ŠLOKENBEKAS MUIŽAS ANSAMBĻA ATTĪSTĪBAS UN DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2016. - 2025.GADAM Milzkalne, 2016 1
Satura rādītājs 1. Esošās situācijas analīze Šlokenbekas muižas darbības pilnvarojums... 3 1.1. Objekta darbības pilnvarojums... 5 1.2. Vadības modeļa un organizatoriskās struktūras definēšana un raksturojums... 6 2.Šlokenbekas muižas misija... 7 2.1. Misija... 7 2.2. Vīzija... 7 2.3. Mērķi... 7 2.3.1. Stratēģiskie ekonomiskie mērķi... 7 2.3.2.Stratēģiskie sociālie mērķi... 7 2.4. Vērtības... 8 3. SVID analīze... 9 4. Nozares raksturojums un mērķa grupu definēšana... 12 4.1. Nozares raksturojums Tukuma tūrisma reģionā... 12 4.2. Muižas sniegto pakalpojumu mērķauditorijas raksturojums:... 17 4.3. Konkurenti un to pakalpojumi... 29 5. Darbības virzieni prioritārie uzdevumi... 34 6. Plānotie darbības rezultāti... 36 6.1. Šlokenbekas muižas pasākumu programmas raksturojums... 45 6.2. Šlokenbekas muižas telpu noslogojums un apmeklētāju skaita raksturojums/prognoze... 45 7. Publicitāte... 47 8. Objekta ilgtspēja... 48 2
1. Esošās situācijas analīze Šlokenbekas muižas darbības pilnvarojums Šlokenbekas muižas ansamblis ir viens no unikālākajiem un savdabīgākajiem kultūras pieminekļiem, viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā un vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Muižas aizsākumi meklējami 15.gs. beigās, par tās celšanas gadu uzskata 1484. No muižas pirmsākumiem līdz 17.gs. beigām muiža ir pildījusi nocietinājuma un aizsardzības būves funkcijas, savukārt, no 17.gs. beigām līdz 19.-20.gs. mijai muižā norisinājās aktīva saimnieciskā darbība 18.gs. beigās muiža bija kļuvusi par vienu no saimnieciski attīstītākajām un ienesīgākajām muižām, tās degvīna brūzis bija lielākais Tukuma draudzē, muižai piederēja četri krogi. 19.gs. vidū spirta brūža jauda palielinājās piecas reizes, lielu daļu produkcijas eksportēja. 20.gs. sākumā muiža tika nacionalizēta un sadalīta jaunsaimniecībās. 20.gs. pirmā puse ir laiks, kad muiža ir cietusi visvairāk, jo tai nav bijis pienācīga saimnieka, kas rūpētos par muižas saglabāšanu. 20.gs. 30. 40.gados bojā gājušas vairākas Šlokenbekas muižas saimnieciskās ēkas. Laiku pēc II Pasaules kara, var dēvēt par ceļinieku laiku muižā, jo tad muižas īpašnieki ir bijušas vairākas ar ceļu būves nozari saistītas iestādes un organizācijas no 1949.gada Latvijas PSR Ministru Padomes Galvenā ceļu pārvalde, kura muižā ierīkoja Ceļu un mašīnu staciju, 1957.gadā tā tika pārdēvēta par Ceļu būves rajonu Nr.5 (CBR5), vēlāk Tukuma 17.ceļu pārvalde, Tukuma Valsts ceļu būves firma Šlokenbeka, kopš 1997. muiža bija Satiksmes ministrijas valdījumā, apsaimniekošanu veica VAS Latvijas Autoceļu direkcija. 2006.gadā muižu savā īpašumā pārņem Smārdes pagasta padome. 2011.gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Smārdes pagasts iekļaujas Engures novadā, tādējādi Engures novads kļuva par Smārdes pagasta juridisko saistību pārņēmēju. Šlokenbekas muiža Smārdes pagasta īpašumā pārgāja ar atzīmi, ka Smārdes pagasta pašvaldība nekustamā īpašuma pārņemšanas gadījumā garantē valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi pārvaldījumā esošā Latvijas Ceļu muzeja nodrošināšanu ar telpām Šlokenbekas muižas ansamblī (MK rīkojums Nr.325 (prot.nr.26 10. ) 2006.gada 9.maijā), kas apgrūtina Šlokenbekas muižai piesaistīt finansējumu ieejas maksas veidā, jo Latvijas Ceļu muzejā ieejas maksas nav, un muzejam piekļuve ir tikai no muižas iekšpagalma. 1975.gadā muižā tika uzsākti restaurācijas darbi. 1983./84. gados atjaunoja vecās klēts ēku, kurā ierīkoja ēdnīcu, bet bijušajā spirta brūzī ierīkoja CBR 5 kantora ēku, tika atjaunota Lejas un Kalna ratnīcas. Atmodas laikā atjaunošanas darbi apsīka, bet jau 1994. gadā tika izstrādāta jauna muižas izmantošanas koncepcija. Lai rastu līdzekļus muižas uzturēšanai, brūža vietā administrācijas ēkā tika izbūvēta viesnīca, ēdnīcas ēka iznomāta kafejnīcai. 1996. gadā tika uzsākti plaši bijušās kungu nama pārbūves darbi, kā rezultātā no Ogres uz 3
Šlokenbeku tika pārvietota Latvijā vienīgā Ceļu muzeja ekspozīcija, kura atrodas AS Latvijas Valsts ceļi pārvaldījumā. 2007. gadā, atjaunošanas darbos iesaistoties Smārdes pagasta padomei, muižā tika atvērts kultūras centrs Milzkalnes Tautas nama lielā un mazā zāles, kā arī Milzkalnes bibliotēka. Šlokenbekas muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Šlokenbekas muižas apbūve (valsts aizsardzības Nr.6838). Tās apbūvē ietilpst valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Klētis (2) (valsts aizsardzības Nr.6839), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Mazā un lielā ratnīca (valsts aizsardzības Nr.6840), valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Muižas dzīvojamā ēka (valsts aizsardzības Nr.6841) un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nocietinājuma mūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi (valsts aizsardzības Nr.6842), kā arī zemes gabals 18000 m 2 platībā. Lielajā ratnīcā un zem tās esošajā velvē (platība 187,6 m 2 ) 2013.gadā ir veikta tehniskā apsekošana, kuras rezultātā velvē ir konstatēti tehniski trūkumi, kuri būtu novēršami tuvākajā laikā, jo konstatētajiem defektiem ir progresējoša tendence. Pašreiz Muižas dzīvojamajā ēka, Mazā un Lielā ratnīcas ir iznomātas Latvijas ceļu muzejam. Latvijas ceļinieku dibinātais muzejs ir pirmais Ceļu muzejs Eiropā un pasaulē. Ceļu muzeja ekspozīcija ir izvietota muižas bijušās dzīvojamās ēkas desmit zālēs un verandā, kā arī Kalna un Lejas ratnīcās. Katrai no muzeja zālēm ir sava tematika, kas vairāk vai mazāk aptver visas ar ceļu un tiltu nozari saistītās tēmas. Šlokenbekas muižas dzīvojamajā ēkā (celta 1841. 