Microsoft Word - letonca engelliler ve istihdam.doc

Transkripts

1 Bu proje T.C. Başbakanlık DPT AB Eğitim ve Gençlik Programları Merkezi Başkanlığı ( ) Gençlik Programı kapsamında ve Avrupa Komisyonu'ndan sağlanan hibeyle gerçekleştirilmiştir. Ancak burada yer alan görüşlerden AB Eğitim ve Gençlik Programları Merkezi Başkanlığı veya Avrupa Komisyonu sorumlu tutulamaz. This project was funded by T.R. Prime Ministry State Planning Organization Center for European Union Education and Youth Programmes, Lifelong Learning Programme under Leonardo da Vinci, ( and European Commission. This publication reflects on the views only the authors and the Center for European Union Education and European Commission cannot be held responsible for any use of which the information may contain therein.

2 Invalīdu un Nodarbinātības Tālmācības Kurss Izstrādāti ietvaros Leonardo da Vinci projekta Nodarbinātības Palielināšanu İnvalīdu (INEMDIP). Projekta Koordinators Sakarya University Projekta Partneri Information System and Management Institute, Latvia, Unıversity of National and World Economy, Bulgaria, Turkey Disabled s Education and Solidarity Foundation, Turkey, Republic of Turkey Ministry of Trade and Industry Small and Medium Enterprises Development Organization, Turkey, Sakarya Chamber of Commerce, Turkey, Sakarya, Turkey,

3 Tālmācības kurss "Invalīdu un nodarbinātības" Ar šo pētījumu tiks veidota konceptuāla struktūra, lai invalīdu problēmas tiktu saprastas gan Turcijā, gan ES valstīs. Pētījums aptvers arī tiesisko struktūru un nesenos notikumus šajā jomā gan Turcijā, gan ES valstīs. Tiks sniegta informācija par invaliditātes kategorijām un tās raksturīpašībām, lai apskatītu šīs jomas trūkumus. Invaliditātes problēma pastāv starp ģimenes locekļiem it īpaši Turcijā. Kamēr viņi cenšas aizsargāt savus bērnus, ģimenes tomēr mēdz viņus izolēt no sabiedriskās dzīves. Šī iemesla dēļ šis jautājums būtu jāapskata nodaļā par invalīdu ģimenēm. Pētījumi rezultāti par invalīdu pieņemšanu no darba devēju puses arī ir parādīti šajā grāmatā. Pateicoties teorētiskajām un empīriskajām zināšanām, invalīdiem Turcijā būs labāki sociālie un ekonomiskie apstākļi. Autori saturs Seyhan FIRAT Mahmut HIZIROĞLU Recai COŞKUN Umut Sanem ÇİTÇİ Serdar ORHAN Adnan BOYNUKARA Marga ZIVITERE Svetlana ALEXANDROVA Aija-Laura ZIVITERE Ralitza PANDURSKA Editorial Board Prof. Dr. Recai COŞKUN Prof. Dr. Marga ZIVITERE Prof. Dr. Svetlana ALEXANDROVA Doç..Dr. Seyhan FIRAT Yard. Doç. Dr. Mahut HIZIROĞLU Dizaineris Yusuf DUMANOĞLU Projekta numurs: LLP-LdV-TOI-2007-TR-039 ISBN: Published by Sakarya University,

4 INDEX INDEX... 3 IEVADS: NEPIECIEŠAMĪBA VEIKT PĒTĪJUMUS PAR INVALĪDIEM 10 I NODAĻA PARAGRĀFS CILVĒKU AR INVALIDITĀTI NODARBINĀTĪBAS POLITIKAS PIEMĒROŠANA TURCIJĀ: DARBA DEVĒJU SAISTĪBAS UN MOTIVĀCIJA IZMANTOT ŠO POLITIKU cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības metodes Kvotu sistēma Kvotu sistēmas vēsture un tās ieviešana mūsu valstī (Turcija) Saistības, kuras darba devējiem ar kvotu sistēmu nosaka Turcijas darba likumdošana Tiesiskās normas attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības noteikumi Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības mandāts: Darba devēju saistības attiecībā uz Cilvēku ar invaliditāti Aizsardzību, saskaņā ar Darba Termiņiem Darba devēju saistības par Cilvēku ar invaliditāti Aizsardzību saistībā ar algām Citas saistības Cilvēka ar invaliditāti aizsardzība darba laikā Aizsargāta darba vieta Personīgā darba metode Neobligāts strādājošais cilvēks ar invaliditāti Darbs mājās Korporatīvā metode Stimuli darba devējiem, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti Papildus stimuls Nodokļu samazināšana Sociālās motivācijas

5 Sociālā Atbildība un Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība Kopsavilkums Atsauces NODAĻA ES NOTEIKTĀ POLITIKA PAR CILVĒKU AR INVALIDITĀTI NODARBINĀTĪBU Eiropas Savienības Nodarbinātības Stratēģija Nodarbinātība Komercdarbības attīstība Pielāgošanās spējas Vienādas iespējas Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības politika Eiropas Savienībā Cilvēku ar invaliditāti Nodarbinātības Modelis Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības piemēri Eiropas Savienības Valstīs Atsauces NODAĻA INVALIDITĀTES KATEGORIJAS UN DARBA DZĪVE Garīgi nepilnvērtīgi cilvēki Ieteikumi efektīvai komunikācijai ar garīgi atpalikušiem cilvēkiem Cilvēki ar dzirdes traucējumiem Darba devēju bailes algot cilvēkus ar dzirdes problēmām Veids, kā komunicēt ar personu, kurai ir dzirdes traucējumi Cilvēki ar redzes traucējumiem Kam pievērst uzmanību, komunicējot ar cilvēkiem, kuriem ir redzes traucējumi Cilvēki ar ortopēdiskiem traucējumiem Ortopēdiskie traucējumi, kas rodas centrālās nervu sistēmas bojājumu un hronisku slimību rezultātā Smadzeņu paralīze (Si-Pi) Mugurkaulāja šķeltne Ortopēdiskie traucējumi, kas radušies no bojājumiem muskuļu un kaulu sistēmās un citām hroniskām slimībām

6 Gurnu dislokācija Amputācija Hroniskas slimības Kas jāņem vērā, komunicējot ar cilvēkiem, kuriem ir ortopēdiski traucējumi Citas invaliditātes kategorijas Autisms Disleksija Epilepsija Mācīšanās traucējumi Cilvēki ar runas traucējumiem Padomi, kā veikt efektīvu interviju ar cilvēkiem ar invaliditāti Intervējot cilvēks ar ortopēdiskiem traucējumiem Intervija ar cilvēku, kuram ir redzes traucējumi Intervija ar cilvēku, kuram ir runas traucējumi Intervija ar nedzirdīgu personu, vai personu ar daļējiem dzirdes trūkumiem Cilvēkiem ar invaliditāti paredzētie tehnoloģiskie palīglīdzekļi Tehnoloģiskā palīdzība cilvēkiem ar redzes traucējumiem Tehniskā palīdzība cilvēkiem ar vidējiem redzes traucējumiem Tehniskā palīdzība neredzīgiem cilvēkiem Tehnoloģiskie palīglīdzekļi cilvēkiem ar dzirdes problēmām Tehnoloģiskie palīglīdzekļi cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem Cilvēkiem ar invaliditāti paredzētas Web vietnes Web vietnes dizains pacientiem ar disleksiju (mācīšanās traucējumiem) Web vietnes cilvēkiem ar kognitīvās mācīšanās traucējumiem Web vietnes cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem Web vietņu dizains, cilvēkiem ar redzes problēmām Web vietne cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem Atsauces NODAĻA CILVĒKU AR INVALIDITĀTI ĢIMENES TURCIJĀ

7 4.1. Ekonomiskais līmenis ģimenēs, kurās ir bērni ar invaliditāti Izglītības Problēmu ietekme uz Ekonomisko līmeni ģimenē Nodarbinātības Problēmu ietekme uz ģimenes ekonomisko līmeni Veselības problēmu ietekme uz ģimenes ekonomisko stāvokli Transportēšanas problēmu ietekme uz ģimeņu ekonomisko līmeni Sabiedriskās Vides pielāgošanas problēmu ietekme uz ģimeņu ekonomisko stāvokli Ģimeņu, kurās ir bērni ar invaliditāti psiholoģisks raksturojums Invaliditātes grupas no ģimeņu perspektīvas Daži cilvēku ar invaliditāti ģimeņu piemēri gadījuma analīze Gadījums: Gadījums: Gadījums: Gadījums: Atsauces NODAĻA CILVĒKU AR INVALIDITĀTI IEROBEŽOJUMI ATTIESĪBĀ UZ SABIEDRISKO DZĪVI UN PROFESIONĀLO IEMAŅU ATTĪSTĪBU Problēmas, kas saistītas ar cilvēka ar invaliditāti aktīvu dalību sabiedriskajā dzīvē Ģimenes Institūts Pieejamība Nodarbinātība Sabiedriskās Aktivitātes Cilvēku ar invaliditāti pārstāvēšana Cilvēku ar invaliditāti spēja pieņemt sevi Cilvēku ar invaliditāti ierobežojošie faktori saistībā ar pamata un profesionālo izglītību Cilvēku ar invaliditāti Izglītība un Profesionālo apmācību nozīme Cilvēku ar invaliditāti izglītības statuss un profesionālās zināšanas Pamata izglītības iespēju izmantošana Mācekļa un profesionālās izglītības iespējas

8 Turcijas Nodarbinātības Aģentūras Profesionālās Izglītības Centri Speciālās Izglītības Pakalpojumi Cilvēku ar invaliditāti ierobežojumi attiecībā uz Pamata un Profesionālo Izglītību Atsauces NODAĻA CILVĒRKU AR INVALIDITĀTI NODARBINĀTĪBAS IEROBEŽOJUMI Darba devēju izraisītie šķēršļi Bailes saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības izmaksām Plašākas informācijas apskate par cilvēkiem ar invaliditāti un bailēm par efektivitātes zudumu Bailes algot cilvēkus ar invaliditāti, ievērojot saistībās noteikto Bailes algot cilvēkresursus bez pievienotās vērtības Sabiedriskās kārtības radīti ierobežojumi Vai nodarbinātības tirgus cilvēkiem ar invaliditāti ir piemērots? Primārie jautājumi, kurus nepieciešams apspriest par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību Atsauces NODAĻA CILVĒKU AR INVALIDITĀTI NODARBINĀŠANA UN SAVSTARPĒJĀ SADARBĪBA Cilvēki ar invaliditāti no organizācijām un iestādēm sagaida Turcijas organizācijas, kuras nodrošina palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti Sociālais dienests un Bērnu aizsardzības dienests (SHÇEK) Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrija (ÖZİDA) Valsts Izglītības Ministrija (MEB) Sociālās palīdzības un Solidaritātes Fonds Veselības Ministrija Turcijas Nodarbinātības Aģentūra (İŞ-KUR) Valsts ienākumu pārvalde Valsts Dzelzceļa līnijas

9 Turcijas Aviokompānijas Vides un Mežsaimniecības Ministrija Sociālās apdrošināšanas aģentūra Satiksmes Ministrija Galvaspilsētas pašvaldība Vietējās pārvaldes Cilvēku ar invaliditāti koordinācijas centrs Augstākās Izglītības padome Turcijas Militārie spēki Citas speciālās organizācijas Atsauces NODAĻA DARBAVIETU IEKĀRTOŠANA KLIENTIEM-CILVĒKIEM AR INVALIDITĀTI UN DARBINIEKIEM-CILVĒKIEM AR INVALIDITĀTI Vērā ņemami ieteikumi, apsverot esošo ēku iekārtojumu Citi uzlabojumi Skaidra Darbavietas un izvietojuma definīcija Darbavietas vide Darbavietu ieejas Nepieciešamā meklēšana darbavietā Darbavietas apgaismojums Navigācija darbavietā Komunicēšana ar personālu Piekļūšana Produktiem un Pakalpojumiem Labierīcības klientiem Došanās prom no darbavietas Sabiedriskas un koplietojamas zonas II DAĻA Ievads LIETU ANALĪZE: FONDA CILVĒKIEM AR KUSTĪBU TRAUCĒJUMIEM UN LAIMĪGU CILVĒKU AR INVALIDITĀTI IZSAUKUMU CENTRA PROJEKTS

10 2. GADĪJUMA ANALĪZE VIŅŠ, CILVĒKS AR INVALIDITĀTI, KURŠ PIETEICIES BRĪVPRĀTĪGI UN VIŅA ĢIMENES PERSPETĪVAS GADĪJUMA ANALĪZE STĀSTS PAR VIENU NO VIŅIEM GADĪJUMA ANALĪZE BİZİMKÖY CILVĒKU AR INVALIDITĀTI RAŽOTNES CENTRA FONDS Noslēgums NOSLĒGUMS

11 IEVADS: NEPIECIEŠAMĪBA VEIKT PĒTĪJUMUS PAR INVALĪDIEM Lai uzlabotu invalīdu darba iespējas, projekta Palielinot Invalīdu nodarbinātības iespējas ietvaros, bija nepieciešams veikt pētījumu, lai palielinātu darba devēju un studentu zināšanas par iespējams algot invalīdus. Tāds ir arī šīs grāmatas mērķis. Ja invalīdi piedalīsies darba tirgū, viņi jutīsies, kā daļa no sabiedrības. Tādēļ nepieciešams samazināt invalīdu nodarbinātības problēmas. Šis projekts tika izveidots, balstoties uz šo pieņēmumu. Taču, kamēr tas tika ieviests, tika novērots, ka šim jautājumam nepieciešama plašāka izpēte. Pētījuma lakā iegūtās analīzes, ir lietisks pierādījums šīs problēmas ārkārtīgi lielajai nozīmei. Invaliditātes problēma neieņem pirmo vietu starp valsts problēmām. Pēdējo gadu laikā, lai atbilstu ES dalības kritērijiem, no tiesiskās perspektīvas tika veikti uzlabojumi un likumu pilnveidošana. Šajā grāmatā ir uzrādīta saistītā informācija, kā arī veiktie uzlabojumi. Taču, lai atrisinātu problēmu, nepietiek tikai ar uzlabojumiem tiesiskajā jomā. Zināšanas būtu jāpilnveido visos sabiedrības segmentos. Šī pētījuma laikā, pat invalīdiem paredzētu organizāciju vadītājiem nav pietiekami daudz zināšanu problēmu risināšanā. Viņi pat mēdz radīt problēmas. Šīs problēmas atrisināšanas priekšnoteikums ir vienotas sabiedrības izpratnes veidošana par invaliditāti. Šī pētījuma mērķis ir informēt darba devējus un studentus, kuri ir nākotnes potenciālie vadītāji. Taču joprojām ir nepieciešami jauni pētījumi ar mērķi sasniegt dažādus sabiedrības segmentus. Statistikas dati par invalīdiem uzrāda valstī esošās situācijas problemātiku. Šajā grāmatā atrodama pietiekami plaša informācija par invalīdu nodarbinātību gan Turcijā, ES valstīs, gan pasaulē. Bet pietiek ar jebkuriem statistikas datiem, lai uzrādītu reālo situācijas psiholoģisko un socioloģisko dziļumu. Šī pētījuma ietvaros veiktie pētījumi un izmeklējumi uzrāda to, ka invalīdi tomēr tiek atstumti no apkārtējās sabiedrības. 10

12 Skolas, ielas, iepirkšanās centri, valsts parki, sabiedriskais transports, darbavietas, produkti un pat mājas ir konstruēti ignorējot faktu, ka apkārt ir arī invalīdi. Līdz ar šo situācija, invalīdi, protams, tiek uzskatīti par cilvēkiem, kuriem nepieciešama aizsardzība. Ir skaidrs, ka, kamēr vien šis pieņēmums nemainās, nākotnes diskusijas un stratēģijas, kuras būtu nepieciešamas attīstīt, būs nepietiekamas un nesistemātiskas. Izpētes, kas tika veikti šo pētījumu struktūras ietvaros, uzrāda, ka pat izglītotākie cilvēki invalīdus mēdz uzskatīt par parazītiem. Darba devēji nelabprāt nolīgst invalīdus. Šo izpētījumu gūtie rezultāti detalizētā veidā tiks uzrādīti grāmatā. Sabiedrība, daļa invalīdu un viņu ģimenes, darba devēji un strādnieki, pat valsts darbinieki netic, ka invalīdi būtu darbaspējīgi un var tikt pieņemti darbā. Ģimenes invalīdu nepieciešamības mēģina apmierināt pēc mīlestība un ekonomika konteksta. Viņi nespēj iztēloties, kā viņu nepieciešamības tiktu uztvertas tā, lai varētu iekļauties sabiedrībā. Ģimenes lielā kontrole un vēlme aizsargāt, invalīdiem mājās veido ieslodzījuma vidi. Pētījuma laikā mēs pat atklājām, ka valsts sociālie darbinieki, kuri bija atbildīgi par invalīdu apkalpošanu, domā, ka invalīdiem nav šeit jānāk, mēs varētu viņus personīgi apciemot viņu mājās. Tas parāda, cik smaga ir situācija. Ir skaidrs, ka mēs mēdzam iztēloties invalīdus, kā kaut ko neīstu. Šo uzskatu nepieciešams mainīt. Apskatot situāciju mūsu valstī, tā ir ne tik daudz nepatīkama, kā satraucoša. Taču mēs dzīvojam valstī, kurā ir ērts sociālekonomiskais pamats, lai invaliditāti pieņemtu, kā sabiedrības realitāti... Un nepatīkamais un nomācošais prāta stāvoklis ietekmē visus cilvēkus... Tas būtu jāpārvar. Apskatot šo kopainu, ka ir ārkārtīgi daudz darāmā. Invaliditātes problēmas būtu nepieciešams risināt no citas perspektīvas. Nevienu institūciju vai indivīdu nav iespējams attālināt no dzīves realitātes. Šī problēma attiecas uz visu sabiedrību. Vēl jo vairāk, ikviena persona savā veidā ir invalīds, vai par tādu var kļūt. Neiekļaujoties kategorijā invalīds no likumiskā vai medicīniskā 11

13 viedokļa, nenozīmē, ka personai nebūtu nekādi trūkumi. Turklāt cilvēki, kas dzīvo valstīs, kurās ir satiksme, terors, vardarbība ģimenē, nepilnīga veselības sistēma un iekšējās migrācijas problēmas ir tas, kas rada iespējamos invaliditātes draudus. Šī iemesla dēļ, ikvienam nepieciešams kaut ko darīt problēmas labā. Pētījums koncentrējas uz invalīdu nodarbinātības problēmām. Darba devējs invalīdus uzskata par darba nespējīgiem. Kamēr vien darbinieki cieš no augstiem nodokļiem un tiesiskās atbildības, nav godīgi gaidīt, ka viņi nodarbosies ar labdarību. Šķiet, ka viss ir tiktāl skaidrs... Kāda ir situācija izglītotiem invalīdiem? Kā ar viņu prasmēm? Kā ar viņu spēju koncentrēties darbam? Un viņu lojalitāti, apgūstot sava darba kultūras vai uzvedības elementus? Vai nebūtu iespējams pārvērst šīs vērtības par sociālekonomiskām vērtībām? Mēs neuzzinātu atbildi, ja nedotu viņiem iespēju. Tirgus sistēma varētu turpināt darbu tie, kuri spēj būt veiksmīgi savā profesijā un tie, kuri to neprastu, tiktu atlaisti. Bet tiesības un iespējas uz nodarbinātību jādod invalīdiem. Uzņēmumiem būtu likumīgi jāalgo invalīdus, bet tās labprātāk maksā soda naudas, nevis algo invalīdus. Šī situācija ir rādītājs tam, ka sabiedrības zināšanas par invaliditāti nav pietiekami attīstītas. Darbs invalīdiem nenozīmē tikai strādāšanu. Tā ir iespēja būt saistītām ar dzīvi. tas ir veids, kā invalīdiem ir iespējams kļūt par respektablu sabiedrības daļu. Ir tikai loģiski, censties novērst faktu, ka invalīdi savās mājās ir kā ieslodzītie. Šis ir arī sociālas valstis un sociālas apziņas priekšnoteikums. Turcijas patiesā situācija tiek risināta, ņemot vērā ES valstīs esošo situāciju. Katrai valstij ir līdzīgas problēmas. Šodien bezdarbs ir gandrīz katras attīstītas valsts problēma. Tomēr pašvaldībām būtu jāapsver invalīdu problēmas, ņemot vērā ekonomiskās un sociālās problēmas. Gadījumu analīzes, kas minētas pētījumā, ir stāstīti no invalīdu puses. Personas, kuras nav informētas par invaliditāti, neuzskata to par svarīgu problēmu. Patiesībā šis ir negods visai sabiedrībai. 12

14 Ar šo pētījumu tiks veidota konceptuāla struktūra, lai invalīdu problēmas tiktu saprastas gan Turcijā, gan ES valstīs. Pētījums aptvers arī tiesisko struktūru un nesenos notikumus šajā jomā gan Turcijā, gan ES valstīs. Tiks sniegta informācija par invaliditātes kategorijām un tās raksturīpašībām, lai apskatītu šīs jomas trūkumus. Invaliditātes problēma pastāv starp ģimenes locekļiem it īpaši Turcijā. Kamēr viņi cenšas aizsargāt savus bērnus, ģimenes tomēr mēdz viņus izolēt no sabiedriskās dzīves. Šī iemesla dēļ šis jautājums būtu jāapskata nodaļā par invalīdu ģimenēm. Pētījumi rezultāti par invalīdu pieņemšanu no darba devēju puses arī ir parādīti šajā grāmatā. Pateicoties teorētiskajām un empīriskajām zināšanām, invalīdiem Turcijā būs labāki sociālie un ekonomiskie apstākļi. 13

15 I NODAĻA 1. PARAGRĀFS CILVĒKU AR INVALIDITĀTI NODARBINĀTĪBAS POLITIKAS PIEMĒROŠANA TURCIJĀ: DARBA DEVĒJU SAISTĪBAS UN MOTIVĀCIJA IZMANTOT ŠO POLITIKU Nodarbinātība un mēģinājumi ieviest pilnīgu nodarbinātības politiku, kurus saviem iedzīvotājiem cenšas nodrošināt visas ekonomiski un sociāli attīstītas valstis. Augsts nodarbinātības koeficients valstī ir attiecīgās valsts augstas attīstības līmeņa rādītājs. Nodarbinātība tiešā veidā ir saistīta ar nodokļu ienākumiem, apdrošināšanas iemaksām, samazina to iedzīvotāju skaitu, kuri atkarīgi no valsts izsniegtajiem pabalstiem. Lai palielinātu nodarbinātības līmeni un regulētu darba tirgu, daudzas valstis realizē vispārēju aktīvu un pasīvu nodarbinātības politiku. Aktīvā nodarbinātības politika ietver pasākumus, kas tieši vērsti uz tirgus problēmu risināšanu, piemēram, profesionālas un pamata apmācības bezdarbniekiem, kā arī darba devējiem, nodrošinot viņu kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas un uzlabojot viņu iespējas kā privātuzņēmējiem palielināt nodarbināto skaitu. Savukārt pasīvās nodarbinātības politikas mērķis ir nodrošināt strādājošo ienākumu stabilitāti, nosakot bezdarbniekiem pabalstus, sociālos pabalstus un pakalpojumus. Gandrīz visas valstis atbalsta galvenās nodarbinātības politikas ieviešanu arī attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti nodarbinātību. Neatkarīgi no valsts attīstības līmeņa cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības procentuālā daļa attiecībā pret kopējo nodarbinātības procentuālo daļu gandrīz vienmēr ir zemāka. Šādas situācijas cēloņi ir dažādi, piemēram, negatīva sabiedrības, tajā skaitā darba devēju, attieksme pret šiem cilvēkiem (tajā skaitā arī valsts), uzskatot, ka cilvēki ar invaliditāti ir ar zemāku kvalifikāciju un profesionalitātes līmeni. Šo iemeslu dēļ vismaz divas trešdaļas cilvēku ar invaliditāti daudzās valstīs ir bez darba. Tunisijā 85% cilvēku ar invaliditāti vecumā no 15 līdz 64 gadiem ir bezdarbnieki, ASV - ir 67% ir bezdarbnieki. Apvienotajā Karalistē (Osunluk 14

16 and Uğurlu, 2005:418) - 10% no strādājošajiem britiem ir cilvēku ar invaliditāti, citiem vārdiem sakot, 4,5 miljoni britu strādnieku ir cilvēku ar invaliditāti. Tātad 1,8 miljoni cilvēku ar invaliditāti ir nodrošināti ar darbu, kamēr 250,000 joprojām ir bezdarbnieku statusā. Britu salās bezdarba līmenis ir 6.6%, savukārt cilvēku ar invaliditāti koeficients ir 13,3%. 50% no Spānijā esošajiem cilvēkiem ar invaliditāti ir darbs, kas nodrošina ienākumus. (Hasırcıoğlu, 2006:15). Tātad cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība ir svarīgs jautājums, kuru nepieciešams risināt visās valstīs. Ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību saistītās problēmas ir mēģināts risināt ar obligātās nodarbinātības (kvota) palīdzību un dažādām tiesiskām saistībām. Tiek uzskatīts, ka ASV ir viena no tām valstīm, kur ir visprogresīvākā likumdošana attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti aizsardzību. ASV jau gadā ar Americans with Disabilities Act of (Hasırcıoğlu, 2006:16) tika ieviesta prasība nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti gadījumā, ja uzņēmumā tiek nodarbināti 15 vai vairāk darbinieku. Attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ir redzami divi neapšaubāmi kavēkļi. Pirmais no tiem ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficienta paaugstināšana. Lai arī cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficienta prognozes var būt dažādas atkarībā no invaliditātes definīcijas un kritērijiem, visas prognozes apliecina, ka cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficients ir atšķirīgs. Otrs kavēklis ir fakts, ka izvirzītā tirgus metode attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti nozīmē viņu nolīgšanu zemas kategorijas darbiem, kuri nav pieprasīti, kuriem nav nepieciešamas īpašas prasmes un par kuru izpildi paredzētas zemas algas. (Yılmaz, 2004:194). Apskatot literatūras avotus attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, varam secināt, ka tiek pielietoti seši galvenie modeļi. Šie modeļi ir šādi: 1 Kvotu sistēma; 2 Aizsargājamās darba vietas; 3 Individuālais darbs; 15

17 4 Darba devējiem neobligātā cilvēku ar invaliditāti nodarbināšana; 5 Darbs mājās; 6 Kooperatīvais darbs. No šiem metodēm visbiežāk tiek pielietota kvotu sistēma. Mūsu valstī (Turcijā), sarindojot augstāk minētos modeļus secībā pēc to pielietošanas biežuma praksē, kooperatīvās darba metodes pielietošana netika konstatēta. Salīdzinot cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību kopējā proporcijā valstī, ir redzamas ārkārtīgi lielas atšķirības. Pētījuma laikā tika atklāts, ka 12,29% no Turcijas iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti (aptuveni 8,500,000 cilvēku) % no tiem dažādu iemeslu dēļ ir bez darba, ārpus apgrozības darba tirgū (aptuveni 6,654,650 cilvēku). Mūsu valstī( Turcija) cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficients ir aptuveni 1%. Taču nevajadzētu ignorēt faktu, ka cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība, kā arī izmantotās viņu nodarbināšanas metodes ir ciešā saistībā ar valsts ekonomiku un darbaspēka tirgu. Ar nodarbinātības problēmām saskaras arī personas, kurām nav invaliditāte, tādēļ nebūt nav pārsteidzoši, ka ar tām vēl vairāk saskaras cilvēki ar invaliditāti. (Baybora, 2006:265) Liels skaits problēmu saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību valstī, rodas specifisku iemeslu dēļ. Šo problēmu nerisināšanas rezultātā, cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība ir neapmierinošā līmenī un tas palielina cilvēku ar invaliditāti atkarību no pārējās sabiedrības. Galvenās problēmas attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību: Kvotu sistēma ir ieviesta Turcijā, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības problēmu risināšanu. Taču šī metode līdz šim nav devusi vēlamo nodarbinātības koeficienta pieaugumu ne valsts, ne privātajā sektorā. Tas ir tādēļ, ka šī metode tiek izmantota atrauti no citu metožu pielietošanas, kā arī tādēļ, ka cilvēki ar invaliditāti netiek atbilstoši apmācīti. 16

18 Lai kvotu sistēmas izmantošana dotu panākumus, pirmkārt, ir svarīgi, lai darba vietā strādājošo darbinieku skaits būtu vismaz 50 cilvēki, kā tas ir paredzēts Darba likumā. Darba vietas, kur ir vairāk nekā 50 darbinieku, lielākoties atrodas pilsētās un pilsētu centros. Taču lauku apvidos, kā arī mazāk attīstītās provincēs, nav iespējams atrast daudz tādu darba vietu, kur tiktu nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieku (par normu tiek uzskatīts proporcionāli augsts cilvēku ar invaliditāti skaits mazāk attīstītos reģionos, jo tas ir izskaidrojams ar ierobežoto piekļuvi aprūpes pakalpojumiem). Tādējādi nodarbinātības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, kuri dzīvo šajos apvidos, ir ierobežotas. Cilvēki ar invaliditāti nevar gūt labumu no profesionālās apmācību iespējām, visvairāk tas attiecas uz pamatizglītību. Pašreizējo kvotu sistēmu darba devēji uztver negatīvi, jo, viņuprāt, tās ir galvenokārt balstītas uz dažādu sankciju ievērošanu. No sociālās apdrošināšanas perspektīvas un darba drošības labumu gūst tie cilvēki ar invaliditāti, kuri ir nodarbināti. Taču Turcijas galvenā problēma ir zemais cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības līmenis. Tādā veidā cilvēkiem ar invaliditāti tiek atņemtas sociālās apdrošināšanas iespēju izmantošana. Izvēloties nākamo darbinieku, darba devēji priekšroku dod strādniekiem ar minimālām invaliditātes pazīmēm. Tādēļ tiem, kuriem ir lielāki fiziskie trūkumi, ir mazākas iespējas kļūt par nodarbinātu personu. Mūsu valstī( Turcijā) veikto pārbaužu rezultāti par cilvēku ar invaliditāti darba iespējām ir neapmierinoši. (Meşhur, 2004:185) 17

19 1.1 cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības metodes Kvotu sistēma Kvotu sistēmas vēsture un tās ieviešana mūsu valstī (Turcija) Kvotu sistēma tiek uzskatīta par obligatu darba devējam: pieņemot darbiniekus, viņam jāievēro noteiktu koeficientu vai skaitu. Kvotu sistēma ir pozitīva diskriminējoša procedūra, kas veicina cilvēku ar invaliditāti nokļūšanas iespējas darba tirgū. Eiropā pirmo reizi šī metode tika ieviesta Vācijā (1919. gadā), Austrijā (1920. gadā), Itālijā (1921. gadā), Polijā (1921. gadā) un Francijā (1923. gadā), lai rastu iespēju nodarbināt kara veterānus, kas kļuvuši par invalīdiem pēc I Pasaules Kara. Šī sistēma tika izmantota arī attiecībā uz citiem icilvēkiem ar invaliditāti. (Seyyar, 2000). Mūsu valstī (Turcija) kvotu sistēma pirmo reizi tika ieviesta ar Darba Likumu nr Lai gan jau iepriekš tika veikti dažādi pasākumi, lai ieviestu atbilstošu reglamentāciju, neviena no tām nav stājusies spēkā. Saskaņā ar Darba Likuma punktu, darba devēju pienākums darba vietā, kurā ir 50 vai vairāk darbinieku, ievērot 2% cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības īpatsvaru, piešķirot tiem darbu, kas ir atbilstošs viņu fiziskajam un garīgajam stāvoklim. Tieši tik pat lielu procentuālo daļu no kopējā darbinieku skaita, jānodrošina darbiniekiem bijušajiem ieslodzītajiem, kas atbilst ieņemamā amata prasībām. Par pamatu cilvēku ar invaliditāti un bijušo ieslodzīto nodarbinātības proporcionālai aprēķināšanai tiek ņemts vērā pastāvīgo darbinieku skaits. (Çelik, 1998:94). Šis īpatsvars tika palielināts līdz 3% ar pieņemtajiem grozījumiem. Aptuveni 5 tūkstoši no 11 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, kas pieteicās Turcijas Nodarbinātības aģentūrā katru gadu laika posmā no gadam, saņēma darbu. 89% no kandidātiem bija vīrieši. Šī perioda laikā 80% no kandidātiem saņēma darbu privātā sektora organizācijās, savukārt 20% no kandidātiem, tika piešķirts darbs valsts sektorā. Pēc šiem skaitļiem iespējams secināt, ka valsts, kas ir vislielākais darba devējs, nepievērš pietiekami lielu uzmanību tam, lai nodarbinātu tieši cilvēkus ar invaliditāti. Cilvēku ar 18

20 invaliditāti nodarbinātības rādītāji ir pārāk zemi dažādās valsts institūcijās un organizācijās. Saskaņā ar valstī veikto pētījumu, gadā nodarbināto cilvēku ar invaliditāti skaits, ņemot vērā algu izrakstu datus, bija 10,500 savukārt kopējais darbinieku skaits bija 1,6 miljoni gadā tika veikts pētījums 64 valsts iestādēs un rezultāti uzrādīja, ka tikai 2,770 cilvēku ar invaliditāti tika nodarbināti šajās institūcijās, kaut arī kopējam skaitam vajadzēja būt 9,737 (Swyyar, 2000). Galvenais šādu rezultātu iemesls ir iespējami zemais ikmēneša noteiktais soda naudas apjoms, kas iemaksājams Turcijas Nodarbinātības aģentūras kontā par katru cilvēku ar invaliditāti, kurš netiek pieņemts darbā, atbilstoši kvotā noteiktajām prasībām. Atbrīvojot valsts iestādes un organizācijas no šo naudas sodu iemaksām, jo īpaši ierobežo cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību valsts nozarē. Jaunais darba likums mūsu valstī( Turcija) nr stājās spēkā atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem. Jaunais darba likums ietver vairākus noteikumus, kas attiecas uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Darba Likuma 30. pants nosaka: Darba devējiem ir pienākums pieņemt darbā bijušo notiesāto un darba meklētāju cilvēku ar invaliditāti, kuru skaitu nosaka Ministru kabinets, un terorisma upurus, kā to nosaka (B) apakšsekcijas Pretterorisma likuma pielikuma 1. paragrāfs, amatiem, kas ir atbilstoši viņu profesionālajam, fiziskajam un prāta stāvoklim. Šī regula stājas spēkā katra gada janvārī. Nodarbināto cilvēku ar invaliditāti proporcijai attiecībā pret kopējo darbinieku skaitu jābūt 6%. Taču noteiktā procentu likme attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti, nedrīkst būs mazāka par pusi no kopējās proporcijas (50%). To darbinieku kopējo skaitu, kuru darba devējam ir vairākas darbavietas vienā provincē, aprēķina ņemot vērā visu darbinieku skaitu. Jaunais likums palielina bijušo notiesāto, terorisma upurus un cilvēku ar invaliditāti procentu līdz 6% visās darba vietās, kurās ir 50 vai vairāk darbinieku. Kā nosaka likums, 50% no šiem 6% jābūt darbiniekiem cilvēkiem ar invaliditāti. 19

21 Saskaņā ar jauno nodarbinātības kompleksu, kas stājās spēkā 2008.gada maijā, Darba likums Nr ieviesa jaunas regulas attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Ar šo noteikumu tika samazināts obligātais cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības procents no 6% uz 3 % privātajā tirgus sfērā. Privātā sektora darba vietās darba devējiem noteiktā cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības proporcija attiecīgi ir 3% no kopējā darbinieku skaita, un 4% cilvēku ar invaliditāti un 2% bijušos ieslodzīto, pieņemot viņus amatiem, atbilstoši viņu profesionālajam, fiziskajam un prāta stāvoklim. Aprēķinot kopējo darbinieku daudzumu, tiek ņemti vērā tie darbinieki, kuriem ir darba līgums uz noteiktu laiku un darba līgums uz nenoteiktu laiku. Tiem, kas strādā saskaņā ar darba vienošanos par daļēju laiku, tiek piešķirta pilna laika nodarbinātība, ņemot vērā nostrādāto laiku. Aprēķinot procentus netiek ņemti vērā daļskaitļi; skaitļi aiz komata tiek noapaļoti (t.i., 1.6 uz 2, 1.4, uz 1) Tā kā cilvēki ar fiziskiem trūkumiem netiek nodarbināti pazemes un zemūdens darbos, tie darbinieki, kas strādā pie pazemes un zemūdens darbiem netiek ietverti, aprēķinot kopējo darbinieku daudzumu, lai noteiktu nodarbināto cilvēku ar invaliditāti skaitu. Turcijas Nodarbinātības aģentūra ir izraudzīta, kā pārstāvis, lai atrastu cilvēkus ar invaliditāti, kurus iespējams pieņemt darbā, atbilstošajā sfērā. Lai sistēma darbotos, ļoti svarīgas ir TNA rīkotās profesionālās apmācības cilvēkiem ar invaliditāti. Darba devējiem, kā prioritāte jāizvirza bijušos darbiniekus, kuri kļuvuši par cilvēkiem ar invaliditāti darba laikā, strādājot pie attiecīgā darba devēja. Darba devēji atbilstoši kvotas ietvariem maksā ikmēneša soda naudu par katru darbā nepieņemto cilvēku ar invaliditāt. Šī soda nauda tiek noteikta katru gadu gadā šīs soda naudas apjoms tika noteikts 1519 TL apmērā par katru nenodarbināto invalīdu. Atšķirībā no iepriekšējā Darba likuma, Darba likumu Nr paredz pienākumus valsts iestādēm un organizācijām ar noteikumu, 20

22 ka "Valsts iestādes nekādos apstākļos netiek atbrīvotas no soda naudas maksāšanas". Iekasējamās soda naudas par Darba likuma 101. panta pārkāpumiem tiek reģistrētas kā ieņēmumi, Finanšu Ministrijas budžetā noteiktām Turcijas Nodarbinātības aģentūras rezervēm. Šī summa tiek novirzīta uz Turcijas darba iestādēm tās izmantošanai cilvēku ar invaliditāti un bijušo ieslodzīto profesionālās apmācības nodrošināšanas projektos, kā arī šo personu uzņēmumu veidošanas nolūkam. To, cik liela naudas summa un kam tā tiks piešķirta, nosaka komisija, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Labklājības un sociālās drošības ģenerāldirektorāta, Darba veselības un drošības un Tieslietu ministrijas, Labošanas iestāžu un Cietumu ģenerāldirektorāta, Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Konfederācijas un turku cilvēku ar invaliditāti konfederācijas. Komisijas lēmums ir saskaņojams ar Turcijas Nodarbinātības aģentūras ģenerāldirektorātu. Komisijas darba principus un pamatus nosaka Labklājības un Sociālās drošības Ministrijas pieņemtā regula. Papildus priekšrocības tiek piešķirtas darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti virs noteiktās kvotas. Saskaņā ar Darba likumu un Sociālās Apdrošināšanas Likuma Nr. 506, darba devējiem apdrošināšanas piemaksas tiks segtas no Valsts Kases šādos gadījumos: par katru nodarbināto cilvēku ar invaliditāti, par lielāku cilvēku ar invaliditāti nodarbināto skaitu nekā to nosaka Ministru Kabineta lēmums, vai, ja darba devējs nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, bet viņam nav noteikts nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti vai bijušos ieslodzītos, vai nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, kuri zaudējuši 80% no savām darba spējām. Visplašāk lietotā metode cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības jomā Turcijā ir kvotu sistēma. Neatkarīgi no tiesiskajām regulām, kvotu sistēma tomēr nav nodrošinājusi vēlamo nodarbinātības līmeni. Apsekojumā iegūtie rezultāti par 21

23 cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību pēc kvotu sistēmas ir samērā pesimistiski (skatīt 1. Tabulu). Tabula 1.1. Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība valsts sektorā Gads Nodarbināšanai paredzētais cilvēku ar invaliditāti skaits Nodarbinātie tiem ,043 6, ,043 6, ,043 8, ,043 8, ,108 8, ,485 9, ,507 9,966 Avots: sendika.org Procentuālais valsts iestādēs nodarbināto cilvēku ar invaliditāti skaits: no Valsts Izglītības Ministrija nodarbināja 3,519 cilvēku ar invaliditāti, kaut arī kopējam nodarbināto skaitam, pēc paredzētajiem normatīviem, vajadzēja būt 19, 492. Veselības Ministrija nenodarbināja nevienu cilvēku ar invaliditāti, kaut arī obligātajam nodarbināto skaitam būtu jābūt 8,244. Drošības ģenerāldirekcija nenodarbināja 6, 340 personas. Tieslietu Ministrija nenodarbināja 2,122 personas. Reliģisko Lietu Departaments nodarbināja tikai 1664 no paredzētā 2513 cilvēku ar invaliditāti skaita. Ministru Kabinets algoja tikai 22 cilvēkus ar invaliditāti, kaut arī, pēc kvotu sistēmas, darbinieku skaitam bija jābūt 44 personām (2007. gadā). 22

24 Taču jāatzīmē, ka ir bijušas arī vairākas valsts iestādes, kas ir algojušas lielāku skaitu cilvēku ar invaliditāti nekā tas bija noteikts pēc kvotu sistēmas: Kultūras un Tūrisma ministrija nodarbināja 302 cilvēku ar invaliditāti, kaut arī tai būtu jāalgo tikai 283. Finanšu ģenerāldirekcijā 72 cilvēku ar invaliditāti vietā tika nodarbināti 74. Derīgo Izrakteņu un Pētījumu ģenerāldirekcija 63 darbinieku vietā nodarbināja 67. Turcijas Nodarbinātības aģentūras ģenerāldirekcija 74 cilvēku ar invaliditāti vietā nodarbināja 79 (xing.com). Kā redzams, valsts sektors neizskatās daudzsološi. Vēl sliktāks stāvoklis ir konstatēts privātajā sektorā, kur darba devēji izvēlas saglabāt darbinieku skaitu mazāku par 50, lai tikai izvairītos no atbilstošas kvotu sistēmas noteiktajiem kritērijiem. Lai kvotu sistēmu varētu pilnvērtīgi izmantot, nepieciešams vēl pārvarēt dažādas grūtības. Darba devēji mēdz izlikties, ka algo cilvēkus ar invaliditāti, kaut patiesībā tas ir tikai tādēļ, lai novērstu administratīvā soda maksāšanu un izmanto tos, kā pagaidu darbiniekus ar ikmēneša algu TL, ieskaitot visas piemaksas. Tādā veidā tiek novērsta sabiedrības sabiedrības uzmanība no reālās cilvēku ar invaliditāti integrācijas un sociālās adaptācijas (Mesutoğlu, 2007). Cilvēku ar invaliditāti sabiedriskā integrācija ir ļoti svarīga attiecībā uz šīs cilvēku grupas morāli un garīgo veselību. Taču pats galvenais faktors visam tam ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība,tikai tad šie cilcēki cenšas sevi parādīt un apliecināt savu vērtību Saistības, kuras darba devējiem ar kvotu sistēmu nosaka Turcijas darba likumdošana Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības nodrošināanas sekmēšanai Turcijā tika ieviestas vairākas tiesiskās normas. Tika ieviestas arī vairākas saistības attiecībā 23

25 pret darba devējiem, lai nodrošinātu to, ka kvotu sistēma, kas tiek dēvēta par obligāto nodarbinātību, darbotos atbilstošā veidā Tiesiskās normas attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību a) Darba Likums Nr Darba Likumā, kas stājās spēkā gadā, cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība tika noteikta 30. pantā. Šo cilvēku nodarbinātības koeficienti tika atkārtoti noteikti Minētā Likuma 30. pantā ir noteikts: Darba devējiem, ja darba vietā tiek nodarbināti piecdesmit un vairāk darbinieku, ir pienākums nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, atbilstoši koeficientam 3 % privātā darba sektorā vai 4% cilvēkus ar invaliditāti un 2% bijušo notiesāto valsts sektorā, darbos, ievērojot viņu piemērotību: profesionālās prasmēs, fizisko un prāta stāvokli. Ja darba devējam ir vairākas darbvietas vienā provincē, tad cilvēku ar invaliditāti nodarbināmo kopējo skaitu aprēķina, ņemot vērā visu darbinieku kopējo skaitu. Ja darba devējs nenodarbina kvotas noteiktajām prasībām atbilstošu cilvēku ar invaliditāti skaitu, paredzētais administratīvais sods par katru nenodarbināto gadā paredzēts TL 1,519 apmērā. (Özdemir, 2009:124). b) Civildienesta likums Nr. 657 Valsts iestādes un organizācijas Turcijā tiek noslogotas atkarībā no to darbības veida. Kaut gan uz tiem, kas strādā saskaņā ar darba ņēmēja statusu valsts sektora, attiecas Darba likuma noteikums Nr , tie, kas ir nodarbināti kā civildienesta ierēdņi ir pakļauti Likumam par civildienesta ierēdņiem. Vairākas tiesiskās normas pastāv šī likuma robežās, kas izveidotas atbilstoši invalīdu nodarbinātībai. Kvotas noteiktais skaitlis Darba Likuma 30. pantā, attiecas arī uz valsts iestādēm un organizācijām. Saskaņā ar šo Likumu, iestāžu un organizāciju cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficients 4%. Lai aprēķinātu šos 4%, jāņem vērā darbinieku kopējais skaits valstī vai organizācijā (ieskaitot valsts organizācijas). 24

26 Ik pēc trim mēnešiem iestāžu un organizāciju obligāts pienākums ir ziņošana par cilvēku ar invaliditāti un bijušo ieslodzīto darbinieku skaitu Valsts Darbaspēka administrācijai, kas ir atbildīga par paveiktā darba kontroli un auditiem, lai kontrolētu saistību attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības iestādēs un organizācijās izpildi atbilstoši šajā Likumā otrajā apakšsekcijā noteiktajam koeficientam. Likums Nr. 657 ietver vairākus noteikumus attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti darbu uzsākšanu un norīkošanu darbā. Šī Likuma 50. pantā ir noteikts: Svarīgi ir ievērot, lai cilvēki ar invaliditāti, kuri tiks norīkoti valsts dienestā vai pienākumu veikšanai civildienestā, tiktu pārbaudīti un viņi šīs pārbaudes arī izturētu. Nosacījumi un pamatojumi saistībā ar organizāciju pārbaudēm par pakalpojumiem un pienākumiem, ko var veikt bez pārbaudes, ir noteikti Valsts Darbaspēka pārvaldes regulās. Civildienesta statusa piešķiršanu cilvēkiem ar invaliditāti reglamentē 53. pants. Šajā pantā noteikts: Ir svarīgi, ka cilvēki ar invaliditāti tiek norīkoti brīvajās darba vietās, kas atbilst viņu profesijai, kā arī attiecīgā iestāde nodrošina nepieciešamos, ar likumu atļautus darbarīkus un ierīces, kas nepieciešamas darba izpildei. Civildienesta statuss nosaka, ka cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamos instrumentus un ierīces nodrošinās attiecīgā iestāde un darba vietās cilvēki ar mentāliem traucējumiem tiks atbrīvoti no minimālo apmācību prasībām, kā to nosaka Finanšu Ministrijas, Veselības Ministrijas, Labklājības un Sociālās drošības Ministrija, Invalīdu Lietu birojs un Valsts Darbaspēka pārvalde. c) Likums par darbu jūrniecībā no. 854 Likums par darbu jūrniecībā attiecas uz jūrniekiem, kuri strādā pēc noslēgtiem ar darba devējiem pakalpojumu līgumiem uz kuģiem ar masu simts vai vairāk tonnu, kuģo jūrās, ezeros un upēs zem Turcijas Karoga. Likums par darbu jūrniecībā ietver arī noteikumus, kas saistīti uz Darba Likumu. Likuma par darbu jūrniecībā 13. Pantu, kas nosaka: To darba devēju un darba devēju pārstāvju, uz kuriem attiecas šis likums, pienākumos ietilpst cilvēku ar 25

27 invaliditāti vai bijušo ieslodzīto jūrnieku nodarbināšana saskaņā ar noteikumiem, principiem, mēriem un apstākļiem, kas ir noteikti ar atbilstošos papildus likumos, kā arī Darba Likumā. ç)pretterorisma Likums Nr Šis likums, kas stājās spēkā gadā, ieviesa vairākas regulas attiecībā uz darba devējiem valsts sektorā. Viens no tiek attiecas uz mokpilnā nāvē bojā gājušo vai par cilvēkiem ar invaliditāti kļuvušo, laikā, kad tika veikti pasākumi terorisma apkarošanā, cilvēku tuvo radinieku nodarbinātību. Šāds noteikums tika pievienots Nr Likuma 22. pantam ar grozījumiem un papildinājumiem gadā. Tajā rakstīts, ka iestādēm un organizācijām, kurām ir filiāles, ar kopēju sabiedrības un privāto budžetu, kurā vairāk nekā puse kapitāla pieder sabiedrībai, sastāvā ir privātais kapitāls, ir noteikta šāda kārtība par tuvinieku pielīdzināšanu cilvēkiem ar invaliditāti atbilstošā nodarbināšanā: Dzīvesbiedram, ja tāds ir, vai vienam no bērniem, ja tādi ir, vienam no brāļiem vai māsām, ja tādi ir, vai civildienesta ierēdnim, karavīram, pagaidu sardzei vai brīvprātīgam sargam, kas miris vai ieguvis invaliditāti tādā pakāpē, ka nav darba spējīgs, Tie, kuri ir darba spējīgi, neskatoties uz invaliditāti. Ilgstoša civildienesta darbiniekiem, kuri terorisma apkarošanas darbības aktivitātēs, kas noteiktas šī Likuma 1. pantā 1% no līgumstrādniekiem vai pastāvīgiem darbiniekiem, kas ir atbilstoši Civillikumam Nr.657 d) Likums par Cilvēkiem ar invaliditāti un Vairāku Likumu labojumi un Dekrēta Likumi Nr Šis likums palielina valsts nevis darba devēju atbildību attiecībā uz darba un profesiju analīzēm, kas ir nepieciešamas, lai cilvēki ar invaliditāti varētu iegūt darbu. Saskaņā ar Likuma 5. pantu: Atbilstošā cilvēku ar invaliditāti noslāņošanās, klasifikācija un definīcija tiks balstīta uz invaliditātes kritērijiem, kas tiks sagatavoti, par pamatu ņemot invaliditātes klasifikāciju. Invaliditātes 26

28 kritēriju principu noteikšana un īstenošana tiek veikta pēc noteikumiem, kurus kopīgi nosaka, Valsts Izglītības Ministrija un Cilvēku ar invaliditāti Lietu birojs. 12. pants nosaka; Darba un nodarbinātības analīzes, kas nosaka invaliditātes veidu, veic Valsts Izglītības Ministrija un Labklājības un Sociālās Drošības Ministrija sadarbībā ar Cilvēku ar invaliditāti Lietu biroju. Attiecīgo organizāciju pienākums ir atbilstoši veiktajām analīzēm attīstīt profesionālās rehabilitācijas un apmācības programmas, kuras būtu piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības noteikumi Regulas par cilvēkiem ar invaliditāti un bijušajiem ieslodzītajiem piemērotajām pārbaudēm, kuri tiek nodarbināti valsts iestādēs, tiek īstenoti saskaņā ar valsts noteikto kārtību. Šie noteikumi iekļauj specifikācijās attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti kontingenta noteikšanas metodi, šo personu nodarbināšanai valsts iestādēs un organizācijās, pārbaudes metodes. Šie noteikumi attiecināmi arī uz tām personām, kuras tiek atbrīvotas no pārbaudēm. Noteikumu 2. pants nosaka kompetenci, 5. pants satur noteikumus, 8. pants nosaka prasības pret kandidātiem un 11. pants nosaka izņēmumus. Līdz ar to šie noteikumi attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti (ar fiziskiem trūkumiem) un bijušajiem notiesātajiem, kas tiks nodarbināti pirmo reizi savienībās, organizācijās, uzņēmumos, valsts organizācijās ar privātā kapitāla daļu, valsts uzņēmumos un filiālēs un organizācijās, kas ir izveidotas, pamatojoties uz īpašām tiesībām, kas piešķirtas ar īpašiem tiesību aktiem, un ar to saistītās darba vietās un citās valsts iestādēs un organizācijās, kas tai pieder un valsts pārvaldēs, izņemot centrālās valdības, kas saistīti ar apgrozāmā kapitāla organizācijām, fondiem, ir izveidotas ar likumu, drošības fondi, sociālās nodrošināšanas iestādēm, organizācijām, kas gūst labumu no atvēlētā valsts budžeta, īpašas provinces pārvaldes un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem, kas dibināti katrā Turcijas Tirdzniecības atbilstoši pašvaldību kodeksam "(2. pants). 27

29 Valsts nodrošinātās darba vietās uzņēmumos, kur ir piecdesmit un vairāk nodarbināto, nodarbināmo kontingents tiek formēts pēc tam, kad ir noteikts cilvēku ar invaliditāti un bijušo ieslodzīto darbinieku skaits. Neviens darbinieks ar invalīda statusu nedrīkst tikt nodarbināts pazemes un ūdens darbiem un darbinieki šādās darba vietās, netiek ieskaitīti, aprēķinot cilvēku ar invaliditāti kontingenta koeficientu. Ja valsts institūcijai vai organizācijai, vai tās filiālei ir vairākas daba vietas vienas provinces robežās, tad vērā ņemams ir kopējais darbinieku skaits, aprēķinot cilvēku ar invaliditāti darbinieku koeficientu. Darbinieki, kuri tiek nodarbināti uz darba līguma pamata, tiek ieskaitīti kā daļēji nodarbināti, ņemot vērā viņu darba stāžu un pāriešanas noteikumus uz pilna laika nodarbinātību. Cilvēku ar invaliditāti un bijušo notiesāto darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā kopējo darbinieku skaitu. Katru gadu Ministru Kabinets nosaka cilvēku ar invaliditāti un bijušo ieslodzīto nodarbinātības koeficientu. Nosakot koeficientu, skaitļi aiz komata netiek ņemti vērā. Viena puse un vairāk tiek noapaļota uz augšu līdz pilnai vērtībai. Cilvēka ar invaliditāti un bijušo ieslodzīto skaits tiek noteikts, ņemot vērā visu darbinieku skaitu un cilvēku ar invaliditāti un bijušo iedzīvotāju attiecīgu proporciju. Taču 2. pantā noteiktās valsts institūcijas un organizācijas pēc regulas noteiktās struktūras var brīvprātīgi nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti un bijušos ieslodzītos. Valsts iestādēm un organizācijām ir pienākums iesniegt Institūcijai pieprasījumu par kvalifikācijas prasībām attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un bijušajiem notiesātajiem 30 dienu laikā pēc to aizpildīšanas, lai noteiktu viņu nodarbināmību. Diskriminācija saistībā ar bijušo ieslodzīto nozieguma veidu nav pieļaujama. Starp cilvēkiem ar invaliditāti nav pieļaujama diskriminācija, ja vien amata prasības nenosaka savādāk, nedrīkst noteikt ierobežojumus attiecībā uz cilvēka ar invaliditāti fizisko trūkumu pakāpi. (5. pants). Cilvēkiem ar invaliditāti un bijušajiem ieslodzītajiem potenciālajiem kandidātiem, kas tiks pārbaudīti un nodarbināti valsts iestādēs un organizācijās, jāatbilst šādiem priekšnosacījumiem: 28

30 Cilvēkiem ar invaliditāti: Jābūt Turcijas pilsoņiem Jābūt iegūtai vismaz vidusskolas izglītībai Nedrīkst būt apkaunojoša, vai reputāciju bojājoša kriminālā pagātne, piemēram, vienkārša vai sarežģītas shēmas naudas piesavināšanās, naudas izspiešana, kukuļdošana, kukuļņemšana, zādzības, naudas viltošana, apkrāpšana, konfidencialitātes neievērošana, maldinoša bankrotēšana, vai kontrabanda, negodīga rīcība dzēšot oficiālus parādus, valsts noslēpumu atklāšana pat, ja notikusi apžēlošana vai, ja noliktais ieslodzījuma laiks bijis seši mēneši ar izņēmumu pie nevērīgu spriedumu noteikšanas un noziegumiem, kuru apsūdzība ir atlikta, kas nav ietverti šajā sarakstā, vai arī šiem noziegumiem piemērots īsāks cietuma režīms, Invaliditātes, prāta mazspējas vai prasmju dēļ darbaspēja ir samazinājusies par vismaz 40% (8. Pants) Galvenās Pārbaudes dalībnieku izņēmumi ir šādi: Tie, kuriem ir prioritātes saņemot darbu valsts institūcijās un organizācijās, saskaņā ar Likumiem, Dekrēta Likumiem vai Ministru Kabineta Rezolūciju, Tie, kuriem ir prāta traucējumi, Tie, kuri ir strādājuši, kā pastāvīgi darbinieki, pēc noteikta statusa cilvēks ar invaliditāti vai bijušais ieslodzītais valsts institūcijās un organizācijās un nav pārtraukuši darbu šo iemeslu dēļ, kas minēti Darba Likuma 25/II pantā Nr vai sakarā ar atbrīvošanu no pienākumiem vai nodarbinātību saskaņā ar institūcijas vai organizācijas likumdošanu, un tie, kuri ir nodarbināti, ar piešķirto statusu, kas nav cilvēks ar invaliditāti vai bijušais darbinieks, un pēc tam kļuvis par 29

31 cilvēku ar invaliditāti vai bijušo ieslodzīto un, kura darbs netika pārtraukts (11. pants) Regula par Darba Principiem un Komisijas Finansēšanu, pilnvarojot to izmantot naudas līdzekļus, kas tika ieturēti no darba devējiem, kā soda nauda par cilvēku ar invaliditāti un bijušo ieslodzīt nenodarbināšanu: Saskaņā ar 9 panta noteikumiem: "Naudas sodus, kas tika iekasēti no darba devējiem sakarā ar to, ka nenodarbināja cilvēkus ar invaliditāti, tiks izmantota cilvēkiem ar invaliditāti paredzētu pakalpojumu segšanai, un naudas sodus, kas tiks iekasēti no darba devējiem, kuri nenodarbina bijušos ieslodzītos, tiks izmantoti, lai segtu bijušajiem ieslodzītajiem nepieciešamos pakalpojumus" Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības mandāts: a) Ministru kabineta Mandāts Nr. 2002/58 attiecībā uz Cilvēkiem ar invaliditāti: Saskaņā ar cilvēkiem ar invaliditāti izsniegto mandātu; Valsts institūcijas un organizācijas rīkotās pārbaudes, ir obligātas un jāpievērš uzmanība, lai cilvēki ar invaliditāti tiktu nodarbināti darbavietās, kas ir atbilstošas viņu izglītības līmenim, profesionālām zināšanām un prasmēm. Pārbaužu laikā, kas tiks organizētas attiecībā uz invalīdu nodarbinātību, īpaša uzmanība tiks pievērsta līdzdalības prasībām, kas atbilst mūsu valsts apstākļiem, nodrošinot darba iespējas pamatskolu un vidusskolu absolventiem, maksimāli palielinot eksāmena kārtošanas dalībnieku vecuma ierobežojumus, apsverot īpašus nosacījumus par cilvēku ar invaliditāti grupu un to pavadoņu izvēlēšanu, kuri tiks noteikti veikt pārbaudes un uzdot pārbaužu jautājumus. Maksimālas rūpes un piesardzība jāievēro ar rīku un ierīču nodrošinājumu, kas atvieglotu darbu cilvēkiem ar invaliditāti darba vietās un palielināt darba produktivitāti, regulas, kas attiecas uz vietu un darba apstākļiem, soda naudu ievākšanu, kas tiek noteikta darba devējiem (vai viņa/viņas pārstāvjiem), kuri neievēro nosacījumus par cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu, kā arī radot ienākumus no šīm summām, saskaņojot to ar Finanšu Ministriju. 30

32 Pilsētu, sociālās un tehniskās infrastruktūras sfēru, tūrisma, izglītības, veselības aprūpes un kultūras iespēju, būvju un ēku un vietējās pārvaldes iestāžu un citu valsts iestāžu un organizāciju reorganizācija, saskaņā ar noteikumiem, kas stājas spēkā pēc publikācijas Oficiālajā Vēstnesī Nr gada 2.septembrī TSE standartu un būvniecības likumdošanā. b) gada pieņemtais Mandāts par Invalīdu Nodarbinātību: Ar pilnvarojumu, ko izdevis Ministru kabinets, sakarā ar gada paziņojumu, par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību valstī, tika pieņemtas vairākas regulas attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību valstī, it īpaši valsts institūcijās un organizācijās. Saskaņā ar to; Valsts iestādes un organizācijas attiecīgi rīkosies, ņemot vērā savus pienākumus, lai aizpildītu obligāti noteikto cilvēku ar invaliditāti personāla kontingentu. Valsts iestādes un organizācijas, kuru pienākumos ietilpst cilvēku ar invaliditāti ierēdņu nodarbināšana, tiks nodrošināti ar nepieciešamo personālu, pēc brīvās amata vietas nosaukuma maiņas, ja nebūs neviena cita brīva amata. Valsts iestādes un organizācijas, kuru pienākums ir nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti ierēdņus un darbiniekus, regulēs darba vietu tā, lai atvieglotu cilvēku ar invaliditāti darbu, veicot nepieciešamos pasākumus un nodrošinot īpašu atbalstu un darbam paredzētus rīkus un ierīces. Cilvēki ar invaliditāti ar konkrētu profesiju tiks pieņemti darbā, kas saistīta ar viņu profesiju. Cilvēki ar invaliditāti netiks pieņemti darbam, kuru pienākumu pildīšana tikai pasliktinās viņu veselību. Labklājības un sociālās drošības Ministrija, Finanšu Ministrija un citas saistītās organizācijas, veiks nepieciešamos pasākumus, lai atrisinātu problēmas, kas rodas administratīvo naudas sodu iekasēšanas laikā, kas ir jāiekasē no privātā sektora un valsts iestādēm un organizācijām, kas nevar izpildīt savas saistības un nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti. 31

33 c) Ministru Kabineta Mandāts par Cilvēku ar invaliditāti Nodarbināšanu: gadā Ministru kabinets īstenoja pilnvaras attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Šīs pilnvaras ietver šādus noteikumus: "Lai novērstu upuru gadījumus, kas rodas nosakot vecuma ierobežojumus cilvēku ar invaliditāti (cilvēku, kas piesaistīts ratiņu krēslam) darbinieku nodarbinātības gadījumā, nodarbinot civildienesta ierēdņus, netiks noteikts vecuma ierobežojums, cilvēkiem ar invaliditāti, kas norādīti (I), (II), (III) un (IV) Valsts Finanšu Vadības pielikumā un Pārvaldības Likumā Nr. 5018, apgrozāmā kapitāla organizācijās, kuras dibinājušas īpašas provinču administrācijas un pašvaldības un tie, kuriem nav nodrošinājums attiecīgajā likumdošanā saistībā ar valsts organizācijām, kurās nodarbina civildienesta ierēdņus, saskaņā ar Civildienesta ierēdņu Likumu Nr Darba devēju saistības attiecībā uz Cilvēku ar invaliditāti Aizsardzību, saskaņā ar Darba Termiņiem Cilvēki ar invaliditāti papildus tiek īpaši aizsargāti pret dažāda veidu diskrimināciju darba laikā, veicot darba pienākumus. Saskaņā ar Darba likumu Nr , darba devējs nedrīkst diskriminēt darbiniekus viņu valodas, tautības, dzimuma, politisko uzskatu, filozofisko pārliecību, reliģiju, piederību sektām vai līdzīgu iemeslu dēļ. Tādējādi, darba devēji nevar izrādīt jebkādas veida diskriminācijas pret cilvēkiem ar invaliditāti. Darba likumā arī teikts: "Darba devējs izvēlas starp pilna darba laika darbiniekiem un nepilna darba laika darbiniekiem (Darba likuma 5 / 2 un 13 / 2) un starp tiem, kuriem ir līgumi uz nenoteiktu laiku un tiem, kam ir līgumi uz noteiktu laiku (Darba likums 5 / 2 un 12) (Akyiğit 2005:167). Darba devējs nedrīkst regulēt darba stundas neizdevīgā veidā pret darbinieku, tikai tāpēc, ka viņš/viņa ir cilvēks ar invaliditāti. 32

34 Darba devēju saistības par Cilvēku ar invaliditāti Aizsardzību saistībā ar algām. Cilvēki ar invaliditātui tiek pasargāti pret jebkāda veida diskrimināciju, kas ietver arī algas. Mūsu (Turcija) darba likumdošanā ietverti vairāki noteikumi, kas nosaka, ka invaliditāte un krimināla pagātne nav pamatots iemesls, lai noteiktu atšķirīgus algas apjomus (SIHT. 10 un EHİHT. 10) (Akyiğit, 2005:167). Ja darba devējs neveic pienācīgu algas apmaksu, darbiniekam ir tiesības pieprasīt procentu izmaksu. Cilvēki ar invaliditāti-darbinieki, ņemot vērā šīs tiesības var gūt sev labumu. Darba likuma 5. pants nosaka atšķirīgs algu lielums atkarībā no dzimuma ir aizliegts. Tas attiecas arī uz cilvēkiem ar invaliditāti. Ar likumu ir aizliegts samazināt darba algu, ja tas nav saskaņā ar darba likumu. Ja uzņēmējs pārkāpj likumu, viņu var sodīt administratīvi ar naudas sodu 403 LT Citas saistības Viens no darba devēja pienākumiem, kas noteikts ar darba likumu ir darbinieka aizsargāšana. Darba devējam ir pienākums veikt visa veida drošības pasākumus sava darbinieka labā. Darbiniekam ir tiesības saņemt ārsta apmeklējuma iespējas vai algas sertifikātus. Pildot šos pienākumus, darba devējs nedrīkst diskriminēt darbiniekus. Ja darba devējs neveic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz darbu, veselību un darba drošību, tad tiek piemērots ikmēneša administratīvais sods 224 T apmērā (Özdemir, 2009:129). Tūlītēji pamatoti darba pārtraukšanas gadījumi, kas ir noteikti Darba Likuma 24. pantā attiecas un tiek piemēroti arī cilvēkiem ar invaliditāti. Šādā gadījumā cilvēks ar invaliditāti gūst visu zaudējumu atlīdzību no darba devēja jau iepriekš. 33

35 Cilvēka ar invaliditāti aizsardzība darba laikā Darba devēju pienākums ir nolīgt cilvēkus ar invaliditāti darbiem, kas uzlabotu viņu zināšanas un prasmes, un regulēt, lai viņi strādātu darba vietā, saskaņā ar savām spējām, kas pavērtu cilvēkiem ar invaliditāti lielākas darba iespējas un viņi tiktu pienācīgi atalgoti par savu darbu. ; Ja nepieciešams, nodrošināt īpašu apgaismojumu cilvēka ar invaliditāti darba zonai. Darba telpu un mazāk nozīmīgu mēbeļu/rīku pārkārtošana, lai telpu veidotu piemērotāku cilvēkiem ar invaliditāti-strādniekam. Nomainīt durvis un kāpnes pret tādām, kas ļaus cilvēkiem ar invaliditāti viegli piekļūt darba telpām, izveidojot ceļa slīpumu, vai sniegt lifta izmantošanas iespējas. Tehniskas izmaiņas un/vai uzlabojumi, lai nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti-darbinieku ērtu piekļuvi dažādām telpām (tualetēm, ēdnīcām, kafejnīcām, utt.). (Seyyar, 2001:85) Aizsargāta darba vieta Tas attiecas uz darba vietām, kurās darba vide ir izveidota ar tehnisku un finansiālu valsts atbalstu, lai radītu profesionālu rehabilitāciju un nodarbinātību cilvēkus ar invaliditāti, kuriem ir grūtības atrast darbu standarta darba tirgū. Cilvēki ar invaliditāti; Ar garīgiem traucējumiem Ar īpašiem fiziskiem traucējumiem Invalīdiem ar zemu izglītības līmeni Sievietēm ar invaliditāti jābūt prioritātei darba iegūšanā (ozida.gov.tr). Kā viens no mērķiem ir izvirzīt šo cilvēku ar invaliditāti grupu. Aizsargātu darbavietu izveides iemesli ir šādi: (Visier, 1998); 34

36 Nodrošināt cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību Radīt pakalpojumus un preces Finansiāli pasākumi Kā norādīts produktivitātes otrajā plānā, vadošais mērķis ir sniegt cilvēkam ar invaliditāti iespēju uzlabot savas spējas un prasmes. Šīm nolūkam noteikums tika ieviests arī mūsu valstī (Turcija) un aizsargātajām darbavietām tika noteikt tiesiskā struktūra. Šis noteikums nosaka, kā šādas darbvietas tiks izveidotas un kuri būs tie, kam tiks sniegtas iespējas tajās strādāt. Lai atvērtu aizsargātas darbavietas, jāievēro šādi nosacījumi: Darba devēji darbvietās, kas sastāv no vismaz trīsdesmit (30) darbavietām pilsētas pašvaldības robežās un vismaz piecpadsmit (15) ārpus pilsētas pašvaldības robežām un, kurā septiņdesmit pieci procenti (75%) darbinieku atbilst kvalifikācijas prasībām (1 vismaz 40% psihiski, sensuāli vai uzvedības traucējumi, vai vismaz 60% cita veida traucējumi, 2 ir reģistrēts Institūcijā, un 3 ir sasnieguši 15 gadu vecumu) kā tas noteikts šīs Regulas 17.panta pirmajā apakšsekcijā, drīkst iesniegt pieteikumu provinces pārvaldē, lai iegūtu aizsargātas darbvietas statusu. Aprēķinot kopējo darbinieku skaitu attiecībā uz šo regulu, tiek ņemti vērā darbinieki, kas strādā uz līguma pamata noteiktu laika periodu un darbinieki, kas strādā uz līguma pamata nenoteiktu laika periodu. Darbinieki, kas strādā uz līguma pamatu nepilnu darba laiku, ņemot vērā viņu darba ilgumu, tiek noteikti kā pilna darba laika strādnieki. Aprēķinot koeficientu, netiek ņemti vērā skaitļi aiz komata, daļskaitļi tiek noapaļoti līdz pilnai vērtībai. Fiziskām vai juridiskām personām, kuru nolūks ir iegūt aizsargātās darbavietas statusu, nepieciešams iesniegt šādus dokumentus; Personas apliecinoša dokumenta kopiju Sodāmību izrakstu 35

37 Kvalifikācijas apliecinošu sertifikātu Juridiskas personas norīkota pārstāvja vēstule Asociācijām un fondiem sertifikāts, kas norāda, ka dibinātās asociācijas vai fonda nolikumā ietvertas arī apmācības un ražošanas darbības. No nodokļu biroja saņemts sertifikāts, uz kā pamata organizācija ir atkarīga no ikgadējiem ienākumiem un korporatīviem nodokļiem, kas uzrāda, ka nepastāv korporatīvo nodokļu, ienākumus samazinošu nodokļu vai pievienotās vērtības nodokļa parādi, un sertifikāti, kas iegūstami no sociālās nodrošināšanas iestādēm, kas uzrāda, ka nav piemērotas papildus parādsaistības, Darbavietas atļauja Saskaņā ar regulas 7.pantu, pārvaldnieku kandidātiem nepieciešams iesniegt šādus dokumentus: Personas apliecinoša dokumenta kopiju Kvalifikācijas apliecinošu sertifikātu Sodāmību izrakstu Veselības izrakstu, kas apstiprina, ka kandidāts neslimo ar lipīgām slimībām Sertifikātu, kas apliecina izglītības līmeni Ar šo regulu tiek noteikti arī ergonomikas prasības attiecībā uz pieņemamiem darba apstākļiem cilvēkiem ar invaliditāti aizsargājamās darbvietās. Šajās regulās ietverts: Aizsargātas darbavietas ieteicams nodrošināt atsevišķās ēkās. Gadījumā, ja darbavieta atrodas daudzstāvu mājā, jāievēro ugunsdrošības prasības, kā arī jānodrošina piekļuve liftam. Lifta 36

38 durvīm, to platumam un pogām jābūt piemērotām cilvēkiem ar invaliditāti lietošanai. Aizsargātas darbavietas nedrīkst atrasties mitrā vidē, jābūt pienācīgais saules gaismas piekļuvei, kā arī piemērotam elektriskajam apgaismojumam. Aizsargātas darbavietas grīdai jābūt pārklātai ar veselībai nekaitīgu materiālu un tam jābūt viegli kopjamam. Kāpņu platumam un augstumam aizsargātā darbavietā jāatvieglo uzkāpšanu un nokāpšanu, tām jābūt aprīkotām ar drošām margām. Durvīm jābūt platām un pie ieejām un uz grīdas jābūt izveidotam slīpumam, kas paredzēts ratiņu krēslu lietotājiem. Starp darbavietām jābūt novietotām sienām, tieši tāpat, kā starp citām atsevišķām sekcijām un vietās, kur tiek izmantota tehnika, kas izraisa lielu troksni, sienām jābūt aprīkotām ar skaņu necaurlaidīgu materiālu. Darbavietas tualetēm un dušas telpām jāatbilst prasībām un cilvēku ar invaliditāti vajadzībām. Turcijā atrodas tikai nedaudz aizsargāto darbavietu. Saskaņā ar pētījumu, kuru veikusi ÖZİDA (Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Lietu Premjerministra Birojs) gadā, Turcijā atradās 14 aizsargātas darbavietas. Pēc to darbības zonām, šajās darbavietās tiek ietverts: 1- Cilvēkiem ar kustību traucējumiem Fonda Hakkari līnijas Tekstilizstrādājumu darbnīca 2- Cilvēkiem ar kustību traucējumiem Fonda Hakkari līnijas Biškopības Prakse 3-Batman Valsts Izglītības Centra Sudraba apstrādes kursi 4-Batman Valsts Izglītības Centra Oltu akmeņu apstrādāšanas kursi 37

39 5-Diyarbakır Cilvēku ar invaliditāti Sociālās Koorporācijas un Solidaritātes Veicināšanas Fonda Mājas Tekstilistrādājumu un galošu darbnīca 6-Diyarbakır Invalīdu Sociālās Koorporācijas un Solidaritātes Veicināšanas Fonda Vaksan Kurpnieku darbnīca 7-Karadeniz Ereğli Cilvēku ar invaliditāti darbnīca, Profesionālās rehabilitācijas un apmācību centrs 8-Vakıf Cilvēku ar invaliditāti tekstilmateriālu apstrādes apmācības un nodabinātības centra darbnīca 9-Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Fonds Zonguldak līnijas Profesionālās rehabilitācijas un darbnīcas centrs 10-Turcijas Fonda Bērniem ar Sparstiku Zonguldak līnijas Profesijas un Integrācijas Centrs 11-Çaycuma Cilvēku ar invaliditāti Rehabilitācijas un Ģimenes Konsultācijas centrs 12-Vakıf Veselības Produktu nozares kompānija ar ierobežotu atbildību 13- Mugurkaula Paralīzes slimnieku Fonda Tekstilapstrādes darbnīca/ Folio darbnīca / Zīmēšanas darbnīca 14- Dilek Sabancı Smaidošo seju Cilvēku ar invaliditāti Profesionālās rehabilitācijas un Darbavietas Projekts Neatkarīgi no labajiem nolūkiem, darbības jomas aizsargātās darbavietās nedrīkst būt kas vairāk par vienkāršām iepakošanas, uzstādīšanas un rokdarbu darbnīcām. Procesa galvenais mērķis ir nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti, kuri tika apmācīti aizsargātās darbavietās vēlāk spēj iegūt darbu nodarbināto darba tirgū. Taču praksē tas nekad tā nenotiek. It īpaši daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, aizsargātas darbavietas tiek izmantotas, kā vietas, kurās tiek nodrošināta papildus apmācība, sociāls atbalsts un tiek uzlabotas indivīda 38

40 zināšanas, nevis, lai nodrošinātu ar darbu cilvēku ar invaliditāti (Thornton un Lunt TRN: Aktas et al : 158) Personīgā darba metode Visbiežāk izmantotās metodes mūsu valstī (Turcija) attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ir kvotu/soda naudu metode un aizsargātu darbavietu metode. Dibināt un vadīt savas darbavietas un radīt darba iespējas citiem, kuru mēs saucam par personīgā darba metodi, iespējas ir samērā ierobežotas. Pamatnosacījumi sekmīgai personīgā darba metodei ir: A Invalīdiem pieejamas pamatmācības B Ekonomikas attīstības un resursu iegūšanas iespējas valstī C Profesionāla apmācība cilvēkiem ar invliditāti A Zems profesionālo zināšanu līmenis un cilvēku ar invaliditāti prasmes tiek uzskatīts par izplatītāko iemeslu, kādēļ viņiem rodas grūtības sekmīgi konkurēt darba tirgū. Cilvēku ar invaliditāti izglītības līmenis mūsu valstī (Turcija) parādīts 2. tabulā. 1.2 Tabula: Cilvēku ar invaliditāti izglītības līmenis Analfabētisms % Pamatskola % 39 Nepilna vidusskola % Vidusskola % Augstākā izglītība % Vīrieši Sievietes Turki Avots: Tufan un Arun, 2006 Skolu skaits, Turcijā, kas ir saistītas ar Valsts Izglītības ministriju, un, kas spēj nodrošināt izglītību cilvēkiem ar invaliditāti ir skolas nodrošina pamatskolas izglītību, bet 80 nodrošina vidusskolas izglītību. Ņemot vērā, ka mūsu valstī ir cilvēku ar invaliditāti, veicot aprēķinus, redzams, ka mums ir 1 skola uz katriem cilvēkiem ar invaliditāti. Tas ir gluži dabiski, ka šādos apstākļos colvēkiem ar invaliditāti ir augsti analfabētisma rādītāji.

