FENOLOĢIJAS VADLĪNIJAS
|
|
- Henriks Zālītis
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 FENOLOĢIJAS VADLĪNIJAS
2 Vadlīnijas izstrādātas projekta Klimata valoda ietvaros, kas tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta programmas Nacionālā klimata politika atbalstu. Projekta vadošais partneris Projekta partneri TEKSTS VALDA BARONIŅA, NORA RUSTANOVIČA ZĪMĒJUMI RŪTA KAZĀKA MAKETS LAUMA STRAZDIŅA 206
3 Sveiks, topošais, esošais dabas pētniek zinātnieku labākais draugs! Visticamāk Tu jau esi dzirdējis vārdu salikumus klimata mainība, temperatūra pieaug, 205. gads ir bijis siltākais gads meteoroloģisko (laikapstākļu) novērojumu vēsturē, ledāji kūst ne vienu vien reizi. Un tā ir patiesība! Klimats uz zemeslodes mainījies vienmēr, un tas ir dabisks process, bet kā atzīst 97% zinātnieku klimata mainība nekad nav notikusi tik strauji kā tagad, un to ir ietekmējis cilvēks. Augi un dzīvnieki visjutīgāk reaģē (ietekmējas) uz izmaiņām apkārtējā vidē. Piemēram, ja gaisa temperatūra agrā pavasarī ir kaut vai par C augstāka nekā vidēji, augu attīstība (lapu plaukšana, ziedēšana) var iestāties pat par vienu nedēļu agrāk, un augu dzīvē tas ir ļoti daudz. Zinātnieki uzskata, ka fenoloģisko datu jeb dabas novērojumu analīze ir vienkāršākais, lētākais un vieglākais veids, kā pierādīt un pamatot, ka klimats mainās. Bet zinātnieki nevar būt visur un izpētīt, kā fenoloģiskais pavasaris vai rudens iestājas katrā Latvijas un Eiropas vietā, tāpēc zinātniekiem nepieciešami palīgi Tu. Veicot dabas novērojumus, Tu palīdzi zinātniekiem! Balstoties uz novērojumiem, pētnieki veido nākotnes modeļus, prognozē riskus un ieguvumus dažādām saimniecības nozarēm, izstrādā publikācijas un domā, kā palīdzēt sabiedrībai. Kā jau zinātnē visam jābūt precīzam un korektam, tāpēc esam izstrādājuši Tev vadlīnijas, kas palīdzēs novērot dabu zinātniski pareizi. Ja Tevi interesē putni, atver 7. lappusi un izpēti, kā un ko novērot! Ja Tevi aizrauj kukaiņu dzīve lasi 28. lappusi. Ja Tev patīk vērot krāsas, pēti augus pavasarī un rudenī! Tā kā gadu no gada lapu plaukšana un ziedēšana, putnu atlidošanas laiks iestājas dažādi, pašā sākumā meklē dabas kalendāru, kur apkopoti vidējie datumi, kad dabā sākas kādas pārmaiņas, ko jāpaspēj novērot. Bet jāatceras, ka dabu rāmīšos un kalendārā ielikt nevar, tāpēc sāc novērot jau divas nedēļas pirms dabas kalendārā norādītā datuma. Piemēram, nepārspētajā rekordgadā 990. gadā lazdas un baltaklšņi sāka ziedēt jau janvāra beigās gandrīz mēnesi pirms ierastā laika! Ja novēro kokus, tad atceries, ka kokam jābūt vismaz 5 gadus vecam, vēro un fotogrāfē koka dienvidu pusi. Lejuplādē dabas novērojumu lietotni Dabas dati un laid dabā! Vai pievieno savus novērojumus datorā Vēl labāk, ja vari savus novērojumus nofotogrāfēt! Ķer mirkli ar pirmo zilo vizbulīti vai pirmo dzeguzes ku kū un sūti zinātniekiem savus novērojumus!
4 SATURS AUGI PARASTĀ LAZDA ZILĀ VIZBULĪTE ĀRA BĒRZS PARASTĀ KĻAVA GAIĻBIKSĪTE PARASTĀ IEVA MEŽA ZAĶSKĀBENE EIROPAS SAULPURENE MELLENE SĒNES PARASTĀ GAILENE PUTNI LAUKU CĪRULIS MĀJAS STRAZDS BALTAIS STĀRĶIS DZĒRVE LAUKU BALODIS DZEGUZE BALTĀ CIELAVA SVĪRE ZĪDĪTĀJI BRŪNAIS GARAUSAINIS KUKAIŅI RŪSGANĀ MEŽA SKUDRA KAMENE KRŪKĻU BALTENIS PARASTAIS NĀTRU RAIBENIS AVEŅU ASTAINĪTIS PARASTAIS ODS
5 FENOLOĢISKĀS FĀZES JANVĀRIS FEBRUĀRIS MARTS APRĪLIS MAIJS JŪNIJS JŪLIJS AUGUSTS SEPTEMBRIS OKTOBRIS NOVEMBRIS DECEMBRIS Parastā lazda Zilā vizbulīte Āra bērzs AUGI SĒNES PUTNI ZĪDĪTĀJI KUKAIŅI Parastā kļava Gaiļbiksīte Parastā ieva Meža zaķskābene Eiropas saulpurene Mellene Parastā gailene Lauku cīrulis Mājas strazds Baltais stārķis Dzērve Lauku balodis Dzeguze Baltā cielava Svīre Brūnais garausainis Rūsganā meža skudra Kamene Krūkļu baltenis Parastais nātru raibenis Aveņu astainītis Parastais ods AUGI ZIEDĒŠANA LAPU PLAUKŠANA GATAVAS OGAS LAPU KRĀSOŠANĀS LAPU NOKRIŠANA SĒNES PIRMAIS NOVĒROJUMS PUTNI ATLIDOŠANA/DZIESMA LIGZDAS BŪVĒŠANA UN MAZUĻU BAROŠANA AIZLIDOŠANA ZĪDĪTĀJI ZIEMOŠANA KUKAIŅI PIRMAIS NOVĒROJUMS PIRMAIS ODA DZĒLIENS *AR GAIŠĀKU TONI NORĀDĪTS LAIKS, KAD VAR SĀKT NOVĒROT FENOLOĢISKO FĀZI, TAČU PARASTI PROCESS NORIT VĒLĀK - TAS IEKRĀSOTS TUMŠĀKĀ TONĪ!
6 AUGI JANVĀRIS FEBRUĀRIS MARTS APRĪLIS MAIJS JŪNIJS JŪLIJS AUGUSTS SEPTEMBRIS OKTOBRIS NOVEMBRIS DECEMBRIS Parastā lazda Zilā vizbulīte Āra bērzs AUGI Parastā kļava Gaiļbiksīte Parastā ieva Meža zaķskābene Eiropas saulpurene Mellene ZIEDĒŠANA LAPU PLAUKŠANA GATAVAS OGAS LAPU KRĀSOŠANĀS LAPU NOKRIŠANA
7 PARASTĀ LAZDA Corylus avellana SIEVIŠĶO ZIEDU DRĪKSNAS ( ) VĪRIŠĶO ZIEDU SPURDZES ( ) Viens no agrākajiem ziedētājiem vēl ilgi pirms lapu plaukšanas. Bieži vien sniegs vēl nav nokusis, kad lazdu krūmos var redzēt nokarājamies garas, dzeltenas spurdzes un uz sniega izbirušos putekšņus. Tie ir lazdu vīrišķie ziedi ( ), bet sievišķie ziedi ( ) meklējami vēl nedaudz agrāk. Tie ir grūtāk ieraugāmi, jo paslēpušies nelielos, brūnos pumpuros, kuriem ārpusē redzami tādi kā sārti sariņi sievišķo ziedu drīksnas, kuras uztver vēja atnestos putekšņus. Novērojamās fenoloģiskās fāzes ZIEDĒŠANA a) zied sievišķie ziedi ( ) b) birst putekšņi no vīrišķo ziedu spurdzēm ( ) Lazdas augļi ir rieksti, kas nogatavojas septembrī. Kaut gan lazdas ražo katru gadu, bagātīgu riekstu ražu nevar gaidīt vienmēr, bet gan tikai ik pēc 3 vai 4 gadiem.
8 ZILĀ VIZBULĪTE Hepatica nobilis Zied, kad sniegs nokusis, dažkārt to var ieraudzīt jau marta beigās. Augs piemērojies vēsajam pavasara laikam ziednesis ir blīvi apmatots un arī jaunās lapiņas ir ar matiņiem. Vecās lapas ir ziemzaļas un saglabājas arī zem sniega segas. Jaunās lapas sāk augt pēc noziedēšanas, tās ir tumšzaļas, ādainas, trīsdaivainas. Apziedņa lapas parasti zilas, uz šī fona koši izdalās daudzas baltas Novērojamās fenoloģiskās fāzes ZIEDĒŠANA a) pirmais izplaukušais zieds b) visi ziedi izplaukuši putekšņlapas. Dažkārt paveicas atrast arī sārtus vai baltus ziedus. Vasarā nogatavojas riekstiņu kopauglis. Katram riekstiņam ir balta tauku piedeva, ko sevišķi iecienījušas skudras. Pārvietojot riekstiņus ar visu kāroto piedevu uz savu pūzni, notiek šo augu izplatīšana.
