DEGVĪNS Pašdarinātā degvīna izgatavošanas tehnoloģija Izejvielas izvēle un sagatavošana Mājas apstākļos iegūtā degvīna uzglabāšana un aromatizēšana De

Transkripts

1

2 DEGVĪNS Pašdarinātā degvīna izgatavošanas tehnoloģija Izejvielas izvēle un sagatavošana Mājas apstākļos iegūtā degvīna uzglabāšana un aromatizēšana Degvīni ļ v \ R i Raudzēšana Brāgas receptes j ļ Destilācijas aparāti Saldie degvīni i ^ O T S ļ Destilēšana HOME-BREVV VODKA

3 Sastādījis Kārlis Riekstiņš Mākslinieks Uldis Baltutis Vākam izmantota fotogrāfija no istockphoto/monew ISBN K. Riekstiņš, teksts, 2010 «Izdevniecība Avots», 2010 U. Baltutis, māksi, nof., 2010

4 PAŠDARINĀTĀ D EGVĪN A IZGATAVOŠANAS TEHNOLOĢIJA Pašdarināts degvīna tipa dzēriens - kandža ir alkoholu saturošu šķidrumu pārtvaices produkts. Kandžas darīšana Krievijāīpaši izplatījās jau gadsimtā. Nedaudz vēlāk krievu muižnieki šo māku ieveda arī Latvijā. Tomēr šķiet, ka vieni no pirmajiem latviešu valodā iespiestie šā procesa plašāki apraksti un destilēšanas aparātu attēli ievietoti gadā Vecmīlgrāvī dibinātās pretalkohola biedrības «Ziemeļblāzma» izdevumos. Pretalkohola biedrības «Ziemeļblāzma» 20. gadsimta sākumā izdotajā grāmatā «Dzidrais avots. Lasāmā grāmata atturības veicināšanai skolā un mājā» rakstīts: «Caur rūgšanu tiek cukuru saturoši šķidrumi pārvērsti alkoholiskos. Šādai pārveidošanai tomēr ir zināmas robežas. Šķidrums var būt ļoti bagāts ar cukura vielām, rūgšana tomēr mitējas, ja alkohols iztaisa no visa šķidruma 16%, kaut arī būtu vēl ļoti daudz cukura jāizraudzē. 16% alkohola ir diezgan, lai nonāvētu rauga sēnītes, kuras cukuru iznīcina. No dienvidus vīnogām, kuras saldākas par mūsu vīnogām, dabū vīnu ar ļoti lielu alkohola daudzumu. Šis stiprais vīns pie tam ir ļoti salds, jo viņā ir ļoti daudz neizraudzēta cukura. Ja nu gribētu kādu šķidrumu dabūt stiprāku par 16% alkohola, tad vajag alkoholiskā šķidrumā ūdeni no alkohola šķirt. Šī šķiršana ir viegli iespējama, kaut gan šie arī nav viens no otra tā izšķirami kā pupas no zirņiem. Alkohols pie 78 siltuma pārvēršas garaiņos un aizlido projām. Ūdens tik pie 100 sāk vārīties. Ja vīns tiek stipri sakarsēts, karstums aizdzen alkoholu un kas pāri paliekas ir galvenā kārtā ūdens. Kad šo bēgli grib dabūt, tad vajag viņu noķert tad, kad viņš grib bēgt. Tas notiek šādi: Traukam virsū, kurā silda alkoholisko šķidrumu, uzmauc cieši slēdzošu cepuri; šī cepure beidzas ar garu salocītu trubu. Šī truba top vadīta caur 3

5 trauku, pildītu ar aukstu ūdeni. Lidojošiem alkohola garaiņiem ir jāceļo caur auksto trubu. Še viņi sabiezē par pilieniem, tāpat kā kad mēs siltu dvašu uzpūšam uz aukstu loga stiklu. Alkohola pilieni pie trubas iekšējām sienām satek kopā un tek iz trubas kā mazs avotiņš priekš tam ierīkotā traukā. Šādu šķirošanu sauc par «dedzināšanu». Priekš tam vajadzīgais aparāts tiek saukts par «dedzināmo katlu» un cilvēks, kas šo darbu dara, par «deģi». Līdz ar alkoholu izgaro arī ūdens... Dedzinātais ūdens satur tuvu pie 50% alkohola. Viņš tiek nosaukts par degvīnu jeb šņabi. Pēc dedzinātās augļu sulas top arī nosaukts destilētais degvīns... Caur vairākkārtīgu destilēšanu var panākt to, ka jaunradītais šķidrums saturēs arvienu vairāk alkohola un mazāk ūdeņa. Kad viss ūdens tādā veidā ir iznīcināts, tad mēs dabonam 100% tīro (absolūto) alkoholu. Viņš ir ūdensskaidrs šķidrums, kurš viegli deg. Alkohola liesmai ir ļoti stiprs karsēšanas spēks. Tātad alkohols ir īsts «uguns ūdens» gadā pēc mūsu laika rēķina tapa pirmo reizi Arābijā šis uguns ūdens no vīna izgatavots. Arābieši nosauca viņu par alkoholu. Arī vakara zemēs izmēģināja to ražot un šo te uguns ūdeni nosaucaspiritus viņi, t. i., «gars no vīna» jeb, īsi sakot, vīna gars... Alkohols cilvēkam ļoti labi noder, ja viņš top lietots kā dedzināmais materiāls. Dažā amatniecības nozarē viņš ir nepieciešams. Kā ārstniecības līdzeklis viņš bieži top lietots. Šī lietošana ir uguns ūdenim skaisto vārdu ean de vie, t. i., «dzīvības ūdens», atnesusi. Pēc ilgāka laika bija jāatzīst, ka uguns ūdens ir jānosauc par «nāves ūdeni», kurš cilvēka ķermenī pastrādā briesmīgu postīšanas darbu. Ne tik vien miljoni cilvēku, pat veselas tautas ir, uguns ūdeni baudīdamas, aizgājušas bojā.» Līdzās aprakstam sniegts arī destilēšanas aparāta attēls: Destilēšanas aparāts 1. Katls priekš destilējamo šķidrumu uzņemšanas. 2. Lielākā truba priekš alkohola garaiņu sabiezēšanas. 3. Pievada truba priekš aukstā ūdens. 4. Trauks priekš alkohola saņemšanas. 5. Aukstā ūdens novadāmā truba. 4

6 Laika gaitā radies liels daudzums visdažādāko kandžas recepšu, uzlabojusies dzēriena kvalitāte. Tomēr visa pamatā joprojām ir trīs vielas: cukurs, raugs un ūdens. Norūgušu šo vielu maisījumu sauc par brāgu. No tās ar destilācijas aparāta palīdzību iegūst plaši pazīstamo šķidrumu, kura smarža vien jau šķebina dūšu. Taču var iegūt kandžu praktiski pilnīgi bez smakas, turklāt tādu, kas sekmīgi aizvietos un būs pat pārāka par veikalā pirkto degvīnu un atstās jūsu kabatā grūtā darbā nopelnītos latus. Kandžu var gatavot no visdažādākajiem produktiem, kas satur cukuru vai cieti. Var izmantot ogas un augļus, kas bagātīgi aug jūsu dārzā. Var izmantot visus augu produktus, kas satur cieti, ar fermentu palīdzību pārvēršot to cukurā. Ilfa un Petrova romānā «Zelta teļš» Ostaps Benders krievu pieredzi kandžas pagatavošanā klāsta ārzemju tūristiem: «Kādu vien vēlaties: kartupeļu, kviešu, aprikožu, miežu, zīdkoka ogu, griķu biezputras. Pat no parastas taburetes var dzīt kandžu. Dažiem patīk taburetietis. Var arī vienkāršu rozīnieti vai plūmieti. Vārdu sakot, jebkuru no pusotra simta kandžas receptēm, kuras man zināmas.» Tātad - ar ko sākt? Vispirms jāatceras, ka pašdarinātā degvīna izgatavošana ir sarežģīts tehnoloģisks process, daudzu komponentu mijiedarbība, kas prasa stingri ievērot temperatūras režīmu atsevišķos posmos. Var izdalīt šādus galvenos procesa etapus: 1) izejvielas izvēle un sagatavošana, 2) raudzēšana, 3) destilēšana, 4) kandžas attīrīšana, 5) kandžas uzlabošana, proti, noteiktu garšas īpašību, aromāta, krāsas piešķiršana gatavajam produktam. Ievērojiet, ka duļķaina kandža ar ne visai patīkamu smaržu un garšu ir tehnoloģisko prasību neievērošanas rezultāts vienā vai vairākos procesos. «Mērķis attaisno līdzekļus» - šis teiciens ir pareizs kvalitatīva degvīna sagatavošanas procesā. Turklāt ar vārdu «līdzekļus» jāsaprot ne tikai materiālie ieguldījumi, bet arī stingra tehnoloģijas prasību ievērošana visos posmos. 5

7 Izejvielas izvēle un sagatavošana Var jau izvēlēties tīru cukuru, taču tas var izrādīties visdārgākais produkts. Prakse liecina, ka galvenais kritērijs izejvielas izvēlē ir tās pieejamība, proti, cik tā izmaksās. Tāpēc pieejamākie var būt citi produkti, piemēram, dažādi graudi, kartupeļi, cukurbietes, augļi un ogas. Izmantojamo produktu salīdzināšanai ielūkosimies tabulā, kas rāda, cik spirta vai degvīna var iegūt no viena kilograma izejvielas. Izejviela Iegūtais spirts, 1/kg 1. tabula Iegūtais 40 degvīns, 1/kg Ciete 0,72 1,52 Rīsi 0,59 1,25 Cukurs 0,51 U 0 Griķi 0,47 1,00 Kvieši 0,43 0,92 Rudzi 0,41 0,88 Prosa 0,41 0,88 Zirņi 0,40 0,86 Auzas 0,36 0,76 Mieži 0,34 0,72 Kartupeļi 0,11-0,18 0,35 Vīnogas 0,09-0,14 0,25 Cukurbietes 0,08-0,12 0,21 Bumbieri 0,07 0,165 Āboli 0,06 0,14 Ķirši 0,05 0,121 Ozolzīles 0,25 0,56 Kastaņi 0,26 0,57 Izmantotā izejviela nosaka gatavā produkta kvalitāti. Tā, piemēram, cukurbiešu kandža nebūs piemērota smalka, augstvērtīga degvīna izgatavošanai, toties labi noderēs vienkāršiem, asiem dzērieniem, turklāt to pašizmaksa būs zema. Kartupeļu kandžai būs labākas īpašības, taču tas prasīs papildu 6

8 darbu - otrreizējo destilāciju un rūpīgāku attīrīšanu. Vislabāko kandžu varēs iegūt no augļiem un ogām, no tās varēs izgatavot kvalitatīvākos degvīnus. Šim nolūkam noder gan āboli, gan bumbieri, gan pīlādžogas, gan plūmes, gan ķirši, gan avenes, gan citas ogas un augļi. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē gatavā produkta īpašības, ir izejmateriāla tīrība un kvalitāte. Tā, piemēram, degvīnam no āboliem ieteicamāk izmantot rudens un ziemas šķirnes, jo tām ir vairāk cukura, skābju un miecvielu. Ziemas āboli kādu laiciņu jāpatur novākti, taču āboli, kas nogatavojušies kokā, ir aromātiskāki. Ļoti bieži izmanto pīlādžogas. Lai mazinātu sūruma piegaršu, tās jāievāc pēc salnām. Gatavojot kandžu no tā sauktā saldā pīlādža ogām, ieteicams pievienot nedaudz jāņogu vai jāņogu sulas. Izvēloties avenes, jāatceras, ka dzeltenās un baltās šķirnes degvīna gatavošanai ir mazāk piemērotas. Mellenes nevajag ilgi uzglabāt, tās jāizmanto tūlīt pēc salasīšanas, citādi ogas var saskābt un iegūt nepatīkamu smaržu, kas saglabājas arī pēc destilācijas. Dažkārt kandžas gatavošanai tiek izmantoti arī lapu dārzeņi, piemēram, rabarberi, kurā ir līdz 0,5% skābeņskābes, kas vēlāk dzērienam var piešķirt nepatīkamu piegaršu. Lai no tā izvairītos, sīki sagrieztus rabarberus var nelielā ūdens daudzumā mazliet novārīt. No vīnogām gan vīna, gan degvīna darīšanai var izmantot visas šķirnes. Labākos rezultātus dod tās ogas, kurās vairāk cukura un skābju, kas nosaka rūgšanas apstākļus. Augļus un ogas vispirms rūpīgi pārlasa, aizmetot bojātos augļus. Pēc tam izejmateriālu sasmalcina, līdz iegūst viendabīgu masu, ko pārlej stikla, koka vai emaljētā traukā. Pārāk biezu masu sajauc ar ūdeni. Ūdens jāpielej arī visu skābo augļu vai ogu masai. Masai pievieno raugu, trauku pārsedz ar tīru linu audeklu un noliek siltā vietā, kur temperatūra saglabājas C robežās. Kad masa sākusi rūgt, pēc 2 vai 3 dienām masu izkāš caur marli, atdalot biezumus. Izspiestajai sulai pievieno cukura sīrupu (cukura un ūdens attiecība 1:1), kura temperatūra nav augstāka par 25 C, un noliek rūgšanai C temperatūrā. Augstas kvalitātes stipro dzērienu izgatavošanai ieteicams izmantot kandžu, kas iegūta no kviešiem, rudziem un citiem graudiem, kuru galvenā sastāvdaļa ir ciete. Lai mājas apstākļos iegūtu kvalitatīvu etilspirtu no cieti saturošiem produktiem, misas sagatavošanā galvenais uzdevums ir pārvērst cieti cukurā. To var izdarīt ar pareizi sagatavotu, augstvērtīgu iesalu. Tā kā šis laba degvīna iegūšanas veids ir visizplatītākais, aplūkosim to sīkāk. 7

