Vitālijs Oļijņiks (Виталий Олийник, Проповедь из цикла Святость уст ) MELI Šajā svētrunā mēs pētīsim konkrētus likumus par valodu Svētajos Rakstos. Mū

Transkripts

1 Vitālijs Oļijņiks (Виталий Олийник, Проповедь из цикла Святость уст ) MELI Šajā svētrunā mēs pētīsim konkrētus likumus par valodu Svētajos Rakstos. Mūsu mērķis ir apskatīt šos jautājumus pēc satura un pēc būtības, ko drīkst un ko nedrīkst, kur Dievs runā, bet kur sātans. Jautājums šodien tiks apskatīts ļoti personīgi, tāpēc es ikvienu aicinu tieši šādi šo Dieva Vārdu arī uztvert - uzdodot jautājumus par saviem izrunas ieradumiem un uzstādot diagnozi pašiem sev. Manu sirdi, saprātu un manu valodu piepilda Dievs vai sātans? Šodien ir pirmā svētruna no tām, kurās tiks apskatīti konkrēti Dieva likumi par runu un valodu. Tās nosaukums ir meli. Šīs svētrunas nosaukums ir pirmais aizliegums, pirmais likums, kas attiecas uz mūsu izrunātajiem vārdiem šajā svētrunu ciklā. Par meliem ir izplatīti ļoti daudz nebībeliski pieņēmumi. Attiecībā uz meliem pat starp Dievu zinošiem, kopā ar Dievu esošiem un Dieva likumu ievērojošiem ir plaši izplatīts priekšstats par to, ka patiesības ideāli ne vienmēr var tikt izpildīti. Tātad, principā melot ir slikti, tas nekur neder, tas ir grēks, tas nav labi, bet gadās dažādi apstākļi. Un kad pienāk tieši šie apstākļi, tad uzpeld tautā lietoti melu definējumi no vienkāršiem meliem meli pārvēršas par svētiem meliem. Lūk, tāda izpratne, ko literatūrā sauc par oksimoronu. Kaut kas pilnīgi nesavienojams, piemēram, svēti meli. Taču šāda izpratne ļoti stipri ir iesakņojusies daudzu ticīgu cilvēku prātos un viņiem šķiet, ka tieši šajā situācijā viņu meli tiešām ir svēti. Kādi vēl ir melu veidi? Baltie meli, dziedinošie meli, meli glābšanas labā, u.t.t. Vai ir šādi jēdzieni? Vai meli var būt vēl kaut kas bez tā, ka tie ir meli? Vai melus var ietērpt svētā, dziedinošā, baltā apģērbā? Glābšanas apģērbā? Šodien mums priekš sevis ir jāatrod atbilde uz šo jautājumu Svētajos Rakstos. Taču uzreiz paskatīsimies patiesībai acīs. Vai meliem. Vai ir neglābjoši meli? Vai esat kādreiz melojuši, lai neglābtos? Ja tas tā ir, tad tā ir patoloģija. Tas nozīme, ka cilvēks jau ir saslimis un viņš melo bez vajadzības. Bet tādu nav daudz. Kad cilvēki melo? Glābšanās dēļ. Kura glābšanās? Protams, lai glābtu sevi. Lai šeit tu nenokrīti, lai šeit tevi neaizskartu, lai tu savu autoritāti un stāvokli citu acīs nesabojātu. Cilvēki melo galvenokārt, lai glābtos, nevis vienkārši tāpat. Dažas ilustrācijas. Sākumā epizode no Ļ. Tolstoja darba Anna Kareņina, kas rakstīts 19. gadsimtā, gadā. Anna runāja to, kas viņai bija uz mēles. Un pati brīnījās klausoties sevi, par savu prasmi melot, cik vienkārši un dabiski bija viņas vārdi. Un cik tas bija līdzīgi bija tam, ka viņai vienkārši gribas gulēt. Viņš jutās apģērbta necaurlaidīgās melu bruņās, viņa juta, ka kāds neredzams spēks viņai palīdzēja un atbalstīja viņu. Vienreizēji, vai ne? Melo un pats par sevi brīnies. Es pats neesmu spējīgs uz kaut ko tādu. Neapšaubāmi, kāds neredzams spēks palīdz. Un mēs zinām, kāds, vai ne? Vēl kāds piemērs no A. Puškina dzejoļa Varonis. Par vairums zemu patiesību Man meli paaugstinošie ir dārgāki.