9 ĀRA BĒRZS Betula pendula SIEVIŠĶO ZIEDU SPURDZES ( ) VĪRIŠĶO ZIEDU SPURDZES ( ) Lapas parasti sāk plaukt aprīļa beigās, maija sākumā. Vispirms parādās mazas, krokainas, ierotījušās lapiņas. Dažu dienu laikā lapiņas atrotās un iztaisnojas līdzenas. Vienlaikus ar lapu plaukšanu sākas arī bērza ziedēšana. Bērza ziedi izkārtoti spurdzēs. Sievišķās ( ) spurdzes ir līdz 3,5 cm garas, augšupvērstas. Vīrišķo ( ) ziedu spurdzes ir līdz 0 cm garas, nokarenas. Par ziedēšanas sākumu uzskatām laiku, kad, pakratot vīrišķo ziedu spurdzi, no tās birst putekšņi. Rudenī bērzu lapas sāk krāsoties septembrī, kaut pirmās izmaiņas var manīt arī ātrāk. Parasti bērzu lapas krāsojas dzeltenas un tādas saglabājas diezgan ilgi, nobirst oktobra beigās, novembra sākumā. Novērojamās fenoloģiskās fāzes LAPU PLAUKŠANA pirmās izplaukušās gludās lapiņas ZIEDĒŠANA birst putekšņi no vīrišķo ziedu spurdzēm ( ) LAPU KRĀSOŠANĀS a) lapas sāk krāsoties b) apmēram 50% lapu ir mainījušas krāsu LAPU NOKRIŠANA a) lapas sākušas krist b) gandrīz visas lapas nokritušas
10 PARASTĀ KĻAVA Acer platanoides Tikko zeme atkususi, kļavu stumbros sāk cirkulēt sulas šis laiks ir īss, un jau aprīlī kļavas sāk ziedēt. Zaļgandzeltenie, medaini smaržojošie ziedu pušķi vēsta par drīzo lapu plaukšanu. Vairogveida ziedkopā pušķī daudz ziedu, kas atveras pamazām. Lapas piecstarainas ar 8-5 cm gariem kātiem. Rudenī nogatavojas auglis dvīņspārnulis ar riekstiņu katrā pusē. Viens no visdekoratīvākajiem kokiem lapas krāsojas dažādu toņu sarkanās, oranžās un dzeltenās krāsās. Krāsošanās sākas pēc pirmajām salnām. Novērojamās fenoloģiskās fāzes 2 3 ZIEDĒŠANA ziedkopā izplaukuši pirmie ziedi LAPU KRĀSOŠANĀS a) lapas sāk krāsoties b) apmēram 50% lapu ir mainījušas krāsu LAPU NOKRIŠANA a) lapas sākušas krist b) gandrīz visas lapas nokritušas
11 GAIĻBIKSĪTE Primula veris Sāk ziedēt aprīļa beigās un zied gandrīz visu maiju. Sastopama sausās pļavās pauguru un upju nogāzēs, mežmalās. Lapas biezas, krokainas, kas pāriet īsā, spārnainā kātiņā. Čemurveida ziedkopā daudz mazu dzeltenu ziedu. Vainaglapas apakšējā daļā saaugušas stobriņā, bet galā nesaaugušas atliekušās. Visas auga daļas izmanto tautas medicīnā, bet lapas ir īstas C vitamīna krātuves tās var ēst svaigas vai gatavot salātos. Vasarā pēc noziedēšanas nogatavojas pogaļa, kas ir izslējusies stāvus uz augšu ne vairs nokareni kā ziedi. Sēklām ir neliela balta piedeva, kas garšo skudrām ar to palīdzību gaiļbiksītes sēklas izplatās. Novērojamā fenoloģiskā fāze ZIEDĒŠANA ziedkopā izplaukuši pirmie ziedi
12 PARASTĀ IEVA Padus avium Neliels koks vai liels krūms, līdz 0 m augsts. Ievas parasti sāk ziedēt maijā, bet gados, kad iestājas agrs pavasaris, novērotas ziedam jau aprīļa pēdējā dekādē. Ziedi rindojas līdz 0 cm garās nokarenās ziedkopās ķekaros, tie ir balti un reibinoši smaržīgi, ķekarā atveras pamazām, sākot no ķekara pamata. Ticējums vēsta ja ievas kupli zied, būs bagāts Novērojamā fenoloģiskā fāze ZIEDĒŠANA ziedkopā izplaukuši pirmie ziedi gads, bet ilggadīgi novērojumi liecina, ka ievu ziedēšanas laikā parasti laiks kļūst vēsāks un vērojamas pavasara salnas. Vasarā nogatavojas auglis melns, spīdīgs kaulenis, ko ļoti iecienījuši putni. Arī sugas latīniskajā nosaukumā vārds avium nozīmē putnu. Angļu valodā augs tā arī saucas Bird Cherry putnu ķirši. Gandrīz visas auga daļas ir izmantojamas tautas medicīnā un ogas arī pārtikā.
13 MEŽA ZAĶSKĀBENE Oxalis acetosella Zied maijā, jūnijā. Ziedkātu galos pa vienam ziedam. Baltās vainaglapas ar daudzām sārti violetām dzīsliņām, bet pie pamata dzeltens plankums. Ziedi uz nakti aizveras. Zaķskābeņu lapas ir ļoti maigas, gaiši zaļas, trīsdaļīgas sastāv no 3 sirdsveidīgām lapiņām. Karstumā, kā arī lietus laikā katra lapas sirsniņa pārlokās uz pusēm un sakļaujas ar apakšpusēm. Kā jau auga nosaukums vēsta, tam ir skāba garša ejot pa mežu, droši var uzcienāties un uzņemt vitamīnu devu. Vasarā pogaļās briest sēklas. Kad tās gatavas, pogaļas pārsprāgst un sēklas tiek izmestas vairāku metru attālumā. Izplatās ar skudru palīdzību. Novērojamā fenoloģiskā fāze ZIEDĒŠANA pirmie izplaukušie ziedi
14 EIROPAS SAULPURENE Trollius europaeus Mitru dzīvotņu augs, ko biežāk var ieraudzīt pļavās vai meža laucēs. Tumši zaļās lapas garos kātos, staraini dalītas, bet dzeltenie ziedi atgādina lodveida bumbas, šīs formas dēļ augam doti daudzi nosaukumi bumbuļpuķe, cāļa galva, dzegužbumba. Ziedēt sāk maija vidū vai jūnija sākumā. Zieds nekad pilnīgi neatveras tas saglabā savu lodveida formu, tomēr ir gana liels atvērums, lai pa to varētu iekļūt apputeksnētāji. Pusaizvērtā zieda forma pasargā kukaiņus un arī putekšņus no mitruma, un lietus laikā ziedu galvas nekad nenoliecas, kā tas nereti vērojams citiem ziediem. Zied apmēram divas nedēļas. Augs ir indīgs. Novērojamā fenoloģiskā fāze ZIEDĒŠANA zieds nedaudz pavēries, tajā var iekļūt apputeksnētāji
15 MELLENE Vaccinium myrtillus Līdz 40 cm augsts sīkkrūms. Mellene sastopama priežu mežos. Augam ir neparasti garš saknenis, kas var sasniegt pat 3 m garumu. No sakneņa izaug daudzi melleņu sīkkrūmu dzinumi. Vasarzaļš augs, jo rudenī lapas nobirst, bet pavasarī izaug jaunas lapiņas, un drīz pēc lapu plaukšanas maijā, jūnija sākumā sākas arī melleņu ziedēšana. Ziedi bāli zaļgansārti, vainaglapas saaugušas, galā atlīkušas atgādina mazus, apaļus, nokarenus lukturīšus. Ogas zili melnas ar apsarmi, sāk nogatavoties jūlija vidū. Ražu var ietekmēt pavasara salnas. Novērojamās fenoloģiskās fāzes 2 ZIEDĒŠANA pirmie izplaukušie ziedi OGAS tumšā krāsā, gatavas un sulīgas
16 SĒNES JANVĀRIS FEBRUĀRIS MARTS APRĪLIS MAIJS JŪNIJS JŪLIJS AUGUSTS SEPTEMBRIS OKTOBRIS NOVEMBRIS DECEMBRIS SĒNES Parastā gailene PIRMAIS NOVĒROJUMS VASARĀ
17 PARASTĀ GAILENE Cantharellus cibarius Novērojamā fenoloģiskā fāze PIRMAIS NOVĒROJUMS VASARĀ Parastā gailene ir viena no zināmākajām ēdamajām sēnēm un bieži sastopama Latvijā. Tās dzelteno cepurīti ar viļņaino maliņu mežā var pamanīt jau pa gabalu. Cepurītes virsma ir gluda, ar piltuvveidīgu padziļinājumu centrā un sasniedz 2,5 2 cm platumu. Kātiņš 5 cm garš un 0,8 2 cm resns, bez dobuma, uz galotni, pakāpeniski paplašinoties, pāriet cepurītē. Sastopamas gan jauktos, gan arī lapu koku mežos. Aug visu vasaru, no jūnija līdz pat vēlam rudenim. Gailenes ļoti reti ir tārpainas, kas skaidrojams ar kukaiņu attīstībai nepieciešamo vielu trūkumu.