41 Mūsu tiesiskā struktūra, attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti, tika noteikta atbilstoši ES valstīm. Attiecībā uz dažu jomu punktiem, ir izstrādāti sīkāki noteikumi. Bet vissvarīgākais iemesls ir fakts, ka cilvēku ar invaliditāti darbs nav par iemeslu, iespējams, detalizētu struktūru tiesību normu izveidei. Pievēršot uzmanību likumdošanai, atklājas fakts, ka cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībā ir manāmi vairāki juridiski šķēršļi. B-Halk Banka ir ieviesusi aizdevumu cilvēkiem ar invaliditāti uzņēmējiem, lai atrisinātu resursu ieguves problēmas, dibinot savu uzņēmējdarbību un paplašinot nodarbinātības iespējas. Šī aizdevuma mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, un uzrādot veselības komisijas izsniegtu ziņojumu apliecināt, ka viņš/viņa ir spējīgs strādāt, un palīdzēt viņiem izveidot un uzsākt savu komercdarbību. Personai, kas var iegūt šādu aizdevumu, jābūt Invaliditātes sertifikātam un Veselības Komisijas Ziņojumam par darba veikšanas tiesībām, personai jābūt vecākai par 50 gadiem un dotajā brīdī jābūt bezdarbniekam. Attiecībā uz tiem, kas varētu saņemt aizdevumu, tika noteikti 5 līmeņi a) Pirmais līmenis; Tie, kuriem nav darba pieredzes perspektīvā uzņēmējdarbības nozarē, Tie, kuri nav vecāki par 35 gadiem un Tie, kuriem nav nekādu speciālu zināšanu apliecinošu sertifikātu, meistarības sertifikātu, panākumu sertifikātu, profesionālo augstskolu diploms, mācekļa/ sertifikāta, Valsts Izglītības Ministrijas kursu sertifikāti vai kompetences sertifikāts, iegūstams no atbilstošām institūcijām un organizācijām, kas norāda, ka to īpašniekam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai veiktu norādītos darba pienākumus un saņemtu maksimālo aizņēmumu TL 5000 apmērā. b) Otrais līmenis; 40

42 Tie, kuriem ir vismaz 2 gadu darba pieredze perspektīvā uzņēmējdarbības nozarē Tie, kuri nav vecāki par 35 gadiem un Tie, kuriem ir speciālu zināšanu apliecinošu sertifikātu, meistarības sertifikātu, panākumu sertifikātu, profesionālo augstskolu diploms, mācekļa/ sertifikāta, Valsts Izglītības Ministrijas kursu sertifikāti vai kompetences sertifikāts, iegūstams no atbilstošām institūcijām un organizācijām,, kas norāda, ka to īpašniekam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai veiktu norādītos darba pienākumus un saņemtu maksimālo aizņēmumu TL apmērā (t.i. frizieri, kurpnieki, auto mehāniķi, utt.). c) Trešais līmenis; Tie, kuriem ir perspektīvas uzņēmējdarbības jomā iegūts universitātes diploms(4 gadu izglītība), Tie, kuri nav guvuši darba pieredzi saistībā ar uzņēmējdarbības sfēru, kurā iegūta izglītība, Tie, kuri nav vecāki par 35 gadiem Iespējams saņemt maksimālo aizdevumu TL apmērā (piemēram, tikko absolvējis farmaceits, kurš vēlas izveidot savu aptieku vai tikko absolvējis jurists, kurš vēlas atvērt savu juristu firmu, vai tikko absolvējis zobārsts, kurš vēlas atvērt savu prakses vietu). ç ) Ceturtais Līmenis; Tie, kuriem iegūts universitātes diploms (4 gadu izglītība), Tie, kuriem ir vismaz 5 gadu darba pieredze jebkurā uzņēmējdarbības nozarē, Tie, kuri nav vecāki par 40 gadiem 41

43 Iespējams saņemt maksimālo aizdevumu TL apmērā bez jebkādiem uzņēmējdarbības nozares ierobežojumiem. Minēto aizņēmumu būs iespējams izmantot pēc tam, kad tiktu novērtēta uzņēmējdarbības izveides prasība no universitātes absolventiem, kuri ir aizgājuši no darba dažādu iemeslu dēļ. d) Piektais līmenis; Tie, kuriem ir iegūts universitātes diploms( 4 gadu izglītība), Tie, kuriem ir vismaz 5 gadu darba pieredze jebkurā uzņēmējdarbības nozarē Tie, kuri vēlas izveidot uzņēmējdarbību, kas ir atbilstoša viņa/viņas pašreizējai darba vietai vai universitātē iegūtajai izglītībai, Tie, kuri nav vecāki par 40 gadiem var saņemt maksimālo aizdevumu TL apjomā (piemēram, ārsti, kas strādā vai nestrādā kādā iestādē, biologi, kas vēlas izveidot laboratoriju analīžu veikšanai, skolotāji, kas vēlas izveidot apmācību centru, zobārsti, veterinārārsti un juristi) (engelliler.biz.). C-Turcijas Nodarbinātības aģentūra, kuras pienākums ir nodrošināt profesionālo apmācību cilvēkiem ar invaliditāti, organizēt kursus, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti profesionālās prasmes papildus profesionālās izglītības kursiem, kas tiek finansēti no darba devējiem iekasētās soda naudas, kas nenodarbina cilvēkus ar invaliditāti, atbilstoši kvotas prasībām. Taču to cilvēku ar invaliditāti skaits, kuri var piedalīties šajos kursos, ir samērā ierobežots. Ikgadējais cilvēku ar invaliditāti sadalījums TEI organizētajos kursos ir šāds; 42

44 1.3 Tabula: Cilvēkiem ar invaliditāti paredzētie kursi Gads Kursu skaits Dalībnieku skaits Kopā Avots: iskur.gov.tr/loadexternalpage.aspx?uicode=statisgucuyetistirmekursl Mūsu valstī (Turcija) ir samērā ierobežotas iespējas nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti viņu mājvietā, viņu ģimenes locekļu klātbūtnē, ieviešot uzņēmējdarbību izveides iespējas viņu ģimenēm. Kaut arī nelielā skaitā, mums tomēr ir daži uzņēmēji cilvēki ar invaliditāti. Turpmāk izklāstīts nelies veiksmes stāsts par uzņēmēju, kurš kļuva cilvēks ar invaliditāti pēc tam, kad studiju laikā cieta nelaimes gadījumā (Sabah, gada 8. jūlijs); Tunc Tonger nokļuva nelaimes gadījumā un kļuva paralizēts, laikā, kad viņš strādāja par šoferi, lai piepelnītos studiju laikā universitātē. Taču viņš nepadevās. Viņš izveidoja pats savu uzņēmējdarbību. Šodien viņa urbji tiek pārdoti pasaules tirgos, un viņš savā fabrikā sniedz darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Ahmet tunc Tonger ir biznesmenis cilvēks ar invaliditāti. Viņš samērā agri uzsāka savu uzņēmēja dzīvi. Pamatskolas laikā viņš centās nopelnīt kabatas naudu, pārdodot ūdeni bēgļu tirgū. Koledžas laikā, strādājos par bārmeni un šoferi, viņš piedzīvoja nelaimes gadījumu un viņa dzīve pilnībā pārvērtās. Viņš cieta no muguras smadzeņu paralīzes, taču nekad nepadevās. Šodien kaut arī būdams uzņēmējs-cilvēks ar invaliditāti, viņš ir konkurents vairākiem Turcijas 43

45 vadošajiem uzņēmējiem.ir ieguvis pat apbalvojumu. Viņam tika piešķirta Žūrijas speciālbalva Worldcom World Young Entrepreneurs Competition konkursā, kurā tika iekļauti 762 dalībnieki no 92 valstīm, un notika Pekinā, Ķīnā. Papildus uzņēmējdarbībai, viņš ir guvis atzinību arī ar saviem sociālajiem projektiem. Viņš palīdzēja radīt vairākus projektus sadarbībā ar Atvieglotās Dzīves fondu, lai pasargātu to cilvēku ar invaliditāti dzīves, kuri ir ierobežoti savās mājvietās. Pateicoties fondam, Anıtkabir tikai ierīkots lifts, lai to varētu apmeklēt arī cilvēki ar invaliditāti.šobrīd Tonger strādā pie samazinātas masas tranzīta projekta un atbalsta cilvēku ar invaliditāti sportu. Tunc Tonger bija arī mūsu pirmais cilvēks ar invaliditāti, kurš ienira 11 metru dziļumā zem ūdens, kaut arī viņš ir paralizēts no kakla uz leju. Tunc Tonger dodas tikai uz priekšu un saka: Es esmu slims. -Kā atgadījās šis nelaimes gadījums, kurš izmainīja visu jūsu dzīvi? Es biju 3.kursa students Inženiermehānikas kursā Tuvo Austrumu Tehniskajā universitātē (METU). Reiz es strādāju arī mašīnu izīrēšanas pakalpojumu uzņēmumā par šoferi un devos dažādos braucienos. Kādu dienu, šāda izbrauciena laikā mēs iekļuvām nopietnā avārijā. Negadījuma laikā es biju iemidzis aizmugurējā sēdeklī. Sadursmes laikā es atsitu galvu pret durvīm un tādā veidā tika paralizētas manas muguras smadzenes. Man tika veikta operācija Izmiras 9 Eylül universitātes slimnīcā. Tad es devos uz Vāciju, lai ārstētos un, lai man veiktu vēl vienu operāciju. Bet rezultāti bija negatīvi. Ārsti man teica, ka es nekad vairs nebūšu spējīgs staigāt un nevarēšu kontrolēt savu ķermeni zemāk par kaklu. Mana ģimene bija kopā ar mani, kad viņi man to pastāstīja. Es nespēju izturēt, redzot viņus tik skumjus. Es viņiem teicu: "Mēs varam pārvarēt arī šīs grūtības", un mēģināju parādīt, ka mēs nekādā gadījumā nepadosimies liktenim. -Kā jūs turpināt savas mācības koledžā? Vai nebija grūti? Pēc negadījuma, sākās grūtas dienas. Es nevarēju savu laiku pavadīt guļot gultā vai skatoties TV. Es turpināju apgūt inženiermehāniķa izglītību. Visi mani pasniedzēji bija ļoti pretimnākoši. Pateicoties viņiem, es spēju pabeigt savas 44

46 mācības. Tā kā man bija grūti pēc negadījuma nokļūt skolā, viņi man palīdzēja. Eksāmenus es parasti kārtoju mājās. Neskatoties uz visām šīm problēmām, es tomēr veiksmīgi absolvēju koledžu. -Vai pēc koledžas beigšanas jums radās grūtības atrast darbu? Pēc absolvēšanas es sāku apsvērt savas iespējas. Vairāki profesori man piedāvāja: "Ļauj, mēs tev palīdzēsim palikt universitātē" vai "Ļauj, mēs tev palīdzēsim ar darbu kādā kompānijā". Bet neskatoties uz grūtībām, es vēlējos uzsākt pats savu biznesu. Kādu laiku savu mājvietu es izmantoju par biroju, taču turpināju meklēt sev piemērotas biznesa iespējas. Savu pirmo līgumu es noslēdzu ar Aselsan. Par savu pirmo algu es iegādājos minibusu, jo iekļūšana un izkļūšana no automašīnas man sagādāja lielas grūtības. -Kā jums izdevās kļūt par tik veiksmīgu uzņēmēju? Es uzsāku darbu pie PVC apdares. Biznesa pasaulē es nokļuvu ar TTM Engineering distributorship Ltd Company palīdzību. Es sāku pārdot savus importētos PVC pārklājumus mājsaimniecības nozarē. Es pārdevu ledusskapju durvis un metāla lokšņu pārklājumus atšķirīgām kompānijām, piemēram, Arçelik un Bosch. Reiz nodomāju: Es arī varētu ražot produktus, kurus pašlaik importēju. Es uzsāka ražošanu, un tādējādi izdevās samazināt importa nepieciešamību par sešdesmit procentiem. " Tunc Tonger stāsts tiešām var dot cerību cilvēkiem ar invaliditāti. Jo tas ir veiksmes stāsts par cilvēku ar invaliditāti, kuram bija iespējas iegūt izglītību. Bet galvenais, kas ir nepieciešams, pievērst uzmanību un risināt problēmu Neobligāts strādājošais cilvēks ar invaliditāti Tā ir situācija, kad darba devēji brīvprātīgi nodarbina cilvēkus ar invaliditāti darbvietās, kas neatbilst kvotu/ soda naudu prasībām un nav aizsargāto darbvietu. ASV veiktajā pētījumā ir apkopoti iemesli, kādēļ darba devēji negatīvi attiecas pret cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu (Seyyar, 2000:31); Cilvēki ar invaliditāti darbinieki bieži dodas neplānotos atvaļinājumos vai slimo 45

47 Viņi nespēj efektīvi vai apmierinoši pildīt savus pienākumus, Viņi ir emocionāli. Viņi mēdz būt viegli aizvainojami, vārgi, straujas dabas, Viņi traucē citu darbinieku darbu un samazina kopējo darba tempu, Viņi ir pakļauti lielākam darba negadījumu riskam, Viņi rada negatīvu nostāju attiecībā uz sabiedrības attiecībām, Īpašie pasākumi, kas darba vietās būtu veicami, ir dārgi, Ir grūtāk viņus atlaist vai noteikt kādas sankcijas, Bezdarbnieku vidū ir pietiekami daudz tādu cilvēku, kuri nav cilvēki ar invaliditāti. Aizspriedumi attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti noved pie nepareizas attieksmes no darba devēju puses, cilvēkresursu struktūrvienībām un / vai citiem darbiniekiem. Redzēt atšķirības, kuras izraisa cilvēku ar invaliditāti papildus noslogojumu, liekot viņiem piepūlēties vairāk nekā tas jādara cilvēkiem ar invaliditāti bez fiziskiem traucējumiem. Lai viņus/viņas pieņemtu darba tirgū, jāpierāda, ka viņi/viņas ir produktīvi/as un nav grūtību savstarpējo attiecību nodibināšanā. Invalīdiem nepieciešams daudz vairāk piepūlēties, lai atrastu darbu, un samazinātu aizspriedumu, kas radies sabiedrībā, nekā tas ir cilvēkiem bez fiziskiem trūkumiem (insankaynaklari.com / ikdotnet). Ja mēs aplūkojam situāciju no darba devēju viedokļa, ir tikai likumsakarīgi, ka viņu attieksme pret brīvprātīgu cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu nav pozitīva, jo vienmēr attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti ir bijuši kādi ierobežojumi. Liels stimuls būtu arī tas, ja valsts noteiktu papildus prēmijas darba devējiem, kuri papildus nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, piemēram, 50% maksājumu SSK prēmijas, ko maksā valsts, tas būtu liels stimuls. 46

48 Darbs mājās Modelis Darbs mājās, kas ir viens no elastīgākajiem darba modeļiem, nodrošinās jaunas darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Šī modeļa panākumu pamatā ir vienādie nosacījumi arī pret cilvēkiem ar invaliditāti. Mūsdienās cilvēkiem ar invaliditāti ir iespēja strādāt pie kompāniju Web lapu dizaina izveides, vai pēc atbilstošas apmācības veikšanas veikt grāmatvedības pakalpojumus Korporatīvā metode Šī metode paredz, ka cilvēki ar invaliditāti paši veido darba iespējas dažādās dara sfērās, veidojot kooperatīvus saviem spēkiem vai ar valsts atbalstu. Balstoties uz sadarbību, šī metode sniegs iespēju cilvēkiem ar invaliditāti novērtēt esošās prasmes un savu biedru iespējas, uzlabot tās atkarībā no darbības jomas un, kļūt aktīviem attiecīgajā sektorā kā individuālai organizācijai (Meşhur, 2004:183). Mūsu valstī (Turcija) šādas nodarbinātības metodes piemēru nav Stimuli darba devējiem, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti Kā zināms, lielākoties cilvēkiem ar invaliditāti darba iespējas rodas tikai tiesiskas iejaukšanās dēļ. Mūsu darba tiesību akti paredz arī vairākus stimulus darba devējiem, lai palielinātu nodarbinātību cilvēkiem ar invaliditāti arī turpmāk Papildus stimuls Daļa no sociālās apdrošināšanas maksas, ko darba devējs maksā paralēli cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības palielināšanai, tiek izmaksāts no valsts kases līdzekļiem. Lai gūtu labumu no šīs piemaksu motivācijas, Katram darba devējam, kas pieņem darbā cilvēku ar invaliditāti, bijušo ieslodzīto vai terora upuri, pārsniedzot Ministru Kabineta noteikto koeficientu par vienu vienību, 47

49 Katram darba devējam, kas pieņem darbā cilvēku ar invaliditāti vai bijušo notiesāto, pat, ja tās nav viņa saistības, Par cilvēku ar invaliditāti (cilvēkiem ar invaliditāti), kurš/kuri tiek nodarbināt/nodarbināti, ja viņš/viņa/viņi/viņas zaudējuši vairāk kā 80% darbaspēju, Apdrošināšanas iemaksu apjomu pusi sedz darba devējs, savukārt otru pusi valsts kase (Uşan, 2004:242). Patiesībā, šīs papildus motivācijas nešķiet, kā regulas, kas tiešā veidā uzlabotu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Tas ir tādēļ, ka mūsu valstī (Turcija) darba devēji izvairās nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti pēc tiesisko kvotu koeficienta Nodokļu samazināšana Izņēmumi sociālajiem mērķiem tika noteikti likuma Par pievienotās vērtības nodokli 2 pantā Nr.3.065: Piegādes un pakalpojumi, kas atbilst augstākminēto iestāžu un organizāciju finansēšanas mērķiem, kuri tiek izpildīti, vadot slimnīcas rehabilitācijas centrus, klīnikas, ambulances, sanatorijas, asins bankas, orgānu transplantācijas bankas, pieminekļus, botāniskos dārzus un tādas vietās, kā zooloģiskos dārzus, parkus un veterinārās medicīnas iestādes, bakterioloģijas, seroloģijas un izmēģinājuma laboratorijas, skolu kopmītnes, kolonijas, vecu cilvēku vai cilvēku ar invaliditāti aprūpes namus, bezpajumtnieku patversmes, nabagmājas un bērnu namus ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas. Nākamais 4. pants nosaka, ka jebkura veida rīki, ierīces un īpašas datorprogrammas, kuras tiek izveidotas īpašiem treniņiem, profesijām vai cilvēku ar invaliditāti pielietošanai ikdienā tiek atbrīvoti no aplikšanas ar pievienotās vērtības nodokli. Saskaņā ar šo pantu, nodokļu samazinājums darba devējiem var tikt piemērots gadījumā, ja darba devēja iepirktie rīki paredzēti cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas mērķiem. Muitas likuma 167.panta, 12 apakšnodaļa nosaka līdzīgi: Rīkiem, kuri paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem, tiek 48

50 atbrīvoti no jebkādiem muitas nodokļiem. Ministru Kabinets ir pilnvarots noteikt summu, kuras robežās tiek ievēroti šie atbrīvojumi, kā arī to veidus, lietojamību un daudzumu, lai samazinātu fiksēto limitu līdz nullei vai paaugstinot to divas reizes un nosakot augstāko un zemāko robežu attiecībā uz termiņiem, un visbeidzot, noteikt vai šie izņēmumi dažādiem rīkiem tiek piemēroti apvienoti vai atsevišķi. Darba devējs var tikt atbrīvots no muitas nodokļa maksājumiem no ārzemēm ievestiem rīkiem, ja vien tie paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti izmantošanai Sociālās motivācijas Saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, mūsu valstī (Turcija) nav daudz sociālo stimulu, attiecībā pret darba devējiem. Patiesībā, šādā veidā iespējams panākt lielāku nodrošinājumu cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanā, ja vien šo izpratni varētu vairot sabiedrības uzskatos, un patērētāji un darba devēji pieņemtu cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu par sabiedrības atbildību. Šajā sakarā Turcijas cilvēku ar invaliditāti asociācijas Erzurum filiāle gatavojas kampaņai, lai īpaši marķētu tās darbvietas, kurās tiek nodarbināti cilvēki ar invaliditāti un tiek veidoti pienācīgi apstākļi, viņu nodarbināšanai.tas tiks marķēts ar apzīmējumu Cilvēka ar invaliditāti Draugs. Asociācija šādu darbavietu vadībai izsniegs šādas īpašas plāksnes (tsd.org.tr). Mūsdienu tirgū šādi pūliņi var radīt arī uzņēmējdarbības konkurences priekšrocības. Sabiedrības acīs uzņēmējdarbības tēls uzlabosies un tā būs arī lieliska uzņēmējdarbības iespēja, runājot par reklamēšanos un veicināšanas pasākumiem. Ir svarīgi, lai valsts, vietējā sabiedrība un bezpeļņas organizācijas sadarbotos viena ar otru, lai veicinātu šādu centienu un darbību veikšanu. Dekrēta likums attiecībā uz organizācijām un Cilvēku ar invaliditāti lietu biroja pienākumiem ievieš vairākus pienākumus.saistībā ar to 3. pants nosaka Biroja pienākumus, kas ietver arī šādu noteikumu: Sadarboties ar brīvprātīgām organizācijām un vietējām pašvaldībām, lai sagatavotu kopīgus projektus un, lai īstenotu iesniegtos projektus. 49

51 Šī paša dekrēta likuma 8. pants ietver šādus paziņojumus: Ievērot cilvēka ar invaliditāti mēģinājumus izveidot savu komercdarbību, samazinot to noteikumu bardzību, kas ierobežo nodarbinātību un darba zonu paplašināšanu un priekšlikumu iesniegšanu šajā sakarā. Sagatavot vai iesniegt kāda cita sagatavotu priekšlikumu, kas attiecas uz fizisku un arhitektūras veidotu šķēršu samazināšanu, kas traucē cilvēku ar invaliditāti ikdienas dzīvi un šo standartu noteikšanu Sociālā Atbildība un Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība Kaut arī sankcijas un atvieglojumu piemērošana attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību darba devējiem nav tieši saistīti, viena no korporāciju/sociālajām atbildībām, kuru viņi varētu pārņemt ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficients. Sociālo atbildību var skaidrot šādi: "Sociālā atbildība nozīmē, kalpot valstij, cilvēkiem, dabai, zinātnei un mākslai un sabiedriskajai dzīvei. Tas ir pienākums, kas atbalsta ekonomisku attīstību līdz ar paša nodarbinātību, ģimeni, vietējo sabiedrību un visu sabiedrību, lai sasniegtu mērķus, uzlabojot dzīves kvalitāti. Šajā brīdī kompānijām būtu jāpārliecinās, ka tās darbojas atbilstoši ētiskajām vērtībām, veidojot komerciālus ienākumus un neradot zaudējumus cilvēkiem ar invaliditāti, sabiedrībai un apkārtējai videi (Usta un čalis, 2009:2). Uzņēmumi, ar sociālu atbildību apliecina sekojošo: Tie atbilst likumiem un citiem noteikumiem. Tie nenodarbina strādniekus piespiedu kārtā, pret viņu gribu. Tie nenodarbina bērnus. Tie novērš ļaunprātīgu izmantošanu un nepienācīgu izturēšanos. Tie izmaksā algas laikus, cik vien precīzi iespējams. Tie ievēro brīvprātīgu virsstundu strādāšanu, kas ir saskaņā ar tiesiski norādītu darbalaiku. Tie novērš diskrimināciju. Tie nodrošina darba drošību un veselības aizsardzību. Tie veicina arodbiedrību brīvību. Tie novērš vides piesārņošanu. Tie darbojas saskaņā ar likumdošanu. Kravu pārvadāšanā, kā prioritāte tie drošību. Tie atbalsta sociālas atbilstības aktivitātes. Tie pieņem saistības, rakstiski apstiprinot to saistību pildīšanu saskaņā ar Uzņēmumu sociālā atbildības Pārvaldības sistēmu (Karabulut, 2009). SA 8000 sociālās 50

52 atbildības standarti tika izveidoti 1997.gadā par pamatu ņemot vairākus ILO (Starptautiskā darba organizācijas) līgumus, ANO (Apvienoto Nāciju Organizācija) Vispārējā cilvēktiesību deklarāciju un ANO konvenciju, pamatojoties uz Bērnu Tiesībām.. Viens no šo standartu mērķiem ir nodrošināt cilvēku ar invaliditāti integrēšanos sabiedrībā, nodrošinot tiem iespēju atrast un saglabāt piemērotu darbu un veicinātu progresu (Özgen, 2006). Saskaņā ar ANO Pasaules Līmeņa Principu līgumu, kas parakstīts ar uzņēmumiem, par viņu sociālās atbildības robežām, uzņēmumi apņemas ievērot konkrētus sabiedrības likumus, veicot savas darbības. Pasaules Līmeņa Principu līgums kopumā sastāv no 10 principiem, kas attiecas uz cilvēktiesībām, darba apstākļiem, vidi un cīņu pret korupciju. Šie principi ir šādi: 1 - biznesa pasaulei ir jāatbalsta un jārespektē pasludinātās cilvēktiesības. 2 - biznesa pasaule nedrīkst sadarboties ar kriminālo pasauli, kas jebkādā veidā veikusi cilvēktiesību pārkāpumus. 3 - biznesa pasaulē vajadzētu atbalstīt savu darbinieku brīvību apvienojoties un darba koplīgumu slēgšanu 4 Jebkāda veida piespiedu nodarbināšana un obligāta nodarbināšana jāpārtrauc 5 Jāatceļ bērnu nodarbināšana. 6 Darba nolīgšanas un nodarbināšanas procesā nepieciešams samazināt jebkāda veida diskrimināciju. 7 - uzņēmējdarbības vidē būtu jāatbalsta piesardzīgapieeja vides problēmām. 8 Biznesa pasaulē nepieciešams atbalstīt jebkāda veida darbības un izveidotus uzņēmumus, kas vairo izpratni par atbildību pret vidi. 9 Jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un popularizēšana. 51

53 10 Biznesa pasaulei jācīnās pret visa veida korupciju, uzpirkšanu un izspiešanu tajā skaitā (Kostak, 2009). Uzņēmumi atzīst, ka viņi ir pret diskrimināciju, gan pēc sociālās atbildības standartiem, gan pasaules principu līgumiem. Šis ir vissvarīgākais punkts attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Kā redzams cilvēkiem ar invaliditāti jāatbilst arī noteiktiem kvalifikācijas kritērijiem. Tādā gadījumā uzņēmumi var attiekties pret cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību pozitīvāk. Vēl viens ieguvums no pasaules principu līguma no darba devēju perspektīvas ir sociālās reputācijas stabilizēšana, un pieeja kapitālam (Seyyar un oz, 2007:250). Uzņēmumi var nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti arī tādēļ, lai saņemtu atbalstu. Kopsavilkums Attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu pieejamas vairākas metodes. Bet obligātā kvotu sistēma ir visplašāk pielietotā sistēma no visām. Tomēr mūsu likumdošanā lielāka nozīme tiek piešķirta sodu sankcijām, nevis motivācijai. Statistika uzrāda, ka darba devēji (it īpaši valsts iestādes un organizācijas) pat izslēdz no nodarbinātības tos cilvēkus ar invaliditātidarbiniekus, kuri patiesībā atbilst kvotā noteiktajiem kritērijiem un šādu situāciju izraisa vai nu auditu trūkums vai cilvēku ar invaliditāti profesionālo prasmju trūkums. Minēto faktoru ieviešana varētu izrādīties lietderīga praksē: Atkarībā no darbavietas vai reģioniem, kvotu koeficienti var tikt izkārtoti atšķirīgi. Nepieciešams izstrādāt darba laiku un metodes, kas būtu piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti. Būtu jāievieš tādas darba metodes kā elastīga darba laika metode, darbs mājās vai teledarbs. (Yilmaz, 2004:213). Darba devējiem jāgūst atbalsts ergonomisku pasākumu veikšanā cilvēkiem ar invaliditāti. 52

54 Nepieciešams uzsvērt sociālo atbildību. Kvotu un sankciju sistēmas vietā uzņēmumiem un darba devējiem būtu jāsniedz iespēja īpaši atzīmēt tos, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti. Nepieciešams izveidot dažādas programmas cilvēkiem ar invaliditāti un privāto industriju darbiniekiem-cilvēkiem ar invaliditāti, atjaunojot informāciju par viņu tiesībām. Darba devējiem un nodarbinātajiem būtu jāinformē par cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas tiesībām, tajā skaitā priekšlaicīgu pensionēšanu un ienākuma nodokli (Yilmaz, 2004:213). Nodarbināto cilvēku ar invaliditāti auditu regulāri jāveic Sociālās Drošības Dienesta auditoriem. Nepieciešams uzsākt jaunas kampaņas, kuras būtu jāuzsāk Cilvēku ar invaliditāti Lietu Birojam, piemēram, nodrošinot pieņemamākus aizdevumus, uzņēmumiem, kuros ir augsts cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficients. Kampaņas, pasākumi, konkursi un filmu pirmizrādes būtu jāorganizē tā, lai izrādītu tos icilvēkus ar invaliditāti, kuri guvuši panākumus uzņēmējdarbībā (Yilmaz, 2004:213). Darba vietās būtu jāveicina dažādi motivējoši pasākumi attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti. Motivācijas, piemēram, finansiāls atbalsts no valsts puses darbavietu izkārtošanā vai, atzīmējot šīs vietas ar īpašiem logo. (Yilmaz, 2004:213). Kā zināms, likums Nr nosaka, ka: algas tiek piešķirtas Turcijas pilsoņiem, kuriem ir radinieks cilvēks ar invaliditāti, vecāks par 65 gadiem vai vecāks par 18 gadiem vai, kurš ir viņa/viņas aprūpē un nav vecāks par 18 gadiem sociālās apgādes ietvaros. Ja šī alga tiek deponēta kā SSK prēmija darba devējiem, kas nodarbina šīs personas, nevis cilvēkus ar invaliditāti ar fiziskiem trūkumiem no 40% - 80%, arī tā tiek vecināta nodarbinātība. 53

55 Atsauces Aktaş, Canan vd (2004), Türkiye Korumalı İşyerleri Araştırması, Öz-Veri, Cilt:1, Sayı:2, Ankara, s: Akyiğit, Ercan (2005), Yeni Mevzuata Göre Hazırlanmış İş Hukuku, Seçkin Yayınevi, Ankara Baybora, Dilek (2006), Çalışma Hayatında Özürlülere Karşı Ayrımcılık, Sosyal Siyaset Konferansları, 51 Kitap, İstanbul, s: Çelik, Nuri (1998), İş Hukuku Dersleri, Beta Yayınları, İstanbul Erdiken, Behram (2005), Anadolu Üniversitesi Engelliler Yüksekokulu ndan Mezun Olmuş İşitme Engelli Öğrencilerin İstihdamı, İş Durumu ve Ayrımcılık, Öz- Veri, Cilt:2, Sayı:1, Ankara, s: Hasırcıoğlu, Abdullah (2006), İşverenlerin Özürlü İstihdamına Yaklaşımı (Sakarya Örneği, Basılmamış Yüksek Lisans Tezi, Sakarya Üniversitesi Sosyal Bilimler Enstitüsü Erişim: Erişim: iskur.gov.tr/loadexternalpage.aspx?uicode=statisgucuyetistirmekursl, Erişim: Kostak, Fevzi (2009), Küresel İlkeler Sözleşmesi, Erişim: Usta, Ramazan ve Metehan Çalış (2009), SA 8000 Sosyal Sorumluluk Standardı ve QFD, Erişim: Devlet Engelli İstihdamını Uygulamıyor, Erişim: Erişim: Devlet Engellileri Kollamakta Engelli Kaldı, Erişim: Mesutoğlu, Neşe (2007), Zorunlu İstihdamda Psikolojik Engel, Sabah Gazetesi,

56 Meşhur, H.Filiz Alkan (2004), Engellilerin Çalışma Yaşamına Katılmalarının Gereği ve Uygulanan İstihdam Politikalarının Değerlendirilmesi, Öz- Veri, Cilt:1, Sayı:2, Ankara, s: Özdemir, Cumhur Sinan (2009), İş Kanunlarında 2009 Yılı İdari Para Cezası Uygulanan Yükümlülükler, Terazi Dergisi, Yıl:4, Sayı:34, Haziran 2009, s: Özgen, Ebru (2006), Sosyal Sorumluluk Projeleri, Mavi ağaç Yayınları, İstanbul. Sabah Gazetesi: 8 Temmuz 2008 Seyyar, Ali (2000), Uluslar arası Boyutuyla Özürlü Kota Sistemi, Kamu İşletmeleri İşverenleri Sendikası Dergisi, Cilt:6, Sayı:1, Ekim, İstanbul, s:2-15 Seyyar, Ali (2001), Sosyal Siyaset Açısından Özürlüler Politikası (Almanya- Türkiye Mukayeseli), Türdav, İstanbul Seyyar, Ali ve Cihan Selek Öz (2007), İnsan Kaynakları Terimleri Ansiklopedik Sözlük, Değişim Yayınları, Sakarya Tufan, İsmail ve Özgür Arun (2006), Türkiye Özürlüler Araştırması 2002 İkincil Analiz, TÜBİTAK, Proje No: SOBAG-104K077, Ankara Uşan, M Fatih (2004), Kamu ve Özel Sektör Açısından Özürlü İşçi İstihdamı, Öz-Veri, Cilt:1, Sayı:2, Ankara, s: Visier, L. (1998), Sheltered Employment for Persons with Disabilities, International Labour Review, 137-3, p: Yılmaz, Zülal (2004), Çalışan Özürlülerin İş Yaşamında Karşılaştıkları Sorunlar ve Bunları Etkileyen Etmenler, Öz-Veri, Cilt:1, Sayı:2, Ankara, s:

57 2. NODAĻA ES NOTEIKTĀ POLITIKA PAR CILVĒKU AR INVALIDITĀTI NODARBINĀTĪBU Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības jautājumi un viņu nodarbinātības iespēju uzlabošana ir jautājums, kuram īpašu uzmanību pievērš Eiropas Savienības valstis. Sociālā valstī cilvēku ar invaliditāti integrācija darba tirgū ir obligāta prasība. Cilvēkam ar invaliditāti, gluži kā ikvienam citam ir tiesības uz darba iespējām, gūt labumu, uzsākt savu komercdarbību un dzīvot neatkarīgu un godājamu dzīvi ar taisnīgiem sociālekonomiskiem nosacījumiem (Seyyar, 2001:25). Pamatdoma saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības politiku Eiropas Savienībā ir balstīta uz vienlīdzības un diskriminācijas izskaušanas pieeju. Svarīga loma papildus obligātajai kvotu sistēmai ir arī sociālās motivācijas. Lai saprastu Eiropas Savienības valstīs esošo cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības modeli, vispirms mums jāzina vispārējās nodarbinātības stratēģijas Eiropas Savienības Nodarbinātības Stratēģija Attiecībā uz nodarbinātību, Eiropas Savienība 1999.gadā pieņēma Nodarbinātības Principu Rezolūciju. Galvenos Eiropas Nodarbinātības Stratēģijas principus nosaka Eiropas Padome un tie ir nodarbinātības iespējas, komercdarbības attīstība, pielāgošanās spējas un vienādas iespējas (Durak, 2005:18) Nodarbinātība Nodarbinātības princips ietver pasākumu veikšanu attiecībā pret prasmju un kvalifikācijas uzlabošanas tiem, kuri ir darba meklējumos. Ar konsultāciju dienestu palīdzību tiek piedāvātas apmācību iespējas, treniņi prasmju uzlabošanai, atkārtoti treniņi un labas karjeras iespējas. Valstis nodrošina darba meklētājiem iespējas uzlabot viņu prasmes un zināšanas, kuras tiek pieprasītas darba tirgū (Hatipoğlu, 2006:22). Lai to panāktu, dalībvalstis ir veikušas šādas nepieciešamās pārmaiņas: 56

58 Jauniešu bezdarba un ilglaicīga bezdarba novēršana Pārmaiņa no pasīvas nodarbinātības pasākumiem uz aktīvas nodarbinātības pasākumiem Partnerattiecību veicināšana Atvieglot pāreju no skolas uz biznesa pasauli Veikt pārmaiņas, kas ir nepieciešamas, lai izveidotu darba tirgu, kas būtu atvērts ikvienam Visvairāk situāciju cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībā uzlabos atvērta darba tirgus izveide, jo valsts šiem mērķiem izveidos grupas, kuras darbosies tā, lai izcīnītu iespējas nokļūt darba tirgū un samazinās esošās diskriminācijas pazīmes tirgū. (Durak, 2005:20) Komercdarbības attīstība Attīstot komercdarbību, galvenais mērķis ir atbalstīt uzņēmējus, kuri dibina jaunus uzņēmumus un izveido papildus darba vietas. Lai atvieglotu uzņēmējdarbību, komercdarbībai tikai noteikti vairāki veicamie pasākumi. Politika tika izveidota šādiem mērķiem: Komercdarbības izveidošanas un uzturēšanas atvieglošana, Jaunu iespēju izmantošana, izveidojot jaunas biznesa jomas, Nodokļu sistēmas pārveidošana tādā formā, kas veicinātu nodarbinātību (Durak, 2005:22) Pielāgošanās spējas Lai mainītu tirgus apstākļus un gūtu labumu no tehnoloģiskajām iespējām, darbinieki paši pielāgojas. Tādēļ šādiem mērķiem ir svarīgi izveidot motivējošus līdzekļus, kas visiem nodarbinātībā iesaistītajiem cilvēkiem ar invaliditāti sniegs pastāvīgas izglītības iespējas. Tādēļ ir izveidota vispārpieņemta politiskā sistēma, lai: 57

59 Modernizētu uzņēmumus, un Uzņēmumos nodrošinātu harmoniju (Durak, 2005:24) Vienādas iespējas Šis ir viens no jautājumiem, kuru ļoti nopietni ir ņēmusi vērā Eiropas Savienības Padome. Vissvarīgāk ir nodrošināt vienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un nodrošināt cilvēku ar invaliditāti integrācijas iespējas darba tirgū. Lai to nodrošinātu, pieņemti politiski lēmumi, lai samazinātu tās grūtības, ar kādām agrāk saskārās sievietes un invalīdi (Hatipoğlu, 2006:24). Lai nodrošinātu līdzīgas iespējas darba tirgū, šādās jomās ieviestas šādas regulas: Dzimuma diskriminācijas novēršana Dzimuma atšķirību samazināšana sabiedrībā, Savstarpēji savienojama mājas un uzņēmējdarbības dzīve Atvieglotāka iekļūšana darba tirgū. Eiropas Savienības Padome pieņēma Lisabonas Stratēģiju 2000.gada martā, kuras mērķis ir līdz gadam ES ekonomiku pārveidot par viskonkurētspējīgāko, sasniedzot pilnīgu nodarbinātību. Stratēģija, kas tika izveidota vairāku sapulču laikā, tika izveidota, balstoties uz trim principiem (bilgitoplumu.gov.tr/eavrupa/eulizbon.html) Ekonomiskie principi saistībā ar struktūras izveidošanu par konkurētspējīgu, dinamisku un informatīvu ekonomiku. Galvenais uzsvars tiek likts uz pētījumu un attīstības atbalstu, kā arī nepieciešamības nodrošināt pielāgošanos šīm izmaiņām informācijas sabiedrībā. Sociālie principi, kas tika izveidoti tā, lai modernizētu Eiropas Sabiedrības Modeli, apkarojot izņēmumus sabiedrībā un ieguldot cilvēkresursos. No dalībvalstīm tiek sagaidīts, ka tās ieguldīs līdzekļus 58

60 izglītības jomā tā, lai atvieglotu pielāgošanos sabiedrībā un uzturētu daudz aktīvāku politiku attiecībā uz nodarbinātību. Apkārtējās vides princips, kurš izvirza ekonomiskas izaugsmes nostabilizēšanu, neizmantojot dabas resursus un tika iekļauts Stratēģijā gada jūnija Eiropas Padomes sapulcē Gēteborgā. Atjaunotā Eiropas Nodarbinātības Stratēģija tika pieņemta gada maijā, paralēli Lisabonas Stratēģijai. Saskaņā ar Eiropas Nodarbinātības Stratēģiju, tika noteikti trīs ilgtermiņa mērķi. (Kretschemer, 2003) a. Galvenais mērķis ir līdz gadam sasniegt pilnīgu nodarbinātību. Tuvāko 8 gadu laikā tai sabiedrības daļai, kas ir darbspējīgā vecumā, nodarbinātības koeficients tiek noteikts virs 70% un uzsvars tiek likts uz nodarbināto skaita palielināšanu. b. Otrs mērķis ir kvalitātes un nodarbinātības efektivitātes uzlabošana. Daudzu nodarbināto darbs nav apmierinošs, un kā mērķis tiek nolikts daudz produktīvāka darba sasniegšana. Vēl viena mūsu dalībvalstu problēma ir nabadzīgu cilvēku nodarbinātība. c. Trešais mērķis ir nostiprināt atbilstību darba tirgum un tā attīstību, kas ir plaša joma. Tam ir divi aspekti: Pirmais ir sociālās nevienlīdzības un izņēmumu (cilvēku ar invaliditāti darbaspēks) jautājumu izskatīšana, kā arī ilglaicīgs bezdarbs. Otrs aspekts ir cīņa pret reģionālo nevienlīdzību. 10 galvenās prioritātes ir noteiktas dalībvalstīm, ņemot vērā šos mērķus. Šīs prioritātes dalībvalstīm kalpos, kā sasniedzamais mērķis. 1. Aktīvi un aizsargājoši pasākumi tiem, kas atrodas ārpus darbaspēka tirgus vai ir nenodarbināti, 2. Uzņēmējdarbības un komercdarbības nodibināšana 3. Darba vietas maiņa, pielāgošanās un mobilitātes paaugstināšana darbaspēka tirgū. 4. Cilvēkkapitāla un mūžizglītības sekmēšana 59

61 5. Darbaspēka nodrošinājuma palielināšana un aktīvu vecumdienu sekmēšana 6. Sieviešu un vīriešu vienlīdzība 7. Diskriminācijas samazināšanas un integrācijas sekmēšana darba tirgū attiecībā pret cilvēkiem ar traucējumiem 8. Veidojot motivējošus pasākumus, izveidot nodarbinātību vēl pievilcīgāku. 9. Nelegālo darba tirgu pārveidot par reģistrētu un regulām atbilstošu nodarbinātību 10. Reģionālās nodarbinātības nevienlīdzības jautājumu risināšana Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības politika Eiropas Savienībā ANO dalībvalstis ar parakstu ir piekritušas ievērot šādus Konvencijas pantus attiecībā uz Cilvēku ar invaliditāti Tiesībām. Saskaņā ar Cilvēku ar invaliditāti Tiesību Konvencijas 27. pantu, kas regulē darbu un nodarbinātību: Dalībvalstīm ir zināms, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības strādāt tādos pašos apstākļos, kā jebkuram citam indivīdam un tas ietver tiesības uz cilvēku ar invaliditāti iespējām nodrošināt sev iztiku, brīvi izvēloties darbu atvērtā, saistošā un pieejamā tirgū un darba vidē. Dalībvalstis nodrošinās visu to cilvēku ar invaliditāti darba dzīves īstenošanu, kas kļuvuši par cilvēkiem ar invaliditāti darba laikā, veicot visus nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā arī tiesiskos. Papildus: a. Attiecībā uz nodarbinātību, tiek aizliegta jebkāda invaliditātes diskriminācija, it īpaši nodarbinātības turpināšanā, karjeras attīstībā un veselības un darba drošības apstākļos, nolīgstot un nodarbinot atbilstoši prasībām; b. Lai izveidotu godīgus un pienācīgus darba apstākļus, cilvēku ar invaliditāti tiesības jāaizsargā tieši tāpat, kā jebkura cita indivīda tiesības. Šī prasība ietver arī vienlīdzības iespējas, ja pastāv vienlīdzība, tad drošas un veselībai atbilstošas darba vides izveidi, tajā skaitā nosakot godīgus algas izmaksas 60

62 principus, aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu un samazināt cietušo gadījumus. c. Tas nodrošina cilvēku ar invaliditāti iespējas izmantot darba un organizāciju noteiktās tiesības, tieši tāpat, kā citiem divīdiem; d. Tas nodrošina cilvēku ar invaliditāti efektīvu piekļuvi kopējām, tehniskām un darba metodiskajām programmām, prasību pakalpojumus, un pastāvīgu izglītību, ievērojot tādus pašus apstākļus, kā citiem indivīdiem. e. Tas sniedz atbalstu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības iespējām un karjeras iespējām, kā arī darba meklējumu procesā, tā uzsākšanas laikā, saglabāšanā un atgūšanā; f. Tas veido ārštata darbinieku nodarbinātības iespējas, komercdarbības iespējas, kooperatīvu izveides iespējas un savas uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas. g. Tas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti valsts sfērā; h. Tas atbalsta cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības iespējas privātā industrijā, atbilstoši noteiktajai politikai un noteikumiem, kas var ietvert pozitīvas diskriminācijas darbību programmas, motivācijas un citus pasākumus; i. Tas nodrošina, ka cilvēku ar invaliditāti darbavietās tiek pieņemti saprātīgi nosacījumi. j. Tas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti gūt darba iespējas atvērtā tirgū; k. Tas atbild par cilvēku ar invaliditāti profesijas rehabilitācijas iespējām, darba saglabāšanu un darba atgūšanas programmām. Dalībvalstīm nepieciešams pārliecināties, ka cilvēki ar invaliditāti netiek turēti verdzībā, un aizsargāt tos pret nodarbinātību, kas ir pret pašu gribu vai piespiedu darbu, tieši tāpat, kā citiem indivīdiem. Eiropas Savienības stratēģijai, kas ir saistīta ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ir līdzības ar šo līgumu. Pasaulē sastopamas vairākas cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības metodes. Eiropas Savienības valstis cilvēku ar 61

63 invaliditāti nodarbinātības politiku ir veidojušas, pamatojoties uz šo metodi. Taču galvenais uzsvars attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību vai sabiedrisko dzīvi ir cīņa pret diskrimināciju un cīņa par vienlīdzības iespējām, un visas dalībvalstis rūpīgi darbojas šajā jomā Cilvēku ar invaliditāti Nodarbinātības Modelis Saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, Eiropas Savienībā tiek apgūti četri dažādi nodarbinātības modeļi. Pirmā un līdz šim brīdim visplašāk izmantotā metode par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības saistībām ir obligātā kvotu sistēma (Uşan, 2003). Eiropā pirmo reizi šī metode tika ieviesta Vācijā (1919. gadā), Austrijā (1920. gadā), Itālijā (1921. gadā), Polijā (1921. gadā) un Francijā (1923. gadā), lai rastu iespēju nodarbināt kara veterānus, kas kļuvuši par cilvēkiem ar invaliditāti pēc I Pasaules Kara. Šī sistēma tika izmantota arī attiecībā uz citiem cilvēkiem ar invaliditāti. (Seyyar, 2000). Otra metode, kas ir izveidota pēdējo gadu laikā un, kuras mērķis ir samazināt diskriminējošo attieksmi attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti. Tie ir tiesiski pasākumi pret diskrimināciju vai vienkārši pret diskriminācijas likumdošanu(uşan, 2003). Eiropas Savienības Padome īpaši vērš savu uzmanību šo jautājumu risināšanā. Eiropas Savienības dalībvalstis šajā virzienā uzlabo arī savu likumdošanu. Saskaņā ar gadā pieņemto Padomes Lēmumu par Eiropas Kopienas Rīcības programmu diskriminācijas novēršanai: Līdz brīdim, kad Kopienas ietekme ir apmierinoša, programma atbalstīs tiesisko attīstību un pūliņus saistībā ar diskriminācijas novēršanu un cīņu pret to tās dalībvalstīs un Kopienā. Mērķi šādā gadījumā būs šādi: a. Palielināt izpratni par pārvaldīšanu, novērtējot politikas pielietošanas efektivitāti praksē, saistībā ar terminu diskriminācija b. Nostiprināt organizācijas rīcības instrumentus, atbalstos informācijas apmaiņu un labas prakses iespējas, un nostiprinot sadarbības tīklu Eiropas līmenī, ņemot vērā dažādu diskrimināciju veidu specifiskās īpašības, novēršot diskrimināciju pēc iespējas efektīvākā veidā. 62

64 c. Popularizēt cīņu pret diskrimināciju, tajā skaitā, veidojot sapratni veicinošas kampaņas. Kvotu sistēma netika pieņemta valstīs, kuras nav dalībvalstis, piemēram, ASV un Kanādā vai dalībvalstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē ņemot vērā ekonomikas attīstības līmeņus. Ar gadā pieņemto lēmumu, diskriminācija tika izvēlēta kā galvenais jautājums, un tās ietvaros tika iekļauta arī invaliditāte. Tādēļ mērķis diskrimināciju invaliditātes gadījumā ir to novērst visos darba attiecību posmos, sākot no nodarbinātības, līdz komerciālām attiecībām un pakalpojumu līgumu pārtraukšanu. Diskriminācijas gadījumos tiek noteiktas bargas sankcijas. (Keskin, 2009). Trešā metode ir nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti izvēlētajos darbos. Šādiem izvēlētajiem darbiem tiek nodarbināti vienīgi cilvēki ar invaliditāti. Piemēram, Itālijā tie, kuri ar katru aci nespēj saredzēt vairāk kā 1/10 vai tie, kuri ir pilnībā akli strādā par telefona operatoriem/ operatorēm, masieriem/masierēm un psihoterapeitiem, kas skaitās izvēlēti darbi. Telefona operators ir noteikts kā izvēlētais darbs personām ar redzes defektiem. (Uşan, 2003). Cits Eiropā redzamais modelis, saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ir aizsargāto darbavietu prakse. Aizsargātā nodarbinātība ir nodarbinātības veids, kas tiek pielietots darbavietās, kas ir īpaši izveidotas tiem, kuriem nav iespēju pelnīt iztiku standarta darba vietā, fizisku trūkumu dēļ vai citu ierobežojošu apstākļu dēļ. Šo metodi izmanto valstīs, kas pieņem kvotu sistēmu un ir izstrādāta tiesiska metode diskriminācijas novēršanai (Uşan, 2003) Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības piemēri Eiropas Savienības Valstīs 1. Vācija: Vācija bija pirmā valsts, kurā tika izmantota kvotu sistēma cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai. Obligātā kvotu sistēmas prakse tika uzsākta gadā pieņemot Likumu attiecībā uz cilvēkiem ar smagu invaliditāti. Darba devējiem, kuri nodarbina vismaz 16 strādniekus jānodarbina cilvēki ar invaliditāti ar vismaz 50% smagu invaliditāti ar noteiktu koeficientu 6%. Šī 63

65 kvota attiecas uz visiem aktīvajiem darba devējiem valsts un privātajā sektorā. Pašvaldība patur tiesības nepieciešamības gadījumos pielāgot kvotas koeficientu no 4% līdz 10%, ar nosacījumu, ka to apstiprina valsts parlaments. Darba devējiem, uz kuriem attiecas kvotas nosacījumi, taču viņi nenodarbina cilvēkus ar invaliditāti, tiek piespriests maksāt kompensācijas maksu kompensācijas nodevu DM 200 apmērā par katru nenodarbināto cilvēku ar invaliditāti (Seyyar,2000). Lēmumu par Eiropas Kopienas Rīcības programmu diskriminācijas novēršanai, kas stājās spēkā gada jūlijā, nosakot cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību un nodarbinātības apstākļus, veica labojumus noteikumā par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ar smagu invaliditāti pēc 6% koeficienta, darba devējiem, kuriem ir vismaz 16 nodarbinātie, un mainīja, no sakot 5% koeficientu darba devējiem, kuriem ir vismaz 20 darbinieki (Uşan, 2003) gadā tika pieņemta jauna regula par kompensācijas nodevu DM 200 apmērā, kas tiek iekasēta no darba devējiem, kuri nenodarbina cilvēkus ar invaliditāti. Saskaņā ar labojumiem, tie, kas pieņem kvotas 4% un 5% koeficientu turpinās maksāt nodevu DM 200 apmērā par katru trūkstošo cilvēku ar invaliditāti. Taču šī summa pieaugs, ja kvotas koeficients būs zemāks. Ja kvotas koeficients ir starp 2% un 4%, darba devējiem būs jāmaksā DM 350 mēnesī par katru trūkstošo nodarbināto vai gadījumā, ja koeficients ir zemāks par 2%, darba devējam būs jāmaksā 500DM mēnesī (Seyyar, 2000). Likumdošanā ir noteiktas papildus cilvēku ar invaliditāti aizsargājoši noteikumi. Šie noteikumi ietver papildus rūpes no darba devēja puses pret darbinieku cilvēku ar invaliditāti, pārstāvja klātesamību cilvēkiem ar smagu invaliditāti, ja darbavietā ir vismaz 5 indivīdi ar smagu invaliditāti un piešķirt 5 papildus dienas ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Pašvaldība sniedz papildus finansiālu atbalstu darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, pārsniedzot kvotā noteikto koeficientu. (Uşan, 2003). 2. Francija: Francija attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ir pieņēmusi kvotu sistēmu. Kvotas noteiktais koeficients, tieši tāpat, kā Vācijā ir 6%. Valsts un privātā sektorā esošajiem darba devējiem, kuriem ir vismaz 20 64

66 darbinieku, jānodarbina cilvēki ar invaliditāti ņemot vērā 6% koeficientu. Cilvēki ar invaliditāti, kuri tiek nodarbināti atbilstoši kvotai, ir tādi, kuru fiziskie traucējumi traucē viņiem gūt darbu normālos darba tirgus apstākļos. To, vai persona tiks nodarbināta invaliditātes kvotas ietvaros, nosaka Profesionālās Vadības un Cilvēku ar invaliditāti darbinieku Integrācijas Tehniskā Komisija (Technical Commission for Vocational Guidance and Reintegration of Disabled Workers) Šī komisija pēc pieprasīju nosaka cilvēka ar invaliditāti invaliditātes pakāpi, klasificējot viņu vienā no trim kategorijām A, B vai C. Pēc tam komisija nodrošina metodikas un aroda apmācības iespējas un nodrošina personas nodarbinātību kvotas ietvaros vai aizsargātā darbvietā. Komisija piereģistrē personu un turpina sekot viņa/viņas gaitām. Lai arī Francijā esošā kvotu sistēma ir līdzīga Vācijā pastāvošajai, tomēr pastāv vairākas atšķirības. Piemēram, darba devēja pienākums nodarbināt cilvēku ar invaliditāti tiek uzskatīts par izpildītu, tikai tad, ja tiek nodrošinātas profesionālas apmācības vai atverot aizsargātas darbavietas. Naudas sodi tiek piemēroti tiem darba devējiem, kuri pārkāpj kvotā noteiktu cilvēka ar invaliditāti nodarbinātības kārtību. (Uşan, 2003). 3. Apvienotā Karaliste: Apvienotajā Karalistē kvotu sistēma pastāvēja līdz gadam. Darba devējiem, kuri savās darbavietās nodarbina vairāk kā 20 darbiniekus, jānodarbina cilvēkus ar invaliditāti, ņemot vērā 3% koeficientu. Taču tikai 22% no Apvienotās Karalistes darba devējiem ievēroja kvotas prasības (Working Environment, 1994). Tā kā obligātā kvotas sistēma nebija efektīva, gadā tika ieviests Likums Pret Cilvēku ar invaliditāti Diskrimināciju. Viņi pieņēma tiesisku pieeju, lai novērstu diskrimināciju. Likuma pamatā ir ideja, ka cilvēki ar invaliditāti atbilst tirgus prasībām, ja vien tās ir taisnīgas. Darba devēji, kuri nodarbina vairāk kā 20 darbiniekus, tiek pakļauti šim likumam. Par diskrimināciju tie uzskatīti apstākļi, kad darba devējs pret darbinieku-cilvēku ar invaliditāti izturas pazemojošā vai naidīgā veidā salīdzinot ar citiem darbiniekiem. Piemēram, ja darba devējs nenodrošina 65

67 korekcijas, lai atvieglotu cilvēka ar invaliditāti nokļūšanu darbavietā un dod priekšroku darbiniekiem, kuriem nav fizisku trūkumu, tiek uzskatīts, ka darba devējs ir veicis diskriminējošas darbības un viņam tiek piespriestas attiecīgās sankcijas. (Keskin,2009). Likums paredz arī darba devēja saistības attiecībā uz ergonomiskām korekcijām. Cilvēkam ar invaliditāti, kurš darbavietā saskaras ar diskrimināciju ir tiesības vērsties tiesā. Viņš vai viņa var pieņemt kā problēmas risinājumu arī lietas atlikšanu bez tiesiskas procesa turpināšanas, iesniedzot lietu Rekomendāciju, Samierināšanas un Šķīrējtiesas Komitejai. Taču, ja šis jautājums tiek risināts tiesiskā ceļā, pastāv trīs iespējas. Tiesa var noteikt tiesības, atbilstoši prasībai, kas tiek diskriminētas. Otrkārt, tā var piespriest konkrētas summas kompensācijas izmaksu. Un, visbeidzot, tā var izsniegt darba devējam prasību samazināt un novērst to, kas negatīvi ietekmējis šo prasību. Pēc lēmuma pieņemšanas darba devējam tiek atvēlēts laika periods, lai pieņemtu atbilstošus rīcības mērus. Ja darba devējs nerīkojas, kompensāciju iespējams palielināt un noteikt atkārtoti (Uşan, 2003). 4. Čehija: Čehijas Republikā attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību tiek izmantotas obligātās kvotas sistēmas un aizsargātās nodarbinātības kombinācija. Darba devēju, kuri nodarbina vairāk kā 25 darbiniekus pienākums ir nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti pēc koeficienta likmes 4%. Taču šīs saistības iespējams pildīt trīs dažādos veidos. Pirmkārt, cilvēkus ar invaliditāti iespējams nodarbināt, ievērojot koeficientu 4%. Otrkārt, iegādājoties preces vai pakalpojumus no darba devēja, kura personāls sastāv no vismaz 50% cilvēku ar invaliditāti, arī tiek izpildītas saistības. Un visbeidzot, viņi var maksāt nodokļus valstij ar koeficientu 250% no vidējās mēneša algas. Papildus atvieglojumi tiek piešķirti darba devējiem, kuri nodarbina vairāk kā 50% cilvēku ar invaliditāti. Gūstamie atvieglojumi darba devējam, kurš nodarbina papildus cilvēkus ar invaliditāti tiek aprēķināti pēc koeficienta 0.66%. Tiem, kuri nenodarbina papildus cilvēkus ar invaliditāti, koeficients ir 0.33%. 66

68 Darbavieta tiek uzskatīta par aizsargājamu darbavietu, ja tajā vairāk kā 60% darbinieku ir cilvēki ar invaliditāti. Par katru cilvēku ar invaliditāti tiek finansēti 800% no ikmēneša algas un gadījumā, ja tiek nodarbināti papildus darbinieki, tiek finansēti 1200% (oziada.gov.tr). 5. Īrija: Attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, Īrijā tiek ievērota nodarbinātības atbalsta politika. Saskaņā ar šo politiku, tiek atbalstīti cilvēki ar invaliditāti darba meklētāji, viņu darba devēji un kolēģi. Galvenokārt cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība tiek realizēta aizsargātās darbvietās. Darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti ārpus aizsargātas darbvietas, tiek papildus motivēti un atbalstīti. Darba devēji, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti ar darba efektivitāti 50 % līdz 80% no standarta darbinieku efektivitātes, saņem finansiālu atbalstu. Atbalsta ietvaros ietilpst arī darbavietas aprīkojums, kas satur tādas ierīces, kā ugunsgrēku trauksmes riņķus, cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, tulku pakalpojumu atbalsts darba intervijām ( par katru tulku) personīgā lasītāja pakalpojumi (( 7.65 stundā, maksimālais laiks 16 stundas), atbrīvošanai no sociālās apdrošināšanas maksājumiem (PRSI); darbā atjaunošanas nodrošinājuma, uzņēmējdarbības atsākšanas nodrošinājums, invaliditātes izpratnes mācību programmu atbalsta programmām, nodarbinātības programmas, un darba sagatavošanas atbalsts (özida.gov.tr). 6. Polija: Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību Polijā mēģina nodrošināt ar aizsargātajām darbavietām. Darba devēji, kuriem pieder aizsargātas darba vietas, saņem tiesības gūt labumu no dažādu nodokļu atbrīvojumiem un motivācijas pasākumiem. Lai iegūtu aizsargātas darbavietas statusu, cilvēku ar invaliditāti darbinieku koeficientam attiecībā pret kopējā darbinieku skaita jābūt starp 30% un 40+. Kopš gada 1. janvāra darba devēji gūst atbalstu no valsts, cilvēku ar invaliditāti algu izmaksām aizsargātās darbavietās. Sociālās apdrošināšanas iemaksas daļēji sedz Valsts Fonds un daļēji Valsts Budžets. Aizsargātu darbavietu darbinieku cilvēku ar invaliditāti apmācību programmas iespējams daļēji segt ar Valsts Fonda palīdzību (ozida.gov.tr). 67

69 7. Igaunija: Igaunijā cilvēku ar invaliditāti-darbinieku integrācijai darba tirgū tiek izmantota valsts atbalsta sistēma. Starp nodrošinātajiem pakalpojumiem ietilpst cilvēku ar invaliditāti lietošanai, atbalstam, īpašai palīdzībai, komunikācijai darba interviju laikā paredzētu ierīču un materiālu piemērošana, kā arī darbs kopā ar atbalsta personālu. Darba devēji un darbinieki gūst labumu arī par darbavietas apstākļu pielāgošanu. Atbalsta pakalpojumu sistēma cilvēkiem ar invaliditāti ir daļa no vispārēja sociālā pakalpojuma un ir saistīta ar veselības pakalpojumiem, darbaspēka tirgus komitejas pakalpojumiem, izglītības sistēmu un atbilstošām lietām, saistībā ar šādiem pakalpojumiem. Sistēma ir cieši saistīta ar indivīda statusu, kā arī katra indivīda darba apstākļu vajadzībām. Kopš gada, Igaunijas sociālā aprūpes sistēma iekļauj atbalstošu pakalpojumu tiem, kuriem ir īpašas vajadzības. Šie pakalpojumi, kas tiek nodrošināti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir šādi: Statusa noteikšana, neatkarīgas dzīvošanas iespēju garantija, visu iespēju robežās, nodrošinot cilvēkam ar invaliditāti iespējas saņemt pakalpojumus, kas viņam/viņai ir nepieciešami. Zināšanu atjaunošanas iespējas, nodrošināt to, ka cilvēki ar invaliditāti apgūst prasmes, lai varētu dzīvot neatkarīgi, attīstot savas prasmes un talantu, un lietot atbalsta pakalpojumus. Ikdienas atbalsts (ikdienas aprūpes centri), pakalpojumi, kas nodrošina cilvēku ar invaliditāti zināšanu atjaunošanu par apkārtējo vidi, uzlabojot savas prasmes. Atbalsts dzīvojamās platības nodrošināšanā; dzīvošana neatkarīgā veidā vidē, kas pēc iespējas atgādina vispārējo vidi, dzīvošana istabās, ar tehniskā atbalsta nodrošinājumu, ikdienas nodarbību organizāciju atbalsts, pārvaldība, palīdzība mājas darbos. 68

