DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE DZĪVĪBAS ZINĀTŅU UN TEHNOLOĢIJU INSTITŪTS BIOSISTEMĀTIKAS DEPARTAMENTS GUNTA EVARTE-BUNDERE LIEPU (TILIA L.) ĢINTS TAKSONI LAT

Transkripts

1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE DZĪVĪBAS ZINĀTŅU UN TEHNOLOĢIJU INSTITŪTS BIOSISTEMĀTIKAS DEPARTAMENTS GUNTA EVARTE-BUNDERE LIEPU (TILIA L.) ĢINTS TAKSONI LATVIJĀ UN TO IZPLATĪBU LIMITĒJOŠO VIDES FAKTORU ANALĪZE PROMOCIJAS DARBA KOPSAVILKUMS BIOLOĢIJAS DOKTORA ZINĀTNISKĀ GRĀDA IEGŪŠANAI (BOTĀNIKAS APAKŠNOZARĒ) DAUGAVPILS

2 Promocijas darbs izstrādāts: Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta Sistemātiskās botānikas laboratorijā laika periodā no gadam. Darba raksturs: promocijas darbs (publikāciju kopa) bioloģijas nozares botānikas apakšnozarē. Promocijas darba zinātniskais vadītājs: Dr. biol. vad. pētnieks Pēteris Evarts-Bunders (Daugavpils Universitāte) Recenzenti: Dr. biol., vad. pētniece Anna Mežaka (Daugavpils Universitāte) PhD., doc. Darius Ryliškis (Viļņas koledža, Lietuva) Dr. biol., prof. Arvīds Barševskis (Daugavpils Universitāte) Promocijas padomes priekšsēdētājs: Dr. biol., prof. Arvīds Barševskis Promocijas darba aizstāvēšana notiks: Daugavpils Universitātes bioloģijas nozares promocijas padomes atklātajā sēdē gada 30. augustā, Daugavpils Universitātes studiju un pētniecības centrā Ilgas (Daugavpils novads, Skrudalienas pagasts), konferenču zālē, plkst Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Daugavpils Universitātes bibliotēkā, Parādes ielā 1, Daugavpilī un Atsauksmes sūtīt: Promocijas padome, 208. auditorija, Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts, Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1a, Daugavpils, LV- 5401, e-pasts: Promocijas padomes sekretāre: Dr. biol. pētniece Jana Paidere, Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts. ISBN Gunta Evarte-Bundere, 2018 Daugavpils Universitāte,

3 Saturs PUBLIKĀCIJU SARAKSTS... 5 IEVADS MATERIĀLS UN METODIKA Pētījuma vietas raksturojums Apsekojamo vietu izvēles metodika Lauku pētījumu metodes un paraugu ievākšana Taksonu aprakstu veidošana Morfometriskie pētījumi Ģeogrāfisko un klimatisko datu apstrāde un analīze Sugu daudzveidības indekss Datu apstrādes un statistiskas analīzes metodes REZULTĀTI UN DISKUSIJA Latvijā konstatētie liepu (Tilia L.) ģints taksoni (I, III) Tilia platyphyllos iekšsugas taksonu noteikšana izmantojot lapas morfometriskos mērījumus (IV) Taksonu ziemcietība (II, V) Tilia ģints izplatību limitējošo vides faktoru analīze (V) Ģeogrāfiskie faktori, kas ierobežo Tilia taksonu izplatību Klimatiskie faktori, kas ierobežo Tilia taksonu izplatību Hidrotermiskā koeficienta (HTK) izmantošana kokaugu ziemcietības prognozēšanā (III) Kokaugu dendroloģiskā inventarizācija pilsētvidē Rēzeknes piemērs Taksonomiskā daudzveidība (VI) Sugu daudzveidības indekss (VI) Vitalitātes novērtēšana (VI) PATEICĪBAS LITERATŪRAS SARAKSTS / BIBLIOGRAPHY

4 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI AG augšņu grupas AJ attālums līdz jūrai ATS vidējā aktīvo temperatūru summa BP bezsala periods d. stād. dendroloģiskie stādījumi DZTI Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts DU Daugavpils Universitāte GG ģeogrāfiskais garums GP ģeogrāfiskais platums HTK hidrotermiskais koeficients KKI Konrāda kontinentalitātes indekss LPSR ZA Latvijas Padomju sociālistiskās republikas Zinātņu akadēmija LU Latvijas Universitāte NBD Nacionālais Botāniskais dārzs NDG ilggadējais vidējais nokrišņu daudzums gadā NTS vidējā negatīvo temperatūru summa p. parks RKI Rasiņa kontinentalitātes indekss SDI Apgrieztais Simsona daudzveidības indekss VAMT ilggadējā vidējā aukstākā mēneša (janvāra) temperatūra vjl. virs jūras līmeņa VKMT - ilggadējā vidējā karstākā mēneša (jūlija) temperatūra VP veģetācijas periods VSSI vidējais saules spīdēšanas ilgums gadā 4

5 PUBLIKĀCIJU SARAKSTS Promocijas darbs ir balstīts uz publikācijām, kas disertācijas tekstā ir norādītas ar romiešu cipariem. Oriģinālie raksti ir publicēti ar izdevēju atļaujām. Autora pieminēšanas kārtība publikācijā norāda viņa ieguldījumu pētījuma veikšanā: I Jurševska G., Evarts-Bunders P Liepu (Tilia L.) ģints taksoni Latvijā. Latvijas Veģetācija, 21: 5-28; II Evarte-Bundere G., Evarts-Bunders P Evaluation of winter hardiness in different cultivated Tilia L. taxa experience of some most valuable dendrological plantaions in central Latvia (Vidzeme) after extremely hard winter of year 2009./2010. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 11(2): ; III Evarte-Bundere G., Evarts-Bunders P Using of the Hydrotermical coefficient (HTC) for interpretation of distribution of non-native tree species in Latvia on example of cultivated species of genus Tilia. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 12(2): ; IV Evarte-Bundere G., Evarts-Bunders P Use of leaf morphometric parameters for identification of the most common cultivated intraspecific taxa of Tilia platyphyllos. Botanica Lithuanica, 19(2): 83- V 90; Evarte-Bundere G Analysis of some limiting ecological factors on the example of the distribution of the genus Tilia L. cultivated in Latvia. Estonian Journal of Ecology, 63(3): ; VI Evarte-Bundere G., Evarts-Bunders P., Lakša D., Nitcis M Inventory of Green Spaces and Woody Plants in the Urban Landscape of Rēzekne. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 14(2): Autores ieguldījums pētījumos: I II III IV V VI Oriģinālā ideja GJ, GEB, GEB, PEB, GEB GEB, PEB PEB PEB PEB GEB Datu ievākšana un sagatavošana GJ GEB GEB GEB GEB PEB, GEB, MN, DL Datu analīze GJ GEB, PEB GEB MZ, GEB GEB DL, GEB, MN Manuskripta sagatavošana GJ, PEB GEB, PEB GEB GEB, PEB GEB GEB, PEB, DL GEB (GJ) Gunta Evarte-Bundere (dzim. Jurševska), PEB Pēteris Evarts- Bunders, MZ Maksims Zolovs, DL Daina Lakša, MN Māris Nitcis 5

6 IEVADS Pētījuma aktualitāte Pieaugot prasībām pret apkārtējās vides kvalitāti, aizvien pieaug nepieciešamība pēc labiekārtotiem un estētiskiem apstādījumiem (Jankevica 2013). Urbānā vidē būtiska loma ir apstādījumiem dabas pamatnes komponentam, kas veido saikni starp dabisko un antropogēno vidi, kā arī veic dažādas vidi stabilizējošas funkcijas (Čekstere 2009). Latvijā savvaļā sastopamas 105 vietējās kokaugu sugas (Cinovskis et al. 1974) svarīga loma ir introducētajiem taksoniem, kuri būtiski papildina apstādījumos izmantojamo taksonu klāstu. Liepu (Tilia L.) ģints kļūst arvien svarīgāka lielo pilsētu parkos un apstādījumos un ieņem galveno lomu aleju (rindveida) stādījumos (Sukopp & Wurzel 2000; Liesebach & Sinkó 2008). Eiropā (Bengtsson 2005; Bühler et al. 2007; Sjöman & Oprea 2010, Pigott 2012), tai skaitā arī Latvijā (Rupais 1989; Laiviņš et al. 2009) viens no visplašāk izmantotajiem kokaugu taksoniem ir T. x vulgaris Hayne (Čekstere 2011), kā arī vietējā suga T. cordata Mill. Līdz ar klimata pārmaiņu problēmām un iespējamiem slimību un kaitēkļu uzbrukuma draudiem nākotnē (Sun 1992; Tello et al. 2005; Raupp et al. 2006), ir radusies noturīga argumentācija, par nepieciešamību pilsētu apstādījumos izmantot daudzveidīgāku un stresa tolerantu koku sugu sortimentu (Richards 1983; Duhme & Pauleit 2000; Pauleit 2003). Populārie aleju un rindu stādījumi ir vairāk pakļauti masveidīgām kokaugu infekcijām un koku bojāejai. Vairāki autori uzskata, ka stādījumus nepieciešams bagātināt ar jauniem taksoniem, iepriekš analizējot jau esošos stādījumus, izmantojot apgriezto Simsona daudzveidības indeksu (Sun 1992; Sreetheran et al. 2011; Straigytė & Vaidelys 2012). Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kur veikta šāda kokaugu sugu daudzveidības indeksa analīze. Tilia ģints taksoni uzrāda augstu potenciālu pilsētvides apstādījumu uzlabošanā, kā arī ir svarīga apstādījumu ainaviskā, ekoloģiskā un sociālekonomiskā vērtība (Ҭenche-Constantinescu et al. 2015). Pagājuši vairāk nekā 200 gadi, kopš Latvijas teritorijā uzsākta kokaugu introdukcija un aklimatizācija (Mauriņš 1970), taču nav pievērsta uzmanība Tilia ģints pētījumiem Latvijā. No dendroloģiskās inventarizācijas uzsākšanas 20. gs. 70-tajos gados pagājuši jau vairāk nekā 40 gadi, aktuāli ir veikt kokaugu (tai skaitā Tilia ģints) reinventarizāciju, lai precizētu ģints taksonu sarakstu un sastopamības biežumu. Pasaulē dažādu ekoloģisko faktoru ietekme uz ģints vai konkrētas sugas izplatību dabiskajā areālā pētīta daudziem kokaugiem, piemēram, Fagus L. (Fang & Lechowicz 2006) un Abies Mill. (Xiang et al. 2007) sugu izplatība pasaulē, Sorbus torminalis (L.) Crantz izplatība Eiropā (Roper 1993; Paganová 2007; Madĕra et al. 2013) utt. Vairākos darbos līdz šim analizēta sugu izplatības saistība ar augstumu virs jūras līmeņa (Rawal & Pangtey 1994; Madĕra et al. 2013), kā arī temperatūras ietekme (Fang & Lechowicz 2006). Reģionālā klimata nozīme Eiropas mērenās joslas zemienēs līdz šim maz pētīta, 6