9 Par cieti saturošo izejvielu var izmantot jebkuru graudu parastos miltus. Taču rezultāti būs labāki, ja izmantos diedzētu graudu miltus. Graudus, piemēram, kviešus, dažas dienas mērcē, trīs dienas diedzē siltā vietā, stundas kaltē, pēc tam samaļ rupja maluma miltos. Šādus miltus, sajaucot ar ūdeni (1:3), apstrādā ar iesala pienu, kas cieti pārvērš cukurā. Šis process aprakstīts turpmākajās lappusēs. Iesals ir graudu diedzēšanas produkts. Labs iesals garantē augstvērtīgas kandžas iegūšanu. Iesala gatavošanai vislabāk izmantot miežus, taču var noderēt arī citi graudi, piemēram, kvieši. Pārlaužot graudu, redzam, ka blakus dīglim atrodas ievērojams barības vielu krājums: tā ir ciete un slāpekļa savienojumi. Graudam dīgstot, veidojas fermenti, kas paātrina ķīmiskos procesus graudā un pārvērš cieti vispirms par maltozi jeb iesalcukuru, pēc tam par glikozi. Visstraujāk fermenti veidojas dīgšanas sākumstadijā. Tātad, gatavojot iesalu, mūsu mērķis ir uzkrāt graudos pēc iespējas vairāk aktīvu fermentu, kas nosaka iesala spēju pārcukurot cieti. Graudus vispirms izsijājam caur rupju un smalku sietu, pēc tam tos divas reizes mazgājam grādus karstā ūdenī. Mērcējam graudus tīri izmazgātā koka vai emaljētā traukā. Piepildām trauku apmēram līdz pusei ar ūdeni. Graudus ūdenī ieteicams bērt pa daļām, pastāvīgi maisot, tad vieglāk nosmelt uzpeldējušos netīrumus, bojātos un čauganos graudus. Graudus mērcējot, ūdens līmenis virs tiem nedrīkst pārsniegt 2,5-3 centimetrus. Ūdeni ieteicams mainīt ik pēc 7-8 stundām, bet ne retāk kā reizi diennaktī. Kad graudi ir uzbrieduši, parasti tas notiek pēc 3-5 dienām, plēksnes viegli atdalās no grauda, tā miziņa pie dīgsta ir ieplīsusi, grauds liecot nelūst, mērcēšanu pārtraucam un sākam diedzēt iesalu. Tumšā, labi vēdināmā telpā graudus izber uz pannas vai uz grīdas apmēram 3 centimetrus biezā slānī un pārklāj ar mitru audeklu. Temperatūrai telpā jābūt ne augstākai par 17,5 C un mitrumam ne zemākam par 40%. Pirmās piecas dienas graudus ik pēc 6 stundām vēdina, apgroza un samitrina audeklu. Pēc tam, lai samazinātu cietes zudumus, ierobežo telpu vēdināšanu, bet graudu temperatūras paaugstināšanos novērš, tos biežāk apgrozot un atdzesējot. 8 Iesala sagatavošana

10 Diedzēšanu pārtrauc, kad asniņš sasniedzis 5-6 milimetrus jeb apmēram pusi no grauda garuma, bet saknītes milimetrus jeb 1,5 grauda garumus, graudi zaudējuši miltu garšu, ieguvuši patīkamu smaržu, bet saknītes sapinušās tā, ka, paceļot vienu graudu, līdzi ceļas vēl 4-6 graudi. Grauda dīgšana sākas ar saknītes attīstību, vispirms parādās viena, tad vesels sakņu pušķītis. Asniņš aug pretējā virzienā, sākumā zem plēksnes, līdz grauda augšgalā pārplēš to. Iesala diedzēšana var turpināties līdz 10 dienām. Vajadzīgajā lielumā sadīgušos graudus izber siltā, sausā telpā un apžāvē. Pēc tam iesalu kaltē temperatūrā, kas nepārsniedz 40 C, līdz graudu mitrums ir 3-3,5%. Berzējot rokās, atdala no graudiem saknītes un asnus un izsijā sietā. Ja vajadzīgs zaļiesals, diedzēšana turpinās dienas, līdz asniņi ir 2-3 reizes garāki par graudu. No 100 svara daļām miežu iegūst daļas zaļiesala vai 80 daļas kaltēta iesala. Laba iesala graudi nav zaudējuši savu formu, ir tik viegli, ka ūdenī negrimst; pārkožot grauds kraukšķ, ir salds, ar baltu vidu; graudam ir patīkama smarža. Iesalu uzglabā slēgtos traukos sausā telpā. Cietes pārveidošana cukurā Process sākas ar iesala «piena» sagatavošanu. Vislabāko iesala pienu gatavo no miežu, rudzu un prosas iesala, ko sajauc attiecībā 2:1:1. Iesalu maisījumu pārlej ar ūdeni, kura temperatūra ir C. Pēc 10 minūtēm ūdeni nolej. Šo procedūru atkārto trīs reizes. Pēc tam maisījumu sīki samaļ kafijas dzirnaviņās vai piestā, tad maisījumu vēlreiz pārlej ar C siltu ūdeni un rūpīgi samaisa (vislabāk mikserī), līdz iegūst vienmērīgu baltu šķidrumu. Ūdeni var pieliet pa daļām. Iesala piens jāsagatavo ar tādu aprēķinu, lai uz 1 kilogramu cieti saturošas izejvielas būtu grami sausa iesala un 0,45-0,5 litri ūdens. Lai cieti pārvērstu cukurā, iesala pienu un atšķaidītu cieti saturošo izejvielu (piemēram, diedzētus graudus) uzkarsē līdz C un ļauj fermentiem kādu laiku darboties. Laiks, kādā ciete pārvēršas cukurā, atkarīgs no izejvielas. Ja tiek izmantota graudu ciete, tās pārvēršana cukurā ilgst 7-8 9

11 stundas, izmantojot brāgu no kartupeļiem stundas. Šajā procesā ļoti svarīgi ievērot temperatūras režīmu. Traukā, kura tilpums nav mazāks par 10 litriem, ielej 0,5 litrus iesala piena, aukstu ūdeni, visu enerģiski samaisa un pamazām pievieno vārītu vai tvaicētu cietes masu. Maisījumu uzsilda, rūpīgi sekojot, lai temperatūra nepārsniedz +60 C. Šķidrums pastāvīgi jāmaisa. Kad tas kļūst viendabīgs, traukā ielej pārējo nepieciešamo iesala pienu un atkal rūpīgi samaisa. Maisot iesala piens sajaucas ar tvaicēto vai vārīto cietes masu un pārvērš cieti cukurā. Iegūto šķidrumu filtrē un pārbauda iegūto misu. Pēc tam misai pievieno raugu un ļauj norūgt. Ieteicamais iesala piena daudzums, kas nepieciešams, lai 1 kilogramā izejvielas esošo cieti pārvērstu cukurā, redzams 2. tabulā. Brāgas izejviela Nepieciešamais jauktā sausā iesala daudzums, g Ūdens, 1 2. tabula Nepieciešamais iesala piena daudzums, 1 Kartupeļi ar cietes saturu 15% ,25 0,2 Kartupeļi ar cietes saturu 20% ,5 0,3 Kviešu milti ,5 Rudzu milti ,5 0,4 Auzu milti ,5 0,4 Zirņu milti ,4 Kad laiks, kas paredzēts cietes pārvēršanai cukurā, pagājis, pārbauda cukura koncentrāciju sagatavotajā misā, kā arī cietes daudzumu. Nepārcukurotās cietes daudzumu nosaka ar joda šķīduma palīdzību. No misas augšējā dzidrā slāņa nosmeļ apmēram 10 gramus šķidruma un iepilina 2-3 pilienus joda šķīduma. Ja šķidrums nemaina krāsu, saglabājas brūngani dzeltens, tad tiek uzskatīts, ka visa ciete pārvērsta cukurā. Ja šķidrums kļūst sarkanīgs, tas nozīmē, ka cietes pārvēršana cukurā nav beigusies un šis process turpinās. Ja šķidrums kļuvis violets, tas norāda, ka procesa pabeigšanai vēl jāpievieno iesala piens. 10

12 Joda šķīdumu gatavo no 0,5 gramiem joda kristālu, 1grama kālija jodīda un 125 mililitriem ūdens. Visu rūpīgi samaisa un uzglabā tumšā traukā. Cietes pārveidošana cukurā jāturpina līdz brīdim, kad pārbaude ar joda šķīdumu norādīs, ka nepārcukurotas cietes misā nav. Ja iesals ir vecs vai nav ievērota procesa tehnoloģija, tas var turpināties pat 20 stundas. Ja mājā ir ar malku kurināma krāsns, tad misas gatavojamo trauku var ielikt tajā, krāsns grīdu iepriekš atdzesējot līdz +60 grādiem. Kad cietes pārveidošana cukurā beigusies, misā jābūt apmēram 16-18% cukura. Lai noteiktu cukura daudzumu, no misas augšējā slāņa nosmeļ apmēram 200 gramu, filtrē caur lina drēbi, ielej traukā un ievieto cukura daudzuma mērītāju. Kvalitatīvā misā cukura koncentrācijai jābūt ne mazākai kā 16% un jābūt salduma piegaršai. Misas skābumu var noteikt ar skābes indikatorpapīrīšiem: krāsas maiņa norādīs skābumu. Var iztikt arī ar garšas sajūtu: normāli skābai misai jābūt ar vieglu skābuma piegaršu.

13 Raudzēšana Raudzēšana ir laba degvīna izgatavošanas noteicošais process. No rūgšanas procesa norises atkarīgs gan iegūtā spirtu saturošā šķidruma daudzums, gan tā kvalitāte. Rūgšana ir visai sarežģīta ķīmiska reakcija, kam nepieciešams noteikts temperatūras režīms un zināma komponentu koncentrācija. Shematiski reakciju var attēlot šādi: Cukurs >etilspirts+ūdens+ogļskābā gāze C 12H ^ C 2H 50 H + H 20 + C 0 2 Svarīgs laba rūgšanas procesa nosacījums ir optimālas temperatūras - ne mazāk par 18 C un ne augstāk par 24 C - režīms. Strauja temperatūras pazemināšanās rūgšanas perioda sākumā var pilnīgi pārtraukt rūgšanu, lai gan viss cukurs nav pārstrādāts. Pazeminātā temperatūrā raugs neaiziet bojā, taču nespēj darboties. Paaugstinot temperatūru, rūgšana atkal turpināsies, vajag tikai šķidrumu pamaisīt. Paaugstināta temperatūra ir daudz bīstamāka, jo raugs var zaudēt spēju atjaunot rūgšanu, temperatūrai normalizējoties. Šādā gadījumā ieteicams ar gumijas caurulītes palīdzību noliet misu no rauga, pievienot svaigu raugu un novietot trauku telpā ar temperatūru ne augstāku par 20 C. Dažkārt rauga darbības aktivizēšanai reizē ar to misai pievieno arī amonija hlorīdu (salmiaku) - 0,3 gramus uz 1litru misas. Trauku ar rūgstošo misu pārsedz ar linu drēbi un periodiski, ik pēc 5-6 stundām, apmaisa. Trauks jāapsedz ar drēbi vai marli tāpēc, ka rūgšanas smarža ļoti piesaista kukaiņus. Norūgšanas ātrums normālos apstākļos ir proporcionāls cukura koncentrācijai misā. Taču jāatceras, ka rūgšanas reakcija izbeidzas, sasniedzot spirta koncentrāciju augstāku par 10 procentiem no kopējā apjoma. Tātad, ja cukura daudzums būs nepietiekams, rūgšanas process norisēs lēni, bet cukura pārpalikums vispār nepiedalīsies spirta veidošanās reakcijā, sadārdzinot gatavo produktu. Gatavojot kandžu no cukura, ieteicama šāda komponentu (cukurs, raugs, ūdens) attiecība: 1,0:0,1:3,0. Šādu attiecību var ievērot arī daudzām augļu un ogu izejvielām, ņemot vērā cukura daudzumu un mitrumu konkrētajā maisījumā. Misai, kas gatavota no graudiem, var pievienot 200 graudus cukura un 50 gramus rauga uz 1 kilogramu graudu. 12

14 Par cietes izejvielu izmantojot kartupeļus, ieteicamas šādas proporcijas: 6-8 kg kartupeļu, 10 litri ūdens, 0,2 kg iesala maisījuma, 0,3 kg cukura un 150 grami rauga. Rūgšanas procesu iedala trīs stadijās - sākums, galvenā rūgšana, nobeigums. Rūgšanas sākumā misa piesātinās ar ogļskābo gāzi, tās temperatūra paaugstinās par 2-3 C. Misa sāk zaudēt saldumu. Sākuma stadija var turpināties 30 stundas. Sākoties galvenajai rūgšanai, šķidruma virspusē uzpeld burbuļi, veidojas daudz putu. Ja putošana ir pārāk strauja un misa sāk izšļakstīties pāri trauka malām, var izmantot nedaudz augu eļļas, taču vislabāk būs trauku pārvietot vēsākā telpā, bet pēc 2-3 dienām, kad rūgšana kļūst mierīgāka, to atkal novieto agrākajā siltākajā telpā. Intensīvās rūgšanas laikā šķidruma temperatūra var sasniegt 30 C, strauji palielinās alkohola koncentrācija, misa kļūst skābāka. Galvenās rūgšanas beigās cukura koncentrācija misā samazinās līdz 1,5-3%. Šis process ilgst apmēram stundas. Beigu stadijā putas izzūd, rūgstošā šķidruma temperatūra pazeminās līdz C, tā garša kļūst rūgteni skāba. Kad rūgšanas process beidzies un misa pārvērtusies par brāgu, tā iegūst specifisku, viegli rūgtenu piegaršu, putu veidošanās un gāzes pūslīšu izdalīšanās ir gandrīz pilnīgi mitējusies, tie parādās tikai tad, ja trauku sakustina. Ievērojami mainījusies arī šķidruma smarža, tā kļuvusi saldskāba. Prasme pareizi noteikt brāgas gatavības brīdi ir ārkārtīgi svarīga, lai iegūtu labu degvīnu. Destilējot pārrūgušu brāgu, pazeminās iegūtā dzēriena kvalitātes parametri, bet, izmantojot nenorūgušu brāgu, ievērojami samazinās iegūtā produkta daudzums. īstu prasmi noteikt brīdi, kad brāga ir gatava, var iegūt tikai ar pieredzi, jo katrai izejvielai ir savas īpašas gatavības pazīmes. Svarīgākais rūgšanas procesa elements ir raugs - viela, kas sastāv no mikroskopiskām sēnītēm. Spirts ir rauga dzīvības procesa produkts, taču, kad brāgas stiprums sasniedz 15 grādus, lielākā daļa rauga veidu iet bojā, lai gan brāgā vēl ir nepārstrādāts cukurs. Raudzējot augļu un ogu izejvielu, var lietot pašu sagatavotu dabisko raugu. Tam izmanto nogatavojušās ogas, ko nekādā ziņā nedrīkst mazgāt, jo tad tiks aizskalotas rauga sēnītes, kas atrodas uz ogām. Ogas saspaida un ieber stikla pudelē. Divām glāzēm saspaidītu ogu pievieno pusglāzi cukura un izlej vienu glāzi ūdens, visu sakrata, pudeli aizkorķē ar vates tamponu un noliek siltā vietā uz 3-4 dienām. Pēc tam maisījumu izkāš caur marli un 13

