Jautājumi un atbildes 2018. gada aprīlis Konteksts... 2 Kāpēc ES risina sarunas par tirdzniecības nolīgumu ar Meksiku?... 2 Cik liels ir Meksikas tirgus? Cik liels ir ES un Meksikas tirdzniecības apjoms?... 3 Kādi trūkumi ir pašreizējam ES un Meksikas tirdzniecības nolīgumam?... 4 Kāda ir jaunā tirdzniecības nolīguma pievienotā vērtība?... 4 Ko ES un Meksika vēlas no šā nolīguma?... 4 Saturs... 5 Ko panāks šis nolīgums?... 5 Ko nolīgums dos preču tirdzniecībai?... 6 Ko nolīgums dos pakalpojumu tirdzniecībai?... 6 Ietekme... 7 Priekšrocības... 7 Kuras nozares būs lielākās ieguvējas?... 7 Kā nolīgums palīdzēs mazajiem uzņēmumiem, ne tikai lielajiem?... 8 Kāds labums būs Eiropas patērētājiem?... 8 Kāds labums no šā nolīguma būs ES lauksaimniekiem?... 8 Kā nolīgums palīdzēs ES pārtikas un dzērienu ražotājiem rast noietu saviem raksturīgajiem reģionālajiem produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi?... 9 Kā nolīgums palīdzēs atvērt Meksikas publiskā iepirkuma tirgu?... 10 Kā nolīgums palīdzēs Eiropas radošajām nozarēm, izgudrotājiem un māksliniekiem?.. 10 Kā nolīgums veicinās investīcijas starp ES un Meksiku?... 10 Bažas... 11 Kā nolīgums palīdzēs ievērot cilvēktiesības Meksikā?... 11 Kā nolīgums aizsargās Eiropas standartus, tostarp pārtikas nekaitīguma standartus?11 Kā nolīgums palīdzēs novērst korupciju?... 12 Kā nolīgums gādās par darba tiesībām gan ES, gan Meksikā?... 13 1
Kāda ir nolīguma ietekme uz vidi?... 13 Kā vēl nolīgums veicinās ilgtspējīgu attīstību?... 14 Vai nolīgums liks ES valdībām privatizēt valsts uzņēmumus vai likvidēt valsts monopolu?... 14 Vai nolīgumā ir atsauce uz piesardzības principu?... 15 Vai ilgtspējīgas attīstības nodaļā ietvertie noteikumi būs izpildāmi?... 15 Kā nolīgums ietekmēs sabiedriskos pakalpojumus Eiropā?... 15 Kā nolīgums garantēs valdību tiesības regulēt sabiedrības interesēs?... 16 Kāpēc investīciju strīdus, kas varētu rasties ar Meksiku, ES vēlas risināt investīciju tiesas sistēmas ietvaros?... 17 Process... 17 Kas nolēma sākt sarunas par tirdzniecības nolīgumu ar Meksiku?... 17 Cik lielā mērā valstu valdības un parlamentu deputāti kontrolē visu procesu?... 18 Kā Komisija ikvienam iedzīvotājam nodrošina iespēju sekot sarunu norisei?... 18 Kā Komisija nodrošināja, lai nolīguma tapšanas gaitā tiktu uzklausītas visas ieinteresētās puses?... 20 Kad sākās sarunas par ES un Meksikas nolīguma atjaunināšanu? Kad tās beigsies? 20 Kas notiks pēc sarunu pabeigšanas?... 20 Kurš pieņem galīgo lēmumu par to, vai nolīgums stāsies spēkā?... 21 Konteksts Kāpēc ES risina sarunas par tirdzniecības nolīgumu ar Meksiku? Kopš 2000. gadā stājās spēkā ES un Meksikas vispārējais nolīgums, pasaule ir mainījusies. Eiropas Savienība ir: uzņēmusi 13 jaunas dalībvalstis, pilnveidojusi vienoto tirgu, ieviesusi eiro. Meksika ir: 2
kļuvusi par vienu no dinamiskākajām jaunietekmes ekonomikām pasaulē, pieredzējusi gandrīz 20 % ražošanas jaudas izaugsmi uz vienu iedzīvotāju reālā izteiksmē, pievienojusies ESAO. ES un Meksika 1997. gadā parakstīja Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu. Tajā ir tirdzniecības sadaļa, kas lielākoties bija veltīta preču tirdzniecības atvēršanai. Šis tirdzniecības nolīgums stājās spēkā 2000. gadā. Nolīguma daļa par pakalpojumu tirdzniecību stājās spēkā 2001. gadā. Gandrīz divdesmit gadus vēlāk ir pienācis laiks atjaunināt nolīgumu. ES tirdzniecībai ar Meksiku jau tagad ir vērienīgs apjoms: preču tirdzniecībai 62 miljardi eiro (2017. gadā), pakalpojumu tirdzniecībai 15 miljardi eiro (2016. gadā). Meksika ir dinamiska jaunietekmes ekonomika ar 128 miljoniem iedzīvotāju, un tā potenciāli var piedāvāt ES uzņēmumiem eksporta palielināšanas iespējas. Katrs ES eksportā iegūtais miljards eiro atbilst 14 000 jaunu darbvietu Eiropā. Jo vairāk Eiropa eksportē, jo vairāk darbvietu tā spēj radīt un saglabāt. Cik liels ir Meksikas tirgus? Cik liels ir ES un Meksikas tirdzniecības apjoms? Meksika ir otra lielākā ekonomika Latīņamerikā un 15. lielākā pasaulē nominālā izteiksmē saskaņā ar Starptautisko Valūtas fondu. Tās veicinātās vērtības līdzinās ES vērtībām, un starp tām jāmin atvērta un godīga tirdzniecība, kas balstās uz starptautiskiem noteikumiem. ES ir trešā lielākā Meksikas tirdzniecības partnere. Meksika ir otrā lielākā ES tirdzniecības partnere Latīņamerikā pēc Brazīlijas. ES uzņēmumi eksportēja uz Meksiku: preces 38 miljardu eiro apmērā 2017. gadā, pakalpojumus 10 miljardu eiro apmērā 2016. gadā, vienlaikus importēdami no Meksikas: preces 24 miljardu eiro apmērā 2017. gadā, pakalpojumus 5 miljardu eiro apmērā 2016. gadā. 3