7 jo šeit ietekme nav tik acīmredzama, kā kalnu rajonos vai sugu areāla ziemeļos un dienvidos (Gaston 2003). Latvijas dabas pētnieki savās publikācijās lielāku uzmanību veltījuši klimatisko apstākļu ietekmei uz augu augšanu (Kupffer 1925; Rasiņš 1962; Laiviņš & Melecis 2003 u.c.). Taču dažādu limitējošo klimatisko un ģeogrāfisko faktoru analīze, kas pierādītu introducēto kokaugu, tai skaitā apstādījumos plaši izmantoto Tilia ģints taksonu izplatības un ziemcietību ietekmējošos faktorus, agrāk nav veikta. Pētījuma novitāte Pētījuma ietvaros anotēts Latvijā augošo Tilia ģints taksonu saraksts, pirmoreiz izveidota sugu noteikšanas tabula, doti detalizēti apraksti. Pēc nepieciešamības precizēts taksanomiskais rangs, reti kultivētajiem taksoniem sniegti latviskie sugu epiteti. Skaidrota Tilia ģints izplatība saistībā ar limitējošiem vides faktoriem: janvāra vidējo temperatūru, gada negatīvo temperatūru summu, nokrišņu daudzumu, jūlija vidējo temperatūru, bezsala perioda ilgumu, aktīvo temperatūru summu utt. Izplatības likumsakarību skaidrošanai lietoti agrāk dendroloģiskos pētījumos neizmantoti lielumi, piemēram, Konrāda kontinentalitātes indekss, hidrotermiskais koeficients. Pirmoreiz Latvijā analizēti pilsētvides apstādījumi, izmantojot apgriezto Simsona daudzveidības indeksu un izvērtēta kokaugu vitalitāte, par piemēru ņemot Rēzeknes pilsētas publiskos apstādījumus. Promocijas darba mērķis un uzdevumi Mērķis ir noskaidrot Tilia ģints taksonu izplatības kopsakarības Latvijas teritorijā un veikt galveno kokaugu izplatības limitējošo faktoru analīzi. Darba galvenie uzdevumi: 1. Veikt reinventarizāciju Tilia ģints taksoniem izvēlētajos dendroloģiskajos objektos (I, II, III, IV, V); 2. Noteikt ievākto Tilia ģints materiālu un pārskatīt herbārija kolekciju materiālu (I, II, III, IV, V); 3. Pārskatīt Tilia ģints taksonu taksanomisko rangu (I); 4. Izveidot oriģinālus taksonu aprakstus, sugu noteikšanas tabulas, izplatības kartes konstatētajiem taksoniem (I); 5. Veikt T. platyphyllos iekšsugas taksonu morfometriskos mērījumus, noskaidrot pazīmes, kas izmantojamas noteikšanā (IV); 6. Izvērtēt liepu taksonu ziemcietību lielākajās Latvijas (Vidzemes) kolekcijās pēc 2009./2010. gada bargās ziemas (II, V); 7

8 7. Noskaidrot Tilia ģints taksonu izplatības likumsakarības Latvijas teritorijā, izvērtējot kokaugu izplatību limitējošos vides faktorus (III, V); 8. Izvērtēt kokaugu daudzveidību, izmantojot apgriezto Simsona indeksu (SDI) vienā no Latvijas pilsētām (Rēzeknē), noskaidrot, cik bieži pilsētas apstādījumos izmantoti Tilia ģints taksoni (VI). Galvenās aizstāvēšanai izvirzītās tēzes: 1. Viens no visbiežāk apstādījumos izmantotajiem taksoniem Latvijā ir liepas, tās bagātīgi izmantotas pilsētās ielu apstādījumos, kā arī Tilia ģints taksoni sastopami lielākajā daļā parku. 2. Tilia ģints izplatību limitē vairāki vides faktori, kuru ietekmē samazinās taksonu izplatība rietumu-austrumu virzienā. Galvenais kokaugu, tai skaitā Tilia ģints taksonu, izplatību limitējošais faktors ir ziemcietība. Vislielākās korekcijas sekmīgā kokaugu introdukcijā ievieš bargās ziemas. 3. Hidrotermiskais koeficents ir izmantojams ziemcietības prognozēšanai īslaicīgā periodā (nākamajā ziemā). 4. Apgrieztais Simsona daudzveidības indekss ielu apstādījumos ir būtiski mazāks nekā parkos. Ielu rindveida stādījumi ir ar mazāku taksanomisko daudzveidību. Pētījuma rezultātu aprobācija Par promocijas darba rezultātiem ziņots 15 starptautiskās un 1 vietējās nozīmes zinātniskajā konferencē, publicētas 14 tēzes. 1. CARE-FOR-US II and GreenMan project conference Urban Forestry in Transition Addressing the needs of changing societies Tartu, Estonia gads oktobris. Uzstāšanās ar stenda referātu The most valuable non-native trees and shrubs in public greeneries of Rēzekne. (Evarts-Bunders P., Evarte-Bundere G., Lakša D.)Book of Abstracts, th International Conference Research and conservation of biological diversity in Baltic region, Daugavpils, Latvia gads aprīlis. Uzstāšanās ar stenda referātu Analysis of some limiting ecological factors on the example of genus Tilia L. (Evarte- Bundere G.) Book of Abstracts, Daugavpils Universitātes 55. Starptautiskā zinātniskā konference. Daugavpils. Latvija gada aprīlis. Uzstāšanās ar ziņojumu Jauni dekrotīvo liepu ģints (Tilia L.) taksoni Latvijas 8

9 stādaudzētavās un sabiedriskajos stādījumos (Evarte-Bundere G.) Zinātniskās konferences tēžu krājums, Daugavpils Universitātes 55. Starptautiskā zinātniskā konference. Daugavpils. Latvija gada aprīlis. Uzstāšanās ar ziņojumu Priekšlikumi vienotu kritēriju ieviešanā kokaugu vitalitātes novērtēšanai un apsaimniekošanas rekomendāciju izstrādei (Evarts- Bunders P., Evarte-Bundere G., Daudziņa K.) Zinātniskās konferences tēžu krājums, International Conference BioSyst. EU 2013 Global systematics. Vienna, Austria gada februāris. Uzstāšanās ar stenda referātu Using the morphometric values for identification of most common cultivated infraspecific taxa of Tilia platyphyllos (Evarte- Bundere G., Evarts-Bunders P., Zolovs M.) Abstract volume, Seminar Field Trip Actual Problems of Modern Dendrology. Vilnius, Lithuania gada augusts. Referāts The identfication problems of lime (Tilia L.) genus taxon. 7. Международной научной конференции Дендрология, цветоводство и садово-парковое строительство. 5 8 июня 2012, Ялта, Украина. Плакаты Использование гидротермического коэффициента (ГТК) для разъяснения закономерностей распространения иноземных древесных растений в Латвии на примере таксонов рода Tilia L.. (Эварте-Бундере Г., Эвартс- Бундерс П.) Дендрология, цветоводство и садово-парковое строительство, IV Latvijas Ģeorāfijas kongress Ģeogrāfija mainīgajā pasaulē. Rīga, Latvija gada marts. Referāts Konrāda kontinentalitātes indeksa izmantošana Tilia L. ģints taksonu izplatības likumsakarību skaidrošanai Latvijā. (Evarte-Bundere G., Evarts- Bunders P.) Ģeogrāfija mainīgajā pasaulē, VII international scientific conference Youth and Progress in Biology. Lviv, Ukraine, gada maijs. Stenda referāts Silver lime (Tilia tomentosa Moench.) in Latvia morphological variability and infraspecific taxa. (Evarte-Bundere G., Evarts- Bunders P.) Молодь и поступ биологии, збирник тез, th International conference Research and conservation of Biodiversity in Baltic region Daugavpils, Latvija, gada aprīlis. Stenda referāts Evaluation of winter hardiness in different cultivated Tilia taxa experience of some most valuable dendrological plantaions in central Latvia (Vidzeme) after extremely hard winter of year 2009./2010. (Evarte-Bundere G., Evarts-Bunders P.) Book of abstracts, Daugavpils Universitātes 53. Starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija gada aprīlis. Referāts Latvijā 9

10 kultivētās Austrumāzijas liepas. (Evarte-Bundere G., Evarts-Bunders P.) Zinātniskās konferences tēzes, Biosystematics Berlin: 7th International ccongress of Systematic and Evolutionary Biology (ICSEB), Berlin, Germany gada februāris. Stenda referāts Taxonomical diversity of genus Tilia L. cultivated in parks and botanical gardens in Latvia. (Evarte-Bundere G., Evarts-Bunders P.) Book of Programme and Abstracts, XXIII international conference - expedition of the Baltic Botanists., Haapsalu, Estonia, gada jūlijs. Stenda referāts Infraspecific taxa of cultivated large-leaved lime Tilia platyphyllos Scop. in Latvia. (Evarts-Bunders P., Evarte-Bundere G.) Abstracts & excursion guides, Daugavpils Universitātes 52. Starptautiskā zinātniskā konference, Daugavpils, Latvija, gads aprīlis. Referāts Latvijā kultivēto amerikas liepu taksoni. (Evarte-Bundere G.) Zinātniskās konferences tēzes th International Conference Research and conservation of biological diversity in Baltic region, Daugavpils, Latvija gads aprīlis. Stenda referāts Cultivated taxa of genus Tilia L. in Latvia. 16. Daugavpils Universitātes 50. Starptautiskā zinātniskā konference. Daugavpils, Latvija gads maijs. Daugavpils Universitātes 50. Starptautiskā Referāts Liepu (Tilia L.) ģints taksonomiskās problēmas Latvijā. (Jurševska G.) Zinātniskās konferences tēzes, MATERIĀLS UN METODIKA 1.1 Pētījuma vietas raksturojums Latvijas klimatu nosaka tās atrašanās mērenajā klimata joslā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Attālinoties no jūras, pieaug kontinentalitātes pazīmes. Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir +5,9ºC. Gada gaitā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +17,0ºC. Visaukstākie mēneši ir janvāris un februāris, to vidējā gaisa temperatūra attiecīgi ir 4,6 un 4,7ºC (LEGMC, 2012). Līdz šim novērotā gada visaugstākā gaisa temperatūra Latvijā ir +37,8 C (Ventspilī ) un viszemākā: 43,2 C (Daugavpilī ). Daugavpilī ir vislielākā reģistrētā ekstremālo temperatūru summa 79,6 o C (Kļaviņš & Andrušaitis 2008; Rutkovska et al. 2013). NDG Latvijā ir 667 mm. Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums ir 81%. Saule gadā spīd 1790 stundas, kas ir aptuveni puse no iespējamā saules spīdēšanas ilguma (skaidrā laikā). Gadā kopumā valdošie ir dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vēji. (LEGMC, 2012) (V). 10