18 PUTNI JANVĀRIS FEBRUĀRIS MARTS APRĪLIS MAIJS JŪNIJS JŪLIJS AUGUSTS SEPTEMBRIS OKTOBRIS NOVEMBRIS DECEMBRIS Lauku cīrulis PUTNI Mājas strazds Baltais stārķis Dzērve Lauku balodis Dzeguze Baltā cielava Svīre ATLIDOŠANA DZIESMA LIGZDAS BŪVĒŠANA MAZUĻU BAROŠANA AIZLIDOŠANA
19 LAUKU CĪRULIS Alauda arvensis Novērojamā fenoloģiskā fāze DZIESMA pirmā dziesma/novērojums pavasarī Lauku cīrulis ir mazliet lielāks par zvirbuli, dzeltenbrūni melnraibs putns ar nelielu cekulu. Viens no visagrākajiem gājputniem Latvijā no ziemošanas vietām DR Eiropā tas atgriežas martā aprīlī. Daži putni novēroti pat februāra beigās. Lauku cīruli var novērot klajā lauku ainavā ganībās, zālājos un pļavās, kur tas dziedot plivinās gaisā virs laukiem. Cīruļa dziesma ir daudzveidīga vīterošana. Parasti dzied, ilgstoši plivinoties gaisā vai lidojumā, un var dziedāt nepārtraukti pat ilgāk par stundu. Cīruļa dziesmu var dzirdēt visas dienas garumā, sākot ar rīta krēslu, dažkārt arī vēlā vakara tumsā. Reizēm dzied, sēžot uz kāda mietiņa vai cita līdzīga paaugstinājuma.
20 MĀJAS STRAZDS Sturnus vulgaris Novērojamās fenoloģiskās fāzes 2 3 ATLIDOŠANA pirmais novērojums pavasarī Ja tuvumā ir novērojams būrītis, tad var reģistrēt arī šīs fāzes: LIGZDAS BŪVĒŠANA nes ligzdas materiālu MAZUĻU BAROŠANAS SĀKUMS nes barību Arī mājas strazds ir viens no gājputniem, kas visagrāk jau februāra otrā pusē, atgriežas Latvijā no ziemošanas vietām R Eiropā. Neliela daļa no šiem putniem Latvijā pārziemo. Pavasarī un vasarā, riesta laikā, tam ir melns tērps, kas greznots ar zaļganvioletu spīdumu un sīkiem gaišiem raibumiņiem. Pieaugušajiem putniem knābis vasarā ir dzeltens, bet ziemā pelēks. Jaunie putni ir pelēcīgi brūni, knābis tumši brūnganpelēks. Atšķirībā no melnā meža strazda, kas pa zemi pārvietojas ar lēcieniem, mājas strazds pārvietojas soļojot. Mājas strazdu pavasarī var labi novērot dziedam, tupot uz zara, antenas vai vadiem. Šie putni sastopami cilvēku tuvumā, sākot no lauku viensētām līdz pat pilsētām. Ligzdu būvē koku dobumos, ēku sienu spraugās vai būrīšos. Pirms ligzdas būvēšanas putns iztīra būrīti no tajā atrodamā vecā materiāla. Olas sāk dēt aprīļa vidū beigās, pēc divām nedēļām jau šķiļas pirmie mazuļi, pirmais lidojums jūnijā.
21 BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia Novērojamā fenoloģiskā fāze ATLIDOŠANA pirmais novērojums pavasarī Baltais stārķis, saukts arī par svēteli, ir viens no vislabāk pazīstamajiem putniem Latvijā, kas pie mums sastopams lielā skaitā. No ziemošanas vietām Āfrikā baltie stārķi pārrodas marta beigās aprīļa sākumā, un parasti cenšas atgriezties tajā pašā vietā, kur ligzdojuši iepriekšējā gadā. Šie putni galvenokārt uzturas klajā lauku ainavā pļavās, ganībās, tīrumos, un ligzdu visbiežāk būvē viensētās, ceļmalās vai pie fermām. Ligzda var atrasties gan uz kādas būves, piemēram mājas, šķūņa, ūdenstorņa jumta, gan arī kokā vai elektrības staba galā. Putns labprāt izmanto arī cilvēku veidotās ligzdu pamatnes. Ligzdā baltajam stārķim raksturīgs riesta un sasveicināšanās rituāls, kura laikā atliec galvu aiz muguras un ātri, ritmiski klabina knābi. Gadā tam ir viens perējums, kurā izaug trīs līdz pieci mazuļi.
22 DZĒRVE Grus grus Dzērve ir viena no raksturīgākajām mūsu purvu iemītniecēm. Pavasarī un rudenī, migrācijas laikā, šo putnu barus var novērot uz laukiem vai pārlidojot. Vietām arī vasarā sastopami neligzdotāju bari, galvenokārt lielo purvu tuvumā. No ziemošanas vietām Āfrikā dzērves atgriežas marta beigās aprīļa sākumā. Dzērve ir liels, pelēks putns ar raibu kakla un galvas ornamentu sarkanu galvas virsu, baltiem vaigiem un melnu kaklu. Lidojumā un riesta laikā dzērve mēdz izdot skaļu, trompetes skaņas atgādinošu saucienu. Riesta laikā dzērves mēdz arī dejot, lecot gaisā ar izplestiem spārniem. Novērojamās fenoloģiskās fāzes 2 ATLIDOŠANA pirmais novērojums pavasarī AIZLIDOŠANA RUDENĪ pulcēšanās baros uz laukiem un lidojumā
23 LAUKU BALODIS Columba palumbus Novērojamā fenoloģiskā fāze ATLIDOŠANA pirmais novērojums pavasarī Lauku balodis ir lielākais no baložiem, ar pelēku apspalvojumu un vīnsarkanām krūtīm, un vienīgais, kam ir balti plankumi uz kakla un spārniem. No ziemošanas vietām Eiropas dienvidos un Āfrikas ziemeļos atgriežas marta beigās aprīļa sākumā. Lauku baložus var sastapt dažādos mežos, parasti aizaugošu izcirtumu, jaunaudžu, mežmalu tuvumā, arī krūmājos un laukmalēs, stādījumos ap viensētām un aizaugušos augļu dārzos. Uzsākot lidojumu, lauku balodis parasti skaļi sasit spārnus. Riesta lidojumā, sasitot spārnus, uzņem augstumu un tad, lēni planējot, krīt, ko atkārto vairākas reizes.
24 DZEGUZE Cuculus canorus KU-KŪ! KU-KŪ! Novērojamā fenoloģiskā fāze DZIESMA pirmā kūkošana pavasarī Dzeguzi pamanīt ir ļoti grūti, taču dzeguzes tēviņa kūkošanu ku kū, ku kū pavasarī noteikti ir dzirdējis ikviens! Tēviņi kūko gan tupot koka galā, gan lidojot. Ziemu pavada Āfrikā un Latvijā atgriežas aprīļa otrā pusē. Dzeguze ir slaids, baloža lieluma putns ar smailiem spārniem un garu asti. Apspalvojums pelēks vai rūsganpelēks, vēders gaišs ar tumšāk pelēkām šķērssvītrām. Sastopama mežos, krūmājos, parkos un dārzos. Tā pastāvīgi pārlido no vienas vietas uz citu, jo ir viens no retajiem putniem, kas neligzdo. Vai zināji, ka dzeguzes pašas nebūvē ligzdas, bet dēj olas citu putnu ligzdās? Dzegužu mātītes māk izdēt tādas pašas krāsas olas, kā putns, kura ligzdā tās atstāj savu olu. Pēc tam olas perē un putnēnus audzina audžuvecāki.
25 BALTĀ CIELAVA Motacilla alba Novērojamā fenoloģiskā fāze ATLIDOŠANA pirmais novērojums pavasarī Slaids, melnbalti pelēks putns ar garu asti. Latvijā baltā cielava atgriežas no marta beigām līdz maija sākumam. Ziemo R Eiropā, Vidusjūras valstīs un Z Āfrikā, retumis arī Latvijā. Latvijas nacionālais putns atbilstoši savam lepnajam titulam pie mums sastopams it visur apdzīvotās vietās un laukos, upju un ūdenstilpju krastos, jūras piekrastē, purvos, lielos izcirtumos mežā, arī pilsētās. Pa zemi baltā cielava pārvietojas ejot vai skrienot, bieži šūpo asti. Tēviņiem raksturīga riesta uzvedība - dejas, kad tas sabozies, izplesto asti pa zemi vilkdams un sasteigti dziedādams, grozās ap mātīti. Baltās cielavas pārtiek no kukaiņiem.