70 Dzīve kopienā, dzīvojamā platība, kurās dalībnieki dzīvo ģimenē ar profesionāļu atbalstu, saņemot atbalstu. 1 profesionāļa nodrošinājums uz katrām 4 personām. Darba atbalsts, dalībnieki dzīvo vai nu neatkarīgi vai dzīvojamā platībā, gūstot atbalstu, viņi strādā oficiālu darbu zemas konkurences vidē un šis darbs ir iekļauts atbalsta nodrošinājumā. Šai sistēmai raksturīgas ir oficiālas attiecības (līgums) starp darba devēju un darbinieku. Gan darba devējs un darbinieks gūs labumu no darbavietas apstākļiem, kā arī darbam jābūt pielāgotam cilvēka ar invaliditāti prasībām (oziada.gov.tr). 8. Somija: Nodarbinātības aģentūra nodrošina tiešu piekļūšanu nodarbinātības izmaiņām, kā arī īpašai zināšanu uzlabošanas metodikai, kā arī tiek sniegtas konsultācijas darba meklētājiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Pastāv arī nodarbinātības subsīdijas. Atšķirībā no Eiropas Savienība valstīm, gadā Somijā pastāvēja 71 sabiedriskie uzņēmumi. Šajos uzņēmumos tiek nodarbināti aptuveni 400 indivīdi, un 50% no tiem ir vai nu cilvēki ar invaliditāti, ilglaicīgi bezdarbnieki vai abu kombinācija. Lai uzņēmums tiktu uzskatīts par sabiedrisko uzņēmumu, tajā jābūt nodarbinātiem vismaz 30% cilvēkiem ar invaliditāti, indivīdiem, kuri ilglaicīgi bijuši bezdarbnieku statusā vai abu kombinācija. Par katru nodibināto indivīdu, kurš 2 gadus ir bijis bezdarbnieka statusā vai trīs gadus cilvēks ar invaliditāti, tiek izmaksāta ikmēneša prēmija apmērā. Papildus tiek izmaksāti , lai mainītu darba apstākļus, kas būtu piemērotāki cilvēkiem ar invaliditāti un izveidotu ergonomisku vidi. 9. Beļģija: Beļģijā attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību tiek izmantot jaukts modelis. Līdz ar tiesiskām saistībām valsts organizācijām pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, nodarbināšana privātā nozarē nav obligāta, bet tā tiek veicināta ar dažādiem motivējošiem pasākumiem un subsīdijām. Privāto nozaru darba devēji gūst labumu no minimālo ienākumu 69

71 samazināšanas un speciālu piemaksu sistēmu, cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas gadījumā. (Gürsoy, 2007). Pārskats par Eiropas Savienības dalībvalstīm ir šāds (tisk.org.tr ): 10. Nīderlande: Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficients darbavietās ir starp 3% un 7%, 11. Austrija: cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficients 4% ir obligāts tām kompānijām, kuras nodarbina vairāk kā 25 darbiniekus. 12. Dānija: Kaut arī valstī nepastāv obligātas cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas saistības, pastāv vairākas likumdošanas un regulas, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēku ar invaliditāti iekļūšanai darbaspēka tirgū. Laikā, kad tiek veikta darbinieku pieņemšana valsts industrijā, viņi ir, prioritāte. 13. Spānija: Darbavietās, kur ir vairāk, kā 50 darbinieku cilvēki ar invaliditāti jānodarbina, ievērojot 2% koeficientu. 14. Zviedrija: Nepastāv obligāti izpildāmas regulas. 15. Šveice: Nepastāv obligāti izpildāmas regulas. 16. Itālija: Pastāv cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības kvota. (Skaits un koeficients nav zināmi), 17. Norvēģija: Nepastāv saistošu noteikumu attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, 18. Grieķija: Jāievēro 8% cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficients attiecībā pret kopējo darbinieku skaitu. 19. Horvātija: Nepastāv obligāti izpildāmas regulas 20. Latvija: Nepastāv obligāti izpildāmas regulas. 21. Slovēnija: Nepastāv obligāti izpildāmas regulas 70

72 Atsauces Duran, E.Burcu (2005), Avrupa İstihdam Stratejisi ve Aday Ülkelerin İşgücü Piyasalarının Bu Strateji Açısından Değerlendirilmesi, Basılmamış Yüksek Lisans Tezi, Anadolu Üniversitesi, Sosyal Bilimler Enstitüsü Gürsoy, C. (2007), Özürlü İstihdamında Türkiye Sınıfta Kaldı, Sabah Gazetesi, 23 Nisan 2007 Hatipoğlu, M.Alper (2006), Avrupa İstihdam Stratejisi, Dicle Üniversitesi, Sosyal Bilimler Enstitüsü Erişim: Keskin, D. (2009), Onurlu İstihdam Koşulları, Erişim: Kretschemer, H.Jörg (2003), Yeni Avrupa İstihdam Stratejisi nin Üye ve Üyeliği Kesinleşen Ülkelere ve Türkiye ye Etkileri Erişim: Seyyar, A. (2001), Sosyal Siyaset Açısından Özürlüler Politikası, Türdav Yayınları, İstanbul Seyyar, A. (2000), Uluslar arası Boyutuyla Özürlüler Kota Sistemi, Kamu İş Dergisi, Sayı:1, Cilt:6 Uşan, F. (2003), Mesleki Eğitim ve İstihdam, Devlet Personel Rejimi ve İş Mevzuatı, E-Akademi, Mayıs 2003, Sayı:15 71

73 3. NODAĻA INVALIDITĀTES KATEGORIJAS UN DARBA DZĪVE Viena no cilvēka dzīves pamata aktivitātēm ir strādāt vai nu atbilstošā profesijā, vai vienkāršā amatā. Pirmkārt, strādājot, cilvēki nopelna līdzekļus iztikai, dzīvošanai, otrkārt, viņi satiekas un komunicē ar cilvēkiem, jūtas apmierināti un bagātina savu iekšējo pasauli. Darbaspēks un industrija katrā valstī tiek formēta pēc tiesiskas struktūras. Likumi aizsargā cilvēku tiesiskos statūtus, veidojot darbaspēka struktūru. Šī struktūra nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus visiem cilvēkiem, vienlaicīgi tās mērķis ir aizstāvēt cilvēka sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības viņu darbavietās. Princips par vienlīdzīgām darba tiesībām nozīmē, ka visiem cilvēkiem ir tiesības piekļūt vienādām darba vietām un saņemt vienādu samaksu, neatkarīgi no rases, valodas, reliģijas, dzimuma, vecuma, politiskajiem uzskatiem, ģimenes stāvokļa un trūkumiem. Taču bieži gadās, ka šie principi par vienlīdzīgām tiesībām darba vietās, nodarbinātībā netiek pieņemti. Taču svarīgi ir aptvert, ka ikvienam cilvēkam, kurš vēlas strādāt, ir tiesības uz darbu. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki ir bez darba, ir vispārējā neziņa. Tiks uzrādīts, kādas būtu nepieciešamās pamatzināšanas par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī cilvēku ar invaliditāti kategorijām un tiks pieminētas šīs galvenās kategorijas. Ņemot vērā šo struktūru, tiks izskaidrots, kā kontaktēties ar cilvēkiem ar invaliditāti, kuri vēlas strādāt un ir jau iekļauti darba tirgū Garīgi nepilnvērtīgi cilvēki Garīgi nepilnvērtīgi cilvēki, kopumā ņemot, ir vissvarīgākā cilvēku ar invaliditāti kategorija, kurus darba devēji nevēlas pieņemt darbā un, ar kuriem cilvēki nevēlas strādāt kopā. Lielākoties, mēs visi zinām, ko nozīmē garīgi nepilnvērtīgs cilvēks. Bet pārsvarā šie pieņēmumi ir nepareizi. Arī garīgi nepilnvērtīgiem cilvēkiem ir tiesības parādīt savas prasmes. Sarunājoties ar garīgi nepilnvērtīgiem cilvēkiem, jūs atklāsiet, ka viņi spētu parādīt sevi dažādās sfērās. 72

74 Dažiem bērniem un jauniešiem tiek iekavētas sociālās, akadēmiskās un sevis aprūpes prasmes. Šos bērnus ir gluži vienkārši atšķirt no citiem. Nav svarīgi, kādās kategorijās tiek iedalīta un skaidrota šī invaliditāte bērnam, kurš piedzīvo šo situāciju. Taču šī kategorija veido nelielu invaliditātes daļu. Cilvēki kļūdās, uzskatot, ka par šo bērnu inteliģences līmeni iespējams pateikt tikai paskatoties uz viņu. Liela daļa cilvēku ar garīgiem trūkumiem ir bērni un jaunieši, kuriem ir gluži neliela garīgā atpalicība. Šos bērnus ir grūti atšķirt no citiem. Šī iemesla dēļ, ļoti svarīgi ir noteikt garīgo atpalicību. Līdz ar esošajām garīgās atpalicības definīcijām, viena no tām, kuru ir plaši pieņēmusi AAMR komiteja, kas pirmā gadā lietoja tādu vārdu, kā idiotisms. Garīga atpalicība nozīmē grūtības veikt svarīgas funkcijas. Bērni ar garīgu atpalicību uzrāda prāta traucējumus, kas ir zem normas un divu vai vairāku adaptēšanās spēju ierobežotību (komunicēšanās, sevis aprūpe, ikdienas mājas dzīve, sociālās prasmes, sevis kontrolēšana, sabiedriskā lietderība, veselība un drošība, funkcionālas akadēmiskās prasmes, brīvais laiks un darbs). Garīgā atpalicība parādās pirms 18 gadu sasniegšanas. Novērtējot garīgo atpalicību, to varētu definēt, kā nozīmīgas grūtības iemācīties un arī izpildīt ikdienā nepieciešamās prasmes. Cilvēki, kuru IQ testu rezultāti ir 70-75, tiek uzskatīti par garīgi atpalikušiem. Turklāt viņu intelektuālās funkcijas nav pietiekamas, lai viņi apjaustu savu garīgo atpalicību. Vienlaicīgi rodas grūtības pielietot pielāgošanās prasmes. Grūtības pielietot pielāgošanās prasmes ir saistītas ar ierobežotajām intelekta funkcijas spējām. Runājot par ierobežotību, vismaz divas no prasmēm, kas uzrādītas augstāk, bērni neveic. Šīs prasmes ir svarīgas, veiksmīgas dzīves pamatiem. Speciālas izglītības nepieciešamības šiem bērniem, ar garīgu atpalicību ir cieši saistītas ar šīm prasmēm. Viena no izšķirošajām raksturīpašībām, nosakot garīgo atpalicību ir zemais mācīšanās līmenis. Vāja atmiņa, informācija tiek ātri aizmirsta, koncentrēšanās 73

75 spēju trūkums, valodas atšķirības un citi simptomi. Ja šīs raksturīpašības pastāv ilgstoši, tad visdrīzāk cilvēks ir garīgi atpalicis. No otras puses, cilvēki ar mērenu garīgo atpalicību (viņu IQ līmeņi ir starp ZB un viņi veido 85% no kopējā garīgi atpalikušo skaita) spēj dzīvot patstāvīgi un izmantot izglītības iespējas. Taču šajā grupā esošajiem garīgi atpalikušiem cilvēkiem, nepieciešams arī īpašs atbalsts. Tās personas garīgie trūkumi, kurai ir vidēja garīgā atpalicība, var neatklāties tik ātri un vienkārši, viņš/viņa uzsāk skolas gaitas. Viņu intelektuālā pieredze var ar laiku pieaugt. Absolvējot skolu, viņi pat varētu pārvarēt savas garīgās nepilnvērtības. Šādām personām, lielākoties, ir darbi, kuru veikšanai nav nepieciešamas nekādas prasmes, vai tikai nelielas prasmes. Aptuveni 10% cilvēku ar trūkumiem ir vidēja garīga atpalicība. Viņu inteliģences koeficients svārstās starp ZB. Viņi paši spēj rūpēties par sevi. Lielākā daļa šajā grupā esošie cilvēki var veikt darbu, kurā nav nepieciešamas īpašas prasmes. Viņi spēj arī iekļauties sabiedriskajā dzīvē. Nosakot garīgās atpalicības definīciju, būtu jāņem vērā augstākminētais skaidrojums. Šie pieņēmumi ir definīcijas sastāvdaļa un tos nav iespējams atdalīt no kopējās definīcijas. Attiecīgi, šie pieņēmumi ir jāņem vērā, veidojot profesionālu definīciju cilvēkiem ar garīgu atpalicību un domājot par viņu adaptāciju darbā: 1. pieņēmums: Pieņemtās definīcijas ietvaros tiek ņemtas vērā kulturālās, lingvistiskās, komunikatīvās un uzvedības atšķirības. 2. pieņēmums: Adaptīvo prasmju ierobežotība ir personas reakcija uz vides apstākļiem un rodas atkarībā no indivīda nepieciešamības pēc atbalsta. 3. pieņēmums: Dažu adaptēšanās prasmju ierobežotība nenorāda, ka personai nebūtu nevienas citas prasmes un personīgās spējas. 4. pieņēmums: Kā novērots, pateicoties speciālai izglītībai, kādā īpašā laika periodā, ir iespējams uzlabot, cilvēka ar garīgas atpalicības invaliditāti, ikdienu. Jāuzsver, ka garīgā atpalicība būtu jānovērtē, apsverot attiecīgās personas apkārtējo vidi. 74

76 Sensorā sistēma: Kā zināms, ārējo pasauli, mēs uztveram ar mūsu sensoro sistēmu, kas ietver redzi, dzirdi, tausti un ožu. Katrai maņai ir sava reģistrēšanas sistēma un informācija, kuru mēs saņemam, izmantojot maņu orgānus, izmantojot šo sistēmu, tiek reģistrēta mūsu iekšējā atmiņā. Mēs reģistrējam attēlus tā, kās tos uztveram. Mūsu intelektuālajai attēlveidošanai ir sistēma, kas uztver attēlus. Mēs varam uztvert koptēlu, sasaistot kopā dažādos informācijas fragmentus. Līdz ar tādām sajūtām, kā siltums, smarža, fizisks kontakts, ar mūsu maņu orgāniem, mēs varētu uztvert arī tādas sajūtas, kā izsalkums, slāpes un sāpes. Taču šī sistēma reizēm tiek traucēta. Ja redzes un dzirdes sajūtās nav nepilnību, cilvēki ar invaliditāti spēj sajust un reaģēt. Vienīgi uztveršanas un reaģēšanas process būs daudz ilgāks, nekā veseliem cilvēkiem. Šīs aizkavēšanās iemesli ir šādi: Garīgi nepilnvērtīgiem cilvēkiem nepieciešams daudz ilgāks laiks, nekā veseliem cilvēkiem, lai uztvertu negatīvos faktorus, kas ietekmē kognitīvos procesus. Stimuls, kas attiecas uz attēliem, sasniedz smadzenes ilgākā laika periodā un smadzenes reaģē ar kavēšanos. Uztveršanas slieksnis varētu mainīties no stimula līdz stimulam. Piemēram, kamēr uztveršanas slieksnis ir augsts, ja tiek izjustas slāpes vai izsalkums, pieskaroties kam aukstam, tas kļūst augstāks. Daži garīgi nepilnvērtīgi cilvēki izjūt sāpes, ja viņiem kāds pieskaras un sāk raudāt. Savukārt daži no viņiem vienmēr izjūt izsalkumu un vēlas ko apēst. Katrai personai var būt atšķirīgas spējas izšķirt vienu stimulu no cita. Bērnam nav spējas iemācīties krāsas vai spējas izšķirt garšas, smaržas, kustības un dzirdamību. Kļūstot pieaugušiem, viņi to var iemācīties. Taču viņiem var būt grūtības, uztverot nezināmas lietas. Savukārt dažām. garīgi nepilnvērtīgām personām var piemist neparastas zīmēšanas, mūzikas un rokdarbu prasmes. Pat, ja viņiem ir grūtības ikdienas darbu veikšanā, viņi var izrādīties meistarīgi kādā jomā. Uztveres Sistēma: Tas ir process, kas sākas ar izpratni par to, kas notiek ap mums. Uztvere ir process, kura laikā maņu stimuli, kas saņemti no ārējās vides 75

77 tiek pārraidīti jēgpilnā pieredzē. Uztvere ir tādi stimuli, kā gaisma vai skaņa, kas sasniedz mūsu maņu orgānus un pieredze, kas radusies šo stimulu rezultātā. Sajūta ir vienkārša pieredze, kura iegūta ar kādu no maņām: kaut ko garšojot, sadzirdot zvana skaņu. Uztvere ir sarežģīts pieredzes process, kas tiek veidots izmantojot vienkāršu elementu asociāciju. Tas ir ceļš, kas sniedzas līdz mācīšanās procesam un izziņai. Uztvere ir iekšēja un personīga pieredze, kas ir saistīta ar maņu orgāniem. Uztveres process tiek realizēts smadzeņu līmenī. Tas tiek attīstīts atkarībā no mācīšanās, izmantojot atkārtotus stimulus. Kompleksās funkcijas tiek aptvertas ar uztveres sistēmu, piemēram, formu atpazīšanu, to izšķiršanu un jēgas noteikšanu. Objekti, notikumi un attiecības tiek iegūtas iemācoties un atpazīstot uztveres procesa laikā. Saistībā ar garīgi nepilnvērtīga cilvēka uztveres procesu, mēs varam secināt, ka: Garīgi nelīdzsvarota cilvēka uztvere ir pasīvāka, nekā vesela cilvēka uztvere. Piemēram, cilvēks ar garīgu atpalicību ar rotaļlietām sāks spēlēties vēlāk, nekā viņa vienaudži. Viņiem ir zemāks uztvertā noteikšanas līmenis. Viņiem nerodas vēlme pēc apkārt esošajiem priekšmetiem, vai arī mācīties un uzdot jautājumus par kaut ko. Viņu uztvere ir zemāka, nekā veseliem cilvēkiem. To, kas notiek viņiem apkārt, viņi saprot ne tik detalizēti, kā veseli cilvēki. Viņiem ir zemākas spējas apjaust detaļas, līdz ar to, viņi var arī neatpazīt lietas vai notikumus, kuru detaļas tiek mainītas. Viņiem ir grūtāk uztvert, par ko cilvēki runā. It īpaši, ja persona runā ātri un sarežģīti, ir grūti saprast viņus. Viņiem ir vājāka ikdienišķu notikumu un parādību telpiska un laicīga uztvere. Piemēram, viņi nespēj izšķirt starp 1 stundu un 60 minūtēm. Līdzīgi, kā tad, ja ir nedēļas nogale, viņi jautātu, cik dienas atlikušas līdz nedēļas nogalei. 76

78 Atmiņas sistēma: Pagātnes pieredzes uzglabāšanas prasmes un to atsaukšana kopumā vai pa daļām, tiek saukta par atmiņu. Visi stimuli, kas iegūti no apkārtējās vides, rodas no dzimšanas un veidojas centrālajā nervu sistēmā. Atmiņas veidošana sākas ar pirmo iespaidu gūšanu un atcerēšanos. Notikumu, personas vai objekta uzglabāšanas primārās prasības ir vispirms kontrolēt apziņu, lai uztveru situāciju. Atmiņā iespējams atsaukt notikumus, kuri atkārtoti vairākas reizes, vai arī personas, kuras ir atkārtoti satiktas. To sauc par iegaumēšanu, labu iemācīšanos, biežu atkārtošanu un pastāvīgām emocijām, domāšanu un uzvedības formu. Atmiņas ir spējas, kas nodrošina indivīda garīgās pasaules viengabalainību un nepārtrauktību. Kad jebkādā veidā tiek bojāta atmiņa, pasliktinās cilvēka personība. Atmiņas traucējumi ir dabiska problēma cilvēkiem ar garīgu atpalicību. Šī problēma pastāv jebkuram atmiņā iesaistītam procesam. Atmiņai ir trīs fāžu process. Pirmā fāze ir šifrēšanas fāze, kuras laikā tiek veiktas darbības, atšķirīgā laika brīdī, uzrādot atmiņas. Glabāšana seko pirmajai fāzei, kuras laikā tiek uzglabātas atmiņas, lai tiktu atjaunotas. Lai būtu iespējams atsaukt atmiņas, organismā notiek dažas izmaiņas. Pēdējā fāze ir atjaunošana, kuras laikā tiek atsauktas reģistrētās un uzglabātās atmiņas. Atmiņu iespējams klasificēt, kā īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu. Īstermiņa atmiņas tiek izmantotas, lai atcerētos tādas lietas, kā telefona numuru. Savukārt ilgtermiņa atmiņas darbojas savādāk, piemēram, nodrošinot iespēju atcerēties lietas, kas notikušas pirms vairākiem gadiem. Tajā pašā laikā ilgtermiņa atmiņa uzglabā īpatnējus īstermiņa atmiņas elementus. Tādā saistībā visas zināšanas un materiāli, kas ir glabāti mūsu atmiņā ir sarežģītu atmiņu procesu savstarpēja mijiedarbība. Visbiežāk personas ar garīgu atpalicību piedzīvo ilgtermiņa atmiņas zudumus. Dažas no ilgtermiņa problēmām, kuras piemeklē cilvēkus ar garīgu atpalicību, ir norādītas zemāk. Cilvēkiem ar garīgu atpalicību, zināšanu uzglabāšana ir problemātisks process. Šī iemesla dēļ, kamēr kaut kā atcerēšanās notiek ļoti lēni, aizmiršana notiek ļoti ātri. Cilvēki ar garīgu atpalicību var pieredzēt atmiņas izmaiņas. Šādā gadījumā viņi nespēj atcerēties svarīgu informāciju un zināšanas. Vai arī zināšanas, kuras 77

79 atsauktas atmiņā, ievērojami izvēršas. Tiek aizmirstas detaļas, bet notikumu cikls vai raksturīgākās īpašības tiek jauktas. Saglabāt informāciju atmiņā rodas grūtības arī tad, ja persona piedzīvo stresu un ir nogurusi. Atceroties vecās zināšanas, varētu tikt izraisīta jauno atmiņu aizmiršana vai jaunu zināšanu atkārtota uzglabāšana, var izraisīt veco zināšanu aizmiršanu. Traucējumi uztveršanas, sensorā un atmiņas sistēmā ir bieži novērojami starp cilvēkiem ar garīgu atpalicību. Šo problēmu dēļ, garīgi nelīdzsvarotu personu domāšanas, koncentrēšanas un radošuma spējas tiek traucētas. Taču garīgi traucējumi nenozīmē, ka garīgi slims cilvēks nevarētu gūt panākumus. Kā tas norādīts jau iepriekš, dažiem cilvēkiem ar garīgu atpalicību ir ģenētiski mantotas neparastas prasmes (it īpaši tēlotājmākslas sfērā). Taču neskatoties uz to, cilvēki ar nelielu vai vidēju garīgo atpalicību, var veikt darbu, kur nav nepieciešamas īpašas prasmes. Citiem būtu vienkārši jāuzticas viņiem. Reizēm viņi spēj veikt gluži vienkāršus darbus veiksmīgāk par veseliem cilvēkiem. Tas ir galvenokārt tādēļ, ka viņi dara to, ko viņiem liek darīt, viņi sevi velta darbam Ieteikumi efektīvai komunikācijai ar garīgi atpalikušiem cilvēkiem Nebaidieties pieļaut kļūdas, runājot ar cilvēkiem ar garīgu atpalicību. Jums ir jāsaprot, ka arī viņi ir personības un viņi sagaida cieņu. Ja jūs īsti nezināt, kā ar viņiem sarunāties, vai, kā izturēties, ļaujiet viņiem atbrīvoties un vadīt sarunu. Runājiet lēni un skaidri un dodiet viņai/viņam laiku, lai atbildētu uz jautājumiem. Esiet pacietīgs, piekāpīgs un atbalstošs. Pajautājiet, kā jūs viņam/viņai varētu palīdzēt. Sekojiet līdzi viņa/viņas atbildēm un padomiem. Izturieties pret viņu, kā pret pieaugušo. 78

80 Ja cilvēkam ar invaliditāti ir pavadonis, runājiet tieši ar cilvēku ar invliditāti, un neizmantojiet kompanjonu kā ziņotāju starp jums, sarunas laikā. Lietojiet konkrētus terminus, neizmantojiet abstraktus vārdus. Daži cilvēki ar garīgu atpalicību, nespēj saprast jokus un izteicienus ar pārnestu nozīmi. Neesiet cinisks. Nesakiet lietas, kuras varētu pārprast. Daži cilvēki ar garīgu atpalicību cieš no īstermiņa atmiņas problēmām. Tādēļ būtu noderīgi atkārtot teikumus. Reizēm viņiem ir nepieciešams pierakstīt savus pienākumus. Reizēm viņi jūt nepieciešamību pierakstīt sniegto informāciju vai izveidot sarakstu ar lietām, kuras būtu jāizdara. Lai pateiktu viņiem, kas būtu jādara, vienkāršāk būtu to parādīt. Viņi var apjukt, ja sniegsiet pārlieku daudz informācijas par to, kas viņiem būtu jādara, tāpat viņi var apjukt, ja satiks pārāk daudz cilvēku vai atrodoties skaļā vidē. Tādēļ ar viņiem nepieciešams runāt klusā vidē un runāt lēni un skaidri. Dodiet viņiem laiku, lai pierastu pie darba. Ja jūs nesaprotat, ko viņš/viņa mēģina pateikt, sakiet viņam tiešā veidā, ka nesapratāt. Lūdziet viņam/viņai to atkārtot Cilvēki ar dzirdes traucējumiem Jau no dzimšanas brīža, bērni lielāko daļu savu zināšanu, gūst pateicoties dzirdei. Pēc pirmajām trim dzimšanas nedēļām, ja bērns dzird normāli, viņi spēj atšķirt vecāku balsis un dzirdēt paši savas balsis, un citas lēnas balsis. Šādi viņi dzird cilvēkus sev apkārt un saista balsis ar tā brīža notikumiem. Viņi šīm balsīm rod jēgu un mācās, kā cilvēks izrāda savas jūtas, emocijas un zināšanas citiem cilvēkiem, runājot un klausoties. Kad bērni uzsāk savas skolas gaitas, viņi jau ir iemācījušies runāt un veidot savu vārdu krājumu, kā to dara pieaugušie. (Tüfekçioğlu, 1992). 79

81 Neskatoties uz to, ka valodas apgūšana ir sarežģīts process, bērni iemācās savu valsts valodu un runā ļoti dabīgi un viegli. Bērni, kuriem ir dzirdes problēmas, nevar apgūt savu dzimto valodu bez speciālas programmas. Savas invaliditātes dēļ, viņiem zūd iespēja atbilstoši iemācīties valodu. Ir liela atšķirība, starp cilvēku, kurš ir pilnībā nedzirdīgs, un kurš ir daļēji nedzirdīgs. Ja cilvēks ir pilnībā nedzirdīgs, darba iespējas viņam ir daudz sarežģītākas, nekā veselam cilvēkam. Taču daži nedzirdīgi cilvēki gūst panākumus savos darbos. Tas pierāda faktu, ka katru situāciju iespējams vērtēt atšķirīgi un pret visiem tiem, kas ir daļēji nedzirdīgi, nebūtu jāizturas vienādi. Nedzirdīgam cilvēkam dzimtā valoda ir zīmju valoda. Tāpēc jebkura cita valoda, kuru viņi uztver, tiek vērtēta, kā otrā valoda. Liela daļa cilvēku ar dzirdes problēmām spēj ļoti labi lasīt no lūpām. Šādā veidā kļūst vieglāk komunicēties ar citiem cilvēkiem. Nedzirdīgs cilvēks, vai cilvēks ar daļējiem dzirdes traucējumiem, var saprast, ko saka cilvēks, skatoties uz lūpu kustībām, žestiem un mīmiku. Cilvēkam, kurš runā ar cilvēkiem ar invaliditāti būtu jāsaprot grūtības, ar kādām saskaras cilvēks ar invaliditāti un, lai turpinātu komunicēt ar viņu, jābūt uzmanīgam. Ja komunikācija tiek veidota neveiksmīgi, darba process un kopdzīve tiek ietekmēta nelabvēlīgi. Ja darbavietā atrodas cilvēks ar dzirdes traucējumiem, citiem darbiniekiem būtu jāzina, kā sazināties ar viņu un cilvēks ar invaliditāti būtu jāinformē par darba drošību un citiem darbavietas noteikumiem. Cilvēki ar dzirdes problēmām darbavietās saskaras ar dažādiem šķēršļiem. It īpaši tad, ja cilvēkam ar dzirdes problēmām nav iespējams saklausīt uzņēmumā esošo mašīnu trokšņus, piemēram, autokrāvējus utt.. Šī iemesla dēļ viņus nepieciešams informēt par briesmām. Ja cilvēks ar invaliditāti ir informēts par briesmām darbavietā, viņš/viņa parasti ir daudz uzmanīgs, nekā vesels cilvēks. Dažiem darba devējiem nav pietiekami daudz zināšanu par tādas personas spējām, kam ir dzirdes traucējumi. Gluži kā citi cilvēki ar invaliditāti, cilvēki ar dzirdes problēmām velta sevi darbam un viņi strādā ļoti efektīvi. Taču darba devēji, kuri par to nav informēti, izvairās algot cilvēkus ar dzirdes trūkumiem. 80

82 Darba devēju bailes algot cilvēkus ar dzirdes problēmām Darba devēji baidās algot cilvēkus ar invaliditāti. Galvenokārt, viņiem ir šādi aizspriedumi: Nolīgstot cilvēku ar invaliditāti, ir pieņēmums, ka viņš nespēs izmantot biroja aprīkojumu Dēļ dzirdes traucējumiem, pastāv liels risks iekļūt negadījumos Personai ar dzirdes trūkumiem būtu grūtāk komunicēt ar pārējo personālu No otras puses, aplūkojot statistiku par nelaimes gadījumiem un to iemesliem darbavietās, būtu redzams, ka cilvēki ar invaliditāti neizraisa un nepiedzīvo nelaimes gadījumus biežāk, kā pārējie cilvēki. Tādēļ šīm bailēm, algot cilvēku ar dzirdes traucējumiem, nav pamatojuma. Cilvēks ar invaliditāti ievēro darba drošību tieši tāpat, kā jebkurš cits no personāla un pievērš uzmanību savam darbam gluži tāpat, kā citi darbinieki. Tādēļ kolēģis ar dzirdes traucējumiem būs uzticams. Lai vai kā, noteikti būtu nepieciešams izskaidrot šādus noteikumus par darba drošību: Ja notiek nelaimes gadījums darbā, noteikti būs kāds, kas to izraisa. Šī persona var būt tikpat labi vesels cilvēks, kā cilvēks ar dzirdes traucējumiem. Iespējamo briesmu un nelaimes gadījumu iemesli, atkarībā no nelaimes gadījuma, būtu jāizskaidro personai ar dzirdes traucējumiem izmantojot, attēlus, un grafiku. Darbavietas drošības dienesta darbiniekiem jābūt informētiem par to, kurš strādā virsstundas, brīvdienas vai nakts maiņas. Darba vietā esošajām aparatūrām un iekārtām, ieteicams būtu uzstādīt brīdinošus signālus. 81

83 Lai darbā garantētu drošību, var lūgt arī surdotulka palīdzību. Surdotulks varētu nodot nepieciešamo informāciju darbiniekiem ar dzirdes traucējumiem. Darbinieks, kurš ir nedzirdīgs vai ar daļējiem dzirdes traucējumiem, spēj strādāt bez vajadzības pārāk daudz komunicēt. Viņš/viņa var viegli veikt darbu trokšņainā vidē. Tiktāl vissvarīgākais kritērijs ir profesionalitāte. Tāpēc personas nepieciešamības un darba sniegumu jāvērtē neatkarīgi no tā invaliditātes. Ja persona ar dzirdes traucējumiem vēlas veiksmīgi atrast darbu, viņam būtu jāpiesakās pie sociālā dienesta eksperta vai tieši pie darba devēja, nevis sūtot pieteikumu firmām. Piemēram, viņi var doties pie sociālā dienesta eksperta uz nodarbinātības aģentūru un jautāt pēc darba, kas atbilstu viņu prasmēm. Sociālās drošības dienesta ekspertam būtu jāinformē darba devējus par cilvēka ar nvaliditāti prasmēm un jāpārliecina darba devējus pieņemt viņu darbā, neatkarīgi no obligātās kvotas Veids, kā komunicēt ar personu, kurai ir dzirdes traucējumi Acu kontakts: Runājot ar cilvēku, kam ir dzirdes traucējumi, viņam ir svarīgi redzēt runātāja lūpu kustības. Nav nozīmes runāt, stāvot aiz personas vai atrodoties citā istabā. Tieši tāpat, sarunas laikā nevajadzētu pārvietoties vai pagriezt muguru. Ja jums jārunā ar vairāk, kā vienu cilvēku ar dzirdes traucējumiem, seja būtu jāpagriež pret viņiem visiem. Runāšana apgaismotā telpā: Tā cilvēka seja, kurš uzdod jautājumus, nedrīkst atrasties tumsā. Ja nepieciešams, viņā/viņa var sēdēt netālu no loga vai ieslēgt gaismu sarunas laikā. Ja jūs atrodaties tumšā vidē vai mašīnā nakts laikā, vispiemērotāk būtu interviju uz laiku atlikt. Ja jums tomēr nepieciešams uzdot jautājumus nekavējoties, piemērotāk būtu doties uz gaišāku telpu. Apgalvojumu izteikšana citos veidos: Ja personai, kura klausās, rodas grūtības saprast teikto, kaut arī tas tiek atkārtots, apgalvojums būtu jāpasaka, 82

84 izmantojot citus terminus. Ja runātājs cenšas pateikt savu domu citiem vārdiem, bet klausītājs joprojām to nav sapratis, labāk būtu šo tekstu uzrakstīt. Sejas izteiksme, žesti un mīmika: Smaidīšana, māšana ar galvu, žesti un jebkura cita mīmika tikai palīdzēs klausītājam jūs saprast. Tēmas maiņa: Tēmas pilnīga vai daļēja maiņa var izraisīt sarunas pārtrūkumu. Ja jūs vēlaties mainīt tematu, dariet to pamazām, un informējiet par tēmas maiņu. Jums vismaz būtu jābrīdina klausītājs ar tekstu Un tagad parunāsim par... Trokšņaina vide: Trokšņi cilvēkam ar dzirdes defektiem ir traucējošs faktors. Trokšņainā vidē persona, ar dzirdes traucējumiem pilnībā nespēs saprast jūsu teikto. Patiesībā, dzirdes traucējumu dēļ, cilvēki mēdz domāt, ka personas ar dzirdes traucējumiem šos trokšņus nedzird. Tieši otrādi, cilvēks ar dzirdes traucējumiem koncentrējas, lai varētu saprast, ko jūs stāstiet, skatoties uz jūsu lūpu kustībām un trokšņainā vide varētu tikai traucēt koncentrēšanos. Būtu grūti koncentrēties uz to, ko saka runātājs. Un, ja cilvēks ar dzirdes traucējumiem izmanto dzirdes aparātu, trokšņu dēļ, viņam būs vēl grūtāk ko sadzirdēt. Tādēļ tādas ierīces, kā TV, radio, putekļu sūcēji un citas troksni izraisošas ierīces, būtu jāaptur. Pacietība: Cilvēks ar dzirdes trūkumiem varētu arī nespēt izšķirt visas, apkārtesošās balsis. Atkarībā no runātāja balss toņa, ātruma un akcenta, varētu tikt arī nesadzirdētas atsevišķas frāzes. Klausītājam tad būtu vēl grūtāk ko saprast. Runājot skaidri un lēni, jūs pievēršat cilvēka, ar dzirdes traucējumiem, uzmanību. Ļaujiet viņam laiku apdomāt, lai saprastu, ko jūs esat sacījis. Negaidiet, ka tiks sniegta tūlītēja atbilde. Ņemiet vērā, ka cilvēks ar dzirdes trūkumiem ļoti pūlas, lai koncentrētos tematam. Ja klausītājs izskatās noguris, piemērotāk būtu atcelt interviju. Turklāt, ja noguris esat arī jūs, jūs izskatīsieties nervozs un tas ietekmēs arī jūsu runu. Tādā veidā varētu rasties pārpratumi. Cieniet cilvēku, ar kuru sarunājaties: Neaizmirstiet, ka cilvēks, ar kuru sarunājaties ir pilnībā vai daļēji nedzirdīgs. Taču neskatoties uz to, šāda cilvēka 83

85 intelektuālās spējas un personība ir gluži tāda pati, kā veselam cilvēkam. Tādēļ jums ar cieņu jāizturas pret personu, ar kuru sarunājaties. Uzmanības pievēršana: Pirms uzsākt runāt, jums būtu jāpārliecinās, ka cilvēks ar dzirdes traucējumiem ir gatavs sarunai. Jums pret viņu jāatrodas ar seju. Ja nepieciešams, jūs variet nedaudz aizskart viņa roku vai veikt žestu kustību, lai pievērstu uzmanību. Jums būtu jāpajautā, kādai intervijai klausītājs dotu priekšroku. Tā jūs kopā varētu izdomāt intervijas veidu. Izsakieties skaidri, nesteidzieties: Sarunas laikā nekliedziet. Skaļa runāšana nebūs efektīva. Tieši otrādi, tā varētu jūs nostādīt neērtā situācijā. Jo brīdī, kad jūs runājiet skaļi, ir grūtāk noteikt jūsu sejas izteiksmi un lasīt no lūpām. Ja nepieciešams, runājat lēnām, un maigā balsī, uzmanīgi uzsveriet vārdus, izvairieties no neskaidras runāšanas. Citi šķēršļi: Ēšana, smēķēšana, košļāšana vai mutes nosegšana ar rokām ir šķēršļi, kas sarunu sarežģī. Reizēm sarunai šķēršļi var būt ūsas vai bārda. Padomi tiem, kas iztaujās cilvēkus ar ievērojamiem dzirdes traucējumiem Pajautājiet, kāda veida intervijai viņš/viņa dotu priekšroku Ja sarunai esat pieaicinājis surdotulku, neaizmirstiet, ka viņš/viņa tulko to, ko jūs stāstāt. Ja jūs lietojat īpašus tehniskos terminus un sugas vārdus, ņemiet vērā, ka tulkam nebūs viegli tos pārtulkot. Tādēļ jums jādod papildus laiks surdotulkojumam. Surdotulks ir atbildīgs, tikai par to, lai burtiski nodotu jūsu sacīto. Viņam/viņai nav jāveic nekādi komentāri, vai jākonsultē cilvēks ar invaliditāti. Lielākā daļa cilvēku ar dzirdes traucējumiem, ļoti labi pārzina zīmju valodu. Ja jūs intervējat cilvēku, kurš nezina jūsu dzimto valodu, jums ir jāpārliecinās, ka surdotulks zinās cilvēka ar invaliditāti dzimto valodu. 84

86 Jums būtu jārunā ar personu, kurai ir dzirdes traucējumi, nevis ar tulku. Savukārt persona ar dzirdes traucējumiem skatīsies uz tulku, kurš lieto zīmju valodu un neuztur acu kontaktu ar jums. Taču šī ir normāla situācija. Ja jūs izvēlaties komunicēties izmantojot rakstīšanu, jums tikai jāraksta. Persona ar dzirdes traucējumiem nespēs vienlaicīgi skatīties uz jūsu lūpu kustību un to, ko esat uzrakstījis. Ja jūs nesaprotat, ko viņš/viņa centās uzrakstīt vai pateikt, nebaidieties pajautāt, lai viņš/viņa to atkārto. Neizliecieties, it kā būtu to sapratis. Ja jūs jau protat zīmju valodu, nebaidieties to pielietot. Tā cilvēks ar dzirdes problēmām zinās, ka jūs esat iejūtīgs pret viņa/viņas invaliditāti. Šādā gadījumā komunikācija būs tikai veiksmīgāka Cilvēki ar redzes traucējumiem Cilvēki ar redzes traucējumiem tiek iedalīti kā akli un cilvēki ar mēreniem redzes traucējumiem. Par invalīdiem ar vizuāliem traucējumiem ir divas plaši atzītas definīcijas. Viena ir likumīgi atzīta, otra - pedagoģiski. Likumīgi atzīto definīciju pieņem medicīnas personāls un sociālās apdrošināšanas dienesti, savukārt pedagoģiskā definīcija tiek izmantota, lai izveidotu mācību plānu cilvēkiem ar redzes defektiem. Likumīgā definīcija ir objektīva, pedagoģiskā subjektīva. Medicīniskam ierakstam, darba devējs pieprasa cilvēkam ar invaliditāti aizpildīt darba līgumu par cilvēka ar invaliditāti nodarbināšanu, kas tiek sagatavota saskaņā ar tiesisko definīciju, kuru mēs šeit apskatīsim. Saskaņā ar likumīgi atzīto definīciju, persona ar redzes lauku vismaz 20 pēdas diametrā vai, ja redzes asums ir 20/200 pēdas, ir ar redzes traucējumiem. Tas nozīmē, ka persona ar normālu redzi saskata priekšmetu ar 200 pēdu lielu attālumu, bet persona ar redzes traucējumiem redz to pašu objektu 20 pēdu attālumā. Saskaņā ar likumīgo definīciju, akls cilvēks ir kāds, kurš var redzēt normāla lieluma objektu, atšķirībā no cilvēka ar normālu redzi, kurš šo priekšmetu var 85

87 redzēt 6.1 m attālumā, cilvēks ar redzes traucējumiem to var saskatīt tikai no 60 cm liela attāluma vai mazāk, vai nevar saskatīt vispār. Cilvēks, ar neskaidru redzes asumu, bet var redzēt it kā skatoties caur atslēgas caurumu vai pusatvērtu durvju spraugu arī tiek uzskatīts par aklu. Kā redzams, aklums nozīmē bojātas redzes spējas vai nu daļēji, vai kā ēnas vai pilnībā neredzot. Saskaņā ar definīciju, persona ar sliktu redzi ir kāds, kura redzes asums ir 20/70 vai 20/200, izmantojot koriģējošas brilles. Tas nozīmē, ka persona ar redzes traucējumiem priekšmetus, kurus persona ar normālu redzi saskata 200 pēdu attālumā, spēj ieraudzīt tikai pēdu attālumā. Cilvēki ar redzes traucējumiem var redzēt objektu tikai tad, ja tas tiek pienests tuvāk vai tiek saskatīts it kā skatoties caur vitrāžu vai pienstiklu. Cilvēki 85% savu zināšanu iegūst izmantojot redzi. Taču tas nenozīmē, ka cilvēki ar redzes traucējumiem zina par 85% mazāk. Tas nozīmē, ka cilvēki ar redzes traucējumiem mācās, izmantojot citus maņu orgānus. Cilvēks ar redzes traucējumiem mācās, izmantojot muti, mēli, ausis un rokas. Viņi attīsta savas emocijas un jūtas par pasauli un cilvēkiem, izmantojot dzirdi, ožu un tausti. Cilvēki, kuri ir pilnībā akli vai daļēji akli, var veikt daudz dažādu darbu. Pat, ja viņi var veiksmīgi paveikt daudzus darbus, viņi netiek uzskatīti par potenciālu darbaspēku darba tirgū. Patiesībā viņi var izmantot savas prasmes, pielietojot tehnoloģiskus palīglīdzekļus. Tāpēc ir nepieciešams koncentrēties uz cilvēka ar redzes trūkumiem, profesionālām prasmēm un spējām, nevis uz viņa invaliditāti. Viņi zina, kā izturēties darba vidē un, ka darbs ir jāveic pienācīgi Kam pievērst uzmanību, komunicējot ar cilvēkiem, kuriem ir redzes traucējumi Pieejot tuvāk personai ar fiziskiem traucējumiem, stādieties priekšā. Ja neesat tikušies iepriekš, jums vispirms būtu jāiepazīstas. Ja vēlaties ar viņu sarunāties, jūs varat nedaudz pieskarties. Šādi jūs paziņosiet, ka vēlaties viņam ko teikt. 86

88 Neizvairieties no acu kontakta. Runājiet tieši ar viņu un dariet to mierīgā balss tonī. Pirms doties prom no intervijas telpas, skaidri pasakiet, ka jūs iesiet prom. Ja viņš/viņa jautā norādīt virzienu, jums tas jānorāda skaidri. Ja iespējams, norādiet priekšā esošos šķēršļus, sliekšņus, satiksmi, un citas detaļas, kas atrodas ceļā. Aprakstot adresi, izmantojiet pulksteņa norādes (piemēram, durvis atrodas uz pulksten diviem, turpiniet spert 200 soļus un pagriezieties nedaudz uz pulksten vienpadsmitiem). Ja invalīds ar redzes traucējumiem nespēj paspiest jums roku, jums būtu jāuzsāk sagaidīšanas runa. (Piemēram, Laipni lūgts Sakarya Universitātes Cilvēku ar invaliditāti departamentā ). Palūdzot cilvēkam ar invaliditāti apsēsties, nolieciet krēslu aiz personas vai mutvārdiem virziet viņu uz pareizo vietu. Ja jūs vēlaties beigt sarunu vai ieiet birojā, informējiet par to savu sarunu biedru. Ja persona ar izmanto kruķus, pārvietošanās aprīkojumu vai invalīdu ratiņus, pārliecinieties, ka viņš/viņa var aizsniegt šos palīglīdzekļus Cilvēki ar ortopēdiskiem traucējumiem Cilvēki ar ortopēdiskiem traucējumiem cieš no fiziskām nepilnībām. Tiek uzskatīts, ka cilvēki ar fiziskiem traucējumiem ir problēmas adaptēties, kā arī īpatnējas raksturīpašības. Apkārtējā sociālā vide no cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem nesagaida nekādas prasmes vai spējas. Cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem, piemēram, cilvēkam bez rokas, kājas vai nefunkcionējošām ekstremitātēm, tiek novērotas uzvedības problēmas, piemēram, viņi ir noslēgti, viegli aizvainojami, jūtīgi vai jūtas nepilnvērtīgi. Personības problēmas nerodas fizisko trūkumu dēļ. Cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem rodas grūtības adaptēties dēļ tā, kā apkārtējie cilvēki izturas pret 87

89 viņiem. Viņiem nevajadzētu būt adaptācijas vai emocionālām problēmām. Ja tomēr viņi tādas piedzīvo, tās nav dēļ pašas invaliditātes. To ietekmē citi sociāli un kulturāli faktori. Ir grūti saprasti un pienācīgi izskaidrot to cilvēku ar invaliditāti emocionālās un adaptācijas problēmas, kuriem trūkst kāds no orgāniem. Fiziski trūkumi attiecas arī uz tiem cilvēkiem, kuriem ir ortopēdiski traucējumi un hroniskas slimības. Ortopēdiski traucējumi rodas, ja cilvēka muskuļi, kaulu sistēma un locītavas nefunkcionē pienācīgi, dēļ bojājumiem nervu sistēmā pēc slimībām vai nelaimes gadījumiem. Hroniskas slimības tiek definētas, kā medicīniskas problēmas, kas liedz cilvēkam piedalīties dažādās aktivitātēs un cilvēkam ar hronisku slimību nepieciešama pastāvīga aprūpe. Ortopēdiskie traucējumi ir muskuļu, kaulu sistēmas un locītavu nespēja funkcionēt. Papildus šiem traucējumiem, var novērot arī runas, dzirdes, redzes un prāta spēju traucējumus. Tādas kustības, kā stāvēšana, iešana, skriešana, lekšana, nokāpšana un uzkāpšana pa kāpnēm, līdzsvara noturēšana, ir iespējamas tikai tad, ja pareizi funkcionē kaulu sistēma, muskuļi un kāju locītavas. Tādas kustības, kā aizsniegšana, turēšana, sniegšana, raušana, pacelšana, nocelšana, rokas savilkšana dūrē, saliekšana, rakstīšana un locīšana ir iespējamas tikai tad, ja pienācīgi funkcionē kaulu sistēma, muskuļi un roku locītavas. Cilvēki ar ortopēdiskiem traucējumiem un hroniskām slimībām tiek iedalīti dažādās kategorijās. Kategorijas tiek noteiktas ņemot vērā medicīniskos kritērijus. Traucējumi tiek iedalīti kategorijās, atkarībā no to iemesliem, atrašanās vietas un invaliditātes pakāpes. Visplašāk atzītā iedalīšana tiek balstīta, ņemot vērā bojātās vietas atrašanos. Iedalīšana kategorijās, balstoties uz bojāto vietu, ir šāda: Ortopēdiskie traucējumi un hroniskās slimības, kuras izraisa bojājumi centrālajā nervu sistēmā, Ortopēdiskie traucējumi un hroniskās slimības, kuras izraisa bojājumi muskuļu un kaulu sistēmā, 88

90 Lai vai kā, cilvēki ar ortopēdiskiem trūkumiem ir tā cilvēku ar invaliditāti grupa, kurai pievērš vislielāko uzmanību. Ortopēdiskie trūkumi personai, kas ir piesaistīta ratiņiem, rodas gan no bojājumiem centrālajā nervu sistēmā, gan bojājumiem muskuļu un kaulu sistēmā. Invalīdu ratiņu lietotāji jūtas visnepilnvērtīgāk no visām invalīdu grupām. Šīs grupas nodarbinātības koeficients ir ārkārtīgi zems. Taču tas nenozīmē, ka šīm personām nav profesionālu prasmju. Līdzīgi, kā tas ir ar citām kategorijām, cilvēkiem ir nepareizi aizspriedumi un viņi ignorē šo cilvēku ar invaliditāti prasmes un potenciālo darba efektivitāti. Svarīgi ir definēt personīgās prasmes, spējas un ierobežojumus. Pēc tam būtu jānovērtē darba atbilstība konkrētajām prasmēm, ņemot vērā darba tirgus nepieciešamības. Vissvarīgākais ir atcerēties, ka līdzīgi, kā cilvēkiem ar invaliditāti, pašiem būtu jānovērtē savas prasmes, spējas un ierobežojumi. Viņus jāuztver, kā atsevišķus indivīdus, nevis daļu no grupas Ortopēdiskie traucējumi, kas rodas centrālās nervu sistēmas bojājumu un hronisku slimību rezultātā Ortopēdiskie traucējumi, kas rodas centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ smadzenes un muguras smadzenes, ir ļoti izplatīti. Smadzeņu bojājumu rezultātā, tiek paralizētas rokas un kājas. Paralīze traucē muskuļu sistēmas funkcionēšanai un tā rezultātā, rodas problēmas kustinot rokas, vai staigājot. Viena no hroniskām slimībām būtu konvulsijas bojātās smadzenēs. Šādā situācijā cilvēks zaudē samaņu un uz īsu laika periodu nesaprot apkārt notiekošo. Pat,ja smadzenes funkcionē atbilstoši, tomēr ortopēdiski traucējumi varētu rasties dēļ muguras smadzeņu bojājumiem. No smadzenēm caur nerviem tiek raidītas komandas uz rokām, plaukstām un kājām. Bojājumi muguras smadzenēs var traucēt šīm komandām sasniegt rokas, plaukstas un kājas. Šādā gadījumā rokas, plaukstas un kājas zaudē jutību un tiek traucēta to kustība. Traucējumi nervu sistēmas bojājumu dēļ izraisa paralīzi, vājumu muskuļos un muskuļu asinhronu funkcionēšanu. Līdz ar muskuļu disfunkciju centrālās 89

91 nervu sistēmas bojājumu rezultātā, iespējams novērot arī problēmas runas spējās un prāta funkcijās. Skatoties no izglītojošas perspektīvas, ir nepieciešams veikt fundamentālas izmaiņas un pielāgojumus, veidojot mācību plānus un mācīšanas metodes. Labi zināmi fizisko traucējumu piemēri, centrālās nervu sistēmas bojājumu rezultātā ir smadzeņu paralīze (saīsinājumā Si Pi), mugurkaulāja šķeltne, multiplā skleroze (saīsinājumā MS) un muskuļu konvulsijas Smadzeņu paralīze (Si-Pi) Smadzeņu paralīze ir situācija, kad muskuļu vājums, funkcionēšanas un koordinācijas traucējumi muskuļos, un citu kustību traucējumi tiek novēroti, atkarībā no smadzeņu bojājumiem pirmsdzemdību, dzemdību vai pēcdzemdību periodā. Smadzeņu paralīze nav infekcioza slimība. Iespējamas lēkmes un runas problēmas, līdz ar roku, plaukstu un kāju paralīzei.40-60% bērniem ar smadzeņu paralīzi, novērojami kustību traucējumi. Tas tiek skaidrots, ar traucējumiem muskuļu kontrolēšanas iespējās un nodrošinot muskuļu koordināciju, veicot tādas darbības, kā kāju krustošanu, izstiepšanu un saliekšanu. Kustinot kājas un rokas, cilvēks cieš no netīšiem muskuļu krampjiem. Netīšie krampji kavē personas kustības un izraisa kustību grūtības. Visbiežāk šie krampji tiek izjusti zemāk par gurniem un ceļi tiek vērsti uz iekšu Mugurkaulāja šķeltne Grūtniecības laikā augļa mugurkaulu smadzenes netiek pilnībā aizvērtas. Tā kā kaulu smadzenes netiek pilnībā pārklātas ar kaulu audiem, nervi kolonnās paliek atvērti ārējai ietekmei. Lai aizsargātu šos nervus no ārējiem efektiem, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Ķirurģiskas iejaukšanās rezultātā, nervi, kas kontrolē nieres, kāju muskuļus un urināciju var tikt bojāti. Līdz ar to iespējama kāju paralīze un grūtības urinācijas kontrolēšanā. Turklāt, tad, ja kaulu smadzenes netiek pilnībā noslēgtas, tiek bloķēta kaulu smadzeņu šķidruma plūsma. Tad šis šķidrums uzkrājas smadzenēs. To iespējams atklāt tieši pēc dzimšanas, vai gada laikā pēc dzimšanas. Atklājot smadzeņu šķidrumu, iespējams noņemt spiedienu smadzenēs. Lielākā daļa bērnu ar 90

92 mugurkaulāja šķeltni nomirst savas dzīves pirmajā gadā. Viņu kājas varētu zaudēt to funkcionēšanas spējas. Taču viņi var izmantot papildrīkus, piemēram, spieķus vai korsetes. Viņi varētu apmeklēt standarta skolas, ja vien ēkas un ielas tiktu pielāgotas viņu vajadzībām. Nespēja kontrolēt urināciju, nav viņu svarīgākā problēma. Mugurkaulāja šķeltne dažiem bērniem var izraisīt arī nelielus garīgos traucējumus Bērnu trieka Bērnu trieka rodas dažādu smadzeņu vīrusu dēļ, pēc tam šie vīrusi izposta motoriskos nervus muguras smadzenēs un izraisa paralīzi gadu beigās, pirms Salka seruma parādīšanās, bērnu trieka bija bīstama infekcioza slimība. Pēc vakcīnas izmantošanas, samazinājās bērnu triekas izplatība. Bērnu trieka rada paralīzi kājās, tāpēc vienīgie šķēršļi, izglītības gūšanai, ir saistīti ar ēku un ielu nepiemērotību. Veicot izmaiņas arhitektūrā, bērni ar bērnu trieku, var mācīties gluži tāpat, kā visi citi bērni Muskuļu konvulsijas. Muskuļu konvulsijas rodas no pēkšņas smadzeņu elektriskās aktivitātes traucējuma, izraisot pēkšņas apziņas izmaiņas un anormālas muskuļu darbības. Lēkmēm ir raksturīgi konvulsiju simptomi. Cilvēkiem ar konvulsijām lēkmes notiek atkārtoti. Ja šīs lēkmes notiek atkārtoti, tā ir epilepsija. Epilepsija tiek klasificēta dažādos veidos, bet viens no plašāk atzītajiem, ir šādu lēkmju klātesamība Ortopēdiskie traucējumi, kas radušies no bojājumiem muskuļu un kaulu sistēmās un citām hroniskām slimībām Pat, ja nav notikuši bojājumi nervu sistēmā, arī muskuļu un kaulu sistēmā var tikt novēroti bojājumi, šo slimību un nelaimes gadījumu rezultātā, līdz ar to var rasties problēmas kustinot kājas un rokas. Rodoties bojājumiem muskuļos, kaulos un locītavās, rodas grūtības nostāvēt, iet vai izmantot rokas. Ortopēdiski traucējumi un hroniskas slimības ietver arī muskuļu ekstirpāciju, artrītu, amputāciju, gurnu dislokāciju, reimatismu, diabētu, tahikardiju un leikēmiju. Zemāk mazliet sīkāk ir aprakstīta gurnu dislokācija un amputācija. 91

93 Gurnu dislokācija Gurnu dislokācija ir situācija, kuras rezultātā rodas kaulu un locītavu anomālija. Gurnu dislokāciju iespējams novērts tās agrīnā periodā. Pirmajos sešos dzīves mēnešos to izdarīt ir visvienkāršāk. Pēc sešiem mēnešiem, lai novērstu šo dislokāciju obligāta būs ķirurģiska iejaukšanās. Bērni, ar gurnu dislokācijas problēmām pārvietojas smagā veidā, pieklibojot. Gurnu dislokācija nav šķērslis, lai mācītos tradicionālā skolā. Nav nepieciešams speciāli pielāgot vidi bērniem, kas cieš no gurnu dislokācijas Amputācija Amputācija nozīmē pirkstu, roku līdz elkonim, kāju zem jostasvietas, vai kāju zem ceļa trūkumu. Ja bērns nav spējis pilnībā attīstīties mātes dzemdē, tā tiek saukta par iedzimto amputāciju. Ja kāds no orgāniem tiek zaudēts ievainojuma vai slimības dēļ, tā tiek saukta par iegūto amputāciju. Dažas no amputācijām, iespējams novērst ar rekonstruējošu operāciju. Mākslīgas rokas vai kājas iespējams izmantot, lai aizvietotu trūkstošā locekļa funkcijas. Lai bērns ar šādu invaliditāti spētu turpināt mācīties kopā ar saviem vienaudžiem, nepieciešami tikai nelielas arhitektūras izmaiņas Hroniskas slimības Tādas slimības, kā vēzis, tuberkuloze, diabēts un reimatisks, kurām nepieciešama ilgtermiņa un pastāvīga aprūpe var izraisīt biežu skolas apmeklējumu pārtraukšanu. Šādu slimību dēļ ir ļoti apgrūtinoša aktīva mācīšanās skolā. Bieži tiek uzskatīts, ka reimatisms ir pieaugušu un vecu cilvēku slimība. Bet reimatisms ir novērojams jebkurā vecumā, arī jaundzimušajiem. Dažās Turcijas skolās, it īpaši tajās, kurās ietilpst liels daudzums gultasvietu, šādiem pacientiem ir īpašas klases. Bērni, kuri cieš no slimībām un, kuriem ilgu laiku nepieciešams ārstēties, var mācīties slimnīcās. Mācīšanas process tiek organizēts tā, lai ievērotu viņu nepieciešamības, ņemot vērā invaliditāti. 92

94 Bērni, kuriem ir tādas slimības, kā reimatisms, kā arī, ja viņus piemeklējusi paralīzi, un viņi nekontrolē muskuļu vai artikulācijas sistēmu, ir ietverti fizisko trūkumu komplektēšanas sfērā, pamatojoties uz medicīniskajiem kritērijiem. Katram fiziskajam trūkumam ir vairākas variācijas. Fiziskie traucējumi, kas tikuši iegūti pēc dzimšanas, ietekmēs personu daudz ievērojamāk. Nepieciešamie pielāgojami, lai atbilstu izglītības prasībām, var atšķirties cilvēkiem ar kājas paralīzi un cilvēkiem ar paralizētām rokām. Nepietiek tikai ar to, ka invaliditāte tiek nosaukta vai nu par fizisku vai ortopēdisku, lai definētu problēmas sarežģītību un veiktu atbilstošus pasākumus saistībā ar izglītību Kas jāņem vērā, komunicējot ar cilvēkiem, kuriem ir ortopēdiski traucējumi Jāņem vērā, ka cilvēka invaliditāte nav saistīta ar viņa/viņas personību. Satiekot cilvēku ar invaliditāti, noteikti paspiediet viņa/viņas roku. Pat, ja viņam/viņai ir vājas rokas un nevar jūs aizsniegt, jums vajadzētu viņam/viņai palīdzēt. Ja jūs piedāvājat savu palīdzību cilvēkam ar ortopēdiskiem trūkumiem, jums vispirms būtu jāsagaida viņa/viņas reakcija un, tad jāpielāgojas viņa/viņas noteikumiem. Nekad neatspiedieties vai nenoliecieties pār ratiņkrēslu. Sarunājoties ar cilvēku ar invaliditāti, runājiet tieši, un neizmantojiet kompanjonu sarunas laikā. Ņemiet vērā, ka cilvēkam ar ortopēdiskiem traucējumiem ir tikai fiziski trūkumi un tie netraucē viņu komunikācijas prasmes ar cilvēkiem. Ja jūs esat nolēmis veikt garu interviju ar cilvēku ratiņkrēslā, nerunājiet ar viņu stāvus. Jums jāatrodas vienādā līmenī ar viņu. Aci pret aci, lai abām pusēm būtu ērti. 93

95 Ņemiet vērā, ka cilvēki ar invaliditāti cer, ka apkārtējie pret viņiem izturēsies, kā pret normāliem pieaugušiem cilvēkiem. Neizturieties pret viņu, kā pret neaizsargātu bērnu. Norādot virzienu cilvēkam ar invaliditāti, precizējiet attālumu un pajautājiet viņam/viņai vai viņš/viņa spēs līdz turienei nokļūt ar ratiņkrēslu. Un pastāstiet par transporta plūsmu, un citām būtiskām detaļām, kas atrodas ceļā. Norādot adresi, piemēriem izmantojiet pulksteņa virzienus. Ja cilvēks ar invaliditāti vēlas apsēsties uz cita krēsla vai gultā, novietojiet ratiņus tādā attālumā, lai viņš/viņa pēc tam tos varētu aizsniegt jebkurā laikā. Ja jums nepieciešams pārvietot ratiņkrēslu uz citu vietu, jums jājautā viņa/viņas atļauja. Atcerieties, ka cilvēkam ar invaliditāti ratiņos nav slimība. Viņš tikai izmanto ratiņkrēslu, lai pielāgotos sabiedriskajai dzīvei. Ratiņkrēsla izmantošana nav negods. Ja cilvēks ar invaliditāti jūtas ērti savos ratiņos, tas norādīs uz viņa/viņas neatkarības izjūtu. Daži jautājumi, lai noteiktu, vai darba vieta ir piemērota cilvēkam ar fiziskiem trūkumiem: Vai cilvēkam ar invaliditāti, kas pārvietojas ar mašīnu, pie darba vietas ir pieejama paredzētā stāvvieta? Vai auto stāvvietā ir kādi šķēršļi (piemēram, atšķirība ceļa līmeņos vai pakāpienos), kas varētu radīt problēmas cilvēkam ar invaliditāti sasniegt biroju? Ja ceļā atrodas paaugstinājums vai slīpums, vai slīpuma līmenis ir piemērots cilvēkam ar invaliditāti? Vai rampām ir markas? Vai durvis ir pietiekami platas, lai pa tām varētu iekļūt ar ratiņkrēslu? Vai durvis ir viegli atveramas? Vai durvīm ir rokturi? 94

96 Vai tādas vietas, kā vannas istaba, tualete un citas vietas ir vienkārši pieejamas? Vai tās ir iekārtotas atbilstoši cilvēku ar invaliditāti vajadzībām? Vai lifti ir izveidoti atbilstoši visām invaliditātes kategorijām? Vai formas tērpi ar firmas nosaukumu, logo, virzienu norādes, brīdinājumi un biroji ir izveidoti atbilstoši visām invaliditātes kategorijām? (Piemēroti, viegli salasāms un redzams fonta izmērs, un zīmes un grafiks, garīgi slimiem cilvēkiem, utt.) Vai trauksmes sistēmām ir visa veida audio un video signāli? 3.5. Citas invaliditātes kategorijas Autisms Cilvēkiem ar autismu, valodas apgūšanas prasmes attīstās lēnām un nesasniedz pilnu apjomu. Autisks cilvēks parasti komunicējas izmantojot zīmes, nevis vārdus un viņš/viņa nespēj koncentrēties tēmai. Autisks cilvēks labprātāk pavada savu laiku vienatnē, nevis citu cilvēku sabiedrībā. Viņiem neinteresē draugu iegūšana un parasti viņi izvairās no acu kontakta. Šādai personai iespējama pastiprināta jutība pret gaismu, balsīm, fizisku kontaktu, garšu un smaržu. Viņi nav spējīgi piedalīties spēlēs, kuru pamatā ir improvizēšana un iztēle. Turklāt viņi neatdarina citus un nespēlē spēles, kuru pamatā ir tēlošana. Autiskas personas uzvedība var būt pārāk aktīva vai pārāk pasīva. Viņus mēdz piemeklēt dusmu lēkmes bez redzama iemesla un apsēstības, kā pārāk liela pieķeršanās kādai lietai, idejai, cilvēkam vai darbībai. Viņiem ir grūti mainīt ikdienas paradumus. Neatkarīgi no slimības pakāpes, ir ārkārtīgi svarīgi, zināt, ka cilvēks, kuram ir autisms var apgūt zināšanas, ja vien ir pieejama piemērota aprūpe un izglītība un var kļūt par produktīviem cilvēkiem. 95

97 Disleksija Disleksija ir mācīšanās traucējumi, kuru raksturīgākās problēmas ir klausīšanās, runāšana, lasīšana, rakstīšana un matemātisko prasmju apgūšana. Bērni beidz savu garīgo attīstību normālā ātrumā, viņi nespēj lasīt, rakstīt un veikt matemātiskas darbības. Taču tas nenozīmē, ka viņiem būtu garīga atpalicība. Disleksiju var piedzīvot arī bērni, kuriem ir augsts intelekts. Taču reizēm šo slimību nav iespējams atklāt. Neatkarīgi no normāla intelekta līmeņa, viņiem var piemist arī kādas īpašas spējas. Bērni ar disleksiju mēdz ciest arī no koncentrēšanās problēmām. Disleksija tiek iedalīta divos tipos no dzimšanas brīža attīstīta disleksija un traumatiskā ceļā iegūta disleksija. Attīstītai disleksijai ir trīs iedalījumi, ņemot vērā to sarežģītību pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību periods. Pirmsdzemdību disleksiju izraisa nepietiekams vai nepareizs uzturs, infekcijas grūtniecības laikā un nepareiza zāļu lietošana. Dzemdību disleksija rodas no placentas anomālijas, garas un sarežģītas operācijas dēļ. Pēcdzemdību disleksija rodas no elpojumu traucējumiem pēc dzemdībām vai elpceļu slimībām. Disleksija var rasties arī ģenētiskā ceļā Epilepsija Epilepsijas lēkmes ir īslaicīgas situācijas, kas rodas pēkšņas, anormālas smadzeņu šūnu izlādes gadījumā. Tas nozīmē, ka epilepsijas lēkmes rodas atkarībā no smadzeņu traucējumiem. Smadzenes ir kā cilvēka vadības centrs. Harmoniska smadzeņu šūnu funkcionēšana ir iespējama vienīgi tad, ja tiek saņemti elektriski signāli. Lēkmju iemesls ir negaidīti elektriskie signāli. Īsas epilepsijas lēkmes notiek dēļ pēkšņas, spēcīgas elektriskās izlādes. Epilepsija ir slimība, kas novērota vienam no tūkstoš cilvēkiem. Šis koeficients ir spēkā neatkarīgi no rases, vecuma, visā pasaulē. Gandrīz pusei epilepsijas slimnieku, nav iespējams noteikt slimības iemeslus. Dažas pacientu grupas cieš no epilepsijas lēkmēm augļa attīstības problēmu dēļ 96

98 pirmsdzemdību laikā, dēļ problēmām dzemdību laikā, meningīta, smadzeņu infekciju, smadzeņu audzēju, intoksikācijas vai nopietnu ievainojumu dēļ. Ja lēkmju iemesls nav smadzeņu audzējs vai cita slimība, epilepsija neattīstās. Reizēm, cilvēkam paliekot vecākam, lēkmju biežums samazinās. Lielākoties epilepsijas lēkmes ilgst pāris minūtes, krampji ilgst 1-3 minūtes un tad pacients atgriežas normālā stāvoklī. Pastāv dažādi epilepsijas lēkmju veidi. Lēkmes tiek iedalītas, kā vispārējas (ģeneralizētās toniski kloniskās lēkmes, simptomi-spazmas un konvulsijas), daļējas (spazmas vienīgi sejai, rokām vai kājām [vienkārši daļējā] vai runāšana un neizprotama uzvedība [komplicēti daļējā]) Mācīšanās traucējumi Mācīšanās traucējumi ir termins, kuru izmanto, lai aprakstītu bērnus, kuriem ir grūtības mācīties, neskatoties uz viņu intelekta iespējām. Laika gaitā šis termins ir mainījis, bet līdz pat šodienai šim terminam tā arī nav atrasta definīcija. Viens no svarīgākajiem iemesliem definīcijas dažādošanā ir tas, ka cilvēki, kuriem ir mācīšanās traucējumi ir dažādi traucējumi, kas saistīti ar mācīšanās grūtībām. Dažas definīcijas formulētas, novērojot studentus, taču dažas atsaucas uz iemesliem, kuri nav zinātniski pierādīti, piemēram, minimāli smadzeņu bojājumi, neuroloģiski traucējumi. Mācīšanās traucējumi ir vispārējs termins, lai apzīmētu tādas problēmas, kā klausīšanos, runāšanu, lasīšanu, spriedumu izteikšanu, matemātisko prasmju apgūšanu un to izmantošanu. Šie traucējumi ir cilvēka iekšējās pasaules raksturīpašības un tiek uzskatīts, ka mācīšanās traucējumi rodas centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ un var ilgt visu mūžu. Līdz ar mācīšanās traucējumiem, novērojamas tādas problēmas, kā sabiedriskās dzīves uztveršana, kontaktēšanās sabiedrībā, taču šīs problēmas neietilpst pašā mācīšanās traucējumu kategorijā. Mācīšanās traucējumi nav tiešs, citu invaliditātes kategoriju rezultāts (piemēram, maņu orgānu invaliditāte, garīga atpalicība, sociāla vai emocionāla atpalicība) vai vides apstākļu rezultāts 97

