konstatēta gada pētījumos, kā arī agrāk veiktajos pētījumos (K.Vilks, pers. ziņ.). Papildus tam, izvērtējot literatūrā pieejamās ziņas par sugas biotopu, Zilo kalnu krauja ir uzskatāma par sugai suboptimālu vai pat maz piemērotu biotopu. 2

4 Puzes, Stiklu, un Klāņu parauglaukumi tika izvēlēti pamatojoties uz iepriekš apsekotiem un potenciāli piemērotiem biotopiem sugas vēsturiskās atradnes (Kawall 1867) tuvumā. Lai arī šīm vietām nav noteikts dabisko meža biotopu statuss, tomēr mežu nogabali, kuros ierīkoti parauglaukumi, atbilst dabiskiem meža biotopiem. Pārējās pētījumu vietas tika izvēlētas veicot vairāk pakāpju atlasi AS "Latvijas valsts meži" īpašumā esošajos mežos. No datubāzes tika atlasīti nogabali, kuri ir izdalīti kā dabiskie meža biotopi un kuru augšanas apstākļu tips ir damaksnis, vēris, gārša, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša. Tālāk blakus esošie nogabali apvienoti un sagrupēti pēc to aizņemtās platības. Pamatojoties uz pieņēmumu, ka lielākās teritorijās ir vairāk sugai piemērotu mikrobiotopu, kā arī, ka lielākas teritorijas ir ilgstošā laika periodā stabilākas sugu dzīvotnes, no iegūtajiem poligoniem atlasītas vietas lielos meža masīvos parauglaukumu izveidei. Pirms lamatu izvietošanas dabā teritorijas apsekotas un izvēlētas vietas lamatu izvietošanai - meža nogabali ar iespējami lielāku atmirušās koksnes daudzumu dažādās sadalīšanās pakāpēs, piepju klātbūtni un tml. Slīteres nacionālais parks Dāvidpļavas apkārtne Parauglaukums izvietots mežaudzē ~100 m no Zilo kalnu kraujas pakājes kvartālā, 17., 18., 19., 20. nogabalā (mežaudzes formula 17. nog. Grs 6M 2E 1Os 1B 130; 18. nog. Db 4Os 4M 2B 40; 19. nog. Grs 7M 100 2B 100 1Os 140; 20. nog. Grs 3Os 40 3M 40 2B 40). Visi nogabali ir 9080* Staignāju meža biotops. Parauglaukumam raksturīgs liels kritalu un nokaltušo koku daudzums. izvietota 21 A4 loga lamata. Cirstes Parauglaukums izvietots mežaudzē ~kas robežojas ar Zilo kalnu krauju kvartālā 23. nogabalā (mežaudzes formula Kp 8B 1E 1M 90); 241. kvartālā 9. nogabalā (mežaudzes formula Db 4B 3E 2Os 1M 100) 4. nogabalā (mežaudzes formula Ks 8E 2P 130), 7. nogabalā (mežaudzes formula Db 6B 2M 1E 1Os 110), 8. nogabalā (mežaudzes formula Ks 5P 4E 1M 110); 242. kvartālā 26. nogabalā (mežaudzes formula Vrs 5E 109 3B 81 2M 81); 243. kvartālā 45. nogabalā (mežaudzes formula Dms 9E 1P 99), 45. nogabalā (mežaudzes formula Dms 9E 1P 99), 50., un 52. nogabalā (taksācijas dati nav pieejami). Aprakstītie nogabali veido 9080* Staignāju meža biotopa un 91D0*Purvainu mežu biotopu kompleksu. Parauglaukumam raksturīgs liels kritalu un nokaltušo koku daudzums. izvietotas 36 A4 loga lamatas. Kaļķupes ieleja Parauglaukums izvietots dabas liegumā "Kaļķupes ieleja" 224. kvartālā, 22., 29., 30., 31. nogabalā (mežaudzes formula 22. nog. Dms 4E 4P 151 2B A109 10E 66, 29. nog. Gr 5E 131 2A 1B 1M 1Os L129 5E 71 5Os 43, 30. nog. Dm 7B 3E A99 P79 10E 66, 31. nog. Vr 10A 81 + E79 B79 3