26 SVĪRE Apus apus Novērojamā fenoloģiskā fāze ATLIDOŠANA pirmais novērojums pavasarī Svīres ir tumši brūnas, bet pret debesīm izskatās melnas, uz pazodes mazs gaišs laukumiņš. Tām ir gari sirpjveida spārni un īsa šķelta aste. Lidojumā nekad nepiekļauj spārnus ķermenim kā bezdelīgas. Latvijās svīres ierodas maijā, bet atpakaļ uz siltajām zemēm dodas augustā septembrī. Ziemu tās pavada Āfrikas dienvidu daļā. Svīres visbiežāk sastopamas apdzīvotās vietās, kur tās ligzdo pažobelēs, ēku spraugās, putnu būrīšos vai koku dobumos. Atšķirībā no bezdelīgām un čurkstēm svīres nekad nesēž uz vadiem, antenām un citiem objektiem. Lidojums šiem putniem ir straujš un spēcīgs, bet, ja nejauši nolaidusies zemē, svīre bezspēcīgi guļ un pati nespēj no zemes pacelties spārnos (šādi putni vienkārši jāpamet gaisā).
27 ZĪDĪTĀJI JANVĀRIS FEBRUĀRIS MARTS APRĪLIS MAIJS JŪNIJS JŪLIJS AUGUSTS SEPTEMBRIS OKTOBRIS NOVEMBRIS DECEMBRIS ZĪDĪTĀJI Brūnais garausainis PIRMAIS NOVĒROJUMS RUDENĪ ZIEMOŠANA
28 BRŪNAIS GARAUSAINIS Plecotus auritus Novērojamās fenoloģiskās fāzes 2 PIRMAIS NOVĒROJUMS RUDENĪ ziemo pagrabā BEIDZIS ZIEMOŠANU pagrabā vairs nav konstatēts Visbiežākā pagrabos ziemojošo sikspārņu suga. Pagrabos novērojams no oktobra sākuma līdz marta beigām vai aprīļa sākumam. Biežāk nekā citas sikspārņu sugas ziemo karājoties pie pagraba griestiem, taču nereti slēpjas arī spraugās. Garausainis, kā jau vēsta tā sugas nosaukums, ir viegli atšķirams no citām sikspārņu sugām pēc garajām ausīm. Ziemas guļas laikā tās gan parasti aizlocītas aiz spārniem un redzamas tikai daļēji. Vieglāk saskatāms ir auss radziņš (attēlā) apmēram cm garš smails izaugums auss atveres priekšpusē. Garausaiņu kažoks ir pelēcīgs vai gaiši brūns. Lidplēves, ausis un purns arī gaiši.
29 KUKAIŅI JANVĀRIS FEBRUĀRIS MARTS APRĪLIS MAIJS JŪNIJS JŪLIJS AUGUSTS SEPTEMBRIS OKTOBRIS NOVEMBRIS DECEMBRIS KUKAIŅI Rūsganā meža skudra Kamene Krūkļu baltenis Parastais nātru raibenis Aveņu astainītis Parastais ods PIRMAIS NOVĒROJUMS PAVASARĪ PIRMAIS ODA DZĒLIENS SKUDRU PŪŽŅA AKTIVITĀTE
30 RŪSGANĀ MEŽA SKUDRA Formica rufa Novērojamā fenoloģiskā fāze SKUDRU PŪŽŅA AKTIVITĀTE PAVASARA SĀKUMĀ pirmās skudras pamodušās un sākušas rosīties Marta beigās un aprīļa sākumā saulainākās vietās lēnām sāk mosties skudras. Kad sniegs ir pavisam nokusis, skudru pūznī sākas īsta rosība, jo tām ir kur meklēt barību. Skudras ir sabiedriski kukaiņi dzīvo saimēs ar sarežģītu struktūru un pienākumu sadali. Rūsganā meža skudra ir viena no 42 Latvijā sastopamām skudru sugām. Darba skudras jeb neauglīgās mātītes ir 8-0 mm garas, tām ir lieli žokļi un, līdzīgi citām skudru sugām, tās spēj izdalīt skudrskābi, lai aizsargātos. Rūsganās meža skudras barojas ar bezmugurkaulniekiem, ievērojamā skaitā arī ar mežsaimniecībai kaitīgajiem kāpuriem, pārtiek arī no augu valsts barības un kritušiem dzīvniekiem. Meža skudras no skujām un augu atliekām veido lielas ligzdas (skudru pūžņus). Šo skudru pūžņi spēj sasniegt metru un pat lielāku augstumu, tomēr daļa skudru mītnes atrodas pazemē, un to veido daudzas ejas un kameras. Savā pūznī skudras pārziemo, vasarā pūznī viņas nakšņo un pārlaiž nelabvēlīgus laikapstākļus, piemēram, lietu.
31 ZUM-M-M-M KAMENE Bombus sp. Novērojamā fenoloģiskā fāze PIRMAIS NOVĒROJUMS PAVASARĪ Siltākā pavasarī pirmās kamenes var novērot jau aprīļa otrā pusē lidināmies pie pašas zemes vai staigājam pa zemi un dažādiem priekšmetiem. Tās ir kameņu mātītes, kuras veiksmīgi pārziemojušas un meklē piemērotu vietiņu ligzdas ierīkošanai. Maijā viņas jau aktīvi rosās uz ziedošiem blīgznu pūpoliem un citu augu ziediem. Kamenes atšķirībā no bitēm ir druknākas, tām ir pūkaināks ķermenis, toties īsāki spārni. Kameņu saime ir viengadīga, pārziemo tikai dažas iepriekšējā gadā apaugļotas kameņu mātītes. Kamenes ir ļoti nozīmīgs apputeksnētājs, jo tās ar savu garo snuķīti var aizsniegt nektāru tādos ziedos, kuros citi kukaiņi to nespēj. Interesanti, ka kamenes māk sasildīt sevi, darbinot īpašus krūšu muskuļus. Kukainis nekustas, bet tomēr zum darbojas šie muskuļi. Latvijā konstatētas vismaz 22 kameņu sugas, no tām biežāk sastopamās sugas ir melnā, lauka un akmeņu kamene. Atkarībā no sugas savas ligzdas ierīko gan virszemē akmeņu kaudzēs, vai zem tiem, ēku sienās un tamlīdzīgās vietās, gan pazemē piemeklējot jau gatavas aliņas, ejas, spraugas vai vecus peļveidīgo grauzēju midzeņus.
32 KRŪKĻU BALTENIS JEB CITRONTAURIŅŠ Gonepteryx rhamni Novērojamā fenoloģiskā fāze PIRMAIS NOVĒROJUMS PAVASARĪ Vienīgais dzeltenais tauriņš agri pavasarī novērojams jau marta beigās. Ļoti bieži sastopama suga, kuru var pamanīt lidojam jau pa lielu gabalu visdažādākajās vietās arī pilsētās. Pārziemo kā pieauguši kukaiņi, nevis kūniņas, tāpēc līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem tie ir redzami lidināmies. Abi dzimumi ir dzelteni un uz katra spārna pa vienam nelielam tumšākam plankumam, tomēr mātītes ir bālākas, zaļganākas, bet tēviņi košāk dzelteni.
33 PARASTAIS NĀTRU RAIBENIS Aglais urticae Novērojamā fenoloģiskā fāze PIRMAIS NOVĒROJUMS PAVASARĪ Pēc pārziemošanas kļūst aktīvi līdz ar pirmajām siltajām dienām masveidīgāk sākot ar aprīļa sākumu/vidu un var būt sastopami līdz maija beigām. Parastais nātru raibenis ir visbiežāk sastopamais no raibajiem pavasara tauriņiem, kas nereti redzams arī samērā lielā skaitā. Šīs sugas tauriņus var sastapt praktiski jebkur dārzos, pilsētās, pļavās, mežmalās. Atšķirībā no citām līdzīgām raibeņu sugām tam gan gar priekšspārnu, gan gar pakaļspārnu ārmalu iet labi izteikta, gaiši zilu laukumiņu josla. Priekšspārnu centrālajā daļā ir tikai 3 melni plankumi. Tie lido līdz vēlam rudenim, kad dodas pārziemot vēsās, tumšās vietās (māju pagrabos, malkas šķūņos, alās, koku dobumos u.tml.).
34 AVEŅU ASTAINĪTIS Callophrys rubi Novērojamā fenoloģiskā fāze PIRMAIS NOVĒROJUMS PAVASARĪ Viens no pirmajiem pavasara tauriņiem, kas sāk lidot aprīļa beigās un tos var novērot purvos, purvu malās, priežu mežos un līdzīgās vietās. Maijā purvos aveņu astainīši var būt sastopami masveidā. Atsevišķus tauriņus ir iespējams novērot pat līdz Jāņiem. Spārnapakša maigi zaļā krāsā, priekšspārniem apakšā brūnīgs laukums. Taustekļi melnbalti strīpaini. Suga plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā.