15 sulu izmanto rauga vietā. Lai nodrošinātu normālu rūgšanu, 10 litriem izejmateriāla jāpievieno 300 grami ierauga - šādi sagatavotas sulas. Ieraugu var glabāt ne ilgāk kā 10 dienas. Gatavojot kandžu, parasto raugu var aizstāt ar citiem produktiem, piemēram, ar tomātu pastu. Atkarībā no koncentrācijas to ņem 2-3 reizes vairāk nekā raugu. Var izmantot ari apiņu novārījumu. Rūgšanas laikā daļa etilspirta var oksidēties, un šie kaitīgie oksidēšanās produkti var nonākt gatavajā produktā. Tāds, piemēram, ir acetaldehīds CH3 CHO - ļoti bīstama, kaitīga viela. Ne mazāk bīstami ir arī citi oksidēšanās produkti: etanols C2H5OH, metāns CH4, etiķskābe CH3COOH. Šo oksidēšanās produktu iekļūšanu brāgā un tātad arī gatavajā kandžā var ievērojami samazināt, ierobežojot gaisa piekļūšanu rūgstošajam šķidrumam. Zināmu efektu var gūt arī, pievienojot brāgai nedaudz cukura, proti, mazliet palielinot cukura koncentrāciju, kas gan paaugstina gatavā produkta pašizmaksu, taču uzlabo kvalitāti. Kad rūgšana beigusies, var pārbaudīt brāgas kvalitāti: alkohola saturu, atlikušā cukura koncentrāciju un skābumu. Lai noteiktu alkohola daudzumu, 100 mililitriem caur marli izfiltrētas brāgas pievieno 100 mililitrus ūdens. Pēc tam destilē pusi iegūtā maisījuma, +20 C temperatūrā izmēra blīvumu ar areometru un aprēķina spirta saturu brāgā. Atlikušā cukura daudzuma noteikšanai nepieciešams cukura koncentrācijas mērītājs. 200 mililitrus brāgas filtrē caur vairākās kārtās saliktu linu audeklu, ielej traukā un ievieto cukura koncentrācijas mērītāju. Ja ievēroti visi raudzēšanas tehnoloģijas noteikumi, cukura koncentrācijai nevajadzētu būt augstākai par 1%, salduma garša brāgā nav jūtama. Labi noraudzētā brāgā spirta saturam jābūt ne mazākam par 10%, atlikušā cukura koncentrācijai - ne augstākai par 0,45%, skābumam - ne vairāk kā 0,2%.

16 Destilēšana Kad rūgšana beigusies un misa pārvērtusies par brāgu, sākas spirta atdalīšana no pārējām vielām. Tas ir destilācijas process. Spirta atdalīšana šajā procesā iespējama tāpēc, ka spirta viršanas temperatūra atšķiras no ūdens un fuzeļeļļu viršanas temperatūras. Tīrs spirts vārās +78,3 C temperatūrā (atmosfēras spiediens - dzīvsudraba staba 760 mm). Ūdens tāda paša spiediena apstākļos vārās 100 C temperatūrā. Brāgu sakarsē līdz viršanas temperatūrai un radušos tvaikus atdzesē, turklāt dzesētājā tvaiki veido pilienus, kas uzkrājas straumītē, un mēs iegūstam destilātu. Tā kā spirts un ūdens sāk vārīties atšķirīgā temperatūrā, tad šo vielu maisījums vārīsies kaut kur vidū starp ūdens vārīšanās temperatūru (+100 C) un spirta vārīšanās temperatūru (+78,3 C). Jo vairāk spirta maisījumā, jo zemāka būs vārīšanās temperatūra. Maisījumam vāroties, spirts iztvaikos daudz ātrāk nekā ūdens. Jo vairāk spirta būs izdalījies, jo mazāk tā būs maisījumā, jo augstāka temperatūra vajadzīga, lai maisījums vārītos. Tā, piemēram, no 100 tilpuma daļām brāgas, kurā ir 14 tilpuma procenti alkohola, jāiztvaiko 35 tilpuma daļām šķidruma, lai no brāgas izdalītu visu spirtu. Turklāt destilātā būs 38,8 spirta, kas atbilst 32,3 svara procentiem. Lai iegūtu šķidrumu ar 88 spirta, šis destilāts jāpārtvaicē vēl 5 reizes. Atkārtoto pārtvaicēšanu sauc par rektifikāciju (no latīņu vārda rectificatio - izlabošana). Destilējot brāgu, kurā ir 10 tilpuma procenti alkohola, ar pirmajām 40 tilpuma daļām var atdalīt visu brāgā esošo spirtu. Šāda spirta destilātā stiprums būs 25. No šī destilātā var iegūt: pēc 2. destilācijas - 20 spirta destilātā daļas ar stiprumu 50, pēc 3. destilācijas - 14 spirta destilātā daļas ar stiprumu 71, pēc 4. destilācijas - 12,5 spirta destilātā daļas ar stiprumu 80. Galu galā var iegūt stiprumu, taču ne vairāk, tāpēc ka pēdējos 3-4% ūdens atdalīt no spirta ar destilāciju nav iespējams. Jāuzsver, ka destilācija un rektifikācija ir ļoti sarežģīti procesi, tāpēc stingri jāievēro tehnoloģijas un temperatūras režīms visās stadijās. Shematiski destilācijas procesu var attēlot šādi: 15

17 1. zīm. Destilācijas procesa shēma. Lai iegūtu kvalitatīvu galaproduktu, brāgas sildīšanas režīmam nepieciešami vairāki posmi. Nepieciešamais temperatūras režīms labi redzams destilācijas procesa grafiskajā attēlā (2. zīm.). 2. zīm. Destilācijas procesa grafisks attēls. Šāda līkne, protams, iespējama tikai ideālā gadījumā, tāpēc ka precīza temperatūras režīma ievērošana saistīta ar lielām grūtībām, un tieši šeit pieredzes trūkuma dēļ tiek pieļauts visvairāk kļūdu. Tāpēc pievērsīsim uzmanību destilācijas procesa galvenajiem kritiskajiem punktiem. Pirmais 16

18 kritiskais punkts (1) atbilst brāgā esošo vieglo piemaisījumu viršanas temperatūrai ( C); otrais kritiskais punkts (2) atbilst etilspirta viršanas temperatūrai (+78 C). Brāgas temperatūrai sasniedzot +85 C (3. punkts), sāk intensīvi izdalīties smagās frakcijas - fuzeļeļļas. Sasilšanas režīmam līdz 1. kritiskajam punktam nav nekādu ierobežojumu. Taču, jo sasilšana būs ātrāka, jo efektīvāk darbojas destilācijas aparāts. Sasniedzot C temperatūru, sāk intensīvi izdalīties vieglie piemaisījumi. Tie ir visindīgākie, tāpēc pirmais produkts nav ieteicams pat ārējai lietošanai (losjoniem). Intensīvas iztvaikošanas sākumu (1. punkts) viegli noteikt, ja iztvaikotājā ir termometrs. Ja termometra nav, tas nosakāms vizuāli: uz dzesētāja sieniņām sāk kondensēties mitrums, parādās pirmie pilieni un jūtama viegla spirta smarža. Procesa pāreja no 1. punkta līdz 2. punktam ir visatbildīgākā, jo nākas strauji samazināt sildīšanas režīmu relatīvi mazā temperatūru diapazonā, pretējā gadījumā var sākt izplūst brāga. 2. kritiskais punkts atbilst destilācijas galvenā procesa sākumam. Svarīgi atcerēties, ka destilācijas procesā spirta koncentrācija brāgā pamazām pazemināsies, paaugstinot brāgas vārīšanās temperatūru. Ideāli apstākļi kvalitatīva degvīna iegūšanai būs tad, ja visā destilācijas galvenā procesa laikā izdosies uzturēt brāgas temperatūru C robežās. 3. kritiskais punkts atbilst minimālam spirta saturam brāgā. Lai iegūtu šo pārpalikušo spirtu, nākas paaugstināt brāgas temperatūru, kas savukārt izraisīs intensīvu fuzeļeļļu izdalīšanos un pasliktinās destilāta garšu un kvalitāti. Fūzeļeļļas intensīvi izdalās, ja temperatūra sasniedz +85 C (3. punkts). Tāpēc destilācija jāpārtrauc, brāgas temperatūrai pārsniedzot +85 C. Ja destilācijas aparātā nav termometra, šo stadiju var noteikt ar papīrīti, kas samērcēts tajā brīdī izplūstošajā destilātā. Ja papīrs deg ar zilu uguntiņu, destilēšanu var turpināt. Ja papīrs nedeg, tas nozīmē, ka etilspirta koncentrācija ir niecīga un destilātā izdalās galvenokārt fuzeļeļļas. Šādā gadījumā destilācija vai nu jāpārtrauc, vai turpmāk iegūtais produkts jāsavāc atsevišķā traukā un jāpārstrādā kopā ar nākamo brāgas devu. Vai kandžā ir fuzeļeļļas, var pārbaudīt ar sērskābes (arī akumulatoru elektrolīta) palīdzību. Pārbaudāmajam šķidrumam pielej tādu pašu daudzumu sērskābes. Ja maisījums kļūst melns, tajā ir fuzeļeļļas. 17

19 Destilācijas aparāti Spirta iegūšanai mājas apstākļos tiek izmantoti visdažādākie aparāti ar atšķirīgu galveno mezglu un detaļu konstrukciju, ar dažādām speciālām palīgierīcēm, lai paaugstinātu spirta koncentrāciju destilātā un attīrītu kaitīgos piemaisījumus un smaržas. Visvienkāršākais destilācijas aparāts (3.a zīm.) sastāv no augsta kastroļa, kurš līdz pusei piepildīts ar brāgu. Brāgā peld trauks, kurā kondensējoties pilēs kandža. Uz kastroļa uzlikta bļoda ar aukstu ūdeni. Bļodas un kastroļa savienojums jāhermetizē, piemēram, ar mīklu. Brāgai sakarstot, spirtu saturošie tvaiki saskaras ar bļodas auksto dibenu, kondensējas un satek traukā, kas peld brāgā. Analoģiska aparāta uzlabots variants redzams 3.b zīmējumā. Kastrolī ielikts paliktnis, ko var izgatavot no tukšas konservu kārbas. Paliktņa augšējā daļa atrodas virs brāgas līmeņa. Kārbā obligāti jāizsit ļoti daudzi caurumi, lai tvaiki to nedrebinātu. Uz paliktņa novietots dziļš trauks, kura diametrs ir nedaudz mazāks par kastroļa iekšējo diametru. Šādas iekārtas galvenais trūkums ir tas, ka bļoda ar auksto ūdeni laiku pa laikam jānoceļ, lai izlietu uztverošajā traukā sakrājušos kandžu. Šis trūkums novērsts 3.c zīmējumā sniegtajā variantā. No pieejamiem materiāliem uz ātru roku var sagatavot visai vienkāršu destilācijas iekārtu (4. zīm.). Tā sastāv no 10 litru un 3 litru stikla burkām. Lielākajā burkā karsē brāgu, mazāko burku izmanto par dzesētāju. Lielo burku piepilda līdz pusei ar brāgu un ieliek ūdens vannā - bļodā vai platā kastrolī ar ūdeni, kuru karsē uz elektriskās vai gāzes 3. zīm. Vienkāršāko destilācijas aparātu shēmas: a - ar peldošu kandžas uztvērēju; b - ar uztvērēju, kurš novietots uz paliktņa; c - ar destilātā izvadu. 1 - bļoda; 2 - aukstais ūdens; 3 - kandžas uztvērējs; 4 - iztvaikotājs; 5 - brāga; 6 - siltuma avots; 7 - paliktnis; 8 - caurulīte. 18

20 plīts. Burku noslēdz ar korķi, kurā ievietots termometrs un caurulīte. Arī mazo burku noslēdz ar korķi, kurā ir divi caurumi - savienotājcaurulītei un izvadcaurulītei -, un apgāž otrādi. Savienotājcaurulītei mazākajā burkā jāsniedzas gandrīz līdz augšai, pa to spirtu saturošie tvaiki nonāk dzesētājā, kondensējas uz burkas sienām un tek uz leju. Lai efekts būtu lielāks, dzesētāju burku apskalo ar aukstu ūdeni. Otra caurulīte (9) nepieciešama, lai izlīdzinātu spiedienu dzesētājā. Daļa tvaiku, kas nav paspējuši kondensēties, izplūdīs pa šo caurulīti. Šos spirta tvaikus var uztvert, caurulītes galu ielaižot ūdens trauciņā, spirts izšķīdīs ūdenī. Šo šķidrumu var destilēt kopā ar nākamo brāgas devu. 4. zīm. Destilācijas aparāts no viegli pieejamiem materiāliem: 1 - siltuma avots; 2 - paliktnis; 3 - trauks ar ūdeni; 4 - desmit litru burka; 5 - termometrs; 6 - savienotājcaurulīte; 7 - ūdensvada krāns; 8 - trīs litru burka; 9 - izvadcaurulīte; 10- izlietne. 5. attēlā sniegto konstrukciju raksturo kompaktums un atsevišķo elementu vieglā pieejamība. Tās trūkums ir visai nelielais ražīgums. Aparāta konstrukcija ļauj destilēt nelielus daudzumus (no 0,5 līdz 7 litriem) brāgas un aromatizēto šķīdumu. Uz azbesta tīkla, kas iestiprināts statīvā, novieto kolbu (3), kuras augšējo kakliņu noslēdz korķis ar termometru. Caurule caur sānu kakliņu savieno kolbu ar dzesētāju, kuram ir aukstā ūdens pievads un izvads, kā arī savienotājcaurule (8) kondensāta ievadīšanai uztvērējā (9), kurš ievietots traukā ar aukstu ūdeni. Kolbu (3) līdz divām trešdaļām piepilda ar destilēšanai paredzēto šķidrumu. 19