99 (piemēram, kultūras atšķirības, nepietiekama vai nepiemērota izglītība), kā arī tā var eksistēt vienlaicīgi ar šiem citiem traucējumiem Cilvēki ar runas traucējumiem Grūtības izteikties tiek sauktas par runas traucējumiem, runas un valodas traucējumiem utt. Pastāv arī citi termini, kas tiek attiecināti uz šo negatīvo situāciju, runas aizture, valodas attīstības traucējumi, valodas defekts, runas spēju trūkums, nazālā runa, artikulācijas traucējumi, skaņas traucējumi, afāzija utt. Komunikācijas traucējumi Šādi traucējumi tiek definēti, kā (a) grūtības saprast simbolu sistēmu un/vai novērtēt simbolu sistēmu, (b) attēlot konceptus un/vai simbolu sistēmas, (c) pieņemt un/vai izmantot simbolu sistēmas. Valodas traucējumi Valodas traucējumu problēmas parasti tiek definētas, kā problēmas apstrādāt un uztvert lingvistikas vienības, neatkarīgi no vides apstākļiem. Šādas problēmas var izpausties gan smagā veidā, kad cilvēks pilnībā nav spējīgs runāt, gan pavisam vieglā veidā, cilvēks pieļauj nesvarīgus defektus sintaksē. Reizēm tiek novērots, ka valoda tiek lietota pareizi, taču ne pareizajā kontekstā (piemēram, problēmas gramatiskajā līmenī izpaustos, kā ierobežots/neadekvāts vārdu krājums, ierobežota verbālā ietilpība, tiek izmantota tikai vārda sakne, nespēja lietot atvasinātas formas, daudzskaitļa locījumus, darbības vārda laika piedēkļus). Runas traucējumi Ja persona izdod dīvainas un dažādas skaņas, tiek pieņemts, ka viņam/viņai ir runas traucējumi. Tādas personas, kurai ir runas traucējumi, raksturīgākās īpašības runāšanas laikā, uzskaitītas zemāk: Runāšana ļoti zemā balsī Grūtības saprast cilvēku, kuram ir runas traucējumi 98

100 Grūtības ar cilvēka balss skaņu vai formu, sarunas laikā Neadekvāta skaņu izdošana. Grūtības runāt Anormāls akcents un runas plūsma, runāšana monotonā veidā Anormāla sintakses, zilbjdales utt. pielietošana. Balss tonis, kas ir nepiemērots, personas vecumam, dzimumam un fiziskajai attīstībai Padomi, kā veikt efektīvu interviju ar cilvēkiem ar invaliditāti Personai, kura ir atbildīga par intervijas veikšanu, būtu jāzina, vai darbavieta ir piemēroti iekārtota cilvēkam ar invaliditāti. Zemāk sniegtā informācija būs noderīga, intervējot dažādu kategoriju cilvēkus ar invaliditāti: Intervējot cilvēks ar ortopēdiskiem traucējumiem Esiet uzmanīgi atrodoties tāda cilvēka ar invaliditāti tuvumā, kurš sēž netālu no savām palīgierīcēm, piemēram, kruķiem, pārvietošanās ierīcēm vai ratiņkrēsla. Atcerieties, ka ratiņkrēsla lietotājs intervijas laikā varētu vēlēties pārsēsties uz parasta krēsla, lai justos ērti. Ja intervija būs gara, ar cilvēku ratiņos nerunājiet stāvot. Jums būtu jāapsēžas, lai atrastos vienādā līmenī ar viņu Intervija ar cilvēku, kuram ir redzes traucējumi Sasveicinoties ar kādu, kuram ir redzes traucējumi, jums noteikti būtu jāstādās priekšā, un, ja ar jums ir vēl kāds, būtu jāiepazīstina arī ar viņu. Ja cilvēks ar redzes traucējumiem nespēj paspiest jums roku, jums būtu jāuzsāk sagaidīšanas runa. (Piemēram, Laipni lūgts Sakarya Universitātes Cilvēku ar invaliditāti departamentā ). 99

101 Palūdzot cilvēkam ar invaliditāti apsēsties, nolieciet krēslu aiz personas vai mutvārdiem virziet viņu uz pareizo vietu. Ja jūs vēlaties beigt sarunu vai ieiet birojā, informējiet par to savu sarunu biedru. Ja persona ar redzes traucējumiem izmanto kruķus, pārvietošanās aprīkojumu vai retiņkrēslu pārliecinieties, ka viņš/viņa var aizsniegt šos palīglīdzekļus Intervija ar cilvēku, kuram ir runas traucējumi Kad viņš/viņa ar jums sarunājas, jums būtu jāskatās uz viņa/viņas lūpām. Uzdodiet tādus jautājumus, uz kuriem var atbildēt pavisam īsi vai tikai mājot ar galvu. Ja jūs nesaprotat, ko viņš/viņa mēģina pateikt, tā arī paziņojiet, ka jūs neesat sapratis. Lūdziet viņam/viņai atbildēt atkārtoti. Nebaidieties viņam/viņai atklāt, ko jūs neesat sapratis. Nepaceliet balsi. Lielākai daļai cilvēku ar runas traucējumiem, nav dzirdes vai uztveres problēmas Intervija ar nedzirdīgu personu, vai personu ar daļējiem dzirdes trūkumiem. Ja jūs vēlaties pievērst viņa/viņas uzmanību, lēnām pieskarieties viņa/viņas rokai. Ja persona ar dzirdes traucējumiem prot lasīt no lūpām, jums būtu jāsēž ar seju pret viņu. Tā jūs viņam/viņai palīdzēsiet. Nemainiet veidu, kādā sarunājieties. Sarunas laikā neaizklājiet muti ar roku, nepārspīlējiet lūpu kustības. 100

102 Runājot ar personu, kura prot lasīt no lūpām, ļoti svarīga ir mīmika, jo cilvēks ar dzirdes traucējumiem, komunicējas ņemot vērā cilvēku sejas žestus un mīmiku. Runājot ar personu, kurai ir dzirdes trūkumi, neēdiet un nesmēķējiet. Jūsu sejai jābūt labi apgaismotai. Sarunas laikā nepaceliet balsi. Kliegšana nav nepieciešama un dažos gadījumos tā tikai traucēs. Ja jūsu viesis to palūdz, tad runājiet skaļāk. Noderīgas būtu rakstiskas piezīmes. Lielākā daļa cilvēku ar dzirdes traucējumiem, ļoti labi pārzina zīmju valodu. Ja jūs intervējat cilvēku, kurš nezina jūsu dzimto valodu, jums ir jāpārliecinās, ka surdotulks zinās cilvēka ar invaliditāti dzimto valodu. Surdotulks ir atbildīgs par jūsu vārdu burtisku tulkošanu. Viņam/viņai nav jāsniedz savi komentāri vai jākonsultē cilvēks ar invaliditāti Cilvēkiem ar invaliditāti paredzētie tehnoloģiskie palīglīdzekļi Lai tiktu galā ar grūtībām darbā un ikdienas dzīvē, cilvēkam ar invaliditāti nepieciešami tehnoloģiski palīglīdzekļi. Nav iespējams strikti noteikt šos palīglīdzekļus. Taču tos varētu definēt, kā personīgus rīkus, aprīkojumu un sistēmas, kas palīdz cilvēkam ar invaliditāti veikt funkcionālās prasmes. Taču šī definīcija neatbilst privātiem uzņēmumiem, kuri nav saistīti ar invaliditāti. Firmas interesējas par tehnoloģiskajiem palīglīdzekļiem, tikai saviem darbiniekiem cilvēkiem ar invaliditāti. Šādā gadījumā tehnoloģiskie palīglīdzekļi ir rīki, kas palīdz uzlabot un attīstīt informācijas tehnoloģiju funkcionalitāti, kuru nepieciešams lietot darbiniekiem cilvēkiem ar invaliditāti. Tehnoloģiskie palīglīdzekļi var būt gan programmas, gan programmatūras. Programmatūru veida tehnoloģiskie palīglīdzekļi ietver zema līmeņa tehnoloģiskos rīkus, piemēram, papīra stabilizētāju, mutes kociņus cilvēkiem, kuri nevar izmantot savas rokas un plaukstas, vai ietver jaunāko tehnoloģisko 101

103 sasniegumus rīkus, piemēram, braila klaviatūru un komunikācijas ierīces, kas funkcionē, izmantojot tikai aci. Programmas varētu būt īpaši attīstītas, lai varētu lietot, piemēram, Windows daudz efektīvāk un varētu būt programmatūras, kas atpazīst balsi. Tas nozīmē, ka piemērots tehnoloģiskais palīglīdzeklis ir atkarīgs no tā, kāda ir invaliditātes kategorija. Tehnoloģisko palīdzību produkti, kas tiek pārdoti tirgū, ir uzrādīti zemāk, un ir sadalīti kategorijās, atkarībā no invaliditātes veida Tehnoloģiskā palīdzība cilvēkiem ar redzes traucējumiem Redzes traucējumi var tikt iedalīti dažādās kategorijās absolūts aklums, vidēji slikta redze, ļoti slikta redze, krāsu aklums un optiskā muskuļa kontroles zudums. Tāpēc arī katrai kategorijai ir izveidota atsevišķa tehnoloģiskā palīdzība Tehniskā palīdzība cilvēkiem ar vidējiem redzes traucējumiem Aizsargekrāni spilgtai gaismai Lieli monitori ar augstu izšķirtspēju Palielināti datoru ekrānu displeji Lielas drukas produkti Klaviatūras palīgpiederumi Lielas drukas produkti Tehniskā palīdzība neredzīgiem cilvēkiem Braila printeri Braila tulkošanas programmatūra Ekrāna lasītāja programmatūra Braila displejs 102

104 Braila piezīmjdators Optiskā zīmju atpazīšana Runas sintezators Tehnoloģiskie palīglīdzekļi cilvēkiem ar dzirdes problēmām Datoru vizuālā redundance Tulkotāji Telefoni ar iebūvētiem dzirdes aparātiem Skaņas pastiprināšanas telefoni Signalizēšanas sistēmas Video ar titriem Tehnoloģiskie palīglīdzekļi cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem Runas atpazīšana Vārdu paredzēšanas programmas Ierīces, ar informācijas ievades iespējām, neizmantojot klaviatūru Alternatīvas klaviatūras Taustiņi ar atkārtojama ātruma vadību Robottehnika Alternatīva pele Taustiņu aizsardzība Tālruņi ar iespēju informāciju ievadīt mutiski Izliekts uztvērēja turētājs cilvēkiem ar paralizētām rokām Galvas tālruņi Ātrie numuri 103

105 Cilvēkiem ar invaliditāti paredzētas Web vietnes Firmas varētu veikt uzlabojumus savu Web vietņu dizainu saviem darbiniekiem-cilvēkiem ar invaliditāti vai klientiem-cilvēkiem ar invaliditāti. Taču katram invaliditātes veidam būt nepieciešams atsevišķs pielāgojums Web vietnes dizains pacientiem ar disleksiju (mācīšanās traucējumiem) Lielākai daļai disleksijas pacientu nepieciešams vairāk koncentrēties, lai saprastu un atcerētos lietas, kuras viņi ir izlasījuši Web vietnē. Tam nepieciešama lielāka garīgā piepūle. Tāpēc fontu izmēram, fontu stilam un Web vietnes krāsa ir ārkārtīgi nozīmīgs faktors. Turklāt Web vietnes parasti ievēro vienādu dizainu: teksts tiek virzīts uz leju un augšu, izmantojot kursoru. Tas disleksijas pacientiem lasīšanu apgrūtina vēl vairāk Vēl jo vairāk, dažās Web vietnēs atrodami teksti, kas raustās un kustās salāgojoties ar monitora izšķirtspēju. Arī šie ir ļoti nozīmīgi faktori, kas apgrūtina procesu Web vietnes cilvēkiem ar kognitīvās mācīšanās traucējumiem Cilvēkiem, ar kognitīvās mācīšanās traucējumiem, novērojamas lasīt un rakstītprasmes problēmas, problēmas izmantot informācijas tehnoloģiju, problēmas saprast vispārēju informāciju. Liela daļa cilvēku, kuriem ir nelielas mācīšanās problēmas, regulāri izmanto interneta tehnoloģiju iespējas. Līdz ar to viņi ir pazīstami ar interneta tehnoloģijām. Web vietņu dizainos jāparedz vienkāršus un īsus tekstus, lai cilvēkiem ar nelielām mācīšanās problēmām nebūtu grūtību to izlasīt Web vietnes cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem Cilvēki ar dzirdes traucējumiem var būt pilnībā nedzirdīgi, daļēji nedzirdīgi vai arī viņi var dzirdēt ar dzirdes aparātu palīdzību. Teksti un attēli Web vietnēs pārsvarā nesagādā problēmas. Taču ir skaidrs, ka Web vietnes, kuru pamatā ir skaņa, piemēram, radio vietnes, rada problēmas cilvēkiem ar dzirdes problēmām. Cilvēki, kas no dzimšanas ir nedzirdīgi, izmanto zīmju valodu. Tādā gadījumā, Web vietnēs, kuru pamatā ir skaņa, būtu jānodrošina teksti, 104

106 paredzēti cilvēkiem ar dzirdes problēmām. Cilvēkus, kuri izmanto dzirdes instrumentus, arī būtu tehnoloģiski jāatbalsta Web vietņu dizains, cilvēkiem ar redzes problēmām Izveidojot Web vietnes, kuras būtu iespējams izmantot cilvēkiem ar daļējiem vai absolūtiem redzes defektiem, ievērojami uzlabotu viņu darba produktivitāti. Cilvēki, kuriem ir vidēji redzes traucējumi, var personalizēt izskata iestatījumus, atkarībā no saviem ieskatiem. Viņi var izmantot arī tādus tehnoloģiskos palīglīdzekļus, kā ekrāna lasītājus, vai ekrāna palielināšanas programmas. Ja Web vietnes dizains netiek veidots ar standarta HTML kodu, ekrāna palielinošās programmatūras nelīdzēs. Cilvēkiem, kuri izmanto abus, gan attēla palielinošu programmu, vai ekrāna lasītāju, saskartos ar zināmām grūtībām, izmantojot uz grafiku bāzētu Web vietni. Attēla programma cilvēkam ar vidējiem redzes traucējumiem. Tādi vizuālie elementi, kā spilgtums, asums, fontu izmērs, fonta krāsa, fons, kustīgi attēli, arī būtu noteicoši faktori, izmantojot tehnoloģiskos palīglīdzekļus Web vietne cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem Kategorijā cilvēki ar fiziskiem traucējumiem ietver tos, kuriem ir grūtības kustināt kājas un rokas, ir grūtības kustināt rokas (manuālā izveicība) un fiziskas koordinācijas problēmas. Cilvēks, kuram ir roku funkcionalitātes problēmas, ar grūtībām spēj kustināt peli. Pārēji var lietot datoru, izmantojot īpašas klaviatūras un programmas. Cilvēks ar funkcionālām problēmām rokās un kājās, var izmantot slēdžus, kas pārraida komandas uz datoru. Bet, tā kā cilvēki ar fiziskiem traucējumiem spēj veikt kustības lēnām, dažām programmām viņi varētu saskarties ar taimauta problēmām, piemēram, izmantojot e-pasta pakalpojumus. 105

107 Atsauces Comer, J. R. 2002, Fundamentals of Abnormal Psychology: Third Edition. New York: Worth Publishers. Corley, G., Pring, L., 1996, The Inner Life of Visually Imparied Children \ The Inner Life of Children with Special Needs, ed. By Ved Varma. London: Whurr Publisher, Ltd. Elfenbein, J.L.M.A. Hardin Jones ve J.M. Davis, 1994, "Oral Communication Skills of Children Who Are Hard of Hearing". Journal of Speech and Hearing Research. 37, s Eripek, S. 1996, The Children with Mental Disability (2 nd Edition). Eskişehir: Anadolu University Publications. Kiff, P., Bond, D. 1996, The Inner Life of Deaf Children \ The Inner Life of Children with Special Needs, ed. by Ved Varma. London: Whurr Publisher, Ltd. Konrot, A. 1991, Konuşma Sorunlu Çocuklar ve Eğitimleri, 1. Özel Eğitim Konseyi Ön Raporu, Ankara: Ministry of National Education: Directory of Special Education and Counseling Division. Özyürek, M. 1997, The Children with Physical Ability and Chronic Diseases who Requiring Special Education: Introduction to Special Education (8 th Edition). Ankara: Karatepe Publications. Özyürek, M. 1995, Guide for Parents of the Children with Visual Impairments. Ankara. Prime Ministry Institution for Family Research. Scholl, G.T. 1986, Foundations of Education for Blind and Visually Handicapped Children and Youth. New York: A.F.B. Simon, C.S. 1991, Communication Skills and Classroom Success: Assessment and Therapy Stratejies for Language and Learning Disabled Students. WI: Thinking Publications. Topbaş, S. 1991, Learning Difficulties and Educational Approaches. Paper for Disabled People s Week. Anadolu University, Eskişehir. Tüfekçioğlu, U. 1992, The Children with Hearing Loss in the Combining Program. Eskişehir: Anadolu University Publications. 106

108 4. NODAĻA CILVĒKU AR INVALIDITĀTI ĢIMENES TURCIJĀ Turcijas Cilvēku ar invaliditātes Izglītības un Solidaritātes Fonds ir bezpeļņas organizācija, kuru gadā dibināja ģimenes, kurās dzīvo bērni cilvēki ar invaliditāte. Fonds, kurš kopš tā dibināšanas brīža ir īstenojis daudzus dažādus projektus un seminārus, ir nodrošinājies ar vairāku pētījumu dokumentāciju par cilvēku ar invaliditāti ģimenēm. Ja mēs vēlamies izprast Turcijā sastopamās ģimenes, kurās ir invalīdi, svarīgi ir aplūkot to ģimeņu ekonomisko un psiholoģisko stāvokli, kurās ir bērni ar invaliditāti, un apsvērt gūtos rezultātus. Otrkārt, jāizvērtē kopējā uztvere ģimenē, kurā ir cilvēks ar invaliditāti Ekonomiskais līmenis ģimenēs, kurās ir bērni ar invaliditāti Kā zināms, mūsu valstī cilvēku ar invaliditāti koeficients ir virs 12%. Apskatot ģimenes, kurās dzīvo cilvēki ar invaliditāti, mēs saprotam, ka šis fenomens attiecas uz 12%*3= 36 % Turcijas iedzīvotājiem. Šāda būtu pareizā pieeja, aplūkojot situāciju, kā problēmu, kas ietekmē Turcijas ekonomisko struktūru. Lai sašaurinātu vispārējo struktūru un nodrošinātu risinājumu esošajās cilvēku ar invaliditāti grupās, vislabāk būt ņemt vērā tos, kuriem ir ortopēdiski, dzirdes un redzes traucējumi, jo nosakot cilvēku ar invaliditāti koeficientu 12%, tiek ņemtas vērā arī hroniskās slimības, kā arī citas slimības, piemēram, diabēts, sirds un asinsvadu slimības un reimatisms, kurš attīstās līdz ar gadiem un nav saistīts ar standarta invaliditātes grupām. Kā zināms, hronisko slimību izslēgšana no invaliditātes darbības lauka, dažu problēmu izšķiršanu padara vēl sarežģītāku. Turpinot likt uzsvaru uz patiesajām invaliditātes grupām, būs viegli saprast, ar kādām ekonomiskajām problēmām saskaras ģimenes, kurās ir cilvēki ar invaliditāti. Projekts A Keçiören Without Disabilities, kuru vadīja Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Izglītības un Solidaritātes Fonds gadā bija projekts, kas nodarbojās ar to cilvēku ar invaliditāti apsekošanu, kuri dzīvoja Keçiören 107

109 (Ankara) robežās gadā Turcijā līdzīgu projektu veica Turcijas Statistikas Institūts. Invaliditātes statistika Turcijā tiek veidota, ņemot vērā šo pētījumu. Taču fakts, ka šie, gadā veiktie pētījumi tika veikti pēc konkrēta parauga un neiekļāva personu skaitīšanu tiekoties ar cilvēkiem, rada šaubas par šo datu korektumu. Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Izglītības un Solidaritātes Fonda gadā veiktais projekts A Keçiören Without Disabilities sniedza šādus datus. Tika atklāts, ka cilvēku ar invaliditāti ārstēšanās izdevumi negatīvi ietekmēja viņu ģimenes ekonomisko stāvokli, jo lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti nestrādā. Vēl kāds atklājums saistījās ar tiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri dzīvoja pagaidu mītnēs un mājās, kurām bija saimnieki, atšķirībā no tiem, kas dzīvoja standarta dzīvokļos un vietās. 48% no tiem, kuriem ir ortopēdiski, dzirdes, vizuālie, valodas un runas traucējumi vai psihiski traucējumi, nav sociālās apdrošināšanas. Tie, kuriem ir sociālā apdrošināšana, lielākoties atrodas pilsētās. Tiem, kuriem tiek piešķirta puse no sociālās apdrošināšanas, lielākā daļa ir atkarīgi no šīm apdrošināšanām. Sociālā apdrošināšana ir nozīmīga palīdzība aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu nomaksai, turklāt liela daļa cilvēku ar invaliditāti ir nabadzīgi. Ir skaidrs, ka tie, kuriem ir liegts finansiālais atbalsts, ir pamesti likteņa varā. Nozīmīgs finansiālais atbalsts, sociālās apdrošināšanas veidā ir ļoti nozīmīgs arī tiem, kuri nespēj strādāt, lai nodrošinātu savai ģimenei iztiku. Tabula 4.1: Iedzīvotāju %, kuriem ir ortopēdiski, dzirdes, redzes, valodas un runas traucējumi vai psihiski traucējumi Sociālās apdrošināšanas statuss Reģistrācijas statuss Nodrošināts Nav Personīgie Apgadājamais nodrošināts ienākumi Turcija 47,55 52,45 45,21 54,79 Pilsēta 59,27 40,73 44,86 55,14 Lauki 35,15 64,85 45,84 54,16 Vīrieši 44,84 55,16 67,96 32,04 Sievietes ,59 17,04 82,96 108

110 Invaliditāte ir fenomens, kas tiešā veidā skar izglītību, nodarbinātību, veselību, transportēšanu un pielāgošanos sociālajai videi un ekonomiskajam līmeni. Aplūkojot izglītību, nodarbinātību, veselību, transportēšanu un pielāgošanās līmeni sociālajai videi, mēs varam vilkt paralēles ar pašreizējo situāciju un ekonomisko attīstību ģimenēs Izglītības Problēmu ietekme uz Ekonomisko līmeni ģimenē Pamatskolas periodā tiek atklātas dažādas psiholoģiskas problēmas vecākiem, kuriem mājās ir bērns ar invaliditāti. Fakts, ka viņu bērni nevar apmeklēt skolu, gluži kā visi citi bērni, negatīvi ietekmē ģimenes kopējo stāvokli, izglītību, nākotni un sociālo vidi. Cilvēku ar invaliditāti ģimeņu apsekošana ir pierādījusi, ka ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti kļūst intravertas un tās izolē sevi no apkārtējās sabiedrības. Bez šaubām tas rada arī negatīvas ekonomiskās sekas. Tie, kuri nevar nodrošināt saviem bērniem pienācīgu izglītību nākotnē tādēļ lūkojas pesimistiski, laika gaitā palielina arī savus izdevumus. Nepareizs ir uzskats, ka cilvēki ar invaliditāti, kas uzturas mājās neietekmē savas ģimenes ekonomisko līmeni negatīvā veidā. Cilvēku ar invaliditāti aprūpe aizņemt lielu laiku, kā arī spēku no tā cilvēka, kurš uzņemas par viņu rūpes, turklāt vismaz vienam no ģimenes nepārtraukti jāatrodas mājās. Tas negatīvi ietekmē ģimenes stāvokli, it īpaši pilsētās. Jautājums par bērna mātes strādāšanu ir pilnībā izslēgts šādos apstākļos. Līdz ar to ne bērns ar invaliditāti, ne arī māte nepapildina ģimenes budžetu Nodarbinātības Problēmu ietekme uz ģimenes ekonomisko līmeni Liela daļa cilvēku ar invaliditāti savu izglītības periodu beidz bez pienācīgas izglītības ieguves. Šo apgalvojumu pierāda Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Izglītības un Solidaritātes Fonda veikto pētījumu dati. Nešaubīgi tiek uzskatīts, ka nākotnē šī negatīvā situācija tikai turpināsies. Mūsu Valsts (Turcija) Izglītības sistēmai nav nekādu principu saistībā ar cilvēku ar invaliditāti integrāciju nodarbinātības pasaulē, nodrošinot viņiem izglītību. Valsts 109

111 Izglītības Ministrija kā mērķi ir uzņēmusies nodrošināt to, ka cilvēki ar invaliditāti turpmāk sasniegs konkrētu akadēmisko līmeni, izmantojot īpašu izglītības programmu. Īpašā izglītības programma ir apmācība, kas notiek 6-10 stundas mēnesī. Studenti ar invaliditāti, kas no palīgskolām un rehabilitācijas centriem no Vadības Pētījumu Centriem pabeiguši speciālās izglītības mācības ir ieguvuši akadēmiskās prasmes. Profesionālo arodskolu un darba vietu ierobežotais skaits ir vislielākās problēmas, runājot par arodskolu nodrošināšanu studentiem. Cilvēkiem ar invaliditāti, kuri ir ieguvuši izglītību reāli nav iespējams atrast darbu bez arodapmācības. Neskatoties uz dažādām motivācijām un naudas sodiem, gandrīz 78% no cilvēkiem ar invaliditāti nestrādā, jo iegūtā arodizglītība ir neatbilstoša. Līdz ar to darba devēji, nevar cerēt uz maksimālu produktivitāti no cilvēka ar invaliditāti puses. Liela daļa darbavietu izvēlas maksāt soda naudas, kas negatīvi ietekmē cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības rādītājus. To cilvēku ar invaliditāti problēmas, kuri nepiedalās kaut kā ražošanā, ar laiku pieaug. Tas ir tādēļ, ka ražošana nozīmē attīstību. Cilvēkam ar invaliditāti, kam tiek aizkavēta attīstība, rodas milzīgas materiālās un garīgās problēmas. Arī viņu ģimenēs ir izjūtams ekonomiskais spiediens. Principi Turcijas Republika ir sociāla valsts nodrošina cilvēku ar invaliditāti aizsardzību. Daudzi dēļ savas invaliditātes saņem finansiālu atbalstu. Pirmkārt tā ir invaliditātes pensija, ko nosaka likums Nr Tās apjoms ir starp TL 172 un TL 260, invaliditātes pensiju iespējams saņemt tikai pēc dažādu procedūru veikšanas un ilgas gaidīšanas. Pēc tam, kad gadā tika konstatēts zems invaliditātes pensijas apjoms, šodienas apjoms ir sasniegts pateicoties dažādu regulu ieviešanai. Taču šīs pensijas ne tuvu nav tik lielas, lai segtu cilvēka ar invaliditāti ikmēneša izdevumus. Tiek uzskatīts, ka šī samaksa, kas tiek saņemta bez piedalīšanās ražošanā, ir neatbilstoša, lai uzlabotu šo indivīdu pašnovērtējumu. To cilvēku skaits, kas gūst labumu saskaņā ar likumu Nr. 2022, pieaug katru dienu. 110

112 Ja ģimenē, kurā persona cīnās par ģimenes uzturēšanu ar minimālu mēnešalgu, dzīvo cilvēks, kas ir vecāks par 18 gadiem un saņem invaliditātes pensiju, šī pensija šai ģimenei kļūst par vitāli nepieciešamu un regulāru ienākumu. Parasti šī pensija tiek izmantota nevis cilvēka ar invaliditāti vajadzībām, bet visas ģimenes ikdienas vajadzībām. Nākamā iespēja ir aizbildņa pabalsts, kas tiek piešķirts personām, kuras aprūpē bērnus ar izteiktu invaliditāti, kuriem nepieciešama mājas aprūpe. Šis pabalsts tika noteikts saskaņā ar gadā izdoto invaliditātes likuma regulu. Šis pabalsts, kas tiek izmaksāts ik mēnesi, minimālās mēnešalgas apmērā, patiesībā būtu uzskatāms par vislielāko izaugsmi. To būtu jāuzskata par sākumā minētā darbaspēka zaudēšanas pilnīgu risinājumu. Bērnu ar invaliditāti aprūpētāji nevar piedalīties darba tirgū, līdz ar to, ģimenes ekonomikas līmenis samazinās gada laikā Turcijā, vairāk kā 110 tūkstoši ģimeņu saņēma apgādnieka pabalstus. Šādu pabalstu neviens nenovērtēs pārāk zemu. Ņemot vērā, ka šis varētu būt viens no veidiem, kā izkļūt no materiālās nabadzības, no kuras cieš cilvēku ar invaliditāti ģimenes. Šajā sakarā nav veikti nekādi pētījumi. Pētījumi rāda, ka tas ir sekmējis pozitīvu izaugsmi, runājot par ģimeņu sapratni un viņu attiecībām ar valsti. Prasība saistībā ar to ģimeņu tiesībām, kurās viens no ģimenes locekļiem ir cilvēks ar invaliditāti, ir strauji pieaudzis, it īpaši un gadā. Ģimenes, kuras iepriekš nemaz nebija iespējams konstatēt, ir pieredzējušas milzīgu intelektuālo pieaugumu attiecībā uz likumiem un regulām, un kļuvuši daudz prasīgāki. Nebūtu nepareizi sacīt, ka lielākie uzlabojumi tika vēroti to ģimeņu ekonomiskajā līmenī un zināšanu līmenī, kurās ir bērni ar invaliditāti un, kuras saņem apgādnieka pabalstu pēdējo divu gadu laikā. Iegūtie dati par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību atklāj, ka aptuveni 78% no tiem nepiedalās darbaspēka veidošanā. Un 22% no šiem dalībniekiem, kuri piedalās, tikai 20% ir nodarbināti. 23% to, kas cieš no hroniskām slimībām piedalās darbaspēka veidošanā un nodarbinātībā. Šīs grupas bezdarba koeficients ir aptuveni 77%. Tas norāda, ka cilvēki ar invaliditāti neveido produktivitāti un ir atkarīgi no citiem. 111

113 Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības problēmu risināšana ir vienīgais veids, kā veicināt viņu un viņu ģimeņu pievienošanos darba dzīvei, nodrošinot sev kvalitatīvus dzīves apstākļus. Šī ir vairāku līmeņu problēma (un risinājums), kas valstij uzliek ļoti nopietnus pienākumus. Valstij obligāti ir jānostiprina biznesa sfēra, kurā var darboties visi iedzīvotāji un gūt ienākumus, lai uzturētu sevi. Šī saistība attiecas arī uz cilvēkiem ar invaliditāti un uzdod par pienākumu izveidot vienādas tiesības arī pret cilvēkiem ar invaliditāti. Tabula 4.2: Cilvēki ar ortopēdiskiem, redzes, dzirdes, valodas un runas traucējumiem, kā arī psiholoģiskiem traucējumiem, darbaspēka dalības koeficienti % Darbaspēka dalībnieka koeficients Bezdarbnieku koeficients Turcija 21,71 15,46 78,29 Pilsēta 25,61 17,43 74,39 Lauki 17,76 12,58 82,24 Vīrieši 32,22 14,57 67,78 Sievietes 6,71 21,54 93,29 Ārpus darbaspēka esošās populācijas koeficients 4.4. Veselības problēmu ietekme uz ģimenes ekonomisko stāvokli Viena no lielākajām cilvēku ar invaliditāti problēmām ir veselība. Ar veselību saistītiem izdevumiem ir liela loma, ja ir jānoskaidro ģimenes ekonomiskais stāvoklis. Invaliditāte nav kaut kas tāds, ko varētu vienkārši uzlabot ar parastiem medikamentiem vai īstermiņa mediķu iejaukšanos. Izdevumi veselības aprūpei būtiski palielinās, it īpaši ortopēdisku, dzirdes un redzes traucējumu gadījumos. Sociālā valstī iespējams segt tikai daļu no šiem izdevumiem. Taču vairākām invaliditātes grupām nepieciešama īpašu medikamentu lietošana. Šādus īpašos medikamentus daudzas ģimenes nevar atļauties. Dzīvībai svarīgas nepieciešamības izpildes (ne tikai individuāli nepieciešamus medikamentus) samazināšana līdz minimumam no valsts puses, daudzas ģimenes var novest pie lielām grūtībām. Piemēram, ļoti svarīgi ir 112

114 iegādāties autiņbiksītes, kas ir salīdzinoši dārgas un ļoti nepieciešamas bērniem, kam ir nopietni psiholoģiski traucējumi. Lai ģimenes varētu iegūt šādas palīdzības saņemšanu no valsts puses, tai jāsaņem ziņojums par veselību, kas ir saistīts ar šo jautājumu un jāiziet vairākas procedūras. Segta tiek tikai neliela daļa, arī pēc tam, kad tiek pabeigts šis pieteikšanās process. Regulāri izdevumi, kuri šķiet niecīgi, tomēr ekonomiski vājina ģimeni. Ir būtiska atšķirība starp vesela bērna ikgadējiem veselības izdevumiem un bērna ar invaliditāti veselības izdevumiem. Šī atšķirība atsaucas arī uz atšķirīgiem ienākumiem. Vairāku iemeslu dēļ cilvēku ar invaliditāti veselības izdevumi ekonomisko līmeni ietekmē negatīvi, tajā skaitā veselības ziņojuma atjaunošanu ik pēc diviem gadiem. Nepieciešams sagatavot veselības ziņojumu par katra slimnieka stāvokli saistībā ar, novājināta organisma pretestību pret citām slimībām, esošo traucējumu izraisītajiem papildus traucējumiem, un invaliditātes radītos traucējumus, kas rada citus veselības izdevumus. Invalīdu ārstēšanas statusa pārskats atklāj koeficientu, kas ir virs 50% indivīdiem ar ortopēdiskiem, dzirdes un vizuāliem traucējumiem, kuri saņēmuši medicīnisku palīdzību. Šādu veidu invaliditātes ārstēšanas koeficienti, attiecīgi, ir 56,66%, 57,31% un 52, 04%. Valodas- runas un psihisku traucējumu ārstniecības izdevumu koeficienti, attiecīgi ir 32,92% un 42, 95%. Redzes traucējumu ārstēšanas izdevumu apjoms ir ievērojami augstāks, savukārt, cilvēkiem ar runas- valodas traucējumiem šie izdevumi ir zemāki. Lielāki izdevumu rādītāji ir pilsētās, un jebkura veida izdevumi vīriešiem ir augstāki nekā sievietēm. Nepilnības valsts veselības sistēmā un ekonomiskās attīstības līmenī kavē iedzīvotājus saņemt godīgus veselības pakalpojumu pabalstus. Zināšanu trūkums, veselības pakalpojumu pieejamības trūkums, ekonomiskie kavēkļi, medicīnas nepilnības liedz cilvēkiem ar invaliditāti saņemt pienācīgu, laicīgu un pastāvīgu veselības aprūpi. Saskaņā ar invaliditātes pētījumiem, aptuveni 47% cilvēku ar invaliditāti nesaņem nekāda veida medicīnisko palīdzību saistībā ar savu invaliditāti. Tas arī kavē iespēju šos cilvēkus iemācīt būt neatkarīgiem un produktīviem pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas. 113

115 Tabula 4.3 Ārstēšanās izdevumu koeficienti % cilvēkiem ar ortopēdiskiem traucējumiem Saņem medicīnisko palīdzību Saņēma medicīnisko palīdzību Nesaņēma medicīnisko palīdzību Nav zināms Kopā Vīrieši Sievietes Kopāl Vīrieši Sievi etes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Sievietes Vīrieši Turcija 17,08 16,09 18,49 39,58 43,78 33,61 38,84 36,17 42,64 4,50 3,97 5,25 Pilsēta 18,38 17,30 19,97 40,62 44,45 34,93 36,80 34,71 39,89 4,21 3,53 5,20 Lauki 15,64 14,69 16,93 38,42 42,99 32,21 41,11 37,84 45,56 4,82 4,47 5,30 Tabula 4.4. Ārstēšanās izdevumu koeficienti % cilvēkiem ar redzes traucējumiem Saņem medicīnisko palīdzību Saņēma medicīnisko palīdzību Nesaņēma medicīnisko palīdzību Nav zināms KopāVīrieši Sievietes Kopāl Vīrieši Sievie Kopā tes Vīrieši Sievietes Kopā SievieVīrieši tes Turcija 20,30 19,86 20,91 37,01 39,49 33,60 38,60 37,07 40,70 4,09 3,58 4,78 Pilsēta 23,31 23,80 22,70 37,17 39,23 34,56 36,64 34,03 39,96 2,87 2,94 2,78 Lauki 17,02 15,84 18,78 36,82 39,75 32,46 40,74 40,17 41,59 5,42 4,24 7,17 Tabula 4.5 Ārstēšanās izdevumu koeficienti % cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem Saņem medicīnisko palīdzību Saņēma medicīnisko palīdzību Nesaņēma medicīnisko palīdzību Nav zināms KopāVīrieši Sievietes Kopāl Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sieviet es Kopā Sieviet Vīrieši es Turcija 13,02 13,00 13,04 39,02 40,79 36,89 43,61 42,78 44,61 4,35 3,43 5,46 Pilsēta 15,00 14,30 15,79 41,92 43,59 40,05 38,36 38,71 37,97 4,72 3,40 6,20 Lauki 10,87 11,68 9,81 35,88 37,95 33,20 49,29 46,91 52,40 3,96 3,47 4,59 114

116 Tabula 4.6 Ārstēšanās izdevumu koeficienti % cilvēkiem ar runas-valodas traucējumiem Saņem medicīnisko palīdzību Saņēma medicīnisko palīdzību Nesaņēma medicīnisko palīdzību Nav zināms KopāVīrieši Sievietes Kopāl Vīrieši Sieviet es Kopā Vīrieši Sievie Kopā Sievietes Vīrieši tes Turcija 11,27 11,09 11,57 21,65 23,90 17,87 63,02 61,40 65,74 4,07 3,61 4,83 Pilsēta 13,80 12,64 15,69 22,02 24,16 18,52 60,81 60,51 61,31 3,37 2,69 4,48 Lauki 8,48 9,41 6,88 21,24 23,61 17,13 65,45 62,36 70,76 4,84 4,61 5,23 Tabula 4.7 Ārstēšanās izdevumu koeficienti % cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem Saņem medicīnisko palīdzību Saņēma medicīnisko palīdzību Nesaņēma medicīnisko palīdzību Nav zināms Kopā Vīrieši Sievietes Kopāl Vīrieši Sievi etes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Sievietes Vīrieši Turcija 18,07 18,25 17,79 24,88 25,84 23,43 54,08 53,16 55,48 2,97 2,75 3,30 Pilsēta 23,74 23,18 24,50 24,66 26,78 21,77 48,52 47,53 49,89 3,07 2,51 3,84 Lauki 12,92 14,08 11,01 25,07 25,04 25,11 59,14 57,92 61,13 2,87 2,95 2, Transportēšanas problēmu ietekme uz ģimeņu ekonomisko līmeni Cilvēku ar invaliditāti pārvadāšanai, dažādu rīku un īpaša aprīkojuma ierīkošanai, nepieciešami papildus izdevumi. Cilvēku ar ortopēdiskiem un redzes traucējumiem, transportēšana ir ļoti nopietna problēma, tādējādi galvaspilsētu pašvaldības sagatavo un ievieš nopietnus projektus šādu indivīdu transportēšanai. Sociāla valsts finansē daļu izdevumus par mehāniski vadāmiem ratiņkrēsliem. Taču šādu ratiņkrēslu ierobežotais kalpošanas laiks ir atkarīgs no baterijām un 115

117 tehniskās apkopes ierobežotā skaita, tādējādi ierobežojot iespējamo guvumu no tiem. Šādi krēsli nav paredzēti lielu attālumu veikšanai. Runājot par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ir ļoti lielas atšķirības starp provincēm. Tādi pašvaldību pakalpojumi, kā EGO un IETT ir nākuši klajā ar dažādiem atvieglojumiem cilvēku ar invaliditāti transportēšanā. Šie aprīkojumi tiek uzskatīti par lielākajiem ieguvumiem. IETT pašvaldības pakalpojumiem novērojamas vislielākās priekšrocības. Pakalpojumi, kas nodrošina cilvēku ar invaliditāti un viņu pavadoņu pārvadāšanu bez maksas ir nozīmīgs solis cilvēku ar invaliditāti pārvadāšanas sfērā. Taču bezmaksas kartiņu piešķiršana tiem, kuriem veselības traucējumi pārsniedz 75% Ankarā nesniedz manāmas priekšrocības. Tas ir tādēļ, ka tiem, kuriem ir vismaz 75% smaga invaliditāte darbs un transporta pakalpojumi ir mazāk nepieciešami, nekā tiem, kuriem ir 40%-60% smaga invaliditāte. Šo dažādo praktisko pielietojumu normalizēšana un masu pārvadāšanas transportlīdzekļu projektu radīšana indivīdiem ar ortopēdiskiem un redzes traucējumiem, sniegs nozīmīgas un pozitīvas pārmaiņas transportēšanā un invalīdu sociālajā dzīvē. Turcija nesastāv tikai no Stambulas un Ankaras, un tajā ir daudz citu reģionu, kur vietēja administrācija ir neadekvāta. Daļēji atrisinot šādu problēmu Stambulā, neietekmē Turciju. Taču ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti, nepieciešams transports, ar īpašu aprīkojumu, lai varētu ceļot. Ģimenēm ar ierobežotiem līdzekļiem, transportēšana rada nopietnas problēmas. Īpaši aprīkotiem transportlīdzekļiem tiek piešķirti dažādi nodokļu atvieglojumi. Taču, lai ierīci šādi aprīkotu, to jāvada pašam cilvēkam ar invaliditāti. Piemēram, cilvēks ar invaliditāti, kuram ir 75% psihisku traucējumu, sakarā ar viņa/viņas psihisko stāvokli, nevarēs iegādāties speciāli aprīkotus transportlīdzekļus. Tie, kuru invaliditāte sasniedz 90% un vairāk, var iegūt šos transportlīdzekļus, ģimenes izmantošanas vajadzībām, un šāds pirkums tiek atbrīvots no nodokļiem. Šo koeficientu nepieciešams samazināt. Ir ļoti svarīgi, ka šīs tiesības attiecas uz visām ģimenēm ar psihiski slimiem ģimenes locekļiem. Vienīgi integrēšanās sabiedrībā un piedalīšanās ekonomiskajā dzīvē sniedz cilvēkiem ar invaliditāti iespēju piekļūt dažādiem aprīkojumiem. 116

118 4.6. Sabiedriskās Vides pielāgošanas problēmu ietekme uz ģimeņu ekonomisko stāvokli. To ģimeņu, kurās ir bērni ar invaliditāti, adaptācija sabiedrībā, ir viena no populārākajām socioloģisko pētījumu jomām, ko jau gadiem ilgi minējuši teorētiķi. Šādu modeli iespējams novērot starp indivīdiem, kuriem ir bērni ar invaliditāti, viņu attiecībās ar draugiem un radiniekiem. Sabiedrības aizspriedumu attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti, iespējamā kaitējuma pieļaušanas attiecībā pret saviem bērniem, kā arī negatīvas uzvedības veicināšanas dēļ, ģimenes sabiedriskā dzīve sarūk ar katru dienu. Šāda sabiedriskās dzīves samazināšanās arī noved līdz ekonomiskās iniciatīvas un iespēju ierobežojumiem. Pētījumi atklāj, ka indivīdu attiecību līmenis veidojas paralēli veidotajiem ienākumiem. Pētījumi šos jautājumus iedala trijās kategorijās: tie, kuri ir sabiedriski un, kuriem ir spēcīgas komunikāciju iespējas, tie, kuri ir gudri, bet ir pārāk vājas attiecības, un visbeidzot tie, kuriem ir zemas komunikācijas spējas un inteliģences līmenis. Grupas, kuras tika pētītas 10 gadus, tika novērtētas, ņemot vērā viņu nodarbinātības statusu darbā, no kā ir atkarīgi viņu ienākumi. Pētījuma rezultāti atklāj, ka sabiedriskajai grupai, darbs nesa vislielākos ienākumus. Papildus pētījums, kas novērtē, kā sākotnējie pētījumi ietekmē ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti netika veikti. Taču ilgāku pētījumu laikā atklājās, ka ģimenēs ar bērniem, kuriem ir invaliditāte, komunikāciju iespējas un sabiedriskā vide ir samērā ierobežotas. Samērā viegli ir ievērot to, ka nodarbinātības koeficients darbos, kas sniedz ienākumus ir mazāks tieši ģimenēs, kurās ir bērni, salīdzinājumā ar citām grupām, kurās ir zināma līdzība, attiecībā uz izglītību un vecumu. Attiecīgi, ir vairāki faktori, kuri ir cieši saistīti ar ģimeņu ekonomisko līmeni, kurās ir bērni ar invaliditāti. Ir mēģināts mazināt šos faktorus ar sociālas valsts principu priekšrocībām. Tieši pēc gadā pieņemtā invaliditātes likuma, tādās jomās, kā izglītība, aprūpe, veselība un cilvēku ar invaliditāti transportēšana ir ieviestas vairākas priekšrocības un iespējas. Manāmi uzlabojusies ir ekonomiskā palīdzība, kas tiek nodrošināta dažādu pabalstu 117

119 formā mātēm, kurām ir bērni ar invaliditāti. Tā rezultātā notikušas ievērojamas izmaiņas. Tomēr ir skaidrs, ka pielietotā prakse, kas ir paredzēta, lai aizsargātu cilvēkus ar invaliditāti, kuri nepiedalās ražošanā, neveicinās to ģimeņu ekonomisko atgūšanos, kurās kāds no ģimenes locekļiem ir cilvēks ar invaliditāti Ģimeņu, kurās ir bērni ar invaliditāti psiholoģisks raksturojums. Cilvēks ar invaliditāti var būt vai nu faktors, kas uzlabo ģimenes izturību vai galvenā problēma, kas bojā ģimenes dinamiku. Pārskats par šķiršanās lietām atklāj augstus rādītājus tieši starp ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti. ABK, kurš ir viens no pirmajiem ÖZEV dalībniekiem, ir 12 gadus vecs indivīds, kuram ir spastikas traucējumi. Viņa māte gada 8.jūnijā izdarīja pašnāvību. Šis ir patiess stāsts. Neatkarīgi no pašnāvības iemesla, ir ārkārtīgi svarīgi, lai ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, saņemtu psiholoģisku atbalstu. Ģimenes tiek psiholoģiski ietekmētas vairāku iemeslu dēļ, ieskaitot sevis vainošanu par kļūdām, kuras viņi būtu varējuši paveikt, vai pieņemot, ka bērns ir viņu darbību rezultāts. Bērnu salīdzināšana ar viņa vienaudžiem, un nespēja vienlīdzīgi sadalīt atbildību par bērnu starp ģimenes locekļiem ir faktori, kuri veicina psiholoģiskas problēmas. Sākotnēji cilvēks ar invaliditāti tiek uztverts ļoti atšķirīgi. Parasti šī uztveršana saistās ar šoku. Šī procesa laikā, ģimenei būtu veselīgā veidā jāpārvar šis šoks. Ar laiku ģimene pielāgojas šai situācijai, taču dažas situācijas un notikumi ir cēloņi ģimenes nogurumam no dzīves. Daudzās ģimenēs iestājas apjukums, dēļ neskaitāmajiem jautājumiem. Šis process ir nogurdinošs un finansiāli postošs. Drīz vien viņi atklāj, ka nav vieni paši un daudzās ģimenēs ir bērni ar līdzīgām problēmām. Šāda fakta aptveršana nodrošina psiholoģisku atvieglojumu ģimenē Invaliditātes grupas no ģimeņu perspektīvas Kā zināms, pastāv 5 invaliditātes grupas, tās ir psihiskā, ortopēdiskā, dzirdes, redzes un valodas-runas. Visizplatītākā grupa Turcijā ir cilvēki ar ortopēdiskajiem traucējumiem. 118

120 Tabula 4.8. Invaliditātes koeficienti Turcijā Ortopēdiski traucējumi Redzes traucējumi Dzirdes traucējumi Valodasrunas traucējumi Garīgi traucējumi Turcijā 1,25 0,60 0,37 0,38 0, vecuma grupa 0,64 0,33 0,20 0,46 0, ,77 0,36 0,29 0,43 0, ,21 0,45 0,32 0,42 0, ,26 0,46 0,35 0,31 0, ,39 0,62 0,35 0,26 0, ,79 0,91 0,41 0,30 0, ,80 1,56 0,77 0,41 0, ,94 2,98 1,70 0,39 0,31 Pilsēta 1,09 0,52 0,32 0,33 0,38 Lauki 1,49 0,73 0,45 0,46 0,64 Vīrieši 1,48 0,70 0,41 0,48 0,58 Sievietes 1,02 0,50 0,33 0,28 0,38 Kā redzams tabulā, visizplatītākā grupa ir ar ortopēdiskiem traucējumiem, turpretim grupa ar dzirdes traucējumiem ir vismazāk izplatītā grupa. Katra veida invaliditāte saistīta ar noteiktām grūtībām. Viena no ģimenes vēlmēm ir salīdzināt sava bērna invaliditāti ar citām invaliditātes grupām. It īpaši tad, ja ir dubultā invaliditāte, piemēram, garīgā un fiziskā, kas ir vissarežģītākās un problemātiskākās. Tabulā nav norādīta dubultā invaliditātes grupa. Tomēr jāteic, ka tiem, kuriem ir psihiski traucējumi, visbiežāk ir arī ortopēdiski traucējumi. Šādās situācijās novērojams ģimeņu izmisums. 119

121 Vitāli svarīgi šīm ģimenēm ir redzēt, ka bērniem ir darba iespējas. Pēc ilglaicīgas cīņas pret slimībām un sarežģījumiem, viņu spēja gūt finansiālu ietekmi, ir aptuveni līdzvērtīga invaliditātes mazināšanai. Šis ģimenēm ir ārkārtīgi svarīgs fakts. Taču daudz ģimeņu, kurās ir bērni ar invaliditāti, nevar izbaudīt šo sajūtu. Tie, kuriem ir bērni ar psihiskiem traucējumiem, saprot, ka tādas spējas, kā domāšana un ideju attīstīšana ir ļoti svarīgas. Viņiem ir cerības un vēlmes attiecībā uz bērniem. Kā zināms, bērni ar ortopēdiskiem trūkumiem ģimeni apgrūtina vairāk, jo cilvēks ar invaliditāti saskaras ar lielākām problēmām, nekā cilvēki ar psihiskām problēmām. Tiek novērots, ka indivīdiem ar ortopēdiskiem trūkumiem, kas lielāko daļu laika pavada mājās, parādās arī garīgi saasinājumi. Ģimenēs, kurās aug bērns ar redzes invaliditāti aptver, ka viņu spēja redzēt ir ļoti svarīga. Akadēmiskā līmenī veiktu pētījumu rezultātā secināts, ka redzes trūkumi neietekmē negatīvi, jo cilvēki ar redzes trūkumiem ir grupa, kurai ir vislielākās priekšrocības profesionālajā dzīvē. Bieži tiek minēts, ka persona, kas zaudē redzes spējas, gūst paaugstinātas garīgās spējas. Turpinot dzīvot un rūpēties par cilvēku ar redzes trūkumiem, kuram ir arī garīgas problēmas tiek uzskatīts par pozitīvu soli ģimenē. Taču liela daļa materiālu, kurus izmanto cilvēki ar redzes defektiem, ir atšķirīgi. Atbalsts ārpus ģimenes, izglītības procesa laikā ir ļoti neadekvāts. Noteikti ir jāpārliecinās, ka viņi tiek apmācīti, izmantojot pilnībā atšķirīgus paņēmienus un materiālus. Ģimenes, kurās dzīvo cilvēks ar runas-valodas defektiem visproblemātiskāko laiku piedzīvo pašā sākumā. Ģimenei paredzams nogurdinošs un garš process, tiek sagaidīts, ka pēc 2 gadu vecuma bērns uzsāks runāt. Runas defekti vai nerunāšana pilnībā rada apjukumu ģimenē. Bērna garīgā attīstība, kas nodrošina nepiemērotu reakciju, sāk paralēli pasliktināties. Indivīdam, kurš nav spējīgs runāt, neveiksies komunikāciju procesā, jo viņš/viņa par spīti pūliņiem, nespēj uzsākt savstarpēju mijiedarbību. Tas negatīvi ietekmēs visu ģimeni. Apstākļi indivīdiem ar dzirdes defektiem ir līdzīgi tiem, kādus izjūt indivīdi, ar runas-valodas defektiem. Ir zināms, ka cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, 120

122 neattīstās runas spējas, ja vien viņi nesaņem atbilstošu ārstēšanu vai neizmanto dzirdes aparātus. Datu ierobežotais daudzums, kas saistās tieši ar dzirdes invaliditātes komunikāciju, ierosina vairākas citas problēmas Daži cilvēku ar invaliditāti ģimeņu piemēri gadījuma analīze Turcijas Cilvēku ar invaliditāti izglītības un Solidaritātes Fonds ir fonds, kas nodrošina izglītību un atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, kopš gada. Daudzo pētījumu laikā, fondam ir izdevies satikt tūkstošiem ģimeņu. 1. Gadījums: F. Ç ir 27 gadus vecs students, kuram ir vidēji garīgie traucējumi un epilepsija, un viņš saņem invaliditātes pensiju, kas ir noteikta ar likumu Nr Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Izglītības un Solidaritātes Fonds piedāvāja viņam reģistrēties Noliktavu personāla kursos, pēc kuru beigšanas darbu garantēja organizētājs sadarbības partneris Turcijas Nodarbinātības Aģentūra. Taču ģimene noraidīja šo piedāvājumu. Iemesls bija invaliditātes apjoma samazināšana, kura tika piešķirta, ņemot vērā likumā Nr.2022 noteikto. Viens no iemesliem ir neticība privātajai industrijai no ģimenes puses, ja runa ir par viņu bērna ar invaliditāti nākotni. Pašreiz students saņem ikmēneša pensiju TL 180 apmērā, bet tie, kas ir uzsākuši dalību kursos un pašreiz strādā, saņem ikmēneša algu TL 380 par nepilna laika darbu. Šo situāciju, kas no ārpuses varētu šķist samērā pievilcīga, iespējams skaidrot ar valsts garantijām, kas nodrošina ilglaicīgu pabalstu, kas ilgākā laika posmā kompensētu īsā laikā gūstamo peļņu. Līdz ar to, ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, drīzāk neatbalsta ideju, ka viņu bērni strādātu privātā nozarē. Ņemot vērā kulturālos un reliģiskos aspektus, Turcijas iedzīvotāji labprātāk paši aprūpē savus bērnus. Līdz ar to, nākamais rezultāts ir Turcijas privātās industrijas apstākļi. Skarbā cilvēkresursu izmantošana privātajās kompānijas, kas cieš neveiksmes, rada vislielākās šaubas šajos cilvēkos. Viņi drīzāk izvēlas vietas, uz kurām var paļauties, taču samaksa tajās ir mazāka. 121

123 2. Gadījums: Y.K. ir 30 gadus vecs students, kurams ir sociālās adaptācijas traucējumi un viegli garīgie traucējumi. Sakarā ar tēva nāvi, aprūpi nodrošina māte. Mātes ienākumi ir no pensijas un sociālās apdrošināšanas, kas tiek saņemta no bijušā vīra. Y.K. regulāri lieto nomierinošus līdzekļus. Viņš veiksmīgi pabeidza Eiropas Savienības finansēto arodizglītības apmācības kursus. Taču pēc kursu beigšanas, viņš nevarēja nekur strādāt vai nodibināt uzņēmējdarbību, kas nozīmē, ka finansiāli viņš no savas izglītības negūst labumu. Viņš veiksmīgi pabeidza arī Noliktavas personāla kursus, pēc kuru beigšanas tiek nodrošināts darbs. Neskatoties uz to, viņš neuzsāka darbu un turpināja savu dzīvi, kā iepriekš. Fakts, ka viņš nenovērtē iespējas, kaut arī tās viņam ir bijušas vairākas, ir tā vērts, lai to izpētītu. Ģimenes sniegtā aizsardzība bieži vien novērš cilvēka ar invaliditāti spēju nostāties uz savām kājām. Katram cilvēkam ar invaliditāti ir sava komforta zona, kura ir daudz attīstītāka, nekā veseliem cilvēkiem. Cilvēki ar invaliditāti labprātāk izvēlas palikt šajās komforta zonās, kaut arī daži no apstākļiem varētu būt traucējoši. Viņus traucē jauni notikumi un jaunas situācijas. Parasti šis aspekts attiecībā pret nodarbinātību tiek ignorēts. Visbiežāk darba devēji min: Darbs ir, bet cilvēki ar invaliditāti darbinieki to nedara! Viens no pamata cēloņiem ir pārlieku liels aizsardzības nodrošinājums no ģimenēm. 3. Gadījums: M.E. ir 25 gadus vecs cilvēks ar invaliditāti ar viegliem garīgiem traucējumiem. Kopš fonda dibināšanas brīža, viņš ne mirkli nav pārtraucis savas saistības ar to. Viņš savu darbu uzsāka fondā, kurā sākotnēji viņš bija students. Viņš ļoti cītīgi strādā un lieliski pilda savus pienākumus. Īpaši interesējas par dzīvniekiem, līdz ar to, fonda dārzā viņš audzē vairākus mājdzīvniekus. Šie dzīvnieki ir- sugas suņi, sugas putni, vistas, dzīvnieki un zivis. Tādā veidā viņš ir radījis arī komerciālu aspektu, piemēram, pārdodot vistu olas, šķirnes baložus. Būtu jāizpēta, kā pieķeršanās dzīvniekiem noveda viņu līdz nodarbošanās veidam, ar kuru viņš gūst ienākumus. M.E. netiek aizsargāts no 122

124 ģimenes puses. Šis ir skaidrs piemērs tam, kā indivīds, kurš darbojas patstāvīgi, spēj nodibināt uzņēmējdarbību un radīt ienākumus. 4. Gadījums: O.A. ir sieviete ar vidējiem garīgiem traucējumiem. Lai iegūtu darbu, viņa piedalījās ÖZEV rīkotajos profesionālās izglītības kursos. Viņas tēvs nomira un viņa, kopš gada piedalās ÖZEV organizētajos kursos. Nesen viņa pabeidza Noliktavas personāla kursus, kas sniedza darba garantiju, un uzsāka strādāt nepilna laika darba vietā. Tiek uzskatīts, ka šāda izaugsme pozitīvi ietekmēja ģimeni, tieši psiholoģiski un ekonomiski. Kaut arī alga nebija tik liela, kā minimālā alga, tika novērots, ka tā tika uzlabots viņas pašnovērtējums. Studentei, kurai pirms tam bija problēmas uzsākt sarunu ar svešiniekiem, bija attīstījusi drosmi, kas palīdzēja sabiedriskajā dzīvē. Šis gadījums apstiprina hipotēzi par to, ka trūkumus, kas ir radušies invaliditātes dēļ, iespējams mazināt, ja tiek iegūts darbs, kas izskaidro to cilvēku ar invaliditāti pašpārliecinātības uzlabošanos, kuri uzsākuši darbu. Atsauces Statistikas dari un tabulas tika iegūtas no Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Pētījumu galvenajiem Rādītājiem 123

125 5. NODAĻA CILVĒKU AR INVALIDITĀTI IEROBEŽOJUMI ATTIESĪBĀ UZ SABIEDRISKO DZĪVI UN PROFESIONĀLO IEMAŅU ATTĪSTĪBU Apvienoto Nāciju Organizācija cilvēkus ar invaliditāti definēja, kā tos, kuri nespēj veikt tādus pienākumus, kādus būtu nepieciešams veikt savā personīgajā dzīvē vai sabiedriskajā dzīvē, iedzimtu vai vēlāk iegūtu fizisko vai garīgo spēju traucējumu dēļ (Hazer and Gül, 2008:1197). Tā kā cilvēks bez iedzimtiem trūkumiem uztver invaliditāti un cilvēku ar invaliditāti problēmas, kā kaut ko nepazīstamu, tad tās netiek pieņemtas sabiedrībā. Patiesībā ikviens indivīds,iespējams, var kļūt par cilvēku ar invaliditāti. Tieši tādēļ sabiedrībai būtu svarīgi, lai cilvēkiem ar invaliditāti paredzētā sociālā politika apsvērtu jebkurus apstākļus un būtu saskaņā ar esošo stāvokli. Viens no svarīgākajiem cilvēku ar invaliditāti ierobežojumiem, kas saistās ar sabiedrisko dzīvi, visdrīzāk esam mēs. Ko tieši cilvēkam ar invaliditāti nozīmē sabiedriskā dzīve? Došanās uz kino, pusdienošana kafejnīcā, bumbas spēlēšana vai došanās ārpus telpām un svaiga gaisa elpošana? Šādas darbības pildīt ir iespējams tiem, kuriem nav fizisku traucējumu. Bet cik daudz no tā visa var pildīt tie, kuri no visas sabiedrības veido12.29 % un savas invaliditātes dēļ ir atšķirīgi? Laikā pirms pašvaldību vēlēšanām, visi kandidāti piesaka savus projektus un plānus attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti. Taču pēc vēlēšanām šie plāni un projekti tiek aizmirsti, jo cilvēki ar invaliditāti nespēj nokļūt pat mēra birojā, lai atgādinātu par solīto. Ikviena pašvaldība paziņo, ka tā ir sociāla pašvaldība, bet kurā gan pašvaldībā cilvēkiem ar invaliditāti ir iespējams atrisināt savas nepieciešamības bez citu cilvēku palīdzības? Iespējams, ka vajadzētu aizsiet vadībai acis vai arī likt viņiem apsēsties ratiņkrēslā un pajautāt viņiem, lai parāda, kādu sabiedrisko dzīvi viņi iztēlojas šiem cilvēkiem ar invaliditāti, ņemot vērā nopietno situāciju. Bet vai tad kaut kas mainīsies? Visdrīzāk, ka nē. Vadītāji un varas iestāžu darbinieki izveidos sarakstu ar šiem cilvēkiem nepieciešamo likumu izveidi, taču dzīvē tie nekad 124

126 netiks īstenoti. Manuprāt, nevienam nav drosmes pateikt, ka karalis ir kails. Tāpēc, ka problēmas visdrīzāk tiks pamanītas tad, ja stingri tiks uzraudzīts, vai likumi tiek vai netiek pieņemti. Jā, problēmas varēs ieraudzīt, bet, lai tās novērstu, par to ir jāmaksā, un, lai maksātu, nepieciešama nauda. Domāju, ka tas arī rada vislielākās bažas. Mēs (Turcija) esam sociāla valsts, un paralēli mums ir jāņem vērā savas budžeta iespējas. Mēs organizējam lieliskas uzņemšanas ballītes un jaukas ceremonijas, vēlēšanu kampaņu laikā mēs rīkojam iespaidīgas uguņošanas, taču mēs pat nespējam ierīkot tualetes cilvēkiem ar invaliditāti pilsētu centros. Viņi pat nevar iekāpt autobusā. Diemžēl cilvēku ar invaliditāti sabiedriskā dzīve ir ļoti ierobežota. Viņi taču ir cilvēki ar invaliditāti, kāpēc gan viņiem vajadzētu iziet no mājas, kādēļ viņiem vajadzētu doties uz kino un, kāpēc gan viņiem būtu kas jālasa? Tiek piešķirts ratiņkrēsls, lai palīdzētu viņiem pielāgoties sabiedriskajai dzīvei, un auto stāvvietās vienmēr tiek norādīta vieta arī cilvēkiem ar invaliditāti, to mēs vienmēr atceramies. Atliek tikai paņemt krītu, vai krāsas spainīti un uz zemes uzvilkt līniju, tas arī viss, darbs ir padarīts bez maksas. Taču mēs nekad nepavaicājam, kā viņi varēs atļauties mašīnu un to atstāt stāvvietā, ja viņiem nav iespējams pat lasīt, vai mūsu valstī (Turcijā) strādāt. Cilvēku ar invliditāti apkalpojošie pārvietošanas līdzekļi patiesībā ir viens no faktoriem, kas cilvēku ar invaliditāti sabiedrisko dzīvi vēl vairāk ierobežo. Tas ir tādēļ, ka tikai viņi var vadīt šos transportlīdzekļus un, lai ar ko arī citi nerunātu, tas viennozīmīgi nebūs šoferis, līdz ar to arī rodas vientulības sajūta un atstumtības sajūta no sabiedrības. Atsvešināšanās, plaši izsakoties, attiecas uz indivīdu harmonijas samazināšanos attiecībā pret vidi, vides ietekmes mazināšanu attiecībā pret indivīdu, pakāpeniska šīs kontroles un pielāgošanās samazināšanās un vientulības un izmisuma sajūta. (Havle, 2009). Cilvēki bez fiziskiem trūkumiem var piedzīvot psiholoģisku sabrukumu, piedzīvojot atsvešināšanos no sabiedrības un grupas, cilvēkus ar invaliditāti tas var ietekmēt vēl vairāk. Cilvēka uzvedības apgūšanas process, tā, lai būtu pašam piemērots, tiek saukts par socializēšanos. Socializēšanās process sākas ar dzimšanu un tas ir process, 125

127 kas ietver izglītību, savas kultūras apgūšanu, un tās nodošanu tālāk, nākamajām paaudzēm. Ģimene, reliģiskas institūcijas, draugu grupas, sporta aktivitātes, masu komunikācijas ierīces un darba vide, tas viss ietilpst šajā procesā (Özkalp, 2005). Socializācija ir mehānisms, kas nodrošina cilvēkam iespēju adaptēties sabiedrībā, kurā cilvēki atrodas sabiedrības kultūras pieņemšanas kārtā. Socializācijas pieejas tiek iedalītas divās kategorijās sabiedriskajā un individuālajā. Socializācija no sabiedriskās perspektīvas ir individuāla adaptācija organizētam dzīvesveidam, kādā tiek dzīvots pēc kultūras apgūšanas. Socializācija ir process process, kura veidošanā indivīds piedalās kopš dzimšanas brīža. (Söğüt, 2006) Problēmas, kas saistītas ar cilvēka ar invaliditāti aktīvu dalību sabiedriskajā dzīvē Pirms turpināt apskatīt regulas, kas attiecas uz cilvēku ar invaliditāti sabiedrisko dzīvi, vispirms mums jāapskata situācija mūsu valstī (Turcija). Tālāk tiek uzskaitītas tās problēmas, ar kurām Turcijā saskaras cilvēki ar invaliditāti, kas ir raksturīgas valstij, kura attīstās (Şahin, 2004): Cilvēka ar invaliditāti sabiedriskās dzīves atbalsts, piemēram, ierobežojumi saistībā ar ēku izbūvi, neesošās iespējas gūt labumu no sabiedriskā transporta pakalpojumiem un neadekvātās darba iespējas. Cilvēkiem ar invaliditāti pastāv arī grūtības iegūt viņiem pienākošos izglītību. Nespēja sniegt izglītības iespējas atkarībā no invaliditātes veida (piemēram, privātās skolas cilvēkiem ar redzes traucējumiem) un apgrūtinošās izglītības gūšanas iespējas dēļ fiziskām vai finansiālām grūtībām, joprojām ir augoša problēma. Cilvēki ar invaliditāti gūst ļoti mazu atbalstu, lai viņi spētu dzīvot patstāvīgi. Svarīgi patstāvības aspekti ir darba iespējas un pārliecība par saviem spēkiem. 126

128 Sociālo pakalpojumu sniegšanas turpināšanai svarīgi ir nodrošināt cilvēku ar invaliditāti sociālās apdrošināšanas iespējas, un iespējas iegūt aprīkojumu, kas pilda cilvēka ar invaliditāti balsta funkcijas, piemēram, bioprotēzes, protēzes un ratiņkrēslus. Ļoti svarīgi ir likvidēt ierobežojumus ēkās, konkrētāk, pārvietošanos un navigācijas iespējas celtnēs, sākot jau ar veselības pakalpojumu sniegšanas iestādēm. Slīdošas grīdas, šauras durvis un kāpnes bez margām ir tikai daži no šķēršļiem, kas cilvēkam ar invaliditāti ar grūtībām jāpārvar, pat tad, ja cilvēkam bez fiziskām problēmām, nav grūtību šādos apstākļos pārvietoties. Viss augstākminētais norāda, ka tām grupām, kuras nav cilvēki ar invaliditāti, ir vislielākā ietekme attiecībā pret sabiedrisko dzīvi un cilvēku ar invaliditāti socializēšanās iespējām. Lai mazinātu šos šķēršļus cilvēka ar invaliditāti sabiedriskajā dzīvē, ir nepieciešams iepazīties ar tiem procesiem, kas ietekmē cilvēka spējas integrēties sabiedrībā, kā arī analizēt tos. Cilvēkiem ar invaliditāti šie procesi ir šādi: Ģimenes Institūts a) Ģimenes Institūts b) Pieejamība c) Nodarbinātība d) Sabiedriskās Aktivitātes e) Cilvēka ar invaliditāti pārstāvēšana f) Cilvēki ar invaliditāti Ģimene ir mazākā sabiedrības vienība un tās loma dzīvē ir ļoti svarīga. Vecāki ģimenē veido modeli, kurā katram ir sava loma. Ģimenē vecāki sagatavo savus bērnus sabiedriskajai dzīvei, mācot viņiem sabiedriskās normas un vērtības, kā arī dzimuma lomas savu bērnu socializēšanās procesa laikā. (D.P.T.;2001:7). Ģimene ir vieta, kur bērni apgūst pirmo sabiedrisko pieredzi. Ģimenes nozīme 127