35 PARASTAIS ODS Culex pipiens Novērojamā fenoloģiskā fāze PIRMAIS ODA DZĒLIENS Pirmos odu dzēlienus varam gaidīt jau maijā un tā līdz pat vēlam rudenim! Asinis sūc tikai odu mātītes, jo tām olbaltums nepieciešams olu veidošanai, un tikai niecīga daļa izsūkto asiņu tiek izmantota kā barība. Savukārt odu tēviņi pārtiek no augu nektāra. Tēviņus viegli atšķirt pēc zarotajiem taustekļiem. Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kāpuri dzīvo ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai ezeru un upju seklumā. Tie sastopami arī applūdušos pagrabos. Pieauguši odi pārziemo alās un pagrabos. Latvijā konstatētas 26 odu sugas. Cilvēka asinis labprāt sūc parastā jeb pagraba oda mātītes. Šī suga bieži novērojama arī pilsētās, kur nereti mitros pagrabos savairojas lielā skaitā. Odi lido uz ķermeņa izstaroto siltumu un izelpoto gaisu, tos pievilina arī sviedru smaka. Savus upurus odi jūt un atrod jau 3, dažreiz pat 0 2 km attālumā.
Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas
Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore: Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumsskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads... 3 1. Putnu
SīkākKuldīgas 2
Kuldīgas 2. vidusskola Putnu barotava Pētnieciskais darbs Darba autore Amanda Kāle 4. klases skolniece Darba vadītāja: Sanita Miltoviča sākumskolas skolotāja Kuldīga, 2015 Saturs Ievads...3 1.Putnu barošana
SīkākInga Borg Ziema pie Plupa
Inga Borg Ziema pie Plupa Plups ir maziņš neredzamais, kas var sarunāties ar dzīvniekiem. Cilvēki viņu neredz, izņemot tevi un mani. Plups dzīvo tālu tālu starp augstajiem kalniem. Viņš dzīvo maziņā kūdras
SīkākLatvijas Universitātes 74. zinātniskā konference
Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.
SīkākValsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr
1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr ir ogļhidrāti neatkarīgi no tā, cik lieli ir tauku uzkrājumi ķermenī. Uzkrātās ogļhidrātu rezerves ir visai ierobežotas: aknās vidēji
SīkākKā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d
Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka
Sīkāk51 UZDEVUMU PIEMĒRI Sasniedzamais rezultāts I II III 1. Ar piemēriem raksturo putnu galvenās pazīmes un dzīvības procesus (ķermeņa sega, skelets, elpo
51 UZDEVUMU PIEMĒRI 1. Ar piemēriem raksturo putnu galvenās pazīmes un dzīvības procesus (ķermeņa sega, skelets, elpošana, gremošana, asinsrite, vielu izvadīšana). 1.1. Kurš apgalvojums ir patiess? Atzīmē
SīkākKlimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau
Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš
SīkākPowerPoint Presentation
Segsēkļu paaudžu maiņa Drīksna Putekšnīca Sēklotne Pieaudzis sporofīts ar ziediem (2n) 2n n 3n Putekšnīca Megasporas mātšūna (2n) Sēklaizmetnis Mejoze Mikrosporas Mikrosporu mātšūnas (2n) Mejoze Endosperma
Sīkāk“Mana sēta, mana māja , mans pagalms”
Skaista mana tēvu zeme par visām zemītēm: Plaši lauki, zaļi meži, Zilis jūras ūdentiņš. Mana sēta, mana māja, mans pagalms Projekta autori 5.a klase 2018.g. 18.-20.aprīlis Projekta mērķis Veidot sadarbības
SīkākPDF_Saldudens_gids_A5
Saldūdens zivju ceļvedis, Pasaules Dabas Fonds. Pirmais izdevums. Teksta konsultants: Vides risinājumu institūts. Fotoattēli: www.latvijasdaba.lv; Karpa (Cyprinus carpio) un Strauta forele (Salmo trutta
SīkākJaunums! ZANDA POLAR - izturīgs jumts matētos, dabīgos krāsu toņos
ZANDA POLAR - izturīgs jumts Betona dakstiņš ar matētu virsmu ir lielisks Zanda klāsta papildinājums Mēs esam padarījuši Zanda klāstu spēcīgāku, papildinot to ar jauno, matēto betona dakstiņu Polar. Šī
SīkākPowerPoint-Präsentation
Pralinē Saturs Izejvielas Par eļļas sēklām Ražošanas process Apstrāde Izmantošanas iespējas Izejvielas. Lazdu rieksti. Botānika Parastās lazdas (Corylus avellana) rieksts ir neveronis, kas nozīmē, ka sēkla
SīkākCEĻVEDIS PIRCĒJIEM DELAKTIG Sēdmēbeļu kolekcija DIZAINS Toms Diksons (Tom Dixon) DAĻAS Atpūtas krēsls divvietīgs modulis trīsvietīgs modulis Atzveltne
CEĻVEDIS PIRCĒJIEM DELAKTIG Sēdmēbeļu kolekcija DIZAINS Toms Diksons (Tom Dixon) DAĻAS Atpūtas krēsls divvietīgs modulis trīsvietīgs modulis Atzveltne ar polsterējumu Roku balsts ar polsterējumu Sānu galdiņš
SīkākPowerPoint Presentation
Hidrometeoroloģiskā situācija Latvijas upju baseinos 2019. gadā Ķegums, 08.03.2019. Andris Vīksna Prognožu un klimata daļas vadītājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs RUDENS ZIEMAS PERIODA
SīkākDaugavpils 13.pirmsskolas iestādes APU Vieta Drošība Atbildība Cieņa Sporta zālē Pastaiga ārpus iestades teritorijas. Ekskursijā Guļamistābā Klausies
Daugavpils 13.pirmsskolas iestādes APU Vieta Drošība Atbildība Cieņa Sporta zālē Pastaiga ārpus iestades teritorijas. Ekskursijā Guļamistābā Klausies un izpildi skolotāja norādījumu Sporta inventāru izmanto
SīkākMicrosoft PowerPoint - p.pptx
Āra bērza Betula pendula un ievas Padus racemosa pavasara fenoloģisko fāzu modelēšana Baltijas reģionam Andis KALVĀNS Tartu Universitāte, e-pats: andis.kalvans@ut.ee Daiga CEPĪTE-FRIŠFELDE Gunta KALVĀNE
SīkākMAKETS.indd
Saturs Priekšvārds... 7 Aīda Rancāne ZIEMASSVĒTKU GRĀMATA VECĀKIEM UN SKOLOTĀJIEM I DAĻA LAIKS... 10 Gads. Saulgrieži... 10 Ziema vasara. Saules ceļš... 14 Svētku laiks. Svētie vakari... 16 Kalendārs.
SīkākAtbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 204.-2020. gadam ietvaros Meža nozares konference 206 «Izaicinājumi un iespējas meža apsaimniekošanā» Rīga, 0 Normunds Strūve Zemkopības ministrijas
SīkākLatvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis
Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr. 90009113532 Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis 63232110; fakss 63232130; e-pasts: dome@talsi.lv L Ē M U M
SīkākMicrosoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only]
Medņu aizsardzībai nozīmīgo vides faktoru izpēte Projekta vadītājs: Dr.biol. Jānis Ozoliņš Medniecības un medību faunas radošā grupa LVMI Silava janis.ozolins@silava.lv 26320528 Mērķis: Precizēt Latvijas
SīkākSlide 1
Meža kaitēkļi Latvijas mežos A.Šmits, Dr.Biol. LVMI «Silava» 1971 1974 1977 1980 1983 1986 1989 1992 1995 1998 2001 2004 2007 2010 2013 2016 Egļu astoņzobu mizgrauža paaudžu skaits 0- viena paaudze 1-
SīkākJuvenīls Idiopātisks Artrīts Versija DAŽĀDAS JIA FORMAS 2.1 Vai slimībai pastāv dažādas
https://www.printo.it/pediatric-rheumatology/lv/intro Juvenīls Idiopātisks Artrīts Versija 2016 2. DAŽĀDAS JIA FORMAS 2.1 Vai slimībai pastāv dažādas formas? JIA pastāv dažādas formas. Tās parasti izdala,
Sīkākskaitampuzle instrukcija
MUZLE SKAITĀMPUZLE UZDEVUMU VARIANTI ARITMĒTIKAS PAMATU APGŪŠANAI. 1. 1. Saliek pamatni ar 10 rindām (pirmajā rindā 1 kauliņš, apakšējā 10 kauliņi). Kauliņus aiz apļiem atstāj tukšus. Skaita kauliņus katrā
SīkākGAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM
Klimata pārmaiņu raksturs Latvijas klimata mainība A.Briede, M.Kļaviņš, LU ĢZZF Globālās klimata izmaiņas- novērojumi un paredzējumi ES mājas Sarunu istaba, 2012.gada 16.maijā Gaisa temperatūras raksturs
SīkākSvarīgākais par skolēnu redzi
«Veselības mācības» stunda par redzi Svarīgākais par skolēnu redzi Saturs Redzes sistēma Redze un dators Sūdzības Redzes režīms Apgaismojums Mācību un darba vietas iekārtojums un ķermeņa pozīcija Redzes
SīkākAgroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba
Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības
SīkākPolija
Braukšanas ierobežojumi Polijā 2019. gadā Vispārējie ierobežojumi pilnu masu virs 12t Visaptverošs (visā valstī) no plkst. 18.00-22.00 dienu pirms valsts noteiktas svētku dienas(-ām). Aizliegums attiecināms
SīkākMeza skola metodes pirmsskola
FIGŪRU APGŪŠANA Veidot konkrēto figūru sadarbojoties ar citu bērnu Ar maziem solīšiem viens pāris sniegā veido vienu figūru Ar sniegu pārklāts laukums, laminētas kartiņas ar figūrām Bērni sadalās pa pāriem.
