L I E P Ā J A S P I L S Ē T A S I L G T S P Ē J Ī G A S E N E R Ģ I J A S R Ī C Ī B A S P L Ā N S 2 0 1 4. - 2 0 2 0. G A D A M
SATURS Saturs... 2 Saīsinājumi... 4 Ievads... 5 1. Esošā situācija... 6 1.1. Enerģijas ražošana... 7 1.1.1. Centralizētā siltumenerģijas ražošana... 7 1.1.2. Elektroenerģijas ražošana... 13 1.2. Enerģijas gala patēriņš... 14 1.2.1. Siltumenerģijas gala patēriņš... 14 1.2.2. Elektroenerģijas gala patēriņš... 17 1.2.3. Enerģijas patēriņš transporta vajadzībām... 19 2. CO 2 emisiju aprēķins Liepājas pilsētai... 23 2.1. Emisiju aprēķina metodika... 23 2.2. Izejas dati emisiju aprēķinam... 23 2.2.1. Siltumapgāde... 23 2.2.2. Elektroapgāde... 24 2.2.3. Transporta sektors... 24 2.3. CO 2 emisijas Liepājas pilsētā... 25 3. Līdz 2020.gadam plānotie pasākumi... 26 3.1. Vīzija un stratēģiskie mērķi... 26 3.2. Pasākumi enerģijas ražošanas sektorā... 26 3.2.1. Katlu māju slēgšana un patērētāju pievienošana vienotajā centralizētās siltumapgādes tīklā... 26 3.2.2. Katlu māju apvienošana un aizstāšana ar šķeldu... 27 3.2.3. Siltumtrašu nomaiņa un zudumu samazināšana... 28 3.2.4. Energoefektivitātes pasākumi koģenerācijas stacijās un katlu mājās... 28 3.2.5. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespēju analīze CSS... 28 3.2.6. Jaunu siltumenerģijas patērētāju piesaiste Liepājas CSS... 29 3.3. Pasākumi ēku sektorā... 29 3.3.1. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošana gandrīz nulles un zema enerģijas patēriņa ēkām... 29 3.3.2. enerģijas patēriņa samazināšana pašvaldības un tās kapitālsabiedrību ēkās 30 3.3.3. Gandrīz nulles enerģijas patēriņa demonstrācijas ēkas... 30 3.3.4. Ēku infrastruktūras attīstības stratēģijas izstrāde... 30 3.4. Ielu apgaismojuma sistēmas monitorings un koriģējošās darbības... 30 2
3.5. Sabiedrības informēšanas kampaņas... 31 3.6. Pasākumi transporta sektorā... 32 3.6.1. Pilsētas mobilitātes plāna izstrāde... 32 3.6.2. Sabiedriskā transporta maršrutu optimizācija... 33 3.6.3. Transporta plūsmas optimizācija ar luksoforu palīdzību... 33 3.6.4. Elektrotransporta pilotprojekts Liepājas pašvaldībā... 34 3.6.5. Izpēte par ilgtermiņa risinājumu Liepājas sabiedriskā transporta sistēmā 35 3.7. Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldības iepirkumos... 35 4. Organizatoriskie un finanšu aspekti... 37 4.1. Koordinēšana un atbildīgās organizatoriskās struktūras... 37 4.2. Ieinteresēto pušu iesaiste... 37 4.3. Budžets un paredzamie investīciju finansējuma avoti... 38 4.4. Monitorings un aktivitātes pēc projekta īstenošanas... 39 1.pielikums. Pasākumu saraksts ar indikatīvo budžetu, laika grafiku, atbildīgajiem un plānoto CO 2 emisiju samazinājumu... 42 3
SAĪSINĀJUMI AER CSP CSS ES IERP LED KLS MK VARAM ZPI atjaunojamie energoresursi Centrālā statistikas pārvalde centralizētā siltumapgādes sistēma Eiropas Savienība Ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāns gaismu emitējošas diodes (light emitting diodes LED) kompaktās luminiscences spuldzes Ministru kabinets Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija zaļais publiskais iepirkums 4
IEVADS Eiropas Savienībā (ES) viena no prioritātēm ir mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, tāpēc ES un tās dalībvalstīs tiek atbalstīti dažādi pasākumi energoefektivitātes veicināšanai, vietējo un atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī vides apziņas celšanai. Šādi pasākumi tiek veikti ne tikai, lai nodrošinātu ES kopīgo mērķu sasniegšanu, ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko izaugsmi, bet arī lai pašvaldības spētu pārdomāti attīstīties un saviem iedzīvotājiem nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi. ES kopīgie mērķi līdz 2020. gadam ir šādi: Pilsētu mēru pakts ir plaša Eiropas kustība, kurā iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, kas savās teritorijās brīvprātīgi apņemas palielināt energoefektivitāti un izmantot atjaunojamus enerģijas avotus. Pakta parakstītāji apņēmušies ievērot un pārsniegt Eiropas Savienības mērķi samazināt CO 2 emisijas līdz 2020. gadam par 20 %. par 20 % samazināt CO 2 emisijas attiecībā pret 1990. gadu; par 20 % paaugstināt energoefektivitāti; par 20 % palielināt AER īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā. Šie mērķi ir sasniedzami, kopīgi sadarbojoties. Vietējām pašvaldībām ir izšķirīga loma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, jo 80% no enerģijas patēriņa un CO 2 emisijām ir cieši saistīti ar pilsētu darbību. Tāpēc pēc ES Klimata un enerģētikas tiesību akta kopuma pieņemšanas 2008. gadā Eiropas Komisija izveidoja Pilsētu mēru pakta iniciatīvu, lai apstiprinātu un atbalstītu vietējo pašvaldību centienus ilgtspējīgas enerģētikas politikas īstenošanā. Pilsētu mēru pakts šobrīd ir vienīgā kustība, kas apvieno vietējus un reģionālus dalībniekus ES mērķu sasniegšanai. Liepājas pilsēta šai iniciatīvai pievienojās 2012. gada 15. novembrī un apņēmās līdz 2020. gadam sasniegt vismaz 20% CO 2 emisiju samazinājumu. Liepājas pilsētas ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāna (IERP) 1. nodaļā ir aprakstīta esošā situācija un apkopoti izejas dati par pašvaldības un daudzdzīvokļu ēkām, enerģijas avotiem un transporta sektoru. Nākamajā nodaļā ir noteiktas kopējās un katra sektora atsevišķās CO 2 emisijas. 3. nodaļā ir definēta Liepājas pilsētas vīzija un mērķi, kā arī tajā ir apkopotas idejas dažādām rīcībām, kurām būtu jāseko, lai īstenotu izvirzīto vīziju un sasniegtu nospraustos mērķus. Savukārt 4. nodaļa sniedz ieskatu funkcionālas organizatoriskās shēmas izveidē. Šajā nodaļā ir piedāvāts arī laika plāns un iespējamie finansējuma avoti. Plāna izstrādes laikā tika rīkots Enerģijas forums, kurā tā dalībnieki apmainījās ar dažādām idejām, kā risināt esošo situāciju un plānot Liepājas attīstību nākotnē. Enerģijas foruma laikā sniegtās idejas un ieteikumi ir iekļauti arī šajā dokumentā. Šis dokuments ir viens no Latvijas ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāniem, kas izstrādāti Eiropas Komisijas programmas Saprātīga enerģija Eiropai projekta Meshartility ietvaros, lai veicinātu pārdomātu pašvaldību izaugsmi, izpratni par kvalitatīvu un tīru apkārtējo vidi, ilgtspējīgu un energoefektīvu attīstību. Plašāka informācija par projektu un projekta partneriem pieejama mājas lapā www.meshartility.eu. 5
Iedzīvotāju skaits 1. ESOŠĀ SITUĀCIJA Liepāja ir Latvijas trešā lielākā pilsētā un desmitā lielākā Baltijas valstu pilsēta. Tā atrodas uz DR no Rīgas pie Baltijas jūras (skat. 1.attēlu). Avots: www.liepaja.lv 1.attēls. Liepājas pilsētas karte un pilsētas aerofotogrāfija Iedzīvotāju skaits Liepājā pēdējos gados samazinās. Iedzīvotāju dinamika no 2006. līdz 2012.gadam ir atspoguļota 2.attēlā. 90000 80000 70000 60000 50000 40000 30000 20000 10000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 6