ES uzņēmumi varētu no Meksikas importēt un uz šo valsti eksportēt vairāk, ja tas būtu vieglāk izdarāms. Kādi trūkumi ir pašreizējam ES un Meksikas tirdzniecības nolīgumam? 2000. gada ES un Meksikas tirdzniecības nolīgums bija visai izdevīgs ES uzņēmumiem. Taču tas nerisina dažus šobrīd aktuālus, ar tirdzniecību un investīcijām saistītus jautājumus tāpat, kā tie risināti citos nolīgumos, ko ES vai Meksika noslēgušas kopš 2000. gada. Līdz ar to abas puses pilnvērtīgi neizmanto potenciālu, kas varētu palielināt tirdzniecības apjomu un investīcijas. Nepilnvērtīgi izmantotā potenciāla dēļ: cenas ir augstākas, ES un Meksikas patērētājiem ir mazākas izvēles iespējas un grūtāk pieejamas inovācijas, zūd iespējas izveidot darbvietas eksporta jomā, kurā parasti ir augstākas algas. Kāda ir jaunā tirdzniecības nolīguma pievienotā vērtība? Modernizētā nolīguma mērķis ir vēl vairāk atvieglot eksportu uz otras nolīguma puses tirgiem un investīcijas, atceļot tādus ar tarifiem nesaistītus šķēršļus kā: o Meksikas noteiktos ierobežojumus ES pārtikas produktiem, o problēmas saistībā ar Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību nodrošināšanu Meksikā; nosakot zemākus tarifus vairākām precēm galvenokārt lauksaimniecības produktiem; aizsargājot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) raksturīgus pārtikas produktus un dzērienus no konkrētiem reģioniem Eiropas Savienībā; atverot jaunus tirgus pakalpojumu un valsts iepirkuma jomā; aizsargājot Eiropas investīcijas Meksikā. Ko ES un Meksika vēlas no šā nolīguma? ES vēlas, lai Meksika atceltu nevajadzīgus šķēršļus, kas kavē importēt preces no Eiropas, jo tad ES uzņēmumi varētu vairāk eksportēt. Mūsu kopīgie mērķi ir: savstarpēji atvērt preču, pakalpojumu un investīciju tirgu, sekmēt ciešāku ekonomikas integrāciju, stiprināt konkurētspēju, nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību augstā līmenī, 4
likvidēt, novērst un samazināt nevajadzīgus tirdzniecības šķēršļus, pastiprināt sadarbību starp ES un Meksiku, palīdzēt sasniegt ES un Meksikas kopīgos mērķus darba tiesību un vides jomā (ilgtspējīga attīstība), veidot pasaules tirdzniecības noteikumus saskaņā ar mūsu augstajiem standartiem un kopīgajām vērtībām demokrātijas un tiesiskuma principiem. Plašāk raugoties, jauna un modernizēta nolīguma noslēgšana raidītu pasaulei spēcīgu signālu, ka gan Meksika, gan ES iestājas pret protekcionismu. Saturs Ko panāks šis nolīgums? 1. Atcels muitas tarifus Meksikā dažās nozarēs ir augsti muitas tarifi, kuru dēļ Eiropas preces sadārdzinās un zaudē pievilcību Meksikas patērētāju acīs. Meksika ir noteikusi augstus tarifus tādām no Eiropas importētām precēm kā: pārtika un citi lauksaimniecības produkti, zvejas produkti. Jaunajā nolīgumā paredzēts, ka Meksika gandrīz visus šos tarifus atcels, un līdz ar to: Eiropas produkti Meksikā būs konkurētspējīgāki, Eiropas ražotājiem un eksportētājiem būs vieglāk pārdot savas preces Meksikā. Tirdzniecības nolīgums ar Meksiku atvieglos Eiropas ražotājiem eksportu uz šo valsti, un uz pakāpeniski atcelto muitas tarifu rēķina gadā varētu ietaupīt vairāk nekā 100 miljonus eiro. 2. Atcels ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus Starptautiskajiem nolīgumiem, starptautiskajiem standartiem vai vispārpieņemtajai praksei neatbilstoši noteikumi var radīt šķēršļus ES eksportētājiem, jo rodas papildu izmaksas atbilstības panākšanai. Lielākā daļa ES standartu ir izstrādāti, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem, taču Meksikas standarti bieži atšķiras no starptautiskajiem. 5