21 4 5. zīm. Kompakta destilācijas aparata shēma: 1 - statīvs; 2 - azbesta tīkls; 3,9 - kolbas; 4 - termometrs; 5, 8 - savienotācaurulītes; 6 - dzesētājs; 7 - ūdens pievads un izvads; 10 - trauks ar aukstu ūdeni. Aparāta uzlabota konstrukcija redzama 6. zīmējumā. Šeit tiek izmantota ūdens vanna (1) un pilienu uztvērējs (3). Ūdens vannā novieto kolbu (2), kurā ielikti keramikas gabaliņi, lai nodrošinātu brāgas vienmērīgu vārīšanos. Pilienu uztvērējā sakrājas šķidruma pilieni, kas izsviesti kopā ar tvaikiem, un ieplūst atpakaļ iztvaikotājā. 6. zīm. Destilācijas aparāta ar pielienu uztvērēju principiāla shēma: 1 - ūdens vanna; 2 - kolba; 3 - pilienu uztvērējs; 4 - savienotājcaurule; 5 - dzesētājs; 6 - spirtu saturošā šķidruma uztvērējs. 20

22 Spirta tvaiki, plūstot caur pilienu uztvērēju un savienotājcauruli, nonāk dzesētājā, kur kondensējas un gatavā produkta veidā ietek uztvērējā. Pievienojot ūdens plūsmu dzesētājam, noteikti jāievēro plūsmas virziens, kā norādīts shēmā, proti, ūdenim jāplūst no apakšas uz augšu, paaugstinot aparāta darbības efektivitāti. Visplašāk tiek izmantots destilācijas aparāts ar spirālveida cauruli (7. zīm). Tas sastāv no tvertnes (1), ko noslēdz vāks, kurā iemontēts termometrs un caurule. Tā savieno tvertni (1) ar spirālveida cauruli, kas atrodas tvertnē (6), caur kuru plūst auksts ūdens. Tvertni (1) līdz divām trešdaļām piepilda ar brāgu un karsē līdz brāgas viršanai. Kad brāgas temperatūra sasniegusi +75 C, siltuma pievadīšanu samazina un cenšas panākt vārīšanos, pilnībā kontrolējot sildīšanas procesu. 7. zīm. Destilācijas aparāta ar spirālveida cauruli principiāla shēma: l - tvertne; 2 - tvertnes vāks; 3 - termometrs; 4 - savienotāj caurule; 5 - spirālveida caurule; 6 - tvertne ar aukstu ūdeni. Ar šādas konstrukcijas samērā vienkāršu aparātu stundā var iegūt 1-1,5 litrus kandžas. Destilāta spirta saturs svārstās no 35 līdz 45. Šis aparāts ir identisks tam, kurš redzams pretalkohola biedrības «Ziemeļblāzma» pagājušā gadsimta sākumā izdotajā grāmatā «Dzidrais avots». Ievērojami kvalitatīvāku destilātu var iegūt ar aparātu, kura shēma sniegta 8. zīmējumā, jo tajā iekļauta konstrukcija galaprodukta attīrīšanai un spirta koncentrācijas paaugstināšanai. Aparāts sastāv no tvertnes (7), termometriem (2), caurules (3), kas pasargā no straujas spiediena paaugstināšanās, caurules (4), papildu tvertnes (5), dzesētāja (6) un gatavā produkta uztvērēja (7). Strādājot ar šādu aparātu, vispirms uzkarsē ūdeni papildu tvertnē (5), pēc tam brāgu (tvertnē 1) un sāk destilēšanu. Spirtu saturošie tvaiki plūst caur papildu tvertni (5), kurā ūdens uzkarsēts līdz C temperatūrai. 21

23 8. zīm. Shēma, kurā redzams destilācijas aparāts ar konstrukciju spirta koncentrācijas paaugstināšanai destilātā: 1 - tvertne; 2 - termometri; 3 - caurule ar drošības vārstu; 4 - caurule; 5 - papildu tvertne; 6 - dzesētājs; 7 - gatavā produkta uztvērējs; 8 - trauks ar aukstu ūdeni. Tvaikos esošais ūdens kondensējas papildu tvertnē (5), bet spirta tvaiki ieplūst dzesētājā (6) un pēc kondensēšanās destilāts nonāk gatavā produkta uztvērējā (7). Tā kā daļa spirta tvaiku kondensējas papildu tvertnē (5), ūdens piesātinās ar spirtu. Šo ūdeni destilē vai nu atsevišķi, vai kopā ar kārtējo brāgas devu. Mājas apstākļos iespējams izgatavot arī ievērojami uzlabotas konstrukcijas aparātu (9. zīm.), kas ne vien jūtami uzlabos degvīna kvalitāti, bet dos arī vairāk gatavā produkta. Šajā aparātā brāga netiek karsēta tieši, darba siltums ir tvaiki no pirmās tvertnes (7). Nokļūstot brāgā (tvertne 3), tvaiki bagātinās ar spirtu. Pēc tam tvaiki plūst caur tvaiku uztvērēju (5), kur daļēji kondensējas fuzeļeļļas. Kaitīgo piejaukumu atdalīšana turpinās filtrā (7), fuzeļeļļas kondensējas uz «šķīvju» sieniņām un iepil tvaiku uztvērējā. Dzesētāji var būt dažādi, šajā shēmā redzama spirālveida caurule. Šī konstrukcija jau ļoti līdzinās spirta ražošanas iekārtām. Vēl jāpiezīmē, ka rūgšanas un destilācijas produkti ir ķīmiski aktīvas vielas, tāpēc aparāta savienojumiem pēc iespējas jāizmanto nerūsošā tērauda, stikla vai speciālās ķīmiski izturīgās gumijas caurulītes. Nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot vara vai cinkotas caurulītes. Savienojumu noblīvēšanai var izmantot dažādas ziedes, piemēram, ziedi no ūdens un miltiem. Miltus izkarsē, atšķaida ar ūdeni līdz vajadzīgai konsistencei un aizziež ar to spraugas. Vasks ir viegli kūstoša viela, taču šo trūkumu var novērst, ja 3 daļām vaska pievieno 1daļu skujkoku sveķu. Šāda ziede īpaši noderīga stikla daļu noblīvēšanai. 22

24 9. zīm. Ievērojami uzlabota destilācijas aparāta shēma: 1 - tvertne ar karstu ūdeni; 2 - savienotāj caurule, kas ievadīta traukā ar brāgu; 3; 4 - caurule, kas ar spirtu bagātināto tvaiku ievada tvaiku uztvērējā; 5 - tvaiku uztvērējs, uz kura sieniņām daļēji uzkrājas fūzeļeļļas; 6 - sašaurinājums uzkrājušā šķidruma izliešanai; 7 - vēl viens fuzeļeļļu uztvērējs, jeb filtrs, kura konstrukcija redzama shēmā; 8 - savienotājcaurule; 9 - dzesētāja korpuss; 10 - tvaiku kondensētājs. Ziede no sausiem māliem un verdošas lineļļas labi pielīp pie sausas stikla un metāla virsmas. īpaši izturīgu ziedi gatavo no 2 daļām smalki samalta svina oksīda (gleta, ko izmanto keramiķi), 1daļas pulverī saberztu upes smilšu un 1 daļas smalka kaļķu pulvera. Visus komponentus rūpīgi samaisa un sajauc ar lineļļu līdz krējumam līdzīgai masai. Spirtu saturošā šķidruma attīrīšana Mājas apstākļos gatavotajā spirtu saturošajā šķidrumā vienmēr ir kaitīgi piemaisījumi. Jo rūpīgāk ievērotas visu tehnoloģisko procesu prasības, jo mazāk kaitīgo piemaisījumu gatavajā produktā, tomēr pilnīgi no tiem izvai 23

25 rīties nav iespējams. Par kaitīgākajiem piemaisījumiem uzskata fuzeļeļļas. Lai pārliecinātos par to klātbūtni, var ieliet destilātu karotē un aizdedzināt (ja nedeg - tā ir slikta kandža). Pēc spirta sadegšanas karotē paliek eļļains šķidrums. Pilnīgai spirtu saturošā šķidruma attīrīšanai izmanto vairākus procesus: iepriekšējo attīrīšanu, speciālo destilāciju, pilnīgo ķīmisko attīrīšanu un filtrēšanu. Iepriekšējā attīrīšana ar kālija permanganātu spirtu saturošo šķidrumu daļēji atbrīvo galvenokārt no fuzeļeļļām. Katram litram spirtu saturošā šķidruma pievieno 2 gramus kālija permanganāta, kas izšķīdināts 50 mililitros destilēta ūdens. (Var kālija permanganāta kristāliņus iebērt tieši destilātā, taču labāk iedarbojas iepriekš izšķīdināts kālija permanganāts.) Trauku ar spirtu saturošo šķidrumu un attīrītāju rūpīgi samaisa un atstāj uz minūtēm, līdz veidojas nosēdumi un šķidrums kļūst gaišs. Pēc tam šķidrumu izkāš caur 2-3 linu audekla kārtām. Var izmantot arī parastos ūdens attīrītājus. Speciālajai destilācijai izmanto parastas konstrukcijas destilācijas aparātu, kas apgādāts ar termometriem, lai varētu precīzi kontrolēt procesa temperatūras režīmu. Jāņem vērā, ka šķidrums ar augstu spirta saturu ne labprāt šķiras no piemaisījumiem. Tāpēc šķidrums jāatšķaida ar ūdeni līdz 40^45% koncentrācijai. Destilācijas aparātā ielieto šķidrumu strauji uzsilda līdz +60 C, pēc tam sildīšanu palēnina, pamazām paaugstinot šķidruma temperatūru līdz ,5 C. Pirmo frakciju, kas iegūta destilēšanas sākumā (apmēram 3-8% no sākotnējā tilpuma), nolej atsevišķā traukā. Šo frakciju izmanto tehniskām vajadzībām. Nākamais destilācijas process noris, strauji paaugstinot šķidruma temperatūru līdz C. Šo frakciju (40-45% no sākotnējā tilpuma) salej atsevišķā traukā. To var izmantot labu degvīnu gatavošanai. Trešajā frakcijā ir visvairāk fuzeļeļļu un pavisam nedaudz spirta. Galvenajai ķīmiskajai attīrīšanai izmanto aktivēto ogli. To var viegli sagatavot arī mājas apstākļos. Ieteicams izmantot skābarža vai bērza malku bez mizas, bez zariem un serdes daļas, vislabāk no kokiem, kas nav vecāki par 50 gadiem. Var, protams, izmantot arī citu koku malku, taču tādu ogļu absorbēšanas spēja ir nedaudz zemāka. Malku sadedzina ugunskurā, līdz vairs nav liesmu. Izlasa lielākās ogles, saliek traukā, kuru cieši aizver. Kad ogles atdzisušas, tās izņem, nopūš pelnus, sadauza 7-10 milimetru lielos gabaliņos, sietā atsijā no putekļiem un sīkajām daļiņām. 24

26 Lai iegūtu aktivētās ogles, tās no ugunskura saliek caurdurī un patur tvaikos virs katliņa, kurā vārās ūdens. Iemērkt ūdenī ogles nedrīkst. No sagādātajām oglēm izgatavo filtru. Pietiekama lieluma piltuvē (vislabāk stikla) ieliek plānu vates kārtiņu, marli un virs tās ogļu kārtu ar tādu aprēķinu, lai uz 1 litru attīrāmā šķidruma būtu 50 grami ogļu. Marles maliņas saloka uz iekšu, lai ogles neuzpeldētu. Spirtu saturošo šķidrumu filtrē caur oglēm 2-3 reizes. Var arī ogles iebērt traukā ar spirtu saturošo šķidrumu (50 gramus ogļu uz 1 litru šķidruma) un paturēt 2-3 nedēļas, divreiz dienā trauku saskalojot. Pēc tam šķidrumu filtrē caur drānu vai filtrpapīru. Viens no kandžas attīrīšanas veidiem ir sasaldēšana. Otrreiz destilētu spirtu ielej stiprā traukā, piemēram, šampanieša pudelē, aizkorķē un ieliek saldētavā vai ziemā ārā salā. Spirtā esošais ūdens kopā ar piemaisījumiem sasals. Spirts jānolej, kamēr ledus nav atkusis. Lai iegūtu spirtu, kura stiprums tuvojas 100, vara vitriolu izkarsē stikla, vara vai alumīnija traukā un ieber otrreiz destilētā spirtā. Viena vara vitriola molekula piesaista septiņas ūdens molekulas, tādējādi atņemot ūdeni spirtam. Ja šādu spirtu vēlreiz destilē, iegūst spirtu, kas tuvs 100. Šāds spirts jāuzglabā cieši noslēgtos traukos, jo ļoti aktīvi piesaista ūdeni no gaisa. Kā noteikt spirta saturu destilātā, ja nav aerometra jeb spirtometra? Šādā gadījumā var ieteikt dedzināšanas metodi. Destilātu ielej ēdamkarotē (apmēram 20 mililitru) un aizdedzina. Ja liesma ir vienmērīga un stabila, bet ūdens atlicis mazāk nekā puse no sākotnējā tilpuma, tad uzskata, ka spirta koncentrācija ir augstāka par 50. Ja liesma ir nevienmērīga un raustās, tad spirta koncentrācija ir Ja destilāts nedeg, spirta koncentrācija var būt mazāka par 30, un to jau uzskata par sliktas kvalitātes produktu.