2 Kad meli ir neglābjoši? Mēdz būt, bet reti. Tieši tad, kad melus sauc par baltiem, svētiem, dziedinošiem vai vēl kādā apzīmējumā, to dara, lai slēpu grēku zem pievilcīga apģērba. Nepietiek ar to, ka tautā un baznīcā tas ir izplatīts, ka literatūrā ir milzum daudz šādu piemēru, izrādās, ka arī teologi mēdz tā mācīt. Citēšu kāda mūsdienu teologa (nenosaucot vārdu, lai ievērotu vēl kādu bausli attiecībā uz vārdiem, par ko runāsim vēlāk) komentāru. Viņš raksta Nav tāda baušļa, kas aizliegtu melot. Piemēram, apmānīt pretinieku ir pat apsveicami. Protams, konkrētu apstākļu ietekmē cilvēkam jāatvirzās no meliem pēc iespējas tālāk. Tas ir ļoti nopietns bauslis un izpildot to, cilvēks var kļūt par cilvēku, savukārt neizpildot, nevar kļūt par cilvēku, taču tajā pašā laikā cilvēkam nav jāseko devīzei nekad neviens melu vārds, patiesība un tikai patiesība. Tāda baušļa nav. Tieši otrādi ne vienmēr vajag teikt visu patiesību. Ir skaidrs, ka ienaidniekam neko nedrīkst sacīt un viņu var pat apmānīt. Kā jūs uztverat šādu nostāju? Tā ir ļoti izplatīta. (..) Daudzi ir pārliecināti, ka ar savu brāli un tuvāko ir jāatrodas patiesības likumu, kas aizliedz melus, darbības zonā. Taču, ja cilvēkam ir cita pārliecība, ja viņš ir neticīgs, nekristietis vai kā mēs šeit lasām ienaidnieks, tad šī baušļa darbība beidzas. Sakiet, kas ir ienaidnieks? Vīrs un sieva ir ienaidnieki viens otram? Nē. Vai sieva var kļūt par ienaidnieku? Rakstos ir teikts Mihas 7:6 Jo dēls nicina un nopaļā tēvu, meita uzstājas pret māti, vedekla ir pret vīramāti, un cilvēka ienaidnieki ir viņa paša mājinieki. Citiem vārdiem sakot, par ienaidnieku var kļūt jebkurš, turklāt ļoti īsā laikā. Tātad, tuvākajam melot nedrīkst, bet ienaidniekam drīkst. Es varētu uzskaitīt daudz piemēru par to, kādi viedokļi ir izplatīti mūsdienu kultūrā, tai skaitā reliģiskajā un kristīgā. Par to, ka meli ir nevēlami, taču pieļaujami, un bieži vien pat nepieciešami. Tāpēc jautājums kuram ir taisnība? Vai šāda nostāja ir pareiza? Paskatīsimies uz Dieva baušļiem un šodien lasīsim divus likumus. Tos, kuri dod norādījumus un runā par pienākumu. 2. Mozus 20:16. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku. Šo pantu bieži citē tie, kas piekrīt viedoklim, ka melot nedrīkst vispār. Bet tie, kas domā, ka to darīt nedrīkst tikai īpašos gadījumos, pārliecinoši parāda, ka šis bauslis nav visaptverošs. Tev nebūs nepatiesu liecību dot. Tātad neliecini melus. Atveram vārdnīcu (šajā gadījumā krievu valodas skaidrojošā vārdnīca) un atrodam, ka nepatiesas liecības došana ir noziegums, kas izpaužas apzinātā melīgas liecības došanā tieslietu izmeklēšanas iestādēm. Saskaņā ar šo definējumu, šim likumam ir ļoti šaura darbības zona. Tātad, nesniedz melīgas liecības tiesas izmeklēšanas laikā, neliecini melus tiesas kontekstā. Ja mēs atveram citus tulkojumus ar mērķi uzdot jautājumu bet kas notiek ārpus tiesvedības? Vai drīkst izrunāt nepatiesu liecību, ja tas nenotiek tiesas procesa laikā? Lūk, ko saka Krievijas Bībeles biedrības mūsdienu krievu tulkojums Nedod melīgas liecības pret savu tuvāko. Arī šeit tas ir tiesas izmeklēšanas kontekstā, jo tā ir liecība. Vēl viens, Kulakova tulkojums. Šeit mēs atrodam piezīmes, kurās ir doti iespējamie šī baušļa tulkojuma varianti. Nedod melīgas liecības pret... vai Necel neslavu, neapmelo savu tuvāko. Tulkojums Sončino (1.