1845.g.) izvietotā ekspozīcija sīkāk vēsta par Latvijas ceļu tīkla un ceļu nozares attīstību. Zālēs izvietotie materiāli stāsta par to, kā ceļš daudzu gadsimtu laikā audzis no takas līdz automaģistrālei, kādi bijuši pirmie baļķu un akmens ceļi, kā arī pirmie ceļu projekti. Interesanti ir mūsu gadsimta sākumā izmantotie ceļu projektēšanas un būvniecības mērinstrumenti. Kalna ratnīcā izvietota zirgu iejūgu un ratu kolekcija, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem. Otrā stāva galerijas 24 vitrīnās ir apskatāmi materiāli par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, par zirgu sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos. Savukārt Lejas ratnīcā novietoti dažādi ceļu būves mehānismi. Šeit atrodas arī muzeja lepnums 1924. gadā izgatavotais firmas "Marshal" tvaika veltnis un Livonijas ūdens ceļu kartes kopija. Kādreizējā Spirta brūža vietā administratīvajā ēkā izbūvētajā viesnīcā ir notikuši rekonstrukcijas darbi un tā arī pašreiz kalpo kā viesnīca ar 60 gultasvietām. Zem muižas dzīvojamās ēkas esošajās divās velvju zālēs tiek piedāvāts tūrisma produkts Kurzemes vīnu degustācija, kā arī telpas iespējams iznomāt svinībām. 4
Mazajā velvju zālē atrodas pirts komplekss ar burbuļvannu, kas atjaunots 2014.gadā Pie pirts esošā kamīnzāle ir neizmantota neapmierinošā tehniskā stāvokļa dēļ. Muižas rietumu spārnā atrodas bijušās ēdnīcas, kafejnīcas telpas, kuras šobrīd nav izmantojamas sliktā stāvokļa dēļ. Blakus tām ir 2013.gadā izremontēta telpa, kurā iekārtots salonveikals, kurā tirgo suvenīrus, tūrisma sezonas laikā kafiju, tēju un kādu našķi. Muižas austrumu spārnā ir izvietots Milzkalnes Tautas nams ar divām zālēm Lielā zāle - 240 m 2 ar lielu skatuvi 128 m 2 un Mazā zāle kopā ar skatuvi 240 m 2. Tautas namā tiek rīkotas teātra izrādes, koncerti, pasākumi, izstādes, semināri, korporatīvi un privāti pasākumi, kā arī ikdienā telpās darbojas Engures novada Smārdes pagasta pašdarbnieku kolektīvi. kā arī telpas tiek iznomātas dažādiem saviesīgiem pasākumiem. Muižas Ziemeļu spārnā izvietota Milzkalnes bibliotēka, kas nodrošina ar jaunākajām grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem ne tikai pagasta un novada iedzīvotājus, bet bibliotēku iecienījuši arī kaimiņu novada iedzīvotāji. Publiski pieejami arī datori. 1.1. Objekta darbības pilnvarojums Šlokenbekas muiža ir Smārdes pagasta pašvaldības īpašums. 2012.gada 25.septembrī Engures novada pašvaldībā tika pieņemts lēmums (lēmums Nr.9 p.6) dibināt pašvaldības SIA Šlokenbekas muiža ar pamatkapitālu LVL 2000, kur 100% pamatkapitāla daļas pieder pašvaldībai. Uzņēmumu reģistrā PSIA Šlokenbekas pils (Nosaukums Šlokenbekas muiža jau bija aizņemts Uzņēmumu reģistrā) reģistrēta 2013.gada 27.martā. 2013.gada 2.maijā starp Engures novada domi un PSIA Šlokenbekas pils tika noslēgts nomas līgums Nr.34/10-4. Šobrīd muižā darbojas pašvaldības SIA Šlokenbekas pils un pašvaldības aģentūra Šlokenbekas muiža. Aģentūra tika dibināta ar 2015.gada 1.septembri, pamatojoties uz likumu Par pašvaldībām 21.panta pirmās daļas 8.punktu un Publisko aģentūru likuma 2.panta otro daļu un 16.panta otro daļu (domes lēmums Nr.6 p.1-2; 1-3), kas darbojas uz nolikuma pamata. Aģentūra ir Engures novada domes izveidota struktūrvienība kultūras institūcija, kuras pamatmērķis ir īstenot pašvaldības funkcijas kultūras darba organizēšanā, tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanā, tautas jaunrades attīstībā un sabiedriskās rosības, kultūras un mākslas politikas realizēšanā Engures novada Smārdes pagastā. Tās darbība tiek finansēta no Engures novada domes budžeta. 5
1.2. Vadības modeļa un organizatoriskās struktūras definēšana un raksturojums Pārvaldes darbības principi un lēmumu pieņemšanas mehānisms: PSIA Šlokenbekas pils ir Engures novada pašvaldības kapitālsabiedrība un visas daļas pieder Engures novada domei. Uzņēmumā ir viens valdes loceklis, kuru ieceļ un atbrīvo no amata Engures novada dome. Valdes loceklis ir tiesīgs pārstāvēt PSIA Šlokenbekas pils un slēgt līgumus. Valdes loceklis nodrošina PSIA Šlokenbekas pils darbības tiesiskumu atbilstoši statūtiem un amata aprakstā noteiktai kompetencei. PSIA Šlokenbekas pils nodarbināto cilvēku skaits un ieņemamie amati Amata nosaukums Skaits Valdes loceklis 1 Viesnīcas menedžeris 1 Viesnīcas istabene 1 Pasākuma organizators 1 Kopā 4 Pašvaldības aģentūra Šlokenbekas muiža ir Engures novada domes struktūrvienība, kas tiek finansēta no budžeta. Aģentūras darbu vada direktors, kurš rīkojas saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, darba līgumu, amata aprakstu un Aģentūras nolikumā minētajiem noteikumiem. Aģentūras direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Dome. P/A Šlokenbekas muiža nodarbināto cilvēku skaits un ieņemamie amati Amata nosaukums Skaits Direktore 1 Direktora vietnieks kultūras jomā 1 Kultūras darba organizators 1 Apkopēja 2 Sētnieks 1 Pulciņa vadītāji 7 Repetitors 1 Kopā 14 Abas iestādes ir pakļautas Engures novada domei un darbojas pēc tās rīkojumiem un attīstības koncepcijas. Ikdienā cieši sadarbojas un virzās uz noteiktu mērķi Šlokenbekas muižas attīstību nākotnē. 6