11 1.2 Apsekojamo vietu izvēles metodika Apsekojamie objekti tika izvēlēti no tagadējā NBD (agrāk LPSR ZA Botāniskais dārzs) Dendrofloras nodaļas izdotajiem materiāliem, kas satur informāciju par dendroloģisko objektu inventarizācijas datiem 20. gs. 70. gados visā Latvijas teritorijā. Analizējot iepriekš izdotos materiālus, tika iegūts potenciālais taksonu skaits Tilia ģintī (Bice et al. 2003, 2004a,b,c, 2005a,b,c,d, 2006a,b,c, 2007a,b,c,d; Cinovskis 1983; Cinovskis et al. 1985a,b, 1986, 1988a,b,c,d, 1989a,b,c,d, 1991; Pūka et al. 1988; Svilāns 2005). Nodrošinot apsekojamo objektu vienmērīgu sadalījumu valstī, tie izvēlēti pēc bijušo rajonu principa (pārsvarā pieci no viena bijušā administratīvā rajona). Kopumā pētījuma laikā Latvijā apsekoti 134 dendroloģiskie objekti (skat. 1. att.) (I, II, III, IV, V). Veidojot izplatības kartes, par pamatu ņemta ģeobotānisko kvadrātu tīkla karte, kur viena kvadrāta laukums dabā ir 71 km 2 (7,6 x 9,3 km) (Tabaka et al. 1977). Tīkla pamatlīmenis ir balstīts uz PSRS Ģenerālštāba topogrāfiskās kartes (ģeogrāfisko koordinātu sistēma šīm kartēm balstīta uz Krasovska gada elipsoīdu un Pulkovas gada atskaites meridiānu) karšu lapu sadalījumu mērogā 1: (Krampis 2006) (1. att.) (I, II, III). Taksoniem, kuriem pēc literatūras datiem un mūsu pētījumiem konstatēti vairāk, kā pieci punkti, veidotas izplatības kartes. (I). Karšu gatavošanā izmantota GIS programmatūra ERSRI ArcGis (IV, V, VI). 1. attēls. Latvijas ģeobotānisko kvadrātu tīkla karte ar apsekotajiem dendroloģiskajiem objektiem 11

12 g. Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas; projekta Tartu, Rēzekne, Pleskava: zaļā pārvaldība ilgtspējīgai pilsētu attīstībai un teritoriālajai plānošanai Igaunijas - Latvijas - Krievijas robežpilsētās ietvaros tika veikta Rēzeknes sabiedrisko apstādījumu dendroloģiskā inventarizācija: Raiņa parkā, parkā pie pareizticīgo baznīcas, Ziemeļu industriālās zonas apstādījumos, skvērā pie Domes, Atbrīvošanas alejā un Dārza ielā (2. att.) (VI). 2. attēls. Rēzeknes pilsētas karte ar objektiem, kur veikta dendroloģiskā inventarizācija 1.3 Lauku pētījumu metodes un paraugu ievākšana Izvēlētajos objektos Tilia ģints reinventarizācija tika veikta pēc iepriekš izstrādātas dendroloģisko stādījumu apsekošanas metodikas (Zvirgzds et al. 1977) (I, II, III, IV,V,VI). Inventarizējot izvēlētos objektus, Tilia ģints taksoniem tika izvērtēta taksonu ziemcietība pēc S. J. Sokolova skalas (Sokolovs 1957; Cinovskis 1983) (II, V). Pētījuma laikā tika savākti 420 Tilia ģints herbārija paraugi, kas glabājas Daugavpils Universitātes herbārija kolekcijā. Herbārijam izvēlēti tipiski zari ar nobriedušām lapām, auguši saules pusē, kas nospiesti un žāvēti 12

13 pēc standarta metodes. Materiāls ievākts galvenokārt jūlijā un augustā (I, II, III, IV, V, VI). Pētījumu gaitā apstrādāti Tilia ģints vākumi: DU DZTI Botānikas laboratorijas herbārijs (DAU); NBD Dendrofloras nodaļas herbārijs (HBN); Tartu Universitātes herbārijs (TU); Igaunijas dzīvības zinātņu universitātes Tartu Botānikas un Zooloģijas institūta herbārijs (TAA). Veicot dendroloģisko inventarizāciju Rēzeknes pilsētas apstādījumos, tika iegūti šādi dati: kokaugu zinātniskie nosaukumi (sugas, taksoni, kultivāri); augstums; diametrs (mērījumi veikti 1,3 m augstumā no sakņu kakla). Kokaugu augstums novērtēts ar digitālo augstummēru Vertex IV-360 (VI). Koku vitalitāte sabiedriskajos stādījumos novērtēta pēc P. Evarta-Bundera u.c. izstrādātas skalas (Evarts-Bunders et al. 2013) (VI). 1.4 Taksonu aprakstu veidošana Visām pētījuma laikā konstatētajām Tilia ģints sugām izveidoti apraksti, kas sastāv no nomenklatūras daļas, morfometrisko pazīmju apraksta, ziņām par izplatību pasaulē un Latvijā. Ģints apraksts sākas ar latvisko nosaukumu un latīniskā nosaukuma pilnu citātu. Latīnisko nosaukumu saīsinājumi citēti saskaņā ar starptautiski pieņemtajām norādēm darbā Authors of Plant Names (Brummit & Powell 1992) (I). 1.5 Morfometriskie pētījumi Morfometriskie pētījumi veikti četriem T. platyphyllos iekšsugas taksoniem (T. p. subsp. platyphyllos, T. p. subsp. cordifolia, T. p. Rubra un T. p. Obliqua ) (IV). No katra izvēlētā T. platyphyllos taksona, morfometriskie mērījumi veikti 10 dažādiem paraugiem. Katram izvēlētajam paraugiem mērītas piecas lapas uz otrā vai trešā gada dzinumiem. Izvēlētajam parametram (lapas garumam, lapas platumam, kāta garumam) veikti 50 mērījumi, lai iegūtie dati būtu salīdzināmi. Skaitīts ziedu skaits ziedkopā, lapas malas zobojums izvērtēts pēc G. Gavrilovas izstrādātās metodikas (Gavrilova 1988), izstrādātā lapas apmatojuma skala dota publikācijā (IV). 1.6 Ģeogrāfisko un klimatisko datu apstrāde un analīze Darbā tika apskatīti klimatiskie parametri, izmantojot iepriekš gatavotas karšu pamatnes, jo ar pašreizējo meteoroloģisko staciju izvietojumu Latvijas teritorijā nav iespējams izveidot precīzu kartogrāfisko materiālu ar izolīnijām. Tā kā pētījumu objekts ir Tilia, kuru mūža ilgums ir vismaz 100 gadi pilsētas apstādījumos, tad šāda kartogrāfiskā materiāla lietošana ir pieļaujama. Analizētie lielumi ir: VAMT; VKMT; BP; NDG; AG analīze (Turlajs 2007); BP (Rasiņš 1962); HTK (Rasiņš 1962); RKI (Rasiņš 1962); ATS (Fomina 1972); NTS (Zirnītis 1968); KKI (Draveniece 2007); VSSI (Kļaviņš & Andrušaitis 2008), augstums vjl., AJ, taksonu atradņu blīvuma izmaiņas ziemeļu-dienvidu virzienā (GG), taksonu atradņu blīvuma izmaiņas rietumu-austrumu virzienā (GP) (III, V). 13

14 Izejas dati sīkākai klimata analīzei ņemti no Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā klimata datu centra (NOAA 2012) un no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LEGMC 2012) (III). Hidrotermisko koeficentu (HTK) aprēķina izmantojot G. Seļaņinova formulu: K= Σ x / Σ t * 10; kur Σ x un Σ t - attiecīgi nokrišņu un temperatūru summa periodā, kad temperatūra nav zemāka par +10 C (Selyaninov 1928) (III). 1.7 Sugu daudzveidības indekss Lai izteiktu kokaugu sugu daudzveidību Rēzeknē izmantots apgrieztais Simsona daudzveidības indekss (SDI), kas atvasināts pēc Sun (1992). SDI = Σ N j * (Σ Nj 1) / Σ N j (N j 1), kur N j = indivīdu skaits (j = 1, 2, 3,... n) grupā (sugas vai ģintis), un n = grupu kopskaits konkrētā populācijā (VI). 1.8 Datu apstrādes un statistiskas analīzes metodes Rezultāti interpretēti, veicot dažāda līmeņa statistiskās analīzes. Dati analizēti izmantojot SPSS 17.0 un 20.0 Windows programmu. Apkopotie dati neatbilda normālam sadalījumam, tāpēc izmantots Spīrmena rangu korelācijas koeficients. Spīrmena ranga korelācijas koeficients aprēķināts VAMT, VKMT, NDG, NTS, ATS, VP, BP, VSSI, KKI, RKI, GP, GG, H, AJ, AG. Daudzfaktoru regresijas analīze veikta, lai noskaidrotu ekoloģiskos faktorus, kas ietekmē introducēto liepu izplatību Latvijā (V). Statistiskie aprēķini veikti ar SPSS 20.0 Windows programmu izmantojot aprakstošās statistikas rīkus, vienvirziena ANOVA testu ar aposterioro salīdzināšanu, izmantojot Sidaka testu, un Kruskala-Valisa testu apostorioro salīdzināšanu veica izmantojot Manna-Vitneja testu priekš kā noteikts jauns kritiskais (būtiskuma) līmenis (IV). Datu analīzei (V) un rezultātu grafiskai prezentācijai izmantots Excel (Microsoft) (II, III). Klimata datu apstrādei izmantota PC-ORD 5 programma (McCune & Mefford 1999), lai atrastu netiešo ordināciju DCA (DECORANA) (Hill & Gausch 1980) (III, V). 2 REZULTĀTI UN DISKUSIJA 2.1 Latvijā konstatētie liepu (Tilia L.) ģints taksoni (I, III) Pētījuma laikā 134 apsekotajos dendroloģiskajos objektos konstatēts 41 liepu ģints taksons. Sastopamajiem Tilia ģints taksoniem izstrādāts noteicējs, pārskatīta un precizēta nomenklatūras daļa, kā arī izveidoti taksonu apraksti un izplatības kartes. Sniegti īsi komentāri par šķirnēm. Pētījuma ietvaros publikācijā minēti trīs jauni latviskie sugu nosaukumi salu liepa(tilia 14