5 10E71). Mežaudzei (29.nogabalam) noteikts dabiskā meža biotopa (gravas mežs) statuss. izvietotas 10 A2 loga lamatas. Klāņu purvs Parauglaukums izvietots dabas liegumā "Klāņu purvs" kvartālā, 40. nogabalā (mežaudzes formula As 8E 1P 111 1B 96 + A93 M93 + E78 2.ST) un 374. kvartālā, 38. nogabalā (mežaudzes formula Ks 6E 2B 1M 96 1P E78 2.ST). Mežaudzei nav noteikts dabiskā meža biotopa statuss. Atmirusi koksne ir pārstāvēta galvenokārt tās sadalīšanās pēdējās klasēs (Crites, Dale 1998; McCullough, 1948) un gan kritalu, gan stāvošu sausokņu veidā. Parauglaukumā Puzes ezera apkārtne Parauglaukums izvietots Puzes ezera apkārtnē kvartālā, 7. nogabalā (mežaudzes formula Dms 5E 2P 3B 97 + M94 A94 + E71 2.ST) un 13. nogabalā (mežaudzes formula As 6E 1P 97 2B 81 1A 97 + M74 A74 ats P154 10E 71). Mežaudzei nav noteikts dabiskā meža biotopa statuss. Stiklu purvi Parauglaukums izvietots dabas liegumā "Stiklu purvi" kvartālā, 18. nogabalā (mežaudzes formula As 6E 3P 1B A88 ats Oz168), 24. nogabalā (mežaudzes formula Dms 6E 2P 111 2B A98) un 25. nogabalā (mežaudzes formula Dms 6E 3P 111 1B 101). Mežaudzei nav noteikts dabiskā meža biotopa statuss. Atmirusi koksne ir pārstāvēta galvenokārt tās sadalīšanās pēdējās klasēs (Crites, Dale 1998; McCullough, 1948) un gan kritalu, gan stāvošu sausokņu veidā. Parauglaukumā Mērnieku dumbrāji Parauglaukums izvietots dabas liegumā "Mērnieku dumbrāji" 47. kvartālā 18. nogabalā (mežaudzes formula Db 7B 1M 2A Os108 ats E118 10E 102) 19. nogabalā (mežaudzes formula Vrs 8A 2B 112 ats E108 10E 102), 48. kvartālā 15. nogabalā (mežaudzes formula Vr 8A 2B E 102), 16. nogabalā (mežaudzes formula Vr 7A 3B E88 10E 102) un 64. kvartālā 5. nogabalā (mežaudzes formula Vr 10A 112 ats B108 10E 102). Mežaudzēm noteikts dabiskā meža biotopa (16., 18. nog. - cits lapukoku mežs, 5., 15., 19. nog. - apšu mežs) statuss. Parauglaukumam raksturīgs liels kritalu un nokaltušo koku daudzums. 4

6 Mazie Kangari Parauglaukums izvietots dabas liegumā "Mazie Kangari" 292. kvartālā 16. nogabalā (Vr 5E 1P 125 2B 1L 105 1A 85 + Oz120 G120 + L E 2.ST.), 293. kvartālā 26. nogabalā (Vr 4B 1L 1A 3E 1P 105 6L 75 4E 80), 27. nogabalā (Gr 5B 1M 2E 2P 95 + L90 8E 80 2L 85) un 334. kvartālā 1. nogabalā (Vr 9B 1P E100 A100 10E95 + L90) un 3. nogabalā (Dm 4P 2E 4B E 95). Mežaudzei (16. nog.) noteikts dabiskā meža biotopa (cits lapukoku mežs) statuss. Juvera ezera apkārtne Parauglaukums izvietots Juvera ezera apkārtnē 19. kvartālā 13. nogabalā (mežaudzes formula Vrs 6A 4B 80 + Ba61 ats E95 10E 60), 14. nogabalā (mežaudzes formula Vr 6E 2P 115 2E 95 + A100 B110 + E70 2.ST), 15. nogabalā (mežaudzes formula Dm 5E 2P 1B 115 2E A110 + E80 2.ST.), 21. kvartālā 2. nogabalā (mežaudzes formula Vr 4B 4A 105 2E 115 ats M100 + E80 2.ST), 12. nogabalā (mežaudzes formula Vr 5B 4A 85 1E Bl80 M80 ats Os80 10E70 + Ba65), 27. kvartālā 3. nogabalā (mežaudzes formula Vr 8E 2B 97 + A92 +E62 2.ST.), 4. nogabalā (mežaudzes formula Db 7M 3B 80 + A90 Ba65 ats E90 + E55 2.ST.) un 8. nogabalā (mežaudzes formula Vr 7B 3A 65 + E75 Ba60 10E 55). Mežaudzēm noteikts dabiskā meža biotopa (21. kv. 2., 12. nog. - apšu mežs, 27. kv.4. nog. - slapjš melnalkšņu mežs) statuss. Kadājs Parauglaukums izvietots dabas liegumā "Kadājs" 44. kvartālā 4. nogabalā (mežaudzes formula Vr 5E 2B 3A 118 ats P115 10E 88) un 7. nogabalā (mežaudzes formula Vr 5A 2B 3E P105 10E 88). Mežaudzēm noteikts dabiskā meža biotopa (mistrots skujkoku-lapkoku mežs) statuss. Dūres meži Parauglaukums izvietots dabas liegumā "Dūres meži" 39. kvartālā 1. nogabalā (mežaudzes formula Vr 7E 3A B160 M160 ats P160 10E 103) un 3. nogabalā (mežaudzes formula Vrs 7A 3E B ats P130 10E 103). Mežaudzēm noteikts dabiskā meža biotopa (1. nog. - mistrots skujkoku-lapkoku mežs, 3.nog. - apšu mežs) statuss. 5

7 Parauglaukumam raksturīgs liels kritalu un nokaltušo koku daudzums. Atmirusi koksne ir pārstāvēta galvenokārt tās sadalīšanās pēdējās klasēs (Crites, Dale 1998; McCullough, 1948) un gan kritalu, gan stāvošu sausokņu veidā. Parauglaukumā Sofikalna meži Parauglaukums izvietots dabas liegumā "Sofikalna meži" 22. kvartālā 4. nogabalā (mežaudzes formula Dm 5A 3E 2B 133) un 5. nogabalā (mežaudzes formula As 6E 1B 3A P100). Mežaudzēm noteikts dabiskā meža biotopa (mistrots skujkoku-lapkoku mežs) statuss. Parauglaukumam raksturīgs liels kritalu un nokaltušo koku daudzums. Virguļicas meži Parauglaukums izvietots dabas liegumā "Virguļicas meži" 231. kvartālā 11. nogabalā (mežaudzes formula Vrs 6B 2A 2E E 83), 17. nogabalā (mežaudzes formula Vrs 5B 4A 1E E77 2.ST), 18. nogabalā (mežaudzes formula Db 7B 3M 93 + P87 A87 + E67 2.ST) un 19. nogabalā (mežaudzes formula Db 8B 2M 93 + P87 + E67 2.ST). Mežaudzēm noteikts dabiskā meža biotopa (11., 17. nog. - cits lapukoku mežs, 18., 19. nog. - slapjš melnalkšņu mežs) statuss. Atmirusi koksne ir pārstāvēta galvenokārt tās sadalīšanās pēdējās klasēs (Crites, Dale 1998; McCullough, 1948) un gan kritalu, gan stāvošu sausokņu veidā. Parauglaukumā Parauglaukumu apsekošana un lamatu eksponēšana veikta: Puzes ezera apkārtne, Stiklu purvi, Klāņu purvs (lamatu izvietošana) (lamatu kontrole) (lamatu kontrole) (lamatu kontrole) (lamatu novākšana) Sofikalna meži, Virguļicas meži (lamatu izvietošana) (lamatu kontrole) (lamatu kontrole) (lamatu novākšana) Kadājs, Dūres meži (lamatu izvietošana) (lamatu kontrole) (lamatu novākšana) Slīteres nacionālais parks, Kaļķupes ieleja (lamatu izvietošana) (lamatu kontrole) (lamatu kontrole) (lamatu novākšana) 6