Atbilstības panākšana ES eksportētājiem ir dārgs un sarežģīts process, jo viņiem jāuzstāda atsevišķas, Meksikas tirgum domātas ražošanas līnijas. Nolīgums uzlabos situāciju vairāk nekā 25 jomās, kurās tirdzniecības šķēršļi ir sagādājuši Eiropas eksportētājiem un importētājiem ne mazumu problēmu. Meksika savus standartus tuvinās ES standartiem, un tas: atvieglos ES uzņēmumiem eksportu uz Meksiku, nostiprinās starptautiskos standartus. 3. Rādīs pasaulei, ka ES un Meksika noraida protekcionismu Laikā, kad aug protekcionisma spiediens, starp ES un Meksiku noslēgtais tirdzniecības nolīgums raidīs skaidru signālu, ka abas tā puses: noraida protekcionismu, ir atvērtas darījumiem un tirdzniecībai, kas balstās uz godīgiem noteikumiem un augstiem standartiem. Ko nolīgums dos preču tirdzniecībai? ES vēlas, lai Meksika: Eiropas precēm atceltu atlikušos importa tarifus, atceltu šķēršļus, kas kavē ES eksportu, piemēram, tos, kas rodas no neskaidriem noteikumiem. Eksporta uz Meksiku atvieglošana būs izdevīga visiem ES uzņēmumiem, īpaši tiem, kas ražo un pārdod: lauksaimniecības pārtikas produktus, iekārtas, minerālo kurināmo un saistītos produktus, zāles, transportlīdzekļus. Ko nolīgums dos pakalpojumu tirdzniecībai? Nolīgums ļaus ES uzņēmumiem vieglāk pārdot savus pakalpojumus Meksikā. Paredzams, ka sevišķi izdevīgs tas būs uzņēmumiem, kuri darbojas šādās jomās: komercpakalpojumi, 6
finanšu pakalpojumi, telesakari, transports. Princips ir tāds, ka nolīgums Eiropas Savienībai un Meksikai neļaus diskriminēt otras puses pakalpojumu sniedzējus. Nolīgums: nodrošinās, ka ES un Meksika drīkst regulēt savu pakalpojumu tirgu, taču bez diskriminācijas, neskars tādus sabiedriskos pakalpojumus kā veselības aprūpi vai izglītību. Turpmāk minētajās jomās nolīgums nemainīs ES un Meksikas noteikumus neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz iekšzemes vai ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem: veselība un drošība, vides standarti, kvalifikācijas prasības, darba tiesības, darba apstākļi. Ietekme Priekšrocības Kuras nozares būs lielākās ieguvējas? Visas nozares, kurās norit tirdzniecība starp Meksiku un ES, tieši vai netieši būs ieguvējas no šā nolīguma modernizācijas. Tomēr dažām nozarēm tas varētu būt izdevīgāks nekā citām, tostarp minot: pārtikas produktus un dzērienus, jo tiks samazināti muitas tarifi un Meksikā ar likumu būs aizliegts pārdot tādu Eiropai raksturīgu reģionālo pārtikas produktu un dzērienu kā Parmas šķiņķa, itāļu dzirkstošā vīna prosecco un īru viskija atdarinājumus, automobiļus un automobiļu detaļas ražotājiem būs lielāka noteiktība, jo viņi joprojām varēs eksportēt, izmantojot starptautiskos standartus, iekārtas, jo uz ES uzņēmumiem attieksies līdzvērtīgi noteikumi, medicīniskās ierīces, zāles, jo tiks vienkāršoti izcelsmes noteikumi. 7
Kā nolīgums palīdzēs mazajiem uzņēmumiem, ne tikai lielajiem? Mazos eksportētājus nesamērīgi smagi skar pat sīkākie tirdzniecības šķēršļi, jo viņiem nav ne laika, ne resursu, lai tos pārvarētu. Tāpēc ES vēlas nolīgumā iekļaut īpaši mazajiem uzņēmumiem veltītu nodaļu. ES vēlas, lai nolīgums: ļautu eksportētājiem vieglāk noskaidrot to, kādi Meksikas noteikumi attiecas uz to precēm, gādātu par to, lai Meksikas noteikumi būtu pārredzamāki, vienkāršotu Meksikas muitas procedūras. Šādi uzlabojumi visvairāk palīdzētu tieši mazajiem uzņēmumiem. Jauns, modernizēts tirdzniecības nolīgums starp ES un Meksiku: radītu iespēju nostiprināt līdzšinējos kopprojektus, ļautu izstrādāt jaunus paņēmienus un programmas, kas palīdzētu mazākiem uzņēmumiem kāpināt eksportu. Mazajiem uzņēmumiem izdevīgi būs šādi aspekti: izmaksu samazināšanās, ko izraisīs ar tarifiem nesaistīto tirdzniecības šķēršļu atcelšana, vienkāršoti izcelsmes noteikumi, pastiprināta sadarbība regulējuma jomā starp ES un Meksiku, ES un Meksikas standartu tuvināšana. Kāds labums būs Eiropas patērētājiem? Pēc nolīguma noslēgšanas Meksikas preces veikalos kļūs lētākas, un Eiropas patērētajiem būs pieejams plašāks ražojumu klāsts. Patērētāji vienlaikus ir arī darba ņēmēji, kas varēs izmantot iespējas, ko sniedz spēcīgāka ES ekonomika un darba iespējas eksporta jomā. Kāds labums no šā nolīguma būs ES lauksaimniekiem? ES lauksaimniekiem būs vieglāk pieejams Meksikas tirgus un pavērsies dažādas iespējas pārdot savu produkciju Meksikas patērētājiem, kuru ir veseli 128 miljoni. Meksikas patērētāji ir iecienījuši tādus kvalitatīvus Eiropas produktus kā siers, putnu gaļa un cūkgaļa, apstrādāta pārtika un šokolāde. 8