27 Dažkārt aromātiskās vielas, piemēram, zāļu tējas, citrona miziņas utt., pievieno misai, uzsākot raudzēšanu. Taču gala produktā aromāts ir tik tikko jūtams. Daudz labākus rezultātus iegūst, ja ūdeni, kuru izmanto iejava gatavošanai, nostādina uz aromātiskajām vielām vai sagatavo vajadzīgo zāļu tēju, saknīšu utt. novārījumu. No šādā ūdenī raudzētas brāgas iegūtais spirtu saturošais šķidrums ir bez specifiskās kandžas smaržas un saglabā izmantoto vielu aromātu. Brāgai pirms rūgšanas pievienota meža retēja sakne piešķir degvīnam gaiši brūnganu nokrāsu un patīkamu garšu. Tomēr parasti aromatizētāju pievieno tieši gatavam spirtu saturošajam šķidrumam jeb kandžai, un tikai pēc tam tā kļūst par degvīnu, turklāt bieži vien tam ir dziedinošs efekts. Lai aromātiskie augi vienmēr būtu rezervē, tie paredzētajā laikā jāievāc, ēnā rūpīgi jāizžāvē un jāuzglabā cieši slēgtos traukos. Pirms izmantošanas augus sasmalcina, ieber traukā un pārlej ar ūdeni vai spirtu. Pieredze liecina, ka vislabāk aromātiskās vielas uztver spirts, kura stiprums ir Svaigu augu aromātam jāļauj ievilkties 3-5 dienas, kaltētu augu dienas. Ja izmanto apelsīnu vai citronu miziņas, process var turpināties 3-4 mēnešus. Spirta līmenim virs augiem nevajadzētu būt lielākam par 2 centimetriem. Lai iegūtu aromatizētāja esenci, nostādinātais šķidrums jādestilē ar ūdens tvaikiem. Esence, kuras stiprums ir ap 65, var glabāties ilgi, nezaudējot savas īpašības. Ja aromatizētājs jāsagatavo ļoti ātri, trauku (vislabāk stikla) ar augiem un ūdeni var apmēram stundu pavārīt ūdens vannā. Kad biezumi nosēdušies, šķidrumu nolej ar gumijas caurulītes palīdzību. Tā var iegūt ūdeni ar diezgan augstu aromātisko vielu koncentrāciju. īpašu aromātu dzērieniem piešķir augu ēteriskās eļļas un glikozīdi. Par aromatizētājiem plaši izmanto dažādas garšvielas (piparus, vanilīnu, kanēli, muskatriekstu, safrānu, kaperus, kardamonu, krustnagliņas, ingveru u. c.) vai to kombinācijas. Var izmantot arī dažu augu sēklas - anīsa, sinepju, diļļu sēklas, ķimenes, piparmētru, vērmeļu, estragona, majorāna lapas, ozola mizu, mārrutku saknes u. c. augus. Dažādi kombinējot dzērienu piedevas, var iegūt degvīnu ikvienai gaumei. Der atcerēties, ka, gatavojot degvīnu ar esencēm, vislabāk izmantot 60 spirtu, bet spirtotajiem dzērieniem ar ēterisko eļļu aromātu nepieciešams spirts, jo vājākā spirtā eļļas nešķīst. 26 M ājas apstākļos iegūtā degvīna uzlabošana un aromatizēšana

28 Labus rezultātus var gūt arī bez aromatizējošajām esencēm, nostādinot degvīnu tieši uz garšvielām. Parasti aromātam jāļauj ievilkties vismaz 2 nedēļas. Šajā tabulā sniegts nepieciešamais garšvielu daudzums un iegūtās garšas īpašības. Piedeva Garša Daudzums, g/l Apelsīnu miziņas Rūgtena Citronu miziņas Rūgtena Greipfrūtu miziņas Rūgta 2,5-50 Rozmarīns Rūgteni sīva 0,5-1 Safrāns Rūgteni sīva 0,1-0,5 Badjans Rūgtena Kanēlis Rūgtena 3-15 Vanilīns Rūgta 0,5-20 Lauru lapas Rūgta 0,5-20 Kardamons Ļoti rūgti sīva 4-20 Muskatrieksts Ļoti rūgti sīva 3-6 Smaržīgie pipari Ļoti rūgti sīva 3-6 Ingvers Ļoti rūgta 1,5-12 Krustnagliņas Ļoti rūgta 0,5-3 Melnie pipari Ļoti rūgta tabula Tabula minētās garšvielu piedevas (izņemot safrānu) var izmantot jebkādās kombinācijās. Degvīna nostādināšanai uz dažādām zāļu tējām, saknītēm, sēklām, augļiem un ogām vislabāk izmantot apmēram 40 stipru spirtu saturošo šķidrumu. Jāņem vērā, ka nostādināšana uz svaigām lapām nedrīkst būt ilgāka par 1-2 dienām, noteikti siltā telpā un ēnā, citādi dzēriens iegūs duļķaini dzeltenu krāsu un saglabās zāles piegaršu. Uz ogām, sēklām un it īpaši uz saknītēm var nostādināt daudz ilgāk, pat līdz 4 nedēļām, bet ilgāk gan nav ieteicams. Uz ļoti maigām ogām, piemēram, uz zemenēm, lācenēm, kaulenēm, kazenēm, avenēm, nevajadzētu nostādināt ilgāk par 1-2 nedēļām, citādi degvīns būs duļķains, ar sīvuma piegaršu. Ja pēc norādītā laika dzēriens tomēr nav pietiekami aromātisks, labāk to uzliet otrreiz uz svaigām lapām un ogām. Nolejot dzērienu filtrē caur piltuvē ieliktu filtrpapīru vai vates kārtiņu. Nedrīkst izspiest šķidrumu no filtra, jo visas duļķes nokļūs degvīnā un fil 27

29 trēšanu nāksies atkārtot. Sagatavotais degvīns jāgiabā labi aizkorķētās un aizlakotās pudelēs tumšā vietā. Jāpiezīmē, ka degvīns, kas nostādināts uz sevišķi maigām un smaržīgām vielām, piemēram, uz upeņu lapām, ilgi uzglabājot, daļēji zaudē savu aromātu. Vislabāko lapu degvīnu var sagatavot no jauniem, vēl neizplaukušiem upeņu pumpuriem, lai gan arī vasaras sākumā ievāktas upeņu lapas ir pietiekami aromātiskas. Pumpuri jāievāc tikai pilnīgi sausā, skaidrā laikā. Vislabāk tos lasīt augu šķiedru sietā, viegli noskalot putekļus un izbērt uz palaga, lai apžūst. Pēc tam ar pumpuriem piepilda tumšu pudeli gandrīz līdz pašai augšai, uzlej spirtu saturošu šķidrumu, stingri aizkorķē un ļauj siltā istabā vienu diennakti ievilkties. Pēc tam šķidrumu filtrē, un degvīns ir gatavs lietošanai. Šādi gatavots dzēriens saglabā patīkamu aromātu un kļūst spilgti zaļš. Tāpat gatavo arī vērmeļu, piparmētru un smaržīgo mārsmilgu (zubrovka) degvīnu. Zubrovku gatavo no kaltētiem augiem, tāpēc jānostādina vismaz nedēļu. Turklāt gatavā dzēriena katrā pudelē parasti ieliek vienu mārsmilgu lakstu. Piparu degvīns ir spirtu saturošā šķidruma uzlējums uz melnajiem pipariem. Pudelē ieber gramus piparu, uzlej degvīnu un ļauj 2 nedēļas ievilkties. Visai iecienīts ir pīlādžu degvīns. Ogas salasa rudenī pēc salnām, kad tās sala ietekmē zaudējušas daļu rūgtuma un kļuvušas saldākas. Ar ogām (bez kātiņiem) piepilda pudeli (divas trešdaļas tilpuma) un uzlej degvīnu. Pudeli aizkorķē un ļauj tumšā vietā ievilkties 3 nedēļas, līdz degvīns ieguvis tumšbrūnu krāsu un spēcīgu pīlādžu aromātu. Tad dzērienu filtrē un uzglabā labi aizkorķētās pudelēs, turklāt pīlādžu degvīnu gaisma neietekmē, tāpēc pudeles var nebūt tumšas. Citronu degvīns. Pudelei degvīna parasti izmanto divus vidēja lieluma citronus. Citronus nomazgā un noslauka sausus, pēc tam ar asu nazi nogriež visu dzelteno miziņu. Tai jābūt pēc iespējas plānākai, jo no mizas mīkstās daļas degvīns iegūst nepatīkama rūgtuma piegaršu. Degvīnu nostādina dažas dienas tumšā vietā, pēc tam to filtrē. Tumša pudele nav nepieciešama. Tieši tāpat gatavo apelsīnu, mandarīnu u. c. līdzīgu augļu degvīnu. Mandarīnu degvīnu ieteicams nostādināt pavisam īsu laiku, ne vairāk kā divas dienas. Jauktiem degvīniem izmanto visdažādākos kaltētus augus, lapas, sēklas un saknes. Tos katru atsevišķi sasmalcina un pēc tam sajauc noteiktās proporcijās. Precīzi noteiktu recepšu nav. Katrs saimnieks un degvīna ražotājs 28

30 izmanto savas receptes un nostādināšanas paņēmienus, ko parasti tur slepenībā. Sniegsim vienu iecienītu recepti. Kuņģa eliksīrs. Tā saukto kuņģa degvīnu jeb eliksīru veidu ir ārkārtīgi daudz. Visu šo degvīnu galvenā sastāvdaļa ir aromātiskas vielas un rūgtie ekstrakti, kas iegūti no dažādiem augiem. Šīs vielas uzbudina kuņģa sieniņas, pastiprinot kuņģa sulu izdalīšanos, tādējādi paātrinot gremošanas procesu un uzlabojot apetīti. Bez jau tikko minētajiem augiem un to daļām kuņģa degvīnos bieži vien ietilpst dažādas aromātiskas esences un eļļas. Šo degvīnu izgatavošanai vajadzīgo augu un saknīšu ievākšana parasti ir sarežģīta, taču visumā neizmaksā dārgi, tāpēc ikvienam ir izdevīgāk šos degvīnus izgatavot pašam mājas apstākļos, nekā maksāt par dārgiem preparātiem. Receptes ir visai sarežģītas grami genciānu sakņu, pa gramiem cildās ilzītes, smaržīgās kumelītes; meža retēja un parastās sekstaines sakņu; koriandra; kalmju sakņu un kadiķu ogu, pa 4-5 gramiem krustnagliņu, kanēļa un muskatrieksta sasmalcina, uzlej pusspaini degvīna, ļauj ievilkties 2 nedēļas, pēc tam izkāš. Pa 2 gramiem noragu sakneņu un kalmju sakņu, pa pussaujai zalkteņu, vērmeļu, augstiņu un āboliņa ieber traukā, uzlej 1,2 litrus vīna un ļauj ievilkties 2 nedēļas. Pēc tam šķidrumu nokāš. Lai iegūtu tā saukto angļu rūgto degvīnu, kas daudz neatšķiras no kuņģa eliksīra, iepriekš minētajām receptēm pievieno 1-2 apelsīnu un 1 citrona miziņu. Šāds dzēriens būs aromātiskāks, arī ievilkšanās laiks jāpaildzina līdz 4-6 nedēļām. Degvīna saldināšanai var izmantot cukuru, medu, ievārījumus, lai dzēriens iegūtu patīkamāku garšu. Parasti saldināšanai izmanto sīrupu, kas gatavots no 1 kilograma cukura, savārot to 1 litrā ūdens. Sīrupu vārot, jānosmeļ putas, līdz tās vairs neparādās. Pēc tam sīrupu atdzesē un ļauj dienas nostāvēties. Sajaucot sīrupu ar degvīnu, šķidrums sasilst un izdalās gāze. Saldināšanu uzskata par pabeigtu, kad gāzes burbulīši vairs nerodas. Saldinātajā degvīnā jāieliek dažas tabletītes aktivētās ogles, trauks rūpīgi jāsakrata un jāļauj nostāvēties 1-2 stundas istabas temperatūrā. Pēc tam degvīnu izkāš caur biezu linu audeklu, salej pudelēs, cieši aizkorķē un ļauj nostāvēties stundas +3^1 C temperatūrā. Degvīns pēc tam ir ieguvis patīkamu garšu. Degvīnu var saldināt arī ar medu vai ievārījumu. Uz 1litru degvīna parasti ņem 1-1,5 tējkarotes medus vai ievārījuma. Pēc saldināšanas degvīnu var iekrāsot vēlamā krāsā ar dabīgajām krāsvielām. 29

31 Dzeltenīgu krāsu degvīns iegūst, nostādinot to uz melisas, veronikas vai piparmētras lakstiem, kā arī uz pētersīļu, mārrutku vai seleriju lapām. Var nostādināt degvīnu uz safrāna un to destilēt, iegūtā esence labi iekrāsos dzērienu. Cieši aizkorķētās tumšās pudelēs esenci var uzglabāt ļoti ilgu laiku. Sarkanīgu krāsu degvīns iegūst no žāvētām mellenēm. Var izmantot arī pārtikas karmīna un vīnakmens maisījumu, sajaucot tos attiecībā 6:1. Komponentus saberž pulverī un izšķīdina karstā ūdenī. Šķīdumu pēc filtrēšanas pievieno degvīnam. Degvīns iekrāsosies sarkanā krāsā, ja 4 litrus spirta nostādinās vienu nedēļu uz 1 kilogramu kaltētu melleņu. Var izmantot arī melleņu ievārījuma ekstraktu un sulu. Lai iegūtu spilgti sarkanu krāsu, 4 gramus pārtikas karmīna un 4 gramus vīnakmens vāra 1,1 litrā ūdens, ļauj nogulsnēties un izkāš caur marli. Ar šo šķīdumu degvīnu var iekrāsot jebkuras nianses spilgti sarkanā krāsā. Violetu krāsu degvīns iegūst, ja ar pārtikas karmīnu iekrāsotu spirtu izkāš caur akmeņlauzītes vai pelašķa ziediem. Ar pārtikas karmīnu iekrāsotam degvīnam var pievienot dažus pilienus piesātināta melleņu novārījuma vai nostādināt degvīnu uz saulespuķu sēklām. Zilu degvīnu iegūst, izkāšot to caur akmeņlauzītes vai pelašķa ziediem. Degvīns kļūst gaiši zils, ja to nostādina uz rudzupuķu ziediem. Ja caur piltuvi, kurā iebērtas 3^4 saujas sasmalcinātu savvaļas pētersīļu, izkāš degvīnu, tas iegūst zaļu krāsu. Tādu pašu krāsu var iegūt, nostādinot degvīnu uz upeņu, piparmētru lapām, uz sīpollokiem vai pievienojot pētersīļu lapu sulu. Ja izmanto sīpollokus, tie rūpīgi jānomazgā, jāieliek karstā ūdenī un divreiz jānovāra, pēc tam lokus ieliek aukstā ūdenī, izspiež sulu caur linu audeklu un novāra, līdz paliek puse tilpuma. Brūnu krāsu degvīns iegūst, destilējot brāgu kopā ar meža retēja saknēm. Var arī vara traukā izkausēt pūdercukuru un turēt uz uguns, līdz tas kļūst tumšs, izšķīdināt iegūto masu ūdenī vai uzsildītā degvīnā un nedaudz pievienot dzērienam. Tad degvīns iegūs skaisti brūnu krāsu. Tādi paši rezultāti būs, saberztu un nelielā ūdens daudzumā izšķīdinātu cukuru vārot uz pannas, izvairoties no piedegšanas, līdz cukurs kļūst tumši brūns. Pēc tam cukuram pakāpeniski uzlej karstu ūdeni (uz 1 kilogramu cukura 1 litru ūdens). Ar šādu šķīdumu degvīnu var iekrāsot visās niansēs, sākot ar brūnu līdz dzeltenīgai nokrāsai.