2.Šlokenbekas muižas misija 2.1. Misija Šlokenbekas muižas ansambļa kultūrvēstures mantojuma saglabāšana, pētniecība un atjaunošana, popularizējot tā unikalitāti un vērtību, nodrošinot sabiedrisko pieejamību. Veidot pievilcīgu kultūrvidi, kas veicina muižas viesu izpratni par Šlokenbekas muižas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām pasaules vēstures kontekstā. Integrēt muižu mūsdienu kultūras un sabiedriskās dzīves norisēs, piedāvājot pagasta, novada un Latvijas iedzīvotājiem un tūristiem kvalitatīvu un radošu produktu kopumu kultūras un sabiedrisko dzīvi, naktsmītnes un ēdināšanu. 2.2. Vīzija Šlokenbekas muižas ansamblis ir starptautiski atpazīstams, populārs un pieprasīts kultūrvēsturisks objekts - viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā, kas piedāvā apmeklētājiem daudzveidīgus, konkurētspējīgus, inovatīvus un radošus kultūras un tūrisma pakalpojumus, atbilstoši viņu interesēm un vajadzībām. Sadarbojas ar publiskām un privātām kultūras institūcijām, uzņēmējiem, privātpersonām organizējot dažādas kultūras aktivitātes un radot pasūtījumu citām nozarēm, tādejādi veicinot teritorijas attīstību, kvalitatīvu dzīves telpu un pievilcīgu vidi. 2.3. Mērķi 2.3.1. Stratēģiskie ekonomiskie mērķi Jaunu pakalpojumu ieviešana apmeklētājiem, ģimenēm ar bērniem, skolniekiem Kultūras programmu piedāvājumu dažādošana Profesionālu kultūras pasākumu veidošana Paaugstināt pakalpojumu kvalitāti Nodrošināt pozitīvu rentabilitāti sniegtajiem pakalpojumiem Palielināt muižas apmeklētāju skaitu un ieņēmumu apjomu 2.3.2.Stratēģiskie sociālie mērķi Saglabāt un attīstīt Šlokenbekas muižas ansambļa vēsturisko kultūras mantojumu, nodrošinot tā pieejamību plašai sabiedrībai Attīstīt muižu kā daudzfunkcionālu kultūras un tūrisma centru, piedāvājot iedzīvotājiem un tūristiem kvalitatīvu, daudzpusīgu un radošu produktu kopumu dažādām interesēm un iedzīvotāju vecuma grupām Kultūras mantojuma potenciāla izmantošana radoša tūrisma un kultūras produkta attīstīšanā, radot mūsdienīgus pakalpojumus bērnu, skolēnu un pieaugušo mērķauditorijām. 7
2.4. Vērtības 1. Kultūrvēsturiskais mantojums - viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā un vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz mūsdienām, tā ir galvenā objekta vērtība. Ar Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojumu Nr.128 Šlokenbekas muiža apstiprināta par Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekli ar valsts aizsardzības Nr. 2324 un Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6838. 2. Vieta ar savu vēsturi un īpašo auru. 3. Pateicīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ērta nokļūšana ar sabiedrisko transportu vilcienu, pieejamas labiekārtotas autostāvvietas. 4. Muižā darbojas Milzkalnes Tautas nams, kur norit visa Smārdes pagasta kultūras dzīve. Tiek sniegti publiski kultūras pasākumi, kino demonstrēšana, izstādes, kas sekmē vietējo iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, sekmē novada iedzīvotāju interesi, pieejamību, izpratni un izglītošanu par profesionālās mākslas aktivitātēm; Veicina bērnu un jauniešu līdzdalību pasākumos, amatiermākslas aktivitātēs, tādejādi nodrošinot iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku. Nodrošina iespēju gan bērniem, gan pieaugušajiem darboties amatiermākslas kolektīvos, kas nodrošina nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un sekmē Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju 5. Muižas telpās atrodas Milzkalnes bibliotēka, kas zināmā mērā ir vietējais informācijas un komunikācijas centrs, kurā katram indivīdam, neatkarīgi no vecuma ir iespēja attīstīties, augt un bagātināties. Šeit tiek nodrošināta neierobežota piekļuve kvalitatīvai un strukturētai informācijai gan poligrāfiskā, gan digitālā formā. Bibliotēkām ir nozīmīga vērtība sabiedrībā, tā sekmē interesi par grāmatu, veicinot lasīšanu bērnu un jauniešu vidū, kas mūsdienās ir liela problēma. Gan saglabā vietējas nozīmes kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm. 6. Latvijas Ceļu muzejs pirmais Ceļu muzejs Eiropā un pasaulē ar savu plašo un daudzveidīgo ekspozīciju. 7. Plašais, gleznainais un noslēgtais pagalms ir unikāla vieta dažādu kultūras pasākumu, gadatirgu, izstāžu, festivālu, koncertu, sadraudzības pasākumu un sporta pasākumu organizēšanai. 8. Daudzveidīgās telpas ir piemērotas dažādu pasākumu, svinību, darbnīcu un semināru organizēšanai. Tautas nama lielā zāle ar izcilu akustiku, aprīkota ar profesionālu skaņas un gaismas tehniku. 9. Pieejamība. Šlokenbekas muiža ir pieejama apskatei ikvienam interesentam, ir iespēja baudīt ekskursijas, atzīmēt tajā svarīgus dzīves notikumus, apmeklēt izstādes, kultūras un sporta pasākumus, nodrošinot muižas pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām (ģimenēm, bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem) 10. Esošo darbinieku profesionalitāte, kompetence un pieredze. 11. Auditorijas vajadzību respektēšana un apmierināšana. 12. Augsti klientu apkalpošanas standarti. 13. Rezultatīva sadarbība ar profesionālajām un starpnozaru institūcijām. 8
3. SVID analīze Stratēģijas izstrādes ietvaros tika veikt Šlokenbekas muižas stipro un vājo pušu, kā arī iespēju un draudu izpēte un analīze. Stiprās puses 1. Nozīmīgs kultūrvēsturiskais mantojums un arhitektūras piemineklis. 2. Unikalitāte - vienīgais nocietinātās muižas komplekss Latvijā, kas saglabājies līdz mūsu dienām. Valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis 3. Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis: Rīga 64 km Tukums 4 km Jūra 11 km 4. Laba pieejamība autoceļiem un dzelzceļa satiksmei: autoceļš Tukums Milzkalne Klapkalnciems 200 m autoceļš Rīga Ventspils 12 km dzelzceļa satiksme Rīga Tukums 5. Stabilitāte un juridiskais statuss pašvaldības īpašums un pašvaldības uzņēmumi SIA un aģentūra 6. Sakārtota kultūrvide, restaurēta ēku fasāde un labiekārtots pagalms 7. Noslēgta teritorija, kas ir liels pluss lielu pasākumu, gadatirgu, koncertu rīkošanai 8. Plašas, gaišas, siltas, dažādām vajadzībām pieejamas - vairākas telpas 9. Lielā zāle aprīkota ar profesionālu gaismas un skaņas tehniku, kas ļauj piesaistīt profesionālus un kvalitatīvus mūziķus vai citu pakalpojumu nodrošinātājus. 