8 Juvera ezera apkārtne (lamatu izvietošana) (lamatu kontrole) (lamatu novākšana) Mērnieku dumbrāji (lamatu izvietošana) (lamatu kontrole) (lamatu novākšana) Mazie Kangari (lamatu izvietošana) (lamatu kontrole) (lamatu novākšana) Vizuāli-mehāniskā metode jeb sugas konstatācija pēc indivīdiem Vizuāli mehāniskā metode - atmirušas koksnes (sausokņu un kritalu) apskate izmantota katrā parauglaukumā 2-3 reizes. Katrā reizē tika aplūkotas dažādu sugu koku kritalas dažādās sadalīšanās klasēs. Kāpuru meklēšana atbilstoši literatūrā (Palm 1940) aprakstītajām metodēm, mehāniski izjaucot koksnes struktūru un kritalas veselumu, tika veikta ierobežotā apjomā atsevišķi izvēlētas atmirušas koksnes (sausokņu un kritalu) nelielās daļās, lai būtiski neietekmētu kopējo ksilofāgo kukaiņu un citu organismu mikrobiotopu stāvokli parauglaukumā. Loga lamatas Loga lamatas izmantotas, kā galvenā dzeltenkrūšu ēnvaboles pētīšanas metode. Izmatoti divi logu lamatu veidi: A4 lamatas (2. attēls). Izvietotas 157 lamatas visos parauglaukumos izņemot dabas lieguma "Kaļķupes ieleja" parauglaukumu. Lamatas izvietotas 0,3-1,5 m augstumā virs zemes. A2 lamatas (3. attēls). Izvietotas 10 lamatas dabas lieguma "Kaļķupes ieleja" parauglaukumā 0,3-1,0 m augstumā virs zemes. 7

9 2. attēls. A4 divdimensionālā loga lamata. 3. attēls. A2 viendimensionālā loga lamata. Malēzes lamatas gada pētījumos salīdzinot Malēzes un loga lamatās iekritušo vaboļu sugu un eksemplāru skaitu, Malēzes lamatas atzītas kā maz efektīvas un gada pētījumos netika izmantotas. Svaigi apdedzināta koksne Atbilstoši dažu skandināvu autoru (Kytö 2008, Lundberg 1993, Pettersson et al. 2007) norādījumiem par dzeltenkrūšu ēnvaboles iespējamo pozitīvo pirotaksi, Zilo kalnu parauglaukumā svaigi apdedzināta koksne tika izmantota kā papildus atraktants A1 logu lamatām un Malēzes lamatām gada pētījumos, taču tā kā netika iegūti pozitīvi rezultāti, tad gada pētījumos apdedzināta koksne netika izmantota. Citas metodes Gaismas lamatas, feromonu / ķimikāliju lamatas un miglošanas metode netika izmantotas, jo tās iepriekšējā analīzē tika atzītas kā sugas konstatēšanai potenciāli neefektīvas. Stumbru fotoeklektori netika izmantoti, jo to izgatavošanai vai iegādei nebija pieejami resursi. 8

10 Rezultāti un diskusija Lauku pētījumu rezultātā gada lauka sezonā nevienā no parauglaukumiem dzeltenkrūšu ēnvabole nav atrasta. Fakts, ka divās lauka sezonās nav izdevies konstatēt dzeltenkrūšu ēnvaboli nenozīmē, ka sugas konstatēšanai izvēlētas nepiemērotas metodes. No literatūras datiem var secināt, ka dzeltenkrūšu ēnvaboles populācijas Eiropas centrālā un ziemeļu daļā nav daudzskaitlīgas, gan imago gan kāpuri lielākoties sastopami pa vienai vai nelielās grupās un sugas attīstībai īpaši piemērotā substrātā / mikrobiotopā (kritalās vai sausokņos ar noteiktu sugu piepju micēliju). Kā norāda sugas pētījumi Polijā (Gutowski 2009), pat vietās, kur suga veido pastāvīgu mikropopulāciju un logu lamatas tiek eksponētas visu veģetācijas sezonu, tiek noķerta viena vai nedaudzas vaboles sezonā. Sugas klātbūtni, kā arī imago mobilitāti ietekmē liels biotisko faktoru kopums un balstoties tikai uz divu gadu pētījumu rezultātiem (kā arī