15 insularis Nakai), dzeltenā liepa (Tilia x flavescens A.Braun ex Döll) un Kjusjū liepa (Tilia kiusiana Makino et Shiras.) (I). Savukārt piecas Tālo Austrumu sugas - T. kiusiana, T. komarovii, T. mandshurica, T. oliveri, T. tuan, kas iekļautas I publikācijā pētījumā apsekotajās teritorijās netika konstatētas. Tālie Austrumi ir Tilia ģints izcelšanās centrs, to noteikšana ir problemātiska, tāpēc iepriekš sugas visticamāk noteiktas neprecīzi. Vai gājušas bojā kraso klimata atšķirību dēļ Latvijā un to izcelsmes areālā Tālajos Austrumos. Sekcija LINDNERA Rchb. Consp. reg. veget., I (1828), 209; Neilreich, Fl. Nied.-Ost. (1859), 825 Tilia mandshurica Rupr. et Maxim. Mandžūrijas liepa Tilia mandshurica Rupr. et Maxim. 1857, In Bull. Acad. Sc. Petersb., V, 124, 267. Starcs, 1925, Koku un krūmu noteic.: 328; Bacильев,1958, Дер. и куст. СССР, 4: 684. Vispārējā izplatība: Krievijas Piejūras un Habarovskas novads, Amūras apgabala DA rajonos, kā arī Korejas pussala. Izplatība Latvijā: Suga mūsu pētījuma nav konstatēta. Objekts, kurā taksons norādīts pēc literatūras datiem Mazsalacas Vecniguļu d. stād. (2/34 (šeit un turpnāk iekavās norādīts ģeobotāniskais kvadrāts, kurā atrodas apsekotais objekts)) (Bice et al. 2007b) nav apsekots pētījumā. Tilia oliveri Szyszył. Olivera liepa Tilia oliveri Szyszył. 1890, In Hooker, Ic. Plant., ser. 3, X, II, 1927; Bacильев,1958, Дер. и куст. СССР, 4: 684. Vispārējā izplatība: Centrālķīna. Izplatība Latvijā: Suga Latvijā nav konstatēta. Literatūrā minēta Lēdurgas dendroloģiskajā parkā (10/32) (Bice et al. 2004), apsekojot objektu konstatēts, ka suga iepriekš noteikta neprecīzi. Tilia tomentosa Moench sudrabliepa Tilia tomentosa Moench, 1785, InVerz. Ausl. Bäume Weissent.:136; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 690; Browicz, 1968, Fl. Europ. 2: 247. Tilia petiolaris DC. 1824, Prodromus, I:514, Mauriņš, Morkons, Zvirgzds, 1958, Koki un krūmi: 205; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 692. Vispārējā izplatība: Balkānu pussala, izstiepta Z virzienā līdz Ziemeļungārijai un Rietumukrainai. Dekoratīva, samērā bieži stādīta apstādījumos. Izplatība Latvijā: No apsekotajiem 134 d. stād. pēc literatūras datiem taksons minēta 12 objektos: konstatēts 10, nav konstatēts Ēdolē (13/7) un Vāgnera dendrārijā (13/19). Sugai atrasta Latvijā tālāka atradne uz austrumiem Kombuļu centra apstādījumi (15/27). Piezīmes: Kultivētās šķirnes T. tomentosa Petiolaris (Sin. T. petiolaris DC., T. tomentosa subsp. petiolaris (DC.) Soo, T. alba pendula hort.) un T. tomentosa Subvitifolia (Sin. T. tomentosa var. subvitifolia Borb.) (Evarte-Bundere & Evarts-Bunders 2011). 15

16 Tilia tuan Szyszył. Tuana liepa Tilia tuan Szyszył. 1890, In: Hoker s Icon. Pl. ser 3. X, II.: 1926; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 677. Vispārējā izplatība: Dienvidu un Centrālķīnas kalnu masīvos m vjl. Izplatība Latvijā: Suga Latvijā nav konstatēta. Kalsnavas arborētuma C nogabala augošais eksemplārs ar nosaukumu T. tuan (Svilāns 2005) noteikts kā T. dasystyla subsp. caucasica. Sekcija ERIOPHILYRA I.V.Vassil. Дер. и куст СССР, 4: 693. (1958.) Tilia americana L. Amerikas liepa Tilia americana L. 1753, Sp. Pl.: 514.; Klinge, 1882, Fl. Est. Liv. Curl.: 455; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 694. Vispārējā izplatība: Ziemeļamerikas A daļa. Izplatība Latvijā: No apsekotajiem 134 d. stād. literatūrā norādīts 12 objektos, no tiem konstatēts deviņos. Nav konstatēts Lāčupes dendrārijā (13/20), Cēsīs skvērā pie Rīgas ielas (10/36) un Vecbornes parkā (27/50). Piezīmes: Biežāk kultivētās T. americana šķirnes Macrophylla, NBD - Cyclophylla, Dentata, un Grandifolia. Tilia caroliniana Mill. Karolīnas liepa Tilia caroliniana Mill. 1759, Gard. Dict. ed. 7; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 694. Tilia pubescens Ait. 1789, Hort. Kew. 2: 229, Klinge, 1882, Fl. Est. Liv. Curl.: 455. Vispārējā izplatība: Ziemeļamerikas D daļa. Izplatība Latvijā: Sugas sastopamība Latvijas teritorijā mainījusies, no literatūrā minētajām 15 atradnēm (Bice et al. 2003, 2004b, 2005a, 2006b, 2007a; Cinovskis et al. 1988a, 1989d; Laiviņš et al. 2009), apsekotas astoņas atradnes - Dižgramzdas p. fragm., Jezufinovas p., Kombuļu apstādījumi, Lielsatiķu p. Nogales p., Pūres apstādījumi, Skrīveru dendrārijs, Stelpes Timuki d. stād. Mūsu pētījumu laikā taksons konstatēts tikai Pūrē (13/17). Tilia heterophylla Vent. dažādlapu liepa Tilia heterophylla Vent. 1802, Mem. Acad. Paris 4: 16. Pl. 5; Starcs, 1925, Koku un krūmu noteic.: 329; Bacильев, 1958, Дер. И куст. СССР, 4: 693. Tilia alba Michx. 1813, Hist. Arb. Am. 3: 315; Klinge, 1882, Fl. Est. Liv. Curl.: 455. Vispārējā izplatība: Ziemeļamerikas A daļa. Izplatība Latvijā: NBD (15/28). Sekcija ANASTRAEA V.Engl. Monogr. Gatt. Tilia (1909), 68 p.p. Tilia dasystyla Stev. Kaukāza liepa Tilia dasystyla Stev. 1832, In Bull. Soc. Nat. Mosc. IV: 260; Bacильев, 1958, Дер. И куст. СССР, 4: 697; Browicz, 1968, Fl. Europ. 2:

17 Vispārējā izplatība: Endēmiska Krimas pussalas suga, atsevišķu punktu veidā izplatīta Krimas pussalas kalnu D nogāzēs. Izplatība Latvijā: Inčukalna Līgotnes (Mākslinieku dārzs) (12/31), Kalsnavas arborētumā (17/41) NBD (15/28). Tilia dasystyla Stev. subsp. caucasica (V.Engl.) Pigott Tilia dasystyla Stev. subsp. caucasica (V.Engl.) Pigott, Edinburgh juornal botany 56: 171. T. rubra DC. 1813, Cat. Pl. Horti Monsp. 150; Klinge, 1883, Holzgew. Est. Liv.Curl.: 109; Browicz, 1968, Fl. Europ. 2: 248. T. caucasica Rupr. 1869, Fl. Cauc.: 253; Bacильев, 1958, Дер. И куст. СССР, 4:704; Mežsēta, 1959, Daiļdārzniecība, 1: 115. T. rubra DC. subsp. caucasica (Rupr.) V. Engler, 1909, Monogr. Gatt. Tilia: 107; Browicz, 1968, Fl. Europ. 2: 248. Vispārējā izplatība: Sastopama Krimas kalnos, Kaukāza reģionā. Izplatība Latvijā: Kalsnavas arborētumā (17/41), Kazdangas p. (17/7) un NBD (15/28). Tilia platyphyllos Scop. platlapu liepa Tilia platyphyllos Scop. 1772, Fl. Carn. Ed. 2, 1: 373; Klinge, 1882, Fl. Est. Liv. Curl.: 455; Bacильев, 1958, Дер. И куст. СССР, 4: 702; Browicz, 1968, Fl. Europ. 2: 248. Vispārējā izplatība: Centrāl- un Dienvideiropa, areāla Z daļa sniedzas līdz DR Zviedrijai. Izsenis stādīta parkos un dārzos ārpus dabiskā areāla, vietām plaši pārgājusi savvaļā. Piezīmes: Sastopamās T. platyphyllos šķirnes Asplenifolia, Aurea, Corylifolia Laciniata, Obliqua, Rubra, Tortuosa Variegata, Vitifolia. subsp. platyphyllos Vispārējā izplatība: Centrāl- un Dienvideiropā, galvenokārt kalnos. Izplatība Latvijā: No apsekotajiem 134 dendroloģiskajiem stādījumiem konstatēta 17 objektos, tai skaitā konstatētas deviņas jaunas atradnes: Juzefovas p. (26/47); Kalsnavas arborētums (17/41); Kazdangas p. (17/7); Liepājas Jūrmalas p. (19/2); LU botāniskais dārzs (14/26); Nīgrandes Rožkalni (20/11); Silvas dendrārijs (9/41); Valdemārpils Priednieku d. stād. (9/15); Vāgnera dendrārijs (13/19). subsp. cordifolia (Besser) C.K.Schneid. subsp. cordifolia (Besser) C.K.Schneid., 1909, In Ill. Handb. Laubholzk. 2: 376; Cinovskis, 1979, Sortiments: 183. Tilia cordifolia Besser, 1809, Prim. FL. Galic. I: 343. Tilia platyphyllos Scop. subsp. grandifolia (Ehrh. Ex Hoffm.) Vollm. 1916, Mitt. Bayer. Bot. Ges. III: ; Cinovskis, 1979, Sortiments: 183. Vispārējā izplatība: Z, A un Centrāleiropā. Izplatība Latvijā: No apsekotajiem 134 d. stād. konstatēta 53 objektos jeb 40%. 17