10.Plašs pakalpojumu un piedāvājumu klāsts kāziniekiem 11.Daudzveidīgs piedāvājums ekskursijām, degustācijas 12.Sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, atbalstītājiem, vietējiem uzņēmējiem un profesionāļiem lielu pasākumu organizēšanā, kas ļauj pasākumus organizēt daudzveidīgākus, radošākus un kvalitatīvākus. 13.Daudzpusīgs pakalpojumu un piedāvājumu klāsts vienkopus: Latvijas ceļu muzejs Naktsmītnes pakalpojumi Telpu nomas pakalpojumi Ekskursijas Pasākumi, koncerti, izstādes, semināri, darbnīcas utml. 9 Vājās puses 1. Muižas komplekss ilgstoši netika izmantots pilnībā vairākus gadus nebija pieejami nakšņošanas pakalpojumi un netika rīkoti daudzveidīgi, kvalitatīvi pasākumi, kas vērsti ne tikai uz vietējiem iedzīvotājiem, kas šobrīd ir jūtams tajā, ka atkal no jauna sevi jāpierāda, jāiekaro sava vieta starp apkārtējiem konkurentiem; 2. Muižas kompleksā esošo ēku un telpu nepieciešamība pēc remonta: bojāti esošie jumta dakstiņi velvju arku bojājumi velvju zāles sienu hidroizolācija brants ēku sienās kafejnīcas telpu remonts vecā pagrabiņa remonts u.c. 3. Ierobežots autostāvvietu skaits 4. Pagalms nepilnīgi izbruģēts, kas rada problēmas lietus laikā un apgrūtina pasākumu pilnvērtīgu organizēšanu. 5. Nav angļu valodā runājoša gida, kas rada nepilnvērtīgu piedāvājuma klāstu ārzemniekiem 6. Nav uzskatāma un pievilcīga mājas lapa 7. Tūrismam sezonāls raksturs, līdz ar to netiek nodrošināta viesnīcas noslodze 8. Ēdināšanas pakalpojums, kas ir svarīgs pakalpojums ikvienam no apmeklētājiem 9. Neliels darbinieku skaits 10. Nav reklāmas materiālu svešvalodā 11. Nav izstrādāts Šlokenbekas muižai raksturīgs, unikāls suvenīrs 12. Muzejs piedāvā apmeklējumu un ekskursijas bezmaksas, bet mēs par ekskursijām iekasējam maksu. 13. Muzejs ir atsevišķs uzņēmums ar
Bibliotēka 14.Amatiermākslas kolektīvi bagātina pasākumus ar savu uzstāšanos 15.Apkārtnē esošie tūrisma objekti, kas ļauj cilvēkam sastādīt saturīgu maršrutu, apskatot muižu un baudot kaimiņu tūrisma objektus (Valguma pasaule, Saules ceplis, Milzkalns u.c.) 16.Muižā ir izvietots Tūrisma informācijas punkts, kur diennakti pieejama tūrisma informācijas materiāli. 17.Sadarbība ar Latvijas piļu un muižu asociāciju un Kurzemes Tūrisma asociāciju, Tukuma TIC, Booking.com 18.Mārketinga iestrādnes (bukleti un piedāvājumi latviešu valodā, mājas lapa, sociālie tīkli facebook.com, draugiem.lv, twitter.com u.c.) Iespējas 1. Valsts un pašvaldību sniegtās iespējas, kā arī projekti finansējuma piesaiste (KKF, Es fondi u.c.) 2. Ēku, telpu remonts, pagalma pilnīga izbruģēšana, notekūdeņu sistēmu izbūve un uzlabošana radītu iespējas izmantot telpas jauniem pakalpojumiem (piemēram kamīnzāle, vecais pagrabiņš, velvju zāle utml.), pagalmā iespēja plašāk rīkot pasākumus, koncertus, tirdziņus utml. 3. Izveidot pilna servisa pasākumu rīkošanas centru (telpas + kultūras programma + naktsmītnes + ēdināšanas pakalpojumi) 4. Izveidot kafejnīcu, kas ļaus piesaistīt papildus klientus, uzlabot esošā pakalpojuma kvalitāti viesnīcas viesiem, tūristiem un pasākuma apmeklētājiem. 5. Attīstot kafejnīcas darbību, iespēja veidot jaunas pakalpojumu pakas, iesaistīties dažādos portālos, kas darbojas ar dāvanu karšu piedāvājumiem (www.davanuserviss.lv utml.) 6. Iespēja veidot jaunus kultūras projektus un tūrisma pakalpojumus 7. Ekskursijas angļu valodā un angļu valodā runājoša gida piesaiste un reklāmas materiāli svešvalodā - iespēja piesaistīt vairāk ārzemniekus 8. Divvietīgu numuriņu izbūve muižas stilā individuālo atpūtnieku piesaistei un semināru organizatoru piesaistei 9. Kvalitatīvas semināru zāles izbūve muižas ēkas otrajā stāvā 10. Kvalitātes sertifikātu iegūšana (Q Latvia u.c.) 10 savu vadību, līdz ar to katra iestāde pastāv par sevi ( piemēram, muzeja darba laiks ir strikti noteikts, netiek domāts par tūristu vajadzībām un interesēm, nepietiekama savstarpēja sadarbība kopēja produkta radīšanā) Draudi 1. Nesaglabājot un neattīstot unikālo kultūras mantojumu, mazināsies iespējas izmantot kultūras resursus novada attīstības veicināšanai, konkurētspējīgu produktu veidošanai, mazināsies cilvēka dzīves telpas kvalitāte, zaudējot vietas identitāti un konkurētspēju. 2. Nepiesaistot kultūrai jaunas mērķauditorijas, neradot jaunus kultūras pakalpojumus, ņemot vērā vajadzības un interesi, samazināsies kultūras pasākumu apmeklētāju skaits, kas var draudēt ar nespēju atmaksāt pasākuma organizēšanas izdevumus, pasākuma atcelšanu utml., kas negatīvi atsaucas uz konkurētspēju un reputāciju 3. Ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās reģionā 4. Finanšu trūkums uzturēšanai, jaunu pakalpojumu radīšanai 5. Ierobežotas iespējas piesaistīt finansējumu ansambļa restaurācijai, produktu veidošanai u.c. 6. Apsaimniekošanas izmaksu pieaugums 7. Kompetentu darbinieku
11. Sadarbība ar profesionālajām tūrisma asociācijām un izglītības iestādēm 12. Lidostas Jūrmala atvēršana sadarbības iespējas 13. Kvalitatīva dzīves telpa piesaistīs novadam radošus un inovatīvus cilvēkus 14. Attīstīt tūrisma informācijas punkta darbību, apzinot vietējos tūrisma un atpūtas pakalpojuma sniedzējus un izveidot novada tūrisma objektiem vienotus reklāmas materiālus, maršrutu piedāvājumus vienai un vairākām dienām. Tas palīdzētu tūristu paturēt ilgāk novadā, nodrošinot viņam interesantu atpūtu ieguvēji visi. 15. Sadarbība ar apkārtējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem trūkums 11