129 bērnam var tikt aplūkota no dažādiem viedokļiem. Pirmkārt, ģimene sniedz bērnam piederības sajūtu. Otrkārt, pēc bērna piedzimšanas, katrā ģimenē par viņu tiek izrādīta interese, mīlestība un līdzjūtība. Mātes dedzīgā mīlestība pret bērnu ir spēks, kas palīdz bērnam un virza viņu uz priekšu visu turpmāko dzīvi. Treškārt, ģimene nodrošina pastāvīgas rūpes, nodrošinot bērna attīstību. (Erkan;1995:8) Pētījumi par bērna pielāgošanos sabiedriskajai dzīvei norāda, ka vissvarīgākā ir ģimenes sākotnējā ietekme. Bērni, kas aug ģimenē, kur galvenais ir mīlestība, sapratne un interese, attiecībā pret saviem draugiem un apkārtējiem šādi bērni būs saprotošāki, pašpārliecinātāki, atbalstošāki un izpalīdzīgāki. Pretēji būs ar bērniem, kuru ģimenē dominē kontrole, vai nekonsekventa vēlme likt citiem pieņemt viņu naidīgo uzvedību. Pienākumi, kurus uzņemsies ģimene ar bērniem, kuriem ir invaliditāte un atbalsts šīm ģimenēm sniegs lielu ietekmi cilvēka ar invaliditāti sabiedriskās dzīves uzlabošanā. Cilvēku ar invaliditāti pieņemšanai no vecāku puses ir četri posmi: Noliegšana: Šoka stāvoklis, kura laikā vecāki nepieņem, ka viņu bērni ir ar invaliditāti, Izmeklējumi: Periods, kad vecāki ved savus bērnus uz citām iestādēm, lai pierādītu, ka viņu bērns nav ar invaliditāti. Skumjas un vainas apziņa: Periods, kurā vecāki skumst un bēdājas par savu bērnu invaliditāti. Vecāki mēdz vainot sevi vai viens otru šajā laikā, Pieņemšana: Laiks, kurā vecāki pieņem faktu par bērna invaliditāti. Taču viens vai pat abi vecāki var arī nesasniegt šo posmu un palikt vienā no iepriekšējiem posmiem (Oto,1999:224). Ņemot vērā šos faktorus, vecāki savus bērnus emocionāli, psiholoģiski vai savādākā veidā atstāj ārpus sabiedriskās dzīves. Daudzas ģimenes netic, ka viņu bērni varētu gūt kādus panākumus profesionālajās apmācībās un 128

130 rehabilitācijās. Nav tādu mācību, kas varētu vairot ģimeņu pārliecību par savu bērnu spēkiem un sniegt iespēju cilvēkiem ar invaliditāti piedalīties profesionālajā apmācībā un rehabilitācijas programmās (ozida.gov.tr). Gandrīz tāda pati reakcija ģimenēs ir attiecībā pret invaliditātes iestāšanās gadījumiem pēc piedzimšanas. Vissvarīgākais aspekts ir invaliditātes esamības pieņemšana. Neviena ģimene nevēlas, lai kas tāds notiek ar pašu ģimenes biedriem, ne iedzimtā ceļā, ne arī dzīves laikā. Ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti ir nepieciešams atbalsts. Sociālais atbalsts visvairāk ir nepieciešams vecākiem. Ģimenei jāzina, ka viņi nav vieni un, ka tas nav ne kauns, ne arī kas krimināls, ja ģimenē ir bērns ar invaliditāti. Šādā veidā ģimene var pavisam vienkārši virzīt savu bērnu sabiedrībā un palīdzēt viņiem socializēties Pieejamība Pieejamība ir ļoti svarīgs faktors cilvēku ar invaliditāti dzīvē, attiecībā uz dalību sabiedrībā, zinātnē, apmācības un ekonomiskajās aktivitātēs (Seyyar, 2001:225). Vislielākās cilvēku ar invaliditāti problēmas mūsu valstī (Turcija) ir pieejamība un izmantojamība. Pamata izglītības iespējas, neatkarīgi no invaliditātes, ir katra Turcijas iedzīvotāja valsts garantētas tiesības. Bet 36,3 % cilvēku ar invaliditāti, kas attiecas uz 12.29% visas populācijas ir analfabēti. Tas norāda, ka cilvēki ar invaliditāti ir nevis cilvēki ar trūkumiem, bet gan ierobežoti cilvēki. Patiesībā, daudzās situācijās invalīdus varētu pat nosaukt par oficiāli atzītiem invalīdiem (Çakmak, 2006). Tādēļ viņi var cīnīties par savām tiesībām. Turcijas izglītības programmas ir vispārēji strukturētas un nav izveidotas ņemot vērā cilvēku atšķirīgās iezīmes (ozida.gov.tr). Gazas Universitātē gadā veiktajā pētījumā par cilvēku ar invaliditāti pilsētas iespēju izmantojamību atklājās, ka 81% no viņiem nevar piekļūt sabiedriskām vietām vai atklātām zonām. Cilvēku ar redzes invaliditāti koeficients bija 86%. 129

131 81% cilvēku ar invaliditāti norādīja, ka viņiem nav iespēju izmantot sabiedrisko transportu un 86% uzsvēra, ka viņiem nav iespēju piedalīties sporta aktivitātēs (Atıcı, 2007). Pastāvīga pieeja vai cilvēku ar invaliditāti izglītības iestāžu apmeklēšana ir principā neiespējama. Viņu socializācijai vitāli svarīga ir pieeja sabiedriskajai videi. Liela daļa sabiedrisku pasākumu notiek ārpus mājas. Lai cilvēki ar invaliditāti varētu apmeklēt sporta aktivitātes, kino, lai varētu ceļot, apmeklēt izklaidējošus pasākumus, bibliotēkas un lūgšanu namus, būtu jānodrošina piekļuve šīm ēkām. Mums savas pilsētas ir jāveido tā, lai tās būtu pieejamas un piemērotas sabiedriskajai dzīvei. Pilsētas, kuras tiek vadītas veicinot sabiedrības izpratni un neliekot cilvēkiem sajust atsvešinātību, iedrošina cilvēkus. Tas nodrošina pilsētniekiem tādu dzīvi, kuras laikā viņi var būt mierā ar sevi un apkārtējo vidi. (Tomambay,1999:325) Nodarbinātība Cilvēkiem ar invaliditāti ir ļoti svarīgi nokļūt darba vidē, ne tikai socializācijas dēļ, bet ekonomiskās pašapziņas celšanas dēļ. Kamēr darba fenomens sākotnēji attiecās tikai uz fizisko nepieciešamību piepildīšanu, papildus tas spēj apmierināt arī cilvēka sociālās nepieciešamības. Līdz ar šo progresu, ļoti populārs ir kļuvis darbs saistībā ar nodarbinātību. (Güzel, 2008:20). Uzņēmējdarbības vidē iespējams nodibināt jaunas draudzības un gūt gandarījumu, darot kaut ko noderīgu sabiedrībai paša spēkiem. Uzsākot savas gaitas uzņēmējdarbībā, cilvēkiem ir konkrētas vēlmes un cerības. Tajās ietilpst (Silah, 2005: 35): Darba vieta ir tur, kur iespējams satikt jaunus cilvēkus un jaunus draugus un veidot komunikāciju. Tādējādi tas nāk par labu arī sabiedriskajām prasmēm, piemēram, prasmei sadarboties un dalīties. 130

132 Darbs nodrošina stāvokli sabiedrība gan darbiniekam, gan viņa/viņas ģimenei, Darbs ir galvenais pašcieņas uzlabošanas avots, kā arī gandarījuma sajūtas avots, darot ko nozīmīgu sabiedrības labā, Darbam ir viena no svarīgākajām lomām piederības un identitātes sajūtas nodrošināšanai. Personīgās identitātes veidošanā, svarīga ir nepieciešamo zināšanu, prasmju un talanta struktūras izveidošana, Darbs piepilda vēlmi dzīvot kādā noteiktā kārtībā, Darbs nodrošina materiālo pamatu, un kalpo kā brīvības noteicošais faktors. Šādā gadījumā ļoti svarīgs ir darba veids un profesionālās socializēšanās fenomens Sabiedriskās Aktivitātes Cilvēkiem ar invaliditāti paredzētās sabiedriskās aktivitātes parasti ir ierobežotas. Sociālo aktivitāšu skaitu, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkam ar invaliditāti iejusties sabiedrībā un otrādi, noteikti būtu jāpalielina. Gluži kā universitātes pavasara festivālu organizēšanu, arī organizācijas, kuras specializējas cilvēku ar invaliditāti apkalpošanā un kur tiek veicināti cilvēku ar invaliditāti veiksmes stāsti, organizētas sporta sacensības, teātra izrādes, kā arī viņu produktu izpārdošanu stendos, šādus pasākumus varētu organizēt visās provincēs. Sociālās atbildības kampaņas iespējams organizēt ar sponsoru piesaistes palīdzību. Šādā veidā būs iespējams darba devējiem iepazīties ar cilvēkiem ar invaliditāti, taču pats svarīgākais, šādā veidā cilvēki ar invaliditāti varēs parādīt sabiedrībai, ko viņi ir spējīgi paveikt Cilvēku ar invaliditāti pārstāvēšana Vēl viens iemesls, kādēļ cilvēkiem ar invaliditāti ir sarežģītāk pilnībā piedalīties sabiedriskajā dzīvē ir fakts, ka sabiedrībā viņi netiek pārstāvēti. Mūsu valsts iedzīvotājus Turcijas Lielajā Valsts Asamblejā (TBMM) pārstāv 550 deputāti. Tikai vienam no visiem deputātiem ir redzes traucējumi. Sabiedrības daļai, ar 131

133 koeficientu 12,29% no visiem iedzīvotājiem, ir tikai viens deputāts ar invaliditāti. Cilvēku ar invaliditāti izglītības iespēju nepietiekamība ir viens no indikatoriem, kāpēc viņi nespēj gūt labumu birokrātiskajā procesā. Vēl viens (un visefektīvākais) cilvēku ar invaliditāti pārstāvēšanas veids ir nevalstiskās (sabiedriskās) organizācijas. Sabiedriskās organizācijas to modernajā izpausmē attiecas uz tās sabiedrības daļu, kura paliek ārpus sabiedrības, vai ārpus valsts. Šo terminu varētu definēt, kā sabiedrisko attiecību tīklu, kas nevar būt paredzēts centrālai kontrolei, vai hierarhija, ja mēs vēlamies izteikt plašākā nozīmē (Karakurt, 2004). Tā ir sabiedriska pieeja, kas darbojas bez piesaistīšanas galvenajai vai vietējai pašvaldībai. Nevalstiskās organizācijas (NVO)) uzņemas atbildību atrast, noteikt un atrisināt izplatītākās problēmas savā darbības zonā, kuras nav pieejamas galvenajai vai vietējām pašvaldībām (Okutan, 2008:93).NVO nepieciešamās īpašības to darbību laikā, ir šādas (Bektaş and Yılmaz, 2004:264): Brīvprātīga darbošanās un uzupurēšanās, Kaut kā piedāvāšana sabiedrībai un mērķtiecīgs ieguldījums sabiedrības labā, Kļūšana par ekspertu atvērtā un konkrētā jomā, Sabiedrisko nepieciešamību piepildīšana, un Centieni piepildīt īpašās prasības. Cilvēku ar invaliditāti NVO sfērā pašreiz ir manāma dezorganizācija. Cilvēku ar invaliditāti Lietu Biroja mājas lapā redzams saraksts ar 360 asociācijām un fondiem, kas darbojas kā organizācijas, nodrošinot pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Sakarya provincē sarakstā redzamas asociācijas, bet Sakarya atrodas vairāk kā 30 asociācijas un fondi, kuri ir bijuši, vai tikuši dibināti, ar mērķi strādāt cilvēku ar invaliditāti labā. Rodas neskaidrības saistībā ar šo asociāciju mērķiem un darbībām, kuras pat nesadarbojas ar ÖZIDA, kas nodarbojas ar valsts politikas kārtošanu saistībā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Vairākas šīs 132

134 organizācijas ir tikai formālas un tās neveic nekādas darbības cilvēku ar invaliditāti dzīves apstākļu uzlabošanai. Pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs un cilvēku ar invaliditāti pārstāvniecībā manāmas neskaitāmas problēmas. Ir ļoti nepieciešams pieņemt attiecīgus likumus. Nepieciešams sekot līdzi šādām asociācijām un fondiem, kā arī jānodrošina cilvēku ar invaliditāti pārstāvniecība sabiedrībā. Jānosaka konkrēti kritēriji, un asociācijas, kuras neatbilst kritērijiem būtu jāslēdz. Šāda nenoteiktība var negatīvi ietekmēt cilvēku ar invaliditāti tēlu sabiedrībā Cilvēku ar invaliditāti spēja pieņemt sevi Pētījumos, kas veikti par cilvēkiem ar invaliditāti, ir atklāts, ka 74% cilvēku ar invaliditāti sevi uzskata par savādākiem, nekā citi, un 45% sevi uzskata par piederīgiem minoritātei. Daži cilvēki ar invaliditāti uzskata, ka viņu fiziskie trūkumi būtiski neietekmē viņu iespējas rūpēties par sevi un izteikties. Lai arī nav daudz tādu cilvēku ar invaliditāti, tomēr ir arī tādi, kas savu invaliditāti uzskata par iespēju, kā pilnveidot savu dzīvi (Şahin,2004). Galvenais faktors, kas ierobežo cilvēku ar invaliditāti iespējas attiecībā uz socializāciju un sabiedrisko dzīvi, ir fakts, ka viņi redz un arī pieņem kā likteni to, ka tiek ignorēti, kā arī izstumti no sabiedrības Cilvēku ar invaliditāti ierobežojošie faktori saistībā ar pamata un profesionālo izglītību Sasniegumi un izglītības tiesību izmantošana ir ļoti svarīgs cilvēku ar invaliditāti socializēšanās faktors. Cilvēkiem pastāv iedzimtas atšķirības un nevienlīdzības saistībā ar viņu prāta spējām. Tomēr sociālās valstīs šīs iedzimtās nevienlīdzības iespējams mazināt ar iespēju vienlīdzību un godīgu izturēšanos. Reizēm šīs atšķirības var pieaugt izglītības iespēju nevienlīdzības dēļ. Vide, kādā atrodas bērns sākuma posmā un nodrošinātās izglītības kvalitāte ietekmēs viņa/viņas nākotnes sasniegumus un viņu dzīvesveidu, kā arī valsts nākotni (Senemoğlu;1997:22). 133

135 Konstitūcijas 10. punktā atrodams šāds nosacījums: Likuma priekšā ikviens ir vienlīdzīgs, un netiek diskriminēts ne valodas, rases, krāsas, dzimuma, politisko uzskatu, filozofiskās pārliecības, reliģijas un citu pārliecību dēļ. Atsevišķai personai, ģimenei, grupai vai klasei netiek piešķirtas privilēģijas. Sabiedriskajām organizācijām un vadības pārstāvjiem noteikts rīkoties saskaņā ar likumiskās vienlīdzības principiem. Kā tas redzams, Konstitūcijā ir noteikta absolūtā vienlīdzība. Nosacījums par privilēģijām attiecas uz to, ka nepastāv atšķirības starp cilvēku ar invaliditāti un citiem cilvēkiem, ja runa ir par cilvēktiesību izmantošanu. Cilvēki ar invaliditāti nevar izmantot savas tiesības, kuru pamatā ir konstitūcijā noteiktais un citi likumi, jo pastāv nepilnības sociālās politikas regulēšanā, kas attiecas un invaliditāti. Iespējams, ka vairākas problēmas pastāv saistībā ar cilvēku ar invaliditāti izglītības un darba tiesību izmantošanu, kas viņus atbrīvotu no paļaušanās uz citiem cilvēkiem. Saistībā ar cilvēku ar invaliditāti sabiedriskās dzīves pielāgošanu, pastāv vairākas prasības. Prasība, kas attiecas uz atšķirību starp ideālu valsti un pašreizējo valsti, ir redzamāka noteiktajos piecos punktos. Izglītības tiesības, veselīgas dzīves tiesības, atbalsts sabiedriskajā dzīvē, diskriminācijas novēršana un nodarbinātības veidi (Şahin, 2004). Šīs prasības jāņem vērā dažādu politisku noteikumu pieņemšanā Cilvēku ar invaliditāti Izglītība un Profesionālo apmācību nozīme Izglītība ir process tādu prasmju apmācīšanā, kā informācijas iegūšana, prasmes, attieksmes un uzvedība, kas atbilst paša materiālajām un garīgajām nepieciešamībām, to iemācīšanās un visbeidzot talanta izpētīšana, lai tās apgūtu (Seyyar, 2003: 199). Īsāk sakot, izglītību varētu definēt kā cilvēku socializēšanās procesu. Cilvēkiem ar invaliditāti izglītība ir ļoti nozīmīga. Izglītība varētu palīdzēt atvieglot cilvēka ar invaliditāti sadzīvi. Ja tiks pieņemtas šādas tiesības, cilvēkiem ar invaliditāti būs daudz vienkāršāk piedalīties sabiedriskajā dzīvē un ekonomiskajā dzīvē (nodarbinātība). 134

136 Cilvēks spēj sadzīvot ar sevi harmonijā, ja viņam ir iespēja pierādīt savu ieguldījumu sabiedrības labā un ģimenē, kā arī spējot piepildīt savas vajadzības un neatlaidību, bet neesot atkarīgam no citiem. Nodarbinātība, ienākumu pelnīšana, sasniegumu gūšana un cieņas iegūšana nav tikai psiholoģiskas, bet arī ekonomiskas un sociālas nepieciešamības. Regulāra darba iespējas uzlabo pašcieņas un pašpārliecības sajūtu. (Seyyar, 2001:26) Gan mūsu valstī, gan visā pasaulē saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, pastāv divas galvenās problēmas. Tās ir šādas (sarindotas pēc to nozīmes): Bezdarbnieku skaits cilvēkiem ar invaliditāti ir augstāks. Saskaņā ar Thornton un Lunt gadā veikto pētījumu, bezdarbnieku koeficients cilvēku ar invaliditāti starpā mainās atkarībā no invaliditātes definīcijas un kritērijiem, bet visi pētījumi liecina, ka bezdarbs cilvēkiem ar invaliditāti ir 3 reizes lielāks. Otra problēma ir tā, ka cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības metode galvenokārt ir mazatalgota darba iespējas, kam nepieciešamas nelielas zināšanas, tādēļ tiem netiek dota priekšroka (ozida.gov.tr). No darba devēju puses, liela daļa no viņiem sūdzas par cilvēku ar invaliditāti darbaspēka profesionālo zināšanu nepietiekamību. Darba devēji norāda, ka cilvēki ar invaliditāti ir nekompetenti, attiecība uz profesionālajām zināšanām, arī tie, kurus sūtījusi Turcijas Nodarbinātības Aģentūra. Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ir mēģināts uzlabot, izmantojot obligātās kvotas (soda iekasēšanas) metodi mūsu valstī (Turcija), kurā atrodas ļoti daudz cilvēku ar invaliditāti un, kuriem trūkst kompetences tieši profesionālajā izglītībā. Taču šī metode ir īstermiņa risinājums (Hasırcıoğlu, 2006) Cilvēku ar invaliditāti izglītības statuss un profesionālās zināšanas Pamata izglītības iespēju izmantošana Saskaņā ar Turcijas Republikas Konstitūcijas 2. pantu, Turcijas Republika ir demokrātiska un sociāla valsts, kurā darbojas likumi, pamatojoties uz 135

137 galvenajiem principiem, kurus nosaka Ataturk nacionālisms, ņemot vērā cilvēktiesības. Mūsu Konstitūcijas 61. Pantā(Turcija) atrodams šāds noteikums: Valsts veic visu nepieciešamo, kas nodrošinās invalīdu aizsardzību un integrēšanos sabiedrībā. Primārais Izglītības Likums Nr.222, kas stājies spēkā gadā, 1. pantā paredz, ka: Pamatskolas izglītība ir pamata izglītība un apmācība, kas kalpo kā fiziska, garīga un morāla izaugsme un Turcijas iedzīvotāju apmācība (neatkarīgi no dzimuma) paralēli valsts mērķiem. 12. pantā ir noteikts, ka Bērniem, kuriem ir fiziski, garīgi, vai sociāli traucējumi, pat, ja viņi ir skolas vecumā, tiks nodrošināta speciāla apmācība. 8. pantā saistībā ar līdzekļu un iespēju vienlīdzību Valsts Izglītības Pamatlikumā Nr.1739, ir noteikts: Lai apmācītu bērnus ar īpašām vajadzībām, jāņemvērā īpaši nosacījumi. Saskaņā ar likuma pielikumu par Valsts Izglītības Ministrijas Organizēšanu un Pienākumiem, kas stājies spēkā gadā, tiek noteikts. ka Saskaņā ar Valsts Izglītības Ministrijā noteikto kārtību, izglītības izdevumi tiem, kuri tiks uzskatīti par spējīgiem turpināt īpašās apmācības un apmeklēt rehabilitācijas centrus, bērniem, kuriem ir redzes, ortopēdiski, dzirdes, valodas-runas vai garīgi traucējumi, un to būs noteikusi īpaši apmācīta komiteja, tiks atmaksāti katru gadu ar budžetā noteiktu naudas summu. Kā mēs redzam, attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti izglītības iespējām pastāv nepieciešamas regulas. Lielākā interese rodas brīdī, kad šādas tiesībās tiek izmantotas. Turcijas Invaliditātes pētījuma rezultātu apskats, saistībā ar cilvēku ar invaliditāti izglītības statusu, atklāj, ka viņi negūs labumu no savām tiesībām saņemt izglītību, saskaņā ar konstitūcijā noteikto. Tiek atklāts, ka 6% cilvēku ar invaliditāti mūsu valstī (Turcija) nav saņēmuši nekādu izglītību, 36,3% ir analfabēti, 33.0% bija ieguvuši pamatskolas izglītību, 1,5 % bija ieguvuši vidusskolas izglītību, 5,2% bija ieguvuši nepilnu vidusskolas izglītību, 0,2% bija ieguvuši vidusskolas izglītību, kas ir vienlīdzīga arodizglītībai, 5.6% bija ieguvuši augstskolas izglītību, 1,3% bija ieguvuši augstskolas izglītības līmenim atbilstošu profesionālo izglītību, 1,8% bija ieguvuši koledžu vai universitāšu izglītību, 0,1% bija ieguvusi maģistra vai doktora grādu (Tufan and Arun, 136

138 2006). Arī analfabētisma rādītāji ir trīs reizes lielāki starp cilvēkiem ar invaliditāti, attiecībā pret pārējo sabiedrību. Cilvēku ar invaliditāti izglītības līmenis tika izpētīts arī ņemot vērā invaliditātes veidu. Rezultāti ir šādi (Tufan and Arun, 2006): Tabula 5.1.: Izglītības Statuss invalīdiem ar fiziskiem trūkumiem Izglītības Līmeņi Skaits Procentos Spēkā esošie procenti Analfabēti Prot lasīt un rakstīt, taču nav beiguši skolu Pamatskola Vidusskola Nepilna vidusskola Vidusskola vai atbilstoša arodskola Augstskola Augstskola vai tāda paša līmeņa profesionālā izglītība Koledža vai universitāte Maģistrantūra vai Doktorantūra Starprezultāti Kopā Analfabētisma koeficients starp cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem bija 29.5%. Tas ir zemāks par 36.3%, kāds tas ir visu cilvēku ar invaliditāti starpā. Tādēļ iespējams secināt, ka lasītprasme starp cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem ir augstāka nekā tiem, kuriem ir valodas/runas, vizuālie, dzirdes vai garīgi trūkumi. 137

139 Tabula 5.2.: Izglītības līmenis starp cilvēkiem ar redzes trūkumiem Izglītības Līmeņi Skaits Procentos Analfabēti Prot lasīt un rakstīt, taču nav beiguši skolu Pamatskola Vidusskola Nepilna vidusskola Vidusskola vai atbilstoša arodskola Augstskola Augstskola vai tāda paša līmeņa profesionālā izglītība Koledža vai universitāte Maģistrantūra vai Doktorantūra Spēkā procenti Starprezultāti Kopā esošie Cilvēku ar redzes invaliditāti izglītības līmeņu pārskatā tiek atklāts, ka analfabētisma līmenis ir ļoti tuvs kopējiem analfabētisma rādījumiem starp cilvēkiem ar invaliditāti. 138

140 Tabula 5.3: Izglītības līmenis starp cilvēkiem ar dzirdes trūkumiem Izglītības Līmeņi Skaits Procentos Analfabēti Prot lasīt un rakstīt, taču nav beiguši skolu Pamatskola Vidusskola Nepilna vidusskola Vidusskola vai atbilstoša arodskola Augstskola Augstskola vai tāda paša līmeņa profesionālā izglītība Koledža vai universitāte Maģistrantūra vai Doktorantūra Spēkā procenti Starprezultāti Kopā esošie Analfabētisma līmenis starp cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir 34,9%, savukārt cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem šis koeficients pieaug līdz 36,9%. Cilvēkiem ar redzes un dzirdes invaliditāti šī atšķirība ir samērā maza. Bet salīdzinot cilvēkus ar fiziskiem traucējumiem un šīs divas cilvēku ar invaliditāti grupas, mēs varam secināt, ka lasīt un rakstīt prasme starp cilvēkiem ar fiziskiem trūkumiem ir izplatītāka. 139

141 Tabula 5.4: Izglītības līmenis starp cilvēkiem ar runas defektiem Izglītības Līmeņi Skaits Procentos Analfabēti ,3 53,1 Prot lasīt un rakstīt, taču nav beiguši skolu ,3 17,1 Pamatskola ,2 18,1 Vidusskola ,6 1,8 Nepilna vidusskola ,7 4,2 Vidusskola vai atbilstoša arodskola 325 0,1 0,1 Augstskola ,3 3,7 Augstskola vai tāda paša līmeņa profesionālā izglītība ,8 0,9 Koledža vai universitāte ,8 0,9 Spēkā procenti Starprezultāti ,1 100, ,9 Kopā ,0 esošie Analfabētisma koeficients starp cilvēkiem ar runas trūkumiem ir 53,1%. Salīdzinājumā ar citiem invaliditātes tipiem, šis koeficients ir samērā augsts. Šādi skaidri tiek parādīts fakts, ka indivīdiem ar runas defektiem nav nepieciešamo līdzekļu izglītības iespēju izmantošanai, salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem ir fiziski defekti, redzes un dzirdes traucējumi. 140

142 Tabula 5.5: Izglītības līmenis cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem Izglītības Līmeņi Skaits Procentos Analfabēti Prot lasīt un rakstīt, taču nav beiguši skolu Pamatskola Vidusskola Nepilna vidusskola Vidusskola vai atbilstoša arodskola Augstskola Augstskola vai tāda paša līmeņa profesionālā izglītība Koledža vai universitāte Spēkā procenti Starprezultāti Kopā esošie Indivīdiem ar garīgiem traucējumiem novērojams augstākie analfabētisma rādītāji. Tas vērojams nepieciešamās izglītības, pakalpojumu un līdzekļu nodrošināšanas trūkumu dēļ Mācekļa un profesionālās izglītības iespējas Mūsu valstī (Turcija) mācekļa un profesionālās izglītības iespējas tiek noteiktas divu atsevišķu prakšu veidā. To nosaka Saistāmības Kodeksa 318. pants, un Profesionālās Izglītības Likums Nr Saskaņā ar Saistāmības Kodeksu, sasniedzot 12 gadu vecumu, obligāta prasība ir uzsākt mācekļa gaitas. Profesionālās izglītības likums par obligātu nosaka pamatskolas absolvēšanu. Kandidātam jābūt 14 līdz 19 gadu vecumā (Akyiğit, 2007:79). 141

143 Attiecībā uz profesionālo apmācību, abi šie likumi ietver vispārējas regulas, tajās nav atsevišķas regulas attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti Turcijas Nodarbinātības Aģentūras Profesionālās Izglītības Centri Turcijas Nodarbinātības Aģentūra, kas darbojas Darba un Sociālās Drošības Ministrijas pakļautībā, kā mērķi nosprauduši vispārējās regulas saistībā ar nodarbinātības aizsardzību, attīstību un popularizēšanu, un komercdarbības tirgus regulēšanu. Darba devējiem, kuri nealgo cilvēkus ar invaliditāti, tiek noteikts naudas sods, kas tiek ieskaitīts Turcijas Nodarbinātības Aģentūras kasē, lai organizētu profesionālās izglītības kursus gada laikā, Turcijas Nodarbinātības Aģentūra Turcijā ir organizējusi 261 cilvēku ar invaliditāti profesionālās izglītības kursus, šajos kursos kopā piedalījās 4177 cilvēks ar invaliditāti (2673 vīrieši un 1504 sievietes) (iskur.gov.tr) gada laikā kursu un dalībnieku skaits bija vislielākais, kāds jebkad pieredzēts. Runājot par profesionālās izglītības nozīmes pieņemšanu un cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, šādi rezultāti ir samērā daudzsološi Speciālās Izglītības Pakalpojumi Speciālā izglītība attiecas uz izglītību, tādos apstākļos, kas ir piemēroti cilvēkiem ar invaliditāti un tiem, kuriem tāda ir nepieciešama, veidojot izglītības programmas un metodes ar speciāli apmācītu personālu. Speciālās izglītības pakalpojumu mērķis ir sniegt cilvēkam ar invaliditāti pārliecību par savām spējām un nodrošināt, ka indivīds var integrēties sabiedrībā un kļūt par neatkarīgu un produktīvu indivīdu. Mūsu valstī (Turcija) ir 537 skolas un 1 institūcija, kas darbojas šādu mērķu vadīti. Īpašo rehabilitācijas centru skaits ir pieaudzis līdz Šādās skolās mācās un izglītību iegūst 27,439 indivīdi. Šo skolu sadalījums ir šāds: (site.mynet.com/sakaryarehberlik/rehberlik); 142

144 Tabula 5.6: Turcijā esošo Institūciju, kas nodrošina Izglītību Cilvēkiem ar invaliditāti, sadalījums SKOLAS/INSTITŪCIJAS VEIDS Skolas/institūciju skaits Studentu skaits Kopējais pasniedzēju skaits, vadītāji, tajā skaitā Vidusskola Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem Arodskola Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem Vidusskola Cilvēkiem ar redzes traucējumiem Vidusskola Cilvēkiem ar ortopēdiskiem traucējumiem Arodskola Cilvēkiem ar ortopēdiskiem traucējumiem Treniņu Vidusskola Cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem (47+2) Treniņu Arodskola Cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem Praktiskās skolas apmācāmiem Cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem Praktiskās arodizglītības centri apmācāmiem Cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem (115+4) Apdāvinātu Bērnu Zinātnes un Mākslas Centrs Slimnīcas vidusskola , Netiek ieskaitīts kopējā skaitā Autisko bērnu Mācību centrs Autisko bērnu arodizglītības centrs Vakıfbank Atbalstīta Bērnu vidusskola Izdevniecība un Mākslas vakarskola 13 bērniem ar redzes traucējumiem Kopā 1 institūcijas 416 Neskaitot slimnīcas un skolas 537 skolas 1 institūcijas Neskaitot slimnīcas un skolas 89, netiek ieskaitīts kopējā skaitā

145 Cilvēku ar invaliditāti ierobežojumi attiecībā uz Pamata un Profesionālo Izglītību Rezolūciju un komentāru pārskats, no attiecīgas auditorijas pārstāvjiem un starptautiskās regulas saistībā ar cilvēku ar invaliditāti izglītību atklāj nepieciešamību nodrošināt izglītību vidēs, kuras ir pēc iespējas integrētākas, citiem vārdiem sakot, vidē, kurā ir cilvēki, kuri nav cilvēki ar invaliditāti. Līdz ar šo, pastāv 3 pamata saistības. Pirmā, pilnīgas pieejamības nodrošināšana šādām skolām. Otrā, šādu indivīdu nepieciešamību ievērošana. Un trešā skolotāju apmācība, kas piedalās šādas specifiskas, cilvēkiem ar invaliditāti, paredzētas izglītības sniegšanā. (Gül, 2006). Ieteikumi: Ja cilvēkiem ar invaliditāti paredzēts gūt apmācību vai profesionālo izglītību, attiecīgajām varas iestādēm jāuzņemas atbildība. Cilvēku ar invaliditāti izglītības tiesību pamatā ir konstitūcijā noteiktais, taču katrā imatrikulācijas semestrī, medijos iespējams redzēt dažādas ziņas, kur tiek uzsvērts fakts, ka indivīdi nereģistrējas mācībām. Skolu administrācija var viņus neuzņemt, jo skolu telpas nav pielāgotas un nav nepieciešamo instruktoru. Profesionālās izglītības un cilvēku ar invaliditāti rehabilitācijas programmas nepieciešams ieviest ne tikai galvaspilsētas pašvaldībās un to reģionos, bet visā valstī. Saistībā ar asociācijām un organizācijām, nepieciešamas vispārējas regulas, kuras kalpotu kā cilvēku ar invaliditāti pārstāvji sabiedrībā. Šādās asociācijas būtu jādibina, ņemot vērā stingrus noteikumus, kā arī jāievieš īpaši strikta pārbaudes sistēma. Lai izveidotu valsts politiku cilvēku ar invaliditāti profesionālās apmācības iespējām, valstij un darbinieku pārstāvjiem, kā arī darba devējiem jāorganizē sapulces, un jānodrošina jauna un reālai situācijai atbilstoša politika. (Mutluoğlu,2004:277). 144

146 Lai cilvēki ar invaliditāti gūtu labumu no mācekļa apmācības sistēmas, Profesionālās Izglītības Likumā Nr nepieciešami labojumi (Mutluoğlu, 2004:277). Lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu iespējams nokļūt skolās, nepieciešams izlemt par labu attiecīgiem pielāgojumiem, ievērojot budžeta iespējas. Šādas izmaiņas visvairāk nepieciešamas tieši pamatskolās. Vissvarīgākais priekšnoteikums, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības rādītājus, ir apmācība, lai viņi kļūtu par ekspertiem attiecīgajā nozarē. Šādas regulas iespējams pieņemt Izglītības Fakultātēs, Tehniskās Izglītības Fakultātēs un Sociālo Pakalpojumu Departamentos. 145

147 Atsauces Akyiğit, Ercan (2007), Yeni Mevzuata Göre Hazırlanmış İş Hukuku, Seçkin Yayınevi, Ankara Atıcı, İ (2007), Fiziksel Engelliler ve Kentsel Mekan Kullanımı, Basılmamış Yüksek Lisans Tezi, Gazi Üniversitesi, Sosyal Bilimler Enstitüsü Bektaş, H. ve Ç.Yılmaz, (2003), Sivil Toplum Örgütü Olarak Meslek Odalarının Etkinliği, Üyelerinin Beklentileri ve Örgüt Algılama Dereceleri (Uşak ta Bir Araştırma) Erişim: Çakmak, N.Münci (2006), Türk Kamu Hukuku Açısından Engellilerin Hukuki Statüsü, Basılmamış Doktora Tezi, Ankara Üniversitesi, Sosyal Bilimler Enstitüsü DPT (2001), Sekizinci Beş Yıllık Kalkınma Planı Aile ve Çocuk Yayın No:2562,Ankara:2001 Erkan, G. (1995), Korunmaya Muhtaç Çocuklar, Çocuk Yuvalarında Bir Araştırma, Ankara:1995 Gül, İ.Işık (2006), Fiziksel Engellilerin Uluslararası Hukukta Korunması ve Uluslararası Standartların İç Hukuka Yansıması, Basılmamış Doktora Tezi, Marmara Üniversitesi, Sosyal Bilimler Enstitüsü Güzel,S.(2008), Çalışma Sosyolojisi Modern İşgücünün Oluşumu, LiteraTurk, İstanbul Hasırcıoğlu, Abdullah (2006), İşverenlerin Özürlü İstihdamına Yaklaşımı (Sakarya Örneği, Basılmamış Yüksek Lisans Tezi, Sakarya Üniversitesi Sosyal Bilimler Enstitüsü Havle, N. (2008), Yabancılaşma, er/yabanc %C4%B1la%C5%9Fma.html Hazer, O. A.Gül (2008), Fiziksel Özürü Bulunan Kadınların Konut Mutfaklarında Karşılaştıkları Sorunlar, Öz-Veri, Cilt:5, Sayı:1, Ankara, s: site.mynet.com/sakaryarehberlik/rehberlik, Erişim: Erişim: Karakurt, E. (2004), Sivil Toplum Örgütleri ve Küresel Diriliş Hareketleri İlişkisi, İş- Güç Dergisi, Cilt:6, Sayı:1 10/ No:

148 Mesleki Eğitim, Rehabilitasyon Ve İstihdam Sistemlerinde Yaşanan Sorunlar Erişim: Mutluoğlu, L. (2004), Türkiye de Çıraklık Eğitimi Sisteminde Özürlüler, Öz- Veri, Cilt:1, Sayı:2, Ankara, s: Oto, R. (1999), Zihinsel Özürlü Çocukların Aileleri: Aile İşlevleri ve Durumluk Kaygı Düzeyleri, H.Ü. Sosyal Hizmetler Yüksekokulu, Prof.Dr. Sema Kut a Armağan, Yayın No:004, Ankara:1999 Özkalp, E. (2005), Sosyolojiye Giriş, Ekim Kitapevi, Yenilenmiş 13 Basım, Bursa Senemoğlu, N.(1997), Eğitim Sorunları, TİSK, Ankara Seyyar, A. (2003), Davranış Bilimleri Terimleri (Ansiklopedik Sözlük), Beta Yayınevi, İstanbul. Seyyar, A. (2001), Sosyal Siyaset Açısından Özürlüler Politikası, Türdav Yayınları, İstanbul Silah, M. (2005), Endüstride Çalışma Psikolojisi, Seçkin Yayınları, Ankara Söğüt, M. (2006), Sporun Bedensel Engellilerin Sosyalleşmesi Üzerine Etkileri, Basılmamış Yüksek Lisans Tezi, Mersin Üniversitesi, Sağlık Bilimleri Enstitüsü Şahin,H. (2004), Engellilik Kimin Sorunu? Bireyin mi? Toplumun mu? Öze- Veri, Cilt:1, Sayı:1, Ankara Tomambay, İ. (1999), Sosyal Yaklaşımlı Mekansal Kent Düzenlemesi Ankara Bir Kentbilimci: Camillo Sitte, H.Ü. Sosyal Hizmetler Yüksekokulu, Prof.Dr. Sema Kut a Armağan, Yayın No:004, Ankara:1999 Tufan, İsmail ve Özgür Arun (2006), Türkiye Özürlüler Araştırması 2002 İkincil Analiz, TÜBİTAK, Proje No: SOBAG-104K077, Ankara 147

149 6.NODAĻA CILVĒRKU AR INVALIDITĀTI NODARBINĀTĪBAS IEROBEŽOJUMI Vislielākie šķēršļi, saistībā ar cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, ir negatīvā attieksme, stereotipi un aizspriedumi no to cilvēku puses, kuri ir veseli. Šo šķēršļu pamatā ir nepareizs priekšstats par cilvēku ar invaliditāti nespēju iekļauties sabiedrībā. Ir tikai neliela daļa cilvēku ar invaliditāti, kuriem pastāvīgi būtu jādzīvo mājās un, kuri neprastu nodrošināt savas nepieciešamības bez citu palīdzības. Pat šajā nelielajā daļā atrodami indivīdi, kuri laika gaitā spēj attīstīties un tomēr pielāgoties sabiedriskajai dzīvei. Cilvēki vēlas strādāt, apgūt prasmes un paveikt ko tādu, lai paši spētu vadīt savu dzīvi. Šādu nepieciešamību izjūt arī cilvēki ar invaliditāti. Arī viņi vēlas, lai sabiedrībā tiktu sniegta šāda iespēja. Darbs mājās ir piemērotāks, nav tik stresa pilns un drošāks. Tas sniedz arī iespēju saņemt nepieciešamo aprūpi. Taču, strādājot mājās, galu galā tiek liegti dažādi papildus ienākumi un pabalsti (virsstundu darbs un apmaksa, prēmijas veselības apdrošināšana, organizāciju tiesības). Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, visā pasaulē dzīvo 500 miljoni cilvēku ar fiziskiem un garīgiem trūkumiem (Artar and Karabacakoğlu, 2003). Cilvēki ar invaliditāti pieder pie klases, par kuru sākotnēji klusē, pēc tam aizmirt un vēlāk izturas, kā pret zemāku klasi. Diemžēl sabiedrībā šāda attieksme ir realitāte. Bet arī viņiem ir tiesības piedalīties darba tirgū, tieši tāpat, kā jebkuram citam iedzīvotājam, tieši tādos pašos apstākļos. Vēl jo vairāk, arī viņiem ir tiesības uz visām privilēģijām un saistībām, kā citiem iedzīvotājiem. Cilvēku ar invaliditāti saistības nodokļu maksāšanā, ir kā motivējošs faktors, kaut kā paveikšanai. Līdz šim veiktie pētījumi (Peck and Kirkbride, 2001) uzrādījuši, ka to cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāte, kuri cenšas dzīvot tādos pašos apstākļos (vienlīdzīgi apstākļi ir tādi apstākļi, kas tiek noteikti ne tikai ņemot vērā cilvēku ar invaliditāti uzskatus, bet apsverot situāciju, lai izveidotu 148

150 modeli, kas aptver visus dzīves aspektus) pieaug, un šādi viņi jūtas laimīgāki (Peck and Kirkbride, 2001). Neskatoties uz pēdējo gadu centieniem palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti iekļauties darba dzīvē, joprojām pastāv milzīgas problēmas ar šo cilvēku nodarbinātību. Saskaņā ar Cilvēku ar invaliditāti Lietu Departamenta veikto pētījumu, cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficients ir 21.71% % ir tā cilvēku ar invaliditāti daļa, kuri netiek nodarbināti. To cilvēku ar invaliditāti, kuri piedalās darbaspēka veidošanā, koeficients ir 15.46%. Papildus nodarbinātības problēmām, cilvēkiem, kas cieš no fiziskiem vai garīgiem traucējumiem, nepieciešami pārstāvji, kas uzņemas atbildību šajā gadījumā, lai kļūtu aktīvāki, mērķtiecīgi risinot šo problēmu gads ir ļoti nozīmīgs gads pasaules ekonomikas vēsturē, saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. No 18. gs. kad tika uzsākta industriālā revolūcija, līdz gadam cilvēki ar invaliditāti tika uzskatīti, kā tā sabiedrības daļa, kas netiek nodarbināta vai, kuri nav strādāt spējīgi. Tas būtu izskaidrojams ar to, ka tajā laikā īpašs uzsvars tika likts uz smago industriju, absolūtās ekonomikas ietvaros. Daudzi uzskata, ka līdz 1944.gadam nebija gandrīz nekādu nodarbinātības metožu cilvēkiem ar invaliditāti. Tie, kas veica pētījumus, norādīja, ka industriālā sistēma, kas ir izveidota, ņemot vērā vidējo darbinieka profilu, sistēmā neietver neatbilstošus indivīdus (Finkelstein, 1980; Ryan and Thomas, 1987). Taču gadā parādījās pirmās darba iespējas arī cilvēkiem ar invaliditāti. Tas notika II pasaules kara apstākļos. Šajā laikā tika mēģināts izveidot sistēmu, kā cilvēki ar invaliditāti varētu gūt labumu no iespējas, ka ir paplašinājies darba tirgus, un tika noteikts, kādas prasmes būtu nepieciešamas, lai varētu veikt dažus darbus. Bija nepieciešama jauna sabiedriskās politikas veidošana, lai nodrošinātu to, ka cilvēki ar invaliditāti gūst tās prasmes, kuras viņiem ir nepieciešamas, lai piedalītos darbaspēka tirgū. Jaunā politiskā sistēma noteica, ka darbavietā, kurā strādā vismaz 20 darbinieki, darbs jānodrošina 3% cilvēku ar invaliditāti (Roulstone, 2004). 149

151 Nevarētu teikt, ka pēc II Pasaules Kara neskatoties uz pieņemtajām regulām un uzlabojumiem, kas saistās ar cilvēku ar invaliditāti dalību darba tirgū, ir manāms apmierinošs progress. Joprojām pastāv ļoti daudz ierobežojumu, saistībā ar cilvēku ar invaliditāti iespējām darba tirgū. Pētījumi parāda, ka (i.e. Labor Market Trends, 2001) cilvēki ar invaliditāti jūtas laimīgāki, ja viņiem ir darbs, pat, ja viņiem tiek maksātas mazas algas, un tas ir zema amata darbs. Protams, tam, ka cilvēku ar invaliditāti bezdarba koeficients ir augsts, var būt dažādi iemesli. Taču šos iemeslus iespējams iedalīt divās kategorijās: 1. Darba devēja izraisītie šķēršļi 2. Sabiedriskās kārtības izraisītie šķēršļi Darba devēju izraisītie šķēršļi Cilvēki ar invaliditāti ir tā sabiedrības daļa, kuru darba devēji nemēdz nodarbināt, ja vien viņiem nav tiesisku saistību vai īpašu iemeslu. No viņu skatu punkta, cilvēki ar invaliditāti ir nepieredzējuši un nav piemēroti karjeras veidošanai vai profesionālai apmācībai. Tādēļ viņiem ir mazāk iespēju, nekā citiem bezdarbniekiem (ILO, 1984). Ir vairāki pētījumi, kas meklē iemeslus tam, kāpēc darba devēji nenodarbina cilvēkus ar invaliditāti. Šādos pētījumos, vadītāji ir izklāstījuši iemeslus, kādēļ nepieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti, tie ir šādi (Barret, 1964): Cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešams nodrošināt iespējas aiziet uz brīdi no darba pienākumu veikšanas. Cilvēki ar invaliditāti nestrādā pienācīgi vai labi. Cilvēki ar invaliditāti izraisa vairāk nelaimes gadījumus. Cilvēki ar invaliditāti ir vieglāk aizkaitināmi un aizvainojami. Ir grūtāk izmantot esošās sankcijas attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti. 150

152 Cilvēkiem ar invaliditāti ir ierobežotas karjeras izaugsmes iespējas. Cilvēki ar invaliditāti negatīvi ietekmē citus darbiniekus Cilvēkiem ar invaliditāti pastāv daudz dažādu emocionālu problēmu Cilvēki ar invaliditātii neatstāj pietiekami labu iespaidu, runājot tieši par publiskajām attiecībām Ierobežoto pārvietošanās iespēju dēļ, darba vietas nepieciešams speciāli pielāgot cilvēkiem ar invaliditāti. Mūsu uzņēmējdarbības virziens nav piemērots cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai. Cilvēki ar invaliditāti rada draudus darbavietas drošībai. Darbaspēka iespējas tirgū ir pietiekami lielas, lai nevajadzētu noalgot cilvēkus ar invaliditāti. Protams, pastāv arī citi iemesli. Taču šie iemesli atklāj vispārpieņemto. Ir skaidri redzams, ka galvenais iemesls, kādēļ cilvēki ar invaliditāti netiek algoti, ir bailes no darba devēju puses. Darba devēji parasti atsaucas uz citām vietām, cilvēkiem vai institūcijām, kad viņiem tiek jautāts par nevēlēšanos algot cilvēkus ar invaliditāti. Taču pētījumi liecina, ka īstais iemesls patiesībā ir bailes. Baiļu iemesli, kas ir galvenais cēlonis, kādēļ darba devēji nevēlas algot cilvēkus ar invaliditāti, ir norādīti zemāk Bailes saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības izmaksām Tiesiskās regulas saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, paredz fiziskas regulas attiecībā pret šiem cilvēkiem. Invaliditātes Likuma 14. pants un dažu likumu labojumi un Dekrētā likums Nr. 5378, kurš stājās spēkā pēc tā publicēšanas oficiālā vēstnesī, nosaka, ka: Pret cilvēkiem ar invaliditāti nedrīkst izturēties savādāk, kā pret citiem indivīdiem, tādējādi veicinot negatīvu ietekmi. un Attiecīgu institūciju un organizāciju, kā arī 151

153 darbavietu pienākums ir darbavietās nodrošināt attiecīgus pielāgošanas pasākumus, cilvēku ar invaliditāti vajadzībām. Cēloņi, kurus rada darba devēji, un kuri ierobežo cilvēku ar invaliditāti darba iespējas, ir bailes par papildus samaksām, kas tiks uzliktas darba devējiem, ja viņi nodarbinās cilvēkus ar invaliditāti. (Crawford and Martin, 2000). Šīs papildus maksas saistās ar darba vietas pielāgošanas izmaksām. No vienas puses var šķist, ka darba devēja uzskati ir pamatoti. Tādēļ var uzskatīt, ka uzlabojumi varētu izmaksāt samērā lielas summas no darba devēja puses. Taču pētījumi (Job Accommodation Network, 2000) norāda, ka 20% šādu pielāgojumu izmaksā nedaudz, un 80% maksā mazāk par 500$. Šis ir ļoti nozīmīgs šķērslis. Vienīgais veids, kā pārvarēt šādu šķērsli ir uzlabot darba devēju/ vadītāju zināšanas un attīstot ekspertu izveidotus projektus par darba vietas pielāgojumiem, kā arī praktiskiem un saprātīgiem ieteikumiem. Tiek arī uzskatīts, ka veselības izmaksas un cilvēku ar invaliditāti aprūpe no darba devēja puses prasa papildus izmaksas. Darba devēji nevēlas nodarbināt cilvēku ar invaliditāti kaut vai tikai tādēļ, ka tiks zaudēts darbaspēks, ja ilgstošas slimības dēļ cilvēks ar invaliditāti neierodas darbā, bieži jautā pēc pārtraukuma kā arī atveseļošanās laikā. Taču būtu jāņem vērā, ka darba izmaksu zudums, kuru izraisa darbinieka neierašanās, ir niecīgas attiecībā pret visām uzņēmējdarbības izmaksām. Kā zināms, lielas darba izmaksas parasti izraisa neefektīva darba procesa izveide un nespēja nodrošināt organizācijā kārtību, kas saskanētu ar konkurences apstākļiem. Savukārt problēmu, kas saistīta ar cilvēka ar invaliditāti neierašanos darbā, iespējams atrisināt ar pareizu plānošanu. Risinājums, darbaspēka zuduma samazināšanai, gadījumos, kad cilvēks ar invaliditāti saslimst vai iekļūst avārijā, attiecas ne tikai uz cilvēkiem ar invaliditāti. Vēl jo vairāk, ir izpētīts, ka cilvēkiem ar invaliditāti ir augstāki darba izpildes rādītāji. 152

154 Plašākas informācijas apskate par cilvēkiem ar invaliditāti un bailēm par efektivitātes zudumu. Vēl viens no cēloņiem, tam, ka darba devēji nevēlas algot cilvēkus ar invaliditāti ir darba devēju bailes saistībā ar cilvēku ar invaliditāti attieksmi pret darbu, darbavietu, un citiem darbiniekiem. Šīs bailes ir visizšķirošākās un tās ir visgrūtāk arī pārvarēt. Viens no iemesliem ir arī tas, ka darba devēji uzskata, ka viņiem jāizrāda īpašas rūpes pret darbiniekiem cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, bieži vien viņi šaubās, vai darba vadītāju, šefpavāru vai komandas vadītāju rūpes par darbiniekiem-cilvēkiem ar invaliditāti, netraucēs citiem viņu pienākumiem. Tas ir tāpēc, ka lielākoties tiek uzskatīts, ka cilvēki ar invaliditāti citus darbiniekus ietekmē negatīvi, biežāk izraisa dažādus negadījumus, un nav pat iespējams nodrošināt darba drošību. Tieši tāpat tiek uzskatīts, ka cilvēki ar invaliditāti strādā mazāk efektīvi salīdzinot ar citiem darbiniekiem. Pirmais jautājums, kas nāk prātā darba devējiem: Vai es diskriminēšu šo darbinieku viņa invaliditātes dēļ? Taču patiesībā, tie ir aizspriedumi. Daudziem darba devējiem nav informācijas, ko cilvēki ar invaliditāti, kuri tiek algoti, ņemot vērā tiesiskās saistības, var paveikt darba vietā, kā arī kas būtu jāsagatavo, lai šāds cilvēks varētu strādāt. Ar aizspriedumiem saistītās problēmas piemeklēs arī cilvēku ar invaliditāti, kurš ir noalgots. Ko tu dari? Šis jautājums atspoguļo vienaldzību par to, ko patiesībā cilvēks ar invaliditāti varētu izdarīt. Šādai aizspriedumu pieejai parasti ir divu veidu rezultāti. Pirmkārt tā ir attieksme tev nekas nav jādara, vienkārši nemaisies pa kājām, darba devējs nemaz negaida produktivitāti no cilvēka ar invaliditāti. Nākamais, biežāk novērojamais piemērs: ja vēlies, vari saņemt savu algu un nenākt uz darbu. Bet, ja nu indivīds nevēlas pieņemt šos priekšlikumus un saka: nē, es vēlos strādāt, es vēlos ražot, es vēlos sniegt ieguldījumu sabiedrības labā, es vēlos kaut ko darīt savā labā, tad viņš saskaras ar lielākajām problēmām, saistībā ar darba vides izveidošanu un tāda darba meklēšanu, kas būtu piemērots viņa/viņas prasmēm vai pat viņa/viņas izglītībai (Karataş, 2001). Visefektīvākais veids, kā pārvarēt šīs bailes, ir atbrīvoties no aizspriedumiem. Pēc tam darba devējam un vadītājam nepieciešama informācija, kas būtu 153

155 pietiekami plaša, lai izveidotu cilvēkam ar invaliditāti nepieciešamo darba vidi. Lielāko atbildību šādā gadījumā dala eksperts cilvēku ar invaliditāti problēmu jautājumos un cilvēku ar invaliditāti pārstāvis. Pētījumi liecina, ka atsevišķos darbos cilvēki ar invaliditāti savu darbu veic efektīvāk par veseliem darbiniekiem. Galvenais, kas būtu jāpaveic darba devējam un vadītājam, ir izvērtēt, kuram darbam, kura invaliditātes grupa būs piemērotāka. Piemēram, cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem piemērotāks būs darbs IT datu ievades departamentos. No cilvēka ar invaliditāti tiek sagaidīts, ka viņš veiks datu ievadi, atbilstoši minimālajām prasībām. Taču, kā tas ir novērots, šādos darbos, kā datu ievadīšana datorā, cilvēki ar invaliditāti strādā ar daudz lielāku atdevi, nekā tie, kuriem nav fizisku traucējumu. Galvenais iemesls ir tāds, ka cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir vieglāk ilgstoši koncentrēties. Tieši tādēļ vissvarīgākais no darba devēju un vadītāju puses būtu zināt, ka viņiem nav jādiskriminē cilvēkus ar invaliditāti to produktivitātes dēļ un, ka viņi var gūt labumu no cilvēkiem ar invaliditāti, kuru produktivitāte būs augstāka par vidējiem rādītājiem, pie nosacījuma, ka prasmes ir samērotas ar darbu Bailes algot cilvēkus ar invaliditāti, ievērojot saistībās noteikto Viens no aspektiem, kas saistās ar darba devēju bailēm, ir neziņa par to, vai viņiem būs jāturpina algot cilvēku ar invaliditāti, ja šis process izrādās neveiksmīgs. Tas ir tāpēc, ka pastāv viedoklis, ka attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti, jāievēro pozitīvā diskriminācija. Tādēļ darba devēji domā, ka viņiem radīsies grūtības ar cilvēku ar invaliditāti atlaišanu gadījumā, ja viņš nespēs pildīt savus darba pienākumus, vai darīs to neatbilstoši. Nav iespējams noteikt, vai šāds darba devēju uzskats ir nepamatots. Šādi uzskati ir valdījuši vienmēr. Taču tāda situācija, kad cilvēks ar invaliditāti darbā ierodas ar nokavēšanos, nespēj ievērot darba termiņus, un nespēj darbu pildīt pilnībā, attiecas arī uz citiem darbiniekiem. Protams, ir tādi cilvēki ar invaliditāti, kuri nespēj pildīt pamata funkcijas darbā, nespēj paveikt darbu, iekļaujoties termiņos, un nespēj ierasties darbā savas invaliditātes dēļ. Bet, lielākoties, tas rodas tādēļ, ka nav piemērots darbs. Taču darba devējiem jāattiecas vienlīdzīgi gan pret tiem, kuri 154

156 ir cilvēki ar invaliditāti, gan pret tiem, kuri nav, tas ir tāpēc, ka pozitīvā diskriminācija negatīvi ietekmē cilvēka ar invaliditāti darba iespējas. Tiesiskajās regulās attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti ir paredzētas jau pietiekami daudz pozitīvās diskriminācijas. Darba devējam ir jāalgo konkrēts skaits cilvēku ar invaliditāti, atkarībā no kopējā nodarbināto skaita (darba vietā, kurā ir 50 darbinieki, Turcijā jāalgo cilvēki ar invaliditāti, ņemot vērā koeficientu 3%). Cits cilvēks ar invaliditāti var tikt pieņemts darbā, kā aizvietotājs darbiniekam, kurš nav produktīvs. Šādā veidā izmantojot pozitīvo diskrimināciju, darba devējs netiek ietekmēts. Šādai perspektīvai būs pozitīva ietekme attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības uzlabošanu Bailes algot cilvēkresursus bez pievienotās vērtības Mūsdienu biznesa pasaulē sacensību fenomenam ir ļoti liela nozīme, un tas arī kontrolē darba devēju un vadītāju darbības. Šis fenomens nodarbina uzņēmēju prātus. Viņi nodrošina, ka viņiem piederošās vērtības ir tādas, kas veido pievienoto vērtību, mazinot konkurences slogu. Viena no vērtībām ir cilvēkresursi, kas ir viens no svarīgākajiem biznesa aspektiem. Citiem vārdiem sakot, darba devēji vada šo nodarbinātības procesu, pieņemot cilvēkus, kuri palīdzētu darba devējam cīnīties pret šo sāncensību, ar filantropa loģiku. Tādēļ arī viņi pieņem cilvēkus ar invaliditāti, kā darbaspēku bez pievienotās vērtības. Šāda pieeja ir gaužām saprotama. Uzņēmējdarbības tirgū tiek kontrolēta algoto vienību kvalitāte, pat, ja tas ir ieguldījums, kuru izmantos vēlākā procesā. Viņi nodrošina, ka netiek gūti bojāti produkti. Viņi vēlas nodrošināt kvalitatīvus produktus, par piemērotu cenu. Darba devēji, kas nodarbinās cilvēku ar invaliditāti, vēlas būt droši, ka cilvēki ar invaliditāti, kuri ieteikti darbam valsts vai privātā sektorā, ir ar atbilstošām prasmēm. Ja viņi šajā procesā piedalās, kā filantropi, tas viņa/viņas iespējas gūt panākumus esošajā konkurencē varētu samazināt, un efektivitātes līmeni iespējams samazināt, jo darba un prasmju samērošanas process netiek veikts profesionāli. Negatīva psiholoģiska ietekme attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem bija ievērojami zema produktivitāte, būtu vissliktākais. 155

157 Tajā pašā laikā, kā tas ir norādīts piemēros augstāk attiecībā pret invalīdiem ar dzirdes traucējumiem, invaliditāte patiesībā var būt priekšrocība. Ir zināms fakts, ka cilvēki ar invaliditāti spēj veikt vairākus darbus labāk, nekā veseli cilvēki. Piemēram, tādi darbi, kā skrūvēšana, uzstādīšana, metināšana, tīrīšana, darbi ar vadīšanas pulti, kā arī īpaši slepenu dokumentu iznīcināšana ir darbi, kuri, kā zināms, labāk tiek paveikti, ja tos veic cilvēki ar dažādiem invaliditātes līmeņiem. No šāda skatu punkta lūkojoties, šādu darbinieku algošana, radītu papildus pievienoto vērtību darbiniekiem. Pārskats par pētījumu rezultātu raksturojošiem faktoriem, saistībā ar to, kāpēc darba devēji nealgo cilvēkus ar invaliditāti, atklāja galveno iemeslu bailes. Kā tas augstāk jau minēts, darba devēji un vadītāji parasti izjūt četru tipu bailes, tajā skaitā bailes par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības izmaksām, bailes par pārmērīgu cilvēku ar invaliditāti vajadzību ievērošanu, kā arī darba efektivitātes zaudēšanu, bailes par saistībām, ka darbinieks jāpatur amatā, par spīti nepienācīgam darbam un visbeidzot, bailes algot cilvēkresursus, bez pievienotas vērtības. Pētījumu un sociālo pakalpojumu eksperti, kas veic pētījumus, kuri saistīti ar cilvēkiem ar invaliditāti, ir noteikuši vairākas metodes, kā uzlabot viņu darba iespējas. Piemēram, attīstīt cilvēku ar invaliditāti darba iespēju izsekošanas sistēmu, un tā būtu pareizā metode, kā viņiem nodrošināt lielākas darba iespējas biznesa pasaulē. (Roulstone and Warren, 2006). Šādu komandu būtu nepieciešams nodrošināt no sabiedrisko institūciju un nevalstisko organizāciju puses, primārām nepieciešamībām, piemēram, to cilvēku ar invaliditāti izsekošanu, kuriem ir iespēja darboties darba tirgū, iespēju attīstīt šādu potenciālu, prasmes, kas nepieciešamas biznesa pasaulē (piemēram, koncentrēšanās, uzmanība, rokdarbi, noteikumu ievērošana) un šīs problēmas cēloņi var samazināt cilvēku ar invaliditāti integrācijas iespējas. 156

158 6.2. Sabiedriskās kārtības radīti ierobežojumi Attīstītas valstis ir noteikušas tiesiskas regulas, attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti darba apstākļu nostabilizēšanu. Turcijas Darba Likums Nr ietver vairākus, cilvēkiem ar invaliditāti paredzētus noteikumus. Tika noteikts, ka tiks veikti labojumi saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, kā arī profesionālo izglītību, un par to rūpēsies Turcijas Nodarbinātības Aģentūra. Šo regulu detaļas tika iekļautas iepriekšējos paragrāfos. Taču ierobežojumi cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības jomā rodas sabiedriskās kārtības izraisītu problēmu dēļ. Tālāk norādīts šo problēmu sarakts (Meshur, 2004): Turcijā, cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībai tiek izmantot kvotu sistēma. Taču šī sistēma nav devusi vēlamos rezultātus, ne valsts nozarē, ne privātajā nozarē. Tiek uzskatīts, ka šādu kļūmi ir izraisījis šādas metodes vienpusēja ieviešana. Tiek arī uzskatīts, ka cilvēki ar invaliditāti, kuriem tiek palīdzēts atrast darbu, netiek pienācīgi informēti pirms nodarbinātības. Darba vietas, kurās ir vairāk, kā 50 darbinieki, parasti atrodas pilsētu rajonos un centros, it īpaši tur, kur rūpniecības un pakalpojumu zona tiek attīstīta. Taču nav iespējams ņemt vērā jebkuru darba vietu pilsētu rajonos un mazattīstītos rajonos, kas nodarbina vairāk kā 50 darbiniekus. Tāpēc arī cilvēkiem ar invaliditāti nav iespējams dzīvot šajos reģionos un atrast darbu (The Disability Council, 1999, s:118). Ir redzams, ka cilvēki ar invaliditāti mūsu pilsētā negūst labumus no pamatizglītības un profesionālas izglītības iespējām, kas arī samazina viņu darba iespējas. Pašreizējo tiesisko regulu vienpusīgums un fakts, ka to pamatā ir dažādas sankcijas noved pie problēmām, kas veido negatīvu attieksmi pret šādiem cilvēkiem no darba devēju puses. 157

159 Tie cilvēki ar invaliditāti, kas saņemt sociālo apdrošināšanu ir tieši tie, kuriem parasti ir darbs. Lielākā daļa to, kuri nevar atrast darbu, vai nav spējīgi strādāt, nesaņem šādu nodrošinājumu (Aydın, 1991; s:152). Tā kā darba devēji priekšroku dod cilvēkiem ar mazākiem invaliditātes rādītājiem ( starp 40-50%), tiem, kuriem ir lielāki traucējumi, samazinās nodarbinātības iespējas, un darba iespējas, kas tiek nodrošinātas citās valstīs, piemēram, drošās darbavietas un darbs mājās, viņiem netiek nodrošināts (Aydın, 1991, s:153). Tika atklāts, ka to cilvēku ar invaliditāti, kuriem ir darba iespējas, svarīgākās problēmas ir nepamatoti aizspriedumi, transportēšanas ierobežojumi, un grūtības piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs un sporta aktivitātēs (Aydın, 1991, s:154). Auditi, kas novērtē cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību ir neadekvāti. Atklājies, ka vietējās pašvaldības nenodrošina pakalpojumus, kas atbalsta cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību (The Disability Council, 1999, s:118). Novērojami tādu struktūru trūkumi, kas būtu piemēroti invalīdiem telpās un ārpus tām. Šādi pasākumi būtu noteikti jāievieš valstīs, kuras kļūst par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Augstākminētos ierobežojumus ir izraisījusi sabiedriskā kārtība, nonākot pie secinājuma, ka cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība nav likteņa sakritība. Patiesībā šos šķēršļus ir daudz vienkāršāk pārvarēt, nekā tos, kurus rada darba devēji. Lai pārvarētu darba devēju radītos šķēršļus, vispirms būtu jāmaina viņu negatīvā attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī jāpārvar viņu bailes. Taču, lai pārvarētu šķēršļus, kurus rada sabiedriskā kārtība, vispirms ir jānovērš kļūdainos aspektus. Zemāk norādīti vairāki ieteikumi, saistībā ar to, kas būtu darāms, lai pārvarētu šos šķēršļus sabiedriskajā kārtībā. (Meşhur, 2004): 158

160 Mūsu valstī (Turcija)nav izplānotas korporatīvās regulas, politika un tiesība, kas motivē nodarbinātību un cilvēku ar invaliditāti aizsardzību. Viena no iespējām būtu apmācīt cilvēkus un pārvarēt problēmas saistībā ar sadarbību un koordināciju starp institūcijām un organizācijām, kuras uztur šādu politiku veicot plānošanu. Nepieciešams izskatīt šādu plānošanas iespēju. Nepieciešams ieviest invaliditātes likumu un jānodrošina tas, ka tiek ievērotas atbilstošās tiesības, kādas ir arī citiem cilvēkiem. Cilvēkus ar invaliditāti nepieciešams apmācīt darbā un profesijā, kurā viņam ir nepieciešamās prasmes. Līdz ar dažādām metodēm, kā aizsargātā nodarbinātība, nodarbinātības prioritāte un nodarbinātība mājās, kas uzlabo cilvēku ar invaliditāti darba iespējas, kas tiek izmantotas, noteikti ir jāņem vērā, ka viņi vēlas darbu, par kuru saņem atalgojumu, darbu konkrētā profesijā, nodibināt paši savu biznesu un dibināt darba kooperatīvus (The Disability Council, 1999, s:129) Nepieciešams pārveidot prasību nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, ja uzņēmums nodarbina 50 vai vairāk cilvēku, ņemot vērā ekonomisko statusu un reģionālās īpatnības. Šādā gadījumā maza apjoma organizācijām, kurās ir vairāk kā 50 darbinieku, pilsētās nav nepieciešams nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti. Šī skaita samazināšana mazattīstītos reģionos un lauku rajonos palielinās to cilvēku ar invaliditāti iespējas iegūt darbu, kas dzīvo šajos reģionos. Tiesiskā likumdošana un prakse attiecībā uz profesionālo rehabilitāciju, profesionālo izglītību un cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, tiks pārskatīta atkārtoti un nepieciešams ieviest tādu, kas nodrošinātu pilnu izpildi. Svarīgs ir aspekts likumprojektu robežās, kas ievieš likumdošanu saistībā ar invaliditāti un šo problēmu novēršanu, tajā skaitā ēku, ceļu, 159

161 ietvju, gājēju un sociālo un kultūras infrastruktūras rajonu pārveidošanu, lai tie būtu piemēroti cilvēkiem ar invaliditāti, un tas būtu jāpaveic tuvāko piecu gadu laikā. Tiek uzskatīts, ka ieviešot šo labojumu, tiks atrisinātas daudzas cilvēku ar invaliditāti problēmas Vai nodarbinātības tirgus cilvēkiem ar invaliditāti ir piemērots? Augstāk tika mēģināts izskaidrot cēloņus tam, kāpēc cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībā rodas šķēršļi no darba devēju un valsts puses. Ir novērots, ka tieši darba devēju radītie šķēršļi ir tie, kuri radušies darba devēju nepamatoto baiļu dēļ. Zināms arī tas, ka darba devēji šaubās vai cilvēki ar invaliditāti būs piemēroti darbiem. Nepieciešams izskaidrot vairākus iemeslus, kas atvieglotu šādu cilvēku rūpes. Ikviens darba devējs vēls pieņemt vislabāko darbinieku Domājot, ka cilvēkam ar invaliditāti nav vietas nodarbinātības tirgū, nozīmē zaudēt dažādu talantu un prasmju apveltītu darbaspēku. Daudziem cilvēkiem ar invaliditāti var būt perfektas prasmes, bet viņi var šīs prasmes apgūt treniņu laikā, lai varētu tās izmantot dzīvē. Darba devējiem nepieciešama šīs iespēja nolīgt darbam cilvēkus ar invaliditāti, izvērtējot, kuram ir labākas prasmes, neatkarīgi no tā vai viņš ir vai nav cilvēks ar invaliditāti. Cilvēkus ar invaliditāti iespējams izmantot stratēģiju attīstīšanai un dažādu situāciju pārvaldības problēmu risināšanai Cilvēki ar invaliditāti ir tādi indivīdi, kuri ņem vērā cēloņus, bez jautāšanas pilda instrukcijas, spēj vienkārši pielāgoties, var pastāvīgi apgūt darba metodes un vienkārši spēj pieņemt izmaiņas organizācijā. Cilvēki ar invaliditāti spēj strādāt tikpat efektīvi, kā cilvēki bez fiziskiem vai garīgiem trūkumiem Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība darba devējiem ir nozīmīga, jo tādējādi sabiedrībai tiek parādīts, ka tiek radītas vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas. 160

162 Daudzi cilvēki ar invaliditāti spēj paveikt tieši tos pašus uzdevumus, kādus cilvēki bez fiziskiem un garīgiem trūkumiem. Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība nostiprina kompānijas tēlu Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība sabiedrībai sūta pozitīvu signālu par kompāniju. Šādā veidā līdz investoriem, sadarbības partneriem, klientiem un darbiniekiem, nonāk ziņas par biznesa ētiku un kompānijas vērtībām. Cilvēku ar invaliditāti nodarbināšana var kompānijai radīt konkurences priekšrocības. Cilvēki ar invaliditāti bija noslēgtas sabiedrības biedri un šīs tradīcijas ieviesa organizācijās, kuras nodarbināja viņus vai saprata viņus, vai interesējās par viņiem. Darba devēji, kas algo dažādu tipu cilvēkus ar invaliditāti, uzzina vairāk par savu klientu vajadzībām un nodrošina, ka darba personāls ar klientiem cilvēkiem ar invaliditāti komunicē pienācīga veidā. Cilvēkam ar invaliditāti ir mazāk iespēja gūt negadījumus darbā, kā tas ir ar darbiniekiem bez fiziskiem vai garīgiem traucējumiem. Cilvēki ar invaliditāti mēdz būt ļoti uzmanīgi, jo zina, ka viņu maņas orgāniem nevar uzticēties. Atkarībā no invaliditātes veida, viņi daudz labāk uzmanās no briesmām, jo ir ierobežoti kustībā. Galveno rūpju nepamatotības iemesli, saistībā ar to, vai cilvēks ar invaliditāti būs vai nebūs piemērots darbam, ir uzskaitīti augstāk. Darba devējiem joprojām ir daudz jautājumu, uz kuriem viņi vēlas saņemt atbildes, pat, ja viņi saprot cilvēku ar invaliditāti nepieciešamības, ņemot vērā tirgus apstākļus un morālās saistības. Uz šādiem jautājumiem iespējas sniegt konkrētas atbildes, un tās ir šādas Biežāk uzdotie jautājumi 161