Saražotā enerģija, MWh 2.attēls. Iedzīvotāju skaits Liepājā 1 1.1. ENERĢIJAS RAŽOŠANA Enerģijas ražošana Liepājas pilsētā notiek trīs veidos: centralizēti Liepājā darbojas centralizētā siltumapgādes sistēma, kas siltumenerģijas patērētājus nodrošina ar savās katlu mājās un/vai koģenerācijas stacijās ražoto siltumenerģiju, bet saražoto elektroenerģiju nodod valsts vienotajā elektroenerģijas tīklā; vietējās katlu mājās; individuāli. 3.attēlā ir apkopoti kopējie saražotie siltumenerģijas un elektroenerģijas apjomi centralizētājā siltumapgādes sistēmā. 500 000 450 000 400 000 350 000 300 000 250 000 200 000 150 000 100 000 50 000 0 Elektroenerģija Siltumenerģija 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 3.attēls. Saražotais enerģijas daudzums centralizētājā siltumapgādes sistēmā Liepājā no 2006. līdz 2012.gadam Kā redzams 3.attēlā, saražotās siltumenerģijas apjoms kopš 2006.gada ir samazinājies par 41%, bet elektroenerģijas ražošanas apjomi palielinājušies par 43%. 1.1.1. CENTRALIZĒTĀ SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANA Liepājas pilsētas siltumapgādes sistēmu veido: 2 koģenerācijas stacijas: šķeldas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33 (dabas gāzes ūdenssildāmie katli rezervē) un dabas gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2 (kopš 2008.gada abas stacijas ir savienotas vienotā tīkla); 15 dabas gāzes katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 45,73 MW; siltumtīkli 102,5 km garumā; vairāk nekā 550 siltumenerģijas patērētāju ar pieslēgto apkures jaudu 152,7 MW. Dati par uzstādītajām un pieslēgtajām jaudām katrā energoavotā apkopoti 1.tabulā. 1 Avots: Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze ISG12. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits statistiskajos reģionos, Republikas pilsētās un novados gada sākumā 7
Katlu māju un TEC uzstādītās un pieslēgtās jaudas 1.tabula Nr. Adrese Uzstādītā jauda, MW 1 Koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33 157,909 Kurināmais dabas gāze, šķelda Pieslēgtā jauda, MW Apkure Karstais ūdens 73,96 42,92 2 Koģenerācijas stacija 34,28 dabas gāze 45,16 33,86 Tukuma ielā 2 3 K.m. Grīzupes ielā 4/10 5,5 dabas gāze 5,05 4,43 4 K.m. Lazaretes ielā 8b 0,8 dabas gāze 0,43 0,23 5 K.m. Ģen.Baloža ielā 11b 5,2 dabas gāze 3,44 6 K.m. Atmodas ielā 10b 10 dabas gāze 7,14 7 K.m. Spīdolas ielā 3a 10 dabas gāze 6,36 8 K.m. Dārzu ielā 42 0,69 dabas gāze 0,38 0,34 9 K.m. Ezera ielā 53/55 0,1 dabas gāze 0,07 0,02 10 K.m. Cukura ielā 7 1,32 dabas gāze 0,93 0,26 11 K.m. Ūdens ielā 9 0,14 dabas gāze 0,15 12 K.m. Zemnieku ielā 45/47 0,2 dabas gāze 0,21 13 K.m. Grīzupes ielā 89 4,55 dabas gāze 2,97 2,54 14 K.m. Slimnīcas ielā 15 1,28 dabas gāze 0,93 0,82 15 K.m. Turaidas ielā 1,44 dabas gāze 1,39 16 K.m. Ziemupes ielā 2 4,05 dabas gāze 2,33 2,11 17 K.m. Elizabetes ielā 0,46 dabas gāze 0,27 0,18 Koģenerācijas staciju un katlu māju atrašanās vietas Liepājas kartē ir norādītas 4.attēlā. Ar sarkano krāsu ir atzīmētas lielas jaudas katlu mājas (virs 30 MW), ar oranžu no 4 līdz 30 MW, ar dzeltenu 1-4 MW lielas katlu mājas, bet ar dzelteno ir norādītas katlu mājas, kuru uzstādītā jauda ir zemāka par 1 MW. 8
Siltumenerģijas jauda, MW 4.attēls. Koģenerācijas stacijas un katlu mājas Liepājā Salīdzinot ar 2004.gadu, pilsētas energoavotos uzstādītā kopējā jauda 2012.gadā ir samazinājusies vairāk nekā 2 reizes. Ja 2004.gadā 16 energoavotu uzstādītā jauda bija 426,6 MW, 2012.gadā tā ir 243,5 MW. Tajā pat laikā pieslēgtās apkures un karstā ūdens jaudas ir palielinājušās (skat. 5.attēlu). 450 400 350 300 250 200 150 2004 2012 100 50 0 Uzstādītā jauda, MW Pieslēgtā apkures jauda, MW Pieslēgtā karstā ūdens jauda, MW 9
Saražotā siltumenerģija, MWh/gadā 5.attēls. Siltumapgādes sistēmā uzstādītās energoavotu jaudas un patērētāju pieslēgtās jaudas 2004. un 2012.gadā 2005.gada 1.novembrī Liepājas siltumapgādes sistēmu pārņēma SIA Liepājas enerģija, kuras dalībnieki ir AS Latvenergo 51%, Liepājas pilsētas dome 39%, SIA Jaunā fabrika 10%. 2006.gadā SIA Liepājas enerģija uzsāka īstenot rehabilitācijas programmas izpildi, kuras rezultātā līdz 2008.gadam tika: ierīkota siltumenerģijas patēriņa uzskaite visiem objektiem ar attālinātu nolasīšanu; ierīkoti individuālie siltummezgli visiem objektiem (izņemot dažus nelielus); likvidēta atklātā tipa un četru cauruļu siltumtīklu sistēmas; samazināts kopējais siltumtrašu garums par 24,2 km; rekonstruēti 15 km siltumtrašu, uzstādot modernas rūpnieciski izolētas caurules; izbūvētas 5 jaunas autonomās dabas gāzes katlu mājas; pilnībā rekonstruētas 2 katlu mājas un vēl 2 modernizētas; Siltumapgādes sistēmas rehabilitācijā tika investēti 5,12 milj.ls, kā arī samazināts darbinieku skaits līdz 178 (2006.gadā bija 259). Turpinot siltumapgādes sistēmas attīstību, 2009.gadā tika apstiprināta uzņēmuma ilgtermiņa investīciju programma 2009.-2016.gadam. Tās rezultātā līdz šim ir veikti šādi pasākumi: izbūvēta koģenerācijas stacija Tukuma ielā ar uzstādīto siltuma jaudu 3,78 MWth un elektrisko jaudu 3,996 MWel; pilnībā rekonstruētas maģistrālās siltumtrases; izbūvēta biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33, kuras uzstādītā siltuma jauda ir 9,615 MW th un 2,294 MW el elektriskā jauda; nodota ekspluatācijā jaunas šķeldas katlu māja ar uzstādīto jaudu 30 MW Kaiju ielā 33. 6.attēlā ir apkopoti Liepājas centralizētajā siltumapgādes sistēmā saražotās siltumenerģijas apjomi no 2006. līdz 2012.gadam. Kā attēlā redzams, saražotās siltumenerģijas apjoms ir samazinājies gandrīz divas reizes, kas saistīts tieši ar katlu māju modernizāciju. 500 000 450 000 400 000 350 000 300 000 250 000 200 000 150 000 100 000 50 000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 6.attēls. Liepājas centralizētajās siltumapgādes sistēmās saražotā siltumenerģija 10