-5. Mozus grāmatu komentāru nosaukums, kuru autors ir rabīns Joseph Herman Hertz). Neatsaucies par savu tuvāko ar melīgu liecību. Tātad, par ko ir šis likums? Vai šis ir aizliegums pret meliem vispār? Vai jāpiekrīt tam, ka tas ir domāts galvenokārt konkrētam gadījumam? Apskatīsim oriģinālu. Pirmkārt, tajā ir lietots darbības vārds ענה (aw-naw', Stronga Nr. 6030). Likumā rakstītais

3 vārds neizrunā, oriģinālā tiek lietots kā darbības vārds atbildēt. Tāda ir šī vārda pamatnozīme. Tāpēc viens no baušļa tulkojumiem ietver vārdu neatsaucies. Ko nozīmē atsaukties? Tas nozīmē atbildēt uz kādu uzrunu, nevis iesākt sarunu, bet to uzturēt. Burtiska šī darbības vārda nozīme ir atbildēt. Neatbildi, neatsaucies par savu tuvāko ar melīgu liecību. Var pieņemt, ka jūs par to jautā. Tas nozīmē, ka kāds pienāk un jautā ko tu domā par viņu un par viņu? Tātad, tā ir situācija, kad tiek apspriests jautājums par kādu un tādā gadījumā šis likums stājas spēkā. Neatsaucies, neliecini, neatbildi ar melīgu liecību pret savu tuvāko. Apskatīsim vēl vienu vārdu. Vārds liecība. Senebreju valodā šis vārds ir ע (ayd, Stronga Nr. 5707) un cauri visai Bībelei šis vārds tiek lietots tiesas kontekstā. Kad tiek runāts par nepatiesas liecības došanu, ע (ayd) tiek tulkots kā liecināšana, kā pierādījums, u.t.t. Tātad, šis bauslis, viens no Dieva likumiem, galvenokārt aizliedz nepatiesas informācijas nodošanu par cilvēku tad, kad rodas jautājums kāds viņš ir. Kad ir nepieciešams kāds pierādījums un no jūsu vārdiem būs atkarīgs priekšstats un viedoklis par šo cilvēku tam, kas par to jautā. Šajā gadījumā jūs esat informācijas avots, kas pazīst konkrēto cilvēku un spēj par viņu kaut ko pateikt, to, kāds viņš ir. Atkārtosim. Neatsaucies par savu tuvāko ar melīgu liecību. Krievu valodā ir daudz ļoti sinonīmi jēdzienam nepatiesa liecināšana. Lasīšu no sinonīmu vārdnīcas. Nepatiesa liecināšana ir apmelošana, tā ir nepatiesība, kas par kādu pateikta. Vārdnīcā pie vārda apmelošana ir rakstīts apmelojums; ķengas; neslava; aprunāšana; nepatiesa, apzināta faktu sagrozīšana; melīgs apvainojums; tenkošana, ziņu pienešana, u.c. (Autors norāda, ka krievu valoda ir bagāta un viņam ir žēl tulku, kurš cenšas piemeklēt sinonīmus savā valodā, taču mēs lasām, ka šādu vārdu netrūkst arī latviešu valodā). Ir tūkstošiem veidu, kā šis likums tiek pārkāpts, taču būtība ir viena. Tas ir nepatiess ziņojums par cilvēku, kas ir kā atbilde uz jautājumu - kāds viņš ir. Vēlreiz. Likums nerunā par iniciatīvu, tas ir cits jautājums. Protams, kāds var pateikt, ka tam lielā mērā nav nekāda nozīme, vai tu pirmais sāki runāt vai tev pajautāja, taču Dieva Vārdam ir jāpaliek nemainīgam, un tas nozīmē tikai to, ko tas nozīmē. Apskatīsim otru bausli, kas rakstīts Svētajos Rakstos attiecībā uz meliem. 3. Mozus grāmata 19:11. Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku. Šis ir noderīgs teksts visiem tiem, kas domā, ka melot nedrīkst tikai tiesā. Skaidrāk pateikt vairs nav iespējams. Šis ir visaptverošs likums un tas ir uzrakstīt tieši tajā pašā Rakstu rullī, kurā ir rakstīts iepriekš minētais bauslis. Ko nozīmē tev nebūs melot, nemelojiet? Burtiski tas nozīmē nerunājiet to, kas ir pretējs patiesībai, tā ir rakstīts arī Sončino komentārā (..). Kulakova tulkojums skan šādi - neievediet maldos viens otru. Mūsu priekšā ir divi likumi, viens no Dieva dotajiem desmit baušļiem, otrs ar plašāku raksturojumu, kas aizliedz melot un mānīties. (..) Mūsu Glābējs Jēzus Kristus mācīja tā, kā rakstīts Mateja 5:37 Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. (..) Ne tikai nerunājiet to, kas nav patiesība, bet arī nemāniet, nemaldiniet cilvēku. Piemēram. Ģimene vēlas īrēt māju prestižā pilsētas rajonā lai būtu droši, lai varētu uzaicināt pie sevis viesus, nodemonstrēt savu sociālo statusu, u.t.t., bet lai iegūtu šo māju, kas ir iepatikusies, uz īpašnieku ir jāatstāj iespaids. Kas būtu jādara? Jūs ejat uz firmu, kas nomā automašīnas un iznomājat pašu greznāko un dārgāko mašīnu. Ejat uz apģērbu veikalu, kur var pēc kāda laika atgriezt drēbes atpakaļ, pērkat uzvalku,

4 uzpošaties un ierodaties pie mājokļa saimnieka, lai izīrētu māju. Un sakiet jā, šī māja derēs, mēs to ņemam. Kāds likums tiek pārkāpts? Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku. Melot nozīmē runāt to, kas neatbilst patiesībai. Maldināt var ļoti daudzos veidos un to darīt ir aizliegts. Kopumā mērķis ir apskatīt tematu par izrunāto vārdu svētumu, tāpēc būtu nepieciešams paplašināt mūsu skatījumu par to. Protams, šis Bībelē nav vienīgais likums par šo tēmu, taču skatoties pēc būtības, skatoties pašā melu parādības saknē, atgriezīsimies pie melu informācijas avotiem. Sal. pam. 12:22 Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet Tam Kungam negantība, bet, kas rīkojas taisnīgi, tas Viņam labi patīk. Vārds negantība (мерзость, kr. tulk.) acumirklī rada veselu emociju slāni. Kad skan šīs vārds, tas iedarbojas ne tikai uz intelektu, bet arī uz jūtām. Man ir tāds lūgums. Iedomājieties kaut ko riebīgu, kaut ko nepatīkamu, ar ko esat kādreiz sastapušies. Tas varētu būt dažādu iemeslu dēļ nepatīkama smaka, atbaidošs izskats vai neveikla situācija, kādā esat nokļuvuši, katrā ziņā kaut kas tāds, kas jums izraisa ārkārtēju nepatiku, riebumu. Atcerējāties? Tagad varētu izdarīt projekciju uz Dieva izjūtām attiecībā pret meliem, tādas sajūtas Dievam izraisa meli. Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet Tam Kungam negantība. Nav svarīgi, kur tas notiek - tiesā, mājās, darbā, pie kaimiņiem, vienalga kur, melīgas lūpas ir negantība. Bet, kas rīkojas taisnīgi, tas Viņam labi patīk. Jeremijas 10:10 Bet Tas Kungs ir patiesības Dievs, Viņš ir dzīvs Dievs un mūžīgs Ķēniņš, no Viņa dusmības dreb zeme, un tautas nevar turēt Viņa bargumu. А Господь Бог есть истина; Он есть Бог живый и Царь вечный. От гнева Его дрожит земля, и народы не могут выдержать негодования Его. Dievs ir ne tikai patiess, bet ir patiesība. Tas ir viens no Viņa raksturojumiem, tā ir Viņa būtība, tāda ir Viņa daba, Viņš tāds ir. Viņš ir patiesība. Un kad no to lūpām, kas ir nosaukti Viņa vārdā un kas sauc sevi par Viņa pārstāvjiem uz šīs zemes, izskan meli, tad tas Dievā izraisa šo ārkārtējo nepatiku, riebumu. Tāpēc mēs runājam par mūsu vārdu avotu ja cilvēks runā patiesību, tad