163 Vai cilvēks ar invaliditāti spēs paveikt tādus uzdevumus, kādus parasts darbinieks? Pētījumos ir pierādīts, ka cilvēki ar invaliditāti strādā ar ļoti augstu produktivitātes līmeni, ja vien viņiem tiek noteikti piemēroti uzdevumi. Viņi tiek uzskatīti par uzticamiem un vērtīgiem darbiniekiem. Vai būs jāpiedzīvo veselības un drošības problēmas? Darba vidus iespējams pielāgot, veicot pavisam nelielas izmaiņas par mazām izmaksām. Pētījumos parādīs, ka 20% uzņēmumu veica darba vietas pielāgojuma darbus cilvēkiem ar invaliditāti, un izmaksas bija zemākas par 500$ un atlikušie 80% apgalvoja, ka šīm izmaiņām nebija nepieciešami naudas līdzekļi un šos pielāgojumus viņi spēja paveikt ar savu darbinieku palīdzību. Vai viņi pietiekami bieži ierodas darbā? Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem nozīmīgās un starptautiskās kompānijās, cilvēku ar invaliditāti darba apmeklējuma rādītāji bija perfektā līmenī. Vai cilvēka ar invaliditāti algošana nav dārga? Ja darba devējs sava darbinieka cilvēka ar invaliditāti vajadzībām pērk ratiņkrēslu, tiem netiek piemēroti nodokļi. Pastāv arī ļoti daudz projektu, kas garantē valsts un Eiropas Savienības atbalstu, lai atvieglotu slogu, kas uzlikt darba devējiem, noalgojot cilvēku ar invaliditāti, nodrošinot iespēju pielāgoties un nodrošinot īpašu aprīkojumu. Piemēram, cilvēku ar invaliditāti Lietu Birojam paredzētajā 3. pantā, kas attiecas uz pienākumiem birojā, ir šāds noteikums: Sadarboties ar brīvprātīgo organizācijām un vietējām varas iestādēm, lai sagatavotu kopīgu projektu un atbalstītu esošos projektus. Vai veselības un apdrošināšanas izmaksas tiks palielinātas cilvēku ar invaliditāti dēļ? Apdrošināšanas iemaksu, kuru maksā darba devējs, pusi sedz darba devējs, bet pusi valsts kase. Pastāv arī vairākas darba vietas, kas nodrošina saviem darbiniekiem īpašas apdrošināšanas iespējas. Privātās apdrošināšanas 162

164 kompānijas neuzskata cilvēkus ar invaliditāti par riska faktoru un piemēro viņiem standarta apdrošināšanas ar standarta procentu likmi, bez papildus prēmijām. Kāda būs esošo darbinieku reakcija attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti? No atbilstošām institūcijām un cilvēku ar invaliditāti organizācijām, Eiropas Savienības un vietējām pašvaldībām iespējams gūt finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu apmācību, kas tiks organizēta darba vietā, lai darbiniekiem pastāstītu par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām darba vietā Primārie jautājumi, kurus nepieciešams apspriest par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību Pat, ja tiek uzsvērts, ka cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība ir nepieciešamība un pat, ja tiek runāts par darba devēju šaubām attiecībā uz šo cilvēku darba efektivitāti, izmaksām, ir vairāki jautājumi, kurus nepieciešams apskatīt viņus nodarbinot. Šos jautājumus iespējams iedalīt divās kategorijās. 1. Izturēšanās pret katru darbinieku, kā indivīdu 2. Katra darbinieka novērtēšana 1. Izturēšanās pret katru darbinieku kā indivīdu Izturēšanās pret indivīdu, kā vienu no grupas, veidos ļoti spēcīgu modeli. Vēl jo vairāk tad, ja par šo grupu ir zināmas šaubas un nepareiza informācija, jo visas grupas nepieņemšana un neizprašana noved pie katra indivīda nepieņemšanas. Lielākajai daļai cilvēku ar invaliditāti nav nepieciešama īpaša aprūpe. Pietiks, ja pret viņiem izturēsies tieši tāpat, kā pret citiem. Taču darba devēji joprojām varētu izturēties savādāk, jo šīs grupas dalībniekiem ir fiziski vai garīgi trūkumi un pret viņiem izturas tā, it kā viņi būtu visu problēmu cēlonis. Taču šāda attieksme varētu cilvēkam ar invaliditāti likt domāt, ka viņš vai viņa nav vērtīgs darbinieks, un tas turpinās mazināt cilvēka pašapziņu. Arī citi 163

165 darbinieki var izradīt nepatiku, ja viņi uzskatīs, ka pret darbiniekiem- cilvēkiem ar invaliditāti izturas labvēlīgāk. Tāpēc īpaša aprūpe cilvēkiem ar invaliditāti, kura sākotnēji bijusi labas gribas izpausme var sniegt negaidītus rezultātus. Vēl viens piemērs par negatīvu pieeju, kaut arī domāts bija pozitīvi, ir dažādu dārgu iekārtu iepirkšanai cilvēka ar invaliditāti atbalstīšanai. Iespējams nav nepieciešams iegādāties programmatūru, kas darbojas, kā dzirdes programma, vai paredzēta tiem, kuriem ir redzes problēmas. Tiek uzskatīts, ka cilvēkiem ar invaliditāti tas būtu nepieciešams. Taču šī labās gribas izpausme, var izraisīt negatīvu rezultātu. Šis piemērs, kuru piedzīvoja darba devējs, noalgojot cilvēku ar invaliditāti, skaidri norāda, cik ļoti mēs kļūdāmies, uzskatot cilvēkus ar invaliditāti, kā vienus no grupas. Darba devējs nolemj mainīt četru plauktu skapi, pret divu plauktu skapi, kas paredzēts cilvēkiem ar invaliditāti ar ratiņkrēslu tas ir, uzdevums, kuru noteicis Cilvēku ar invaliditāti Lietu Birojs. Darba devējs jūt nepieciešamību informēt darbinieku-cilvēku ar invaliditāti pēc tam, kad tiek pārveidota kārtība. Darbinieks norāda, ka vienīgās viņa problēmas ir saistītas ar pārvietošanās problēmām, un viņš lieliski spēj veikt uzdevumus. Darbinieks liek saprast darba devējam, ka viņš/viņa darbojas balstoties uz aizspriedumiem, norādot, ka šādas maiņas nebūtu nepieciešamas. Kā izrādās, uz grupas pieredzi balstīti noteikumi nebūtu ņemami vērā, savukārt jāatceras, ka pret cilvēkiem ar invaliditāti jāizturas tāpat, kā pret citiem indivīdiem. 2. Katra darbinieka novērtēšana Taču joprojām pastāv cilvēku ar invaliditāti diskriminācija. Lai nodarbinātu cilvēku ar invaliditāti, vispirms būtu jānovērš nepamatotie un kļūdainie pieņēmumi un attieksme, kas valda darbavietās. Ņemot vērā pētījumus, kas tika veikts 1400 kompānijās, 1999.gadā, tika atklāts, ka 22% uzraugiem/vadītājiem darbvietās ir novērojami aizspriedumi attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti un tiek veicināta negatīva attieksme. Citā pētījumā tika 164

166 atklāts, ka 15% darbinieku, kas nav cilvēki ar invaliditāti, nejūtas komfortabli, strādājot ar kolēģiem-cilvēkiem ar invaliditāti. Ja jūs savā darba vietā novērojat līdzīgus aizspriedumus, attieksmi un izturēšanos un darbavietā atrodas arī cilvēki ar invaliditāti, darbinieki šādās darba vietās nejūtas droši, un viņi nejūt, ka varētu attīstīties. 165

167 Atsauces Aydın, Y. 1991, Sakatların İstihdamı Hakkında Tüzük Uygulaması Açısından Sakatların Çalışma Sorunlarının İncelenmesi ve Zonguldak Örneği, (Yüksek Lisans Tezi), Hacettepe Üniversitesi Sosyal Bilimler Enstitüsü, Ankara. Barrett, A,M. 1964, Thomasan, B. The Placement Process in Vocational Rehabilitation Counseling,GTP Bulletin.No.2. Rehabilitation Services. No.545.USA, p.51. Crawford, C., and T. Martin, 2000, Job Accommodations and Other Employment Measures in Canada: An Examination of Employer Practices and Costs Concerning Employees With Disabilities. Toronto: Roeher Institute. Finkelstein, V. 1980, The Attitudes of Health Professionals Towards Disabled People, in S. French (ed.) Physiotherapy: A Psycho-Social Approach. Oxford: Butterworth-heinemann. Gökdemir, L. ve Karaman, E., 2008, Onuncu Yılında Gümrük Birliği: Ne Beklendi?, Ne Gerçekleşti?, Fırat Üniversitesi Sosyal Bilimler Dergisi, Cilt: 18, Sayı: 2. Job Accommodation Network, 2000, Discover The Facts About Job Accommodations [WWW document], URL March 13. Karataş, K. 2001, Özürlülerin İstihdamı ve Çalışma Yaşamında Karşılaşılan Sorunlar Görme Özürlüler İçin Rehabilitasyon Deneyimleri, Yeni Rehabilitasyon Politikaları ve Meslek Tanımları, Görme Özürlüler Eğitim Konferansı, Mart 2000,Bildiriler,Körler Federasyonu Yayını No:4. Ankara, ss.147. Labour Market Trends, 2001, Disability and the Labour Market: Results from Summer 2000 Labour Force Survey. London: National Office for Statistical. 166

168 McInnes, Rob, Diversity World, Meshur, F. A. 2004, Özürlülerin Çalışma Yaşamına Katılma Gereği Ve Uygulanan İstihdam Politikalarının Değerlendirilmesi, Oz-Veri Dergisi, Cilt 1 Sayi: 2. ÖZÜRLÜLER ŞURASI, 1999, Çağdaş Toplum Yaşam ve Özürlüler Komisyon Raporları Genel Kurul Görüşmeleri, Ankara. Roulstone, A. 2004, Employment Barriers and Inclusive Futures?, icinde Disabling Barriers-Enabling Environments, Editiorler, John Swain, Sally French, Colin Barnes ve Carol Thomas, Second edition, London. Roulstone, A., ve J. Warren. 2006, Applying a barriers approach to monitoring disabled people s employment: Implications for the Disability Discrimination Act Disability & Society 21, no. 2: Ryan, J. Ve Thomas, F. 1987, Enabling Technology: Disabled People, Work and New Technology, Buckingham: Open University Press. 167

169 7. NODAĻA CILVĒKU AR INVALIDITĀTI NODARBINĀŠANA UN SAVSTARPĒJĀ SADARBĪBA Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība ir viena no Turcijas lielākajām problēmām un to būtu nepieciešams atrisināt. Šīs problēmas lielums ir saistīts ar augstajiem bezdarba rādītājiem Turcijā, un turpmāk izraisītajiem neizdevīgajiem apstākļiem, kas saistās ar šo problēmu. Saistībā ar cilvēku ar invaliditāti tiesībām ir pieņemti un spēkā stājušies daudzi likumi un regulas. Saistībā ar šīm regulām, vairākām institūcijām ir saistoši pienākumi. Tādas organizācijas, kā Valsts Izglītības Ministrija, Veselības Ministrija, Turcijas Nodarbinātības Aģentūra, Sociālo pakalpojumu institūts, Finanšu Ministrija, un Galvaspilsētas Pašvaldības veic dažādus pasākumus, lai mazinātu invaliditātes radītos neizdevīgos apstākļus. Tādas organizācijas, kā İş-Kur (Turcijas Nodarbinātības aģentūra), Valsts Izglītības Ministrija vai Galvaspilsētas Pašvaldības uzņemas pienākumus saistībā ar nodarbinātību. Taču pastāv zināmi komunikācijas trūkumi un koordinēšanas trūkumi, ja runa ir par sadarbību. Vietējās pašvaldības nav spējušas veikt savus pienākumus Turcijā ar aizsargātām darbavietām, kā to nosaka attiecīgā likumdošana. Pastāv vairākas arodskolas, kuras vada Valsts Izglītības Ministrija. Šādu arodskolu uzdevums bija nodrošināt profesionālo izglītību cilvēkiem ar invaliditāti. Taču šo skolu skaits nav pietiekams. Arī valsts izglītības ministrijas orientālo pētījumu centriem, kā pienākums, tika noteikts orientēties uz cilvēku ar invaliditāti profesionālās izglītības sniegšanu provincēs un rajonos. Šādā gadījumā koordinācijas problēma var rasties šādi: Orientācijas Pētījumu centri nodrošina ievirzi arodizglītības treniņiem, taču Turcijā nav tādu organizāciju, kas ir saistītas ar šādiem centriem. Studentiem, kuri tiek virzīti šādā veidā, var tikt atņemtas arodizglītības rehabilitācijas treniņu iespējas, papildus tam, viņiem tiek atņemta viena gada īpašas izglītības iespēja. 168

170 Turcijas Izglītības Institūts regulē un organizē lielāko daļu aktivitāšu, saistībā ar nodarbinātību. No tūkstošiem cilvēku, kas piesakās nodarbinātības institūtā, ziņojot par savu invaliditāti, tikai dažiem rodas darba iespējas. Nodarbinātības institūti līdzdarbojas dažādu profesionālo kursu organizēšanā, kas garantē darba iespējas vairākās nevalstiskās organizācijās un cilvēki ar invaliditāti, kuri šos kursus veiksmīgi beidz, var būt konkurētspējīgi darbinieki. Nodarbinātības aģentūra uzsāka šo procesu gadā. Šo projektu rezultātā tika noalgoti vairāki cilvēki ar invaliditāti. Šis ir lielisks piemērs sadarbībai starp nodarbinātības aģentūrām un nevalstiskām organizācijām. Turcijas Nodarbinātības Aģentūra, šķiet, nav spējusi atrisināt cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības problēmu tik ātri un tikai saviem spēkiem. Tādēļ tā sadarbojas ar citām organizācijām. Šī sadarbība var rast dažādus risinājumus cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības jautājumā. Sadarbības nostiprināšana starp valsts industrijas dalībniekiem ir ļoti svarīga, jo tā varētu mainīt daudzu cilvēku ar invaliditāti dzīves. Patiesībā visas valsts organizācijas, nevalstiskās organizācijas un vietējās pašvaldības ir veikušas dažādus pasākumus saistībā ar invaliditāti. Taču šie pūliņi nekad nav tikuši apvienoti vienā mērķī. Tādas organizācijas, kā Veselības Ministrija, Valsts Izglītības Ministrija, Ārvalstu Ministrija un Finanšu Ministrija, visas ir nopietni centušās palīdzēt cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības jautājumos. Tomēr šādu datu apkopošana cilvēku ar invaliditāti labā, nekad nav izmantota šādiem mērķiem. Ir daudz panākts saistībā ar cilvēku ar invaliditāti tiesībām, un, kā tas minēts iepriekš, daudzām organizācijām šajā sakarā tika uzlikti papildus pienākumi. Taču koordinēšanas trūkuma starp organizācijām rezultātā, tika veicināti dažādi ierobežojumi ģimenēm. Organizācijas, kuru sadarbība būtu visnepieciešamākā ir Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrija, Valsts Izglītības Ministrija, Finanšu Ministrija un Turcijas Nodarbinātības Aģentūra. Ir svarīgi, lai sadarbotos arī Augstākās Izglītības Padome, vietējās pašvaldības un darba devēji. 169

171 Vispirms nepieciešams noteikt Turcijas cilvēku ar invaliditāti raksturīgās īpašības. Vispirms nepieciešams sagatavot un iesniegt attiecīgajām organizācijām vairākus ziņojumus, saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Cilvēku ar invaliditāti Lietu ministrijai ir šāda pieredze, lai sagatavotu un nodrošinātu organizācijām šo sadarbības iespēju. Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrijai būtu jāsagatavo šie dati, ņemot vērā reālos faktus, kas iegūti, sadarbojoties ar dzimšanas reģistrācijas dienestiem. Mērķauditorija jānovērtē no socioloģijas viedokļa, izmantojot dažādas datu apkopojošas metodes. Nepieciešams uzrakstīt detalizētus ziņojumus sadarbībā ar Privātās izglītības un Orientācijas Pētījumu Centru, kas nodrošina izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Sadarbībā ar Valsts Izglītības Ministriju būtu jāaplūko tādās jomas, kā cilvēku ar invaliditāti akadēmiskā izglītība un profesionālā izglītība. Pūliņi, saistībā ar aizsargātu darbavietu nostiprināšanu, kas nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti iespēju izturēt arodizglītības rehabilitācijas procesu, kā arī darba adaptācijas procesu, būtu jāveic Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrijai, Valsts Izglītības Ministrijai, vietējām pašvaldībām, darba devējiem un Turcijas Nodarbinātības Aģentūrai. Šie jautājumi cilvēkiem ar invaliditāti ir ļoti svarīgi, jo šiem cilvēkiem ir daudz grūtāk adaptēties, tādēļ, ka viņu ģimenes izturas ārkārtīgi aizsargājoši. Valsts un privātajās industrijā, kur pastāv prasība attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu, šī situācija tiek uzmanīgi pārraudzīta. Atbildību par šo procesu veikšanu jāuzņemas Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrijai, sadarbojoties ar Turcijas Nodarbinātības Aģentūru. Valsts Izglītības Ministrija ir galvenā organizācija, kas atbild par nodarbinātības jautājumiem. Līdz ar gadā izdoto invaliditātes aktu, Ministrija uzsāka tiešā veidā ieguldīt līdzekļus cilvēku ar invaliditāti izglītībā. Valsts Izglītības Ministrijas sistēmas nostiprināšanai ir vitāli svarīgi veikt nepieciešamos pasākumus, lai turpinātu reģistrēt cilvēku ar invaliditāti izglītības līmeni, visiem, kuriem šīs sistēmas ietvaros nodrošināta speciāla izglītība. Šādi informācijas 170

172 avoti atrodas to organizāciju pārziņā, kas nodarbojas ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības problēmām. Lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti ir izglītības ieguvei atbilstošā vecumā. Nozīmīgs būtu mēģinājums šos datus apskatīt pēc iespējas ātrāk un izveidot ziņojumu, balstoties uz tiem, jo no šāda ziņojuma labumu gūtu arī citas organizācijas. Valsts Izglītības Ministrijai un tai pakļautajām vienībām jāsagatavo ziņojums, kurā ietverti visu to cilvēku ar invaliditāti izglītības dati, kuriem Speciālās Izglītības Centros tiek nodrošināta izglītība. Šis ziņojums jāiesniedz Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrijā un jāuzrāda tie cilvēki ar invaliditāti, kuriem nav iespējams nodrošināt arodizglītības iespējas šādu skolu trūkuma dēļ. Jāizveido rīcības plāns, kurā būtu norādīti arī tie cilvēki ar invaliditāti, kuri ir sūtīti uz šādiem centriem mācību gada laikā. Šādas arodskolas nepieciešams popularizēt cilvēku ar invaliditāti vidū, kā arī jāpalielina studentu skaits. Svarīgi, lai cilvēku ar invaliditāti apmācība saskanētu ar attiecīgo profesiju prasībām. Uzņēmējdarbības skolām būtu jāsadarbojas ar darba devējiem un Turcijas Nodarbinātības Aģentūru. Šādās darbavietās nepieciešams sīki izstrādāt ieņemamā amata prasību sarakstu, savukārt attiecīgās provincēs skolām būtu jāuzņemas atbildība, lai nodrošinātu šādas apmācības. Jāapvieno izglītība un ražošana, nostabilizējot profesionālās rehabilitācijas centrus un aizsargātās darbavietas tiem, kuri ir ieguvuši izglītību un ir vecāki par 18 gadiem. Šim iemeslam Valsts Izglītības Direktorātam un darba devējiem jāsagatavo vienots plāns, lai nodrošinātu šādu darbavietu iespēju. Finanšu Ministrija strādā, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti ekonomisko situāciju, kā arī viņu ģimeņu ekonomisko situāciju, samazinot vai pilnībā atbrīvojot no nodokļiem. Šī procesa laikā no valsts puses pastāv saistības finansēt šādu nodarbinātību. Finanšu Ministrijai šajā procesā ir pasīva, taču ārkārtīgi svarīga loma. 171

173 Izglītības Ministrijai jāspēj pienācīgi novērtēt veiktos pasākumus, jomā, kas saistās ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Cilvēkiem ar invaliditāti, kuri ir aizpildījuši pieteikumu ieņēmumu dienestos vai nodokļu dienestos, nodokļu samazināšanai, Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrijai jāsniedz ziņojums, kurā norādīta nepieciešamā informācija. Vērā ņemams ir fakts, ka cilvēks ar invaliditāti ir aktīvs darbaspēka dalībnieks un strādā. Tāpēc arī ļoti svarīgi ir noteikt sociālekonomiskos līmeņus katram cilvēkam ar invaliditāti, kurš ir bezdarbniekam un novērtējot tāda cilvēka ar invaliditāti pašreizējo stāvokli, kurš ir algots strādnieks. Pieteikumi, transportlīdzekļu atbrīvojumiem no nodokļiem, tiek aizpildīti nodokļu departamentos un valsts ieņēmumu dienestos. Tās ģimenes informācija, kas vēlas iegādāties pārvietošanās līdzekli savam bērnam-cilvēkam ar invaliditāti, kuram ir 90% fiziski vai garīgi trūkumi, tiek glabāta Finanšu Ministrijas arhīvos. Šie dati mums palīdz novērtēt cilvēkus ar invaliditāti, kuri nespēj piedalīties darbaspēka veidošanā, jo cilvēki ar invaliditāti šajā grupā tik klasificēti, kā smaga invaliditāte. To cilvēku ar invaliditāti informācija, kuri vēlas iegādāties pārvietošanas līdzekļus un saņemt nodokļu atvieglojumu, arī tiek glabāta organizāciju arhīvos. Šī informācija atvieglo to cilvēku ar invaliditāti noteikšanu, kuri ir piemēroti darbiem, kas samazina pārvietošanās ierobežojumus. Tas var nodrošināt informāciju par interesējošo mērķauditoriju, kam būtu atbilstošs ekonomiskais līmenis, lai iegādātos īpaši aprīkotu transportlīdzekli, ir piemērots izglītības līmenis, lai iegūtu B Kategorijas autovadītāja apliecību, un ir pietiekami sabiedrisks, lai izpildītu vairākas procedūras. Cilvēkiem ar invaliditāti tiek piemēroti arī nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumi. Zemesgrāmatā reģistrētu nekustamo īpašumu nodokļu atvieglojumi, kas būtu mazāki par 150 kvadrātmetriem, atbilst tam, lai tos ņemtu vērā. 172

174 Ļoti svarīgi, lai Finanšu Ministrija izveido ziņojumu, kurā iekļauti augstākminētie dati. Tas tāpēc, ka cilvēku ar invaliditāti sociālekonomiskā līmeņa noteikšana būtu svarīgs nodarbinātības jautājuma elements. Turcijas Nodarbinātības Aģentūra ir organizācija, kas veic vislielākos pasākumus saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Lai nodarbinātība sasniegta vēlamo līmeni, Turcijas Nodarbinātības Aģentūrai nepieciešams sadarboties arī ar citām lielākām organizācijām. Nodarbinātība ir viena no lielākajām Turcijas problēmām. Ņemot vērā šo delikāto problēmu saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, Turcijas Nodarbinātības Aģentūrai jāuzņemas vislielākā atbildība un pienākumi. Sadarbības un koordinācijas ziņā: Turcijas Nodarbinātības Aģentūra nosaka tos cilvēkus ar invaliditāti, kuri netika iekļauti kopējā darbaspēkā, pēc pieejamās informācijas. To indivīdu iesniegtie dati, kuri iesniedza invaliditātes ziņojumu, lai saņemtu darbu, patiesībā neatspoguļo patieso situāciju cilvēku ar invaliditāti un bezdarbnieku statistikas ziņā. Tādēļ, lai noteiktu patieso situāciju, nepieciešams apkopot informāciju no dažādām organizācijām. Nepieciešams noteikt reālās bezdarbnieku problēmas, apkopojot datu ziņojumus un veikto pētījumu rezultātus no dažādām organizācijām, tajā skaitā Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrijas, Galvaspilsētas Pašvaldības Cilvēku ar invaliditāti Koordinēšanas Centriem, Valsts Izglītības Ministrijas, Finanšu Ministrijas un Veselības Ministrijas. Pastāv tiesiskas saistības par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību valsts un privātajā industrijā. Nodarbinātības institūcijas pilda tiesiskās saistības, kuras nosaka šo nepieciešamību. Taču nešķiet, ka valsts industrijā šajā sakarā būtu manāms progress. Tiek organizēti profesionālās apmācības kursi nodarbinātības nolūkos tieši cilvēkiem ar invaliditāti, to finansēšanai izmantojot privātās industrijas iegūtos soda sankciju maksājumu līdzekļus. Šāda organizēšana ir ļoti nopietnas sadarbības rādītājs jau pats par sevi. Ir jānodrošina tas, ka šī sadarbība saistībā ar obligāto nodarbinātību valsts industrijā, paliek tāda, kāda tā ir. To cilvēku ar invaliditāti proporcija, kāda 173

175 valsts industrijā ir nepieciešama un to cilvēku ar invaliditāti skaits, kuri ir aizpildījuši pieteikumus, pastāvīgi jālīdzsvaro. Sadarbībā ar Valsts Izglītības Ministriju, kvalificētus cilvēkus ar invaliditāti nepieciešams apmācīt tā, kā to pieprasa darbaspēks, izmantojot īstermiņa un ilgtermiņa profesionālās apmācības kursus, savukārt sadarbojoties ar Nevalstiskajām Organizācijām, kas darbojas cilvēku ar invaliditāti labā, nepieciešams ievērot darbaspēka iespējas privātajā industrijā. Lai noteiktu cilvēkus ar invaliditāti- koledžas studentus, un nodrošinātu to, ka viņi piedalās darba dzīvē, nepieciešams izveidot dažādus projektus. Šajā procesā liela nozīme būtu sadarbībai ar Augstākās Izglītības Padomi, jo tā varētu noteikt kvalificētu cilvēku ar invaliditāti darbaspēku. Nodarbinātība ir vairāku, dažādu aspektu fenomens. Nodarbinātības problēmas samazināšana, kam ir dažādi aspekti, piemēram, globālā krīze, valsts ekonomiskais statuss un cilvēku ar invaliditāti cerības, nav atrisināmas īsā laikā. Paralēli sadarbībai starp organizācijām, cilvēku ar invaliditāti cerības ir svarīgs aspekts. Ja cilvēks ar invaliditāti nav gatavs darbam vai šajā saistībā viņam nav cerību, tad organizāciju sadarbības iespējas ir ierobežotas. Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Pētījuma Primārās Klasifikācijas dati atklāj to, ko cilvēki ar invaliditāti sagaida no organizācijām un iestādēm Cilvēki ar invaliditāti no organizācijām un iestādēm sagaida Cilvēku ar invaliditāti Lietu ministrija ir sagatavojusi ziņojumus ar datiem, norādot galvenās cilvēku ar invaliditāti cerības no valsts organizācijām un institūcijām. Ņemot vērā šī pētījuma rezultātus, cilvēki ar invaliditāti visvairāk sagaida naudas pabalstus 61%. To cilvēku ar invaliditāti proporcija, kas sagaida naudas pabalstus- 68% atrodas lauku apvidos, savukārt 55% pilsētās. Aptuveni 59% cilvēku ar invaliditāti vīriešu un aptuveni 64% cilvēku ar invaliditāti sieviešu, naudas atbalstu sagaida no organizācijām un iestādēm. Varētu teikt, ka augstie rādītāji lauku rajonos un starp sievietēm, skaidrojami ar sieviešu zemo ienākumu līmeni. 174

176 To cilvēku ar invaliditāti proporcija, kuri no attiecīgām organizācijām vēlas saņemt palīdzību darba meklējumos ir 10%. Šie rādītāji augstāki ir lauku rajonos un starp vīriešiem. To cilvēku proporcija, kas uzskata, ka viņu lielākā vēlēšanās būtu saņemt palīdzību darba meklējumos, izglītības iespēju radīšanā un tiesību aizstāvībā ir augstāka pilsētās un starp vīriešiem. Tabula 7.1. Cilvēki ar invaliditāti no organizācijām un iestādēm sagaida (%) Naudas pabalsti Izglītības iespēju radīšana Palīdzība darba meklējumos Tiesību Personāla aizstāvēšana pakalpojuma nodrošināšana mājas aprūpei Citi Nezināms Turcija Pilsēta Lauki Vīrieši Sievietes Šajā tabulā norādīti ļoti svarīgi rezultāti, kurus iespējams izmantot, saistībā ar nodarbinātības problēmām. Jēgpilni ir dati, ka cilvēki ar invaliditāti visvairāk no organizācijām sagaida naudas atbalstu. Tas norāda, ka cilvēki ar invaliditāti Turcijā ir zaudējuši savas cerības saņemt darbu, vai arī viņi ir pieņēmuši, ka ir ar pārāk lieliem fiziskiem trūkumiem, lai strādātu. Ja to cilvēku ar invaliditāti, kuri ir sasnieguši darba vecumu, un spētu strādāt, cerības ir šādas, tas nozīmē, ka šī jau ir socioloģiska rakstura problēma. Cilvēkiem ar invaliditāti būtu 175

177 jāsaņem aizsardzība un godīgs atbalsts no organizācijām. Tikai tāds būtu iemesls, lai viņi saņemtu materiālu vai naudas atbalstu. Apkopojot informāciju jāsecina, ka cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība ir visnopietnākā problēma, un, kā redzams, viņu cerības šādā kontekstā ir ierobežotas. Taču šis pētījums arī atklāj, ka otro vietu ieņem pieprasījums pēc palīdzības atrast darbu. Sociālā valsts ir izdevusi daudzus dekrēta likumus, cilvēku ar invaliditāti aizsardzībai. Tādas organizācijas, kā sociālo dienestu galvenā direkcija, Pensijas Fonds, un sociālās palīdzības un solidaritātes fonds cilvēkiem ar invaliditāti nodrošina atbilstošu palīdzību. Šāda sistēma Turcijā joprojām tiek plaši, nešaubīgi un konsekventi izmantota. Tāpēc ir tikai normāli, ka starp cilvēkiem ar invaliditāti pastāv tik augsti rādītāji, attiecībā par materiālā atbalstu saņemšanu. Taču valsts nav izstrādājusi pastāvīgu un drošu metodi, lai nodrošinātu cilvēkiem ar invaliditāti darba iespējas, ja viņi atbilst attiecīgiem kritērijiem. Daudzi cilvēki ar invaliditāti spēj atrast darbu paši saviem spēkiem. Turcijas Nodarbinātības Aģentūra nedarbojas tik efektīvi, kā tas tiek sagaidīts cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības jautājumā. Tādēļ ir tikai dabiski, ka cilvēki ar invaliditāti Turcijā no valsts puses sagaida materiālu atbalstu. Vēl jo vairāk, daudzas valsts institūcijas nepilda savas saistības un nealgo cilvēkus ar invaliditāti. Taču problēma valsts industrijā ietekmē gaidīto atbalstu līmeni Turcijas organizācijas, kuras nodrošina palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti Augstākminētās organizācijas, kā prioritāti ir noteikušas ar nodarbinātību saistītus pienākumus. Daudzām valsts un privātām organizācijām un vietējām pašvaldībām ir izveidoti projekti par dažādiem ar cilvēkiem ar invaliditāti saistītu jautājumu aspektiem. Šo projektu atzīšanai ir svarīga nozīme nodarbinātības nostiprināšanas procesā. Ikviena no noteiktajām tiesībām šī darbības lauka ietvaros, attiecas uz nodarbinātību. Tas palīdz noteikt to, cik daudz tiek sagaidīts no valsts organizācijām. No otras puses, nodarbinātības process tiek uzsākts ar to, ka tiek izmantotas izdevības un efektīvi pielietotas esošās tiesības. Cilvēku ar invaliditāti 176

178 neizdevīgais stāvoklis diemžēl sekmē daudzu negatīvu piemēru rašanos. Cilvēku ar invaliditāti obligātā nodarbināšana šķiet, ir vienīgā iespēja, kā samazināt ar šo cilvēku nodarbinātību saistītos trūkumus Turcijā. Taču Turcijā to nav iespējams ieviest tā, kā to vajadzētu. Šādās situācijas ir nepieciešams, lai cilvēki ar invaliditāti gūtu labumu no visām viņiem paredzētajām tiesībām. Nepieciešams informēt cilvēkus ar invaliditāti par viņu tiesībām, un jāiedrošina viņus būt daudz prasīgākiem. Šim mērķim ir izveidots saraksts. Šajā sarakstā ir norādītas tās tiesības, kuras organizācijas ir piešķīrušas mūsu iedzīvotājiem ar fiziskiem vai garīgiem trūkumiem: Sociālais dienests un Bērnu aizsardzības dienests (SHÇEK) Organizācijas ir tās, kas nodrošina aprūpes pabalstus. Sociālais dienests un Bērnu aizsardzības dienests ir tās organizācijas, kuru pienākums ir katru mēnesi nodrošināt pabalstus tām ģimenēm, kurās atrodas bērns, kuram nepieciešama aprūpe. No šīs organizācijas iespējams saņemt arī cilvēka ar invaliditāti identifikācijas kartīti. Tā kā pateicoties šīm identifikācijas kartēm ir paplašināta organizācijas datu bāze, šī organizācija var uzņemties īpaši svarīgu lomu, cilvēku ar invaliditāti apzināšanā. Identifikācijas kartēs, kuras ir ieguvuši simtiem tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, ir norādīta informācija par invaliditātes rādītājiem un dzimšanas reģistrācijas datiem. Liela ietekme būs ziņojumam, kuru sastādīs organizācija par nodarbinātību Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrija (ÖZİDA) ÖZİDA pienākumos ietilpst nodrošināt sadarbību un koordinēšanu starp valsts un starptautiskajām organizācijām un institūtiem, palīdzot izveidot cilvēku ar invaliditāti valsts politiku, nosakot viņu problēmas un pētot veidus, kā šīs problēmas atrisināt, lai nodrošinātu pārvaldītu, efektīvu un aktīvu pakalpojumu izpildi saistībā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Kā jau tas tika agrāk noteikts, Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrijai viens no svarīgākajiem pienākumiem ir nodarbinātības popularizācija. Šī organizācija ir paveikusi svarīgākos pētījumus un izveidojusi nozīmīgākos ziņojumus Turcijā. Šīs 177

179 organizācijas darbības ir saistītas ar visiem veiktajiem pasākumiem šajā sfērā. Tā ir uzņēmusies pienākumu pildīšanu, nosakot šo pienākumu darbības kārtību saistībā ar invaliditāti. Valstī joprojām pastāv koordinēšanas trūkumi, tādēļ būtu saprotams, ka tā uzņemas vairāk pienākumu Valsts Izglītības Ministrija (MEB) Šī ir organizācija, kuri veido Cilvēku ar invaliditāti Izglītības Ziņojumu, uzrauga Privāto izglītību, sedz privātās izglītības izmaksas, dibina arodskolas un darbojas profesionālās izglītības jomā. Orientācijas pētījumu centrs ir apkopojis datus par daudziem cilvēkiem ar invaliditāti studentiem. Attīstībai ir ļoti svarīgi virzīt studentus attiecīgās izglītības nozarēs, ņemot vērā viņu veselības ziņojumus no Veselības Ministrijas, kas ir atkarīgas no invaliditātes grupas- autisms, ortopēdiski, redzes, dzirdes, garīgi, valodas un runas traucējumi. Tā izveido rehabilitācijas un profesionālās izglītības skolas nodarbinātības iespēju uzlabošanai, bet šādas organizācijas nav efektīvas funkcionālā ziņā. Šādu skolu funkcionalitātes uzlabošana ir problēma, kuru var risināt sadarbojoties Turcijas Nodarbinātības dienestam, privātai un valsts industrijai Sociālās palīdzības un Solidaritātes Fonds Šī ir organizācija, kas nodrošina finansiālu atbalstu it īpaši ģimenēm, kurās ir bērni cilvēki ar invaliditāti, un nav sociālā apdrošināšana, vai dzīvo trūcīgos apstākļos. Trūcīgām ģimenēm tiek nodrošināta ikmēneša pārtika un ratiņkrēsls. Ievērojot prasības, kas noteiktas sociālai valstij, šie fondi nodrošina pakalpojumus, rajona pašvaldības ietvaros, rajonos un provinču vadītāju birojos. Parasti viņi sniedz savus pakalpojumus bezdarbniekiem un tiem, kuriem ir liegta sociālās apdrošināšanas iespējas. Cilvēki ar invaliditāti vai ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti ir viena no tām grupām, kas saņem vislielāko Sociālas palīdzības un solidaritātes centra palīdzību. Tas būtu jānovērtē no nodarbinātības aspekta. Nodarbinātības jomā ir svarīgi, lai Sociālās palīdzības un solidaritātes fondam būtu izveidota tāda infrastruktūra, kas apkopo datus par cilvēkiem ar invaliditāti un bezdarbniekiem katrā rajonā. 178

180 Sociālās palīdzības un solidaritātes fonds ir īstenojis projektus, lai palīdzētu nodrošināt darbu cilvēkiem ar invaliditāti, sadarbojoties ar vietējām varasiestādēm un citām nevalstiskām organizācijām. Lielu finansiālu atbalstu šādiem projektiem nodrošina Pasaules Bankas fondi. Piemēram, Keçiören Sociālās palīdzības un solidaritātes fonds izveidoja maizes veikala projektu cilvēkiem ar invaliditāti, sadarbojoties ar Keçiören pašvaldību un šī projekta rezultātā, darbs tika nodrošināts 20 cilvēkiem ar invaliditāti Veselības Ministrija Cilvēki ar invaliditāti, kas (1) saņem aprūpes pabalstu, (2) izmanto speciāli aprīkotus ratiņkrēslus, (3) saņem invaliditātes pensiju vai (4) ir saņēmuši cilvēku ar invaliditāti identifikācijas kartes, ir saņēmuši ziņojumus no pilnībā aprīkotām slimnīcām, kuras Turcijā atrodas Veselības Ministrijas pārvaldībā. Tas nozīmē, ka gandrīz ikviena cilvēka ar invaliditāti dati atrodas Veselības Ministrijas reģistrā. Samērā zems ir to cilvēku ar invaliditāti skaits, kuri nav saņēmuši veselības ziņojumus. Veselības ziņojumi ir izsniegti, ņemot vērā darbaspēka zudumu. Attiecībā uz nodarbinātības jautājumiem, šie ir ļoti nozīmīgi dati. Veselības Ministrija, piemēram, var sagatavot visu cilvēku ar invaliditāti statistiku un iesniegt šo informāciju citās organizācijās. Tādā veidā tiek regulēta politika un Turcijas nodarbinātības projekti, saskaņā ar mērķauditorijas raksturīpašībām. Šādas darbības var veicināt resursu un efektīva darba samazināšanos Turcijas Nodarbinātības Aģentūra (İŞ-KUR) Turcijas Nodarbinātības Aģentūra ir vissvarīgākā organizācija nodarbinātības jomā. Tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, kas ir reģistrēti Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Aģentūrā gaida savu kārtu iegūt darbu. Datorizētas datoru sistēmas izveide ir svarīga, lai varētu nosūtīt un apstrādāt informāciju. Turcijas Nodarbinātības Aģentūra sadarbojas ar daudzām organizācijām un institūcijām. Taču dažādu iemeslu dēļ, pašreizējā situācija, nodrošinot darbu cilvēkiem ar koordinācijas un darba nepilnībām ir neapmierinoša. Patiesībā, cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība privātās kompānijās un valsts, atbilstoši 179

181 likumā noteiktajam koeficientam, būtu vislabākais risinājums cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības problēmu risināšanā. Turcijas Nodarbinātības Institūtam būtu jāveic viss iespējamais, lai cilvēkiem ar invaliditāti tiktu nodrošināts darbs organizācijās, kurās ir vairāk kā 50 darbinieku. Vēl jo vairāk, veidojot sadarbību ar saistītām organizācijām, nepieciešams radīt jaunas nodarbinātības sfēras Valsts ienākumu pārvalde Finanšu Ministrijas kontrolē esošā Valsts ienākumu pārvalde un Nodokļu un valsts ienākumu birojs, kas darbojas Valsts ienākumu pārvaldes pakļautībā ir organizācijas, kas nodrošina vairākas cilvēkiem ar invaliditāti paredzētas tiesības. Pārvalde regulē vairākas tiesības, piemēram, nodokļu samazināšanu, nodokļu atvieglojumu regulas, nenodokļu iespējas ar vienu uzturēšanās vietu, PVN samazināšanu un datoriem, kas tiek izmantoti invalīdu mācību procesā vai darbā, transportlīdzekļu nodokļu samazināšana, motorizētu transportlīdzekļu iegādei ārzemēs. Valsts ienākumu pārvalde sekmē to cilvēku ar invaliditāti iespējas, kuri veido darbaspēku un, ņemot vērā finansiālos apstākļus, atrodas kādā konkrētā līmenī. To cilvēku ar invaliditāti noteikšana, kuri ir piedalījušies darbaspēka veidošanā ir ne mazāk svarīga, kā to noteikšana, kuri tajā nav piedalījušies. Jautājums Kuras īpašības ir sniegušas lielākas iespējas atrast darbu? cilvēkiem ar invaliditāti, kas parasti nevar atrast piemērotu darbu, savu trūkumu dēļ, ir vitāli svarīgs nodarbinātības politikas ietvaros. Jāsastāda ziņojums saistībā ar cilvēku ar invaliditāti sociālekonomisko statusu, ar viņu mājvietām, automašīnām, tiem, kuri saņem nodokļu atvieglojumus, jo nodarbinātības ziņā. tam ir liela nozīme Valsts Dzelzceļa līnijas Valsts Dzelzceļa līnijas piedāvā iespēju cilvēkiem ar 40% lieliem veselības traucējumiem, izmantot šo pakalpojumu ar 20% atlaidi, savukārt Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrija nodrošina cilvēku ar invaliditāti identifikācijas kartes. Šādas atlaides sniedz iespēju cilvēkiem ar invaliditāti pārvietoties lētāk. Cilvēki ar invaliditāti ir tā sabiedrības daļa, kas pārsvarā ir no kaut kā atkarīga. 180

182 Viņu pārvietošanās un ceļošanas iespējas ir ierobežotas. Līdz arī to, ierobe otas ir arī viņu darba iespējas. Šāda atlaide, kas izskatās gluži parasta, tomēr ir vitāli svarīga. Tādā veidā tiek paplašinātas viņu pārvietošanās iespējas un tiek palielinātas arī darba iespējas, kā arī neatkarīgas dzīves iespējas Turcijas Aviokompānijas Turcijas Aviokompānijas piedāvā 25% atlaidi visiem valsts mēroga un starptautiskajiem lidojumiem, cilvēkiem ar invaliditāti, bet 40% atlaidi ar smagāku invaliditāti. Cilvēkiem ar invaliditāti, kuri vēlas saņemt šādas atlaides iespējas, jāuzrāda Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrijas izdota invaliditātes identifikācijas karte, vai veselības ziņojums, vai identifikācijas karte. Ja tiek uzrādīts veselības ziņojums, kurā noteikta ceļošana ar pavadoni, arī pavadonim tiks piešķirta 25% atlaide valsts mēroga un starptautiskajiem lidojumiem Vides un Mežsaimniecības Ministrija Cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības nokļūt valsts parkos, dabas parkos, dabas aizsardzības rezervātos un pie dabas objektiem bez maksas, pie ieejas uzrādot identifikācijas karti. Privātie uzņēmumi darbojas atkarībā no līgumiem. 50% atlaide tiek piešķirta telšu un treileru novietnēm Sociālās apdrošināšanas aģentūra Sociālās apdrošināšanas nodrošinājums cilvēkiem ar invaliditāti viņu darba dzīvē ir viens no svarīgākajiem sociālas valsts pienākumiem. Viena no jomām, kurā cilvēku ar invaliditāti tiesībām ir vislielākās priekšrocības ir sociālās apdrošināšanas joma. Apdrošinātas personas, kas zaudē vismaz 60% savas darba spējas, dēļ negadījuma darbā un, kura strādāt nespēju apliecina ziņojums, kas iegūts no organizācijas veselības aprūpes padomes, tas nozīmē, ka gadījumā, ja cilvēks ar invaliditāti strādā vismaz 5 gadus ar apdrošināšanu un jebkādu nelaimes gadījumu dēļ, guvis 60% darbaspēju zaudējumu, viņš var doties pensijā, invaliditātes dēļ. Šis ir ļoti svarīgs likums visiem tiem cilvēkiem, kuriem nav iedzimti traucējumi. Vērā tiek ņemti arī tie indivīdi, kuri darba 181

183 gaitas uzsākuši jau būdami cilvēki ar invaliditāti. Invaliditāte var piemeklēt jebkurā dzīves brīdī. Cilvēks ar invaliditāti tādā gadījumā dodas pensijā. Ja cilvēkam ar invaliditāti jau pirms darba uzsākšanas tika konstatēti 60% smagi traucējumi, apdrošina tiek piešķirta vismaz 15 gadus un neatkarīgi no vecuma, jāsasniedz 3600 dienu ilgs apdrošināšanas periods. Tā tiek precizēts indivīdu nodarbinātības laiks, pēc kura rīkoties, un tiek sniegta iespēja cilvēkam ar invaliditāti pensijā doties vēl agrāk. Mātēm, kurām ir bērni ar invaliditāti, kuriem nepieciešama pastāvīga aprūpe, arī tiek piešķirtas agrīnas pensijas tiesības, ja viņam ir radinieki cilvēki ar invaliditāti, arī tad pensionēšanās tiek atvieglota. Atkarībā no vadošās apdrošināšanas institūcijas, sociālās apdrošināšanas institūcija rūpējas par izmaksām, kas paredzētas ratiņiem ar bateriju vadāmību, autiņbiksīšu iegādei, dzirdes aparāta iegādei, pārvietošanās iekārtām, brillēm, ratiņiem un protēzēm. Viņu mērķis ir mazināt cilvēku ar invaliditāti neizdevīgo stāvokli un nodrošināt viņu integrācijas iespējas sabiedrībā, gluži kā visiem citiem cilvēkiem Satiksmes Ministrija Cilvēkiem ar invaliditāti tiek piešķirta 50% atlaide, bez nepieciešamības uzrādīt identifikācijas karti, iegādājoties starppilsētu autobusu biļetes. Ja kompānija nepilda šīs saistības, cilvēks ar invaliditāti var iesniegt petīciju Valsts Izglītības Ministrijas Lielceļu galvenajā direktorātā, un pievienot cilvēka ar invaliditāti identifikācijas karti un iegādāto biļeti. Ministrija apstrādā petīciju un uzliek soda naudu, kuras apmērs ir piecreiz lielāks par biļetes cenu. Kā minēts agrāk, nodaļā par Turcijas Valsts dzelzceļa līnijām, ir svarīgi nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti iespēju iegādāties lētākas biļetes, vai pārvietoties bez maksas, tādā veidā nodrošinot vienādas iespējas ar veseliem iedzīvotājiem Galvaspilsētas pašvaldība Galvaspilsētas Ankaras pašvaldības pienākumos ietilpst tādu pasākumu veikšana, kas ļautu cilvēkiem ar invaliditāti, kas dzīvo galvaspilsētas provinču robežās, izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus, bez citu palīdzības, ieviest nepieciešamos likumus šajā sakarā, rast risinājumus, saistībā ar cilvēku 182

184 ar invaliditāti veselības un sociālajām problēmām, nodrošinot viņu integrāciju sabiedrībā, rehabilitācijas laikā, un radot, ieviešot vai piesaistot projektus. Cilvēku ar invaliditāti sociālās aprūpes centrs rūpējas par palīdzības sniegšanu, pārvadājot viņus speciāli aprīkotos transportlīdzekļos, palīdzot uzkopt mājas cilvēku ar invaliditāti ģimenēm, sniedzot kursus un sociālo palīdzību, kā arī pārliecinoties, ka tiek ievērotas cilvēku ar invaliditāti tiesības, piemēram, atlaidēm ūdens apgādes rēķiniem un autobusu kartēm, kas ir starp tiem pakalpojumiem, kurus piešķir galvaspilsētas pašvaldība cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm. Starp pienākumiem un saistībām pastāv arī aizsargāto darbavietu izveidošana un vadīšana. Galvaspilsētas pašvaldības var piešķirt darba vietas tādās vietās, kā mazumtirdzniecības veikalos, maiznīcās. Šādu iespēju attīstīšana un sadarbība ar citām organizācijām un institūcijām varētu sekmēt darba iespēju pieaugumu. Sociālie dienesti, Turcijas nodarbinātības aģentūras un citi vietējie dienesti un sponsora kompānijas var sadarboties, lai izveidotu jaunas darba jomas Vietējās pārvaldes Cilvēku ar invaliditāti koordinācijas centrs Šis centrs ir izveidots, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar invaliditāti, kuri dzīvo rajona robežās, varētu gūt maksimālu labumu no pašvaldības piedāvātajiem pakalpojumiem. Centra pienākumos ietilpst cilvēku ar invaliditāti sociālās palīdzības nodrošināšana un pārvadāšana, izmantojot transportlīdzekļus. Jaunā organizācija, kā prioritāti nosaka iedzīvotājus, kas kļuvuši par pašvaldības cilvēku ar invaliditāti koordinācijas centra biedriem. Vietējo pašvaldību cilvēku ar invaliditāti koordinācijas vienības realitātē darbojas, kā nodarbinātības biroji, jo iedzīvotāji mēdz aizpildīt pieteikumus šādos centros, ar cerību, ka tiks atrast darba vieta. Ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēties uz šādām vienībām un ziņot par šādiem indivīdiem Augstākās Izglītības padome Cilvēku ar invaliditāti koordinācijas centri ir izveidoti universitātēs cilvēku ar invaliditāti-studentu neizdevīgo apstākļu dēļ, kuri ir uzņemti pēc tam, kad guvuši sekmes iestājeksāmenos. Cilvēku ar invaliditāti koordinācijas centri 183

185 sazinās ar studentiem-cilvēkiem ar invaliditāti un cenšas atrast risinājumu problēmai, ar kuru viņi saskaras. Šie koordināciju centri cīnās, lai līdz minimumam samazinātu universitātē esošās problēmas, bet viņi cenšas arī nodrošināt viņu pievienošanos darbaspēka veidošanā pēc universitātes absolvēšanas Turcijas Militārie spēki Cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir konstatēta neatbilstība militārajiem spēkiem, veselības stāvokļa dēļ, ņemot vērā militāro slimnīcu veselības izrakstus, tiek atbrīvoti no militārā pienākuma. Cilvēkiem ar invaliditāti vīriešiem tas nozīmē to, ka viņi nevar dienēt armijā noteikto laiku 6 līdz 15 mēneši, un šis periods ir svarīgs laika ietaupījums. Turcijas militāro spēku dati ir ļoti svarīgi, lai noteiktu Turcijā esošo cilvēku ar invaliditāti vīriešu skaitu, un, kuri kļuvuši par cilvēkiem ar invaliditāti militārā dienesta laikā Citas speciālās organizācijas Digiturk nāca klajā ar 50% lielu atlaidi tās piedāvātajām pakām visiem cilvēkiem ar invaliditāti. Halk Bank izsniedz aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti Tādi GSM operatori, kā Turcell un Vodafone paredz īpašus tarifus cilvēkiem ar invaliditāti. Atsauces Statistikas dati un diagrammas tika iegūtas no Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Pētījuma Primārās Klasifikācijas vietnes 184

186 8. NODAĻA DARBAVIETU IEKĀRTOŠANA KLIENTIEM-CILVĒKIEM AR INVALIDITĀTI UN DARBINIEKIEM-CILVĒKIEM AR INVALIDITĀTI Eiropas Komisijas likumdošana drīzumā ietekmēs valsts politiku, kuras mērķis ir izveidot publiskas zonas, kurās atrastos darbavietas, kas būtu pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti visās Eiropas valstīs. Lielākā daļā situāciju, vissmalkākais un pieejamākais veids, kā to paveikt būtu nodrošinot pieeju ēkām, kurās tiek nodrošināti pakalpojumi. Daudzās valstīs līdz ar šo likumu nepieciešamas jaunas darbavietas, ēkas nepieciešama būvēt un pārbūvēt tā, lai būtu vienkāršāk tām piekļūt. Koncentrējoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, būtu nepieciešams atrast jaunus darbus un iespējas visiem klientiem, tajā skaitā arī cilvēkiem ar invaliditāti. Šajā nodaļā tiks sniegta praktiska informācija, lai sniegtu padomus, par darbavietu veidiem, kuros būtu jānodrošina pārvietošanās līdzekļi klientiemcilvēkiem ar invaliditāti un darbiniekiem-cilvēkiem ar invaliditāti. Lai izpildītu Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības prasības cilvēku ar invaliditāti dzīves atvieglošanai, nepieciešami tikai nelieli iepriekšplānoti pielāgojumi darbavietu iekštelpās un ārpusē. Šo praktisko padomu mērķis ir palīdzēt maziem uzņēmumiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem jebkurā industrijā, atrast jaunas metodes, kā sniegt labākus pakalpojumus un preces klientiem-cilvēkiem ar invaliditāti. Šajā nodaļā ir izklāstīts par to, Kā klienti ar dažādiem veselības traucējumiem varētu piekļūt darbavietām, precēm un pakalpojumiem un kā būtu iespējams šo situāciju uzlabot un līdz ar to izdarīt secinājumus. 185

187 Kā jūs varētu labāk izprast esošo jautājumu būtību un pieņemt labākos lēmumus, Kā jūs vārētu atrast ieteikumus, informāciju un cita veida palīdzību, kas jums varētu noderēt. Klienti-cilvēki ar invaliditāti veido ievērojamu klientūras daļu katram Eiropas robežās piedāvātam produktam un pakalpojumam. Dažiem cilvēkiem ir vairākas invaliditātes, savukārt daudziem šie trūkumi un traucējumi ir neredzami. Populārais pieņēmums, ka cilvēki ar invaliditāti vienmēr izmanto ratiņkrēslu, nav pareizs. Tie cilvēki, kurus jāņem vērā, apsverot ieguvumus no nelielu darbavietu un citu pakalpojumu sniedzēju uzlabojumiem, ir: Klienti-cilvēki ar invaliditāti (esošie un jaunie) Kompanjoni ģimenes un draugi Tie, kuriem ir invalīdiem paredzēti pārvietošanās līdzekļi, smagas somas, iepirkumu maisiņi Bērni, kas ir līdzi klientam Vecāka gadagājuma cilvēki, kuri sevi neuzskata par veciem, taču novērtētu vieglu pieeju Zināmā mērā jūs varat arī paredzēt, kas būtu nepieciešams klientiem, ar dažādiem invaliditātes veidiem, lai piekļūtu jūsu precēm vai pakalpojumiem. Jūs varat pajautāt un uzzināt no atsevišķiem klientiem, kas viņiem ir nepieciešams, un ar kādām problēmām viņi saskaras. Tieši tāpat jūs varat apjautāties, kāds būtu viņu viedoklis par atvieglotāku piekļuvi jūsu precēm un pakalpojumiem. Taču svarīgākas, kas būtu jāatceras, ka tas, ko jūs paveiksiet, lai atvieglotu cilvēku ar invaliditāti piekļuvi precēm un pakalpojumiem, nederēs visiem klientiem-cilvēkiem ar invaliditāti. Atbilstoša darbavieta būtu jāveido tā, lai tiktu ņemti vērā dažādi invaliditātes veidi. 186

188 Skatoties no plašākas perspektīvas, dažādas invaliditātes/traucējumi ietver sekojošo: Redzes traucējumi Dzirdes traucējumi Fiziski/ierobežojoši traucējumi Garīgi traucējumi Mācīšanās traucējumi Klienti- cilvēki ar invaliditāti varētu gūt labumu no dažādiem uzlabojumiem, kas būtu samērā vienkārši ieviešami, piemēram, pareizi novietotas margas, skaidrākas norādes vai labi izplānotas, loģiski izveidotas darbavietas. Ja pašreiz jums ir tikai nedaudz klientu-cilvēku ar invaliditāti, tas ir tiešs rādītājs tam, cik grūti ir nokļūt jūsu darbavietā. Šajā brīdī jums būtu jāpadomā, kādus uzlabojumus būtu iespējams veikt jau esošajiem klientiem, un cilvēkiem, kuri varētu būt jūsu jaunie klienti. Jūsu klientiem-cilvēkiem ar invaliditāti jābūt iespējai iegādāties preces un pakalpojumus tieši tāpat, kā veseliem klientiem. Lai to panāktu, vispirms nepieciešams nojaukt esošās barjeras, ar kurām saskaras klienti-cilvēki ar invaliditāti. Tas attiecas uz nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus pakalpojumus ikvienam klientam un mainīt darbavietu iekārtojumu, kas ir nepiemēroti un rada iespaidu, ka nav pārdomāti. Taču var gadīties, ka nav iespējams veikt visas nepieciešamās izmaiņas, lai klienti-cilvēki ar invaliditāti varētu vienkārši piekļūt precēm un pakalpojumiem attiecīgajā darbavietā. Tādā gadījumā jums būtu jāizdomā, kā vislabāk apkalpot savus klientus-cilvēkus ar invaliditāti. Neatkarīgi no jūsu risinājuma, jums ir jāpārliecinās, ka pateicoties pieņemtajam risinājumam, klienti-cilvēki ar invaliditāti tiks apkalpoti ar cieņu. Cilvēkiem ar invaliditāti paredzētu izmaiņu veikšana darbavietās, var arī nebūt iespējama tādā mērā, lai atbilstu pilnīgi visu invaliditātes veidu 187

189 nepieciešamībām. Būtu jāpieņem kompleksā pieeja, kuras mērķis ir atrast veidu, kā nodrošināt iespēju nokļūt pie precēm un pakalpojumiem visu veidu klientiem. Lai arī fiziskie pielāgojumi, kurus jūs veicat darbavietā ir tādas izmaiņas, kas nodrošinātu piekļuvi jūsu pakalpojumiem un precēm klientiem-cilvēkiem ar invaliditāti, šādas izmaiņas var nākt par labu arī veseliem cilvēkiem. Piemēram, mainot zemes segumu, kas nav gluds un cilvēki mēdz paklupt uz tā, lai atvieglotu pārvietošanos cilvēkiem ar daļēju vai pilnīgu redzes zudumu, ieguvēji būs arī tie, kuriem ir līdzsvara problēmas un ortopēdiskie traucējumi. Šādas izmaiņas un pielāgojumu viņi uztvertu, kā cieņas izrādīšanu. Tādējādi ieteicamie uzlabojumi būs kā ieguvums visiem klientiem, neatkarīgi no viņu traucējumiem Vērā ņemami ieteikumi, apsverot esošo ēku iekārtojumu Jau esošās ēkās nav iespējams veikt tādus uzlabojumus, kas būtu vispraktiskākie (ja salīdzina ar jaunām ēkām). Taču vietās, kurās tas būtu iespējams, jācenšas ieviest vislabākos uzlabojumus. Kopumā ņemot, nav īsti iespējams nodrošināt darbavietas plānu, kas būtu gatavs būvēšanai vai praktisku risinājumu, kas būtu piemērots visām darbavietām. Tas ir tāpēc, ka pastāv ļoti daudz mainīgo faktoru, kurus ir jāņem vērā esošajās ēkās un, kas būtu piemērots vienai ēkai, var arī nebūt piemērots kādai citai ēkai, vai arī vienkārši nav iespējams to piemērot. Pieejami dažādi iespējamie uzlabojumi, atkarībā no jūsu darbavietas, piedāvāto produktu vai pakalpojumu veida, lai arī kādā uzņēmējdarbības sfērā jūs darbojaties. Bet vienkārši uzlabojumi ir kopīgi ieviešami katrā darbavietā. Jums būtu jāpārskata, kā jūsu darbavietā būtu iespējams izmantot brīvās vietas. Šīs brīvās vietas iespējams izveidot par vietām, kur tiek sagaidīti jūsu klienti-cilvēki ar invaliditāti vai jebkura cita persona, kas pie jums ierodas, neatkarīgi no tā, vai persona ir vai nav cilvēks ar invaliditāti. Pats svarīgākais šajā gadījumā ir brīvās telpas maksimāla 188

190 izmantošana. Tādā veidā, pārveidojot darbavietu, iespējams izveidot pieejas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti jūsu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem. Piemēram, tā vietā, lai intervētu pretendentu daudzstāvu ēkas augšējos stāvos, jūs varētu izmantot brīvo telpu pirmajā stāvā, vai arī jūs varētu pārvērst šo brīvo vietu par biroju telpām. Pārliecinieties, ka ieejas durvis un kāpnes, kas atvieglo cilvēka ar invaliditāti ienākšanu, saglabā savu formu un kvalitāti, un apsveriet papildus ceļa uzlabojumus, uzturēšanu un remontdarbus. Iespējams, ka jūs atklāsiet, ka daļu nepieciešamo pielāgojumu jūs jau esat veicis. Dažus no tiem ir iespējams paveikt ļoti ātrā laikā par niecīgām, vai bez izmaksām. Specifiskāki uzlabojumu varētu būt tie, kurus vajadzētu veikt vēlāk. Jūs varat apdomāt detalizētākus pielāgojumus, kurus jūs varētu veikt, darbavietas pārkārtošanas laikā. Lai vienkāršotu cilvēku ar invaliditāti piekļūšanu precēm un pakalpojumiem, pakāpeniski uzlabojumi būtu jāplāno ilgākam laika periodam. Esiet atvērti ieteikumiem un padomiem no citu puses sakarā ar jūsu darbavietas pielāgojumiem. Jūs atklāsiet, ka daļu šo ieteikumu jūs pavisam vienkārši varēsiet īstenot. Lai realizētu citus, jums būs nepieciešami nelieli uzlabojumi. Jūs par šiem nepieciešamajiem uzlabojumiem variet uzzināt apjautājot jau esošos klientus-cilvēkus ar invaliditāti, vai uzaiciniet uz jūsu darbavietu grupu, kas novērtētu nepieciešamos uzlabojumus. Citiem varētu būt nepieciešami profesionāļu tehniskie padomi. Dažiem uzlabojumiem varētu būt nepieciešamas plānošanas atļaujas apstiprinājumi, būvatļaujas vai/un citas atļaujas. 189

191 8.2. Citi uzlabojumi Uzlabojiet servisa pieejamību, izmantojot alternatīvas metodes: Līdz ar fiziskiem uzlabojumiem (kas nozīmē mainīt vai samazināt jebkuru redzamu un taustāmu šķērsli), lai pakalpojums būtu pieejams arī klientiem-cilvēkiem ar invaliditāti, iespējamas arī citas alternatīvas metodes. Jūsu darbavietas vadīšanas metode: Jūsu darba metodēm ir pati lielākā ietekme uz to, cik piemērota būs jūsu darbavieta, lai to izmantotu klienti-cilvēki ar invaliditāti. Atkarībā no vadīšanas metodes, iespējams uzlabot to, kā jūsu personāls risina problēmas. Jūsu darbavietas personāla struktūra var būt balstīta uz risinājumu meklēšanu. Tādā gadījumā, jūsu personāls sāks domāt par to, ar kādiem praktiskiem risinājumiem viņi varētu nākt klajā attiecīgajā momentā, ja ir nepieciešami uzlabojumi, kuri iepriekš nav apsvērti. Personāla vadības politika, kā arī metodes, kas būtu jāpieņem, nodrošinot pakalpojumus klientiem-cilvēkiem ar invaliditāti, ir tikpat svarīgas, kā pati darbavieta. Personāla zināšanas: Ļoti svarīgi ir pārliecināties par personāla zināšanām, saistībā ar klientu-cilvēku ar invaliditāti nepieciešamībām, nodrošinot pienācīgu izglītību Skaidra Darbavietas un izvietojuma definīcija Apsveriet, kas ir jūsu klienti (vai kas varētu būt jūsu klienti) un kā viņi atradīs jūsu darbavietu. Ieejai jābūt skaidri redzamai no automašīnu stāvvietas, citiem virzieniem vai no ielas. Praktiski ieteikumi Skaidras norādes: Nepieciešamas skaidras zīmes, kas norādītu cilvēkiem virzienu uz darbavietas ieeju vai norādot, kādus pakalpojumus ēka piedāvā. Šajā norādē iespējams uzrādīt ielas nosaukumu, numuru un tālruņa numuru. 190

192 Izmantojiet krāsas: Ieejas durvis iespējams nokrāsot labi redzamā krāsā. Piemēram, ieejas durvis var tikt krāsotas kontrastējošās krāsās salīdzinājumā ar apkārtesošajiem objektiem. Alternatīvas ieejas izveidošana: Ja jūsu klienti-cilvēki ar invaliditāti iekļūst darbavietā pa citām durvīm, ne tām, kuras izmanto citi klienti un, ja tās nav pietiekami ērtas, lai izmantotu par galvenajām ieejas durvīm, skaidri jāatzīmē alternatīvā ieeja Darbavietas vide Padomājiet, kā dažādi klienti varētu piekļūt jūsu darba vietai. Ņemiet vērā, ka gadījumā, ja pārvietošanās būs vienkārša cilvēkiem ar kruķiem, spieķiem un ratiņiem, tas būs ērti arī tiem klientiem, kas nāk iepirkties ar smagām iepirkumu somām, iepirkumu ratiņiem vai bērnu ratiņiem, turklāt grūtāk ir arī klientiem, ar redzes traucējumiem. Praktiski ieteikumi: Labāks apgaismojums: Vai ārējo apgaismoju ir iespējams uzlabot, lai cilvēki vieglāk varētu piekļūt darbavietai? Stāvvieta: Ja jūs saviem klientiem esat paredzējis autostāvvietu, vai ir iespējams nodrošināt klientiem-cilvēkiem ar invaliditāti labākas manevrēšanas iespējas, izkāpjot vai iekāpjot ratiņos? (Tam nepieciešama plašāka auto stāvvietas vieta). Vai spējat izdomāt veidu, kā panākt, lai cilvēku ar invaliditāti vietas neaizņemt klienti, kuri tādi nav? Ja jums nav paredzēta stāvvieta jūsu klientiem, taču ir tāda paredzēta darbiniekiem, vai jūs varat nodrošināt to, ka tiek noteikta vieta klientiem-cilvēkiem ar invaliditāti? Pārejas un citi ceļi: Vai ceļi, pārejas segums un darbavietas galvenā ieeja var tikt izveidota tā, lai mazinātu slīdēšanas iespējas un tur nebūtu bedres? Kopējās problēmas ietver: 1. Bojātas akmens plāksnes ar bedrēm 191

193 8.5. Darbavietu ieejas Kāpnes pie ieejas durvīm 2. Nelīdzenas virsmas, vai pēkšņas virsmu maiņas 3. Tādu objektu, kā atkritumu tvertne un reklāmu plakātu dēļu novietojums 4. Nepareizi novietoti vai nokarājušies objekti, piemēram, zaļumi vai citi augi, kas varētu radīt draudus. 5. Apsūnojušas vai slidenas ietves un brauktuves, kas varētu padarīt zemi slidenu. Ikvienam cilvēkam ar invaliditāti lielākās grūtības patstāvīgai nokļūšanai darbavietā, sagādā tieši kāpnes. Daudzi mazi veikaliņi un citas darbavietas ir izvietotas tā, ka pie ieejas atrodas viens vai divi pakāpieni. Ja pie jūsu darbavietas ieejas durvīm atrodas kāpnes, jums būtu jāapsver visas iespējas un jāizlemj, kura būtu vispiemērotākā. Veicot renovāciju, varētu būt nepieciešams sekojošais: Nolīdzināt ietves vai citus šķēršļus, ieejas līmenī Uzstādīt pastāvīgu un ārēju rampu (ideālā variantā, rampu būtu jāuzstāda kopā ar kāpnēm, nevis jāaizstāj tās, tāpēc, ka daudzi cilvēki uzskata, ka kāpnes ir daudz vieglāk izmantot) Uzstādīt pastāvīgu rampu pie darbvietas ieejas durvīm Pārvietot ieeju uz daudz ērtāk pieejamu vietu no ielas puses Šādi risinājumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem. Šādos apstākļos jums varētu būt nepieciešams tehniskais atbalsts vai instruktāžas. Vienmēr īpaša uzmanība jāpievērš drošībai. Ja nav praktisku iespēju aizvietot kāpnes, iespējams veikt citus pielāgojumus, kas norādīti tālāk. 192

194 Praktiski padomi: Rampas: Vai vietās, kurās ratiņkrēslu piekļuves iespējas nav iespējams kā pastāvīgs risinājums, iespējams novietot pagaidu rampas? Pagaidu rampu viens no trūkumiem ir nepieciešamība tās novietot kaut kur uzglabāšanai laikā, kad tās netiek izmantotas. Lai garantētu drošību, rampas jāiegādājas no tirdzniecības pārstāvjiem. Rampām jābūt nofiksētām un nodrošinātām ar neslīdošu virsmu. Margu uzstādīšana: Vai jūs varat gar vienu vai abām kāpņu pusēm uzstādīt margas, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem būtu vieglāk uzkāpt un nokāpt pa tām? Ja ir kaut kas, pie kā pieturēties un atbalstīties, tad cilvēkam ar invaliditāti ir ērtāk un drošāk pārvietoties. Kāpņu skaidra atzīmēšana: Vai kāpņu malas iespējams izcelt, izmantojot krāsu, kas kontrastē ar pārējām kāpņu daļām? Tas varētu palīdzēt cilvēkiem ar dzirdes un mācīšanās traucējumiem redzēt kāpnes. Apgaismojums: Vai iespējams uzstādīt spilgtākas priekšpusē esošās gaismas? Ieejas zvans/ieejas tālrunis: Ja no jūsu darbavietas nav iespējams redzēt ārā esošu personu, kurai nepieciešama palīdzība, vai pie ieejas ir iespējams novietot zvanu vai ieejas telefonu? Ja jūs tādu ieviešat, pārliecinieties, ka cilvēkam ratiņos iespējams piekļūt tiem un, ka tos var izmantot arī cilvēki ar redzes un dzirdes traucējumiem. Mainot galveno ieejas durvju vietu: Vai ir pieejama ir cita ieeja, kas atrodas tālāk no galvenās ieejas, kas atrodas pirmā stāva līmenī? Ja tā ir, vai iespējams izveidot ieeju, kas derēs visiem? Plānojot alternatīvu ieeju, kas sniedz iespēju iekļūt pirmā stāva līmenī: ja galvenās ieejas durvis nevar būt piemērotas, vai, ja tās jāpārvieto? Vai aizmugures vai sānu durvis iespējams izveidot par piemērotām 193