Meksika atcels augstos muitas tarifus, ko tā pašlaik piemēro tādiem ES pārtikas produktiem kā makaroni (pašreizējie tarifi ir līdz 20 %), šokolāde un konditorejas izstrādājumi (tarifi pārsniedz 20 %), zilais siers (līdz 20 %), āboli un konservēti persiki (līdz 20 %), praktiski visi cūkgaļas produkti (līdz 45 %) un mājputnu gaļas produkti (līdz 100 %). Citiem produktiem nolīgums nodrošinās nozīmīgu jaunu piekļuvi tirgum gada limitu ietvaros, piemēram: ES produkts Pašreizējā Meksikas nodokļa likme Piena pulveris līdz 50 % 50 000 tonnu Cita siers veida Svaigs un kausētais siers līdz 45 % līdz 45 % Apjoms no 0 % tarifa kvotas ES produktiem 20 000 tonnu 5000 tonnu Meksika un ES arī ir vienojušās atcelt citus tirdzniecības šķēršļus, piemēram, neskaidros noteikumus, un Eiropas ražotājiem tas atvieglos produkcijas eksportu uz Meksiku. Ieguvēji būs arī Eiropas raksturīgo reģionālo pārtikas produktu un dzērienu ražotāji, jo Meksikā ar likumu būs aizliegta to atdarinājumu tirdzniecība (skatīt turpmāk). Kā nolīgums palīdzēs ES pārtikas un dzērienu ražotājiem rast noietu saviem raksturīgajiem reģionālajiem produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi? ES tiek ražoti daudzi raksturīgi reģionālie pārtikas produkti un dzērieni, piemēram, Parmas šķiņķis un siers, itāļu dzirkstošais vīns prosecco un īru viskijs. Šiem produktiem ir īpašs statuss ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, pēc kuras patērētāji var spriest, ka prece ir īsta. Pateicoties tai, Eiropas ražotāji iegūst augstāku cenu par savu produktu kvalitāti, un šī zīme aizliedz attiecīgo produktu atdarināšanu ārzemēs. Līdzšinējais ES nolīgums ar Meksiku jau aizsargā aptuveni simts ES alkoholisko dzērienu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Jaunajā tirdzniecības nolīgumā ES vēlas iekļaut noteikumus, kas Meksikai liktu aizsargāt vēl 340 Eiropas pārtikas produktus un vīnus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Tas nozīmē, ka Meksikā ar attiecīgo nosaukumu drīkstēs pārdot tikai Eiropas Savienībā ražotos produktus. Tādējādi: 9
tiks palīdzēts Eiropas ražotājiem un eksportētājiem, Meksikas patērētāji iegūs pārliecību par to, ka ir nopirkuši īstu Eiropas preci. Kā nolīgums palīdzēs atvērt Meksikas publiskā iepirkuma tirgu? Meksikas valdības publiskajā iepirkumā ik gadu tiek iepirktas preces un pakalpojumi apmēram 30 miljardu eiro vērtībā. Jaunajā nolīgumā Meksika ir piekritusi: atvērt publisko iepirkumu piedāvājumu iesniedzējiem no Eiropas, atvieglot Eiropas uzņēmumu iespējas piedalīties Meksikas valsts pasūtījuma procedūrās, pret piedāvājumiem, kas saņemti no Eiropas uzņēmumiem, nodrošināt tikpat labvēlīgu attieksmi kā pret Meksikas uzņēmumu iesniegtajiem, nodrošināt, lai publiskā iepirkuma procedūras būtu paredzamas un caurskatāmas. Meksika ir arī apņēmusies sākt sarunas ar savām teritoriālajām vienībām štatiem, lai līdz nolīguma parakstīšanas brīdim ES uzņēmumi varētu piedalīties konkursos par štatu līmeņa līgumiem. Kā nolīgums palīdzēs Eiropas radošajām nozarēm, izgudrotājiem un māksliniekiem? Gan Eiropas Savienībā, gan Meksikā darbojas stabilas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un īstenošanas sistēmas, kurās ietilpst, piemēram: preču zīmes, patenti, dizainparaugi, komercnoslēpumi. Jaunajā nolīgumā ir iestrādātas gan ES, gan Meksikas intelektuālā īpašuma tiesības. Panāktā vienošanās arī mudina Meksiku ievērot starptautiskos standartus, īpaši autortiesību aizsardzības jomā. Kā nolīgums veicinās investīcijas starp ES un Meksiku? Nolīgums radīs Eiropas un Meksikas uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus investīcijām otras puses tirgos, lai vairāk Meksikas uzņēmumu varētu investēt Eiropā vai izveidot Eiropas Savienībā savas ražotnes. Nolīgumā ir arī noteikumi par korporatīvo pārvaldību. Mērķis ir piesaistīt un sekmēt investīcijas, nostiprinot investoru uzticēšanos un uzlabojot konkurētspēju. Tad investori varēs pilnvērtīgi izmantot šā tirdzniecības nolīguma piedāvātās iespējas. 10