4. Nozares raksturojums un mērķa grupu definēšana 4.1. Nozares raksturojums Tukuma tūrisma reģionā Pieejamie statistikas dati apkopoti, balstoties uz Tukuma TIC apkopotiem statistikas datiem no 2004.-2015.gadam. 2015.gadā Tukuma tūrisma reģionā, kas ietver Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadus bija 260 apskates objekti ( muzeji, apskates saimniecības, radošās darbnīcas, dabas objekti u.c.), kur no visiem objektiem 15 ir pilis un muižas. 101 dažāda tipa naktsmītnes ar 4 277 gultasvietām, kā arī 10 naktsmītnes bez gultasvietām (telšu laukumi un treileru kempingi). Citi pakalpojumu sniedzēji pirtis 66, semināru un konferenču rīkošanas vietas 51, ēdināšanas iespējas piedāvā 63 objekti. Kopumā Tukuma tūrisma reģiona tūrismu uzņēmumu apmeklētāju skaits 2015.gadā bija 880 512 apmeklētāji, no kuriem gandrīz 54 % bija Tukuma tūrisma objektu apmeklētāji, bet gandrīz 25 % Engures novada tūrisma objektu apmeklētāji vai 219 593 personas, tai skaitā: Apskates objektos 492 035; Naktsmītnēs 74 802, Aktīvā atpūta 75 655; Pasākumiem 238 020, Apmeklētāju skaits no 2004.gada ir ar tendenci pieaugt, salīdzinājumā ar 2014.gadu apmeklētāju skaits pieaudzis gandrīz par 25%. Tūristu apmeklējumu skaits Engures novadā 2004.-2015.gadā 12
Engures novada tūrisma objektus 2015.gadā apmeklēja 219 593 personas, no kurām: Apskates objektos 141373; Naktsmītnēs 43235; Aktīvā atpūtā 20714; Pasākumos - 14271 Tukuma tūrisma reģiona apskates objektu TOP 20-2015.gadā * N.p.k. Objekts Apmeklētāju skaits 1. Ķemeru nacionālais parks un Lielā tīreļa laipa 99 162 2. Baskāju taka un Meditācijas labirints 65 000 3. Jaunpils pils** 54 319 4. Šlokenbekas muiža un Latvijas Ceļu muzejs** 44 234 5. Šokolādes muzejs Pure Chocolate 32 000 6. Jaunmoku pils** 29 549 7. Dabas parks Engures ezers 21 000 8. Galerija Durvis 14 265 9. Kino pilsētiņa Cinevilla 10 000 10. Lestenes baznīca 10 000 11. Lestenes Brāļu kapu piemiņas istaba 10 000 12. Tukuma Luterāņu baznīca 9 025 13. Durbes pils** 7 548 14. Dabas taka Viesatu upesloki 7 000 15. Tukuma muzeja Audēju darbnīca 5 726 16. Pastariņa muzejs 5 591 17. Salmu darbnīca Tukumā 5 360 18. Kandavas novada muzejs 4 610 19. Džūkstes pasaku muzejs 4 292 20. Kandavas amatniecības centrs 4 610 *TOP sarakstu veido objekti, kuros apmeklētāju skaits tiek fiksēts un kuros apmeklētāju skaits kādā no gadiem bijis vismaz 2 500. **Jaunpils pils, Jaunmoku pils, Durbes pils un Šlokenbekas muižas apmeklējumu skaitu veido gan piļu un muižu kā apskates objektu, gan pasākumu apmeklētāju un nakšņotāju kopējais skaits. Tūristu un apmeklētāju skaita pieaugumu reģionā veicina lielākie ikgadējie organizētie pasākumi. 2015.gadā lielākie pasākumi Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novados bija Tukuma pilsētas svētki ar 11 800 apmeklētājiem, Muzeja nakts Tukumā ar 10 945 apmeklētājiem, stipro skrējiens Cinevillā ar 8 000, Dzintara dziesmas Ozolājos ar 2 500 apmeklētājiem. Apmeklētāju skaitu pasākumos ietekmē laika apstākļi, plašais piedāvājums un konkurence no apkārtējiem kultūras un tūrisma objektiem, izvēlētās programmas, jo klients izvēlas labāko, piesātinātāko un interesēm atbilstošāko. Svarīgs apstāklis ir pasākuma piemērotība visai ģimenei, kas nodrošina visu vecuma grupu interešu apmierināšanu. Un, protams, pasākuma reklāma un informācijas pieejamība afišas, mājaslapa, sociālās vietnes, internets, laikraksti utml. 13
Lielākie pasākumi Tukuma tūrisma reģionā - Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas novados 2015. gadā * Apmeklējumu skaits 1000 un vairāk, pēc organizatoru novērojumiem vai fiksētajiem apmeklētājiem Pasākums Lieldienas Šlokenbekā Tūrisma rallijs Vieta Šlokenbekas muiža, Smārdes pagasts, Engures novads Tukuma, Engures, Jaunpils, Kandavas novada teritorija Norises laiks Skaits 05.04.2015 1800 16.04.2015 1000 Strūklakas modināšanas svētki Brīvības laukums, Tukums 01.05.2015 1000 Muzeju nakts Tukumā Tukuma pilsētas muzeji un draugi 16.05.2015 10945 Muzeju nakts Jaunpilī Muzeju nakts Šlokenbekas muižā Jaunpils, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads Šlokenbekas muiža, Smārdes pagasts, Engures novads 16.05.2015 1116 16.05.2015 2000 Muzeju nakts Šokolādes muzejā Pūre, Pūres pagasts, Tukuma novads 16.05.2015 2250 Stipro skrējiens Cinevillā Ielīgošanas izrāde "Īsa pamācība mīlēšanā" Cinevilla, Slampes pagasts, Tukuma novads 14 03.05.2015 8000 "Ozolāju" estrāde Kandava 21.06.2015 1200 Līgo svētki Engurē Engure, Engures pagasts, Engures nov. 23.06.2015 1000 VIII Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētku ieskaņas koncerts Durbes estrāde, Tukums 27.06.2015 1200 Vakartirgus Pūrē Pūre, Pūres pagasts, Tukuma novads 29.06.2015 2000 Jūras svētki Engure, Engures pagasts, Engures nov. 11.07.2015 1000 Zvejnieksvētki Lapmežciemā Eiropas deju festivāls "Dejas zem ozolu cepurēm" Tukuma pilsētas svētki "Uz Tukumu pēc smukuma!" Lapmežciems, Lapmežciema pagasts, Engures novads 11.07.2015 1200 "Ozolāju" estrāde Kandava 19.07.2015 1100 Brīvības laukums un Durbes estrāde, Tukums 24.- 26.07.2015 11800 Pārbaudes spēles hokejā Tukuma ledus halle, Tukums 30.07.2015 1000 Pūres pagasta svētki Engures svētki Viduslaiku svētki Jaunpilī Muižas svētki & Stirnu buks Pūre, Pūres pagasts, Tukuma novads Engure, Engures pagasts, Engures novads Jaunpils, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads Šlokenbekas muiža, Smārdes pagasts, Engures novads 01.- 03.08.2015 1170 08.08.2015 2000 08.08.2015 1553 22.08.2015 2000 "Dzintara dziesmas"ozolājos"" "Ozolāju" estrāde Kandava 08.08.2015 2500 Lāčplēša dienas lāpu gājiens Tukumā Meža kapi, Tukums 11.11.2015 1400 Milžu cīņas Tukuma ledus halle, Tukums 14.11.2015 1500 Vecgada pavadīšana un Jaungada sagaidīšana Tukumā Brīvības laukums, Tukums 31.12.2015 1900