Dievs runā, jo Viņš pats ir patiesība, Viņš mūs iedvesmo un aicina runāt patiesību. Mūsu vārdi atbilst Dieva patiesībai. Lasīsim vēl kādas vietas Bībelē par citu mūsu vārdu avotu. Jāņa 8:44 Jūs esat no sava tēva - velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs. Kam Jēzus teica šos neglaimojošos vārdus? Ticīgiem vai neticīgiem cilvēkiem? Ticīgiem. Cilvēkiem, kuri zināja likumu, kuriem bija uzticēts Dieva Vārds, un Viņš šiem cilvēkiem saka jūsu tēvs ir sātans. To pat grūti iedomāties. Jūsu tēvs ir velns. Kāpēc? Jo jūs izpildāt sava tēva kārības. Tātad, sātana dēlu kategorijā var nokļūt ikviens, pat tas, kuram ir viscienījamākais vārds un visievērojamākie radu raksti. Jebkurš ticīgais var kļūt par sātana bērnu, ja viņš runā melus, tik asi šis jautājums ir nostādīts Bībelē. Sātans ir visu melu avots. Tāpēc nav pārsteigums, ka Dieva Vārds apraksta tos, kas ir līdzīgi sātanam, ar šādu vārdu. Ko nozīmē vārds sātans grieķu valodā? Διαβόλου (diabolos, Stronga Nr. 1228), un tas nozīmē apmelotājs. Svētajos Rakstos šīs vārds trīs reizes tiek lietots attiecībā uz cilvēkiem. 1. Tim. 3:11 Sievām tāpat būs būt cienīgām, ne mēlnesēm, bet sātīgām, uzticamām visās lietās. Vārds mēlneses oriģinālā ir šis diabolos. Kad cilvēks runā melus, viņš kļūst par apmelotāju šādā kategorijā. 2. Tim. 3:3 Cietsirdīgi,

5 nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji. Tiek aprakstītas īpašības vīriešu dzimtē un attiecas uz visiem cilvēkiem. Tit. 2:3 Tāpat vecākās sievas: lai izturas kā svētām pieklājas, nenododas ļaunām valodām, ne pārmērīgai vīna dzeršanai, lai māca labu. Kopējais Dieva Vārda novērtējums par jebkuriem meliem ir šāds tie Dieva acīs ir negantība. Un šo melu tēvs ir sātans. Tie, kas runā patiesību, runā no Dieva, kas melo no sātana. Kā tas izpaužas praktiski? Meli var izpausties miljons un vairāk iespējamos veidos un tā tiek pārkāpts Dieva likums, kas aizliedz melot. Viens no izplatītākajiem melu veidiem ir pārspīlēšana. Atgriežamies pie likuma, kas rakstīts 3. Mozus grāmata 19:11. Jums nebūs zagt un nebūs melot, nedz krāpt savu tuvāku. Pārspīlēšana uz vienu vai otru pusi ir realitātes izkropļošana, jo tā netiek atspoguļota pareizi. 4. Mozus 13:31-33 Bet tie vīri, kas kopā ar viņu bija gājuši, sacīja: "Mēs nespēsim turp nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs." Un tie izlaida nelabu slavu par to zemi, kuru tie bija izlūkojuši, starp Israēla bērniem, tā sacīdami: "Tā zeme, ko mēs kā izlūki esam pārstaigājuši, ir zeme, kas aprij savus iedzīvotājus, un visi ļaudis, ko mēs tur esam redzējuši, ir milzīga auguma vīri; un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs. Vai tiesa, ka šī zeme ir ar nostiprinātām pilsētām un ar kareivīgiem iedzīvotājiem, kanaāniešiem? Tiesa. Vai tiesa, ka šo zemi būtu grūti iekarot? Bet pie patiesības, pie patiesā stāvokļa novērtējuma tiek pievienots pārspīlējums. Kāds tas ir? Zeme aprij savus iedzīvotājus. Bet tad jau būtu viegli to iekarot, ne tā? Ja jau aprija visus, kas uz tās dzīvoja, tad nekā nav palicis. Visi ļaudis ir milzīga auguma. Vai tā var būt? Vēl interesantāk ir aprakstīts redzējums par viņiem pašiem mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs. To vispār nebija