ES ir apņēmusies integrēt jaunu pieeju strīdu risināšanai saistībā ar investīciju aizsardzību, kas ietver investīciju tiesas sistēmu. Investīciju tiesas sistēma radīs investoriem paredzamāku vidi. Bažas Kā nolīgums palīdzēs ievērot cilvēktiesības Meksikā? Šis tirdzniecības nolīgums ir daļa no jauna un plašāka vispārējā nolīguma starp ES un Meksiku, kas pastiprinās sadarbību un regulāras tikšanās visaugstākajā līmenī starp abām pusēm cilvēktiesību, drošības un tiesiskuma jomā. ES arī turpmāk atbalstīs projektus, ko īsteno nevalstiskās organizācijas, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, sociālo kohēziju un drošību Meksikā, kā arī pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos. Jaunais nolīgums arī ļaus ES un Meksikai apspriest visdažādākos jautājumus ar pilsonisko sabiedrību, tostarp ar: arodbiedrībām, vides aktīvistiem, cilvēktiesību organizācijām, uzņēmumu apvienībām, žurnālistiem, akadēmiskajām aprindām un ideju laboratorijām. Tādējādi Eiropas Savienībai pavērsies plašākas iespējas apspriest cilvēktiesību jautājumus ar Meksiku nekā patlaban. Kā nolīgums aizsargās Eiropas standartus, tostarp pārtikas nekaitīguma standartus? Kā jau visi ES tirdzniecības nolīgumi, arī nolīgums ar Meksiku neskars Eiropas ražojumiem izvirzītos standartus, tostarp pārtikas un lauksaimniecības produktu jomā. Tāpat kā visi pārējie ES tirdzniecības nolīgumi tas aizsargā ES tiesības piemērot savus standartus visām ES teritorijā tirgotajām precēm un pakalpojumiem. Visam importam no Meksikas ir jāatbilst ES noteikumiem par: preču tehniskajiem standartiem, patērētāju drošību, 11
vides aizsardzību, dzīvnieku un augu veselību, pārtikas nekaitīgumu un ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO). Sarunas pavēra durvis ciešākai ES un Meksikas sadarbībai starptautiskajās standartizācijas struktūrās, kuru darbs attiecas uz tādām jomām kā: zāles, ķimikālijas, Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO), Starptautiskā Elektrotehniskā komisija un Codex Alimentarius ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas noteiktie pārtikas standarti. Tā kā ES standarti jau atbilst starptautiskajiem standartiem, ES uzņēmumiem būs vienkāršāk eksportēt savu produkciju uz Meksiku. Kā nolīgums palīdzēs novērst korupciju? Jaunais ES un Meksikas tirdzniecības nolīgums ir daļa no plašāka vispārējā nolīguma, kas tiecas novērst un apkarot korupciju. Abas puses apņemas: atzīt valdības amatpersonu kukuļņemšanu par noziedzīgu nodarījumu, apsvērt iespēju atzīt kukuļdošanu no uzņēmumu puses par sodāmu nodarījumu, nodrošināt, ka privātpersonas un uzņēmumus, kas rīkojušies korumpēti, var saukt pie atbildības. Turklāt ES un Meksika sadarbosies korupcijas novēršanā. Tās: izveidos un īstenos valdības amatpersonām domātus rīcības kodeksus; rosinās uzņēmumus: o apmācīt personālu ētikas jautājumos, o veikt revīzijas un publicēt grāmatvedības pārskatus. ES un Meksika cīnīsies pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodrošinot, ka: vienmēr ir zināma bankas konta, trasta vai fonda faktiskā īpašnieka (labuma guvēja) identitāte, nodokļu, tiesu un citām kompetentajām iestādēm ir pieejama šī informācija. 12
Vispārējā nolīgumā pilsoniskajai sabiedrībai ir dota iespēja prasīt no Meksikas un ES atbildību par nolīgumā pausto apņemšanos pildīšanu. Kā nolīgums gādās par darba tiesībām gan ES, gan Meksikā? ES darbojas stingri likumi, kas aizsargā darba ņēmēju tiesības. ES ir vienojusies ar Meksiku, ka jaunajā tirdzniecības nolīgumā jāsaglabā pašreizējās tiesības un ka nedrīkst kristies to aizsardzības līmenis. Nolīgums aizliedz līgumslēdzējām pusēm nekorektā veidā sekmēt tirdzniecību un investīcijas, ja tas notiek, atkāpjoties no darba tiesību normām, neīstenojot darba tiesību normas. Līdztekus liberalizācijai rūpējoties par darba ņēmēju tiesību ievērošanu, mēs varam ietekmēt globalizācijas izpausmes. Ilgtspējīgas attīstības noteikumu iekļaušana jaunajā nolīgumā veicinās cilvēktiesību ievērošanu un veicināšanu, jo tas mudinās Meksiku: īstenot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartus, ratificēt SDO pamatkonvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un risināt sarunas par darba koplīgumu noslēgšanu. Kāda ir nolīguma ietekme uz vidi? Pirms sarunu sākšanas Komisija veica ietekmes novērtējumu. Pētījumā, kas publicēts 2016. gadā, izvērtēja nolīguma potenciālo ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku. Tajā secināts, ka nolīgums: kāpinās tirdzniecību ar ekotehnoloģijām. Tas atsvērs iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, kas var izpausties kā lielāka atkritumu daudzuma rašanās un resursu izmantošana, būs izdevīgs nozarēm, kas nav pārāk energoietilpīgas un neizceļas ar intensīvu izmešu rašanos, un sekmēs ražošanas pārvirzi uz ekoloģiski tīrākām nozarēm gan ES, gan Meksikā, nepalielinās enerģijas pieprasījumu, neizraisīs dabas resursu importa pieaugumu. ES un Meksika ir vienojušās, ka jaunajā tirdzniecības nolīgumā jāsaglabā pašreizējie vides tiesību standarti un ka nedrīkst kristies to aizsardzības līmenis. 13
Nolīgums abām pusēm aizliedz noteikt pēc iespējas zemākus standartus. Tās nedrīkst nekorekti veicināt tirdzniecību un investīcijas, atkāpjoties no vides tiesību normām, neīstenojot vides tiesības. Eiropas Komisija ir uzticējusi neatkarīgam konsultantam veikt ES un Meksikas tirdzniecības nolīguma ilgtspējas ietekmes novērtējumu. Šajā novērtējumā vēl detalizētāk izvērtēta nolīguma potenciālā ietekme uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku. Līgumslēdzējs, izstrādājot novērtējumu, organizē vairākus darbseminārus, lai apkopotu ieinteresēto personu viedokļus. Novērtējums sniedz ES sarunu virzītājiem informāciju par to, kādus pasākumus vajadzētu iestrādāt nolīgumā, lai atsvērtu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinātu, ka tas atbilst ES vides politikai. Kā vēl nolīgums veicinās ilgtspējīgu attīstību? Jaunajā tirdzniecības nolīgumā puses apņemas: veicināt zivju krājumu un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, saglabāt bioloģisko daudzveidību, cīnīties pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību. Jaunajā tirdzniecības nolīgumā ES un Meksika apņemas: sadarboties vides un darba tiesību jautājumos, kas ir saistīti ar tirdzniecību, īstenot praksē visus starptautiskos vides nolīgumus, ko tās ir parakstījušas, arī Parīzes klimata nolīgumu. ES un Meksika arīdzan ir vienojušās sekmēt dažādas citas iniciatīvas, piemēram: uzņēmumu sadarbību: o atbildīgā veidā, ievērojot vides un darba ņēmēju tiesības, o atklātā veidā, neslēpjot to, kur tiek iepirktas preču ražošanai vajadzīgās izejvielas; taisnīgu tirdzniecību, tostarp tirdzniecību ar ekoprecēm, piemēram, ilgtspējīgā procesā ražotu kakao un kafiju; energoefektivitāti un klimatam nekaitīgu tehnoloģiju izmantošanu; pārstrādi. Vai nolīgums liks ES valdībām privatizēt valsts uzņēmumus vai likvidēt valsts monopolu? Nē. Nolīgums NEUZLIEK ES valstīm pienākumu: privatizēt valstij piederošus uzņēmumus vai monopolus, atcelt valsts uzņēmumu vai monopolu tiesības vai privilēģijas, 14
pieļaut zemākus sabiedrisko pakalpojumu standartus. ES vēlas, lai Eiropas uzņēmumi varētu pārdot preces un pakalpojumus Meksikas valsts uzņēmumiem bez jebkādas diskriminācijas. Vai nolīgumā ir atsauce uz piesardzības principu? Jā, ir. Piesardzības princips ir iestrādāts arī ES pamatlīgumos, un ES tirdzniecības nolīgumos to normas jāņem vērā. ES nodrošina, ka visos tās noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos: ir pilnībā ievērotas tiesības regulēt, balstoties uz piesardzības principu, ir nodrošināta atbilstība ES pašreizējiem noteikumiem par pārtikas nekaitīgumu un citiem sekundārajiem tiesību aktiem, un tas ietver piesardzības principu. Vai ilgtspējīgas attīstības nodaļā ietvertie noteikumi būs izpildāmi? Jā. Nolīguma ilgtspējīgas attīstības nodaļa aplūko tādus jautājumus kā: darba ņēmēju tiesības, vide, klimata pārmaiņas. Šajā nodaļā ietvertās saistības būs izpildāmas, izmantojot strīdu izšķiršanas mehānismu, un tas ietver: izskatīšanu neatkarīgā ekspertu grupā, pilsoniskās sabiedrības (tostarp darba devēju un arodbiedrību pārstāvju) viedokļa