uz fragmentāriem literatūras datiem) nav iespējams precīzi noteikt kuriem faktoriem ir noteicošs raksturs. Daudzu ar mežiem saistītu vaboļu sugas mobilitāti nosaka arī piemērotu laika apstākļu esamība. Iespējams, ka 2013.gada sezonā šādu apstākļu kopuma nav bijis vai arī tie ir bijuši īslaicīgi. Lauku darbu rezultātā ir ievākts bagātīgs citu ar atmirušu koksni saistīto vaboļu materiāls. Dzeltenkrūšu ēnvabole ir micetofāgs vai saproksilomicetofāgs un aizņem ekoloģisko nišu līdzās citām vaboļu sugām ar līdzīgu trofisko specializāciju. No šīs trofiskās grupas visos parauglaukumos ir ievākts citu vaboļu dzimtu materiāls, piemēram piepjvaboles (Erotylidae), sēņgrauži (Mycetophagidae), ēnvaboles (Orchesiidae un Melandryidae), ugunsvaboles (Pyrochroidae). Vairākas sugas ievāktas tikai 1-2 eksemplāri vienā vai vairākos parauglaukumos (piemēram, Dolotarsus lividus un Phloiotrya rufipes (Melandryidae), Orchesia micans (Orchesiidae) Leiesthes seminigra (Endomychidae), Triplax rufipes (Erotylidae), kas papildus norāda uz, iespējams dispersu un/vai mazskaitlīgu populāciju klātbūtni un šādu sugu nelielo konstatēšanas varbūtību. Secinājumi Dzeltenkrūšu ēnvaboles populācija šobrīd zināmajā Slīteres nacionālā parka atradnē visticamāk ir dispersa un/vai mazskaitlīga. Dzeltenkrūšu ēnvaboles pastāvēšanai potenciāli piemēroti biotopi ir pārstāvēti arī citur Latvijā. Dzeltenkrūšu ēnvaboles konstatēšanai ir nepieciešams būtiski lielāks darba (t.sk. lamatu) apjoms nekā parasti tiek izmantots citos pētījumos vai arī principiāli citas sugas pētīšanas metodes, piemēram, sugai vai tas barības piepju specifisku feromonu izstrāde. 9

11 Bibliogrāfija Gutowski J.M., Sućko K Phryganophilus ruficollis (Fabricius, 1798) (Coleoptera: Melandryidae) in Poland. Chrońmy Przyr.Ojcz. 65 (2): Kawall J.H Miscellanea entomologica. Stettiner entomologische Zeitung 28: Kytö H Green Belt Life Natural forests and mires in the Green Belt of Koillismaa and Kainuu. Ostrobothnia, Metsähallitus, Natural Heritage Services: 18 pp. Lundberg S Brunbaggen Phryganophius ruficollis (F.) (Coleoptera, Melandryidae) i norra Fennoskandien - biotopval och utvecklingsbiologi. Entomologisks Tidskift 114, No. 1/2: Nikitsky N.B., Pollock D.A Family Melandryidae Leach, 1815:73. In: Löbl I., Smetana A. (eds.) Catalogue of Palaearctic Coleoptera. 5. Apollo Books, Stenstrup: 670 pp. Palm T Über die Entwicklung und Lebensweise einiger wenig bekannten Käfer-Arten im Urwaldgebiete am Fluss Dalälven (Schweden). Opuscula entomologica 5: Pettersson R., Stenbacka F., Hjältén J., Hilzczanski J Årerfynd av rödhalsad brunbagge (Phryganophilus ruficollis Fabr.) och Huggerts plattbrackstekel (Chartobracon huggerti C. van Achterberg). - Entomologisk Tidskrift 128, No. 3: Telnov D Check-List of Latvian Beetles (Insecta: Coleoptera). In: Telnov D. (ed.) Compendium of Latvian Coleoptera, volume 1. Rīga, Petrovskis & Ko : 114 pp. 10