iespējams zināt. Tika izteikts pārspīlējums un kas beigās notika? Visas tauta sāka raudāt un vaimanāt, un prasīja, lai viņus ved atpakaļ uz Ēģipti. Ievēlēsim sev citu vadoni un atgriezīsimies verdzībā. Šīs kurnēšanas dēļ viņu kauli palika tuksnesī. Pārspīlēšana nes briesmīgas sekas. Vēl viens klasisks piemērs. Sal. pam. 20:14 Nelaba, nelaba! saka pircējs par preci, kamēr viņš to iegūst, bet, kad tā ir viņa rokās, tad viņš to daudzina. Sak, ko jūs šeit pārdodat zemas kvalitātes preces? Un sāk runāt un ievērot visas skrambiņas, tas nav labi un tas nav labi. Pircējs tik daudz un pārliecinoši runā, ka pārdevējam jau sāk šķist, ka viņš tiešām kaut ko sliktu šodien uz tirgu atnesis. Pircējs nokaulē cenu, nopērk preci un pēc tam lielās. Daži tulkojumi tieši tā arī saka lielās ar nopirkto. Šajā gadījumā cilvēks izmanto pārspīlēšanu, lai samazinātu cenu. Ir stāsts par vīru, kurš savu govi gribēja pārdot. Tā saslavēja to, ka no tirgus pārnāca ar visu govi, jo pats noticēja savam sacītajam. Pārspīlēšana varbūt nav tieši meli, taču tā ir realitātes izkropļošana un tas ir Dieva likuma pārkāpums. Bērnībā tēvs man stāstīja stāstu, ka kāds bija atvedis uz tirgu zirgu pārdot. Pēc izskata dzīvnieks bija stalts, augsts, muskuļots un skaists. Potenciālie pircēji nāk, apskata, aptausta un jautā par šo zirgu, bet saimnieks neko nesaka. Uz visiem jautājumiem par to, cik daudz zirgs ēd, cik spēcīgs ir, u.tml. viņš atbild ja zirgam būtu mēle, viņš pats par sevi visu pastāstītu. Pircēji saprata to tā ja zirgs mācētu runāt, viņš varētu pastāstīt, taču pārdevējs domāja tieši tā, kā teica ja zirgam būtu mēle. Kad zirgu nopirka, atveda uz jauno vietu, izrādījās, ka viņš nevar ēst, jo viņam patiešām nebija mēle. Jautājums pārdevējs sameloja vai nē? Lūk, visa melu balansēšanas spēja. Viņš maldināja.

6 Sātans šādos jautājumos ir ļoti liels speciālists. Vai viņš meloja, kad teica Ievai - tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu? Vai viņš meloja, kad teica nē, nemirsiet? Sātans ir varens melu un melošanas meistars un uz šīs zemes viņš tajā ir daudzus apmācījis. Ko darīt situācijās, kad nevar vai nedrīkst teikt patiesību? Piemēram, grēksūdzes noslēpums nekad netiek atklāts vai konfidencionāla informācija nedrīkst būt izpausta. Tu zini, tev jautā, bet tu pateikt nevari ko darīt? Jautājums ir ļoti sarežģīts, taču mēs varam lasīt dažas atbildes Svētajos Rakstos. Sal. māc. 3:1, 7 Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Citiem vārdiem sakot, mums ir tiesības klusēt. Ja mēs nevaram atbildēt uz jautājumu un atklāt informācijas noslēpumu, mums ir tiesības nerunāt. Šīs tiesības izmantoja arī Jēzus Kristus sinedrija tiesas laikā. Mateja 26:62, 63 Un augstais priesteris piecēlās un sacīja uz Viņu: "Vai Tu neatbildi nekā uz to, ko tie liecina pret Tevi?" Bet Jēzus cieta klusu. Un augstais priesteris sacīja Tam: "Pie dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls? (..) Svētie Raksti runā par to, ka mums ir nepieciešama īpaša gudrība, lai zinātu kā pareizi atbildēt. To iemācīties nav viegli, taču ir iespējams. To var apgūt un iemācīties. Sal. pam. 15:28 Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu. Kol. 4:5, 6 Izturieties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes; izmantojiet šo laiku. Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt. Nav standarta atbildes. Uz vienu un to pašu jautājumu, kas uzdots dažādiem cilvēkiem, var būt dažādas atbildes, taču gan vienā, gan otrā gadījumā var būt taisnība. Lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt, apdomāt atbildi, lūgt par to, padarīt par ieradumu nerunāt neko, kas nav patiesība un nemaldināt citus. Daži varbūt teiks kā ar piemēriem Bībelē, kur tika melots? Jo gan Ābrahāms, gan Jēkabs, gan citi vīri meloja. Tie bija ticības vīri? Jā. Vai no viņiem ir jāņem piemērs? Jā. Arguments, ka daži varoņi Bībelē tiešām ir teikuši kaut ko, kas neatbilst patiesībai un maldināja apkārtējos, bieži vien kalpo kā labvēlīgs ierosinājums mūsdienu meļiem. Ja jau mūsu sentēvs Ābrahāms meloja, tad kas es tāds esmu? Kas es esmu, lai nemelotu? Šeit pieminēšu tikai divus īsus norādījumus. Pirmais. Pārbaudiet, vai tiešām ir melu klātbūtne. Ļoti bieži ir gadījumi, kad cilvēkiem tikai šķiet, ka kāds ir melojis, bet noskaidrojot izrādās, ka tas tā nav. Piemēram, daudzi uzskata Mozu par meli, jo viņš teica frāzi trīs dienu gājums. Taču tas nenozīmēja, ka tās ir trīs dienas, jo ar šādu metodi mērīja attālumu, nevis laiku. Viņš teica, ka līdz vietai, kur Dievs aicina pienest upurus, jāiet trīs dienas. Šodien mēs teiktu, ka tie ir tik un tik kilometri vai jūdzes. Mozus nesaka mēs atgriezīsimies. Un nemeloja. Ir daudz tādu piemēru Bībelē, kur liekas, ka cilvēki melo, taču tā nav bijis. Tāpēc pārliecinieties, vai tiešām cilvēks melo. Otrais. Ja kāds no Bībeles varoņiem tiešām ir samelojis, pārbaudiet, vai Dievs atbalsta viņa rīcību. Vai ir rakstīts, ka kāds ir samelojis un Dievs saka labi, labais un uzticīgais kalps. Vai ir izteikts Dieva atbalsts šiem meliem. Fakts, ka kāds ir samelojis, nogalinājis vai pārkāpis laulību liecina tikai par vienu ka Bībele ir patiesa. Tā apraksta vēsturi tādu, kāda tā patiesībā bija. Dieva Vārds nav stilizēts svēto dzīves apraksts, kur nav grēku, bet

7 tikai vieni vienīgi garīgi varoņdarbi. Nē. Bībele ir reāla un patiesa, tā stāsta par grēkiem, taču ko tas iemāca man? Atcerēsimies, ka morāles normas Bībelē nav cilvēku grēku apraksti, bet Dieva baušļi, pavēles un norādījumi. Tātad, pirmais pārbaudiet, vai tiešām ir melu klātbūtne un otrais vai to atbalsta Dievs. Veidojot savu pasaules redzējumu, jāņem vērā nevis Bībeles aprakstu fragmenti, bet gan Dieva likumi, kuros atklājas Dieva griba. Turpinot svētrunu ciklu par runas svētumu, mēs šoreiz tikai aizskārām tematu par meliem. Runas svētums galvenokārt sevī ietver principus, pirmkārt, nerunāt neko, kas nesaskan ar patiesību. Šī ir pirmā atbildes daļa uz jautājumu, kā ir sasniedzams runas svētums un kā tas izpaužas. Vai jūs grēkojat, neievērojot šo Dieva patiesības standartu? Vai jūs esat runājuši to, kas neatbilst patiesībai? Ja tas tā ir un šis grēks nav izsūdzēts, tad tas ir jāizdara un pēc iespējas ātrāk, neatliekot to. Lai uz jums negultos atbildības un vainas smagums. Es jūs visus aicinu atzīties Dievam par to. Dievs jūs ir uzrunājis un tagad sagaida atsaukšanos no jums. Lūdziet, nožēlojiet, iegūstiet piedošanu no Dieva un spēku iegūt svētumu savām lūpām.