Tukuma tūrisma reģiona kopējais un Engures novada naktsmītņu apmeklētāju apkopojums 2015.gadā* Tukuma reģionā 101 naktsmītnē kopā nakšņojušas 74 802 personas, t.sk. 21 939 ārzemnieki. Izmantotas 341 060 gultas naktis. Vidējais uzturēšanās ilgums ir 4,46 diennaktis. Vidējais noslogojums 21,76% Gandrīz 50 % no visām naktsmītnēm Tukuma reģionā atrodas Engures novadā 50 naktsmītnes ar 2 490 gultasvietām. Kopējais nakšņotāju skaits Engures naktsmītnēs 26 761, tai skaitā ārzemnieki 16 474, izmantotas 209 335 gultas naktis. Vidējais uzturēšanās ilgums 4,84 naktis, vidējais noslogojums 23.03% Naktsmītņu skaits Tukuma tūrisma reģionā 2004. -2015.gadā 60 50 40 30 20 10 0 48 50 43 43 44 44 44 34 36 38 38 24 24 25 27 26 27 29 31 32 32 30 25 25 25 25 26 19 17 19 19 20 21 22 22 24 4 5 5 4 4 4 4 4 4 5 7 7 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 Tukuma novads Engures novads Jaunpils novads Kandavas novads 15
60000 50000 40000 30000 20000 10000 15790 Nakšņotāju skaits Tukuma tūrisma reģionā no Latvijas 2004.- 2015.gadā 19847 21510 50369 36293 29642 21021 25955 23382 28845 25036 26761 Tukuma novads Engures novads Jaunpils novads Kandavas novads 0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 18000 16000 14000 12000 10000 8000 6000 4000 2000 0 Nakšņotāju skaits Tukuma tūrisma reģionā no ārvalstīm 2004.- 2015.gadā 1177 2974 9044 11146 6104 12133 12077 7540 16474 12187 10526 13282 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 Tukuma novads Engures novads Jaunpils novads Kandavas novads Nozīmīgākie aktīvās atpūtas objekti Tukuma reģionā ir rodeļu trase Zviedru cepure un veikbords atpūtas kompleksā Milzkalns vasarā, bet ziemā apkārtnes slēpošanas kompleksi: Milzkalns un Zviedru cepure. Visu gadu aktīvi strādā un uzņem viesus Tukuma Ledus halles slidotava. Starp nozīmīgiem aktīvās atpūtas objektiem pieminamas arī laivu bāzes, kas atbildīgas par makšķerēšanas kārtības ievērošanu īpaši aizsargājamajās teritorijās Kaņiera un Engures ezeros. Kopumā aktīvās atpūtas pakalpojumus 2015.gadā izmantojuši 75 655 klienti. 16
1) Kultūras nams Milzkalnes Tautas nams - kultūras, tradīciju, pašvaldības un svinīgo pasākumu norises vieta - pašdarbības kolektīvu darbības / piesaistes vieta 4.2. Muižas sniegto pakalpojumu mērķauditorijas raksturojums: Milzkalnes Tautas nams Primārā mērķauditorija Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Vietējie iedzīvotāji Interesenti par vietējo kultūru, tradīcijām, pasākumiem, teātri un koncertiem- pasākumu apmeklētāji Pašdarbnieki un pasākumu veidotāji Smārdes pagasta iedzīvotāji Engures novada Engures un Lapmežciema pagasta iedzīvotāji Tukuma novada iedzīvotāji Rīgas, Jūrmalas u.c. pilsētu iedzīvotāji Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punkts Sekundārā mērķauditorija Tūristi Interesenti par vietējo kultūru, tradīcijām vai pasākumiem No Latvijas No ārvalstīm Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.). 17
2) Bibliotēka Milzkalnes bibliotēka - bibliotēkas grāmatas daiļliteratūra un izziņas literatūra - lasītavas grāmatas un žurnāli - datori Milzkalnes bibliotēka Primārā mērķauditorija Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Vietējie iedzīvotāji Cilvēki, kam patīk lasīt grāmatas - daiļliteratūru, izglītojošo un izzinošo literatūru. Bērni, kam patīk lasīt, vai nepieciešama obligātā literatūra skolās. Cilvēki, kas vēlas lasīt jaunākos žurnālus un laikrakstus Studenti u.c. pētniecisko vai studiju darbus rakstošie Pieaugušie, kam mājās nav datora vai interneta, kas bieži izmanto datorus bankas maksājumiem utml. Bērni kas izmanto datorus izklaides vai skolas vajadzībām Milzkalnes un apkārtējo ciemu iedzīvotāji - Smārdes pagasta iedzīvotāji Tukuma pilsētas un novada iedzīvotāji Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punkts Sekundārā mērķauditorija Tūristi Pasākuma apmeklētāji Lasīt gribošie, mīlošie informācijas iegūšanai Izmanto datora un interneta iespējas No Latvijas Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.). 18
3) Muzejs - Latvijas Ceļu muzejs - Latvijas Ceļu vēstures izpēte, artefaktu kolekcionēšana, eksponēšana - Sabiedrības izglītošana par Latvijas ceļu būves un uzturēšanas vēsturi Latvijas Ceļu muzejs Primārā mērķauditorija Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Tūristi Ceļu būves vēstures un senās ceļu tehnikas interesenti Skolēni, studenti Ekskursiju grupas Individuālie apmeklētāji Ģimenes Darba kolektīvi Muižas vēstures interesenti No Latvijas No ārvalstīm (Lietuvas, Igaunijas, Krievijas u.c.) Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Muzeju likums Sekundārā mērķauditorija Vietējie iedzīvotāji Ceļu būves vēstures un senās ceļu būves tehnikas interesenti Skolnieki Ģimenes ar bērniem Studenti u.c. pētniecisko vai studiju darbus rakstošie Milzkalnes ciema un apkārtnes iedzīvotāji Smārdes pagasta iedzīvotāji Engures novada iedzīvotāji Tukuma novada iedzīvotāji Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punkts Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.). 19
4) Muiža (ekskursijas, degustācijas, izstādes, muiža kā muzejs vai ekspozīcija utml.) kā tūristu piesaistes objekts - Šlokenbekas muižas kultūrvēstures iepazīšana ar ekskursiju palīdzību (sabiedrības izglītošana) - Šlokenbekas muižas kultūrvēstures iepazīšana ar muižas muzeja vai vēsturiskās ekspozīcijas palīdzību (sabiedrības izglītošana) - īpašie piedāvājumi, kas saistīti un palīdz iepazīt muižas kultūrvēsturi, apkārtējo uzņēmumu darinājumus (piemēram, vīnu degustācija, muižas labumu baudīšana, bērniem Caur spēlēm pa vēstures takām u.c. tml. piedāvājumi) (sabiedrības izglītošana) Muiža kā tūristu piesaistes objekts Primārā mērķauditorija Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Tūristi, apmeklētāji Muižu vēstures interesenti Skolēni, studenti Ģimenes ar bērniem Vasaras nometņu organizētāji Ekskursanti Individuālie apmeklētāji Darba kolektīvi Semināru organizētāji dalībnieku izklaidei, apkārtējās vides, vietas iepazīšanai No Latvijas No ārvalstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija, u.c.) Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punkts Sekundārā mērķauditorija Vietējie iedzīvotāji Muižu vēstures interesenti Skolēni, studenti Ekskursanti Individuālie apmeklētāji Pasākumu un bibliotēkas apmeklētāji Milzkalnes ciema un apkārtnes Smārdes pagasta iedzīvotāji Engures novada iedzīvotāji Tukuma pilsētas iedzīvotāji Saskaņā ar Likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 11.pantu - fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.) un 15.panta 10.punktu pašvaldības autonomā funkcija sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Saskaņā ar Tūrisma likuma 8.panta 3.punktu pašvaldības tūrisma jomā saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. 20
5) Viesnīca - Šlokenbekas muižas kultūrvēstures iepazīšana ar ekskursiju palīdzību (sabiedrības izglītošana) - Šlokenbekas muižas kultūrvēstures iepazīšana ar muižas muzeja vai vēsturiskās ekspozīcijas palīdzību (sabiedrības izglītošana) - kultūras un sporta pasākumu baudīšana - īpašie piedāvājumi, kas saistīti un palīdz iepazīt muižas kultūrvēsturi (piemēram, vīnu degustācija, muižas labumu degustācijas u.c. tml. piedāvājumi) (sabiedrības izglītošana) - tuvējo apskates objektu iepazīšana Viesnīca Šlokenbekas muiža Primārā mērķauditorija Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Latvijas iedzīvotāji Pasākumu apmeklētāji Svinību dalībnieki, semināru un konferenču dalībnieki. Ģimenes ar bērniem Pārīši, kas dodas romantiskā atpūtā Latvija Ārvalstis (Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija u.c.) Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5. un 10.punkts, kā arī 14.panta 1.punkts Sekundārā mērķauditorija Tūristi Ārvalstu iedzīvotāji Nometnes vai sadraudzības projekti Individuāli, ģimenes ar bērniem un grupu tūristi Ārvalstu firmu darbinieki komandējumos Jaunieši no dažādiem Eiropas finansētiem projektiem Latvija Ārvalstis Saskaņā ar Likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 11.pantu - fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.) un 15.panta 10.punktu pašvaldības autonomā funkcija sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 14.panta 1.punktu pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Saskaņā ar Tūrisma likuma 8.panta 3.punktu pašvaldības tūrisma jomā saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. 21
6) Ēdināšanas pakalpojumi - ēdināšanas pakalpojumi viesnīcas, pasākumu un muižas kā tūristu piesaistes vietas apmeklētājiem, konferenču un semināru, kā arī privāto svinību gadījumos; - ēdināšanas pakalpojumi Ceļu muzeja apmeklētājiem; - sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi ikdienā vietējo iedzīvotāju kompleksās pusdienas Kafejnīca Šlokenbekas muiža Primārā mērķauditorija Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Tūristi Latvijas iedzīvotāji pasākumu, viesnīcas, konferenču un semināru, svinību apmeklētāji Tūristi: grupu un individuālie tūristi; individuālie un grupu apmeklētāji viesnīcā Pasākumu, kultūras pasākumu apmeklētāji un svinību dalībnieki Ģimenes ar bērniem Darba kolektīvi Plānots no Latvijas Plānots no ārvalstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija u.c.) Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5. un 10.punkts, kā arī 14.panta 1.punkts Sekundārā mērķauditorija Vietējie iedzīvotāji Pasākumu apmeklētāji Svinību dalībnieki Sabiedrisko ēdināšanas uzņēmumu klienti Vietējo uzņēmumu darbinieki Plānots Tukuma novada iedzīvotāji Plānots Milzkalnes, Smārdes pagasta un Engures novada iedzīvotāji Saskaņā ar Likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 11.pantu - fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.) un 15.panta 10.punktu pašvaldības autonomā funkcija sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 14.panta 1.punktu pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Saskaņā ar Tūrisma likuma 8.panta 3.punktu pašvaldības tūrisma jomā saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. 22
7) Pirts kompleksa pakalpojumi - privāto svinību rīkošana - pirts procedūru rīkošana / izmantošana Pirts komplekss Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Primārā mērķauditorija Latvijas iedzīvotāji Tūristi Viesnīcas klienti Privāto svinību dalībnieki Semināru un konferenču dalībnieki Darba kolektīvi Pirts procesa interesenti Ziemas sezonā - apkārtējo slēpošanas pakalpojumu sniedzēju klienti Latvija No ārvalstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija u.c.) Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5. un 10.punkts, kā arī 14.panta 1.punkts Sekundārā mērķauditorija Vietējie iedzīvotāji Privāto svinību dalībnieki Pirts procesa interesenti Plānots Tukuma novada iedzīvotāji Plānots Milzkalnes iedzīvotāji Saskaņā ar Likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 11.pantu - fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.) un 15.panta 10.punktu pašvaldības autonomā funkcija sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 14.panta 1.punktu pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Saskaņā ar Tūrisma likuma 8.panta 3.punktu pašvaldības tūrisma jomā saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. 23