Saražotā siltumenerģija, MWh/gadā Zemāk ir apkopota informācija par lielākajām koģenerācijas stacijām Liepājā. KOĢ ENERĀ C IJAS S TACIJ A TU KU MA IELĀ 2 Katlu mājas rekonstrukcija Tukuma ielā tika veikta 2009.-2010.gadā. Katlu mājas kopējais stāvoklis 2005.gadā 2 tika novērtēts kā fiziski un morāli novecojis. Šobrīd siltumenerģiju energoavotā ražo 2 ūdenssildāmie dabas gāzes katli: KVGM-20 ar ražošanas jaudu 6,7 MW, lietderības koeficents 91,3%, ievadītā jauda 7,3 MW; KVGM 21,5-151 ar ražošanas jaudu 21,5 MW, lietderības koeficents 92,8%, ievadītā jauda 23,2 MW 3. 2010.gadā ekspluatācijā nodotajā koģenerācijas stacijā ir uzstādīta koģenerācijas iekārta ar diviem Jenbacher JMS-612 gāzes dzinējiem (skat. 7.attēlu). Koģenerācijas iekārtas siltuma jauda ir 3,78 MW th, bet kopējā energoavotā uzstādītā siltuma jauda ir 34,28 MW. Koģenerācijas stacijas elektriskā jauda ir 3,996 MW e. 7.attēlā. Jaunā koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2 (autors: SIA Liepājas enerģija ) Saražotās siltumenerģijas apjomi katlu mājā un koģenerācijas iekārtā ir doti 8.attēlā. 120 000 100 000 ūdenssildāmie katli koģenerācijas iekārta 80 000 60 000 40 000 20 000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 8.attēls. Tukuma ielas katlu mājā saražotā siltumenerģija 2006.-2012.gadā 2 Avots: Tehniski ekonomiskais pamatojums. A.daļa. Liepājas pilsētas siltumapgādes sistēmas atjaunošana. SIA Ekodoma, 2005.gads 3 Avots: Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. LI-11-IB-0033 (2011.gada 25.jūlijs) 11
Saražotā siltumenerģija, MWh Kā redzams 8.attēlā, saražotais siltumenerģijas apjoms šajā energoavotā ir pieaudzis no 35,5 GWh 2006.gadā līdz 98,3 GWh 2012.gadā. Tas ir skaidrojams ar to, ka 2008.gadā Tukuma ielas katlu māja tika saslēgta vienotā tīklā ar Kaiju ielas koģenerācijas staciju. Kopējie saražotās siltumenerģijas un elektroenerģijas abās stacijās ir doti 9.attēlā. 400 000 350 000 300 000 250 000 200 000 150 000 100 000 50 000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 9.attēls. Saražotās siltumenerģijas apjomi kopējā tīklā saslēgtajās 2 koģenerācijas stacijās 2006.-2012.gadā Kā redzams 9.attēlā, abas stacijas 2012.gadā saražoja 79% no kopējā pilsētas centralizētajā siltumapgādes sistēmā saražotā siltumenerģijas apjoma. 2011. un 2012.gadā saražotās siltumenerģijas apjomi ir stabilizējušies 204-211 GWh robežās. KOĢ ENERĀ C IJAS S TACIJ A KAIJU IE LĀ 33 2012.gadā tika uzsākta koģenerācijas stacijas Kaiju ielā 33 rekonstrukcija un tika uzstādīta šķeldas organiskā Renkina cikla (ORC) koģenerācijas iekārta ar siltuma jaudu 9,615 MW th un elektrisko jaudu 2,294 MW e. 2013.gada novembrī ekspluatācijā ir nodoti arī šķeldas ūdenssildāmie katli ar kopējo jaudu 30 MW (skat.10.attēlu), tādējādi panākot, ka 2014.gadā 60% no kopējās saražotās siltumenerģijas centralizētajā siltumapgādes sistēmā tiks nodrošināti ar atjaunojamiem energoresursiem. 10.attēls. Siltumavota rekonstrukcija koģenerācijas stacijā Kaiju ielā 33 (autors: SIA Liepājas enerģija ) 12
Saražotās siltumenerģijas apjomi, MWh/gadā Ar kurināmo ievadītais siltumenerģijas daudzums, MWh/gadā 11.attēlā ir dots kurināmā patēriņa izmaiņas Kaiju ielas koģenerācijas stacijā. Ņemot vērā, ka biomasas koģenerācija tika nodota ekspluatācijā 2012.gada septembrī, šķeldas īpatsvars 2012.gadā vēl ir salīdzinoši neliels. 450000 400000 350000 300000 250000 200000 150000 100000 50000 Šķelda Dabas gāze 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 11.attēls. Ar kurināmo ievadītā enerģija Kaiju ielas koģenerācijas stacijā 4 Pārējās katlu mājās saražotie siltumenerģijas apjomi ir doti 12.attēlā. Visas šīs katlu mājas kā kurināmo izmanto dabas gāzi, un kopējais dabas gāzes patēriņš šajās katlu mājās 2012.gadā sastādīja 5,9 milj.m 3. 80 000 70 000 60 000 50 000 40 000 30 000 20 000 10 000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 12.attēls. Saražotās siltumenerģijas apjomi atlikušajās Liepājas pilsētas centralizētās siltumapgādes katlu mājās Kā redzams 12.attēlā, saražotās siltumenerģijas apjoms arī šajās katlu mājās ir samazinājies no 76 GWh 2006.gadā līdz 49 GWh 2012.gadā. Lielākoties tas ir skaidrojams sistēmas optimizācijas darbiem, kad tika likvidētas vairākas katlu mājas, piemēram, Kapsēdes ielā 3, bet vairākās vietās tika uzstādītas jaunas. 1.1.2. ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA 4 Aprēķinos ir pieņemts, ka šķeldas zemākais sadegšanas siltums ir 2,3 MWh/t 13
Saražotās elektroenerģijas apjomi, MWh/gadā Elektroenerģija Liepājas pilsētā tiek ražota augstāk pieminētajās koģenerācijas stacijās. Kā redzams 3.attēlā un arī 13.attēlā, vietēji saražotās elektroenerģijas apjomi ir pieauguši. 40 000 35 000 šķelda dabas gāze 30 000 25 000 20 000 15 000 10 000 5 000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 13.attēls. Saražotie elektroenerģijas apjomi Liepājas koģenerācijas stacijās atkarībā no izmantotā kurināmā Kā redzams 13.attēlā, 2012.gadā 11% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma tika saražota biomasas koģenerācijas stacijā. Var paredzēt, ka 2013.gadā vietēji ražotās elektroenerģijas apjomi pieaugs, ņemot vērā, ka biomasas koģenerācija ražošanu uzsāka 2012.gada oktobrī. 1.2. ENERĢIJAS GALA PATĒRIŅŠ Enerģijas gala patēriņš Liepājā iedalās trīs sektoros: siltumenerģijas patēriņš: o ēkās, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai: pašvaldības ēkās; daudzdzīvokļu ēkās; pakalpojuma sektora ēkās; enerģijas patēriņš ēkās ar individuālajām dabas gāzes iekārtām apkurei un ēdināšanas vajadzībām: o pašvaldības un valsts iestādēs; o rūpniecības sektorā; o pakalpojumu sektorā; o mājsaimniecībās; o komunāliem lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 tūkst.nm 3 ; elektroenerģijas patēriņš sabiedriskajā sektorā: o pašvaldības ēkās; o pašvaldības iestādēs un iekārtās; enerģijas patēriņš transporta sektorā: o sabiedriskajam transportam; o pašvaldības autoparkam; o privātajam autotransportam. 1.2.1. SILTUMENERĢIJAS GALA PATĒRIŅŠ 14
1 20 39 58 77 96 115 134 153 172 191 210 229 248 267 286 305 324 343 362 381 400 419 438 457 476 495 514 533 552 571 590 609 628 647 666 685 704 723 742 761 780 799 818 837 856 875 894 913 932 951 970 989 1008 Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš, kwh/m 2 gadā Siltumenerģijas patēriņš, MWh/gadā Galvenie siltumenerģijas patērētāji Liepājā ir daudzdzīvokļu, pašvaldības un pakalpojuma sektora ēkas. 14.attēlā ir apkopoti siltumenerģijas patēriņi ēkās, kas ir pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmai. 300000 250000 200000 150000 100000 50000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 14.attēls. Siltumenerģijas patēriņš ēkās, kas pieslēgtas Liepājas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai 2006.-2012.gadā Kā redzams 14.attēlā, siltumenerģijas patēriņš pēdējos 5 gados ir robežās no 205 līdz 250 GWh gadā. Šo ēku īpatnējie siltumenerģijas patēriņi ir doti 15.attēlā. 450 400 350 300 250 200 150 100 50 0 15.attēls. Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens vajadzībām ēkās, kas pieslēgtas Liepājas pilsētas siltumapgādes sistēmai Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās variē no 30 līdz pat 400 kwh/m 2 gadā. Zemie rādītāji varētu būt saistīti ar to, ka ēkai tiek nodrošināta centralizēta karstā ūdens padeve, bet apkurei ir izvēlēts cits risinājums. Patēriņš ir atkarīgs arī no ēkas struktūras, kopējās apkurināmās platībās, kā arī no tā, vai ēka ir siltināta. Liepājā ir daudz sērijveida ēku, kas tika uzceltas Padomju laikos (1960.-1980.gados), bet tajā pat laikā arī vēsturiskās koka ēkas un pagājušā gadsimta sākumā celtās mājas (skat. 16.attēlu). 15