195 ieejas durvīm cilvēkiem ratiņkrēslā, vai citiem cilvēkiem ar invaliditāti. Šīs durvis varētu izmantot arī personālam vai sūtījumu pieņemšanai. Lai arī tas nav pats labākais variants, tomēr arī šādi iespējams nodrošināt cilvēka ar invaliditāti piekļūšanas iespējas jūsu darbavietai. Šo pieeju būtu jāizmanto tikai tad, ja tā ir droša alternatīva. Pārliecinieties, ka ieeja ir pienācīgi atzīmēta, ka vieta ir atvērta darba laikā un tās priekšā neatrodas šķēršļu, kas traucētu ieeju, vai pārliecināties, ka atrodas ieejas zvans/ieejas telefons, ar kuru palīdzību par sevi paziņot personālam, lai viņi varētu atvērt durvis. Palīdzības piedāvāšana, lai uzkāptu pa kāpnēm. Vietās, kur pie ieejas nav iespējams iztikt bez kāpnēm, cilvēkiem ratiņkrēslā, vai citiem cilvēkiem ar invaliditāti varētu būt nepieciešama personāla vai citu palīdzība, taču jāņem vērā, ka cilvēks ar invaliditāti var arī to nelūgt. Alternatīvas metodes pakalpojuma nodrošināšanai. Var būt gadījumi, kad nav pieņemams samazināt, mainīt vai atbrīvoties no šķēršļiem (kāpnes starp diviem stāviem). Vai ir iespējams, ka varat šo pakalpojumu vai preces nogādāt klientam pie viņa durvīm, izmantojot pastu vai, piegādi mājās vai e-pastu? Atvieglot durvju izmantošanu Durvju ieejas, durvis klientiem ar invaliditāti rada nākamos šķēršļus, to platuma dēļ, Minimāli 750 mm atvērums (nepieciešamais attālums starp durvīm un durvju rāmi atvērtā veidā) un vismaz 13 mm augsts slieksnis tiek uzskatīts par piemērotu iekļūšanai ar ratiņkrēslu. Pēc tam apsveriet vai viņiem būs iespējams fiziski adaptēties. Ja vēlaties mainīt sliekšņa platumu (tā realizācija var būt iespējama un neiespējama, atkarībā no vairākiem aspektiem) jums būs nepieciešami tehniska rakstura padomi. Ir vairākas lietas, kuras jūs varētu paveikt, lai vienkāršotu durvju lietošanas iespējas, pat pirms galveno strukturālo izmaiņu veikšanas. 194

196 Praktiski padomi Durvju roktura pārvietošana: Vai durvis iespējams novietot vēl piemērotākā vietā (ieteicamas augstums ir 1000 mm). Roktura maiņa: Vai iespējams nomainīt rokturi, pret tādu, kas būtu D burta formā un būtu spilgtākā krāsā. Izveidot durvju atvēršanu pēc iespējas vienkāršāku. Durvis iespējams pielāgot tā, lai to pretestība atverot būtu mazāka. Šīs izmaiņas nāks par labu cilvēkiem ar kustību traucējumiem un līdzsvara traucējumiem. Iespējams apsvērt magnētisku ierīču izmantošanu, kas nodrošinātu to atvēršanu ikdienā un aizslēgšanos, ugunsdrošības nolūkos. Matēta stikla durvis: Cilvēki ar redzes traucējumiem var neatšķirt stikla durvis un iziet tām cauri. Vai ir iespējams izmantot drošības norādes, durvju vidū? Slīdošās durvis: Iespējams nodrošināt, ka labumu no tādām durvīm gūst visi klienti, garantējot durvju slēgšanu, uzturot durvju dzelzs daļu tīru un funkcionējošu un atstājot sānu durvis atvērtas. Vislielāko labumu no šādām izmaiņām gūst cilvēki ar invaliditāti, kuriem ir kompanjoni-suņi un, kuriem ir bērnu ratiņi vai iepirkšanās ratiņi. 8.6.Nepieciešamā meklēšana darbavietā Jums būtu jāapsver šādi faktori: kādā veidā klienti ar redzes un mācīšanās traucējumiem varētu nokļūt jūsu darbavietā viegli un pilnībā nosakot virzienu, kur atrodas jūsu preces un pakalpojumi, kā viņi droši varētu pārvietoties jūsu darbavietā. Tāpēc jāņem vēra, ka piekļūšanai labi plānotai darbavietai cilvēkiem ar invaliditāti jābūt daudz vienkāršākai. Svarīgi ir visi aspekti, sākot no produktu iepakojuma, līdz pat dekorācijām izmantotajai krāsai. 195

197 Praktiski ieteikumi Pārliecinieties, ka zīmes, kuras tiek parādītas ceļā uz jūsu darbavietu un norādes darbavietā ir vienkārši saprotamas. Izmantojot vairāk zīmju, cilvēkam ar invaliditāti būs vieglāk pārvietoties. Zīmēm jābūt vienkāršām un labi saprotamām Izmantotajam fonta izmēram un lieto burtu kārtībai jābūt līdzsvarā un vienkārši lasāmiem. Zīmju fonam jākontrastē (pretējā krāsā) ar krāsu, kāda izmantota fontam. Vecas zīmes būtu jāuzlabo ar attēliem. Piemēram, izlasīt uzrakstu uz stikla sienām ir grūti, jo uz stikla rodas atspīdums. Tieši tāpat pirms tam uz stikla rakstīto ir grūti pārrakstīt vai pievienot ko papildus. Tāpēc būtu labāk, ja tiktu izmantotas zīmes ar simboliem, ja iespējams, pievienojot papildinājumu tam, kas jau ir. Efektīvi jāizmanto dažādas krāsas. It īpaši tie, kuriem ir redzes problēmas, šāda krāsu izmantošana, atvieglos piekļūt darbavietai. Reizēm viņi krāsas redz tādos, kā blokos. Tādēļ zīmes, kuras būsiet sagatavojis, var tikai radīt papildus problēmas invalīdiem ar redzes problēmām. Tādēļ noderīgāk būtu izveidot zīmes, kurās būtu dominējošas krāsas, nevis zīmes ar monotonām krāsām. Atšķirīga durvju, sienu, koridoru un kāpņu krāsa arī var uzlabot pārvietošanās iespējas darbavietā tiem, kuriem ir redzes traucējumi. Pietiek tikai aplūkot melnbaltu fotogrāfiju, lai saprastu, kā krāsu dažādības dēļ tiek izšķirtas lietas uz krāsainām virsmām. Melnbaltā fotogrāfijā iespējams izšķirt ikvienu objektu. Piedāvājiet personāla palīdzību. Nav iespējams nodrošināt piemērotus fiziskus apstākļus, lai nodrošinātu ikvienam cilvēkam ar invaliditāti brīvu pieeju darbavietai, vai, lai atrastu darbavietā esošos produktus, 196

198 pakalpojumus un birojus. Tas nozīmē, ka mūsu personālam ir iespēja palīdzēt viņiem nodrošināt pieeju mūsu produktiem un pakalpojumiem un palīdzot viegli pārvietoties esošajā vidē. Stikla paneļi: Cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir grūti atšķirt stikla durvju paneļus un iekšpusē esošas stikla sienas, kas paredzētas dekoratīviem nolūkiem. Lai nodrošinātu, ka šie stikla paneļi un stikla sienas tiek pamanītas, uz tiem būtu jāizlīmē firmas logo vai uzraksti Darbavietas apgaismojums Apgaismojuma uzlabojumi darbavietā, cilvēkiem ar daļēju redzes zudumu, būtiski uzlabos iespēju pārvietoties jūsu darbavietā. Praktiski ieteikumi Bīstamu vietu apgaismošana: Tādām vietām, kas ir riskantākas, piemēram, kāpnes, atvērtas vietas un virsmas ar dažādiem līmeņiem, jābūt vairāk apgaismotām. Taču apgaismojot šīs vietas, jāņem vērā, ka apgaismojums nedrīkstētu būt kā atsevišķi gaismas kūļi, kas nozīmē vienmērīgu apgaismojumu visās zonās. Izvairieties no apgaismojuma aizkavēšanas: Logus un apgaismes ierīces jātur tīras, lai izvairītos no gaismas aizklāšanas, neatkarīgi no tā, vai jūs izmantojiet saules gaismu vai elektrisko apgaismojumu. Vēlams vērst jūsu uzmanību uz to, ka netīras lustras var aizēnot apgaismojumu. Atstarojošas virsmas: Plašas baltas virsmas un atstarojošas virsmas (piemēram, keramiskās flīzes, spoguļi un nerūsējošs tērauds) varētu apžilbināt cilvēkus ar daļējiem redzes traucējumiem. Tāpēc nepieciešams uzstādīt apgaismojumu pareizi un šādas atstarojošas virsmas nepieciešams izdekorēt. Tas samazinātu šādas problēmas. 197

199 8.8. Navigācija darbavietā Padomājiet, kā cilvēki ar fiziskiem trūkumiem spētu pārvietoties darbvietas robežās. Lai darbavietā ierīkotu liftu, nepieciešama iepriekšēja plānošana. Taču iespējams arī apsvērt mazākas izmaiņas. Praktiski ieteikumi Eju vienkāršošana: Koridori, sānceļi, laukumi durvju tuvumā un tiešas ejas un ceļi parasti ir aizpildīti ar dažādām nelietderīgām lietām, piemēram, mēbelēm, piederumiem, izstādītiem produktiem, piegādātāja produktiem vai klientu atdotiem produktiem. Tādā veidā tiek lieki aizņemta brīva vieta. Šādu vietu pārkārtošana, atbrīvošana tikai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti iespējas pārvietoties darbavietā. Ļoti svarīgi ir šos uzlabojumus veikt klientiem ar ratiņkrēslu. Produktus nevajadzētu atstāt uz zemes. Citādi tie kavē pārvietošanās iespējas un klienti vai personāls var pār tiem paklupt, kas savukārt nozīmē lielākus šķēršļus klientiem-cilvēkiem ar invaliditāti un personālam. Margas: Kāpnes vai laukumi ar rampām tiek aprīkoti ar margām. Šīm margām būtu jāsākas kāpņu sākumā, un jābeidzas pēc kāpņu vai rampas beigām. Tādējādi cilvēki ar redzes traucējumiem varētu noteikt, kurā vietā beidzas kāpnes. Kāpnes arī kalpos par balstu cilvēkiem ar līdzsvara problēmām. Cilvēkiem ar daļējiem redzes trūkumiem pārvietošanos atvieglos kāpņu nokrāsošana citā krāsā. Vienlīdzīgs augstuma līmenis pārvietošanās laukumos: Izcēlumi uz zemes un citi defekti var izraisīt brīvas pārvietošanās iespēju ierobežojumus darba vidē cilvēkiem ar invaliditāti un darba devējiem. Jāpārliecinās, vai laukumu virsmas, pa kurām pārvietojas, nav slidenas. 198

200 Dažādu gaiteņu krustošanās punktiem jābūt pietiekami platiem, lai novērstu jebkādus nelaimes gadījumus. Mainot virsmu vietā, kurā pārvietojas, pārklājamais materiāls būtu jāizvēlas ļoti uzmanīgi. Gaiteņi un pagriezieni būtu ērtāk redzami, ja gar tiem atrastos dažādu krāsu zīmes Komunicēšana ar personālu Jūsu klientiem var būt nepieciešams kontaktēties ar personālu, par problēmām, kas saistās ar produktiem un pakalpojumiem, kurus jūs viņiem piedāvājat. Tādas problēmas būtu saistītas ar cenu, produktu pieejamību, pēc pārdošanas pakalpojumiem un kontraktiem. Klientiem ar dažādiem veselības traucējumiem ir dažādas nepieciešamības. Atšķirīgas komunikācijas metodes ir nepieciešamas katrai invaliditātes grupai. Tāpēc jūsu personālam ir nepieciešama vismaz kāda informācija saistībā ar to, kā viņiem būtu jākomunicē ar klientiem, kuriem ir dažādas invaliditātes. Protams, nav jāgaida, ka viss personāls kļūs par komunikācijas ekspertiem, bet viņiem ir iespēja iegūt praktisku informāciju, par to, kā iespējams komunicēt ar cilvēkiem ar invaliditāti, saprotot, ka pastāv dažādi invaliditātes veidi. Pastāv vairāki veidi, kā uzlabot komunikācijas iespējas ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes problēmas. Dažas no tām ir gluži vienkāršas, bet daļa var iekļaut sarežģītas metodes. Vienkāršās metodes tiek izmantotas sistēmās, kas uztver komunikācijas signālus un pārvērš tos skaņā. Piemēram, šādas sistēmas ir iespējams ievietot biļešu kases lodziņu sienās, viesnīcās pie administratora, dažos restorānos, kasieru lodziņos, sapulču telpās un interviju galdos. Sarežģītākas sistēmas būtu tādas, kas veic skaņas pārveidošanas procesu. Teātros, kino un klasēs, kur iespējams izmantot dzirdes aparātus, skaņa tiek uztverta un pārraidīta izmantojot infrasarkanās sistēmas. Neatkarīgi no sistēmas vienkāršuma vai sarežģītības, sistēmu būtu regulāri jākontrolē. 199

201 Ja jums ir klienti-cilvēki ar invaliditāti un darba devēji-cilvēki ar invaliditāti, darbavietā būtu jāsamazina skaņu un trokšņu piesārņojums, lai palielinātu un maksimāli uzlabotu viņu iespējas kārtīgi saklausīt trokšņus. Skaņas izolācijai varētu būt noderīgs arī ēku sienu segums. 200

202 Praktiski ieteikumi Apgaismojuma uzlabošana: lasīšanu no lūpām iespējams atvieglot ar apgaismošanas apstākļu uzlabojumiem. Gaismai būtu jāatstarojas uz seju. Dažādu komunikācijas rīku izmantošana: Gadījumos, kad skaņas konversijas sistēmas nav ne piemērotas, ne pieejamas, personāls var komunicēt arī rakstiskā formā. Komunikācijas atvieglošana: Personālam jāuztur acs kontakts ar klientu un sarunas laikā nevajadzētu ar roku piesegt muti. Šis ir ļoti svarīgs aspekts cilvēkam, kuram ir absolūti dzirdes traucējumi, lai viņš varētu lasīt no lūpām. Sarunas laikā runātājam nevajadzētu steigties un jādod klientam laiks. Šādā veidā klientam ar dzirdes traucējumiem būtu iespējams saprast sarunu. Skaļas un klusas zonas sadale: Piemēram, ja birojā ir administratora galds, jāpārliecinās, ka tas ir novietots kaut kur klusā vidē. Kā zināms, vide, kurā cilvēki intensīvi strādā pie datoriem, un vietās, kurām tuvumā atrodas printeri, ventilatori un ražošanas iekārtas ir skaļas. Tāpēc jāpārliecinās, ka vietas, kur cilvēki ar invaliditāti komunicējas ar personālu, būtu bez trokšņiem Piekļūšana Produktiem un Pakalpojumiem Plaukti un Produktu stendi Padomājiet, kā jūsu klienti- cilvēki ar invaliditāti piekļūs produktiem, kurus jūs izvietojat plauktos vai stendos. Padomājiet, kā viņi varēs aizsniegt informatīvās brošūras plauktos. Pastāv ļoti daudz lietu, kuras jūs varat izdarīt. Dažas no tām tiks norādītas zemāk. Praktiski ieteikumi Esošo vienību pārvietošana: Plaukti, piemēram, kas atrodas durvju stūros un rada piekļūšanas problēmas, var tikt pārvietoti. 201

203 Esošu vienību pielāgošana: Lai panāktu, ka vienības būtu pieejamas arī cilvēkiem ar invaliditāti, iespējams veikt dažādas izmaiņas, novietojot plauktus atbilstošā līmenī. Plauktu augstumu iespējams pielāgot un vienību augstumu saīsināt, atvienojot skapju balsta kājas. Pārliecināties, ka viens un tas pats produkts tiek novietots dažādos augstuma līmeņos. Piemēram, produktu, kas ir nepieciešams gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan cilvēkiem bez veselības traucējumiem, iespējams izvietot dažādos plauktu līmeņos. Tāpat varētu apsvērt ideju izvietot mazāk pieprasītos produktus augstāk, un populāros produktus zemākos plauktos. Izveidot marķēšanas sistēmu, ar kuras palīdzību iespējams vieglāk izlasīt produkta informāciju. Cenai, kas norādīta uz produktu marķējuma, jābūt derīgai. Marķējumam ieteicams izmantot 24 fontu burtu lielumu. Alternatīvu pakalpojumu nodrošināšanas metodes: Pastāv vairāki faktori, kas cilvēkiem ar invaliditāti rada grūtības piekļūt precēm vai pakalpojumiem. Piemēram, pārģērbšanās kabīnes, kuras atrodas augšstāvos, un alternatīvu trūkums kāpnēm var radīt problēmas. Tāpēc pielaikošanas kabīnes būtu ieteicamāk novietot pirmajā stāvā vai vietās, kuras cilvēkiem ar invaliditāti būtu vienkāršāk sasniegt. Personāla palīdzība: Gadījumos, kad cilvēkiem ar invaliditāti nav iespējams piekļūt produktiem vai pakalpojumiem, ir svarīgi, lai viņš zinātu, ka personāls palīdzēs. Rindu sistēma, uzgaidāmās telpas Ja klientam jāgaida garā rindā vai jānoiet garš ceļš, noteikti būtu jāpadomā par to, ka pārvietošanās telpās būtu jānovieto krēsli, cilvēkiem ar veselības traucējumiem, lai viņi varētu apsēsties un atpūsties. Mazās telpās, kur nav nepieciešams izvietot krēslus pie rindas, svarīgi būtu nodrošināt alternatīvu 202

204 iespēju, ja viņš nevar pārāk ilgi nostāvēt. Šādus pielāgojumus iespējams paveikt, lai novērstu citu cilvēku ar invaliditāti neapmierinātu. Praktiski padomi Papildus krēsla nodrošināšana: Dažāda augstuma krēsli ar vai bez roku balsta. Rindu sistēma: Sistēma, kurā daži cilvēki var stāvēt, daži var sēdēt, nezaudējot savas rindas. Mēbeļu pārkārtošana uzgaidāmajās telpās: Vai mēbeles iespējams izvietot tā, lai invalīdi ratiņkrēslā sēdošām personām nerastos problēmas atrasties līdzās saviem draugiem? Paziņojumu sniegšanas sistēmas izveidošana tā, lai cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem ziņojumi būtu saprotami. Biļešu kase, administrācijas lete, seifa glabātuve Padomājiet, kā jūsu klienti varētu piekļūt un izmantot biļešu kasi, administrācijas leti un seifa glabātuvi. Jūs varētu ierīkot pieaicināšanas cikla sistēmu kupeju biļešu kasēm (piemēram, stikla sienas banku kasēm, būvniecības kompānijās un pasta nodaļās) vai skaļā vidē palīdzot cilvēkiem ar dzirdes aparātiem. Praktiski ieteikumi Atbilstošā vietā izveidots pazeminājums, lai izdotu rēķinu vai parakstītus dokumentus pie biļešu kases un administrācijas letēm kalpos gan cilvēkiem ratiņkrēslā, gan klientiem bez tiem. Papildus var lietot zemāku rakstāmgaldu, galda paaugstinājumu un papīra paliktņus (tiem, kuriem tiks izdoti rēķini, parakstīti dokumentu un nevar pieliekties tuvāk kases lodziņam). 203

205 Pārliecinieties, ka zvana pogas atrodas aizsniedzamās vietās. Atbrīvojiet matēta stikla virsmas no jebkādiem uzmanību novērsošiem pierakstiem, norobežojumiem vai citām lietām, kas varētu traucēt cilvēkiem, kuri lasa no lūpām. Apgaismojuma uzlabojumi atvieglotu klientam ar dzirdes traucējumiem, lasīt no darbinieka lūpām/ Novietojot galdu pret logu, ēnas, kas rodas no spilgtas saules gaismas cilvēkam ar dzirdes trūkumiem traucēs saskatīt darbinieka lūpas. Darbinieku paradumi: Vietās, kurās nebūtu iespējams izvietot administrācijas letes un seifa glabātuves, iespējams būtu mainīt esošos ieradumus. Darbinieks varētu pienākt pie cilvēka ratiņkrēslā, un apkalpot klientu, pārliecinoties, ka tiek pareizi kārtoti darījumi, neatkarīgi no atrašanās vietas ēkā. Informācija par produktiem un pakalpojumiem Padomājiet, kā cilvēki ar daļēju vai pilnīgu redzes zudumu saņems informāciju par produktiem un pakalpojumiem, kas viņiem būtu nepieciešami. Praktiski ieteikumi Atrisiniet tādus šķēršļus, kā marķēšana, cenošana un izvēlnes: Vai jūs varat atrisināt kontrasta problēmu starp burtiem un fonu (grafika, simboli, liels burtu lielums, drukas lielums), lai atvieglotu standarta prečzīmju, cenu un izvēlņu lasīšanu un saprašanu? Vai varbūt jūs varia nodrošināt alternatīvu iespēju plašāks izmērs, lai to varētu redzēt arī cilvēki, ar redzes traucējumiem? Iegravēta vai taustāma informācija: Vai esat nodrošinājis gravētu informāciju, kas nodrošinātu jūsu produktu un pakalpojumu atrašanas iespējas darbavietā? 204

206 Personāla palīdzība: Vai personāls ir apmācīts tā, lai piedāvātu un paskaidrotu cilvēkiem ar invaliditāti par pieejamajiem produktiem un pakalpojumiem, lai palīdzētu viņiem? Labierīcības klientiem Vairāki pakalpojumu sniedzēji (piemēram, mazi veikaliņi) neuzņemas labierīcību piedāvāšanu. Viņiem nav paredzētas labierīcības klientiem. Savukārt frizētavās, skaistumkopšanas salonos, un juridiskās firmās būtu nepieciešamas labierīcības, savukārt restorānos, kafejnīcās un bāros parasti ir pieņemamas labierīcības. Jums būtu jāpadomā, kā ierīkot labierīcības un, kā atvieglot piekļūšanu tām. Lai atbilstu vajadzībām, labierīcību kabīnēs jānodrošina piekļuvi cilvēkiem ratiņkrēslā. To varētu izdarīt izmantojot vairākas metodes. Piemēram, apvienojot divas blakusesošas kabīnes, tiktu izveidota viena plata kabīne. Cits veids būtu pārvietot labierīcības no tās vietas, kurai ir grūti piekļūt, uz citu vietu, kur piekļūt ir vienkāršāk. Šajā jautājumā iespējams atrast vairākus risinājumus. Praktiski ieteikumi Atbilstošās vietās novietoti roku balsti: Lai novērstu cilvēku paklupšanu un nodrošinātu atbalstu, pareizās vietās nepieciešams novietot roku balstus. Labāks apgaismojums: Cilvēkiem ar redzes traucējumiem, grūtības sagādā virziena noteikšana vidē, kurā pārāk daudz tiek izmantota balta krāsa. Tāpēc viņiem grūtības sagādā piekļūšana pie izlietnēm un labierīcībām. Tāpēc tādās vietās vēlams izmantot kontrastējošas krāsas, tādējādi cilvēkiem ar invaliditāti būtu vieglāk orientēties. Zemes virsma: Drošības nolūkiem slidenas un spožas grīdas nomainīt pret virsmu, kas būtu daudz piemērotāka, lai pārvietotos. Šādi 205

207 uzlabojumi būs ļoti noderīgi, it īpaši tiem, kam ir redzes vai pārvietošanās traucējumi. Durvis, kas atveras uz ārpusi: Durvīm būtu jāatveras uz ārpusi, it īpaši mazās kabīnēs, nodrošinot ērtu piekļuvi. Ja durvis atveras uz iekšpusi, tās būtu jānomaina pret tādām, kas veras uz ārpusi. Šādas izmaiņas būs lietderīgas visiem, ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti. Izvairieties no spožām keramiskām virsmām: Spožas keramiskās virsmas var apžilbināt. Tāpēc ieteicams izmantot virsmas, kas nav tik spožas. Nepieciešams nodrošināt informāciju ar tuvumā esošajām labierīcībām. Darbavietā būtu jāizvieto zīmes ar skaidriem attēliem, kas norāda, kur atrodas labierīcības. Ja darbavietā neatrodas cilvēkiem ratiņkrēslā paredzētas labierīcības, piemēroti būtu izmantot tuvāko uzņēmumu. Taču arī ceļam līdz kaimiņos esošajam uzņēmumam jābūt piemērotam cilvēku ratiņkrēslā lietošanai. Papildus jums būtu jānodrošina informācija par tuvumā esošajām labierīcībām cilvēkiem ar invaliditāti. Uzkopšana: Jānodrošina, ka labierīcībās atrodas papīra dvieļi, papīrs un salvetes, ka tiek pastāvīgi uzkopts un labierīcības netiek izmantotas kaut kā uzglabāšanai. Trauksmes sistēmas nodrošināšana: Nodrošiniet labierīcībās trauksmes sistēmas ierīkošanu un pārliecinieties, ka tā tiek regulāri pārbaudīta. Trauksmes sistēma ar kabeli ir vieglāk iedarbināt cilvēkam ratiņkrēslā. Cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai ratiņkrēslā varētu būt grūtības piekļūt trauksmes sistēmai, kas ir iebūvēta sienās un aprīkotas ar pogām. Darbiniekiem jābūt informētiem par to, kā darbojas trauksme, kā arī jāatpazīst tā brīdī, kad tiek iedarbināta. 206

208 8.12. Došanās prom no darbavietas Vispārpieņemts noteikums ir, jo vieglāk pārvietoties darbavietā, jo vienkāršāk pēc tam izkļūt no tās. Tomēr brīdī, kad viņi dodas ārpus darbavietas, viņiem līdzi varētu būt smagas preces. Svarīgs priekšnoteikums ir ērti atveramas durvis. Jums būtu jāpārdomā arī par avārijas izejas rīkiem, gadījumā, ja notiek avārijas situācija. Atšķirībā no personāla vajadzībām, klientu nepieciešamības būtu grūti paredzēt. Vienīgā informācija, kuru saņem klienti, ir veids, kā iekļūt telpā. Tāpēc jums būtu jāveic nepieciešamie pielāgojumi, lai nodrošinātu viņiem vieglāku izkļūšanu no vietas, kurā tiek nodrošināts pienācīgs drošības līmenis. Vadības procedūras, personāla apmācība un personāla zināšanas ir pats svarīgākais noteikums avārijas evakuācijas darbībām. Praktiski ieteikumi Avārijas izejas vietās nenovietojiet iepakojuma kastes, vecas mēbeles, nevajadzīgus atkritumus, kā arī nodrošiniet tās tīrību. Sistēmu vadība: Pārbaudiet šo procedūru un trauksmes signālu darbību avārijas izeju vietās. Darbinieku apmācības: Pārliecinieties, ka darbinieki piedalās apmācībās, kas attiecas uz trauksmes signāliem un avārijas izejām. Darbiniekiem jābūt uzmanīgiem un atbalstošiem pret cilvēkiem ar dzirdes un kustību traucējumiem Sabiedriskas un koplietojamas zonas Daudzi mazi uzņēmumi darbojas zonās, kurās viņiem nav nekādu pienākumu attiecībā pret apkārtējo vidi. Šādas darbavietas ir veikali, kuru ieejas nav pret ietvi, un veikali ēku pirmajos stāvos. 207

209 Jebkurā gadījumā būtu nepieciešams izdomāt, kā cilvēki ar invaliditāti, it īpaši tie, kuriem ir redzes un kustības traucējumi, nokļūs jūsu uzņēmumā. Nosakot fiziskus šķēršļus, kas traucētu visiem cilvēkiem ar invaliditāti, tad jūs varat nākt klajā ar risinājumu šai problēmai. Šādas iespējas ietver: Tikšanās ar cilvēku, kas ir atbildīgs par apkārtējo zonu: Izskaidrojiet problēmu, kas attiecas uz zonu, un ko jūs darītu šajā sakarā un pajautājiet, vai viņi spētu ko uzsākt pie ieejas jūsu uzņēmumā. Jūsu zonas vadītajam varētu būt pilnvaras. Ja jūsu zonas vadītājs atļauj ierīkot ieeju no koplietojamas vietas, jums būtu jāatrod finanses, lai ieviestu šo risinājumu. Runājiet ar vietējām varasiestādēm, satiksmes lietu jautājumos, saistībā ar jūsu problēmām, piemēram, zemas ietves, ceļu krustojumi, netīras ceļa zīmes, un nepārdomāti novietoti transportlīdzekļi. Jums būtu iespējams nodrošināt šīs lietas virzību padomē, sadarbojoties ar vietējām organizācijām, piemēram, arodskolu palātu vai darbaspēku apvienību. 208

210 II DAĻA Ievads Grāmatas otrajā daļā iekļauta informācija par dažādu segmentu gadījumu analīzēm. Šo gadījumu iekļaušanas mērķis ir nodrošināt reālu pamatojumu cilvēku ar invaliditāti dzīves apstākļiem un darba iespējām, kombinējot to ar konceptuālo struktūru, kas sniegta pirmajā daļā. Šeit tiek piedāvātas četras gadījumu analīzes, kas veidotas, ņemot vērā atbildes uz jautājumiem, kas mums palīdzētu saprast faktu, ka dzīve ir dažādu šķēršļu pilna un visvairāk tas attiecas tieši uz cilvēku ar invaliditāti dzīvi. Gadījumu analīžu ietvaros veikto interviju laikā atklājās, ka no 7 gadus veca bērna perspektīvas būt cilvēkam ar invaliditāti nozīmē elpot kosmosā, ka persona ar redzes traucējumiem arī sapņo par putna lidojumu debesīs lidmašīnā un, ja vien nebūtu invaliditāte, cilvēks ar fiziskiem traucējumiem labprāt trenētos karatē. Nevienai no pusēm nav pieņemama doma iedalīt kādā kategorijā indivīdus, kuri veido sabiedrību un padarīt par citādiem, diskriminējot viņus, piemēram, viņi un mēs veidā, tikai tāpēc, ka viņiem ir atņemtas kādas konkrētas spējas un prasmes, it īpaši, ja viņi spēj pārvarēt šos trūkumus ar lieliem panākumiem. Savukārt padarot par citādiem, viņiem tiek atņemtas tiesības strādāt un iegūt izglītību, vai pat dzīvot. Cilvēki ar invaliditāti, kas veido šo sabiedrības daļu, kas tiek padarīti par citādiem atklāj spējas mīlēt un pieņemt trūkumu tajos, kuri ir tie, kas diskriminē. Cilvēki ar invaliditāti dod priekšroku būt pacietīgiem, vai ignorēt mūsu kļūdas, kad viņi atklāj, ka mums ir mīlestības traucējumi. Šajā brīdī sabiedrībai būtu jāaptver, ka viņi šiem cilvēkiem ir parādā atvainošanos. Šī konteksta ietvaros tika izveidots arī projekts INEMDIP, ar mērķi mainīt mūsu pieņēmumus par cilvēkiem ar invaliditāti, kas radās jau pirms laba laika un atgādināt, ka arī viņiem ir tiesības uz cienījamu dzīvi, strādāt, un veidot savu dzīvi tieši tāpat, kā citiem cilvēkiem. Izvēloties analīzes, kas ir iekļautas grāmatas beigās, un, kas ir projekta sastāvdaļa, tika novērtēts vai viņi saņem pienācīgu palīdzību, lai mainītu nepareizos pieņēmumus saistībā ar 209

211 nodarbinātību, no mūsdienu darba devēju, potenciālo darba devēju vai pat vairāku cilvēku ar invaliditāti perspektīvas. Pirmais gadījums saistās ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību izsaukumu centrā, kas tika izveidots, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti un viņu ģimenes saskaņā ar viņu tiesībām. Otra lietas analīze saistās ar grūtībām, ar kurām cilvēki ar invaliditāti saskaras organizācijā, kas pilnībā uzņēmusies atbalstīt šos cilvēkus. Šajā gadījumā tiks atklāti to cilvēku pieņēmumi, par cilvēkiem ar invaliditāti, kuri paši tādi nav. Trešā lietu analīze ir cilvēka ar vizuāliem traucējumiem dzīvesstāsts, kas strādā valsts organizācijā. Tika izpētīts, kā cilvēks ar invaliditāti, kuram radās iespēja strādāt, savu dzīvi padarīja daudz piepildītāku. Pēdējā lietu analīze apraksta projektu, kurā piedalās cilvēki ar invaliditāti, visās sabiedrības sfērās. Šis projekts uzrāda, kā cilvēki ar invaliditāti paši būvē savus ciematus uz zemes, kas ir mantojums no mātes un, kā viņi labprāt strādā. 210

212 1. LIETU ANALĪZE: FONDA CILVĒKIEM AR KUSTĪBU TRAUCĒJUMIEM UN LAIMĪGU CILVĒKU AR INVALIDITĀTI IZSAUKUMU CENTRA PROJEKTS Fiziskās invaliditātes fonda dibināšanas vēsture un mērķis Vietējās pašvaldības gadā uzsāktie pakalpojumi cilvēku ar invaliditāti un viņu ģimeņu labā un valsts pieņemtās metodes ar dekrēta likumu, kas pieņemts gadā un gadā, ir uzsākušas darbu cilvēku ar invaliditāti labā. Kustību traucējumu akts (FEV) tika ieviests gadā ar mērķi atklāt ilgtspējīgus projektus, izmantojot sabiedrības dinamiku. FEV mērķis ir radīt un ieviest uzticamu un konsekventu projektu sabiedrībai un cilvēku ar invaliditāti ģimenēm. Lai to panāktu, FEV ir radījis daudzus projektus pēdējo 14 gadu laikā. Šo panākumu cēlonis ir pareizu projektu pareiza ieviešana. FEV ir sadarbojies ar nevalstiskām organizācijām un vietējām administrācijām ieviesuši šos projektus un pieņemto projektu daudzums palielinās. FEV projektu kopsavilkums būtu šāds: Konceptuāli pasākumi sākās ar semināru Būt par cilvēku ar invaliditāti Turcijas sabiedrībā, kas notika gadā ar Florya palīdzību. Tika organizēta vasaras nometne cilvēkiem ar invaliditāti. Kāju protēžu ražotnes un rehabilitācijas darbnīca, kuru gadā atvēra fonds, izmantojot pats savus līdzekļus, un ir apkalpojis simtiem cilvēku ar invaliditāti un ražojis roku un kāju protēzes daudziem 1999.gada zemestrīces upuriem, kuriem nebija apdrošināšanas gadā šī darbnīca tika pievienota Stambulas Cilvēku ar invaliditāti centram un joprojām veiksmīgi darbojas gadā, kuru Ministru Kabinets nodēvēja par Cilvēku ar invaliditāti Nodarbinātības gadu, tika ieviests projekts 211

213 nodarbinātības sfērā, kam tika izmantotas Web tehnoloģijas, sadarobjoties ar İŞKUR. Sīkāk izstrādāts İŞKUR projekts cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības jautājumā. Tas tika uzsākts ar saukli Mēs ražojam, neskatoties uz mūsu invaliditāti. Projekta noslēgumā, gadā novembrī, pēc 7 mēnešu darba, darbu bija ieguvuši 497 cilvēki ar invaliditāti. Sadarbībā ar Turcijas Aviokompānijām, THY izsaukumu centra organizētajā projektā darbs tika piešķirts 95 cilvēkiem ar invaliditāti. Projekta ietvaros netika aizmirsti arī cillvēki ar garīgiem traucējumiem, 6 tika pieņemti darbā Stambulas Galvaspilsētas pašvaldības tīrīšanas pakalpojumu objektos un 19 tika pieņemti darbā McDonald's restorānos, uzrauga pārraudzībā. Laimīgu cilvēku ar invaliditāti uzticības telefona centra projekts Viena no vissvarīgākajām cilvēku ar invaliditāti un viņu radinieku problēmām, kas dzīvo mūsu valstī (Turcija) ir tiesiskā likumdošana, informācijas trūkums, par viņu tiesībām un viņiem piedāvātajiem pakalpojumiem un viņu nespējai piekļūt informācijai. Likumdošana nepilda tās mērķus, ja vien cilvēki ar invaliditāti nav informēti par savām tiesībām. Ņemot vērā viņu tiesības, FEV ieviesa Laimīgu cilvēku ar invaliditāti uzticības telefona centra projekts (MH), lai piepildītu ikviena nepieciešamības, it īpaši cilvēku ar invaliditāti un viņu ģimeņu nepieciešamības, lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumus un palīdzētu atrisināt dažādas problēmas. MEH mērķis ir apkalpot ikvienu, kurš pazvana uz numuru visur Turcijā, invaliditātes jomā un, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti, kā arī viņu ģimenes dzīves kvalitāti, apkopojot svarīgu informāciju. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo, tas ir 212

214 sociālās atbildības projekts, kas mūsu valstī (Turcija), kā arī visā pasaulē tiek ieviests pirmo reizi. FEV stratēģiskie partneri MEH projektā, iesaistot İŞKUR (tieslietu treniņu apmācība nodrošināta 20 cilvēkiem ar invaliditāti, lai viņi saņemtu MEH nodrošinātu darbu, kā arī finansēšanas nodrošināšana), SIEMENS un SIMTEC (nodrošina apmācību iespējas un veido ienākumus nevalstisko organizāciju projektam), Microsoft (nodrošināja programmu atbalstu), Truk Telekom (finansiāls atbalsts) Stambulas Galvaspilsētas Pašvaldība (nodrošina nemateriālu atbalstu), Rotary (darbojās, kā aģents finansiāla atbalsta saņemšanai no Rotary Internaional un nodrošinot, ka tā biedri paši nodrošina atbalstu ar saviem līdzekļiem), Nurus (kabīņu nodrošinājums) un 3-D Bilişim (IT) (nodrošināja skaņas ierakstu sistēmas). MEH darbinieku demogrāfiskā informācija ir šāda: Vecums izglītība Invaliditātes tips Invaliditātes pakāpe Pienākums Fondā Ali Şahin 39 Maģistrs Neviens - Ģenerāldirektors Hakan Ünlü Cemal Donat Ahmet Şahin Hülya Çubuk Mevlüde Kösek Nurcan Yaraş Serdar Özbiçer Zafer Güngör 41 Augstskola Neviens - Sociālo un administratīvo darbu directors Nodarbinātības termiņš Fondā Universitāte Redze 100 Advokāts Universitāte Redze 68 Operators Universitāte Redze 92 Operators Nepilna vidusskola Kustību traucējumi 45 Operators Augstskola Kustību traucējumi 40 Operators Augstskola Kustību traucējumi 48 Operators Profesionālās apmācības skola Redze 85 Operators

215 INEMDIP Projekta ietvaros tika intervēti FEV direktori, un tika runāts par darbībām, kuras būtu veicamas, lai radītu darbaspēku, MEH. Mr. Ali Şahin, Mr. Cemal Donat and Mr. Hakan Ünlü. Umut: Cilvēku ar invaliditāti un viņu ģimeņu atbalstīšanas projekts sakaru centra vidē ir samērā ievērojams, jo tas ir pirmais ne tikai mūsu valstī (Turcija), bet arī pasaulē. Kādas jūsuprāt ir priekšrocības un trūkumi, esot pirmajiem šāda projekta ieviešanā? Mr. Sahin: Kā jau jūs minējāt, MEH ir projekts, kas Turcijā tiek ieviests pirmo reizi, tieši tāpat, kā tas tiek pirmo reizi ieviests arī pasaulē, sfēru un apjoma ziņā. Kamēr daži projekti ir rietumos, Eiropā un Amerikā, kuros organizācijas parasti piedāvā savus pakalpojumus un varbūt viens vai divi cilvēki ar invaliditāti strādā, lai nodrošinātu palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti, mums ir sava misija, kas padara mūs atšķirīgus. Pirmkārt, mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt precīzu un standartizētu informāciju cilvēkiem ar invaliditāti, viņu ģimenēm un sabiedrībai, saistībā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Diemžēl ļoti lielas problēmas sagādā likumu pareiza izstrādāšana un ieviešana valstī. Nav nozīmes, cik daudz likumu tiek ieviesti, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un standartus cilvēkiem ar invaliditāti. Šiem likumiem nav nozīmes, ja vien tie netiek ieviesti. Piemēram, dažās klīnikās tiek pieprasīta maksa par veselības izziņu, dažās, nē. Ko mēs varam darīt? Mēs palīdzam mūsu iedzīvotājiem gūt labāku standarta pakalpojumu sūtot faksus attiecīgām organizācijām un informējot tās. Tādēļ varētu teikt, ka viens no mūsu mērķiem būtu samazināt informācijas piesārņotību. Trešais mūsu centru mērķis ir atbalstīt centienus uzturēt precīzus statistikas datus par cilvēkiem ar invaliditāti. Viens no mērķiem būtu izveidot Turcijas cilvēku ar invaliditāti karti, ar plašu statistisko informāciju, kas ietver tādus demogrāfiskos datus, kā invaliditātes grupu un pakāpi, dzimumu, izglītību, vecumu un ģimenes stāvokli. Lai to varētu panākt, cilvēkiem ar invaliditāti, kuri zvana MEH, tiek prasīts reģistrēties sistēmā. Cilvēki ar invaliditāti tiek informēti, ja veiktas izmaiņas tiesiskajā likumdošanā, pateicoties šai reģistrācijas sistēmai. Tiek veikts nodrošinājums tam, lai mūsu statiskas dati tiktu atjaunoti un tie nebūtu novecojuši, to iespējams paveikt, 214

216 lūdzot cilvēkiem ar invaliditāti no jauna zvanīt MEH, lai informētu mūs par jebkādām izmaiņām viņu invaliditātē, sociālekonomiskajā statusā, veselības apstākļos un ģimenē. Ieguvums no precīziem statistikas datiem mūsu fondam ir tas, ka tie mums palīdzēs izveidot pareizos projektus pareizajām grupām, novēršot resursu nevajadzīgu izlietošanu. Umut: Jā, tas, ka MEH nav sava Web lapa, un darbojas tikai FEV Web vietne varētu būt viens no tā atpazīstamības trūkuma iemesliem. Mr.Sahin: Jā, un mēs pie tā turpinām strādāt. Patiesībā mūsu nākamais solis šī projekta ietvaros ir turpināt MEH izsaukumu centra pakalpojumus piedāvāt tiešsaistē. Tā kā arī telekomunikāciju tehnoloģija strauji attīstās, mūsu mērķis ir sniegt informāciju, izmantojot SMS pakalpojumus, kas nozīmētu svarīgu soli uz priekšu. Tas būtu ievērojams ieguldījums informācijas standartizācijai, ko mēs cenšamies nostiprināt. Kas attiecas uz jūsu jautājumu, ir samērā grūti būt pirmajiem. Invaliditātes likumdošana ir samērā sarežģīta un tāpēc arī ir savādāk tiek apmācīts personāls, kurš tiks nolīgts darbam MEH. Mums bija jāizveido un jāievieš metode, kuru izmantot un procedūra, kuru ievērot. Bijušas arī neparedzamas problēmas ar uzticības telefona ieviešanu. Kā jau saprotat, mums joprojām grūtības sagādā pajautāt to, ko mēs tiešām gribām zināt. Mēs esam nodrošinājuši apmācības mūsu darbiniekiem, lai viņiem būtu iespējams noteikt, ko patiesībā cilvēks vēlas zināt. Nākamais mūsu projekta trūkums ir finansiālas problēmas, ko izraisa darbs ar profesionāļiem, nevis brīvprātīgajiem. Šī iemesla dēļ mēs varam atļauties algot tikai 7 cilvēkus, kaut arī bija paredzēts 10. Galu galā mēs sadarbojamies ar profesionāļiem fondā, kas ir nevalstiskas organizācijas sistēma, un mums ir jāatalgo viņu darbs. To mēs cenšamies atrisināt ar mūsu sponsoru palīdzību. Mūsu sponsori, kas atbalstīja mūs dibināšanas procesā, un pašreiz esošie sponsori ir samērā atšķirīgi. Piemēram, pašreiz mēs uzturam stratēģisku sadarbību ar Kuveyt Türk, Siemens un Simtec Umut: Kā jūs domājat, vai jums ir izdevies sasniegt jūsu mērķauditoriju? Kas uzticības telefonam zvana visbiežāk? Vai tie ir cilvēki ar invaliditāti, viņu ģimenes vai iestādes un organizācijas? (tādi jautājumi, kā Vai pastāv kādi 215

217 trūkumi, ja mēs algosim personu, ar tādu invaliditātes tipu un pakāpi, darbam x?, utt.)? Mr Donat: Visvairāk zvanu mēs saņemam no pašiem cilvēkiem ar invaliditāti, un otra lielākā daļa, kas zvana ir to aprūpētāji. Visbiežāk mēs saņemam jautājumus, kas saistīti ar aprūpes pakalpojumiem, ienākuma nodokļa samazinājumiem un nodokļu samazinājumiem iegādājoties preces. Pēdējā laikā mēs saņemam arī zvanus ziņojumiem, kas konkretizē invaliditātes pakāpi. Tāpēc, ka nesen pieņemtais likums (16. jūlijs gads invaliditātes vērtējuma tabula) ir viņus sarūgtinājis. Piemēram, iedzīvotājs tiek uzskatīts par cilvēku ar redzes traucējumiem, kura redzes traucējumu pakāpe ir 100% Vācijā un atbilst šim ziņojumam, viņam/ viņai var tikt nepiemērotas dažas tiesības mūsu valstī (Turcija), jo Turcijā tiek pieņemts, ka viņa invaliditātes pakāpe ir 85%. Mēs ne tikai nodrošinām informāciju, kas saistās ar pēdējā laikā pieņemto likumdošanu, mēs arī informējam ģimenes, par to, kādas tiesības viņiem pienākas un kā viņi tās var izmantot. Mums ir izdevies apkopot cilvēku ar invaliditāti parakstītas izdrukātas petīcijas aicinājumam Valsts Padomes spriedumam. Kopā ir savāktas 100 petīcijas. Kad līdzīgas petīcijas sāka parādīties arī Antalya, Trabzon un Stambulā, ministrija sāka pievērst tām uzmanību. Pašreiz mēs cenšamies viņiem palīdzēt, kā vien spējam, pat, ja prioritāte ir ziņojums. Umut: Vai jūs domājat, ka saistībā ar ziņojumu tiks sperti arī soļi atpakaļ? Mr. Donat: Pašreiz mums ir iestrādes. Es domāju, ka tas kļūs par likumu un cerams, ka tiks nodrošināts, ka cilvēkiem ar invaliditāti tiks piešķirtas lielākas priekšrocības. Viņi vismaz atgūs tiesības, kuras ir zaudējuši. Umut: Vai šajā invaliditātes pakāpes noteikšanas procesā, vai citiem vārdiem sakot, ziņojuma iegūšanas procesā, esat novērojis negatīvu uzvedību vai komentārus? Mr.Donat: Ārsti pašreiz šī ziņojuma izveidē neiesaistās aktīvi. Tiek sagatavota tabula un pārbaudes rezultātus salīdzina darbinieks, un rezultāts tiek uzrādīts ziņojuma formā. 216

218 Umut: Ko jūsuprāt nozīmē būt cilvēkam ar invaliditāti Turcijā? Mr.Donat: 7 gadus vecais Furkans, kurš pats ir cilvēks ar invaliditāti, uz šo jautājumu atbildēja ar vislabāko iespējamo atbildi, sakot: Būt cilvēkam ar invaliditāti Turcijā ir gluži tas pats, kas elpot kosmosā... Mr.Sahin: Kā jau redzat, Turcija ir iemācījusi savam 7 gadus vecajam iedzīvotājam, kā tas ir būt šeit cilvēkam ar invaliditāti. Umut: Mr. Sahin, vai bez tā, ka esat direktors, darbojaties vēl kādā amatā? Mr. Sahin: FEV ir manas dzīves centrs. Kopš gadā ar FEV esmu strādājis dažādos amatos, un kopš gada esmu galvenais direktors šeit. Savu maģistra grādu es ieguvu Haliç Universitātes Starptautisko Attiecību Departamentā un strādājis Turcijas Lielajā Valsts Asamblejā (TBMM) ar Gaziantep pilnvaroto Kahraman Emmioğlu, kurš ir šī fonda priekšsēdētājs. Kaut arī FEV ir manas dzīves centrs, es cenšos strādāt arī pats savā jomā. Esmu Dienvidāzijas Stratēģiskā Pētījumu centra dibinātājs un priekšsēdētājs. Umut: Vai jums ģimenē ir kāds cilvēks ar invaliditāti? Mr.Sahin: Es saprotu jūsu domu gājienu, uzdodot šo jautājumu. Jums nav obligāti jāsaskaras dzīvē ar kādu tuva cilvēka invaliditāti, lai ar savu darbu atbalstītu viņus. Tas, ko es daru, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus un nodrošinātu, ka viņi dzīvo, kā cilvēki, kuriem nav veselības traucējumu, sniedz man neiedomājamu apmierinājuma sajūtu. Ir lieliski, ja spēj pateikt Paldies dievam, es to daru. Umut: Cik grūti ir būt par uzņēmuma direktoru un algot cilvēkus ar invaliditāti? Mr. Sahin: Pirmkārt, būt par direktoru organizācijai, kas kalpo cilvēku labā ir darbs, kurā nepieciešama sevis ieguldīšana, taču, ja ir iespējams sniegt materiālu atbalstu, lai cilvēki būtu laimīgāki, un, ja jūs pats redzat šo rezultātu, jūs kļūstat neticami laimīgs. Vai tad dzīves mērķis nav būt laimīgam? Mūsu fonda galvenā filozofija ir nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus cilvēkiem ar invaliditāti, atklājot viņu potenciālu ražošanā, kultūrā un mākslā. Kā mūsu 217

219 valstī (Turcija) pieņemta invaliditāte un cilvēks ar invaliditāti? Vājš, nav pietiekami labs darbā, neproduktīvs darbā, ir atkarīgs no citu palīdzības, kāds, kurš prasa pēc labdarības, tas arī viss. Patiesībā mūsu nevalstiskās organizācijas arī veic darbības, kas tikai apstiprina šo pieņēmumu. Tā vietā, lai radītu nodarbinātības iespējas cilvēkam ar invaliditāti, viņi visas Turcijas ietvaros organizē labdarības akcijas, kas līdz ar to veicina nepareizos pieņēmumus par cilvēkiem ar invaliditāti. Turpretim mēs cenšamies nodrošināt godājamu dzīvi, cenšoties viņus integrēt sabiedrībā. Kopš gada mēs esam centušies radīt jaunas darbavietas. Līdz ar projektiem, kas tika veikti, sadarbojoties ar İŞKUR, THY un McDonald s, mums ir izdevies atrast papildus darba vietas cilvēkiem ar invaliditāti. Projekta White Butterflies (baltie taureņi) ietvaros, mēs esam spējuši radīt jaunas darbavietas pat cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem. Vēl jo svarīgāk, mūsu nākamā uzvara bija McDonald s cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas koeficienta paaugstināšana no 3% līdz 8%. Restorāna īpašnieki sākumā šaubījās, vai tas nekaitēs attiecībām starp klientiem un darbiniekiem un darbiniekiem savā starpā, taču šīs domas izrādījās nepamatotas. Viņi strādā efektīvi, ierodas laikā, un veic pienākumus cik vien labi iespējams. Bet tagad atgriežoties pie jūsu jautājuma. Ir prieks palīdzēt cilvēkam ar invaliditāti kļūt par godājamu sabiedrības daļu. Protams, līdzīgas sajūtas varētu būt arī tad, ja tiek ieviestas jaunas iekārtas. Bet, kad tas attiecas uz cilvēkiem, izrādās, ka tas tomēr ir kas gluži cits. Šajā pašā ielā ir Burger King ēstuve un tajā strādā Arifs, kuram ir garīgi traucējumi. Pēc neilga pārbaudes laika darbā, Arif ieradās pie mums pateikties, un mēs viņam teicām, ka tas ir mūsu pienākums. Viņš sacīja, ka esot ļoti pateicīgs, jo viņu darīja laimīgu tas, ka viņš varēja apgādāt savus vecākus, kuri bija slimi, bet, kuriem nebija apdrošināšanas un palīdzība no kāda cita. Mēs palīdzam ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī viņu ģimenēm, sniedzot ekonomisku, sociālu un psiholoģisku atbalstu. Arifs būtu varējis varēja sākt zagt, ostīt apdullinošas vielas vai pat izdarīt pašnāvību. Bet paldies Dievam, nekas tamlīdzīgs nenotika. Ja tu labi veic savu darbu, labi cilvēki un labas lietas atradīs tevi. Tā ir šī darba skaistākā puse. Turklāt pēc šīs vēstules izlasīšanas, grūtības šķiet daudz vienkāršākas.1 1 vēstuli iespējams atrast gadījumu analīzes beigās. Pievienota arī atsauce no avīzes. 218

220 Umut: Vai jūs varētu apkopot šo procesu, kas saistīts ar darba meklējumiem cilvēkiem ar invaliditāti? Mr. Sahin: Cilvēki ar invaliditāti piesakās İŞKUR. İŞKUR Stambulā ir 8 filiāles. İŞKUR ir atbildīgs par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību Turcijā. Mēs piegādājam reģistrācijas datus no İŞKUR uz İŞKUR. Tad mēs visu informāciju pārsūtam uz mūsu HRM sistēmu. Mēs izdalām İŞKUR izmantojamos un neizmantojamos datus, veidojot par katru cilvēku ar invaliditāti projektu un uzaicinot viņus uz mūsu fondu, lai uzzinātu par viņiem detalizētāku informāciju. Mūsu HMR eksperti veic 15 minūšu darba analīzi mūsu jaunajiem viesiem cilvēkiem ar invaliditāti, un tādā veidā nosakot, kādi darbi viņiem būtu piemēroti. Psiholoģiskas zināšanas šo interviju laikā ir ļoti svarīgas. Šādā veidā mēs varam novērst nepareizo informāciju no İŞKUR. Ne katrs cilvēks ar invaliditāti spēj parādīt vienādu psiholoģisko briedumu un nodrošināt pareizu informāciju par savu invaliditāti. Mēs cenšamies to mazināt. Nākamais solis ir noteikt tās darbavietas, kurās ir 50 un vairāk darbinieku un ieviest tās sistēmā. Šo darba meklējumu mērķis ir princips, kurā maksimāli iegūst abas puses. Piemēram, mēs cenšamies nodrošināt darbu cilvēkiem ar invaliditāti, kas atrodas tuvu pie viņu mājām, lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar ierašanos darbavietā. Darba devēji, kā izdevību izmantojot darbinieku nolīgšanu, kas atbilst darba devēja prasībām. Mūsu HRM eksperti un psihologi sadarbojas, lai veiktu interviju, un cilvēkam ar invaliditāti tiek nodrošināta izglītība un atbalsts ikvienā jautājumā, kurā vien var iedomāties. Intervijas dienā, pie cilvēka ar invaliditāti tiek nosūtīta īpaši aprīkota mašīna, HMR eksperts un psihologs. Mēs visi ceram uz šo sapulču panākumiem, jo, ja viņi ir laimīgi, laimīgi esam arī mēs. Mums obligāti ir jāziņo par problēmu mūsu sponsoriem. Šis darbs ietilpst projekta ietvaros Mēs strādājam ar mūsu invaliditāti. Cilvēku ar invaliditāti skaits, kuri ir ieguvuši darbu, gadā bija 408, gadā - 492, gadā -543, gadā 525, kopā 1,868. Mēs uzaicinām cilvēkus ar invaliditāti, kuri ir saņēmusi darbu uz mūsu fondu un nodrošinām viņiem orientējošus treniņus, kas ietver tādas lietas, kā darbavietas socializācija, darba komanda, darba devēja tiesības 219

221 un darbinieka tiesības. Šis projekts noslēdzās gada augustā. Līdz un gadam mēs paši zvanījām darba devējiem un jautājām, vai viņi vēlētos nodrošināt darbavietas mūsu piedāvātajam darbaspēkam, taču no viņi sāka zvanīt mums un jautāt, jo mēs veicām ļoti veiksmīgu darbu. Mēs pieredzējām gadījumu, kas apstiprina šī procesa ticamību, un labprāt vēlētos par to pastāstīt. Mēs reģistrējām cilvēku ar invaliditāti, kurš pie mums pieteicās darbam, un tad mēs uzsākām procesu, kura laikā tika piemeklēts atbilstošs darbs. Pēc tam mēs atradām piemērotu darbavietu un devāmies, lai viņu intervētu. Kad mēs ieradāmies darbavietā uz interviju, mūsu draugs sāka smieties un sacīja: Es jau šeit strādāju, es pieteicos, lai uzzinātu, vai varētu atrast labāku darbu. Izrādās, ka es esmu piemērots šim darbam un šai darbavietai. Paldies, ka ļāvāt man to aptvert. Tad viņš devās atpakaļ uz savu darbavietu un uzsāka darbu savā maiņā. Šis mums bija, kā apstiprinājums mūsu sistēmai. Umut: Kādām īpašībām jābūt apveltītiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri strādā MEH? Mr. Sahin: Spēja pārliecināt, spēcīga personība un pretestība stresam. Visiem mūsu 7 darbiniekiem piemīt šīs prasmes. Umut: Mr. Sahin, vai jums būtu tabula, kurā varētu redzēt, invaliditātes grupu un, veicamo darbu sarakstu? Mr. Sahin: Šobrīd nav, bet mūsu HRM eksperti šajā gadījumā ir pieredzējuši, un iespējams, ka nākotnē varētu sagatavot grāmatu, kurā būtu svarīgas detaļas, piemēram, atbilstošākie darba veidi, interviju metodes ar cilvēkiem ar invaliditāti, un veidi, kā viņus atbalstīt. Umut: Kāds bija ierakstu skaits, ko izdevās iegūt no İŞKUR šī projekta ietvaros un kāds ir pašreizējais skaitlis> Mr. Sahin: İŞKUR Projekta sākotnējā fāzē, ierakstu skaits bija 9000, taču pašlaik tas ir

222 Umut: Vai jūs varat sniegt negatīvu piemēru par invalīdu pieņemšanu biznesa pasaulē? Mr.Sahin: Protams. Kopējā darbā ar THY, mēs piedzīvojām samērā neparastus gadījumus, nosakot kandidātus, kurus varētu algot darbam izsaukumu centros un rezervēšanas lietu kārtošanā. Mēs šajā grupā iekļāvām 8 cilvēkus ar redzes traucējumiem. Taču THY pārstāvis norādīja, ka šī ir nepareiza izvēle un šis mēģinājums noteikti neizdosies. Ka pasūtījumi netikšot veikti 3 minūšu laikā. Mēs viņiem lūdzām dot iespēju un teicām, ka mēs to varam un viņiem vajadzētu to pamēģināt. Taču viņi atbildēja, ka apmācībām ir pārāk lielas izmaksas, un tas nebūs nekas cits, kā vien lieka laika izšķiešana. Mēs teicām, ka nemūžam neuzsāktu darbu pie uzdevuma, kurā mēs jau no paša sākuma ciestu neveiksmi, un uzstājām, ka jādod iespēja pamēģināt. Tad es Ms. Zuhal, kura ir atbildīgā par apmācībām, uzdevu šādu jautājumu: Vai pirms 500 vai 600 gadiem tu būtu ticējusi, ja kāds tev sacītu, ka kādu dienu metāla putns lidos debesīs, pārvadājot tonnām materiālu, un vedot cilvēkus pie saviem mīļotajiem?. Viņas atbilde bija: Nē, droši vien, nē. Tad es sacīju: Ticiet man, ka tas, ko es jums saku šobrīd, nav mazāk ticams, kā tas. Vienkārši noticiet tam un dodiet mums iespēju! Viņi tomēr nolēma pamēģināt. Sabah ziņu virsraksts, gada 3.decembra rakstam: Neredzīgie THY lidmašīnās pārvadā pasažierus 2 2 Līdzīgus rakstus iespējams atrast gadījuma analīzes beigās. un ātruma un efektivitātes ziņā, invalīds ar redzes traucējumiem ir kļuvis par vienu no uzņēmuma 400 labākajiem darbiniekiem. Tas nozīmē, ka dodot viņiem iespēju un nodrošinot piemērotos apstākļus, viņi var būt vēl veiksmīgāki, nekā tie, kuriem nav nekādu traucējumu. Umut: Kā, jūsuprāt, varētu mainīt darba devēju pieņēmumus attiecībā uz nodarbinātību? Mr. Sahin: Ir kāda pamatmetode, kā to panākt. Neveicinot pieņēmumu, ka cilvēki ar invaliditāti ir bezpalīdzīgi un viņiem nepieciešama labdarība. Kā to panākt? Gluži vienkārši, ja nevalstiskās organizācijas un mediji izveidotu un ieviestu projektus, kas radītu nodarbinātības iespējas, tā vietā, lai organizētu 221

223 atbalsta kampaņas, gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan viņu ģimenēm. Kā arī nepieciešams miers no ekonomiskā, sociālā un psiholoģiskā viedokļa. Umut: Vai šī projekta ietvaros ir kas tāds, uz ko jūs attiecinātu Es vēlētos...? Mr. Ünlü: Ir ļoti daudz lietu, kuru pieminēšanu es varētu uzsākt ar Es vēlētos... Es vēlētos, lai cilvēki ar invaliditāti vairāk pieteiktos par brīvprātīgajiem, lai palīdzētu un atbalstītu citus cilvēkus ar invaliditāti. Piemēram, ja mūsu draugi, kuri tika nodarbināti THY varētu katrs ziedot 10 liras no savas pirmās algas un segtu bērna ar invaliditāti izglītības izmaksas vai nopirktu ratiņus kādam no mūsu jauniešiem... Es gribētu teikt, ka atbalstu ne vienmēr vajadzētu gaidīt no tiem, kuri nav cilvēki ar invaliditāti. Nepārprotiet, es nesaku, ka mēs kaut ko sagaidām. Es domāju, ka vienkārši būtu ļoti labi, ja viņi zinātu, ka arī paši var sev palīdzēt. Umut: Vai cilvēki ar invaliditāti jūtas labāk, ja viņi strādā vidē, kurā ir citi cilvēki ar invaliditāti, vai arī viņi jūtas labāk jauktā vidē? Es ceru, ka varēsiet atbildēt, pamatojoties uz saviem personīgajiem novērojumiem. Mr. Sahin: Viņi var strādāt jebkurā vidē, kurā nejūtas aizskarti. Nav svarīgi ievērot to, lai viņiem apkārt būtu arī citi cilvēki ar invaliditāti. Kā jau teicu, pietiek vien ar iespēju. Bet mans personīgais viedoklis būtu tāds, ka cilvēkiem ar invaliditāti būtu jārada jaukta vide, jo darbavieta, kurā strādātu tikai cilvēki ar invaliditāti, izskatītos, kā nometne cilvēkiem ar traucējumiem. Pozitīvs faktors efektivitātei būtu vide, kurā iespējams integrēties. Umut: Mēs vienmēr runājam par centieniem mainīt darba devēju uztveri attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti, lai varētu atvieglot darba iespējas. Vai, jūsuprāt, tas ir pietiekami? Ko vēl varētu paveikt? Mr. Sahin: Jums ir pilnīga taisnība. Problēma nav tik vienkārša, ka pietiktu tikai ar darba devēju uzskatu mainīšanu. Kaut arī pašvaldības to neuztver nopietni, svarīgi būtu pievērst uzmanību urbanizācijai. Vienīgi tad cilvēki ar invaliditāti aptvers savu vēlmi strādāt ar pilnu atdevi. Arī mēs esam veikuši attiecīgas darbības šajā sakarā. Mēs izvēlējāmies sākuma reģionu (reģionu Beşiktaş, Teşvikiye, Maçka un Taksim līnijā), kopā ar diviem profesoriem no 222

224 Mimar Sinan Universitātes un 10 viņu studentiem, pārskatījām visas ielas šajā reģionā, mērķis bija censties noteikt, ar kādām problēmām cilvēki ar invaliditāti saskaras šajās ielās. Tika izveidots perfekts ziņojums, kas tika iesniegts attiecīgajām pašvaldībām. Mūsu ielās cilvēki ar invaliditāti saskaras ar 5 galvenajām problēmām. Problēmas, saistībā ar ielas virsmu, pilsētu mehānismu, šķēršļi, kurus izraisa attiecības ar citiem gājējiem un satiksme, dabīgi veidotie šķēršļi, un šķēršļi, kas būtu iedalāmi, kā dažādi šķēršļi. Mēs esam gatavi palīdzēt visām pašvaldībām, kuras izlemj rīkoties lietas labā. Umut: Un visbeidzot, kā jūs vienā teikumā raksturotu FEV pūliņus? Mr. Sahin: Mēs vēlamies kaut ko paveikt cilvēku ar invaliditāti labā. Tāpēc, pirmkārt, mēs vēlamies noteikt, kas ir tas, kas trūkst, mēs meklējam alternatīvu risinājumus, un beigu beigās ieviešam to, kas ir visatbilstošākais. Es teiktu, ka vislabākais, ko varētu darīt ir paveikt lietas līdz galam. Mr. Şahin piekrita mūsu prasībām un atļāva darbiniekiem runāt ar mums, neskatoties uz MEH piepildīto grafiku. Mrs. Kösek, kuram ir kustību traucējumi, atvēlēja mums 20 minūtes sava laika, lai uzzinātu par cilvēkiem ar invaliditāti viņas darba vidē. Umut: Mrs. Kösek, vai jūs varētu mazliet pastāstiet par sevi? Mrs. Kösek: Mans vārds ir Mevlude Kösek. Esmu dzimusi gadā Sivas. Esmu precējusies nu jau 16 gadus. Man ir 45% kustību traucējumu un es cenšos absolvēt augstskolu. Umut: Mrs. Kösek, vai jūsu veselības traucējumi ir iedzimti? Mrs. Kösek: Man bija iedzimta gurnu dislokācija. Mana ģimene to atklāja tikai pēc tam, kad biju sasniegusi viena gada vecumu. Tad tika nolemts vērsties pie ārsta, bet centieni uzlabot gurnu dislokāciju labajā kājā, veicināja kustību traucējumus abās kājās. Umut: Vai jūs spējāt pieņemt faktu, ka esat invalīde? 223

225 Mrs. Kösek: Man ir septiņi brāļi un māsas, un tajā laikā es biju vienīgā ar kustību traucējumiem. Es saku, tajā laikā tāpēc, ka pēc vairākiem nelaimes gadījumiem 3 no viņiem ir kļuvuši par invalīdiem, protams, ka es biju bēdīga, kad bērnībā man jautāja, kāpēc esmu invalīde. Ziniet, brāļi un māsas mēdz kauties un apsaukāt viens otru, kā vien ienāk prātā. Viņi mani reizēm mēdza saukt par kropli. Tas mani ļoti sāpināja. Bet esmu samērā spēcīga. Es iesitu tam brālim, kurš mani tā saukāja un viņš vairāk šo vārdu nelietoja. Dīvaini, bet savu invaliditāti es arī pieņēmu ar sišanu. Kad man bija 12 gadi, mans tētis mani pēra un skaļi bļāva. Tad es aptvēru, ka man nav nekādu iespēju tikt vaļā no savas invaliditātes. Kopš tās dienas nekas mani nav sarūgtinājis, saistībā ar mani invaliditāti, ieskaitot dažādas piezīmes un izturēšanos. Umur: Kāda bija jūsu vecāku attieksme? Mrs. Kösek: Mani uzaudzināja tēva vecāki. Viņi mani ārkārtīgi mīl. Es nevarētu sacīt, ka man ar vecākiem būtu daudz kā kopīga, bet es zinu: ja es veicu pārāk maz mājas darbu, es biju invalīde, un, ja es darīju pārāk daudz, viņi man lika darīt vēl vairāk, kas ir nogurdinoši. Man šķiet, ka es nekad nebiju spējusi atrast līdzsvaru ar vecākiem. Umut: Ko invaliditāte jums nozīmē atsevišķos jūsu dzīves posmos, pusaudžu gados un jūsu vīram? Mrs. Kösek: Kā jau es sacīju, kopš es 12 gadu vecumā aptvēru savu invaliditāti, man pusaudža gadi vairs nebija tik problemātiski. Pienākot precību gadiem, mans veids, kā izslēgt iespējamos kandidātus bija gluži skaidrs. Es atraidīju tos, kuri sacīja: Neuztraucies, mēs kaut ko darīsim tavu kāju labā. Es joprojām nesaprotu, kā kāds, kurš neko tamlīdzīgu nav piedzīvojis, nespēj pieņemt to, ko pieņēmusi esmu es pati. Mūsu laulība ar vīru bija vienošanās. Viņš strādā par tirgus noliktavas darbinieku. Umut: Vai bez MEH jums ir arī cita profesionāla pieredze? Mrs. Kösek: Varētu teikt, ka es strādāju kopš dienas, kad no Sivas ierados Stambulā, tas nozīmē gadus. Mans apdrošināšanas dienu skaits visiem šiem gadiem ir Es esmu strādājusi par konditori, par iepakotāju pie 224