32 RECEPTES Sākot šo nodaļu, vēlreiz jāatgādina, ka nav noteiktu un nemainīgu recepšu. Katram degvīna darītājam ir daudzas visdažādākās savas receptes. Tomēr visu bezgala daudzo tautas recepšu pamatā nemainīgs ir viens nosacījums: degvīna iegūšanai nepieciešams cukurs, raugs un ūdens. Bez šīm pamatvielām neiztiek neviens. Taču apaugot ar dažādām papildvielām un tehnoloģijām, rodas visas receptes. Un ikviens, izlasījis šeit minētās receptes, var tās mainīt, papildināt, jo mājas degvīna darīšana ir radošs process. Labs, aromātisks, garšīgs un veselīgs dzēriens ir īsts mākslas darbs. Sniegtās receptes ir ļoti dažādas: gan visai vienkāršas, gan sarežģītas. Tomēr jāatceras, ka gan rūgšanas, gan destilācijas vai jebkura cita procesa vienkāršošana nekad nenāk par labu kvalitātei. Un vēl. Lai iegūtu labu degvīnu, brāgu sāka raudzēt vecā Mēnesī, bet destilēt jebkurā laikā, izņemot jaunu Mēnesi. Raudzēšanai vislabākie ir koka vai emaljēti trauki.

33 Brāgas receptes G raudu degvīns Pašdarinātais graudu degvīns ir viskvalitatīvākais un stiprākais degvīns ar maigu garšu. Kvieši, rudzi, mieži vai citi graudi vispirms jāsadiedzē. Jāizvēlas graudi ar labu dīgtspēju, iepriekš apstrādājot tos ar kālija permanganāta šķīdumu. Graudus vispirms izmērcē siltā ūdenī, pēc tam izber 1,5-2 centimetrus biezā slānī gaišā telpā, pārklāj ar plēvi un periodiski apslaka ar ūdeni. Graudus diedzē apmēram 7 dienas, līdz asni sasniedz 2-3 centimetru garumu. Sadīgušos graudus izžāvē un samaļ miltos. Uzvāra ūdeni un verdošajā ūdenī, pastāvīgi maisot, ieber miltus. Izmaisa, līdz rodas šķidram ķīselim līdzīga masa, apsedz un atstāj uz stundām, tad masu atdzesē līdz istabas temperatūrai un pievieno raugu - uz 12 litriem raudzējamās masas apmēram 50 gramus rauga. Siltā vietā raudzē vismaz nedēļu. Kad masa norūgusi, to destilē. Rauga vietā var izmantot sausus zirņus, rūgšanas process tad turpināsies līdz 10 dienām. *** 10 kg kviešu, 500 g rauga, 301 ūdens. Kviešus izdiedzē, samaļ vai sagrūž, pievieno ūdeni, raugu un siltā vietā raudzē. Kad rūgšana beigusies, destilē. Pusspainis kviešu, rudzu vai miežu, 151 ūdens, kukulīšu rupjmaizes, 750 g rauga. Izdiedzē graudus un tos sagrūž. Izmērcē maizi. Visu samaisa kopā. Pievieno raugu. Raudzē siltā vietā apmēram nedēļu, destilē. *** 3 kg graudu, 2-3 pudeles alus, 1 kg cukura, 3 l ūdens. Raudzējamā traukā ieber graudus, izlīdzina plānā kārtā, uzlej alu (alum pilnīgi jāpārklāj visi graudi) un atstāj siltā vietā apmēram uz nedēļu. Kad virs graudiem parādījušās putas, tas nozīmē, ka sākusi augt rauga sēnīte. Pievieno cukuru, kas izšķīdināts ūdenī. Maisījumam ļauj rūgt siltā vietā apmēram divas nedēļas. 32

34 Kā noteikt, vai brāga ir norūgusi? Pirmkārt, pēc garšas. Norūgušā brāgā nav nemaz salduma. Otrkārt, ar sērkociņu. Ja degošs sērkociņš, tuvinot brāgai, strauji nodziest, tas nozīmē, ka izdalās ogļskābā gāze, rūgšanas process vēl nav beidzies. Vēl kāds padoms. Norūgusi brāga pirms destilācijas jāizkāš. Citādi graudu daļiņas var aizsprostot spirālveida cauruli un aparāts uzsprāgs. *** 12 kg graudu, kg vārītu kartupeļu, 1,5-2 l brāgas, 3 l apiņu novārījuma. Kviešus vai rudzus izdiedzē, periodiski pārmaisot. Izvāra kartupeļus un saspaida. Uzvāra apiņus. No iepriekšējās reizes palikušo brāgu sajauc ar apiņu novārījumu. Pēc tam sajauc kopā kviešus vai rudzus, kartupeļus un iegūto apiņu iejavu un raudzē siltā vietā, līdz brāga beidz rūgt. Pēc tam destilē. *** 4 kg kviešu, 11 kg cukura, 29 l ūdens. Kviešus un raugu sajauc ar 1kg cukura un 3 1ūdens. Novieto siltā vietā uz 5 dienām, pēc tam pievieno vēl 5 kg cukura un 18 1ūdens. Raudzē apmēram nedēļu. Kad brāga kļūst rūgtena, to izkāš un destilē. Atlikumiem pievieno 5 kg cukura un 81 silta ūdens. Raudzē 8-10 dienas. Pēc tam izkāš un destilē. Tā var iegūt 15 1degvīna. *** 6 kg kviešu vai rudzu graudu, 10 l ūdens, 8 kukuļi rupjmaizes, 10 kg kartupeļu, 1 kg rauga. Graudus izdiedzē, pēc tam samaļ. Maizi izmērcē ūdenī un sasmalcina. Izvāra un saspaida kartupeļus. Visus komponentus sajauc kopā, pievieno raugu un siltā vietā raudzē 7-8 dienas. Destilē divas reizes. Iegūst 10 1degvīna. *** 3 kg kviešu, 100 g rauga, 1 kg rudzu miltu mīklas. Kviešus izvāra, atdzesē, pievieno siltu ūdeni, apsedz un atstāj uz 5-6 stundām. Pēc tam pievieno raugu un miltu mīklu. Kad norūgst, destilē. *** 3 spaiņi diedzētu graudu, 6 spaiņi kartupeļu, 1 kg rauga. Graudus izdiedzē, izžāvē un samaļ vai sagrūž piestā. Novāra kartupeļus un saspaida tajā pašā ūdenī, kurā vārīti. Kartupeļus pārliek citā traukā un uzber 33

35 virsū samaltus diedzētos graudus. Rūpīgi samaisa, līdz rodas ķīselim līdzīga masa, kurai jābūt ļoti karstai. Virsū uzber atlikušos miltus un atstāj uz nakti. Pēc divpadsmit stundām masu kārtīgi samaisa, pārlej rūgšanai paredzētā traukā, pievieno raugu un ļauj rūgt vismaz nedēļu. Kad brāga norūgusi, destilē. Cukura degvīns 10 kg cukura, 10 l ūdens, 200 g rauga. 22 C siltā ūdenī izkausē cukuru, pievieno raugu un noliek siltā vietā. Pēc 7-10 dienām brāga būs gatava destilēšanai. 3 kg cukura, 151 silta ūdens, 100 g rauga. Cukuru izkausē siltā ūdenī, pievieno raugu un ļauj siltā vietā norūgt. Lai degvīns būtu aromātiskāks, var pievienot upeņu, ķiršu zariņus vai kaltētas dilles. Rūgšanas ilgums apmēram nedēļa. Pēc destilēšanas iegūst 3 1degvīna. Dubultojot izejvielu daudzumu, dubultojas arī iegūtā degvīna daudzums - 6 litri. *** 10 kg cukura, 3 l piena, ūdens, 100 g rauga. Visus komponentus saber un salej senāk Rīgā ražotās veļas mazgājamās mašīnas labi izmazgātā bākā, ieslēdz mašīnu un ļauj darboties 2 stundas. Pēc tam šķīdumu nostādina un destilē. *** 5 kg cukura, 1 1 piena, 151 ūdens, 1 kg lobītu zirņu, 500 g rauga. Visus komponentus pārlej ar siltu ūdeni, nostādina diennakti un destilē. Iegūst 5 1degvīna. *** 5 kg cukura, 0,61 piena, ūdens, 4 kukuļi rupjmaizes, 25 vidēja lieluma kartupeļi, 500 g rauga. Rupjmaizi sadrupina, kartupeļus sarīvē, pēc tam visus komponentus pārlej ar siltu vārītu ūdeni un rūpīgi samaisa. Pēc diennakts destilē. Atlikumu rūpīgi izmaisa, siltā vietā ļauj norūgt un destilē. Var iegūt 7-8 1degvīna. 34

36 M e d u s d e g v ī n s 1 1 medus, 1 1 cukura sīrupa, 9 1 ūdens, 100 g rauga. Plaši pazīstamā medus degvīna izgatavošana ir samērā vienkārša. Ūdeni sajauc ar sīrupu, pēc tam tajā izšķīdina medu un pievieno raugu. Visu rūpīgi samaisa un siltā telpā raudzē apmēram vienu nedēļu. Kad rūgšana beigusies, destilē. No šāda produktu daudzuma var iegūt 2,3 1degvīna ar ļoti patīkamu garšu un aromātu. *** 3 kg medus, 3 l cukura sīrupa, ūdens, 300 g rauga. Visus komponentus rūpīgi samaisa, raudzē 7 dienas un destilē. Iegūst 7 1gatavā produkta. *** 3 kg medus, 2 l cukura sīrupa, 25 I ūdens, 300 g rauga. Medu un sīrupu izšķīdina 25 litros ūdens, kura temperatūra ir C, pievieno raugu, kas iejaukts nelielā ūdens daudzumā, un raudzē 7-8 dienas siltā vietā. Pēc destilācijas iegūst 7 1aromātiska medus degvīna. Karameļu degvīns 5 kg karameļu ar pildījumu, 20 l silta ūdens, 150 g rauga. Sastāvdaļas samaisa un raudzē siltā vietā tāpat kā visas brāgas, ko gatavo ar raugu, apmēram vienu nedēļu. Iegūst 5 1stipra dzēriena ar patīkamu karameļu aromātu. *** 5 kg karameļu ar pildījumu, 20 l ūdens, 200 g rauga. Konfektes izšķīdina ūdenī, pievieno nelielā ūdens daudzumā iejauktu raugu, raudzē 4-7 dienas, destilē. Rezultāts - 5 1karameļu degvīna. Kartupeļu cietes degvīns 10 kg kartupeļu cietes, ūdens, 1 kg cukura, 500 g rauga. Cieti iejauc ūdenī un savāra ķīselim līdzīgu masu. Pēc atdzesēšanas līdz C pievieno cukuru un raugu. Raudzē 3-5 dienas. Pēc destilēšanas iegūst 11 1degvīna. 35

37 K a r t u p e ļ u d e g v ī n s 25 kg kartupeļu, 10 kg diedzētu graudu miltu, 750 g rauga. Ļoti tīri nomazgātus kartupeļus sasmalcina uz rīves. Nelielā verdoša ūdens daudzumā iejauc diedzēto graudu miltus un rūpīgi izmaisa. Šim šķidrumam pievieno sarīvētos kartupeļus, samaisa, atdzesē līdz tikko slaukta piena temperatūrai un pievieno raugu. Kad brāga norūgusi, destilē. *** 15 kg kartupeļu, 10 l ūdens, 200 g rauga, 1 kg miltu, nedaudz kviešu salmu. Sarīvē tīri nomazgātus kartupeļus un pievieno siltu (60 C) vārītu ūdeni, miltus un nedaudz sasmalcinātu kviešu salmu. Visu rūpīgi samaisa. Kad šķidrums kļūst gaišs, to nolej, bet atlikušo masu atkal pārlej ar ūdeni, kura temperatūra ir +50 C. Samaisa, nedaudz nostādina, nolej un sajauc ar iepriekš nolieto šķidrumu. Pievieno raugu, raudzē 2 nedēļas, pēc tam destilē. *** 10 kg kartupeļu, 6 kg auzu miltu, 1,8 kg rauga, ūdens. Kartupeļus rūpīgi nomazgā un sarīvē. Auzu miltus pārlej ar verdošu ūdeni un labi izmaisa. Maisot pakāpeniski pievieno sarīvēto kartupeļu masu. Pēc 3 stundām pievieno siltu ūdeni un atkal visu samaisa. Pievieno raugu un izmaisa vēlreiz. Trauku cieši pārklāj un nostādina 3-4 dienas siltā, tumšā vietā, līdz virspusē parādās pūslīši. Pēc tam tūlīt destilē. C ukurbiešu degvīns 5 kg cukura, 101 ūdens, kg cukurbiešu, 500 g rauga. Cukurbietes notīra, sarīvē uz rupjas rīves un izcep krāsnī. Atdzesē līdz C temperatūrai, pievieno cukuru, siltu ūdeni un nelielā ūdens daudzumā izšķīdinātu raugu. Visu rūpīgi samaisa, trauku pārsedz ar vāku un ļauj siltā vietā rūgt 3-4 dienas. Kad bietes nosēdušās trauka dibenā un virspusē izveidojusies garoziņa, brāga ir norūgusi. Pēc tam destilē. 36