8) Svinību telpas - privāto svinību rīkošana (kāzas, bēres, dzimšanas dienas utml. pasākumi) - semināri un konferences - uzņēmumi Velvju zāles Tautas nama zāles Primārā mērķauditorija Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Vietējie iedzīvotāji Latvijas iedzīvotāji Privāto svinību (kāzu, bēru, dzimšanas dienu un citu svinību) dalībnieki Uzņēmēji, kas rīko dažādus seminārus, konferences, sēdes, kā arī uzņēmuma pasākumus Milzkalnes iedzīvotāji Smārdes pagasta Engures novada iedzīvotāji Tukuma novada iedzīvotāji Rīgas, Jūrmalas u.c. Latvijas pilsētu iedzīvotāji Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5. un 10.punkts, kā arī 14.panta 1.punkts Tūristi Privāto svinību (kāzu, dzimšanas dienu un citu svinību) dalībnieki Latvijas iedzīvotāji Sekundārā mērķauditorija Tūristi Privāto svinību (kāzu, dzimšanas dienu un citu svinību) dalībnieki No Latvijas No ārvalstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija u.c.) Saskaņā ar Likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 11.pantu - fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.) un 15.panta 10.punktu pašvaldības autonomā funkcija sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 14.panta 1.punktu pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Saskaņā ar Tūrisma likuma 8.panta 3.punktu pašvaldības tūrisma jomā saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. 24
9) Pasākumu organizēšana - tradicionālo pasākumu rīkošana (Meteņi, Lieldienas, Līgosvētki, Ziemas saulgrieži utml.) - koncerti un teātri - gadatirgi - sporta pasākumi - muzeju nakts, leģendu nakts, muižas svētki utml. - korporatīvie pasākumi - privātie pasākumi Visa muižas teritorija (telpas un pagalms) Primārā mērķauditorija Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Vietējie iedzīvotāji Latvijas iedzīvotāji Latvijas kultūras un tradīciju atbalstītāji, saglabātāji utml. Mākslas un kultūras mīļotāji Profesionāli sportisti un aktīva dzīvesveida piekritēji Cilvēki, kas pieder kādai noteiktai grupai dārzkopji, mājražotāju un amatnieku atbalstītāji, lauksaimnieki utml., kas apmeklē tirdziņus vai gadatirgus Ģimenes ar bērniem Draugu un radu kompānijas Darba kolēģi Individuālie apmeklētāji Uzņēmumu kolektīvi Milzkalnes iedzīvotāji; Smārdes pagasta un Engures novada iedzīvotāji; Tukuma novada iedzīvotāji Rīgas, Jūrmalas u.c. Latvijas pilsētu iedzīvotāji Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5. un 10.punkts, kā arī 14.panta 1.punkts Sekundārā mērķauditorija Tūristi Ārzemnieki Privāto svinību (kāzu, dzimšanas dienu un citu svinību) dalībnieki Pasākumu apmeklētāji No Latvijas No ārvalstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija u.c.) 25
Saskaņā ar Likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 11.pantu - fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.) un 15.panta 10.punktu pašvaldības autonomā funkcija sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 14.panta 1.punktu pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Saskaņā ar Tūrisma likuma 8.panta 3.punktu pašvaldības tūrisma jomā saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. 10.) Salonveikaliņš - objekta / pašvaldības / vietējo uzņēmumu /valsts prezentēšana un prezentācijas materiālu pieejamība - Engures, Tukuma un citu apkārtnes novadu amatnieku un mājražotāju darbu popularizēšana Suvenīru veikals Primārā mērķauditorija Sekundārā mērķauditorija Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Tūristi Vietējie iedzīvotāji Tūristi: grupu tūristi un individuālie apmeklētāji viesnīcā un muižā kā apskates objektā Pasākumu apmeklētāji un svinību dalībnieki Tie, kas dodas ceļojumos un kurus interesē suvenīri ar Šlokenbekas / Engures novada / Latvijas simboliku Plānots no Latvijas Plānots no ārvalstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija u.c.) Milzkalnes iedzīvotāji Engures novada iedzīvotāji Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5. un 10.punkts, kā arī 14.panta 1.punkts Saskaņā ar Likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 11.pantu - fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.) un 15.panta 10.punktu pašvaldības autonomā funkcija sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 14.panta 1.punktu pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Saskaņā ar Tūrisma likuma 8.panta 3.punktu pašvaldības tūrisma jomā saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām. 26
11) Tūrisma informācijas punkts - tūrisma informācijas sniegšanas funkcija par objektā/novadā/reģionā pieejamajiem tūrisma pakalpojumiem, kultūrvēstures pieminekļiem u.c. objektiem Tūrisma informācijas punkts Primārā mērķauditorija Sekundārā mērķauditorija Auditorijas raksturojums Struktūra Izcelsmes reģions Tūristi Vietējie iedzīvotāji Tūristi: grupu tūristi un individuālie apmeklētāji viesnīcā un muižā kā apskates objektā Pasākumu apmeklētāji un svinību dalībnieki Tie, kas dodas ceļojumos un kurus interesē informācija par apkārtnē pieejamajiem tūrisma un rekreācijas objektiem No Latvijas No ārvalstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija u.c.) Milzkalnes iedzīvotāji Engures novada iedzīvotāji Piederība pie kultūras mantojuma funkcijas un pakalpojuma Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5. un 10.punkts, kā arī 14.panta 1.punkts Saskaņā ar Likuma Par kultūras pieminekļu aizsardzību 11.pantu - fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekļi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 15.panta 5.punktu pašvaldības autonomā funkcija rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.) un 15.panta 10.punktu pašvaldības autonomā funkcija sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Saskaņā ar Likuma Par pašvaldībām 14.panta 1.punktu pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās. Saskaņā ar Tūrisma likuma 8.panta 3.punktu pašvaldības tūrisma jomā saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām un 8.panta 4.punktu - piedalās tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā un finansēšanā. 27