noskaidrošanu visos posmos, tādu starptautisku struktūru kā Starptautiskās Darba organizācijas lietpratības izmantošanu. Kā nolīgums ietekmēs sabiedriskos pakalpojumus Eiropā? Nolīgums nekādi neietekmēs sabiedriskos pakalpojumus. ES tirdzniecības nolīgumi neuzliek valdībām pienākumu privatizēt valsts vai vietējā līmeņa sabiedriskos pakalpojumus vai atcelt to regulējumu. Ar ES un Meksikas nolīgumu nebūs citādi. ES valstu valdības arī turpmāk varēs nacionalizēt privātajā sektorā sniegtus pakalpojumus. Protams, tām būs jāievēro savas valsts un ES tiesību akti, piemēram, noteikumi par līguma izbeigšanu pirms termiņa vai par kompensācijas izmaksu ekspropriācijas gadījumā. 15
ES tirdzniecības nolīgumi neskar valsts tiesības regulēt savus pakalpojumu tirgus. Tie mēģina apturēt diskrimināciju no valdību puses pret pakalpojumu sniedzējiem atkarībā no viņu valstspiederības. ES un Meksikas nolīgums nemainīs noteikumus, kas jāievēro pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no tā, vai tie ir no pašu valsts, vai ārzemēm: par veselības un drošības aizsardzību, par izglītības sistēmas organizāciju, par ūdens sadali, par vides aizsardzību. Dažas ES dalībvalstis ir nolēmušas pieļaut ārpussavienības pakalpojumu sniedzēju dalību privātu izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Citas, gluži pretēji, to ir aizliegušas. Neatkarīgi no dalībvalsts pieejas šis tirdzniecības nolīgums ar Meksiku un tāpat arī Lisabonas līgums neierobežo: ES dalībvalstu spēju regulēt vai sniegt tādus vispārējas nozīmes pakalpojumus kā enerģētika un ūdensapgāde, ES spēju regulēt šādu pakalpojumu tirgu, taču bez diskriminācijas. Kā nolīgums garantēs valdību tiesības regulēt sabiedrības interesēs? Nolīgums neskars ne ES, ne Meksikas tiesības: pieņemt regulējumu, lai aizsargātu sabiedrības veselību, vidi vai darba ņēmējus, sniegt sabiedriskos pakalpojumus. ES tirdzniecības nolīgumi neuzliek valdībām pienākumu privatizēt valsts vai vietējā līmeņa sabiedriskos pakalpojumus vai atcelt to regulējumu. Ar ES un Meksikas nolīgumu nebūs citādi. Nolīgums radīs ES un Meksikai iespējas sadarboties dažos regulējuma jautājumos uz brīvprātības pamata. Sadarbība attieksies tikai uz vispārējiem ES tiesību aktiem vai tirdzniecības un investīciju jomas regulējumu. Tā neskars ES dalībvalstu tiesību aktus. 16
Kāpēc investīciju strīdus, kas varētu rasties ar Meksiku, ES vēlas risināt investīciju tiesas sistēmas ietvaros? ES ir apņēmusies jauno pieeju iestrādāt investīciju aizsardzības un strīdu risināšanas mehānismā (investīciju tiesas sistēma), ko iekļauj visos jaunajos ES tirdzniecības nolīgumos. Investīciju tiesas sistēmā: katram ES tirdzniecības nolīgumam sadarbībā ar konkrēto tirdzniecības partneri tiek izveidota pastāvīga tiesa, lietas izskata augsti kvalificēti tiesneši, kas tās saņem pēc nejaušības principa, tiek novērsts interešu konflikts, jo tiesneši nedrīkst paralēli strādāt par investīciju juristiem, ir paredzētas arī lēmumu pārsūdzības tiesības un iespējas pārskatīt tiesas lēmumus, visi dokumenti ir pieejami tiešsaistē, un tiesas sēdes tiek straumētas internetā, kur visi tās var noskatīties. ES jau ir ietvērusi investīciju tiesas sistēmu nesen noslēgtajos nolīgumos ar Kanādu un Vjetnamu. Meksikai, tāpat kā Kanādai, ir neatkarīga un objektīva tiesu vara. ES uzskata, ka investīciju tiesas sistēmas paredzēšana tirdzniecības nolīgumos ir solis uz priekšu, cenšoties izveidot publisku, starptautisku investīciju tiesu ar: augsti kvalificētiem tiesnešiem, pārredzamām darba metodēm. Starptautiskā investīciju tiesa aizstātu pašreizējos kaleidoskopiskos arbitrāžas noteikumus, kas ir ietverti tūkstošiem divpusējo tirdzniecības nolīgumu visā pasaulē. Tas būs vēl viens svarīgs solis globalizācijas pielāgošanā, kas ļaus izveidot taisnīgu, visaugstākajiem standartiem atbilstošu sistēmu, kura darbosies pēc konkrētiem noteikumiem. Process Kas nolēma sākt sarunas par tirdzniecības nolīgumu ar Meksiku? Sarunas nolēma sākt ES dalībvalstis, tiekoties Eiropas Savienības Padomē. 2016. gada 23. maijā Eiropas Savienības Padome apstiprināja sarunu norādes (t.s. mandātu) par atjaunināta nolīguma noslēgšanu 2000. gada ES un Meksikas vispārējā nolīguma vietā. 17