38 *** 25 l cukurbiešu sulas, 150 g rauga. Uz rupjas rīves sarīvētas cukurbietes apmēram stundu novāra un nospiež sulu. Pievieno raugu un raudzē siltā vietā 5-6 dienas. Cukurs nav vajadzīgs. Kad brāga norūgusi, to filtrē un destilē. Iegūst 5 1degvīna. 8 kg cukurbiešu, 5-6 kg cukura, 10 l ūdens, 500 g rauga. Notīrītas cukurbietes sarīvē uz rupjas rīves un novāra. Kamēr bietes vēl siltas, tām pievieno ūdeni, kura temperatūra ir +25 C, un nelielā ūdens daudzumā izšķīdinātu raugu. Brāgai ļauj siltā vietā rūgt 3-4 dienas. Kad biešu masa nogrimusi trauka dibenā un pārklājusies ar garoziņu, šķidrumu destilē divas reizes. Z irņu degvīns 3 kg zirņu, 3 glāzes malta iesala, 200 g rauga. Zirņus samaļ, ieber ūdenī, pastāvīgi maisot, un vāra, līdz iegūst pabiezu vienmērīgu masu. Tad masu nedaudz atdzesē, pievieno iesalu, rūpīgi izmaisa un ļauj 2-3 stundās cietei pārvērsties cukurā. Pēc tam visu ielej traukā, pievieno raugu un siltā vietā raudzē 5 dienas. Kad masa norūgusi, to destilē. Var iegūt 3 1degvīna. Ja zirņus iepriekš sadiedzē, var iztikt bez iesala. Risu degvīns 3 kg rīsu, 10 l ūdens, 3 glāzes malta iesala, 200 g rauga. Rīsus novāra ūdenī, atdzesē līdz istabas temperatūrai, pievieno iesalu, izmaisa un atstāj uz stundām. Pēc tam visu rūpīgi izmaisa, pievieno raugu un ļauj siltā vietā rūgt 5-6 dienas. Brāgu filtrē un destilē. Iegūst 4 1 degvīna. Ā bolu degvīns 20 l ābolu sulas, 1,8 kg cukura, 120 g rauga. Ābolus sasmalcina un izspiež sulu, pievieno cukuru un raugu. Siltā vietā raudzē nedēļu, pēc tam filtrē un destilē. 37

39 Ķ i r š u d e g v ī n s 20 kg ķiršu, 2 kg cukura, 200 g rauga. Ķiršus atbrīvo no kauliņiem, saspaida, pievieno cukuru un izšķīdinātu raugu. Raudzē vidēji siltā telpā un pirmās divas dienas periodiski izmaisa. Izņemtos kauliņus sasmalcina, pēc brāgas norūgšanas pievieno tai un destilē. Var iegūt 8 1laba degvīna. Pīlādžu degvīns 3 kg nogatavojušos pīlādžogu, kas ievāktas pirms salnām, 12 l maizes kvasa, g rauga, 6 1 pašdarinātā degvīna. Ogas saspaida, pievieno raugu un pārlej ar kvasu. Raudzē C temperatūrā. Kad gāzes pūslīši vairs neizdalās, destilē. Pēc tam pievieno pašdarināto degvīnu un atkal destilē. D egvīns no tomātu pastas 800 g tomātu pastas, 8 kg cukura, 0,5 l alus, ūdens. Siltā ūdenī izšķīdina cukuru un tomātu pastu, pēc tam pievieno alu. Raudzē siltā vietā, līdz brāga ir norūgusi, destilē. Iegūst 6 1degvīna. Ķ irbju degvīns Ķirbim nogriež miziņu un izņem sēklas, pēc tam sagriež gabaliņos un vāra, līdz ķirbji kļūst mīksti. Uz 2 daļām ķirbju nepieciešama 1 daļa ūdens. Mīkstos ķirbjus saspaida putriņā un pievieno miežu iesalu. Masu salej traukā, pārlej ar karstu ūdeni, uzliek traukam vāku un atstāj uz 30 minūtēm. Pēc tam masu rūpīgi izmaisa un pievieno aukstu ūdeni. Kad masa atdzisusi līdz tikko slaukta piena temperatūrai, pievieno raugu, ļauj siltā vietā norūgt un destilē. D egvīns no apelsīnu sulas 6 l apelsīnu sulas, 200 g rauga, 1 glāze ūdens. Apelsīnu sulai pievieno siltā ūdenī izšķīdinātu raugu un ļauj siltā vietā norūgt 15 dienas. Kad brāga norūgusi, destilē. 38

40 V ī n o g u d e g v ī n s 1 spainis vīnogu atlieku, no kurām izspiesta sula vīnam, 301 ūdens, 5 kg cukura, 100 g rauga. Spainim vīnogu atlieku uzlej ūdeni, pievieno cukuru un raugu un atstāj siltā vietā norūgt 7 dienas. Pēc divkārtējas destilācijas iegūst 7 1laba, dzidra degvīna. D egvīns no ātri raudzējamas brāgas 4 kg cukura, 201 vārīta ūdens, 400 g rauga, 20 nevārīti kartupeļi, 2 glāzes piena, 3 kukulīši rupjmaizes. Raugu izšķīdina vārītā ūdenī, pievieno cukuru, pienu, rupjmaizi un rīvētus nevārītus kartupeļus. Visu samaisa un raudzē 24 stundas, pēc tam destilē. Japāņu degvīns Japāņu degvīnu gatavo no rīsiem un rīsu iesala. Misu no rīsiem un iīsu iesala noraudzē, pievienojot labi izsautētus rīsus. Destilē divas reizes. Japāņu degvīnu lieto karstu. 39

41 Degvīni C itronu degvīns 300 g citronu miziņu, 300 g vijolīšu sakņu, 10 l pašdarinātā degvīna. Citronu miziņas un vijolīšu saknītes sasmalcina, pārlej ar degvīnu un nostādina siltā vietā 7 dienas. Pēc tam destilē. *** 600 g citronu miziņu, 30 g sāls, 600 g cukura, 6 1pašdarinātā degvīna. Citronu miziņas sasmalcina, pievieno vārāmo sāli, pārlej ar degvīnu un nostādina 5 dienas. Pēc tam destilē un saldina ar cukura sīrupu. *** 600 g citronu miziņu, 4 g krustnagliņu, 20 g koriandra, 100 g greipfrūtu miziņu, 4 lpašdarinātā degvīna. Citronu miziņas pārlej ar degvīnu, pievieno greipfrūtu miziņas, krustnagliņas, sasmalcinātu koriandru un nedaudz ūdens. Nostādina siltā vietā 30 dienas. Pēc tam destilē, saldina ar sīrupu, filtrē. Ķ imeņu degvīns 300 g ķimeņu, 500 g cukura, 6 1 pašdarinātā degvīna. Ķimenes sasmalcina ne pārāk sīkās daļiņās, pārlej ar degvīnu, nostādina 2 nedēļas, pēc tam destilē. Iegūto produktu saldina ar cukura sīrupu. Ķimeņu degvīns vienmēr uzskatīts par īpašu dzērienu, tāpēc bez vienkāršotās receptes sniedzam arī pilnīgāku, kas dzērienam piešķir īpaši izsmalcinātu garšu. 900 g ķimeņu, 100 g anīsa, 40 g diļļu sēklu, pa 20 g kaltētu citrona un greipfrūtu miziņu, 8 l pašdarinātā degvīna, cukurs pēc garšas. Visas piedevas sasmalcina, sajauc un pārlej ar attīrītu pašdarināto degvīnu. Nostādina siltā vietā 15 dienas. Destilē un saldina ar cukura sīrupu. 40

42 *** 200 g ķimeņu, 100 g koriandra, 50 g anīsa, 101 pašdarinātā degvīna. Visas piedevas sasmalcina, sajauc un pārlej pašdarināto degvīnu. Nostādina 2 nedēļas, destilē un saldina pēc garšas. Piparmētru degvīns 150 g kaltētu piparmētru, pa 20 g vērmeļu, anīsa un salviju, 10 g rozmarīna, pa 5 g krustnagliņu, kanēļa un kardamona, 10 l pašdarinātā degvīna. Visas piedevas sasmalcina, sajauc un pārlej ar pašdarinātu graudu degvīnu. Nostādina 4 dienas, destilē, pievieno sīrupu pēc garšas, filtrē. *** 80 g kaltētu piparmētru, pa 20 g smaržīgo piparu, citrona miziņu, vērmeļu, pa 10 g dižzirdzenes sakņu, sāls, pa 6 g kumelīšu un sandala, 151 pašdarinātā degvīna, 600 g cukura. Sasmalcinātas piedevas pārlej ar degvīnu, nostādina 2 nedēļas, pēc tam destilē. Saldina ar cukura sīrupu. 300 g kaltētu piparmētru, 60 g sāls, 800 g medus, 5 l pašdarinātā degvīna. Sastāvdaļas sajauc un pārlej ar pašdarināto degvīnu. Nostādina 4 dienas, destilē un filtrē. V ērmeļu degvīns 300 g kaltētu vērmeļu galotņu, 60 g sāls, 11 l pašdarinātā degvīna, 1,2 kg medus. Sastāvdaļām pārlej degvīnu, nedēļu nostādina, pievieno medu un destilē. *** 800 g kaltētu vērmeļu galotņu, pa 25 g dižzirdzeņu un vijolīšu sakņu, 20 g raudeņu lapu, 2 g anīsa eļļas, 6 l pašdarinātā degvīna, 600 g cukura. Sasmalcinātas piedevas pārlej ar attīrītu pašdarināto degvīnu un nostādina 30 dienas. Pēc tam destilē un pievieno cukura sīrupu. Ja degvīnā ieliek dažas lupstāja lapiņas, tas iegūst smaragdzaļu nokrāsu. 41

43 A n ī s a d e g v ī n s 400 g anīsa, 50 g ķimeņu, 40 g vijolīšu sakņu, 45 g kaltētu citrona miziņu, 7,5 l pašdarinātā degvīna. Visas piedevas sasmalcina, pārlej ar degvīnu, nostādina 3 dienas un destilē. 350 g anīsa sēklu, 200 g diļļu sēklu, 20 g ingvera, 15 g citrona miziņu, 15 g sāls, 101 pašdarinātā degvīna. Anīsa un diļļu sēklas sasmalcina, pārlej ar divreiz destilētu pašdarināto degvīnu un nostādina 1 mēnesi. Pēc tam pievieno 5 1pašdarinātā degvīna un destilē. Iegūtajiem 10 1degvīna pievieno citrona miziņas, ingveru, sāli un nostādina vēl 1 mēnesi. Iegūto degvīnu filtrē. K rustnagliņu degvīns 100 g krustnagliņu, 6 1 pašdarinātā degvīna, 2 kg cukura, 2 l ūdens. Krustnagliņas sasmalcina, pārlej degvīnu, pudeli aizkorķē un siltā vietā nostādina vienu nedēļu. Pēc tam no cukura un ūdens savāra sīrupu, sajauc ar degvīnu, sakrata, ļauj nostāvēties vēl diennakti, tad filtrē. Pīlādžu degvīns Pīlādžogas ievāc pēc pirmajām salnām, kad tās daļēji zaudējušas rūgtumu un kļuvušas saldākas. 800 g notīrītu pīlādžogu, 1 kg cukura, 70 spirts. Pīlādžogas un cukuru ieber trīslitru burkā, pārlej spirtu un nostādina gaismā 3 nedēļas. Nolej, izkāš un iegūto degvīnu salej pudelēs. Ja neizmanto pašdarināto degvīnu, bet tagad viegli nopērkamo 96 spirtu, tas jāatšķaida ar ūdeni. Atšķaidot spirts vienmēr jālej ūdenī, nekad otrādi! Pīlādžu degvīna izgatavošanai izmanto 70 spirtu, taču vairums garšaugu un aromātisko vielu savu aromātu vislabāk atdod degvīnam. Šāds degvīns ir vispiemērotākais arī visiem stiprajiem dzērieniem. 42

44 Garšaugu degvīns Pa 17 g majorāna, salvijas, kanēļa, krustnagliņu, muskatrieksta, 1,5 kg cukura, 6 1 pašdarinātā degvīna. Garšvielas sasmalcina, pievieno cukuru un degvīnu. Nostādina 2-3 diennaktis, pēc tam destilē. Kalmju jeb kapteiņa degvīns 650 g kalmju sakņu, 2 ēdamkarotes sāls, 13 l pašdarinātā degvīna. Kalmju saknēm pievieno sāli, pārlej degvīnu, 10 dienas nostādina. Saldina ar cukura sīrupu. A romātiskais degvīns 40 g salvijas, 30 g izopa, pa 20 g majorāna un olīvu, pa 20 g rudzupuķu un ķimeņu, pa 15 g kalmju un peoniju sakņu, 10 g dižzirdzenes sakņu, 7 l pašdarinātā degvīna. Sastāvdaļas sasmalcina, samaisa un pārlej degvīnu. Nostādina 5 dienas, nokāš. Lauru degvīns 40 g lauru lapu, pa 15 g kadiķogu, muskatriekstu, kalmju sakņu, citrona miziņu, kardamona, rozmarīna, koriandra, piparmētru, 400 g cukura, 6 l pašdarinātā degvīna. Sastāvdaļas sasmalcina, pārlej degvīnu. Nostādina 15 dienas, destilē un saldina ar cukura sīrupu. Priežu degvīns 300 g priežu pumpuru, 7 1 degvīna, 800 g cukura, 1 1 ūdens. Jaunajiem priežu pumpuriem pārlej degvīnu, trauku noslēdz un ļauj 5 dienas ievilkties. Pēc tam destilē un pievieno cukura sīrupu. «ČlNGISHANA» DEGVĪNS 900 g anīsa sēklu, 141 labi attīrīta, stipra degvīna. Anīsa sēklas sasmalcina ne īpaši sīkos gabalos, pārlej ar 5 1degvīna un ļauj ievilkties 3 dienas. Pēc tam pievieno vēl 9 1degvīna un destilē. 43