18 subsp. pseudorubra C.K.Schneid.subsp. pseudorubra C.K.Schneid.,1909, In Ill. Handb. Laubholzk. 2: 378; Cinovskis, 1979, Sortiments: 183. Vispārējā izplatība: Savvaļā izplatīta galvenokārt Dienvideiropā.Izplatība Latvijā: Ķeguma centra apstādījumos (17/31), Ķeveles p. (20/16), jauna atradne LU botāniskajā dārzā (14/26). Lēdurgas dendroloģiskajā p. (10/32) taksons nav konstatēts. Sekcija EUTILIA Neilr. Flora v. Nieder-Österr (1859), 824 Tilia amurensis Rupr. Amūras liepa Tilia amurensis Rupr., 1869, In Fl. Cauc. 253; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 720 Vispārējā izplatība: Krievijas Tālos Austrumos un Ķīnas ZA daļā. Izplatība Latvijā: No apsekotajiem sešiem objektiem konstatēts četros: Inčukalna Līgotnes (12/31), Kalsnavas arborētums (17/41), NBD (15/28), Rankas arodskolas apstādījumi (11/43). Taksons pētījumā nav konstatēts Strazdes Robežnieku d. stād. (12/15) (9. att.). Skrīveru dendrārijā (18/34) augošais eksemplārs noteikt kā T. amurensis var. taquetii. Tilia amurensis var. taquetii (C.K.Schneid.) Liou & Li Takē liepa Tilia amurensis var. taquetii (C.K.Schneid.) Liou & Li, 1955, In Woody Fl. N. E. China, 420. T. taquetii C.K.Schneid. 1909, Repert. Spec. Nov. Regni Veg. 7: 200. Vispārējā izplatība: Piejūras novads, Habarovskas novads, Amūras apgabals un Korejas pussala. Izplatība Latvijā: Kalsnavas arborētumā (17/41) un NBD (15/28). Atrastas divas jaunas atradnes Skrīveru dendrārijā (18/34) un Valdemārpils Priednieku d. stād. (9/15). Tilia cordata Mill. parastā liepa Tilia cordata Mill., 1768, In Gard. Dict. ed. VIII; Klinge, 1882, Fl. Est. Liv. Curl.: 455; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 722; Browicz, 1968, Fl. Europ. 2: 248. Tilia europaea L. 1753, Sp. Pl.: 514, p.p.; Fischer, 1778, Vers. Naturg. Livl.: 300, sine auct. Tilia ulmifolia Scop. 1772, Fl. Carn. Ed. 2. 1: 347; Bitzky, 1920, Latw. Augu not. 1: 120. Tilia parvifolia Ehrh. 1790, Beitr. Naturk. 5: 159; Fleischer et Lindemann, 1839, in J. FFleisch., Fl. Esth. Liv. Kurl.: 186. Vispārējā izplatība: Z robeža no Dienvidnorvēģijas līdz Dienvidurāliem Rietumsibīrijā, aptver arī Kaukāzu un D robeža ietver visu Dienvideiropu, izņemot subtropu apgabalus. Izplatība Latvijā: Izplatīta visā teritorijā. Pētījuma laikā atzīmēta 116 objektos no 134. Piezīmes: Apstādījumos kultivētās T. cordata šķirnes Asymmetra, Aurea, Erecta un Greenspire. 18

19 Tilia insularis Nakai salu liepa Tilia insularis Nakai, 1917, In Bot. Mag. (Tokyo) 31: 27 Vispārējā izplatība: Dienvidkoreja. Izplatība Latvijā: Konstatēta NBD (15/28), jauna atradne Mežotnes pils parkā (20/26). Mūsu pētījuma laikā nav konstatēta Kalsnavas arborētumā (17/41). Tilia japonica (Miq.) Simonk. Japānas liepa Tilia japonica (Miq.) Simonk., 1888, In Term. Közlem. 22: 326, Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 712. Vispārējā izplatība: Austrumķīna. Izplatība Latvijā: No literatūrā minētajām sešām atradnēm taksons konstatēts trijās: Lēdurgas dendrārijā (10/32), Kalsnavas arborētumā (17/41) un NBD (15/28). Pētījuma laikā nav konstatēts Inčukalna Līgotnēs (12/30), Jaunbrēdiķu d. stād. (17/8) un Strazdes Robežnieku d. stād. (12/15). Tilia kiusiana Makino et Shiras. Kjusjū liepa Tilia kiusiana Makino et Shiras., 1900, In Bull Coll. Agric. Tokyo Univ., 4: 17; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 708. Vispārējā izplatība: Japānas D daļas endēms. Izplatība Latvijā: Suga Latvijā nav konstatēta. Kalsnavas arborētuma C nogabala augošais eksemplārs ar nosaukumu T. kiusiana (Svilāns 2005) noteikts kā T. amurensis. Tilia komarovii I.V.Vassil. Komarova liepa Tilia komarovii I.V.Vassil., 1955, в Бот. Мат. Герб. БИН АН СССР, XVII: 263; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 714. Vispārējā izplatība: Piejūras un Habarovskas novads, Amūras apgabalā un Korejas pussala. Izplatība Latvijā: Suga Latvijā nav konstatēta. Literatūrā norādīts NBD (15/28) (Cinovskis 1983), apsekojot botānisko dārzu suga nav konstatēta. Tilia mongolica Maxim. Mongolijas liepa Tilia mongolica Maxim., 1880, In Bull. Acad. Imp. Sc. Pétersb., XXVI, 433; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 714. Vispārējā izplatība: Krievijas Piejūras novads un Korejas pussala. Izplatība Latvijā: Kalsnavas arborētumā (17/41) un NBD (15/28). Tilia sibirica Fisch. ex Bayer Sibīrijas liepa Tilia sibirica Fisch. ex Bayer, 1862, In Verh. Zool.-Bot. Ges. Wien, XII 23; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 721. Vispārējā izplatība: Rietumsibīrija. Izplatība Latvijā: NBD (15/28). Sastopamie starpsugu hibrīdi: Tilia x euchlora K.Koch (T. cordata x T. dasystyla) Krimas liepa Tilia x euchlora C.Koch, 1866, In Wochenschr. Gartn. Pflanzenk. 9:

20 Izplatība Latvijā: Pētījuma laikā apsekotas 25 literatūrā minētas atradnes, no tām astoņās taksons nav konstatēts: Bebrenes p. (25/42); Cēsu p. (10/36); Gārsenes p. (24/40); Gulbenes pils p. (12/48); Ķeveles p. (20/16); Stelpes Timuki d. stād. (19/30); Valdemārpils Priednieki d. stād. (9/15); Višķi, Vītolu dendrārijs (25/48). Taksonam konstatētas sešas jaunas atradnes: Daugavpils cietoksnis (27/45); Ēveles p. (5/38); Kombuļu apstādījumi (26/51); LU botāniskais dārzs (14/26); Malienas Dārznieki (9/51); Silvas dendrārijs (9/41). Tilia x flaccida Host. ex Endl. (T. platyphyllos x T. americana) ļoganā liepa Izplatība Latvijā: NBD (15/28). Kalsnavas arborētuma B nogabala augošais eksemplārs ar nosaukumu T. x flaccida (Svilāns 2005) noteikts kā T. dasystyla. Tilia x flavescens A.Braun ex Döll (T. americana x T. cordata) dzeltenā liepa Tilia x flavescens A. Braun ex Döll, 1843, In Rhein. Fl Piezīme: Šī hibrīdsuga Latvijā stādīta tikai šķirnes Glenleven veidā. Izplatība Latvijā: Taksons Latvijā nav konstatēts. Literatūrā minēts Kalsnavas arborētumā (17/41) (Svilāns 2005), pētījuma laikā nav konstetēts. Tilia x moltkei Späth (T. americana x T. petiolaris) Moltkes liepa Tilia x moltkei Späth ex C.K.Schneid. 1909, In Ill. Handb. Laubholzk. 2: 381. Izplatība Latvijā: Pētījuma laikā apsekotas astoņas literatūrā minētās atradnes no tām taksons nav konstatēts Endzeles p. (3/36) un Gulbenes pils p. (12/48). Jauna atradne taksonam konstatēta Lēdurgas dendrārijā (10/32). Piezīmes: Retumis kultivē T. x moltkei Spectabilis. Tilia x vulgaris Hayne (T. cordata x T. platyphyllos) Holandes liepa Tilia x vulgaris Hayne, 1813, In Darst. Beschr. Arzn. Gewächse 3: 47; Starcs, 1925, Koku un krūmu noteic.: 336; Browicz, 1968, Fl. Europ. 2: 247. Tilia x europaea L. 1753, In Sp. Pl.:514, p.p.; Bacильев, 1958, Дер. и куст. СССР, 4: 699. Tilia intermedia DC. 1824, In Prdr. 1: 513; Klinge, 1883, Holzgew. Est. Liv. Curl.: 109. Izplatība Latvijā: No apsekotajiem 134 d. stād. konstatēts 69 objektos jeb 51%. Piezīmes: Apstādījumos kultivē T. x vulgaris Pallida. 2.2 Tilia platyphyllos iekšsugas taksonu noteikšana izmantojot lapas morfometriskos mērījumus (IV) Pētījuma ietvaros aprakstošā statistika veikta diviem iekšsugas taksoniem: T. platyphyllos subsp. platyphyllos un T. platyphyllos subsp. cordifolia, divām šķirnēm: T. platyphyllos Rubra un T. platyphyllos Obliqua. Analizēts lapas garums un platums, kāta garums. Lapu garums un platums, kā arī lapas kāta garums normāli sadalīts (p < 0,05). Lapas platuma un kāta garuma dati bija homogēni (p > 0,05), bet lapas garums nehomogēns (W 3, 196 = 5,65; p = 0,001). Taksonomisko grupu salīdzinājuma savstarpējie rādītāji 20

21 parāda nozīmīgas atšķirības lapas garumam (F 3, 177,25 = 2,872; p = 0,038) (Brown Forsythe tests), lapas apmatojumam (χ 2 = 102,84; df = 3; p < 0,000) un lapas malas zobojumam (χ 2 = 15,47; df = 3; p = 0,001) (Kruskala-Valisa tests). Ievērojama lapas garuma atšķirība ir starp T. platyphyllos subsp. cordifolia un T. platyphyllos 'Obliqua', kur vidējā garuma starpība bija 0,95±0,36 µm (vidējais ± SD) ar p = 0,05. Statistiski būtiska atšķirība lapu malas zobojumā tika novērota diviem taksonu pāriem starp T. platyphyllos subsp. platyphyllos un T. platyphyllos subsp. cordifolia (U = 1000,00; Z = -3,32; p = 0,001), kā arī starp T. platyphyllos subsp. platyphyllos un T. platyphyllos 'Obliqua' (U = 1000,00; Z = - 3,32; p = 0,001). Statistiski, lapas apmatojums atšķiras starp analizētajām pasugām (p < 0,01), būtiskas atšķirības nav starp T. platyphyllos 'Rubra' un T. platyphyllos 'Obliqua'. Četriem pētījumā analizētajiem taksoniem nav būtisku atšķirību starp lapas morfometriskajiem parametriem. Visvieglāk, no analizētajiem taksoniem, ir atšķirama T. platyphyllos subsp. platyphyllos. Taksonam raksturīgs atšķirīgs lapas apmatojums. Lapas plātnes virspuse kaila, apakšpuse apmatota tikai uz galvenajām dzīslām un dzīslu žāklēs. Lai arī statistiski ir būtiska atšķirība analizēto T. platyphyllos iekšugas taksonu lapas malas zobojuma veidam, tomēr taksonomiski nozīmīga šī pazīme nav, jo dažādiem iekšsugas taksoniem šī pazīme ir variabla. Piemēram, T. platyphyllos subsp. platyphyllos lapas mala ir zāģzobaina vai divkārtzāģzobaina. T. platyphyllos subsp. cordifolia, kas Latvijā ir uzskatāma par visparastāko pasugu, no visiem pārējiem iekšsugas taksoniem atšķirama pēc lapas apmatojuma. Lapas plātnes virspusē matiņi uz dzīslām, lapas apakšpusē matiņi uz dzīslām un matiņu pušķi dzīslu žāklēs. Pēc vidējā lapas garuma T. platyphyllos subsp. cordifolia (7,82 cm) atšķirama no T. platyphyllos Obliqua (8,77 cm). Pētījumā nav atrastas būtiskas atšķirības lapas parametros starp abām apskatītajām šķirnēm, taču salīdzinot pasugu un šķirņu rādītājus konstatēts, ka šķirnēm lapas ir lielākas (gan garākas, gan platākas). Tām katrai raksturīga sava konkrēta noteikšanā svarīgā pazīme, piemēram, T. platyphyllos Rubra izteiktā oranžā līdz karmīnsarkanā dzinumu krāsa, jo īpaši ziemā, bet T. platyphyllos Obliqua izteikti nošķiebts lapas pamats (Santamour et al. 1985). 2.3 Taksonu ziemcietība (II, V) Pētījuma laikā izstrādāta Latvijā sastopamo Tilia taksonu tabula ar augu ziemcietības zonām, kurās tas aug savā dabiskajā izplatības areālā (V), kā arī izvērtēta apsalšanas pakāpe pēc Sokolova skalas Latvijā pēc 2009./2010. gada ziemas (II, V) (1. tab.). Pēc pētījumā iegūtajiem datiem var secināt, ka augu ziemcietības zonas ir plašas un praktiski visi minētie taksoni Latvijas apstākļos varētu augt, taču tiem novērojama apsalšana, atsevišķos gadījumos nosalšana līdz sniega segai. 21