SīkākPAVASARIS 2016 KORPORATĪVO DĀVANU KATALOGS
PAVASARIS 2016 KORPORATĪVO DĀVANU KATALOGS NELLEULLA ŠOKOLĀDE MŪSU STĀSTS Ieskaties viņai acīs. Senā valodā viņas vārds nozīmē zeltaina gaisma, mirdzums un spēks. Patiesi ieskaties acīs viņām visām, gaismas
SīkākISKU ekspozīcijas izpārdošana
LIELĀ ISKU EKSPOZĪCIJAS IZPĀRDOŠANA ISKU ISKU ISKU ISKU ISKU ISKU ISKU ISKU ISKU Moduļtipa dīvāns Kaari Materiāls: Tumši pelēks un zaļš filcs. Augstās sienas noņemamas un maināmas Cena: EUR 2450 + PVN
SīkākPowerPoint prezentācija
Migrācija mūsdienu pasaulē Migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās vienas valsts teritorijā vai pārceļošana no vienas valsts uz citu valsti. 2000.gadā pasaulē bija 175 miljoni migrantu. 2013.gadā migrantu
SīkākMicrosoft Word - JAL_6.kl.GRAMATA.doc
LATVIJAS VALSTS TERITORIJA Latvija ir valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļaustrumos. Mūsu valsts ir viena no 3 Baltijas valstīm, tai ir 490 km gara jūras robeža gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci. Jūra
SīkākVBO Uzdevumi 10. klase KODS 1. uzdevums 1.1. Viena no Latvijā ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgām kukaiņu sugām ir astoņzobu mizgrauzis Ips
. uzdevums.. Viena no Latvijā ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgām kukaiņu sugām ir astoņzobu mizgrauzis Ips typographus, kas attēlots zīmējumā. Astoņzobu mizgrauzis dzīvo zem mizas uz nesen atmirušiem parastās
SīkākCEĻVEDIS PIRCĒJIEM GRÖNLID Dīvāni DIZAINS Frānsiss Kajuets (Francis Cayouette). DAĻAS Atpūtas krēsls Roku balsts Zviļņa modulis Stūra modulis Kāju sol
CEĻVEDIS PIRCĒJIEM GRÖNLID Dīvāni DIZAINS Frānsiss Kajuets (Francis Cayouette). DAĻAS Atpūtas krēsls Roku balsts Zviļņa modulis Stūra modulis Kāju soliņš Kāju soliņš ar nodalījumu mantu glabāšanai Vienvietīgs
SīkākLVM_Senotaja celvedis.indd
Latvijas sēņotāja ceļvedis FSC ir saudzīgas mežsaimniecības zīme. Tā norāda, ka šis krēsls, šī dēļu grīda vai šī koka māja nav aiz sevis atstājusi pliku celmu. Ka zvēriem arī turpmāk būs kur patverties.
SīkākĢimenes diena „Cālīši pulciņā” – „Mazputniņiem” 2015
Ģimenes dienas koncert uzvedums Manai ģimenei. 4-5 vai 6 gadīgiem bērniem. Autore: Vineta Vītola Izmantotais mūzikas materiāls: 1. Dziesma Pavasara ziediņi no CD Zaķīša sapnis Knīpas un knauķi. 2. Vācu
SīkākEsi biodaudzveidības detektīvs! Tulkots no: HTFC Education ( Piemērots skolēniem vecuma
Esi biodaudzveidības detektīvs! Tulkots no: HTFC Education (http://hctfeducation.ca/lessons/earth-ecosystems-and-ecology/) Piemērots skolēniem vecuma posmā: Pirmsskola līdz 8. klase Kategorija: Ekosistēmas
SīkākMicrosoft PowerPoint - Relaksejosie_vingrojumi
Darba vingrošana Relaksējoši vingrojumi pleciem, mugurai un rokām 1 2 1. vingrojums 2. vingrojums Izpildot šo vingrojumu, nedaudz ieliekties kājās. Vienu roku pārlikt pāri otras rokas plecam, kā parādīts
SīkākKlase: 1. klase Mēnesis: septembris Tēma: Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Latviešu valoda: Runāšana: Rodas cieņa pret latviešu valodu. Att
Klase: 1. klase Mēnesis: septembris Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Rodas cieņa pret latviešu valodu. Attīstas skaidra izruna. Uzsver vārdus un zilbes pareizi. Izrunā pareizi gaŗos un īsos
SīkākAgroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts
Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģisko lauksaimniecības
SīkākCR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik
Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākMicrosoft Word - saist_not27.doc
Latvijas Republika TALSU NOVADA DOME Nodokļu maksātāja reģistrācijas nr. 90009113532 Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā, LV 3201, tālrunis 63232110; fakss 63232130; e-pasts: dome@talsi.lv Stājas spēkā
SīkākLatvijas 43. astronomijas atklātās olimpiādes neklātienes kārta gada 16. aprīlī 1. TESTS Izvēlies tikai vienu atbildi 1. Kurš no šiem zvaigznāji
Latvijas 43. astronomijas atklātās olimpiādes neklātienes kārta 2015. gada 16. aprīlī 1. TESTS Izvēlies tikai vienu atbildi 1. Kurš no šiem zvaigznājiem Latvijā nekad nenoriet? (1 p) Kasiopeja Ērglis Vēršu
SīkākFutbola spēles, rotaļas un vingrinājumi, kur nepieciešamas bumbas vadīšanas prasmes Noķer un izsit! Laukuma izmēri: apmēram 15x15m (atkarībā no vecuma
Futbola spēles, rotaļas un vingrinājumi, kur nepieciešamas bumbas vadīšanas prasmes Noķer un izsit! Laukuma izmēri: apmēram 15x15m (atkarībā no vecuma un dalībnieku skaita Rotaļas apraksts: Katram spēlētājam
SīkākLiepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu.
Liepājas pils.10.vsk. 9.c klases skolnieki Elvis Beldavs,Deniss Ļitviņuks,Rihards Rusānovs. Drošs ceļš uz skolu. Ievads. Sveicināti. Mēs piedalamies šajā projektā, lai parādītu mūsu drošo ceļu uz skolu.
SīkākKlimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem
Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem Barības devu plānošana liellopiem Pasākuma mērķis Barības devu plānošanas mērķis ir optimizēt barības vielu saturu
SīkākSlide 1
E.Petručeņa POZITĪVA BĒRNA AUDZINĀŠANA Psihologa un vecāku sadarbības ceļi... Robežas bērna audzināšanā. Pirms es apprecējos man bija sešas teorijas par bērnu audzināšanu, tagad man ir seši bērni un nevienas
Sīkākv, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace
v, m/s Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sacensības Fizikas valsts 68. olimpiāde Otrā posma uzdevumi
SīkākBook 1
1. MEŽA RESURSI LATVIJĀ, TO NOZĪME TAUTSAIMNIECĪBĀ PLATĪBA KRĀJA ĪPAŠNIEKI MEŽSAIMNIECISKO DARBU APJOMI IETEKME UZ EKSPORTU, IEKŠZEMES KOPPRODUKTU, ENERĢIJAS BILANCI UN NODARBINĀTĪBU Kas jāzina MEŽA ĪPAŠNIEKAM
SīkākPowerPoint Presentation
Latvijas Universitāte LU 75. zinātniskā konference Sekcija Ģeomātika DRONU / BEZPILOTA LIDAPARĀTU IZMANTOŠANAS TIESISKAIS ASPEKTS Artis Markots ĢIS ražošanas vadītājs SIA METRUM Jomu regulējošie normatīvie
SīkākAprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārv
Aprūpe un atbalsts, ja domājams, ka kāds pavada pēdējās savas dzīves dienas Informācija, lai palīdzētu Jums izprast, kas parasti notiek un kā mēs pārvaldām aprūpi, ja uzskatāms, ka kāds pavada savas dzīves
SīkākSIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem līdz autoceļam A8 Rīga Jelgava Lietuvas robeža (Meitene)
SīkākDzejas dienas Vāks
Skolotājs Kurš datorzinības mums māca Un dzejas rindas ritmā stāsta. Kurš pasakas mums lasa Un jautrus jokus dzīt mums māca. Kurš skolas hroniku mums veido Un skaistus foto mirkļus ķer. Kurš grāmatas liek
SīkākLatvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE
Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas 2014-2020 gadam ietvaros Raimonds Bērmanis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centrs www.mkpc.llkc.lv ES
SīkākAPP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē
APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē 12.12.2014. Pārskats par auzu selekcijas materiāla novērtēšanu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas
SīkākPowerPoint Presentation
Valsts darba inspekcijas un Valsts izglītības satura centra organizētais seminārs Droša un veselīga izglītības iestāde no zināšanām uz paradumiem Biežākie darba vides riska faktori izglītības iestādēs
SīkākTicejumi par akmeņiem
Ticējumi par minerāliem V. Segliņš Ametists Ametists ir viens no pazīstamākajiem kvarca paveidiem. Tiek uzskatīts, ka tas: Sargā no burvestībām. Mazina tieksmi pēc alkohola. Palīdz pie sāpēm. Mīlētāju
SīkākCEĻVEDIS PIRCĒJIEM VIMLE Dīvāni DIZAINS Elēna Jūhansone (Ehlén Johansson) DAĻAS Roku balsts Modulis ar 1 sēdvietu Modulis ar 2 sēdvietām Modulis ar 3
CEĻVEDIS PIRCĒJIEM VIMLE Dīvāni DIZAINS Elēna Jūhansone (Ehlén Johansson) DAĻAS Roku balsts Modulis ar 1 sēdvietu Modulis ar 2 sēdvietām Modulis ar 3 sēdvietām Stūra modulis Zvilņa modulis Kāju soliņš
SīkākPowerPoint Presentation
Lauksaimniecības sektoru ekonomiskā analīze Latvijā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ekonomikas nodaļa 2016 Atsevišķu produktu vērtības dinamika 2010.-2015.gados (bāzes cenās, milj.
SīkākŪsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst š
Ūsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst šaurā vietā vai mazā caurumā. Ūsas viņam darbojas kā
Sīkāk1
Rēzeknes 6. vidusskola Dabīgo krāsvielu izmantošana ēdienu pagatavošanā Diāna Binduka, Rēzeknes 6. vidusskolas 10.a klases skolniece Darba vadītāja Irina Matule, ķīmijas skolotāja, pedagoģijas maģistre
SīkākAizsargiepakojuma marķējums
Aizsargiepakojuma marķējums GLYPHOGAN 360 SL Herbicīds Vispārējs sistēmas iedarbības herbicīds īsmūža un daudzgadīgo viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāļu un to sakņu iznīcināšanai tīrumos pēc ražas novākšanas,
SīkākRM-9 Radiālās riepas sānu bojājumu remonts CENTECH 1 Pārbaudīt riepu, lokalizēt bojājumu. 2 Marķēt bojājuma vietu riepas iekšpusē un ārpusē. Izņemt sv
RM-9 Radiālās riepas sānu bojājumu remonts CENTECH 1 Pārbaudīt riepu, lokalizēt bojājumu. 2 Marķēt bojājuma vietu riepas iekšpusē un ārpusē. Izņemt svešķermeni, ja tāds atrasts. 3 Noskaidrot bojājuma apjomu,
SīkākZiemassvētku dziesmas Zvaniņš skan Mežus pārklāj sniegs Lāčiem ziemas miegs Gaiss tik skanīgs salts Viss tik tīrs un balts Tālu ziemeļos Pārslu puteņo
Ziemassvētku dziesmas Zvaniņš skan Mežus pārklāj sniegs Lāčiem ziemas miegs Gaiss tik skanīgs salts Viss tik tīrs un balts Tālu ziemeļos Pārslu puteņos Tur kur slejas kupenas Tur zvani iešķindas!!! piedz.
SīkākApstiprinu:
Lapa : 1 (24) 1 Lapa : 2 (24) Ievads Salaspils kodolreaktora (turpmāk SKR) teritorijā un tā tuvākajā apkārtnē VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic Speciālās atļaujas darbībām ar
SīkākVēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas mat
Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novados Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas materiāli Rīga, 2017. gada oktobris Vides pārraudzības
SīkākDETALPLANOJUMA_1.REDAKCIJA (1)
1. PASKAIDROJUMA RAKSTS 1.1. IEVADS Detālplānojuma grozījumi Cidoniju iela 47 izstrāde, uzsākta atbilstoši Stopiņu novada domes 2016. gada 14. septembra lēmumam Nr.82 Par detālplānojuma Saulīši (1.z.g.),
SīkākSanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi
Sanācijas apmetumu sistēmas Epasit Sanopro2000 1. Klasifikācija un ierobežojumi Sanācijas apmetumi - Upura kārtas-/ kompresijas-/ atsāļošanas apmetumi - Poraini apakš apmetumi/ gaisa poru apmetumi - Reversīvie
SīkākKuldīgas 2.vidusskola Celtnieks Pētnieciskais darbs Darba autors: Artis Vidiņš 6aklases skolnieks Darba vadītāja: Daiga Žentiņa klases audzinātāja Kul
Kuldīgas 2.vidusskola Celtnieks Pētnieciskais darbs Darba autors: Artis Vidiņš 6aklases skolnieks Darba vadītāja: Daiga Žentiņa klases audzinātāja Kuldīga 2014 Saturs Ievads...3 1.Ēku celtnieks...4 1.2.Celtnieku
SīkākGala atskaite par hidroloģiskā režīma monitoringa novērojumiem DL Aizkraukles purvs un meži ; DL Aklais purvs ; DL Melnā ezera purvs ; DL Rožu purvs A
Gala atskaite par hidroloģiskā režīma monitoringa novērojumiem DL Aizkraukles purvs un meži ; DL Aklais purvs ; DL Melnā ezera purvs ; DL Rožu purvs Aija Dēliņa, Dr. ģeol. LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu
SīkākApakšējās ekstremitātes muskuļi
Apakšējās ekstremitātes muskuļi LĪGA VAINORE Apakšējo ekstremitāšu muskuļus veido: iegurņa joslas, apakšējās brīvās ekstremitātes jeb kājas muskuļi Iegurņa joslas muskuļi Iegurņa joslas priekšējie muskuļi
SīkākLatvijas Mežu sertifikācijas padome un sertifikācija Latvijā
Centralizētais Nacionālais Riska Novērtējums Latvijai (CNRA) Sandra Ikauniece Meža biotopu eksperts Viesturs Lārmanis Biologs Jānis Rozītis Meža politikas eksperts = Viesturs Ķeruss Meža politikas eksperts,
SīkākCEĻVEDIS PIRCĒJIEM Iebūvētais virtuves apgaismojums Labs, funkcionāls apgaismojums Funckionāls apgaismojums ir svarīgs jebkurā virtuves interjerā. Ar
CEĻVEDIS PIRCĒJIEM Iebūvētais virtuves apgaismojums Labs, funkcionāls apgaismojums Funckionāls apgaismojums ir svarīgs jebkurā virtuves interjerā. Ar labu, vienmērīgu apgaismojumu virs darba virsmas gatavot
SīkākPersonalizētas saldās dāvanas 2018
Personalizētas saldās dāvanas 2018 Iepriecini, apsveic, pasaki Paldies! un palutini sadarbības partnerus, darbiniekus un draugus ar gaumīgi un Jūsu uzņēmuma korporatīvajā stilā veidotām saldām dāvanām
SīkākLV IEVĒRO: VISAS LAPASPUŠU NORĀDES ATTIECAS UZ SPĒLES KOMPLEKTĀ IEKĻAUTO SPĒLES NOTEIKUMU GRĀMATIŅU. SPĒLES KOMPLEKTS: 12 pentamino, 5 sarkani klucīši
LV IEVĒRO: VISAS LAPASPUŠU NORĀDES ATTIECAS UZ SPĒLES KOMPLEKTĀ IEKĻAUTO SPĒLES NOTEIKUMU GRĀMATIŅU. SPĒLES KOMPLEKTS: 12 pentamino, 5 sarkani klucīši, 3 brūni klucīši, 1 spēles laukums, 1 barjera izvēlētā
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA DAUGAVPILS NOVADA DOME Rīgas iela 2, Daugavpils, LV5401, tālr , fakss , e-pasts:
LATVIJAS REPUBLIKA DAUGAVPILS NOVADA DOME Rīgas iela 2, Daugavpils, LV5401, tālr. 654 22238, fakss 654 76810, e-pasts: dome@dnd.lv, www.dnd.lv 12.05.2011. saistošie noteikumi Nr.13 Par Daugavpils novada
SīkākPowerPoint Presentation
Valsts augu aizsardzības dienests AKTUALITĀTES Mēslošanas līdzekļu lietošana Ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādātais slāpekļa daudzums uz 1 ha LIZ gadā nedrīkst pārsniegt 170 kg Jāievēro virszemes ūdensobjektu
SīkākKomandu olimpiāde Bermudu trijstūris Katru uzdevumu vērtē ar 0 5 punktiem. Risināšanas laiks - 3 astronomiskās stundas Uzdevumi 7. klasei 1. Doti 5 sk
Komandu olimpiāde Bermudu trijstūris Katru uzdevumu vērtē ar 0 5 punktiem. Risināšanas laiks - 3 astronomiskās stundas Uzdevumi 7. klasei 1. Doti 5 skaitļi. Katru divu skaitļu summa ir lielāka par 4. Pierādīt,
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr "Zelmeņi", Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr , fakss , e-pas
LATVIJAS REPUBLIKA TĒRVETES NOVADA DOME Reģ.Nr.90001465562 "Zelmeņi", Tērvetes pagasts, Tērvetes novads, LV-3730, tālr.63726012, fakss 63726012, e-pasts:tervetesnd@zemgale.lv TĒRVETES NOVADA TĒRVETES PAGASTĀ
Sīkāk*Pareizā atbilde un pareizo atbilžu daudzums procentos zaļā krāsā. 3. klase 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazini
1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazinies internetā, bet dzīvē nekad neesi saticis, kā visdrošāk būtu rīkoties?: Pareizas atbildes: 6728 no 8404 1) Tikties publiskā vietā.
SīkākMicrosoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Zemkopības institūts Atskaite Organiskā mēslojuma OrganiQ efektivitātes noteikšana vasaras kviešos un kartupeļos Pētījuma vadītājs: Pētījuma izpildītāji: Jānis Vigovskis
SīkākCEĻVEDIS PIRCĒJIEM LED spuldzes Apgaismojuma revolūcija Dzīvot ar LED spuldzēm ir viegli, skaisti un ekonomiski. Tās patērē daudz mazāk elektroenerģij
CEĻVEDIS PIRCĒJIEM LED spuldzes Apgaismojuma revolūcija Dzīvot ar LED spuldzēm ir viegli, skaisti un ekonomiski. Tās patērē daudz mazāk elektroenerģijas, tām ir izcils dizains un laba gaismas kvalitāte,
SīkākUzklikšķinot uz zīmola logo, Jūs automatiski atvērsiet šī zīmola piedāvāto produkciju mūsu sortimentā. a as es m t l vas elme es al a ez cs a a as t m
Uzklikšķinot uz zīmola logo, Jūs automatiski atvērsiet šī zīmola piedāvāto produkciju mūsu sortimentā. a as es m t l vas elme es al a ez cs a a as t m t m c alt s as a a s as v esta as 1 za 4750234101672
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA SKRUNDAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr Raiņa iela 11, Skrunda, Skrundas novads, LV 3326 tālrunis , fakss:
LATVIJAS REPUBLIKA SKRUNDAS NOVADA PAŠVALDĪBA Reģistrācijas Nr. 90000015912 Raiņa iela 11, Skrunda, Skrundas novads, LV 3326 tālrunis 63331555, fakss: 63350452, e-pasts: dome@skrunda.lv SAISTOŠIE NOTEIKUMI
SīkākAtpūta pie Sarkanās jūras Izraēlas Eilatas kūrortā Brauciena datums Cena Brīvo vietu skaits no 459 ir no 4
Atpūta pie Sarkanās jūras Izraēlas Eilatas kūrortā Brauciena datums Cena Brīvo vietu skaits 29.10.2017-05.11.2017 no 459 ir 05.11.2017-12.11.2017 no 459 ir 12.11.2017-19.11.2017 no 459 ir 19.11.2017-26.11.2017
SīkākProdukcijas katalogs
Saldā baltā tāfelīte 100 gr. 40 gab. Fantazia dark tumšā tāfelīte 100 gr. 40 gab. Karameļu tāfelīte 100 gr. 25 gab. Tumšās šokolādes glazūra 0,5 kg. 0,5 kg. Piena šokolādes glazūra 0,5 kg. 0,5 kg. Baltās
SīkākVasara par zemām cenām TAS MAN DER! VAIRĀK PAR MAZĀK...KATRU DIENU tops sievietēm, kokvilnas, ar elastānu, vienkrāsains, dažādas krāsas, izmēri: S XXL
Vasara par zemām cenām TAS MAN DER! VAIRĀK PAR MAZĀK...KATRU DIENU tops sievietēm, kokvilnas, ar elastānu, vienkrāsains, dažādas krāsas, izmēri: S XXL top Elastīgs un ērts materiāls, kas piekļaujas augumam
SīkākMicrosoft Word - 6.pielikums.PriekÅ¡likumi un institÅ«ciju atzinumi
Atzinuma /iesnieguma iesniedzējs Inese Silamiķele Pēteris Strancis Arhitekts, Mag.geogr., Jaunciema gatves 47b iedzīvotājs Dabas aizsardzības pārvalde Atzinuma /Iesnieguma Nr., datums Epasta priekšlikums
SīkākNr.p.k. Neapbūvētu pašvaldības nekustamo īpašumu pilsētā, kuri var tikt nodoti nomai vai atsavināšanai, saraksts Zemes vienības adrese Statuss Kadastr
Nr.p.k. Neapbūvētu pašvaldības nekustamo īpašumu pilsētā, kuri var tikt nodoti nomai vai atsavināšanai, saraksts Zemes vienības adrese Statuss Kadastra apzīmē jums Kop platība m2 Zemes lieto šanas veids
SīkākStollar espresso kafijas automāti Ideālai kafijai nepieciešama precizitāte. Katrreiz.
Stollar espresso kafijas automāti Ideālai kafijai nepieciešama precizitāte. Katrreiz. www.stollar.eu The Dual Boiler Pirmais sadzīves kafijas automāts, kas atbilst Zelta standarta prasībām. Tomēr būtībā
SīkākAuguma tipi
Rīgas Stila un modes profesionālā vidusskola Figūru (augumu) tipi Mācību priekšmetā «Vizuālā tēla veidošana» Indra Stanke mg. ped., pedagogs Mērķis izstrādāt uzskates materiālus skaistumkopšanas nozares
SīkākISSkiOM_2009_corrected_2010-LV
Starptautiskā specifikācija O-ar slēpēm kartēm ISSkiOM 2009 Apstiprināta IOF O-ar slēpēm komisijā 2009.gada augustā Apstiprināta IOF karšu komisijā 2009.gada septembrī Apstiprināta IOF padomē 2009.gada
SīkākIEVADS
SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Kūdras izstrādes procesa Kalnasalas (Beržovkas) purvā radītā trokšņa novērtējums Rīga, 2017. gada marts SATURS IEVADS... 3 1. PROGRAMMATŪRA UN APRĒĶINU METODES...
SīkākEiro viltojumi Latvijā
Eiro drošības pazīmes un to pārbaude Andris Tauriņš Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs 5, 10, 20 eiro naudas zīmes 120 x 62 mm 127 x 67 mm 133 x 72 mm Jaunā 5 eiro naudas
Sīkāk1.Vaks_saturs_atskaite
Inženierģeoloģija, Ģeotehnika, Ģeoekoloģija SIA Ģeologu grupa Silūrs Tērbatas iela 88-45, Rīga, LV-1001, Tālrunis 7294324 Marka : ĢT Pasūtītājs : Siguldas novada dome Projektēšanas stadija : Tehniskais
SīkākPowerPoint Presentation
Premium kvalitātes aromatizēto Arabika kafijas pupiņu katalogs Kafija ir kas vairāk par rīta dzērienu... Kafija dod enerģiju, spēku un mundrumu. Sniedz baudu. Nodrošina atmosfēru. Tā reizē ir neatņemama
SīkākDzīvojamās ēkas vizuālās apsekošanas AKTS Pārvaldnieks: SIA "Talsu namsaimnieks" Komisijas locekļi: Sigita Mazzariņa, Normunds Artis Bērziņš Aktu apst
Dzīvojamās ēkas vizuālās apsekošanas AKTS Pārvaldnieks: SIA "Talsu namsaimnieks" Komisijas locekļi: Sigita Mazzariņa, Normunds Artis Bērziņš Aktu apstiprinu: Aktu apstiprinu: 2017.gada 12.aprīlī Dzivojamās
SīkākStarptautiskā instrukcija kontrolpunktu aprakstiem STARPTAUTISKĀ ORIENTĒŠANĀS FEDERĀCIJA 2018
Starptautiskā instrukcija kontrolpunktu aprakstiem STARPTAUTISKĀ ORIENTĒŠANĀS FEDERĀCIJA 2018 STARPTAUTISKĀ ORIENTĒŠANĀS FEDERĀCIJA Starptautiskā orientēšanās federācija Drottninggatan 47, 3 1/2 tr. SE-65225
Sīkāk