45 Saldie degvīni Saldais aveņu degvīns Ar tīrām, pārlasītām avenēm piepilda pudeli vai burku, pārlej ar stipru pašdarināto degvīnu, lai šķidrums tik tikko nosegtu ogas. 3 dienas tur saulainā vietā (uz loga). Pēc tam degvīnu nolej un atsevišķi sagatavo sīrupu. Uz 11 degvīna g cukura un 200 g ūdens. Ūdeni ar cukuru uzkarsē līdz viršanai divas reizes, rūpīgi nosmeļ putas un lēnām, pastāvīgi maisot, degvīnu caur speciālu filtru ielej karstajā sīrupā. Filtrs sastāv no piltuves, kurā ielikta vates kārtiņa, uz tās smalkas bērza oglītes, kas pārklātas ar flaneļa audumu. Pēc tam caur tādu pašu filtru visu maisījumu salej pudelēs un ļauj dažas nedēļas nostādināties. Tad ļoti uzmanīgi (vislabāk ar gumijas caurulītes palīdzību), lai degvīnu nesaduļķotu ar nosēdumiem, to pārlej citā pudelē. Tādā pašā veidā sagatavo arī citus saldos degvīnus. Saldais degvīns ar krustnagliņām 8 g krustnagliņu, 2 g kanēļa, 2 g citrona miziņu, 1 litrs stipra pašdarinātā degvīna. Sastāvdaļas sasmalcina ne īpaši sīkos gabaliņos un pārlej degvīnu. Pēc 3 nedēļām rīkojas tāpat kā ar aveņu degvīnu. Saldais piparmētru degvīns g kaltētu piparmētru, 1 l stipra pašdarinātā degvīna. Piparmētrām pārlej degvīnu. Pēc 3 nedēļām rīkojas tāpat kā ar aveņu degvīnu. Saldais anīsa degvīns g anīsa, 1 g kanēļa, 1 g krustnagliņu, 3 g citronu miziņu, 1 1 stipra pašdarinātā degvīna. Sastāvdaļām pārlej degvīnu. Viss pārējais tāpat kā iepriekš. 44

46 S a l d a i s c i t r o n u v a i a p e l s ī n u d e g v ī n s 1 l stipra degvīna, g plāni nogrieztu citrona vai apelsīna miziņu virsējā kārta. Citrona vai apelsīna miziņām pārlej degvīnu. Nostādina 2-3 mēnešus siltā vietā. Turpmākā sagatavošana tāda pati kā aveņu degvīnam. Saldais ogu degvīns 2,4 kg ķiršu, 0,6 kg sarkano jāņogu, 0,6 kg aveņu, cukurs, rūgtās mandeles, kanēlis, krustnagliņas, degvīns. Ogas saspaida porcelāna vai emaljētā traukā un atstāj uz 6 stundām. Pēc tam no maisījuma izspiež sulu, tajā ielej tādu pašu daudzumu attīrīta degvīna un rūpīgi samaisa. Iegūto šķidrumu nosver un uz katriem 400 g pievieno 100 g cukura. Kad cukurs pilnīgi izkusis, uz katriem 400 g pievieno 4 g sasmalcinātu rūgto mandeļu, 1 g kanēļa un 1 g krustnagliņu. Visu samaisa kopā, salej burkā vai pudelē, cieši aizkorķē un noliek saulainā vietā uz 6 nedēļām. Katru dienu šķidrums 3-4 reizes jāsaskalo. Pēc tam degvīnu rūpīgi filtrē, pārlej tīrās pudelēs, aizkorķē un uzglabā tumšā, vēsā vietā. Saldais degvīns no aprikožu kauliņiem 2 kg aprikožu kauliņu, 30 g koriandra, 20 g kanēļa, 25 g krustnagliņu, 8 l degvīna, 3,5 kg cukura. Sasmalcinātus, ar garšvielām sajauktus kauliņus pārlej ar degvīnu, trauku cieši noslēdz un nostādina siltā vietā 3 nedēļas. Tad pievieno cukuru, trauku atkal noslēdz un nostādina vienu nedēļu. Pēc tam degvīnu nokāš un filtrē. Saldais melno aroniju degvīns 500 g melno aroniju, 5 l degvīna, 1,5 kg cukura. Ogas saspaida un pārlej ar ūdeni, lai tas tik tikko pārsegtu ogas. Pēc pāris stundām pievieno degvīnu un vēl pēc pāris stundām destilē uz lēnas uguns. Pievieno cukuru un filtrē. 45

47 S a l d a i s l i e p u d e g v ī n s Piepilda ar liepu ziediem burku, pārlej degvīnu, burku noslēdz un nostādina 1,5 mēnešus. Nolej šķidrumu, uz 1 litru degvīna pievieno cukura sīrupu, kas izgatavots no 200 g cukura. Saldais korinšu degvīns 2,5 kg korinšu, 3 l degvīna, 800 g cukura. Korinšu degvīnam izmanto pilnīgi nogatavojušās ogas, kad tām ir tumši violeta vai gandrīz melna krāsa un patīkama rozīņu garša. Rūpīgi nomazgātas un attīrītas ogas saspaida, pārlej ar degvīnu un nostādina 2 nedēļas saulē. Nokāš, degvīnam pievieno cukura sīrupu un atkal noliek saulē uz 3 diennaktīm. Vēlreiz nokāš, iepilda pudelēs, aizkorķē un uzglabā vēsā vietā. Saldais rožu degvīns 400 g rožu ziedlapiņu, 1 l silta ūdens, 1 l stipra degvīna, 400 g cukura, pa 5 g kanēļa un krustnagliņu. Rožu ziedlapiņas pārlej ar siltu ūdeni un nostādina 2-3 dienas siltā vietā, pēc tam nokāš. Šķidrumam pielej tieši tikpat daudz degvīna, izmaisa, trauku noslēdz un nostādina siltā vietā 24 stundas. Pēc tam nokāš. Saldais apelsīnu degvīns 3 kg apelsīnu, 101 degvīna, 1,2 kg cukura, 4 l ūdens. Svaigus apelsīnus ar visu miziņu sagriež gabaliņos un pārlej ar degvīnu. Nostādina 20 dienas, nolej šķidrumu, pievieno cukura sīrupu un nokāš. 46

48 Liķieri Liķieri ir saldi stiprie alkoholiskie dzērieni. Pēc spirta daudzuma liķierus iedala stiprajos (35-45 tilpuma % alkohola) un deserta liķieros (25-30%). Pazīstamākie Latvijā rūpnieciski ražotie liķieri ir «Allažu ķimelis», «Benediktīns» (sākotnēji izgatavots benediktīniešu ordeņa klosteros), «Šartrēze» (pirmie izgatavoja kartēziešu klostera mūki), «Moka». Liķieru gatavošanai izmanto spirtotas augļu un ogu sulas, dažādu augu daļu izvilkumus spirtā, ēteriskās eļļas, esences, kafijas pupiņas, cukura sīrupu utt. Arī mājas apstākļos iespējams izgatavot labus un garšīgus liķierus, izmantojot pašgatavoto degvīnu, kas vairākkārt destilēts. Saldināšanai uz 1 1 spirta nepieciešami 800 līdz 1100 g cukura un 400 līdz 600 g ūdens. Cukuru ieber ūdenī un vairākkārt uzkarsē līdz viršanas temperatūrai, īpaši rūpīgi nosmeļot putas, pēc tam nedaudz atdzesētā, bet vēl karstā cukura sīrupā lēnām, pastāvīgi maisot, ielej sagatavoto spirta un aromātisko vielu maisījumu. Aromātisko vielu vai esenču daudzums atkarīgs no jūsu gaumes. Ļaujiet dzērienam minūtes ievilkties, pēc tam izkāsiet caur ogļu filtru. Pudelēs salietais dzēriens pēc pāris nedēļām uzmanīgi jānolej no iespējamiem nosēdumiem un jāpārlej tīrās pudelēs. Visgaršīgākais liķieris būs tad, ja ļausiet tam vēl kādu laiku «nogatavoties». ROŽU LIĶIERIS Savāc tikko izplaukušu rožu ziedlapiņas, apgriež baltās maliņas, sapilda traukā un pārlej ar spirtu tā, lai tas tikko apsedz ziedlapiņas. Atstāj saulē uz trim dienām. Pēc tam spirtu nolej, ziedlapiņas izmet, bet to pašu spirtu uzlej uz svaigām ziedlapiņām. Tad visu to atkārto vēlreiz. Sīrupa sagatavošanai nepieciešams rožu ūdens, ko iegūst, destilējot uz rožu ziedlapiņām vairākkārt nostādinātu ūdeni. Šajā rožu ūdenī izšķīdina cukuru (uz g rožu ūdens 800 g cukura) un iegūtajā sīrupā ielej uz ziedlapiņām nostādināto spirtu. 47

49 Citronu vai apelsīnu liķieris gplāni nomizotu citronu vai apelsīnu miziņu, 1,51 stipra degvīna, 1,5-2 kg cukura. Citronu vai apelsīnu miziņām pārlej degvīnu, ļauj vienu nedēļu siltā vietā ievilkties, nokāš un sajauc ar cukura sīrupu. A veņu liķieris g aveņu sulas, 1-1,2 kg cukura, 1 1 spirta. Svaigas, gatavas un tīri nomazgātas ogas saberž, caur audeklu izspiež sulu, sajauc ar cukuru pēc garšas, trīs reizes uzkarsē līdz viršanai un rūpīgi nosmeļ putas. Sīrupu atdzesē un tajā ielej spirtu. Pēc tam nokāš, nostādina un pilda pudelēs. Kafijas liķieris 50 g maltas kafijas, 200 g ūdens, 500 g spirta, 250 g cukura. Savāra kafiju un ūdeni, novārījumu pārlej noslēdzamā traukā un nostādina apmēram diennakti. Pēc tam šķidrumu filtrē caur audeklu, pievieno spirtu un sīrupu. Pēc dažām stundām liķieri filtrē, līdz tas kļūst dzidrs. O lu liķieris 6 olu dzeltenumi, 250 gpūdercukura, V2 paciņas vanilīncukura, 2 burciņas kondensētā piena, 250 g spirta. Olu dzeltenumus rūpīgi sajauc ar pūdercukuru, vanilīncukuru un kondensēto pienu. Visus komponentus izmaisa līdz viendabīgai masai un pārlej ar spirtu vai vairākkārt destilētu pašdarinātu degvīnu. Liķierim jāļauj slēgtā traukā «nogatavoties» vairākas nedēļas. T ējas liķieris 100 g tējas, 500 g cukura, 1,81 stipra degvīna, 16 g citronu miziņu, daži grami kanēļa un krustnagliņu, 1 1 ūdens. Tēju, citronu miziņas, kanēli un krustnagliņas pārlej ar verdošu ūdeni un nostādina 30 minūtes. Šķidrumu nolej, pievieno cukura sīrupu un degvīnu, pēc tam nokāš. 48

50 Z emeņu liķieris 1 l zemeņu sulas, 2 kg cukura, 1 l spirta vai vairākkārt destilēta pašdarinātā degvīna, 1,5 l ūdens. Svaigas ogas izberž caur sietu un nospiež sulu. Savāra cukura sīrupu, sajauc ar zemeņu sulu, divas reizes uzkarsē līdz viršanas temperatūrai, nosmeļ putas, atdzesē, pievieno spirtu. Nokāš un nostādina 2-3 nedēļas. Zemeņu sulas vietā var izmantot 1,5 kg zemeņu. Pīlādžu liķieris 3 kg pīlādžu ogu, 3 l sīrupa, 6 1 degvīna, garšvielas pēc vēlēšanās. Piepilda trauku ar pīlādžu ogām, pārlej ar aukstu sīrupu un degvīnu. Trauku noslēdz un novieto siltā vietā uz 25 dienām. Liķieri filtrē un pilda pudelēs. Šokolādes liķieris 300 g šokolādes, 1 1 degvīna, 200 g cukura. Šokolādi izkausē, sajauc ar degvīnu un atstāj vēsā vietā uz 7 dienām. Savāra cukura sīrupu un ielej tajā šokolādes un degvīna maisījumu. Pēc tam liķieri filtrē. B rūkleņu liķieris 3 kg brūkleņu, 3 l degvīna, 1 l ūdens, 1,5 kg cukura. Nomazgā un apžāvē nogatavojušās brūklenes, saspaida un izspiež sulu. Izspiesto sulu sajauc ar degvīnu un atstāj 3 diennaktis siltā vietā, laiku pa laikam šķidrumu samaisot. Pēc tam sajauc ar biezu cukura sīrupu. Salej pudelēs, pēc pāris nedēļām rūpīgi nolej no iespējamiem nosēdumiem, uzglabā tīrās pudelēs. Baziliku liķieris 200 g baziliku lapiņu, 3 l degvīna, 2,5 kg cukura, 1,5 l ūdens. Baziliku lapiņas pārlej ar degvīnu un pēc divām dienām destilē uz mērenas uguns. Sagatavo cukura sīrupu, ielej tajā degvīnu, nokāš, sapilda pudelēs un rūpīgi aizkorķē un aizlako. Bazilika smarža ātri zūd, ja liķieri glabā slikti aizkorķētās pudelēs. 49

51 Jasmīnu liķieris 800 g jasmīnu ziedu, 1 l degvīna, 200 g cukura. Šo liķieri gatavo no svaigiem jasmīna ziediem. Ziedus apžāvē cepeškrāsnī, sasmalcina un piepilda ar tiem trauku gandrīz līdz augšai. Pēc tam pārlej ar degvīnu, cieši noslēdz un ļauj siltā vietā vai saulē ievilkties 1,5 mēnešus. Nokāš un pievieno cukuru. Ķimeņu liķieris 750 g ķimeņu, 1,2 l stipra degvīna, 0,5 kg cukura, 10 gzvaigžņanīsa, 3 g kanēļa, pa 2 g krustnagliņu un muskatrieksta, 1,5 g vanilīna, 0,3 l ūdens, nedaudz citrona miziņu. Visas piedevas sasmalcina, samaisa, pārlej ar degvīnu un ļauj ievilkties 2 mēnešus. Nokāš, sajauc ar cukura sīrupu, krāsai var pievienot nedaudz safrāna. Pēc 5 dienām nokāš un pilda pudelēs.

52 Satura rādītājs PAŠDARINĀTĀ DEGVĪNA IZGATAVOŠANAS TEHNOLOĢIJA. Izejvielas izvēle un sagatavošana... Raudzēšana... Destilēšana... Destilācijas aparāti... Mājas apstākļos iegūtā degvīna uzlabošana un aromatizēšana RECEPTES... Brāgas receptes... Degvīni... Saldie degvīni... Liķieri

53 Piezīmēm

54 Redaktore Ilze Čerņevska Maketētāja Lilija Rimicāne SIA «Izdevniecība Avots» grāmatu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība: Puškina ielā 1a, tālrunis: , grāmatas var iegādāties arī

55 Reģistrācijas apl. Nr SIA «Izdevniecība Avots», Puškina ielā la, Rīgā, LV Iespiesta SIA «Jelgavas tipogrāfijā», Langervaldes ielā la, Jelgavā, LV

56