ES dalībvalstu valdības ir devušas Eiropas Komisijai uzdevumu vadīt sarunas ES vārdā. Mandātā jeb apkopotajās norādēs bija minēts, ko tās vēlas panākt. Pirmā ES un Meksikas sarunu kārta notika 2016. gada jūnijā. Cik lielā mērā valstu valdības un parlamentu deputāti kontrolē visu procesu? Eiropas Komisija risina sarunas ES vārdā saskaņā ar pamatnostādnēm, ko tai sniedz 28 ES dalībvalstu valdības. Komisija allaž ir gādājusi par to, lai tā par sarunu procesu spētu atbildēt ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta priekšā. ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma un Komisijas sarunu risinātāji: sadarbojas ar ES dalībvalstīm, gatavojoties sarunām un teksta apspriešanai, ziņo par sarunu gaitu dalībvalstīm, kas tiekas Padomē, informē Eiropas Parlamentu par jaunākajām norisēm, uzstājas Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejā. Kopš 2016. gada janvāra ir notikušas 13 sanāksmes ar ES dalībvalstīm un 10 uzstāšanās Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejā. Eiropas Parlaments ir arī izveidojis īpašu novērotāju grupu, kas seko līdzi sarunām. Kā Komisija ikvienam iedzīvotājam nodrošina iespēju sekot sarunu norisei? Sarunu gaitā Komisija ir regulāri tikusies un informējusi: ES dalībvalstu valdības, Eiropas Parlamentu, pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Komisija savā tīmekļa vietnē ir publicējusi: ziņojumus par sarunu kārtām, Meksikai iesniegto ES priekšlikumu tekstus, paziņojumus presei, informāciju par sarunu kontekstu. Komisija arī: 18
rīko preses konferences žurnālistiem, rīko dialogu ar iedzīvotājiem ES dalībvalstīs, izmanto sociālos tīklus, piemēram, tviteri. 19
Kā Komisija nodrošināja, lai nolīguma tapšanas gaitā tiktu uzklausītas visas ieinteresētās puses? Komisija par paveikto regulāri ziņo ES dalībvalstu valdībām un informē Eiropas Parlamentu par sarunu gaitu. Eiropas Komisija ir arīdzan sarīkojusi daudzas tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem (ar lielu daļu no pāri par 460 organizācijām, kas reģistrējušās Komisijas dialogam par tirdzniecības politiku). Starp šīm bezpeļņas organizācijām, kas atrodas ES, ir, piemēram: arodbiedrības, patērētāju organizācijas, darba devēju apvienības, uzņēmumu apvienības, lauksaimnieku apvienības, vides organizācijas, dzīvnieku labturības organizācijas, uz ticības pamata veidotas grupas, ideju laboratorijas, sabiedrības veidotas grupas. Šīs tikšanas dod iespēju dažādām organizācijām paust savu viedokli un komentēt sarunas. Sanāksmēs Komisija informē pilsonisko sabiedrību par sarunām un uzklausa tās viedokli. 2015. gadā Eiropas Komisija pieņēma jaunas pamatnostādnes par pārredzamību. Kopš tā laika Komisija ir publiskojusi visus dokumentus, kas tiek iesniegti tirdzniecības sarunās. Eiropas Komisijas durvis ir atvērtas. Līdz ar to jebkura organizācija, kuru interesē sarunas, var satikties ar Komisijas amatpersonām, lai paustu savu viedokli. Kad sākās sarunas par ES un Meksikas nolīguma atjaunināšanu? Kad tās beigsies? Sarunas sākās 2016. gadā. Aprīlī ES un Meksika panāca principiālu vienošanos. Abu pušu nodoms ir vienoties par nolīguma teksta galīgo redakciju līdz 2018. gada beigām. Kas notiks pēc sarunu pabeigšanas? Kad sarunas beigsies, Eiropas Savienībā nolīguma tekstu: publicēs Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē, 20
pārtulkos visās ES oficiālajās valodās, pārbaudīs juristi lingvisti, nosūtīs apstiprināšanai ES dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un, iespējams, dalībvalstu parlamentiem. Kurš pieņem galīgo lēmumu par to, vai nolīgums stāsies spēkā? Tirdzniecības nolīgums ar Meksiku ietilpst plašākā vispārējā nolīgumā, kas attiecas arī uz jomām, par kurām atbild gan ES, gan tās dalībvalstis, nevis ES viena pati. Tas nozīmē, ka runa ir par jaukta tipa nolīgumu, nevis tādu nolīgumu, kas ir tikai ES ziņā. Kad sarunas būs galā, jauktais nolīgums būs jāapstiprina: ES dalībvalstu valdībām, Eiropas Parlamentam, dalībvalstu valsts un, iespējams, reģionālā līmeņa parlamentiem. Meksikā nolīgums būs jāapstiprina Senātam. 21