22 Pētījuma laikā par ziemcietīgiem un apstādījumos rekomendējamiem taksoniem atdzīti ir T. platyphyllos subsp. platyphyllos, T. platyphyllos subsp. cordifolia, T. x vulgaris un T. x euchlora. Pārējiem taksoniem konstatēti sala bojājumi pēc 2009./2010. gada ziemas. Daļā atradņu apsaluši pēdējā gada dzinumi T. americana, T. x moltkei, T. tomentosa. Apsaluši pēdējo divu gadu dzinumi Tālo Austrumu sugām T. mongolica, T. insularis. No zināmajām T. amurensis četrām atradnēm, trijās vietās sala bojājumi nav novēroti, taču Rankā apsaluši pēdējo trīs gadu dzinumi. Līdz sakņu kaklam apsalusi T. sibirica NBD Salaspilī (II). Ir taksoni, kam ziemcietība grūti skaidrojama, piemēram, T. americana Skrīveru dendrārijā praktiski neapsalst, bet Mežotnes parkā tai apsalst regulāri pēdējo divu gadu dzinumi, sala bojājumi novērojami arī NBD. T. caroliniana, kas pēc 20. gs. 70. gados veiktās Latvijas dendrofloras inventarizācijas datiem atrodama 15 dendroloģiskajos objektos. Mūsu pētījumā no 15 zināmajām atradnēm apsekotas astoņas atradnes, no tām konstatēta vairs tikai Pūrē (V). 1. tabula. Liepu ģints taksonu savaļas izplatības areāli, to ziemcietības zonas un salīdzinājums ar sala bojājumiem 2009./2010. gada ziemā pēc Sokolova ziemcietības skalas. Taksons Izplatība Augu ziemcietības zonas T. americana Ziemeļamerikas austrumu daļa T. caroliniana Ziemeļamerikas dienvidu daļa T. heterophylla Ziemeļamerikas austrumu daļa T. x flavescens Centrāleiropā izveidots kultivārs T. x flaccida Centrāleiropā izveidots kultivārs T. x moltkei Kultivēts Centrāleiropā un Ziemeļamerikā T. cordata Eiropas un Rietumāzijas mērenā klimata josla T. dasystyla subsp. dasystyla T. dasystyla subsp. caucasica T. tomentosa Eiropas dienvidaustrumu daļa un Mazāzijas ziemeļrietumu daļa Ziemcietība pēc Soklolova skala 3-9 I II II I - II 1 - I 5 I-II I Krimas kalnu endēms - II 1 Krimas kalnu endēms I II 3 T. platyphyllos subsp. Centrāleiropa un 5-9 I II 1 22

23 platyphyllos Dienvideiropa T. platyphyllos subsp. Rietumeiropa un 5-9 I II 1 cordifolia Centrāleiropa T. platyphyllos subsp. Dienvideiropa 5-9 II 1 pseudorubra T. x euchlora Centrāleiropā audzēts 4-9 I-II 1 kultivārs T. x vulgaris Centrāleiropā audzēts 3-9 I kultivārs T. amurensis Austrumāzija un Ķīna 4-9 I un II 4 (Ranka) ziemeļaustrumu daļa T. amurensis var. Austrumāzijas daļa, Ķīnas 4-9 I un III 1 (Skrīveri) taqetii ziemeļaustrumu daļa T. joponica Austrumķīna un Japāna 6-10 II 1 T. kiusiana Endēms Japānas 6 I dienvidaustrumu daļā T. mandshurica Sibīrijas austrumu daļa, Ķīnas ziemeļaustrumu daļa, Koreja - - T. mongolica Mongolijas kalni, 3-9 II 3 Ziemeļkoreja T. sibirica Sibīrijas rietumu daļa 3-8 III 2 T. insularis Korejas dienvidu daļa - II Tilia ģints izplatību limitējošo vides faktoru analīze (V) Literatūrā minēts, ka aklimatizāciju un veiksmīgu augu introdukciju ārpus to dabiskā izplatības areāla, ietekmē vairāki ģeogrāfiskie un klimatiskie faktori (Mauriņš 1970; Januškevičius et al. 2006). Pētījumā secināts, ka lielāka Tilia ģints taksonu sastopamība Kurzemē, mazāka valsts austrumu daļā, ir saistīta ar parku un apstādījumu izvietojumu Latvijā. Kopumā lielāks parku un apstādījumu daudzums ir valsts rietumos - Kurzemē, mazāks austrumos - Latgalē, kas ir izveidojies ilgstoši Latvijas reģionu vēsturiskās attīstības gaitā. Stādījumu skaits izmainās no rietumiem uz austrumiem (Rasiņš 1962; Cinovskis et al. 1974; Laiviņš et al. 2009; Laiviņš 2010). Pamatojoties uz šiem datiem ir aprēķināts, ka starp attālumu no jūras un stādījumu blīvumu pastāv statistiski ticama (p > 0,01) negatīva sakarība (Rasiņš 1962, Laiviņš 2010). Tādējādi arī mūsu pētījuma ietvaros apsekotie objekti Latgalē nav tik bagāti ar Tilia ģints taksoniem (I). Visbiežāk konstatētie taksoni ir T. cordata, T. vulgaris, T. platyphyllos, un to populārākās šķirnes. Pētījumā Spīrmena korelācijas koeficients aprēķināts tiem taksoniem, kuriem ir vairāk par četrām atradnēm, analizēti deviņi taksoni, šķirnes atsevišķi nav apskatītas Ģeogrāfiskie faktori, kas ierobežo Tilia ģints taksonu izplatību Pētījumā analizējot liepu ģints taksonu izplatības likumsakarības, konstatētas vairākas korelācijas. T. platyphyllos subsp. platyphyllos izplatības palielināšanās austrumu virzienā (r s = -0,262; n = 96; p < 0,01). Trijiem 23

24 taksoniem atrasta sakarība ar augstumu vjl. - T. americana (r s = -0,320; n = 96; p < 0,01), T. x euchlora (r s = 0,218; n = 96; p < 0,05), T. platyphyllos subsp. platyphyllos (r s = -0,263; n = 96; p < 0,01). Savukārt ar AJ ir korelācija T. americana (r s = -0,254; n = 96; p < 0,05) un T. platyphyllos subsp. platyphyllos (r s = -0,346; n = 96; p < 0,01). Viena korelācija T. platyphyllos subsp. platyphyllos ar AG (r s = 0,210; n = 96; p < 0,05). Pētījumā netika atrasta taksonu sakarība ar izplatību dienvidu-ziemeļu virzienā. Nav atrastas korelācijas starp fizioģeogrāfiskajiem faktoriem un T. amurensis, T. amurensis var. taquetii, T. x moltkei, T. platyphyllos subsp. cordifolia, T. tomentosa un T. x vulgaris. DECORANA ordinācija veikta trim Amerikas liepas taksoniem T. americana, T. x moltkei, T. americana Macrophlla (3. att.). Atrastas divas korelācijas ar otro asi: augstumu vjl. (r = -0,481), NDG (r = -0,393). 3. attēlā redzams, ka labajā pusē ir T. americana un apkārt tai atradnes, kur sastopams tikai šis taksons. Šīs atradnes atrodas 5-50 m vjl. un galvenokārt nav tālāk par 80 km no jūras. Visaugstāk vjl. atrodas Kalsnava (90 m). Kalsnava ir arī vistālākais punkts no jūras, kur atrodama T. americana (114 km). Grafikā Kalsnava un Lēdurga redzamas sānis tāpēc, ka šeit sastopami divi taksoni T. americana un T. x moltkei. NBD sastopami visi iepriekš minētie taksoni, savukārt Ādažos T. americana un T. americana Macrophylla. T. americana Macrophylla no septiņām atradnēm sešas nav tālāk par 60 km no jūras, taču viena konstatēta pat 204 km attālumā no jūras Ambeļos. Ambeļi ir arī visaugstākā vieta vjl. 140 m. T. x moltkei konstatēta salīdzinoši vairākās Austrumlatvijas vietās Kalsnavā (114 km attālumā no jūras), Jēkabpilī (121 km) un Vabolē (184 km). Palielinoties attālumam no jūras T. americana un T. platyphyllos subsp. platyphyllos taksonu sastopamība samazinās. Ir bijuši mēģinājumi stādīt eksotiskākus taksonus, piemēram, T. americana Krāslavas novada Vecbornē un T. americana Macrophylla Kombuļos (Cinovskis et al. 1989), kuri pētījuma laikā vairs nav konstatēti. Savukārt vietām sastopami vitāli un dekoratīvi Ziemeļamerikas taksoni T. x moltkei Daugavpils novada Vabolē un T. americana Macrophylla Ambeļos. Koku izzušana no sabiedriskajiem stādījumiem uzskatāmi parāda, ka ir ekoloģisku pazīmju kopa, kas nosaka stādījumu ilgmūžību. 24