16.attēls. Dzīvojamās ēkas Liepājā Pilsētā ir arī 65 pašvaldības ēkas, no kurām 58 ir siltinātas, bet atlikušās nesiltinātās ēkas ir vēsturiskās ēkas, kuru siltināšana ir vēl apgrūtināta (skat. 17.attēlu). 17.attēls. Pilsētas domes un Liepājas teātra ēkas Ēkas, kuras nav pieslēgtas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai, apkures vajadzībām lielākoties izmanto dabas gāzes iekārtas. Tās ir gan pašvaldības un valsts iestādes, gan pakalpojuma sektors, mājsaimniecības, kā arī komunālie lietotāji ar gada patēriņu līdz 25 tūkst.nm 3. Balstoties uz AS Latvijas Gāze sniegtajiem datiem, 18.attēlā ir apkopotas četras dabas gāzes patērētāju grupas un to patēriņi, kas 2012.gadā veidoja 12% no Liepājas pilsētā realizētā dabas gāzes apjoma. Vidējais šo patērētāju grupu gāzes patēriņš gadā ir aptuveni 12 milj.m 3. 16
Dabas gāzes patēriņš, tūkst.m 3 /gadā Dabas gāzes patēriņš, tūkst.m 3 /gadā 16 000 14 000 12 000 10 000 8 000 6 000 4 000 Mājsaimniecības Komunālie lietotāji Pakalpojuma sektors un citi Pašvaldības un valsts iestādes 2 000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 19.attēls. Galvenās dabas gāzes patērētāju grupas un to patēriņi 55% no kopējā realizētā dabas gāzes apjoma 2012.gadā tika patērēti Liepājas rūpniecības sektorā. 19.attēlā ir apkopoti patēriņi rūpniecības sektorā, izņemot AS Liepājas Metalurgs, kas piedalās Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā. Vienlaicīgi arī jānorāda, ka 85% no kopējā rūpniecības sektorā patērētās dabas gāzes, tiek izmantota tieši AS Liepājas Metalurgs. 25 000 20 000 15 000 10 000 5 000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20.attēls. Dabas gāzes patēriņš rūpniecības sektorā 2006.-2012.gadā Dabas gāzes patēriņš rūpniecības sektorā kopš 2009.gada ir stabilizējies 7,5-7,8 milj.m 3 robežās. 1.2.2. ELEKTROENERĢIJAS GALA PATĒRIŅŠ Kopējais elektroenerģijas patēriņš pašvaldības ēkās un iekārtās ir apkopots 21.attēlā. Kopš 2006.gada tas ir pieaudzis un 2012.gadā bija 19,6 GWh. 17
Elektroenerģijas patēriņš, MWh/gadā Elektroenerģijas patēriņš, MWh/gadā 25000 20000 15000 10000 5000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 21.attēls. Elektroenerģijas patēriņš pašvaldības ēkās un iekārtās Elektroenerģijas pieaugums ir saistīts ar to, ka 2008.gadā tika atklāts Liepājas Olimpiskais centrs, kā arī uzsākta oficiāla elektroenerģijas patēriņa uzskaite Liepājas slimnīcā un Jaunliepājas poliklīnikā. 22.attēlā ir dots detalizēts elektroenerģijas patēriņš pašvaldībās iestādēs no 2006. līdz 2012.gadam. 7 000 6 000 5 000 4 000 3 000 2 000 1 000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 22.attēls. Lielākie elektroenerģijas patērētāji un to gada patēriņi Lielākie elektroenerģijas patērētāji Liepājā ir: Liepājas ūdens, kas nodrošina dzeramā ūdens sagatavošanu un notekūdeņu attīrīšanu (sūkņu darbināšana u.c.); Komunālā pārvalde, kas nodrošina arī ielu apgaismojumu, kas 2013.gadā tiks pilnībā nomainīts uz efektīvu apgaismi; Izglītības pārvalde, kas norēķinās par elektroenerģijas patēriņu visās Liepājas izglītības iestādēs (lielākoties apgaismojuma vajadzībām); Liepājas slimnīca (apgaismojumam un iekārtu darbināšanai); 18
Liepājas Olimpiskais centrs (apgaismojumam un iekārtu darbināšanai). Pārējie patērētāji (bibliotēkas, muzeji un citas pašvaldības iestādes) elektroenerģiju patērē apgaismojuma vajadzībām. Šī patērētāju grupa patērē vidēji 5% gadā no kopējā elektroenerģijas patēriņa. 1.2.3. ENERĢIJAS PATĒRIŅŠ TRANSPORTA VAJADZĪBĀM Liepājā transporta vajadzībām tiek izmantoti šādi transporta līdzekļi: sabiedriskais transports: o tramvaji; o autobusi; pašvaldības autoparks: o vieglās automašīnas; o specializētais autotransports; privātais autotransports: o vieglās automašīnas; o kravas automašīnas; o autobusi; o motocikli, tricikli un kvadricikli. Balstoties uz Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) datiem 5, 23.attēlā ir apkopoti dati par tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu skaits Liepājā 2006.-2012.gadā. Kopš 2006.gada kopējais transportlīdzekļu skaits ir pieaudzis un 2012.gadā tie bija kopā 19644 transportlīdzekļi. 25000 20000 Vieglie Autobusi Motocikli un tricikli Kravas Piekabes un puspiekabes Kvadricikli 15000 10000 5000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 23.attēls. Tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu skaits Liepājā 2006.-2012.gadā 82% no kopējā transportlīdzekļu skaita ir vieglās automašīnas. Rīcības plāna izstrādes laikā tika apkopoti dati arī no degvielas uzpildes stacijām Liepājā. Kopējie pārdotās degvielas apjomi ir apkopoti 24.attēlā. 5 CSDD datubāze www.csdd.lv 19
Pārdotie degvielu apjomi, litri 16000000 14000000 12000000 10000000 8000000 6000000 4000000 dīzeļdegviela benzīns autogāze 2000000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 24.attēls. Kopējie pārdotās degvielas apjomi Liepājas pilsētā 2006.-2012.gadā Lielākais DUS operators SIA Statoil izejas datus iesniedza tikai par 2011. un 2012.gadu, kurus var uzskatīt par reprezentatīviem rādītājiem. Lai noteiktu kopējo degvielas patēriņu arī iepriekšējos gados, tika veikti vairāki pieņēmumi: satiksmē ikdienā tiek izmantotas visas vieglās un kravas automašīnas, kā arī autobusi, kas ir tehniskā kārtībā; satiksmē 5 mēnešu garumā ikdienā tiek izmantoti visi motocikli, kas ir tehniskā kārtībā; vieglās automašīnas dienā nobrauc 20 km (365 dienas); kravas automašīnas dienā nobrauc 50 km (365 dienas); autobusi dienā nobrauc 50 km (365 dienas); motocikli dienā nobrauc 20 km (150 dienas); kvadracikli dienā nobrauc 30 km (90 dienas); 2006.-2009.gadā 49% no vieglajām automašīnām izmantoja dīzeļdegvielu, 37% - benzīnu un 14% auto gāzi; 2010.-2012.gadā 55% no vieglajām automašīnām izmantoja dīzeļdegvielu, 36% - benzīnu un 9% auto gāzi. Balstoties uz augstāk minētajiem pieņēmumiem, 25.attēlā ir dots enerģijas patēriņš privātā transporta vajadzībām Liepājā 2006.-2012.gadā. Salīdzinājumam ir sniegti arī apkopotie dati no DUS 2011.-2012.gadā. Salīdzinot datus pēdējos divos gados, ir redzams, ka aprēķina dati atšķiras par 20% 2011.gadā un 25% 2012.gadā. Tas ir skaidrojams ar to, ka Liepāju arvien vairāk apmeklē tūristu (vasaras festivālus, Kara ostu un citus objektus), kas uzpildās šajās stacijās, bet attiecīgo degvielu reāli izmanto ārpus Liepājas pilsētas teritorijas. 20