226 satelīta šķīvju piegādātājiem, es strādāju darba vietā, kas ražo mašīnu lampas, un pēc tam lielā automobiļu uzņēmumā. Jāteic, ka tajā darba vietā es noguru visvairāk. Darba stundas stāvus bija tik garas, ka man bija ļoti jācīnās ar sāpēm. Pēc darba pie iekārtām zeķu noliktavā, es uzsāku darbu MEH. Es strādāju no 8.30 līdz šeit, un pēc tam 5 stundas kurjeru kompānijā. Umut: Ko MEH jums nozīmē? Mrs. Kösek: Pirmo reizi esmu darbavietā, kurā nejūtos tā, it kā būtu atšķirīga no citiem un par mani uztraucas. Ir prieks, tad tu esi laimīgs par savu darbu, un es esmu laimīga pie cilvēku ar invaliditāti uzticības telefonā... Umut: Ko Turcijā nozīmē būt cilvēkam ar invaliditāti? Vai jūs varētu to novērtēt no ekonomiskā, sociālā un psiholoģiskā aspekta? Mrs. Kösek: Cilvēkam ar invaliditāti dzīve Turcijā ir grūta, bet kas gan ir vienkāršs? Skatoties no ekonomiskās perspektīvas, jūs strādājat par minimālo algu. Jūs veicat darbu, kura veikšana nevienam citam nesagādātu prieku un nav nozīmes, pat, ja kāds to veic nepareizi. Šādā gadījumā jūs nevariet prasīt vairāk par minimālo algu. Runājot no psiholoģiskā viedokļa, lielākā daļa cilvēku ar invaliditāti nespēj pieņemt savu invaliditāti vai nespēj sadzīvot ar to. Pirmkārt, tas atspoguļojas viņu ģimenēs, pēc tam draugos. Es domāju, ka visgrūtākais ir socializēšanās. Šobrīd cilvēki ar invaliditāti var ceļot, izmantojot atlaidi. Bet fakts, ka pilsētā ir trīsreiz vairāk privāto autobusu, nekā sabiedrisko, rada problēmas, un autobusā, kurā ir pilns ar cilvēkiem neviens nepiedāvā savas sēdvietas. Ietves reizēm ir tik augstas, ka man ir grūtības pajautāt kādam, lai man palīdz. Turklāt cilvēki man apkārt izturas negatīvi. Umut: Vai būtu kas tāds, ko jūs vēlētos izdarīt, ja vien nebūtu jūsu invaliditātes? Mrs. Kösek: Protams. Kad biju maza, mēdzu skatīties Brūsa Lī filmas, kopā ar savu tēti, un es vienmēr vēlējos trenēties karatē. Es domāju, ka es būtu lieliska sportiste. Kopš pusaudžu vecuma mana kvēlākā vēlme ir dejot. Es vēlētos, kaut spētu dejot

227 Umut: Parunāsim par darbavietu. Vai jūs savā darba vidē priekšroku dotu cilvēkiem ar invaliditāti vai gan invalīdiem, gan cilvēkiem, bez veselības traucējumiem? Mrs. Kösek: Protams, ka cilvēkiem ar invaliditāti un veseliem cilvēkiem noteikti jāstrādā kopā. Tikai tad viņi mūs varētu saprast un mēs nejustos atšķirti no viņiem. Es domāju, ka dažādība vienmēr ir laba. Umut: Ar kuru no invaliditātes grupām jums visvairāk jāsaskaras? Mrs. Kösek: Ar visām, bet es vislielāko interesi izrādu par cilvēkiem ar garīgu atpalicību, jo viņi mēdz būt no tiesas ļoti īpaši cilvēki. Man kaimiņos dzīvo kāda gados jauna sieviete ar invaliditāti. Es ar viņu ļoti labi saprotos un man viņa ļoti patīk. Umut: Mans nākamais jautājums varētu arī neiederēties šīs intervijas kopējā kontekstā, bet es vēlētos zināt, kā pret jums izturējās, saņemot invaliditātes ziņojumu. Mrs. Kösek: Ar ārstiem nav problēmu, bet valsts iestādes darbinieki mēdz būt nelojāli. Tas mūs aizvaino. Galu galā mēs tur dodamies, lai saņemtu dokumentu, kas mums palīdzētu gūt labumu no mums paredzētajām tiesībām. Bet viņi izturas tā it kā būtu tie, kas mums šīs tiesības piešķirtu. Umut: Visbeidzot, es vēlētos uzdot jautājumu saistībā ar jūsu darbu. Par kādām tēmām jums tiek zvanīts visbiežāk? Mrs. Kösek: Ir ne mazums cilvēku, kuri mums zvana raudot un sūdzoties, ka pret viņiem neizturas ne kā pret veseliem, ne kā pret cilvēkiem ar invaliditāti. Tas saistīts ar grozījumiem likumos par invaliditāti. Vissliktākais ir palikt pa vidu. Šobrīd šī ir tēma, par kuru saņemam visvairāk zvanu. Umut: Paldies jums par izrādīto interesi Mrs. Kösek

228 Vēlos jums parādīt e-pasta vēstuli, kura tika man atsūtīta. Augsti godātais pārstāvi, Mans vārds ir Emrah Çavuşoğlu. Pirms gada es jums nosūtīju e-pasta vēstuli, sīkāk pastāstot par savu māsu Selvu. Es jums stāstīju, ka mana māsa tika atbrīvota no darba, tāpēc viņa jutās ļoti nemierīgi, viņas nemierīgums ietekmēja visu ģimeni un manu studiju laiku. Ir pagājis viens gads. Vēlos jums pastāstīt, kas ir noticis šajā laikā. Vispirms mēs devāmies pie fonda cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā jūs mums to ieteicāt. Mēs satikām Havva kundzi, mūs piereģistrēja un lika gaidīt 2-3 mēnešus. Tad Havva kundze mums piezvanīja un pateica, ka Selva uzsāks profesionālās apmācības treniņus. Selva 3 mēnešus piedalījās apmācībā Sariyer. Pēc tam viņu pieņēma darbā McDonald s uzņēmumā. Viņa tur turpināja strādāt 2 mēnešus. Šobrīd ir pagājis 1 gads, un izmaiņas ir milzīgas. Selva, kura nepārtraukti bija nemierīga, nu smaida un nevar vien sagaidīt nākamo dienu, lai varētu iet uz darbu. Mamma mājās ir laimīga un es, cerams, pēc divām nedēļām absolvēšu skolu. Vakar mēs tikām uzaicināti uz garīgi atpalikušo nodarbinātības programmas goda ceremoniju, saukta arī par White Butterflies, stambulas Galvaspilsētas Pašvaldības ēkā. Ceremonijas laikā, man bija iespēja satikt daudzus cilvēkus ar garīgiem traucējumiem, kuri tika pieņemti darbā, ar šīs programmas palīdzību. Vēlos jums pastāstīt par viņiem. Viņu prieks un laime ir kaut kas neaprakstāms. Dalība sabiedriskajā dzīvē ir mazinājusi šo barjeru un radījusi prieka dzirksti viņu acīs. Jūsu komandas iejūtība saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību lieliski atbilst mūsu valsts modernizācijas līmenim. Vēlētos jums pateikties no savas ģimenes puses, no sevis un savas māsas, kā arī draugiem ar garīgiem traucējumiem, kas tikuši nodarbināti pateicoties jūsu personāla ieinteresētībai un es jums vēlu veiksmi jūsu darbā. Jūs esat padarījuši Selvu laimīgu, lai Dievs dara laimīgus arī jūs. Emrah Çavuşoğlu 227

229 MCDONALD S AR SAVU PROJEKTU RĀDĪJA PIEMĒRU VISAI PASAULEI Kustību traucējumu fonda un McDonald s projekts, kas nodrošināja darba iespējas 69 cilvēkiem,tika ieviests Ēģiptē. Fonds radīja jaunus projektus veikaliem Eiropā. Altan GÖKMEN Ziņu Centrs (Fotogrāfs: Ferhat Uludağlar) Kustību traucējumu fonda projekts,tika uzsākts, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar invaliditāti spēj integrēties darba dzīvē un McDonald s, kas nodrošināja 69 darba vietu iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, rādīja piemēru visai pasaulei. Eiropas valstis ir nākamās, kurās ieviest šos projektus garīgi nelīdzsvarotu cilvēku nodarbināšanai, kas tika ieviesta arī Ēģiptē, pēc Turcijas piemēra. Kustību traucējumu fonda pārstāvis Ali Sahin uzsvēra, ka viņi gatavo jaunu projektu, sadarbībā ar McDonald s Turcijā un gadījumā, ja to apstiprinās galvenā pārvalde, katrā Eiropas McDonald s restorānā, kā obligāta prasība nodarbināt vienu vai divus cilvēkus ar invaliditāti. VISI IR APMIERINĀTI Sahin pastāstīja, kā tika radīts projekts garīgi atpalikušu cilvēku nodarbināšanā: Mēs devāmies uz McDonald s restorāniem un noteicām, kādus darbus spētu veikt cilvēki ar garīgu atpalicību. Mēs esam nodrošinājuši 2 mēnešu ilgus tūrisma un viesnīcu vadības kursus. Esam izveidojuši arī apmācības, kuras rīko McDonald s. Tā rezultātā 69 cilvēki varēja iegūt darbu. Sahin uzsvēra, ka McDonald s cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības koeficients ir 8%, kaut arī tiesiskās saistības nosaka tikai 3%.To viņi skaidro šādi: Cilvēki ar garīgiem traucējumiem strādā ar pilnu atdevi to, ko ir iemācījušies. Viņi nedomā par izvairīšanos no darba vai arī tā kavēšanu. LABĀKAIS PROJEKTS TURCIJĀ Sahin uzsvēra, ka cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība ir modelis citām McDonald s ķēdēm visā pasaulē, un sacīja: Turcijas nodaļa šo projektu prezentēja starptautiskajā McDonald s cilvēkresursu koordinācijas sapulcē. 228

230 Ēģipte uzsāka to pašu projektu. Sahin uzsvēra, ka Eiropas Reģionālās Asamblejas delegācija par projektu sacīja Labākā Turcijas prakse Eiropā. 229

231 NEREDZĪGIE THY LIDMAŠĪNĀS PĀRVADĀ PASAŽIERUS Šodien ir pasaules cilvēku ar invaliditāti diena. 8.5 miljoni cilvēku Turcijā šo dienu atzīmēs ar dažādām aktivitātēm. Es jums nestāstīšu par cilvēku ar invaliditāti problēmām. Tā vietā es runāšu par to, kā šie cilvēki, kurus mēs atgrūžam, spēj kaut ko paveikt, ja vien viņiem tiek dota iespēja. Visvairāk tas attiecas tieši uz tiem, kuriem ir redzes traucējumi, jo mēs pat nezinām, ka paši mēdzam nepamanīt ļoti daudz detaļu. Patiesībā, neredzīgie var vienkāršāk paveikt lietas, kuras mēs redzam, bet nevaram izdarīt. Kā? THY, kas ir viena no vadošajām kompānijām Turcijā, pieņēma cilvēkus ar invaliditāti, ņemot vērā saistošo nodarbinātības kvotu. Un viņi to izdarīja paveicot ko tādu, ko nav paveikusi neviena cita kompānija, izveidojot biļešu pārdošanas centru tiem, kuri nevar izmantot savas kājas, rokas vai acis. Pārstāvis, ar kuru mums bija saruna ir ļoti apmierināts ar cilvēku ar invaliditāti sniegumu. Centrs, kuru vada cilvēki ar redzes trūkumiem, ir saņēmuši balvu Labākais pakalpojumu sniedzējs izsaukumu centru kategorijā Turcijā. Mēs esam izpētījuši THY veiksmes noslēpumus un devāmies pie THY. Kas bija tie iemesli, kas noteica THY biļešu rezervēšanas panākumus cilvēkiem ar redzes traucējumiem? Orhan Ikiz Pilnvarotā galvenais direktors cilvēkresursu jautājumos šo jautājumu komentēja šādi: Mūsu darbinieki ar redzes traucējumiem, veic savus pienākumus, izmantojot ar dzirdi uztveramu datoru Jaws. Sākumā mums bija vairākas problēmas, bet ar nelielu pacietību panākumus nebija tik grūti sasniegt. Nākamais viņu panākumu iemesls ir Asuman Altinkum, Rezervēšanas un Tālruņu pārdošanas direktore, kura tiek dēvēta par mūsu vecāko māsu vai mūsu māti. Altinkum, ar kuru pēc maiņas mēs varējām parunāt, ir no tiesas jauka. Īsi sakot, viņa nav tikai direktore vien... Kamēr daudzas organizācijas nenodarbina cilvēkus ar invaliditāti, THY nodarbina 92 cilvēkus ar invaliditāti un nodrošina viņu iztiku. Es vēlos pateikties Kustību traucējuma fonda priekšsēdētājam par iejūtību. Es ceru, ka tie, kuri nenodarbina cilvēkus ar redzes traucējumiem, no tā mācīsies. 230

232 Mums ir 8.5 miljonu iedzīvotāju ar kustību vai garīgiem traucējumiem Saskaņā ar Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Pētījuma rezultātiem, kurus ieguva Cilvēku ar invaliditāti Lietu Ministrijas birojs, cilvēku ar invaliditāti proporcija, no kopējās iedzīvotāju proporcijas ir 12.29%,un aptuveni 8.5 miljonu iedzīvotāju savas dzīves pavada būdami cilvēki ar invaliditāti. Veselības Ministrija savos apgalvojumos 3. decembrī, Pasaules Cilvēku ar invaliditāti Dienā darīja zināmu faktu, ka invaliditāte nav tikai problēma, kas ietekmē indivīdus vien, tā ir problēma, kas ietekmē visu ģimeni un tuvāko vidi, ekonomiskā, sociālā un psiholoģiskā ziņā. Tiek norādīts, ka kampaņas, pārbaudes un vakcinācijas zīdaiņiem un bērniem, pārbaužu laikā, kas tiek veiktas pirms un pēc grūtniecības, samazinās cilvēku ar invaliditāti daudzumus. Pētījumos, teikts, ka no katriem 1000 Turcijas jaundzimušajiem 3 ir dzimuši ar dzirdes traucējumiem, kā arī uzsver, ka 1,7 miljoni katru gadu mirst no slimībām, kuras būtu novērstas ar vakcīnu palīdzību (ANKA) 231

233 THY REZERVĒŠANU VEIC INDIVĪDI AR REDZES TRAUCĒJUMIEM Menekşe Ataselim THY izsaukumu centrā strādā 92cilvēki ar invaliditāti. 2 darbinieki ar redzes traucējumiem atbild uz zvaniem un ar īpašas programmas palīdzību veic rezervēšanu. Turcijas Aviokompānija (THY) uzsāka cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu izsaukumu centrā biļešu rezervēšanā, kļūstot par pirmo cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības jomā. Jaws ir programmas nosaukums, kuras ietvaros cilvēki ar invaliditāti var veikt biļešu rezervēšanu, izmantojot savu dzirdi, pateicoties reklāmām, kuras veidojusi Turcijas Nodarbinātības aģentūra (İŞKUR, ņemot vērā valsts cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības skaitu. Asuma Altinkum, kas ir THY Rezervēšanas un Tālruņu pārdošanas direktore, norādīja, ka no 92 cilvēkiem ar invaliditāti, kuri strādā izsaukumu centrā, 30 ir ar vizuāliem traucējumiem un 2 no tiem veic rezervēšanu. Altinkum sacīja: Sākumā viņiem bija nepieciešama liela koncentrēšanās, taču nostabilizējoties sistēmai, viņi kļuva mierīgāki un atbrīvotāki. Mēs vēlamies, lai visi cilvēki ar invaliditāti spētu veikt rezervēšanu. Viņi mums piedāvāja ideju par Jaws. Viņi paši vēlējās parādīt, kas ir viņu spēkos. Sākumā tas izklausījās pēc sapņa, mēs sacījām nav iespējams, ka cilvēkiem ar redzes traucējumiem nav iespēju veikt rezervēšanu, jo tas ir darbs, kurā ir ļoti daudz dažādu detaļu. Iespējams pazaudēt šo detaļu pēdas. Mēs viņiem sacījām, lai dara visu, ko vien viņi spēj un norīkojām asistējošo personālu. Mūsu mērķis ir, lai viņi kļūtu par rezervēšanas speciālistiem. Dienā mēs saņemam ap 27 tūkstošiem zvanu, un uz 5 tūkstošus no tiem atbild cilvēki ar invaliditāti. STARP DARBINIEKIEM ATRODAS ARĪ CILVĒKI AR DZIRDES PROBLĒMĀM Orhan İlkiz, kurš ir THY Ģenerāldirektora vietnieks Cilvēkresursu jautājumos, uzsvēra faktu, ka rezervēšanas darbos cilvēki ar redzes traucējumiem veiksmīgi pārdod biļetes, veicot konkrētas darbības datorā. Viņu pieredze un veiksme, to 232

234 mācoties ir piemērs citiem. Cilvēki ar dzirdes problēmām strādā par uzraugiem. Leyla Bulut, veic darījumu pārraudzību, viņai ir dzirdes traucējumi, bet viņa spēj lasīt no lūpām. Divi darbinieki, kuriem ir redzes traucējumi un, kuri apguvuši prasmes izsaukumu centru sfērā, pārdod biļetes, bez citu palīdzības. Viņi lieto datorus, izmantojot dzirdi Sevda Bozbey viens no diviem darbiniekiem izsaukumu centra biļešu rezervēšanā, kuram ir redzes traucējumi, ir absolvējis Boğaziçi Universitātes Psiholoģijas Konsultēšanas Nodaļu. Bozbey uzsver, ka viņas patiesais nolūks ir turpināt viņas akadēmisko karjeru, un saka: Jaws man ir sniedzis iespēju strādāt pie pētījumiem laikā, kamēr esmu skolā. Tas lasa un paskaidro ekrāna informāciju. Tas runā, es klausos to un veicu darbu.tas arī pasaka vai darījums ir vai nav noticis. Tas mani vada un es izpildu rezervēšanu. Ikviens to var paveikt. Ar mums ir vēl divi kolēģi un mēs apmācām arī viņus. Mūsu skaits pastāvīgi pieaug.mans galvenais nodoms ir iegūt maģistra grādu ārzemēs un pilnveidot akadēmisko karjeru. 233

235 2. GADĪJUMA ANALĪZE VIŅŠ, CILVĒKS AR INVALIDITĀTI, KURŠ PIETEICIES BRĪVPRĀTĪGI UN VIŅA ĢIMENES PERSPETĪVAS (Adnan Boynukara ir Turcijas Cilvēka ar invaliditāti Izglītības un Solidaritātes Fonda brīvprātīgais darbinieks (ÖZEV) Umut: Mr. Adnan Boynukara, pateicoties jūsu pienākumiem Turcijas Cilvēku ar invaliditāti Izglītības un Solidaritātes fondā (ÖZEV), jūs esat labāk informēts par cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un zināt vairāk, nekā mēs. Mēs jums vēlētos uzdot pāris jautājumus, saistībā ar pieredzi, strādājot ar cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm. Kāda jūsuprāt, ir lielākā problēma, ar kādu saskaras ģimenes? Mr. Boynukara: patiesībā nav iespējams salīdzināt viņu ģimeņu problēmas, taču var minēt vairākas galvenās problēmas. Pirmkārt, un manuprāt, pats svarīgākais, ir viņu pārlieku sargājošā izturēšanās un attieksme pret saviem bērniem ar invaliditāti (pārlieka centība, aprūpējot šos bērnus). Šī ir ļoti nopietna problēma, jo šādas darbības cilvēkiem ar invaliditāti atņem tiesības dzīvot patstāvīgi, kā arī nogurdina vecākus. Tas izraisa risku dzīvas periodā, kad cilvēka ar invaliditāti vecāki nomirst. Protams, pastāv vairāki faktori, kas to ietekmē, bet es uzskatu, ka pārāk liela aizsargāšana nav attaisnojama. Ja ģimenes piedzīvo cilvēka ar invaliditāti aizskaršanu vai negatīvu attieksmi pret viņu, tad šai aizsargāšanai būtu jābūt ļoti pārdomātai. Ir ģimenes, kuras piedzīvo aizvainojumu pret sabiedrību saistībā ar saviem ģimenes locekļiemcilvēkiem ar invaliditāti.. Ģimenēs, kuras piedzīvo aizvainojošus brīžus, dzirdot tādus aizvainojošus izteicienus, kā Tu esi traks? vai Tu akls esi?, izveidojas aizsargreakcija. Neatkarīgi no tā, kā ir izveidojusies šī vēlme aizsargāt bērnu, tas nav pieļaujams, jo var padarīt viņa dzīvi nožēlojamu. Es domāju, ka šī ir nopietna problēma. Nākamā problēma ir nenosakāmu attiecību esamība starp bērniem un sociālekonomisko statusu. Kā zināms, lielai daļai nabadzīgu ģimeņu ir bērni ar invaliditāti, kas ir visnotaļ viegli 234

236 izskaidrojams. Neziņa par dažādiem, grūtniecības laikā esošiem traucējumiem ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ, liedz uzsākt atbilstošas darbības. Tā rezultātā invaliditāte ir biežāk sastopama tieši šādās ģimenēs un kā prioritāte kļūst izglītības problēma. Protams, ar izglītību vien nepietiek, taču to varētu uzskatīt par vienu no faktoriem, kas atvieglotu viņu dzīves. Piemēram, šo pārlieko aizsardzību iespējams novērst ar izglītības palīdzību. Ja pateicoties izglītībai iespējams gūt vairāk informācijas un lielāku izpratni, tad manis tikko minētās negatīvās attieksmes un piezīmes tiktu mazinātas. Tādā veidā cilvēki ar invaliditāti pārvarēs vēl vienu barjeru, kļūstot neatkarīgam. Mr. Firat: Jūs esat minējis divus svarīgus faktorus, saistībā ar ģimenēm. Kā trešo problēmu iespējams nosaukt valsts mēģinājumus paplašināt ģimeņu informētību? Mr. Boynukara: Valsts pirmais mērķis ir regulēt tiesisko likumdošanu. Pēc tam valsts sadala pienākumus starp pārraudzītājiem. Mēs zinām, ka valsts ir pieņēmusi daudzus likumus izglītības un nodarbinātības jomā. Nākamā atbildība būtu sabiedriskās organizācijas un ģimene. Arī valsts organizācijas sastāv no cilvēkiem, tādiem, kā mēs. Mr. Firat: Vai valsts var kļūt vēl ietekmīgāka, ieviešot labojumus, ņemot vērā sekas? Vai nebūtu iespējams palielināt tās aktivitātes, kas kalpo kā nevalstisko organizāciju virzošs atbalsts? Mr. Boynukara: Mēs šobrīd runājam par nevalstisku organizāciju, ar kuru ir saistīti 400 cilvēku ar invaliditāti. Mēs zinām, ka daudzas nevalstiskās organizācijas nefunkcionē. Tās ir tikai reģistrētas un tiklīdz runa ir par cilvēkiem ar invaliditāti, tās uzsāk ideoloģisku diskrimināciju. Nevalstiskas organizācijas nedrīkst un nekad arī nebalstīsies uz kādu reliģisku uzskatu, svētajiem rakstiem vai tradīcijām. Tas ir tāpēc, ka to nosaka nevalstisko organizāciju definīcija. Tās apvienojas, lai noteiktu kopīgus mērķus, palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti nostiprināt viņu vietu sabiedrībā, un veicināt viņu nodarbinātības un izglītības iespējas. Kura no ideoloģijām ietver visus šos aspektus? Mēs varētu teikt, ka cilvēkresursu problēmas attiecas uz 235

237 nevalstiskajām organizācijām tik pat lielā mērā, kā uz valsti. Vadītāji valsts sektoros un nevalstisko organizāciju darbinieki pieņem šo faktu, abām pusēm ir gan resursi, gan iespējas. Kaut arī mēs runājam par aptuveni 400 nevalstiskajām organizācijām, daudzāas no tām ir formāli izveidotas. Mr. Firat: Bet pastāv arī patīkami piemēri. Piemēram, Sabanci Fonds šajā jomā nodrošina izglītības iespēju, lai uzlabotu zināšanas. Mr. Boynukara: Protams, tas ir privātais fonds, mēs runājam par ģimeni, kura ir piedzīvojusi to, ko nozīmē invaliditāte. Mēs runājam par ģimeni, kuru būtu jāslavē un, kas veic smagu darbu, uzņemoties šādu atbildību. Pastāv arī vairākas veiksmīgas nevalstiskās organizācijas, kuras veiksmīgi darbojas. Neizturēsimies negodīgi. Piemēram, White Moon Fonds gada sākumā uzsāka projektu, ar nosaukumu Izglītība pārvar visus šķēršļus. Pastāv arī vairāki darbi, kurus atbalsta politiķi, vai nu aiz žēluma, vai izpratnes par notiekošo. Īsumā tas būtu šādi: Ja mēs varētu motivēt šo iejūtību, mēs varētu gūt ļoti labus rezultātus, jo, ja pastāv iejūtība, tiek gūti labi rezultāti. Mr. Firat: Pastāv arī vairākas problēmas saistībā ar likumu ieviešanu. Piemēram, mums bija tikšanās ar Sakarya Galvaspilsētas pašvaldības cilvēku ar invaliditāti vienību saistībā ar šo likumu, kas tika ieviests, lai atvieglotu viņu dzīvi pilsētā. Mēs viņiem vaicājām, ar kādiem šķēršļiem sastopas cilvēki ar invaliditāti pilsētās, un darbinieks mums pastāstīja, ka problēmu nepastāv, viņi šiem cilvēkiem norīko transportlīdzekli, kas brauc pie viņa mājās, lai aizvestu veikt savus uzdevumus un pēc tam atved viņus mājās. Protams, šis varētu šķist kā risinājums, taču patiesībā, tas ir paviršs solis, kas ir sava veida strupceļš. Nav tā, ka viņi paši nevarētu doties uz pilsētu, lai tiktu galā ar saviem pienākumiem, nepieciešams nodrošināt to, ka viņi integrējas sabiedrībā. Kā jūs domājat? Mr. Boynukara: Dzīvot pastāvīgi un neatkarīgi no citiem tā ir viena lieta, nepieciešamību apmierināšana, tā ir cita lieta. Viņiem ir tieši tādas pašas tiesības, dzīvot neatkarīgu dzīvi, kā mums. Došanās uz lielveikalu, bez atļaujas prasīšanas citiem, nevajadzētu būt īpašām privilēģijām. Patiesībā, tas ir pretrunā ar cilvēktiesībām. Pilsētā jābūt atbilstošām iespējām pārvietoties. 236

238 Pilsētas labiekārtošanai jābūt gatavai līdz gadam, atbilstoši ES noteiktajai struktūrai. Sakarya tomēr nespēja veikt nepieciešamo, lai atbilstu prasībām. Šāda problēma attiecas arī uz Ankaru. Tur ir rampas, bet slīpums nav piemērots un nav iespējams pārvietoties, neatsitoties pret pastkasti, kas atrodas rampas pašā galā. Šo problēmu iespējams atrisināt vienīgi palielinot sabiedrības zināšanas un nodrošinot, ka cilvēki ar invaliditāti pieprasa savu tiesību ievērošanu. Patiesībā, vissvarīgākie faktori šajā jomā pēdējos 5 līdz 6 gadus ir Invaliditātes Pētījums, kas tika veikts gadā. Kad pētījumos tika noteikts cilvēku ar invaliditāti skaits, politiķi to uztvēra kā iespēju iegūt papildus balsis. Vēl viens dīvains aspekts ir fakts, ka pastāv tikai 2 vai 3 akadēmiskie pētījumu dokumenti, kaut arī gadā tika veikts detalizēts pētījums, kas norāda, ka pat iegūtā šī pētījuma akadēmiskā informācija nav nesusi rezultātus. Tad es pie sevis nodomāju, ka vienīgais šī pētījuma ieguvums bija gadā izdotais likums. Bet, ja pašvaldības šodien kaut ko dara lietas labā, tas nav dēļ iejūtības, tas ir tikai dēļ balsīm vēlēšanās. Umut: Mr. Boynukara, kādas ir ģimeņu iespējas saistībā ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību? Mr. Boynukara: Valsts garantētais pabalsts, pēc likuma Nr parasti ir 160 līdz 190 liras, atkarībā no invaliditātes grupas. Pieņemsim, ka tās ir 200 liras. Cilvēkiem ar invaliditāti tiek organizēti arī kursi, piemēram, pēdējie kursi bija par plauktu kārtošanu veikalā. Viņiem vajadzēja mācīties no rītiem, veikalos strādāt pēcpusdienās un algas bija 300 liras. Taču ģimenes labāk izvēlējās 200 liras. Patiesībā šis ir piemērs, tam, kā ģimenes kavē savu bērnu socializāciju. Ģimeņu attaisnojošs iemesls ir šāds: iegūstot darbu, pastāv liela iespēja, ka viņus varētu atlaist, bet valsts pabalsts ir garantēts. Patiesībā, pietiek vien ar šo apgalvojumu, lai saprastu lielu daļu aspektu. Umut: Vai varat pastāstīt par atgadījumu, kas jūs ietekmējis saistībā ar cilvēkiem ar invaliditāti? Mr. Boynukara: Pastāstīšu jums lielisku piemēru. Mums ir kāds draugs ar garīgu atpalicību, vārdā Ferhat. Viņa māte bija mirusi un vēlāk viņš zaudēja arī 237

239 tēvu. Viņš gandrīz nedēļu atradās vienā mājā ar savu mirušo tēvu, un tas veicināja viņa psiholoģiskās problēmas. Ferhat pašreiz strādā mana drauga veikalā. No viņa mājām līdz darbam ir 2 kilometri, un viņš katru dienu turp dodas kājām. Viņa darba pienākumi ir pagatavot tēju, atnest ūdeni, nogādāt aploksnes bankā. Patiesībā, viņš pat nezina, ka aploksnēs atrodas nauda un viņš tās nekad nav, ziņkārības mākts, atvēris. Viņš ar patiesu degsmi strādā jau 7 gadus un ne reizi nav pazaudējis ne kapeiku. Tur strādā tūkstošiem cilvēku un viņš ir laimīgs būt par vienu no viņiem. Ferhat ir izdevies atrast savu dzīves jēgu. Umut: Vai jūsuprāt darbavietā, kurā būtu tikai cilvēki ar invaliditāti, būtu piemērota? Mr. Boynukara: Noteikti nē. Tas kavē viņu iespējas iejusties sabiedrībā un dalīties ar to. Iespējams pirms 10 gadiem tas bija normāli, bet šodien tas tā nav. Nesen es biju Eiropas Savienības Komisijas organizētā sapulcē Stambulā. Viņi ir centušies radīt cilvēkiem ar invaliditāti paredzētus video moduļus, piemēram, ēdiena pagatavošana saviem spēkiem, iepirkšanās, tīrīšana, tādēļ, lai uzlabotu viņu neatkarības iespējas. Palielinoties viņu neatkarības līmenim, viņiem kļūst vieglāk integrēties kopējā sabiedrībā. Mūsu darbinieki nav neiejūtīgi, vienkārši viņu iejūtības līmenis ir zemāks. Kaut arī ar tirgus ekonomiskajiem apstākļiem to ir iespējams attaisnot, jāņem vērā, ka šai problēmai pastāv arī sociālais aspekts. 238

240 3. GADĪJUMA ANALĪZE STĀSTS PAR VIENU NO VIŅIEM (Ibrahim Bingül (redzes invalīds) Sakarya Universitātē strādāja par vadības pults operatoru) Umut: Vai pastāstīsiet mums, kas ir Mr. Ibrahim Bingül, kā viņš kļuva zināms? Mr. Bingül: Esmu dzimis Bolu-Gerede Vispirms es mācījos Yahya Kemal pamatskolā. Reiz to sauca par Gelibolu pamatskolu neredzīgajiem. Tā kā cilvēkiem ar invaliditāti paredzētas skolas nebija izplatītas un tādas skolas, kas būtu piemērotas jauktai izglītībai, netika dibinātas, bija samērā grūti atrast skolas, kurās varētu mācīties arī cilvēki ar invaliditāti. Tā kā nepilnas vidusskolas cilvēkiem ar invaliditāti nebija izplatītas, eksāmeniem tiku reģistrēts Ankaras jauktajā skolā. Es veiksmīgi noliku eksāmenus slēgta tipa mācību iestādē mācību gadam un devos uz Eskişehir Atatürk augstskolu. Pēc augstskolas absolvēšanas es iesaistījos Sakarya Universitātes Starptautisko attiecību nodaļā un kopš tā laika esmu Sakarya. Umut: Un ko jūs darījāt, lai mācībās neatpaliktu no pārējiem? Mr. Bingül: Atbildēšu jums šādi. Lai nekavētu mācības, es izmantoju trīs metodes. Pirmkārt, man bija draugs, kas man katru dienu lasīja pierakstus, šī bija mana vislabākā metode. Otra metode bija veikt audio ierakstus no lekcijām un šādā veidā veidojot pierakstus. Trešā metode bija pierakstu veidošana Braila rakstā, taču šī metode ir gan dārga, gan traucējoša, lielā trokšņa dēļ klasē, tāpēc es to nemēdzu izmantot bieži. Umut: Vai tavuprāt jūsu invaliditāte radīja papildus šķēršļus universitātes iestājeksāmenu laikā? Pieļauju, ka būtu grūti, ja kāds jums skaļi lasītu jautājumus? 239

241 Mr. Bingül: Ja godīgi, man paveicās. Persona, kas man lasīja priekšā, runāja skaidrā turku valodā un bija patīkama dikcija. Tāpēc es varēju izpildīt eksāmenus samērā īsā laika periodā. Padomājiet tik, es to paveicu 1 stundas un 45 minūšu laikā. Bet tas, ko jūs sakāt ir taisnība. Daudzus manus draugus šī problēma ir sarūgtinājusi. Umut: Tagad atgriezīsimies pie jūsu dzīves. Mēs runājām par jūsu gadiem universitātē. Kāda bija dzīve Sakarya Universitātē? Mr. Bingül: Varētu teikt, ka universitātē es saskāros ar divām vai trim problēmām. Man šajā universitātē vajadzēja pārstāvēt visus cilvēkus ar redzes traucējumiem, jo es universitātē biju vienīgais cilvēks ar redzes traucējumiem. Tā kā es tur tāds biju pirmais, man nācās saskarties ar dažādām problēmām. Trešā problēma bija tā, ka ilgu laiku man nācās cīnīties ar cilvēku nezināšanu attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, viņi nezina, ka cilvēksar redzes problēmām pats spēj paēst un mēģina viņam palīdzēt. Nedrīkst dusmoties uz šādu personu. Es biju sašutis un jautāju sev, kāpēc universitātē neieradās citi invalīdi? Toreiz man nebija tiesību dusmoties, taču šodien es domāju, ka man ir tādas tiesības. Umut: Pēc veiksmīgas absolvēšanas, jūs sākāt darbu Sakarya Universitātē? Mr. Bingül: Pēc skolas beigšanas, es tiku notīkots šeit, veikt īpašas pārbaudes cilvēkiem ar invaliditāti. Cik es zinu, šāds uzdevums tika veikts arī izmantojot KPSS (Valsts darbaspēka atlases eksāmens). Cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir problēmas. Kaut arī cilvēki ar redzes traucējumiem spēj integrēties sabiedrībā daudz vieglāk, šie cilvēki ir grupa, kura saskaras ar ļoti daudz problēmām saistībā ar nodarbinātību. Tas ir tāpēc, ka lielākai daļai darbu ir nepieciešama redze. Protams, ir cilvēki ar redzes problēmām, kuriem izdevās pārvarēt problēmas, un es esmu viens no viņiem. Redziet, es absolvēju starptautisko attiecību nodaļu, bet strādāju par vadības pults operatoru. Mans darbs nav saistīt ar manu izglītību. Veicot šo darbu, es skolas laikā centos nopelnīt kabatas naudu. Cilvēki ar redzes traucējumiem lieliski prot tikt galā arī ar organizatora pienākumiem. Visā Turcijā ir milzīgs skaits nevalstisko 240

242 organizāciju. Mēs visvairāk cīnījāmies par invaliditātes akta pieņemšanu, bet vislielākie ieguvēji ir citas invaliditātes grupas. Protams, mums nav iebildumu pret to, ka viņiem ir darbs. Es vienkāršu vēlos, lai tiktu veikti nopietnāki pasākumi cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības ziņā. Patiesībā, es uzskatu, ka lielākoties darba devējiem ir taisnība. Noalgojot kādu, pat, ja cilvēkam ir redzes traucējumi, galvenais, ko vēlas darba devēji, tas ir efektīvs darbas, tās, protams, ir ikviena darba devēja tiesības. Citāti tā kļūst par labdarību, nevis par darbinieku un darba devēju attiecībām. Cilvēku ar invaliditāti rehabilitāciju un treniņus, lai šie cilvēki viņi varētu integrēties sabiedrībā, visus šos gadus Turcijā noraidīja. Šajā sakarā ir bijuši vairāki pasākumi. Tiem, kas kaut ko ir sasnieguši paši saviem spēkiem, piemēram, es, šādi veiktie pasākumi neko vairāk nenozīmē. Tādi, kā es, Turcijā veido vien 2%. Šajā sakarā Turcijā būtu nepieciešams veikt nopietnus pasākumus. Umut: Kādas, jūsuprāt, lomas ieņem cilvēki ar invaliditāti, darba devēji un izglītības iestādes, projektos, kas saistīti ar nodarbinātības problēmu? Mr. Bingül: Sāksim ar izglītības iestādēm, kurām būtu jāveido lietderīgi projekti. Bieži tiek strādāts pie nepamatotas nodarbinātības projektiem. Piemēram, nav jēgas Ankaras centrā uzsākt mezglošanas kursus, lai uzlabotu redzes invalīdu darba iespējas: Šī nav Antālija un šādi kursi neveicinās darba iegūšanas iespējas. Gudrāk būtu organizēt kursus cilvēkiem ar invaliditāti, lai nodrošinātu to, ka viņi varētu kļūt par valsts iestādes darbiniekiem. Izglītības iestādēm būtu jāsatiekas ar cilvēkiem ar invaliditāti un jārunā, ko viņi sagaida un ko viņi varētu piedāvāt. Savukārt darba devējiem būtu jāatbrīvojas no aizspriedumiem, un jādod vismaz iespēju uz pārbaudes laiku. Un šim pārbaudes laikam būtu jāilgst vairāk par vienu dienu, tam būtu jāilgst vismaz vienu nedēļu vai mēnesi. Cilvēki ar invaliditāti var pieļaut kļūdas pirmajā dienā, bet, ja viņš/viņa apgūs darba pienākumus, jūs neatradīsiet nevienu citu, kurš būtu tik nodevies savam darbam. Piemēram, cilvēki ar redzes traucējumiem var strādāt par vadības pults operatoru visu savu mūžu, bet cilvēks bez traucējumiem cerētu uz ko citu. Cilvēka ar invaliditāti pienākums ir pieņemt savu invaliditāti. Ticiet man, šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Otrkārt, aptvert, 241

243 ka invaliditāte nav šķērslis nodarbinātībai un dzīvei sabiedrībā. Invaliditāte nozīmē trūkumus dažādās jomās, bet mēs cenšamies pilnveidot to, ko mēs spējam un protam. Piemēram, cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir redzes nepilnības, taču viņiem nav darba spēju nepilnības. Patiesībā ir pat tādas sfēras, kurās mēs būtu piemērotāki par cilvēkiem, kuri nav cilvēki ar invaliditāti. Piemēram, cilvēki ar dzirdes traucējumiem būtu vislabākais darbaspēks vidē ar lielu trokšņu daudzumu, jo viņiem nav dzirdes, kuru sabojāt. Cilvēks ar garīgiem traucējumiem var tikt izmantot vieglos istabas uzkopšanas darbos. Patiesībā, manuprāt, ir samērā neloģiski nealgot cilvēkus ar invaliditāti darbiem, kurus viņi varētu veikt pat labāk. Umut: Ibrahim, vai jums ir iedzimti redzes traucējumi? Kad jūs pieņēmāt savu invaliditāti? Mr. Bingül: Mani traucējumi ir kopš dzimšanas. Esmu cilvēks ar100% redzes invaliditāti. Tas saistīts ar acs dobumu esošajām problēmām, vismaz tā tas bija līdz laikam, kad tika pieņemts pēdējais likums. Bērnības periodā invaliditāte un tās pieņemšana neko nenozīmē, jo jebkuru vidi bērns uzskata par piemērotu rotaļlaukumu. Piemēram, nav nepieciešams redzēt, lai spēlētu kutu kutu pense, kas ir populāra bērnu spēle. Bērni, salīdzinot ar pieaugušajiem, ir daudz tolerantāki. Manuprāt, problēmas rodas augot. Es savu invaliditāti aptvēru jaunības gados, kas ir visievainojamākais dzīves periods, runājot tieši no emocionālā viedokļa. Padomājiet, šajā laikā no pusaudža tiek sagaidīta kāda darbība. Piemēram, kad tiek palūgts pārbīdīt mēbeles, un tu to paveic, viņi saka Paskatieties tik uz manu dēlu,kāds viņš izaudzis! taču man neviens neliek pārbīdīt mēbeles, jo domā, ka esmu bezpalīdzīgs.. Šādas piezīmes ir vislielākais apbēdinājums. Es sapratu, ka man ar to ir jātiek galā un savam draugam liku pastāvīgi atkārtot, ka esmu neredzīgs. Viņam gan sāpēja teikt ko tādu, taču palīdzēja man samierināties pašam ar sevi. Es vienmēr esmu vēlējies uzzināt, ko es vēlos dzīvē un esmu centies būt neatkarīgs. Pateicoties datoriem, es pavisam viegli varu izlasīt jebkuru avīzi. Man pat nav jājautā, lai kāds man to lasītu priekšā, un tas jau ir kā rādītājs neatkarībai. 242

244 Umut: Kādas ir jūsu attiecības ar ģimeni? Mēdz teikt, ka ģimene bieži vien ir tā, kas cilvēkam ar invaliditāti rada šķēršļus, vai jūs piekrītat? Mr. Bingül: Es noteikti piekrītu. Tas savā ziņā ir saistīts ar izglītības līmeni. Piemēram, manas ģimenes izglītības līmenis nav tik daudzsološs. Mana māte nepabeidza trešo klasi un mans tētis ar grūtībām beidza pamatskolu. Man ir teikts, ka tad, kad es piedzimu, mana māte domāja, ka esmu vienīgais neredzīgais cilvēks pasaulē. Tad padomājiet, cik sekla ir viņas dzīve. Pēc došanās uz Ankaru, viņa uzzināja patiesību. Mana māte pat nevēlējās mani sūtīt skolā, baidoties, ka mani varētu apsmiet. Es ļoti vēlējos iet skolā. Viens no iemesliem bija radio. Skolā tika ļoti daudz runāts par radio. Tikai dēļ tā vien es mēdzu atrasties ciemata skolas apkārtnē. Bērni skolā mani mēdza apmētāt ar akmeņiem. Sākotnēji mana māte ļoti bažījās, taču bija ļoti lepni, kad saņēmu atzinību. Patiesībā mans izglītības līmenis ir visaugstākais ģimenē un tuvāko radu vidū. Umut: Cik man zināms, tu esi sācis veidot pats savu ģimeni. Vai tu varētu, lūdzu, pastāstīt mazliet par savām attiecībām? Kā tu iepazinies ar savu sievu? Kāda līmeņa invaliditāte ir tavam bērnam un sievai? Mr. Bingül: Mūsu laulības bija iepriekš sarunātas. Tā kā esmu romantisks, es bez grūtībām varēju viņu pārliecināt. Manu sievu nevar pieskaitīt pie invaliditātes grupas, jo viņai ir tikai 15% kustību traucējumi. Savukārt manam dēlam ir hroniska nieru mazspēja. Arī tas ir kopš dzimšanas, taču tie nav ģenētiski mantoti traucējumi. Mana komunikācija ar dēlu ir gluži savādāka. Mēs komunicējamies izmantojot tausti. Viņš nezina, ka man ir redzes traucējumi. Ja es viņu pasaucu un nevaru atrast viņu istabā, viņš izdod skaņas, lai es viņu varētu atrast. Viņam ir tikai 5 mēneši. Umut: Vai jūs jebkad esat vēlējies redzēt īpašus savus dzīves mirkļus? Mr. Bingül: Tā kā es nekad neesmu varējis redzēt, man tāda vēlme neeksistē. Es domāju, ka tas vairāk attiecas uz tiem, kuri redzi ir zaudējuši kādā savā dzīves posmā. Bet, ja jūs man jautātu, vai ir bijuši tādi brīži, kad esmu bijis pateicīgs tam, ka es nevaru redzēt... Tad es teiktu, ka tas bija tad, kad 243

245 piedzīvoju zemestrīci, jo daudzi cilvēki nespēja pārvietoties, zemestrīces radītā aptumšojuma dēļ, savukārt es varēju bez grūtībām atrast ceļu ārpus ēkas, jo esmu bijis tumsā visu laiku. Umut: Kādu darbu jūs vēlētos darīt, ja vien nebūtu jūsu invaliditātes? Mr. Bingül: Es vēlētos būt karavīrs vai pilots, jo man ļoti patīk būt neatkarīgam. Umut: Kā tas ir būt cilvēkam ar invaliditāti Turcijā? Kāda, jūsuprāt, ir ieviestā un neieviestā politika attiecībā pret cilvēkiem ar invaliditāti? Mr. Bingül: Piemēram, augstskolā es biju vienīgais students ar redzes problēmām, tādēļ vienmēr studentu pašpārvalde uzskatīja par pienākumu uzzināt manu viedokli, kā neredzīgo pārstāvim dažādos jautājumos. Jāteic, tas manī izraisīja sašutumu, jo tiku nevajadzīgi nodarbināts ar papildus pienākumiem. Es cenšos veikt visus uzdevumus, neskatoties uz Sakarya esošajām grūtībām, bet es nevarētu teikt, ka tas ir viegli. Vēlētos minēt kādu interesantu starpgadījumu, kuru tikko atcerējos. Ir kāda spēle, kuru mēdz spēlēt cilvēki ar redzes traucējumiem, kuras nosaukums ir Golbol (nozīmē, gūt lielu skaitu vārtu). Laukumā atrodas divi vārti, laukums ir rokasbumbas laukuma lielumā. Trīs cilvēki ar redzes traucējumiem nostājas pretī vārtiem. Mēs cenšamies katrs iesist pretējos vārtos. Kādu dienu mūsu sporta pasniedzēji vēlējās spēli paspēlēt arī ar mums un aizsēja savas acis. Pateicoties mūsu pieredzei, mēs spējām gūt gandrīz visus vārtus. Es sapratu, ka pasniedzēju zaudējums ir neizbēgams, un es sacīju saviem draugiem Nepārprotiet, draugi, bet pretējā puse sāks kaut ko redzēt tikai pēc spēles. Es nevēlos piedzīvot sakāvi. Es pāreju uz otru komandu. Umut: Ibrahim, es vēlos jums uzdot jautājumus par jūsu darbavietas kolēģiem. Vai jūs priekšroku dotu vietai, kurā tiek algoti tikai cilvēki ar invaliditāti? Mr. Bingül: Iespējams, ja vien es būtu kompānijas vadītājs. Tas, protams, ir joks. Nē, noteikti nē. Pašvaldība nesen pasludināja tās nolūkus izveidot vairākas mājas, cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Ticiet man, esmu pilnībā pret to. Mēs nevēlamies būt izslēgti, mēs vēlamies iesaistīties, mēs vēlamies 244

246 apvienoties. Piemēram, es reiz sniedzu padomu Turcijas bruņotajiem spēkiem. Es viņiem jautāju, kādēļ gan pie vadības pultīm tiek algoti tik daudz cilvēku bez veselības traucējumiem, un kāpēc gan viņi nealgo cilvēkus ar invaliditāti un ļauj citiem pilnībā kalpot militāriem spēkiem. Umut Sanem Çitçi: Vai cilvēki ar invaliditāti dienē armijā? Mr. Bingül: Mēs dienam tikai vienu dienu. Taču man palaimējās, kad es šeit ierados, jo viņiem nebija operatoru, bet jauns personāls ierastos vēlāk un viņi lūdza man parūpēties par to 20 dienas. Man tā bija lieliska pieredze: es pat saliku un izjaucu G3 kaujinieku šautenes un arī pamēģināju ar tām šaut. Tad arī es iesniedzu savu ieteikumu. Tas nav vienīgais. Kopā ar dažiem draugiem es braucu arī ar velosipēdu. Vēl es vēlētos kādu dienu vadīt lidmašīnu, pat, ja es to nevarētu veikt, es ļoti vēlētos nospiest kabīnē esošās pogas. Umut Sanem Çitçi: Un visbeidzot, ar kādām problēmām jūs saskārāties, kad saņēmāt savu invaliditātes ziņojumu? Mr. Bingül: Šajā sakarā ir pāris jautājumu. Pirmkārt, es biju 100% neredzīgs. Tā bija vēl nesen līdz netika veiktas izmaiņas jūsu minētajā ziņojumā. Taču ziņojumā mani atzina par 100% darba nespējīgu. Bet es esmu neredzīgs, nevis nespējīgs. Nākamā problēma bija tā, ka viņi man piezvanīja nedaudz vēlāk un izlēma, ka man ir 85% invaliditāte, kaut arī nekādi uzlabojumi manā veselībā nebija manāmi. Kas gan var zināt, kas notika un kā man parādījās 15% iespēja redzēt? Trešā problēma radās brīdī, kad es ierados, lai saņemtu savu ziņojumu. Eskişehir viņi centās brīdināt cilvēkus ar redzes invaliditāti, izmantojot zīmes. Šāda iejūtība mūs ir ārkārtīgi ietekmējusi... Umut Sanem Çitçi: Pateicos jums par jūsu jaukajām atbildēm. Mr. Bingül: Pateicos jums par izrādīto interesi mūsu problēmās. Vēlos vēl piebilst, ka es cīnos, lai samierinātos ar savu invaliditāti. Ibrahim Bingül: Cilvēks ar redzes invaliditāti, Sakarya Universitātes Vadības pults operators 245

247 4. GADĪJUMA ANALĪZE BİZİMKÖY CILVĒKU AR INVALIDITĀTI RAŽOTNES CENTRA FONDS BİZİMKÖY Projekta mērķis, darbības vēriens un uzdevumi Projekta izpildes vieta ir 72 tūkstoš kvadrātmetru plašs zemes gabals, kas pieder Turcijas Mātes Fondam un Starptautiskajam Lauvu Klubam Karaabdülbaki ciemata robežās Izmir - Akmeşe ceļš. Celtniecības laukums 13,600 m 2 Atvērta platība 58,400 m 2 Slēgtu konstrukciju platība 5,400 m 2 Sociālā un administratīvā ēka 1,250 m 2 Biznesa centri 4,150 m 2 Kompleksa kopējās izmaksas ir 3,000,000. Kaut arī būvniecības darbi tika uzsākti , ražošanas darbi ir notikuši pēdējos divus gadus. Kopumā iespējams algot 230 cilvēkus. Pašreiz tiek algoti 70 cilvēki, no kuriem 50 ir cilvēki ar invaliditāti un 20 indivīdi nodrošina vadības un atbalsta pakalpojumus. Projekta mērķis: nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu kļūt ekonomiski neatkarīgi, iedrošinot viņus piedalīties ražošanas procesā un palīdzēt viņiem palikt sabiedriskajā dzīvē un ražošanas procesā, sadarbojoties un komunicējot ar biznesa pasauli. Projekta darbības vēriens ir nodrošināt darba iespējas un izglītības iespējas līdz ar profesionālo veselību un sociālo rehabilitāciju, veidot ražošanas un pakalpojumu vienības cilvēkiem ar invaliditāti. Projekta uzdevumi: 246

248 Nodrošināt profesionālu konsultāciju pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nav profesijas. Radīt darba vietas, kuras ir nepieciešama cilvēku ar invaliditāti dalība ražošanas procesā un nodrošināt, lai viņi strādātu šādās vietās Pārliecināties, ka bērni, kuri tikuši izglītoti cilvēku ar invaliditāti institūtā Kocaeli, vēlākos gados pievienojas Cilvēku ar invaliditāti Ražotnes Centram uzturot saistības ar institūtu. Pārliecināties, ka to invalīdu mārketinga prasmes, kas piedalās ražotnes darbā, nodrošinot Mārketinga apmācību būtu labas un, lai viņu ražotie produkti tiktu pārdoti. Pārliecināties, lai cilvēki ar invaliditāti piedalās ražošanas procesā, un tādējādi no ekonomiskās perspektīvas viņi kļūtu pastāvīgi. Izveidot darba vietas, kuras ir nepieciešamas, lai tie, kuri kļūst par invalīdiem darba laikā ārzemēs un ir Turcijas pilsoņi piedalītos ražošanas procesā un strādātu šādās vietās. Veikt rehabilitācijas procesus saistībā ar cilvēku ar invaliditāti veselību. Uzlabot ar veselību saistītos jautājumus, kas neattiecas uz pašu invaliditāti. BİZİMKÖY Adīšanas Nodaļa Adīšanas nodaļa ir slēgta 600 kvadrātmetru plaša zona, tur atrodas 64 elektroiekārtas un ar datoru vadāmas adāmmašīnas. Ikdienas produkcijas ražošanā tiek ietverti apģērbi rūpnīcām, apģērbi slimnīcu personālam, universitātes absolventu talāri un naudas maisi Centrālajai Bankai. Sēņu Nodaļa Sēņu nodaļa ir 600 kvadrātmetru liela slēgtā zona, kurā ir 6 247

249 ražošanas telpas. Nodaļas ikgadējais saražotās produkcijas daudzums ir 100 tonnas un tā aktīvi darbojas sēņu audzēšanas jomā. Siltumnīca Trušu audzēšanas nodaļa Līgumdarbi un Mozaīku veidošanas nodaļa Augļu un dārzeņu audzēšana atklātā laukā Biškopības un Pārtikas apstrādes nodaļa Nodaļai ir stikla siltumnīca ir 500 kvadrātmetru liela slēgtā zona. 5 tuneļu siltumnīcas kopumā aizņem 1,750 kvadrātmetru lielu slēgto zonu. Šīs siltumnīcas tiek izmantotas, sezonas ziedu un augu audzēšanai. Trušu ferma aizņem 500 kvadrātmetru plašu slēgto zonu, kurā audzē 2000 dzīvnieku, piemēram Angoras, Jaunzēlandes un Kalifornijas trušus gaļas un kažokādas ieguvei. Tā tikai izveidota ar mērķi atdalīt uzstādīšanas, pakošanas un produkcijas piedāvāšanas darbus BİZİMKÖY slēgtā 300 kvadrātmetru plašā zonā. Mozaīku nodaļa atbild par vizuālo modeļu izveidi, piemēram, sienu pārklājumus, grīdas pārklājumus, izvietojot vienkāršu akmeņu daļas, piemēram, marmoru un kaļķakmeni konkrētā kārtībā 200 kvadrātmetru plašā slēgtajā zonā. Augļi un dārzeņi tiek audzēti kvadrātmetru plašā laukumā. Papildus kvadrātmetros atrodas valriekstu audzes un 5000 kvadrātmetros atrodas ābeļu, artišoku, gurķu, piparu, pupiņu, baklažānu, meloņu, arbūzu audzes. Visi augļi un dārzeņi tiek laistīti ar ūdens smidzināšanas sistēmu. Ar biškopību nodarbojas tādēļ, ka bites nodrošina augu apputeksnēšanu un BİZİMKÖY tiek ražots kastaņu ziedu un ziedu medus. Docents Seyhan Firat, kurš ir INEMDIP projekta koordinators un Umut Sanem Çitçi pētījumu padomes loceklis un projekta sekretārs,

250 apciemoja BİZİMKÖY. Šīs tikšanās iemesls bija BİZİMKÖY nozīme INEMDIP, cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības projektam sekos gan Web vietnes, gan mediji. Šī informāciju, kas iegūta no vadītājiem tiek pilnveidota ar BİZİMKÖY apmeklējumu pierakstiem, tie ir bijuši veiksmīgi ieviesti un ir viens no labākajiem ES projektiem. Mēs vēlētos pateikties Mr. Hüsnü Bayraktar, kurš ir cilvēku ar invaliditāti ražotnes centra fonda vadītājs un Ms. Gülşen Aksu Pınar, kurš ir lauksaimniecības inženieris, par palīdzību šī apmeklējuma laikā. Mr. Firat: Kādēļ šis projekts notika Kocaeli? Ko jums nozīmēdalība nodarbinātības projektā? Ms. Pmar: Turcijā ir ļoti daudz cilvēku. Iemesls ir cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugums pēc zemestrīces. Projekts tika veidots ar nolūku atrisināt šo samilzušo problēmu. Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība ir svarīga arī pašapziņai un viņu ģimenes dzīves atvieglošanai. Daudzi no šiem cilvēkiem ar savu nopelnīto algu atbalsta savus vecākus. Viņus, viņu ģimenes un mūs administratorus tas dara ļoti laimīgus. Mr. Firat: Runājot par jūsu nodarbināto cilvēku invaliditātes tipu un traucējumu līmeni, kāda profila darbinieki pie jums strādā? Kādi ir nodarbinātības priekšnoteikumi? Ms. Pinar: Pie mums strādā cilvēki ar dažādiem invaliditātes līmeņiem. Pozitīvais ir tas, ka šie cilvēki atrodas sabiedrībā, nevis mājās pie savas ģimenes. BİZİMKÖY mums ir jauna ģimene, vide, kur cilvēki, kuriem ir veselības traucējumi var ražot ko noderīgu. Viņi strādā no 8.30 līdz ar pusdienu un tējas pārtraukumiem. Viņi nestrādā maiņās un transporta pakalpojumus nodrošina pašvaldība. Viņiem tiek maksāta minimālā alga. Tekstilizstrādājumu ražotnē nodarbināto skaits ir 42 cilvēki. Nodarbinātie tiek izvēlēti atbilstoši darba veidam, tādējādi nodrošinot efektīvāku viņu darbu. Jāpiemin, ka mūsu darbinieki nav tikai cilvēki ar kustību traucējumiem. Mēs pieņemam darbā arī cilvēkus ar hroniskiem traucējumiem, arī tos, kuriem ir 249

251 problēmas ar nierēm un sirdi. Šeit ir neliela slimnīca, kas domāta gan viņiem, gan visiem citiem darbiniekiem. Mr. Firat: Vai jums ir arī iespējas palielināt ražotnes ietilpību? Ms. Pinar: Mēs noteikti to vēlētos, taču mēs ar grūtībām spējām sacensties ar mūsu sāncenšiem tirgū un tad sākās šis krīzes laiks, tas nozīmē, ka pašreiz nebūs iespējams palielināt ietilpību vai darba iespējas. Mr. Firat: Kā tieši notiek darbinieku meklēšanas process? Ms. Pinar: Mēs savus darbiniekus atrodam ar İŞKUR palīdzību, taču cilvēki arī paši var sūtīt savus pieteikumus. Mr. Firat: Vai jūs nodrošiniet arī profesionālās orientēšanas kursus? Ms. Pinar: Jā, protams. Vispirms viņi apgūst rokdarbus, pēc tam, uzsāk darbu. Mr. Firat: Kur jūs pārdodat jūsu siltumnīcu nodaļā saražotos produktus? Ms. Pinar: Mēs tos piegādājam mūsu pilsētas tirdziņiem un tirdzniecības veikaliem. Šo pārtiku mēs izmantojam arī savā kafejnīcā. Veicam arī sēklu apstrādi (begonijas un zīdkoku sēklas vasarā, atraitnītes ziemā), savukārt Kocaeli pašvaldība iepērk šīs sēklas. Mr. Firat: Es vēlētos, kaut arī Sakarya pašvaldība no jums iepirktu sēklas, jo tad divām dažādu provinču pašvaldībām būtu kas kopīgs. Mēs šajā jautājumā iesniegsim prasību varasiestādēm. Kāpēc dārzeņus, augļus un medu, kurš tiek saražots jūsu siltumnīcās, jūs nepārdodat savos tirdzniecības punktos? Mr. Pinar: Mūsu galvenā problēma ir augstās produktu izmaksas. Mēs saviem darbiniekiem nodrošinām apdrošināšanu. Taču reāli, neviens darba devējs neapdrošina darbiniekus tikko minētajās sfērās. Acīmredzot, mūsu produkti kļuvuši ievērojami dārgāki, par tirgus cenu un ir grūtāk atrast pircējus. Iespējams, ka varētu mēģināt pārdot saražoto tirdzniecības punktos. Cilvēki iegādātos šos produktus, un zinātu, ka Šo produktu ražojis cilvēks ar invaliditāti, neskatoties uz visām viņa grūtībām. Taču, lai īstenotu ideju, 250

252 nepieciešami lielāki līdzekļi un Turcijai ir bijis samērā problemātisks periods, runājot tieši no ekonomiskā viedokļa. Šajā projektā šobrīd peļņa nebūs sagaidāma. Tirdzniecības centrus esam novietojuši ne tikai pilsētu centros, bet arī mūsu ražotnes centrā, bet arī ar tas nebija pietiekami, lai pievērstu nepieciešamo uzmanību. Būtu nepieciešams izvietot reklāmas. Bet tas, par ko mēs runājam, tiks veikts tikai nākotnē. Mr. Firat: Tagad mēs atrodamies līgumdarbu un mozaīku veidošanas darbnīcā. Ko šeit dara cilvēki ar invaliditāti? Ms. Pinar: Šī ir darbnīca, kur mēs veicam pēdējo apstrādes darbu produktam. Viens no piemēriem būtu iepakošanas darbu veikšana. Bet nevar teikt, ka pēdējā laikā mums būtu bijis aktīvs periods. Mozaīku veidošanai nepieciešams ļoti nopietns darbaspēks. Mozaīku akmeņi tiek veidoti pēc noteikta modeļa un pēc tam piegādāti. Taču nu jau kādu laiku mēs neesam saņēmuši nevienu mozaīku pasūtījumu. Šeit uz zemes redzamie motīvi ir mūsu pirmais darbs. Mr. Firat: Vai jūsu cerības saistībā ar trušu audzēšanu ir piepildījušās? Ms. Pinar: Trušu audzēšana tiek veikta divu iemeslu dēļ. Kažoka un gaļas dēļ. Audzējam Angoras sugas trušus. Lai arī esošo modes tendenču dēļ Angora tiek plaši izmantota, pēdējā laikā tas tā vairāk nav. Savukārt, šīs šķirnes gaļa satur zemu holesterīna daudzumus, tādēļ šo gaļu plaši izmanto cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī to pieprasa vairāki dienvidos esošo viesnīcu restorāni. Apkopojot visu, jāteic, ka mēs nespējam izmaksas, jo šīs šķirnes trušu pielietošanas ir samērā šaura. Mr. Firat: Kura invaliditātes tipa cilvēks rūpējas par trušiem? Ms. Pinar: Par mūsu trušiem rūpējas kurlmēms darbinieks. Viņš katru rītu tīra trušu būrus, baro viņus un veic citus nepieciešamos darbus. Mr. Firat: Vai jūs turpināt algot cilvēkus ar invaliditāti, kuri strādā darbnīcās, kuras zaudē to popularitāti? 251

253 Ms.Pinar: Mūsu ceļi nešķiras, mēs viņus sūtam uz citām darbnīcām, sniedzam jaunu apmācības kursu. Viņi ir ļoti laimīgi, ka var šeit strādāt. Darbs ir pats galvenais, un nav svarīgi, kādu tieši darbu viņi veic. Mr. Firat: Mūsu cilvēki ar invaliditāti šķiet laimīgāki, nekā tie, kas dzīvo citās pilsētās, jo viņi dzīvo Kocaeli, pilsētā, kurā ir daudz fabriku un tur tiek ievērota cilvēku ar invaliditāti obligātā nodarbināšana. Taču ir darba devēji, kuri izvairās algot cilvēkus ar invaliditāti un priekšroku dod soda naudu maksāšanai. Ko jūs par to domājat? Ms. Pinar: Jā, jums ir pilnīga taisnība. Cilvēki ar invaliditāti šajā rajonā ir laimīgāki, ja runa ir par darba iespējām, bet mums ir daudz darbavietu, kas priekšroku dod soda naudu maksāšanai. Patiesībā būtu labi, ja darba devēji mums maksātu soda naudas un ļautu mums algot cilvēkus ar invaliditāti, ja jau viņiem pašiem tas ir tik grūti. Kā alternatīvu varētu izvēlēties arī samaksātās soda naudas daļas iemaksāšanu cilvēku ar invaliditāti ražotnes centrā. Tad šādiem centriem būtu iespēja samazināt cenas un atrast savu vietu tirgū. Mums bija iespēja turpināt tikšanos ar Mr. Hüsnü Bayraktar jauno BİZİMKÖY vadītāju. Mr. Bayraktar uzsvēra faktu, ka šis ražotnes centrs ir ļoti labs iemesls INEMDIP projektam un piedalījās mūsu sarunā. Mr. Firat: Mr. Bayraktar, kā mēs sapratām no intervijas ar Ms. Pinar, lielākā problēma ir augstās izmaksas un ierobežotā tirgus platība. Vai jūs varētu to komentēt? Mr. Bayraktar: Jā, man būtu jāpiekrīt Ms. Pinar sacītajam. Kaut arī es oficiāli pieņēmu šo amatu šodien, ņemot vērā manus pētījumus un izpētes pēdējo 15 gadu laikā, es zinu, ka mūsu problēma noteikti nav kvalitāte. Cilvēki ar invaliditāti pret savu darbu un pienākumiem izturas tik atbildīgi, ka kļūst samērā nepiespējami konkurēt kvalitātes ziņā. Perfektums savienojumā ar viņu invaliditāti sekmē kaislīgu nodošanos ražošanas plānam. Taču tā tiek paaugstinātas cenas salīdzinājumā ar mūsu konkurentu cenām. Es saku mūsu konkurentu, jo galu galā mēs visi ražojam vienam tirgum un mums viņus jāņem vērā. Taču neskatoties uz visu to, mēs saņemam gluži labus 252

254 pasūtījumus. Piemēram, drīzumā mēs uzsāksim mūsu līgumdarbu ar pasaulē slavenu tekstilizstrādājumu kompāniju. Nesen viņi apmeklēja mūsu ražotni, tāpat viņi regulāri apmeklē līgumdarbu ražotnes centrus. Ieraugot darba kvalitāti mūsu tekstilizstrādājumu ražotnēs, viņi mūs vēlējās iekļaut līgumdarbu ražotnes līgumā. Es ceru, ka viņi izveidos zīmi, kurā būs rakstīts- Šo produktu jums ir izgatavojis cilvēks ar invaliditāti vai Ražots cilvēku ar invaliditāti ražotnes centrā.jādara tā, lai šī kvalitāte nepaliek nemanīta, un mēs varam saņemt vēl vairāk pasūtījumu. Mr. Firat: Mr. Bayraktar, jūsu augsto izmaksu dēļ, produktiem tiek noteiktas augstas tirgus cenas. Vai kaut ko varētu darīt lietas labā? Mr. Bayraktar: Šis nav standarta tirdzniecības vai ražošanas darbs. Šis projekts tiek finansēts ar valsts līdzekļiem. Nav iespējams izmaksāt algas 70 cilvēkiem tikai ar Kocaeli pašvaldības un Kocaeli Rūpniecības palātas līdzekļiem. Šomēnes uz neilgu laiku notika algu izmaksas aizkavēšanās, tas nekavējoties izjauca darbinieku disciplīnu. Radās šādi jautājumi- Gribētu zināt, vai šīs vieta tiks slēgta vai Vai mūs atlaidīs? Tādēļ mums ir jāmeklē jauni finansu avoti un jāuztur cenu politika, kas nosaka augstākas cenas, nekā tirgus līmenī. Mr. Firat: Vai ražotnes centri, kuros strādā vienīgi cilvēki ar invaliditāti, kaitē viņu sociālai integrācijai? Mr. Bayraktar: Mēs ļoti vēlētos, kaut cilvēki ar invaliditāti spētu strādāt kopā ar tiem, kuri tādi nav, lai viņiem būtu iespējams integrēties sabiedrībā, bet pašreiz tas neizdodas. Darba devējiem ir ārkārtīgi negatīvi pieņēmumi, attiecībā pret cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, un mums neizdodas to novērst. Visbeidzot, mēs dodam viņiem iespēju parādīt darba devējiem, uz ko viņi patiesībā ir spējīgi. Es domāju, ka šis ir vērtīgs ieguldījums. Mr. Firat: Kas būs pirmais, ko jūs paveiksiet? Mr. Bayraktar: Vispirms mēs plānojam slēgt darbnīcas, kuras no ekonomiskās perspektīvas nesniedz nekādu ieguldījumu. Mūsu mērķis, uzsākot šo procesu, būtu cenu samazināšana. Piemēram, trušu audzēšanai nav 253

255 ekonomiska pamata. Tad biškopībai... Biškopības sfērā darbiniekam būtu jāpaliek pāris mēnešu Kırkpınar, lai iegūtu kastaņu ziedu medu, un pāris mēnešus būtu jāpavada Tekirdağ, lai iegūtu ziedu medu, un mēs nevaram atļauties šos cilvēkus atstāt tur vienus, lai viņi pildītu savus darba pienākumus. Šī gada plūdi ir skaidri norādījuši, ka šis bizness ir jāpārtrauc. Mozaīkas ir nākamā sfēra, kurā nevar strādāt tikai cilvēki ar invaliditāti, būtu nepieciešams apvienoties ar attiecīgas kompānijas darbaspēku. Taču šī kompānija bankrotēja un netika saņemti jauni pasūtījumi. Tādēļ arī šī darbnīca ir starp tām, kas tiks aizvērtas. Ja mēs atradīsim atbalstu, mēs varētu atkāpties no mūsu lēmuma aizvērt darbnīcu augsto izmaksu dēļ. Mr. Firat: Vai jūs esat atbrīvoti no nodokļu maksām? Mr.Bayraktar: Noteikti nē, mēs maksājam korporatīvos nodokļus. Bet esmu iesniedzis prasību pēc nodokļu samazinājuma. Es ceru, ka tas tiks izskatīts un gala lēmums tiks pieņemts gada beigās. Ceru, ka rezultāts būs apmierinošs. Mr. Firat: Kāda ir situācija augļu un dārzeņu audzēšanas jomā? Md. Pirnar: Mūsu koki nu jau ir divus gadus veci, piecu gadu laikā mēs sasniegsim pilnu ābeļu ražu. Mr. Firat: Mr. Bayrakart un Ms. Pinar, vēlos jums pateikties par jūsu viesmīlību un pausto viedokli. Mēs jums esam pateicīgi piemēru atstāstīšanu, kas ir ārkārtīgi svarīgi mūsu projektam. Lūdzu, ņemiet vērā, ka mēs labprāt darītu visu, ko vien jūs vēlētos. Mr. Bayraktar: No savas puses es aicinātu radīt jaunus projektus, ko mēs šeit nevaram izdarīt. Veidojiet projektus, lai mēs varētu tos attīstīt cilvēku ar invaliditāti labā. Pateicos par jūsu interesi. Vēlu veiksmi projekta īstenošanas procesā. 254

256 Augļu un dārzeņu audzēšana atklātā laukā, kur Bizim Köy strādā cilvēki ar invaliditāti. 255

257 Biškopība Bizim Köy 256

258 Sēklu audzēšana Bizim Köy 257

259 Tekstilmateriālu darbnīca Bizim Köy 258