25 3. attēls. Tilia ģints Ziemeļamerikas taksonu ordinācija (DECORANA). R = - 0,481; n = 18. Korelācijas koeficenta kritiskā vērtība r α 0,05 = 0,468. (LMAP vidējais nokrišņu daudzums gadā, DS attālums līdz jūrai, SST negatīvo temperatūru summa, a.s.l. augstums virs jūras līmeņa) Klimatiskie faktori, kas ierobežo Tilia ģints taksonu izplatību Klimats ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka izplatību un sekmīgu kokaugu augšanu (Schweingruber 1996; Fritts 2001; Speer 2010). Pētījumā apskatītas arī klimatisko faktoru un taksonu izplatības likumsakarības. Kopumā analizēti 11 parametri. Netika atrastas sakarības ar VKMT, BP un VSSI. Par būtiskākajiem klimatiskajiem faktoriem ir uzskatāmi VAMT, NTS, VP, NDG un kontinentalitāte. Ar NDG ir korelācija T. x moltkei (r s = 0,247; n = 96; p < 0,05), T. x vulgaris (r s = 0,214; n = 96; p < 0,05). Ar ATS ir korelācija T. americana (r s = 0,219; n = 96; p < 0,05). Savukārt, T. platyphyllos subsp. platyphyllos ir korelācija ar VAMT (r s = 0,317; n = 96; p < 0,01), NTS (r s = 0,302; n = 96; p < 0,01), VP (r s = 0,249; n = 96; p < 0,05), KKI (r s = -0,306; n = 96; p < 0,01) (5. att.), RKI (r s = -0,268; n = 96; p < 0,01). 25

26 4. attēls. Tilia x moltkei izplatības sakarība ar nokrišņu daudzumu gadā Pētījumā iegūtais Spīrmena korelācijas koeficients norāda, ka T. x moltkei un T. x vulgaris izplatībai ir korelācija ar NDG: šie taksoni biežāk atrodami vietās ar augstāku nokrišņu summu. Literatūrā norāda, ka T. platyphyllos subsp. platyphyllos ir ziemcietīga tikai Kurzemē (Mauriņš & Zvirgzds 2006). Pētījuma laikā konstatējām, ka taksona izplatību ietekmē vairāki vides faktori: VAMT, NTS, VP, KKI un RKI. Viena no galvenajām problēmām ir klimata atšķirības introdukcijas vietā no kokaugu dabiskā izcelsmes areāla. Piemēram, T. tomentosa savvaļā sastopama Centrālajā Eiropā, kur GVT ir +11 o C, bet Latvijā tā ir par pieciem grādiem zemāka - +5,9 o C (V) Jo eksotiskāki taksoni tiek ievesti, jo nepieciešams ilgāks laiks to aklimatizācijai. 26

27 5. attēls. Tilia platyphyllos subsp. platyphyllos izplatības sakarība ar Konrāda kontinentalitātes indeksu 2.5 Hidrotermiskā koeficienta (HTK) izmantošana kokaugu ziemcietības prognozēšanā (III) Pētījumā analizējot Tilia ģints taksonu ordināciju, redzams, ka ordinācija ir negatīva (6. att.). Pirmās ass virzienā pa labi HTK samazinās, līdz ar to nodalās sausākās vietas ar mazāku HTK. Vietas ar augstāku HTK izvietojas no centra pa kreisi. Redzamais vektors 6. attēlā iezīmē trīs dendroloģiskos stādijumus kuros sastopami daži taksoni - galvenokārt amerikas liepas: I. Graudiņa botāniskais dārzs (Liep2); Ambeļu parks (Daug4) un Nākotnes apstādījumi (Jelg4). Savukārt, 6. attēla lejasdaļā izdalīti objekti kuros sastopamai tikai T. platyphyllos taksoni, piem., Balvu pamatskola (Balv1), Rožkalnu d. stād. (Sald4), Dižgramzdas parka fragments (Liep1), Gulbenes pils parks (Gulb1). Pētījumā aprēķinos tika izmantota HTK izolīniju karte, kas Latvijā veidota 20. gs. 60-jos gados, tāpēc pētījumu ietvaros veikta HTK analīze pieciem gadiem ( ) septiņās lielākajās meteostacijās, iegūtie dati ar ilggadējo HTK salīdzināti (III). Izvēlētās septiņas pilsētas, kur novērojamas viskrasākās klimata atšķirības, lai HTK lielumi būtu maksimāli atšķirīgi. Lai arī pagājuši vairāk nekā 50 gadi, iegūtie dati bija tuvi Rasiņa izstrādātajai izolīniju kartei (Rasiņš 1962) (III). 27

28 6. attēls. Tilia ģints taksonu ordinācija (pēc DECORANA). R = - 0,218; n = 129. Korelācijas koeficenta kritiskās vērtības r α, n = 0, attēls. Tilia ģints atradņu izvietojums pēc atradņu HTK lieluma. Visbagātākās atradnes ar Tilia taksoniem ir robežās no 1,5-1,6. Pētījumā salīdzināts HTK Rīgai laika periods no gadam ar periodu no gadam, pēc 80 gadiem. Laika periodā no gadam HTK ir stabilāks (vidējais HTK 1,5 atbilst ilggadējam novērotajam HTK) un nav bijušas ekstremāli slapjas vasaras kā gadā. Latvijas platība ( km 2 ) ir neliela taču klimatu raksturojošie parametri atšķiras. VP, kad diennakts vidējā temperatūra ir virs +10 o C Vidzemes Centrālajā augstienē un Ziemeļkurzemē ir līdz 125 dienām, dienvidu rajonos pat līdz 145 dienām (Zirnītis 1968). Piemēram, gadā veģetācvp Rietumlatvijā un Viduslatvijā bija garāks pat par 30 dienām nekā Austrumlatvijā un sasniedza 148 dienas Dobelē (III). Līdz ar klimata sasilšanu Latvijas teritorijā VP pēdējos 50 gados ir kļuvis vidēji par 5 dienām garāks (Jansons 2011). VP garums tieši neietekmē HTK, tādēļ šīs izmaiņas nav ieviesušas būtiskas korekcijas ilglaicīgajā HTK Latvijā. Kokaugu ziemošanu nelabvēlīgi ietekmē pārlieku sausas vasaras, kad HTK zemāks par 1 un pārlieku slapjas, kad virs 2 (Čirkovs 1978). Latvijas ziemeļaustrumu daļā ilggadējais HTK ir 2, šeit ir slapjākas un aukstākas vasaras, un novērotas salīdzinoši bargas ziemas. Analizējot apsekoto Tilia taksoniem bagātako apstādījumu izkārtojumu pēc to HTK (7. att.) redzams, ka visvairāk atradnes ar Tilia taksoniem ir robežās 1,5-1,6 HTK. Pētījuma laikā apsekojot, dendroloģiskos objektus valsts ziemeļaustrumu daļā tika konstatēts mazāk taksonu spektrs, galvenokārt, T. cordata un T. x vulgaris, retāk kāds no T. platyphyllos taksoniem. Atsevišķās lielākās kolekcijās, piemēram, Endzeles 28

29 parkā sastopama arī T. americana un T. x euchlora, kam pēc 2009./2010. gada ziemas novērota apsalšana (II). Jāpiezīmē, ka HTK gada vasarā Alūksnē (Latvijas ziemeļaustrumos) bija 2,1 un vidējā gaisa temperatūra VP +15,1 o C gada veģetācijas sezonā bija ļoti maz nokrišņu un līdz ar to vērojamas zemas HTK vērtības, piemēram, Zosēnos 0,65, kur ilggadējais HTK 2. Apsekojot, izvēlētos objektus Latvijā un salīdzinot tos ar iepriekšējiem inventarizācijas datiem (inventarizācija veikta 20. gs. 70-jos gados) var secināt, ka tieši vietās, kur vērojamas viskrasākās HTK vērtības svārstības, visvairāk cietuši vai pat gājuši bojā Amerikas liepu taksoni: T. caroliniana, T. americana Spectabilis kā arī reti stādītie Tālo Austrumu taksoni T. amurensis, T. japonica, T. sibirica, T. insularis. 2.6 Kokaugu dendroloģiskā inventarizācija pilsētvidē Rēzeknes piemērs Taksonomiskā daudzveidība (VI) Pētījumā Rēzeknes pilsētas teritorijā dendroloģiskā kokaugu inventarizācija veikta četros parkos, vienā skvērā un divās pilsētas ielās. Kopumā inventarizēti 2060 koki un krūmi, ielu apstādījumos 1065 Dārza ielā (533) un Atbrīvošanas alejā (532). Pilsētas parkos inventarizēti 994 Raiņa parkā (453), parkā pie Pareizticīgo baznīcas (279), Ziemeļu industriālās zonas apstādījumos (178) un skvērā pie pilsētas domes (85). No visiem inventarizētajiem kokaugiem 900 eksemplāru (44%) bija vietējās sugas, bet 1160 jeb (56%) svešzemju taksoni. Veicot, inventarizāciju Rēzeknes pilsētas apstādījumos konstatēti 94 taksoni, 18 (19%) no tiem savvaļas, bet 76 (81%) svešzemju. Inventarizētajos apstādījumos savvaļas un svešzemju sugu attiecība ir 1:4. No inventarizētajiem kokiem, Rēzeknē 1030 (50%) ir Tilia ģints taksoni. Visbiežāk stādītais taksons Rēzeknes pilsētas apstādījumos ir T. x vulgaris 706 koki jeb 34% no visiem inventarizētajiem kokaugiem. Otrais biežāk kultivētais taksons T. cordata 261 koks jeb 13%. Apstādījumos konstatētas trīs T. platyphyllos šķirnes Aurea, Obliqua un Rubra. No Latgalē retāk sastopamajiem taksoniem Atbrīvošanas alejā iestādīti T. dasystyla subsp. caucasica un T. x euchlora Sugu daudzveidības indekss (VI) Aprēķnot apgriesto Simsona daudzveidības indeksu (SDI) Rēzeknes apstādījumiem, konstatēts, ka tas ir vidēji zems (SDI=6,5) (VI), salīdzinot SDI ar citām pilsētām pasaulē, kur indekss aprēķināts pēc Sun (1992). Augstākā SDI vērtība no inventarizētajām teritorijām aprēķināta apstādījumiem Ziemeļu industriālajā rajonā (15,4), citos objektos: Raiņa parks (8,7), skvērs pie pilsētas domes (8,4), parks pie Pareizticīgo baznīcas (6,7). Zemāka SDI vērtība Atbrīvošanas alejā (3,8) un Dārzu ielā (1,9). 29