Privātā transporta enerģijas patēriņš, MWh/gadā Aprēķina dati DUS dati 300000 250000 200000 150000 100000 50000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 25.attēls. Enerģijas patēriņš privātā transporta vajadzībām Liepājā 27.attēlā ir apkopots enerģijas patēriņš sabiedriskā un pašvaldības transporta vajadzībām 2006.-2012.gadā. Liepājā kursē divi sabiedriskā transporta veidi: tramvaji un autobusi (skat. 26.attēlu). 26.attēls. Divi sabiedriskā transporta veidi Liepājā Kopējais enerģijas patēriņš sabiedriskā transporta vajadzībām 2012.gadā bija visaugstākais un sasniedza 16,4 GWh gadā. 13% no tā veidoja elektroenerģijas patēriņš tramvajam, bet atlikušais dīzeļdegvielas autobusu parkam. Arī pašvaldības transporta enerģijas patēriņš visaugstākais bija 2012.gadā 5,4 GWh, no kurām 69% veido dīzeļdegvielas patēriņš. Lielākais degvielas patēriņš 2012.gadā bija šādām pašvaldības iestādēm: SIA Liepājas ūdens (28,9% no kopējā patēriņa); SIA Liepājas namu apsaimniekotājs (22,2%); Pašvaldības policija (7,2%); SIA Komunālā pārvalde (6,4%); Dome (5,7%). 21
Enerģijas patēriņš, MWh/gadā 25000 Dīzeļdegviela (autobusi) Elektroenerģija pašvaldības transports (kopā) 20000 15000 10000 5000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 27.attēls. Enerģijas patēriņš sabiedriskā un pašvaldības transporta vajadzībām Liepājā 22
2. CO2 EMISIJU APRĒĶINS LIEPĀJAS PILSĒTAI 2.1. EMISIJU APRĒĶINA METODIKA Bāzes emisiju uzskaite ir kvantitatīvs rādītājs, ar kuru nosaka to CO 2 emisiju daudzumu, ko bāzes gada laikā izraisījis enerģijas patēriņš Liepājas pilsētā. Rādītājs ļauj noteikt galvenos CO 2 emisiju avotus un to samazināšanas iespējas. Siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai ir izmantota Pilsētu mēra pakta izstrādātā metodika no vadlīnijām IERP ceļvedis 6. Emisiju mērvienība ir tonnas CO 2 emisiju, un tiek aprēķinātas, balstoties uz apkopotajiem enerģijas patēriņa datiem. Siltumenerģijas gadījumā emisijas tiek noteiktas, izmantojot datus par patērēto kurināmā daudzumu siltumenerģijas ražošanai (skat. 2.2.apakšnodaļā). Emisiju aprēķināšanai no patērētā kurināmā apjoma (siltumapgādes un transporta sektoriem) ir izmantots vienādojums: radītais CO 2 emisiju daudzums, tco 2 patērētais kurināmā daudzums, 1000 m 3 (vai t) kurināmā zemākais sadegšanas siltums, MWh/1000 m 3 (vai MWh/t) kurināmā emisijas faktors, tco 2/MWh. Emisijas no patērētās elektroenerģijas aprēķina pēc šāda vienādojuma: patērētais elektroenerģijas daudzums, MWh. 2.2. nodaļā sniegta informācija par izmantotajiem datiem un emisiju faktoriem katram sektoram. (1) (2) 2.2. IZEJAS DATI EMISIJU APRĒĶINAM CO 2 emisijas Liepājas pilsētai ir aprēķinātas trīs sektoriem: siltumapgādei, elektroapgādei un transporta sektoram. Zemāk ir apkopoti galvenie pieņēmumi CO 2 emisiju aprēķinam katram sektoram. 2.2.1. SILTUMAPGĀDE CO 2 emisijas no siltumapgādes sektora tika aprēķinātas, izmantojot vienādojumu (1). Emisijas no Liepājas enerģija katlu mājām aprēķinātas pēc patērētā kurināmā daudzuma, izmantojot formulu (1). Emisiju noteikšanai izmantoti IPCC standarta, kā arī Latvijā noteiktie emisiju faktori, kas uzskaitīti 2.tabulā. 2.tabula 6 http://www.pilsetumerupakts.eu/support/library_lv.html 23
Aprēķinos izmantotie izejas dati, emisijas faktori un piemērotās aprēķina formulas Izejas dati Ievadītais dabas gāzes daudzums, zemākais sadegšanas siltums dabas gāzei (9,35 MWh/1000 m 3 ) Patērētais ogļu apjoms, zemākais sadegšanas siltums oglēm (6 MWh/t) Izmantotā formula Emisijas faktors, tco2/mwh (1) 0,202 (1) 0,34 2.2.2. ELEKTROAPGĀDE Dati par patērēto elektroenerģiju daudzdzīvokļu un pašvaldības ēku sektorā, kā arī par ielu apgaismojumu iegūti no Liepājas pašvaldības. Ņemot vērā, ka Liepājā ir uzstādītas dabas gāzes koģenerācijas stacijas, dati par valsts kopējā tīklā nodoto elektroenerģiju 2006.-2012.gadā tika apkopoti no SIA Liepājas enerģija. Balstoties uz IERP vadlīnijām, CO 2 emisiju aprēķins tika veikts, piemērojot vienādojumu (5). CO 2 emisiju aprēķinam izmantotie izejas dati un emisijas faktori katram gadam attēloti 3.tabulā. CO 2 emisiju aprēķins elektroenerģijas sektorā Izejas dati Izmantotās formulas 3.tabula Emisijas faktors, tco 2/MWh Patērētais elektroenerģijas daudzums (2) 0,109 2.2.3. TRANSPORTA SEKTORS Dati transporta sektora emisiju aprēķinam ņemti no CSDD datu bāzes un Liepājas pašvaldības. Aprēķinā iekļauti tie privātā sektora transportlīdzekļi, kuri ir reģistrēti Liepājā un ir izgājuši tehnisko apskati. Dati pieejami par laika periodu no 2006. līdz 2012.gadam. 1.2.3. nodaļā sniegta papildu informācija par veiktajiem pieņēmumiem, lai noteiktu patērētās degvielas apjomus pilsētas teritorijā. Degvielas patēriņus sabiedriskā transporta vajadzībām sniedza Liepājas pašvaldība. Izejas datus un piemērotos emisijas faktorus skatīt 4.tabulā. Degvielas veids Dīzeļdegviela Benzīns Autogāze Izejas dati, emisijas faktori un aprēķina formulas transporta sektorā Izejas dati Patērētais degvielas daudzums, zemākais sadegšanas siltums dīzeļdegvielai (11,8 MWh/t) Patērētais degvielas daudzums, zemākais sadegšanas siltums benzīnam (12,21 MWh/t) Patērētais degvielas daudzums, zemākais sadegšanas siltums Izmantotā formula 4. tabula Emisijas faktors, tco 2/MWh (1) 0,267 (1) 0,249 (1) 0,225 24
CO 2 emisijas, t/gadā autogāzei (12,65 MWh/t) Elektroenerģija Elektroenerģijas patēriņš (2) 0,109 2.3. CO2 EMISIJAS LIEPĀJAS PILSĒTĀ Balstoties uz augstāk aprakstītajiem datiem un aprēķinos izmantotajiem pieņēmumiem, 28.attēlā ir dots kopējais CO 2 emisiju apjoms Liepājas pilsētā no 2006. līdz 2012.gadam. Kopš 2006.gada CO 2 emisiju apjoms ir samazinājies par 31%, un 2012.gadā tas bija 153,38 tūkst.tco 2. Sasniegtais CO 2 emisiju samazinājums ir skaidrojams ar nozīmīgu energoefektivitātes pasākumu īstenošanu katlu mājās un koģenerācijas stacijās, kā arī to pārēju uz atjaunojamiem energoresursiem. Kā jau minēts augstāk, Liepājā ir nosiltinātas arī lielākā daļa no pašvaldības ēkām, kā arī 2013.gadā ir īstenots ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projekts, kura devumu varēs novērtēt 2014.gadā. 250 000 Centralizētā siltumenerģijas ražošana Elektroenerģijas patēriņš Privātais transports Dabas gāzes patēriņš Sabiedriskais transports Pašvaldības transports 200 000 150 000 100 000 50 000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 28.attēls. CO 2 emisiju apjoms Liepājā 2006.-2012.gadā CO 2 emisiju skaitliskās vērtības ir apkopotas 5.tabulā. CO 2 emisijas Liepājā 2006.-2012.gadā 5.tabula Sektors CO2 emisijas, tco2/gadā 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 Centralizētā siltumenerģijas ražošana 109 505 87 629 74 023 68 541 75 025 63 146 59 798 Dabas gāzes patēriņš 60 019 48 001 40 952 36 122 40 462 36 716 36 457 Elektroenerģijas patēriņš 1 701 1 845 2 086 2 124 1 833 1 931 2 134 Privātais transports 50 459 57 983 59 095 55 591 47 339 46 736 47 988 Sabiedriskais transports 229 229 229 4 316 3 863 3 935 5 601 Pašvaldības transports 897 1 119 1 303 1 181 1 198 1 387 1 405 KOPĀ 222 809 196 807 177 689 167 876 169 721 153 852 153 382 25