30 Valdošās kokaugu sugas Rēzeknes pilsētas apstādījumos ir T. x vulgaris (34,1%), T. cordata (12,67%) un Acer platanoides (10,67%). Apstādījumi ar vienu vai dažām valdošajām koku sugām vairāk pakļauti infekciju riskam. Ir augsts risks, ka ievērojama daļa no pilsētas kokiem var inficēties ar slimībām vai pat iet bojā no mikozēm, kaitēkļiem, nepiemērotiem ekoloģiskiem apstākļiem utt. Klasisks piemērs ir Nīderlandes gobu slimības epidēmijas ASV un Austrumeiropā (Cinovskis 1979; Grey & Deneke 1986; Philips 1993), vai Chalara fraxinea invāzija ošiem, kas ir sugas izplatības samazināšanās iemesls Austrumeiropā (Kenigsvalde et al. 2010). Pētījumā konstatēts, ka SDI Rēzeknes apstādījumos varētu uzlabot, stādot daudzveidīgāku vietējās izcelsmes stādmateriālu Vitalitātes novērtēšana (VI) Vitalitāte inventarizētajos Rēzeknes pilsētas apstādījumos izvērtēta pēc sešu ballu skalas (VI). Ar izcilu vitalitāti koki jeb 17% no visiem inventarizētajiem kokiem. Vairāk nekā 2/3 no taksoniem ar izcilu vitalitāti aug pilsētas parkos. Savukārt lielākā daļa koku ar izcilu vitalitāti ielu apstādījumos ir Tilia ģints taksoni, kas nesen stādīti Atbrīvošanas alejā. Ar labu vitalitāti koki jeb 26% konstatēti visos inventarizētajos stādījumos. Salīdzinot, parku un ielu apstādījumus var saprast, ka 64% no parkos augošajiem kokiem novērtēti ar 1 vai 2, kas norāda, ka šeit tūlītēji apsaimniekošanas darbi nav nepieciešami. Ielu apstādījumos augošajiem kokiem ir zemāka vitalitāte 63% novērtēti ar 3 ballēm, tie ir koki ar zemāku vitalitāti un ainavisko vērtību, bieži ar agrāk veidotu vainagu, šiem kokiem nepieciešama apsaimniekošana, piemēram, izgriežot sausos zarus un veidojot vainagu tā paildzinot to ainavisko vērtību. Liela daļa no šiem kokiem ir radikāli apgriezti (nostaboti) zem 10 m, galvenokārt T. x vulgaris. Šādai apgriešanai ir piemērota tikai T. x vulgaris, tāpēc T. platyphyllos un citi koki, kas šādi veidoti ir gandrīz nokaltuši un zaudējuši savu ainavisko vērtību. Ar pakāpi 4 novērtēti visi koki ar vāju vitalitāti un pilnībā deformētu vainagu. Ainaviskā vērtība šajā gadījumā tiek zaudēta dažādu iemeslu dēļ - Holandes gobu slimība Ulmus glabra, veciem Fraxinus excelsior vērojamas Chalara fraxinea bojājumu pazīmes. Ar zemu vitalitātes pakāpi 5 82 koki jeb 4% no visiem apstādījumiem. Šeit iekļauti visi bojāgājušie vai gandrīz bojāgājušie koki, bīstamie koki, stipri mehāniski bojāti koki u.c. Visi šie koki pilnībā zaudējuši savu ainavisko vērtību. Šeit iekļautas arī koku un krūmu sugas, kas nav piemērotas ilgtspējīgiem pilsētas apstādījumiem. Plūmes, ābeles, ķirši utt., ogu krūmi, kā arī invazīvās sugas, piemēram, Caragana arborescens Lam. utt. Koki ar vitalitātes pakāpi 6 (nav piemērots stādu materiāls publiskiem apstādījumiem) ielu apstādījumos nav konstatēti, taču Raiņa parkā tie sastāda 5% no visiem inventarizētajiem kokiem, kas norāda par profesionālas stādījumu stratēģijas trūkumu. Citos inventarizētajos stādījumos skvērā pie Rēzeknes pilsētas domes, kur ir salīdzinoši jauni stādījumi koki novērtēti ar izcilu vai labu 30

31 vitalitāti (VI). Vitalitāte ir izcila arī vairākiem taksoniem Atbrīvošanas alejā. Šeit stādītas jaunas T. platyphyllos pasugas un šķirnes, kā arī Latvijā samērā reti sastopamā T. dasystyla subsp. caucasica. SECINĀJUMI Latvijā, apsekotajos 134 objektos, konstatētas 12 Tilia ģints sugas, piecas pasugas, četri hibrīdi, 21 šķirne. Biežāk sastopamas T. cordata (87% no apsekotajiem objektiem), T. x vulgaris (51%), T. platyphyllos subsp. cordifolia (40%), T. platyhyllos Rubra (34%), T. x euchlora (22%). Piecas sugas - T. kiusiana, T. komarovii, T. mandshurica, T. oliveri, T. tuan netika konstatētas. Vairākiem taksoniem mainīts taksonomiskais rangs. Tilia caucasica Rupr. pieņemta pasugas rangā, T. taquetii C.K.Schneid. pieņemta varietātes rangā. T. platyphllos subsp. grandifolia (Ehrh. ex. Hoffem.) Vollm. pieņemta kā sinonīms. T. petiolaris DC. jeb T. tomentosa subsp. petiolaris (DC.) Soo un T. tomentosa var. subvitifolia Borb. pieņemtas kā šķirnes. Izveidoti trīs jauni latviskie sugu nosaukumi salu liepa (Tilia insularis Nakai), dzeltenā liepa (Tilia x flavescens A.Braun ex Döll) un Kjusjū liepa (Tilia kiusiana Makino et Shiras.). Tilia platphyllos pasugu noteikšanā svarīgākā pazīme ir lapas apmatojums, šķirnēm nozīmīga dzinumu krāsa. Analizējot Tilia ģints ziemcietību konstatēts, ka pilnībā ziemcietīgi taksoni ir T. platyphyllos un tās iekšsugas taksoni, T. x vulgaris, T. x euchlora. Pārējiem taksoniem konstatēti sala bojājumi pēc 2009./2010. gada ziemas. Daļā atradņu apsaluši pēdējā gada dzinumi - T. americana, T. x moltkei, T. tomentosa, T. insularis. Tilia ģints taksonu izplatību limitē vairāki faktori, kuru ietekmē samazinās sugu izplatība rietumu-austrumu virzienā. To parāda atrastās sakarības: attālums līdz jūrai; vidējā aukstākā mēneša temperatūra; veģetācijas perioda garums; Konrāda kontinentalitātes indekss. Atrastas sakarības, kas parāda mikroklimata nozīmi sekmīgā kokaugu introdukcijā (īpaši nozīmīgas Latvijas austrumu daļā): stādījumu izveide zemākās vietās; vietās ar augstāku aktīvo temperatūru summu; ar lielāku nokrišņu summu. Novirzes no ilggadējā hidrotermiskā koeficenta: pārlieku sauss (HTK<1) vai pārlieku mitrs (HTK>2) veģetācijas periodā nesekmē kokaugu 31

32 nobriešanu un sagatavošanos miera periodam. Ziemošanai optimāls hidrotermiskais koeficents liepu sekmīgai augšanai ir 1,5-1,6. Par modeļteritoriju izvēlētajā Rēzeknes pilsētā visbiežāk stādīta T. x vulgaris un T. cordata, reti sastopamas T. x euchlora un T. dasystyla subsp. caucasica. Liepu vitalitāte biežāk novērtēta vidēji (3). Rēzeknes pilsētas apstādījumu apgriestais Simsona daudzveidības indekss ir vidēji zems 6,5 (1,9-15,4). Stādījumus nepieciešams bagātināt ar jauniem taksoniem. PATEICĪBAS Vēlos pieminēt un izteikt pateicību pagājušā gadsimta izcilākajiem Latvijas dendrologiem - Raimondam Cinovskim, Maijai Bicei, Artūram Mauriņam, Valdemāram Langem un Andrim Zvirgzdam par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas dendrofloras attīstībā, bez kuru atstātā ieguldījuma nozarē šo pētījumu būtu veikt gandrīz neiespējami. Īpašu pateicību izsaku darba vadītājam Dr. biol. Pēterim Evartam- Bunderam par ierosinājumu turpināt maģistratūras laikā uzsākto pētījumu, par vērtīgiem padomiem, par neizsīkstošo atbalstu darba izstrādes laikā un objektīvo kritiku. Izsaku pateicību visiem, kas palīdzējuši ievākt herbārija materiālu, jo īpaši Mg. biol. Aivai Bojārei, kas sava pētījuma laikā apsekotajos Latvijas dendroloģiskos objektos atcerējās arī par liepām. Izsaku pateicību arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes prof. Dr. biol. Guntim Brūmelim par konsultācijām datu apstrādē ar programmu PC- ORD 5. Paldies Mg. biol. Maksimam Zolovam par morfometrisko mērījumu analīzi SPSS 20.0 Windows programmā. Par palīdzību kartogrāfiskā materiāla sagatavošanā pateicos GIS speciālistam Mg. vid. plan. Mārim Nitcim. Kā arī sirsnīgs paldies Botānikas laboratorijas kolēģiem par atbalstu. 32

33 DAUGAVPILS UNIVERSITY INSTITUTE OF LIFE SCIENCES AND TECHNOLOGY DEPARTMENT OF BIOSYSTEMATICS GUNTA EVARTE-BUNDERE LINDEN (TILIA L.) GENUS TAXA IN LATVIA AND THE ANALYSIS OF ENVIRONMENTAL FACTORS LIMITING THEIR DISTRIBUTION SUMMARY OF THE DOCTORAL THESIS FOR OBTAINING THE DOCTORAL DEGREE IN BIOLOGY (SUB- BRANCH OF BOTANY) DAUGAVPILS

34 Doctoral Thesis has been elaborated: the laboratory of the Institute of Systematic Botany of the Institute of Systematic Bilology of Daugavpils University during the period from 2009 to Work Description: Doctoral Thesis (set of publications) in the branch of biology, sub-branch of botany. Scientific Adviser of the Doctoral Thesis: Dr. biol., Leading researcher Pēteris Evarts-Bunders (Daugavpils University) Reviewers: Dr. biol., leading researcher Anna Mežaka (Daugavpils Universitāte) Ph D., doc. Darius Ryliškis (Viļņas koledža, Lietuva) Dr. biol., prof. Arvīds Barševskis (Daugavpils Universitāte) Head of the Promotion Council: Dr. biol., prof. Arvīds Barševskis Defence of the Doctoral Thesis will take place in Daugavpils University Study and research centre Ilgas at the open meeting of Promotional Council for Science of Biology on 30. August, at (Daugavpils district, Skrudalienas parish, in conference hall). The Doctoral Thesis and its summary can be accessed in the library of Daugavpils University, Parādes str. 1, Daugavpils and at the following link Reviews can be sent to: Promotion Council, room 208, Institute of Life Sciences and Technology, Daugavpils University, Parādes str.1a, Daugavpils, LV-5401, Secretary of the Promotion Council: Dr. biol., researcher Jana Paidere, DU Institute of Life Sciences and Technology. Gunta Evarte-Bundere, 2018 Daugavpils Universitāte,