3. LĪDZ 2020.GADAM PLĀNOTIE PASĀKUMI 3.1. VĪZIJA UN STRATĒĢISKIE MĒRĶI Liepājas pilsētas ilgtermiņa attīstības vīzija 2030.gadam 7 ir: LIEPĀJA IR RADOŠA UN AKTĪVA PILSĒTA JŪRAS KRASTĀ, KURĀ CILVĒKI STRĀDĀ UN ATPŪŠAS Liepājas attīstības virsmērķis ir stiprināt Liepājas lomu un atpazīstamību starptautiskā mērogā, piesaistot pilsētai investīcijas, tūristus, zinošus un radošus speciālistus, bet līdz 2020.gadam ir izvirzīti šādi galvenie attīstības virzieni un mērķi: Liepājnieki un viņu labklājība: Liepāja ir nacionālas nozīmes pakalpojumu centrs un pievilcīga dzīves un darba vide. Dzīves vide Liepājā: Liepājā ir saglabātas dabas vērtības un kultūrvēsturiskais mantojums, pilsētas apsaimniekošana ir ilgtspējīga. Liepājas ekonomikas attīstība: Liepājā ir attīstītas tradicionālās ražošanas nozares un vidējo pakalpojumu uzņēmumu darbība. Liepājas sasniedzamība un pilsētas atpazīstamība: Liepāja ir veicinājusi daudzveidīgu sasniedzamību Baltijas jūras reģionā. Liepājas pašvaldība, parakstot Pilsētu mēra paktu, ir apņēmusies nodrošināt pilsētas attīstību, piemērojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus principus. Ilgtspējīgai enerģētikas attīstībai Liepājā līdz 2020.gadam tiek izvirzīti šādi mērķi: 1. samazināt pilsētas radītās CO 2 emisijas par 35%, salīdzinot ar 2006.gada emisiju līmeni; 2. samazināt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās par 10% attiecībā pret 2012.gadu; 3. veicināt enerģijas patēriņa samazinājumu dzīvojamā sektorā par 5%, īstenojot informatīvos pasākumus; 4. samazināt enerģijas patēriņu enerģijas ražošanas sektorā par 5% attiecībā pret 2012.gadu. 3.2. PASĀKUMI ENERĢIJAS RAŽOŠANAS SEKTORĀ Enerģijas ražošanas sektors ir lielākais CO 2 emisiju avots Liepājā. Kopš 2006.gada saražotās enerģijas apjoms ir samazināts 1,5 reizes, lai gan enerģijas pieprasījums nav mazinājies. Neskatoties uz to, Liepājas centralizētās siltumapgādes sistēmā vēl ir vairāki nozīmīgi pasākumi, kurus var īstenot un kas ir arī iekļauti šajā dokumentā. Zemāk apkopotie pasākumi (3.2.1.-3.2.6.) atbilst Liepājas pilsētas Attīstības programmas 2014.- 2020.gadam 1.redakcijā paredzētajai rīcībpolitikai Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids (tematika Komunālā saimniecība). 3.2.1. KATLU MĀJU SLĒGŠANA UN PATĒRĒTĀJU PIEVIENOŠANA VIENOTAJĀ CENTRALIZĒTĀS SILTUMAPGĀDES TĪKLĀ Liepājas pilsētas centralizēto siltumapgādes sistēmu veido divas koģenerācijas stacijas un 15 dabas gāzes katlu mājas, kas uzstādītas pilsētas dažādās teritorijās. Vairākas no katlu mājām var tikt slēgtas un patērētāji pievienoti kopējai centralizētās siltumapgādes 7 Avots: Liepājas pilsētas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam. Sākotnējā 1.redakcija 26
CO2 emisijas, tco2/gadā sistēmai. 2014.gadā varētu tikt slēgtas divas katlu mājas Ziemupes ielā 2 un Elizabetes ielā, kuru kopējā uzstādītā jauda ir 4,51 MW, bet pieslēgtā apkures jauda 2,6 MW. Šīs katlu mājas sāka darboties 2007.gadā, tādējādi to slēgšana nesniegs CO 2 emisiju samazinājumu attiecībā pret 2006.gadu, lai gan nodrošinās divu piesārņojuma avotu likvidāciju Liepājas pilsētā. 2012.gadā tās emitēja 1107 tco 2 gadā. 3.2.2. KATLU MĀJU APVIENOŠANA UN AIZSTĀŠANA AR ŠĶELDU Katlu mājas Ģen.Baloža ielā 11b, Atmodas ielā 10b, Spīdolas ielā 3a un Turaidas ielā atrodas tuvu viena otrai un to kopējā uzstādītā jauda ir 26,64 MW, kamēr pieslēgtā ir 18,38 MW. 6.tabulā ir apkopoti šo katlu māju 2012.gada ražošanas parametri. Četru katlu māju 2012.gada rādītāji 6.tabula Nr. Adrese Dabas gāzes patēriņš, tūkst.m 3 Katlu māju rādītāji 2012.gadā Saražotais siltumenerģijas apjoms, MWh/gadā Lietderības koeficients 1 K.m. Ģen.Baloža ielā 11b 466 3 851 0,89 2 K.m. Atmodas ielā 10b 1 111 9 362 0,91 3 K.m. Spīdolas ielā 3a 914 7 701 0,91 4 K.m. Turaidas ielā 195 1 640 0,9 KOPĀ 2 686 22 554 Pēdējo četru gadu laikā saražotās siltumenerģijas apjoms ir svārstījies robežās no 21 līdz 27,8 GWh/gadā, bet pēdējo divu gadu laikā tas ir bijis līdzīgs 21-22,6 GWh. Ņemot vērā, ka siltumenerģijas ražošanā tiek izmantots fosilais kurināmais dabas gāze, 29.attēlā ir apkopotas visu četru katlu māju kopējās emitētās CO 2 emisijas. 9000 8000 7000 6000 5000 4000 3000 2000 1000 0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 29.attēls. Četru katlu māju radītās CO 2 emisijas 2006.-2012.gadā Šo četru katlu māju apvienošana vienā un aizstāšana ar atjaunojamiem energoresursiem, samazinās gan fosilā kurināmā patēriņu un CO 2 emisijas, gan arī piesārņojuma avotu skaitu pilsētā. Tehnoloģiskais risinājums varētu būt gan šķeldas efektīva izmantošana katlu mājā, aizvietojot dabas gāzes katlus, gan arī saules kolektoru un akumulācijas tvertņu uzstādīšana, kuri būtu Liepājas siltumapgādes īpašums. Ņemot vērā, ka kurināmā maiņas projekti ir viena no ES un arī Latvijas prioritātēm, finansējums projekta īstenošanai varētu tikt piesaistīts no ES fondiem 2014.-2020.gada plānošanas 27
periodā. Ir nepieciešams tehniski ekonomiskais pamatojums un biznesa plāns šo risinājumu pamatošanai. Šis pasākums sniegs 7754 tco 2 emisiju samazinājumu, salīdzinot ar bāzes gadu (2006.gadu). 3.2.3. SILTUMTRAŠU NOMAIŅA UN ZUDUMU SAMAZINĀŠANA Liela daļa no centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumtrasēm ir nomainītas un siltumenerģijas zudumi 2012.gadā Liepājā bija 16%. Neskatoties uz to, zudumi var tikt samazināti par vēl 3%, jo 15 km no kopējām siltumtrasēm nav rekonstruētas, un tās līdz 2019.gadam ir jārenovē. 20 km garumā ir plānots uzstādīt jaunas rūpnieciski izolētas siltumtrases. Svarīgi ir izvērtēt rekonstruējamo siltuma tīklu cauruļu diametru, ņemot vērā enerģijas patēriņa samazinājumu uz energoefektivitātes paaugstināšanas rēķina. 3.2.4. ENERGOEFEKTIVITĀTES PASĀKUMI KOĢENERĀCIJAS STACIJĀS UN KATLU MĀJĀS Līdz 2020.gadam Liepājas centralizētās siltumapgādes koģenerācijas stacijās un katlu mājās tiks īstenoti energopārvaldības, energoefektivitātes un optimizācijas pasākumi, lai nodrošinātu enerģijas patēriņa samazinājumu par 4-5%. Tie būs darbinieku apmācība un kvalifikācijas celšanas pasākumi, kā arī katlu māju lietderības paaugstināšanas pasākumi, kas ieviesti nepārtraukta monitoringa rezultātā. Potenciālais siltumenerģijas ietaupījums līdz 2020.gadam attiecībā pret 2012.gadu varētu būt 10-13 GWh. 3.2.5. ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE CSS Ņemot vērā, ka Liepājas centralizētās siltumapgādes sistēmā vēl ir salīdzinoši liels dabas gāzes katlu māju īpatsvars, kā arī siltumenerģijas pieprasījums nākamo gadu laikā samazināsies, jo ēkas arvien vairāk tiks siltinātas, ir nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa centralizētās siltumapgādes sistēmas koncepciju, apsverot arī dažādas alternatīvas atjaunojamo energoresursu plašākai lietošanai siltumapgādes sistēmā. Līdz 2014.gada jūnijam Latvijas normatīvajos aktos tiks iekļautas normas, kas izriet no Energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES 8 un paredz obligātu enerģijas ietaupījumu 1,5 % apjomā no gala patērētājiem piegādātās enerģijas. Ekonomikas ministrijas virzītajā Koncepcijas projektā par Energoefektivitātes direktīvas prasību pārņemšanu normatīvajos aktos 9 paredz, ka Lai nodrošinātu 1,5% mērķa sasniegšanu, atbildīgās puses 10 ik gadu ievieš energoefektivitātes pasākumus jebkurā no galapatēriņa sektoriem un panāk jaunus ietaupījumus atbilstoši tām noteiktajiem mērķiem. Atbildīgajām pusēm (uzņēmumiem) ir jāpierāda energoefektivitātes pienākuma shēmas vadošajai iestādei, ka tās ir sasniegušas atbilstošus enerģijas ietaupījumus. Atbildīgās puses katru gadu iesniedz ziņojumu, kas satur informāciju par veiktajiem pasākumiem un enerģijas ietaupījuma aprēķinus, kā arī apkopoti dati par saviem galalietotājiem un to patēriņu. Koncepcija tika izskatīta un pieņemta Ministru Kabinetā 2013.gada 26.novembrī. ES politika ilgtspējīgas enerģētikas sektorā tiek stingri virzīta enerģijas patēriņa samazināšanas, kā arī atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas virzienā, atvēlot arī šiem pasākumiem finansējumu. SIA Liepājas enerģija ir nepieciešams jau 8 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK http://eurlex.europa.eu/lexuriserv/lexuriserv.do?uri=oj:l:2012:315:0001:0056:lv:pdf 9 Avots: http://www.mk.gov.lv/doc/2005/emkonc_040613_enef.665.docx 10 Atbildīgās puses ir enerģijas sadales uzņēmumi un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi 28
šobrīd prognozēt, kādu ietekmi atstās jaunie normatīvie akti, kā arī, kāds būs tās nākotnes biznesa modelis, lai spētu ilgtermiņā nodrošināt enerģiju par konkurētspējīgu cenu. Ir nepieciešams izstrādāt energoefektivitātes pasākumu un monitoringa plānu, lai pienācīgi sagatavotos un īstenotu ES energoefektivitātes direktīvas uzstādītos uzdevumus. 3.2.6. JAUNU SILTUMENERĢIJAS PATĒRĒTĀJU PIESAISTE LIEPĀJAS CSS Liepājā vēl ir salīdzinoši liels enerģijas patērētāju skaits, kas apkures vajadzībām izmanto dabas gāzi. 2012.gadā pašvaldības, valsts, pakalpojumu un mājsaimniecības sektori kopā patērēja 10,3 milj.m 3 dabas gāzes individuālajai apkurei. Daļa no šiem patērētājiem atrodas tuvu energoavotiem un/vai siltumtrasēm, tādējādi viņu pieslēgšana Liepājas CSS ir tehniski iespējama. Ņemot vērā, ka konkurētspējīgai centralizētai siltumapgādei ir virkne priekšrocību, SIA Liepājas enerģija izstrādās un ieviesīs stratēģiju, kā katru gadu piesaistīt jaunus siltumenerģijas patērētājus Liepājas CSS. Šī pasākuma rezultātā dabas gāzes patēriņš samazināsies par 0,5% gadā no augstāk minētajiem sektoriem. 3.3. PASĀKUMI ĒKU SEKTORĀ Enerģijas patēriņa samazināšana ēkās ir viens no tiem sektoriem, kuram ir augsts potenciāls, jo, samazinot enerģijas patēriņu ēkā, samazinās arī nepieciešamās enerģijas ražošanas apjomi. Lai gan Liepājā gandrīz visas pašvaldības ēkas ir jau nosiltinātas, gan tajās, gan arī citās ēkās, ieskaitot daudzdzīvokļu dzīvojamās un rūpniecības ēkas, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņš var tikt nozīmīgi samazināts. Noteikto pasākumu kopums ēku sektorā ir izstrādāts saskaņā ar Liepājas pilsētas Attīstības programmas 2014.-2020.gadam 1.redakcijā definētajām rīcībpolitikām Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids (tematika Enerģētika un energoefektivitāte) un Liepājas perspektīvie ekonomikas virzieni un to potenciāla attīstīšana (tematika Atbalsts enerģētikas nozarei). 3.3.1. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA ATLAIDES PIEMĒROŠANA GANDRĪZ NULLES UN ZEMA ENERĢIJAS PATĒRIŅA ĒKĀM Eksistē daudzi inženiertehniskie paņēmieni, kas ļauj samazināt ēkas enerģijas patēriņu un izmantot atjaunojamos energoresursus enerģijas patēriņa segšanai. Latvijas būvnormatīvi izvirza tikai minimālas prasības pret ēku energoefektivitāti, un jaunu ēku būvniecības gadījumā nav skaidrs, kādi siltumtehniskie rādītāji jāsasniedz un kādas tehnoloģijas izmantojamas, lai Latvijā sasniegtu zema enerģijas patēriņa ēkas rādītājus 11. MK noteikumi Nr.383 par ēku energosertifikāciju (pieņemti 2013.gada 9.jūlijā) paredz, ka ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām: 1. enerģijas patēriņš apkures vajadzībām sastāda ne vairāk kā 30 kwh uz kvadrātmetru gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā; 2. kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kwh uz kvadrātmetru gadā; 11 Avots: A.Kamenders Zema enerģijas patēriņa ēkas enerģijas patēriņa modelēšana, promocijas darbs, Rīga 2011 29
3. ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras: nodrošina ne mazāk kā 75% ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā; vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu; 4. ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas. Lai veicinātu jaunu gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecību Liepājā, kā arī iedrošinātu dzīvojamo un sabiedrisko (nedzīvojamo) ēku renovāciju, kas atbilstu A un B energoefektivitātes klasēm, Liepājas pašvaldība izstrādās kārtību, kā šīm ēkām var tikt piemērotas nekustamā īpašuma nodokļu atlaides. Šī pasākuma ieviešana sniegs esošā dzīvojamā sektora enerģijas patēriņa samazinājumu par 5% līdz 2020.gadam. 3.3.2. ENERĢIJAS PATĒRIŅA SAMAZINĀŠANA PAŠVALDĪBAS UN TĀS KAPITĀLSABIEDRĪBU ĒKĀS Kā jau minēts augstāk, lielākā daļa no pašvaldības ēkām ir siltinātas, kā arī pašvaldības un tās kapitālsabiedrību ēkās tiek veikts enerģijas patēriņa monitorings. Šī ieviestā prakse ir jāturpina un nepieciešamības gadījumā atbildīgajiem ēku tehniskajiem darbiniekiem ir jāorganizē apmācības par iespējām turpināt samazināt siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu, regulēt temperatūru un citus parametrus, kā arī plānot turpmākās investīcijas, piemēram vadības blokiem un ventilācijas sistēmām. Enerģijas patēriņa samazināšanai var tikt piemēroti dažādi instrumenti, tai skaitā zaļais publiskais iepirkums (skat. vairāk 3.7.nodaļu). Šī pasākumu kopa var sniegt enerģijas patēriņa samazinājumu vismaz par 1% gadā pašvaldības ēkās. 3.3.3. GANDRĪZ NULLES ENERĢIJAS PATĒRIŅA DEMONSTRĀCIJAS ĒKAS Šobrīd vēl valda aizspriedumi, ka gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas izbūve ir vairākas reizes dārgāka nekā tradicionālas ēkas izbūve. Ņemot vērā ilgtermiņa ēkas enerģijas izmaksas un piesaistot līdzfinansējumu, kas ar katru gadu palielinās, ieguldītās sākotnējās izmaksas atmaksājas. Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldības iestādes ir tās organizācijas, kas var rādīt labo piemēru pārējai sabiedrībai, Liepājas pašvaldība, plānojot jebkuras jaunas ēkas izbūvi, izvērtēs tās celtniecību kā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku, kā arī plānojot esošo ēku renovāciju, izvērtēs to renovāciju atbilstoši gandrīz nulles enerģijas patēriņa, A vai B energoefektivitātes klasei. Šī pasākuma ieviešanā ir jāpiemēro arī zaļā publiskā iepirkuma kritēriji. 3.3.4. ĒKU INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS IZSTRĀDE Lai gan pašvaldībai nav instrumentu, ar kuriem tā varētu tieši ietekmēt enerģijas patēriņu dzīvojamo ēku sektorā, tomēr Liepājas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar namu apsaimniekotājiem, energoservisa kompānijām (ESKO), kā arī finanšu institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm var meklēt risinājumus, kā kopīgi veicināt un panākt ēku renovāciju un enerģijas patēriņa samazinājumu visā pilsētā. Pašvaldība var uzņemties galveno lomu sadarbības veicināšanā un ieinteresēto pušu apvienošanā, lai izstrādātu Ēku infrastruktūras attīstības ilgtermiņa stratēģiju. 3.4. IELU APGAISMOJUMA SISTĒMAS MONITORINGS UN KORIĢĒJOŠĀS DARBĪBAS 30
Pēdējo gadu laikā ielu apgaismojuma sistēma Liepājā ir gandrīz pilnībā nomainīta uz energoefektīvu. Tomēr, lai novērtētu uzstādītās sistēmas rezultātus, elektroenerģijas patēriņa samazinājumu un/vai pieaugumu, ir jāievieš ielu apgaismojuma monitorings. Galvenie parametri, kas ir jānosaka, ir elektroenerģijas patēriņš ielu apgaismojumu, kā arī gaismekļu darbināšanas ilgums. Pēc datu apkopošanas ir jānodrošina datu analīze, kā arī nepieciešamības gadījumā ir jāparedz koriģējošas darbības. Šis pasākums atbilst Liepājas pilsētas Attīstības programmas 2014.-2020.gadam 1.redakcijā paredzētajai rīcībpolitikai Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids. 3.5. SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS KAMPAŅAS Lai veicinātu siltumenerģijas patēriņa samazinājumu dzīvojamā sektorā, viena no iespējām ir sabiedrību nodrošināt ar kvalitatīvu un motivējošu informāciju par enerģijas patēriņa samazināšanas iespējām, ieguvumiem, iespējām piesaistīt trešās puses finansējumu un/vai līdzfinansējumu un arī par visa procesa gaitu. Lai gan ēku renovācija šobrīd noris salīdzinoši raiti, vēl joprojām daļa no sabiedrības neizprot ēku renovācijas sniegtās priekšrocības, kā arī dažādu faktoru, kā piemēram, siltināšanas kvalitātes ietekmi uz enerģijas patēriņa samazinājumu. Tādējādi ir nepieciešams organizēt aktīvas informācijas kampaņas gan par ēku renovācijas iespējām, gan arī par citām iespējām, kā samazināt gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas patēriņu. Ieviešot vismaz vienu no tālāk minētajiem pasākumiem, Liepājas pilsētas pašvaldība var panākt 2% samazinājumu no kopējā siltumenerģijas patēriņa daudzdzīvokļu ēkās. Vairāku pasākumu ieviešana sniegs papildu CO 2 emisiju samazinājumu. Šī pasākuma ieviešana saskan ar Liepājas pilsētas Attīstības programmas 2014.- 2020.gadam 1.redakcijā iestrādāto rīcībpolitiku Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids (tematika Vides komunikācija un 'zaļa' dzīvesveida popularizēšana). Būtisku lomu varētu spēlēt ēku energopārvaldnieku tīklojums, kas apvienotu iedzīvotājus un pašvaldības darbiniekus, kuriem rūp enerģijas patēriņa samazinājums. Viņus varētu apvienot Liepājas pašvaldība vai SIA Liepājas enerģija, apmācot un dāvinot, piemēram, planšetdatorus, par to pretī saņemot pozitīvus signālus par ēkas patēriņa analīzi un tai sekojošu enerģijas patēriņa samazinājumu. Informācijas izvietošana uz enerģijas patēriņa rēķiniem Brīdis starp enerģijas (siltumenerģijas vai elektroenerģijas) rēķinu saņemšanu un to apmaksu ir tas laiks, kad iedzīvotāji aizdomājas par enerģijas patēriņu, it īpaši izmaksām, kas ar to saistītas. Tieši šī iemesla dēļ informācijas izvietošana par energoefektivitātes pasākumiem uz rēķina ir ļoti svarīga. Uz komunālo maksājumu rēķina ir iespējams izvietot informāciju, kurā būtu parādīts, cik šobrīd mājsaimniecība maksā par apkuri un cik tā varētu maksāt, ja ēka būtu siltināta. Uz rēķina jāraksta arī praktiski padomi, kas ļauj samazināt, piemēram, elektroenerģijas patēriņu. Var norādīt informāciju, kādu izmaksu un enerģijas patēriņa samazinājumu var iegūt, ja nomaina iekštelpu apgaismojumu uz KLS vai LED spuldzēm, kāpņu telpās uzstāda apgaismojumu ar sensoriem. Iedzīvotājus var arī informēt, kā atpazīt energoefektīvas iekārtas (energomarķējums), kā atšķirt kvalitatīvu produktu, lai neiegādātos slikta ražojuma spuldzes vai iekārtas. Pašvaldība sadarbībā ar ēku namsaimniekiem var atrast labāko risinājumu par minimālās informācijas iekļaušanu ikmēneša rēķinā. Sacensības un konkursi enerģijas lietotājiem Energotaupības pasākumu ieviešana ir saistīta ar uzvedības maiņu, bet ne vienmēr mainīt uzvedību un ierastos paradumus ir vienkārši. Viens no veidiem, kā palīdzēt 31
iedzīvotājiem mainīt esošos paradumus, ir veidot sacensības. Lai piedalītos sacensībās, māju iedzīvotāji izveido energokomandas, kuras sacenšas par vērtīgām balvām. Sacensību ietvaros iedzīvotāji ne tikai sacenšas par labākās komandas statusu, bet arī iegūst jaunu informāciju par veidiem, kā iespējams mainīt savu uzvedību, lai panāktu enerģijas patēriņa samazinājumu. Vidēji ar šī pasākuma palīdzību var samazināt 15-20% no esošā elektroenerģijas patēriņa. Reālais samazinājums ir atkarīgs no tā, kāda ir iedzīvotāju motivācija un balva uzvarētājiem. Ja sacensībās piedalās visa daudzdzīvokļu ēka, tad rezultāti var būt vēl labāki, jo tad var kopīgi optimizēt apkures sistēmu. Galvenais vērtēšanas kritērijs sacensību ietvaros pēc iespējas lielāks enerģijas patēriņa samazinājums attiecībā pret atsauces patēriņa datiem komandas mājsaimniecībās. Līdz šim jau interneta vietnē www.energokomandas.lv ir izstrādāts speciāls instruments un materiālu kopums šādu sacensību rīkošanai, kā arī ir aprakstīta pieredze un iegūtie rezultāti no šādu sacensību rīkošanas Latvijā un citviet ES. Enerģijas dienu rīkošana Būtisks aspekts iedzīvotāju un pārējās sabiedrības motivēšanā un informācijas sniegšanā ir regulāru informatīvo dienu/pasākumu/semināru rīkošana. Šādus pasākumus varētu rīkot regulāri Liepājā vismaz reizi gadā. Tur iedzīvotājiem būtu iespējams sanākt kopā un risināt dažādus ēku energoefektivitātes jautājumus. Tāpat šo pasākumu laikā varētu rīkot ekskursijas uz ēkām, kur jau ir īstenoti ēku renovācijas projekti. Iedzīvotājiem būtu iespējams gan apskatīt ēku, gan uzzināt ēku iedzīvotāju viedokli par ieguvumiem, kā arī problēmām, ar kurām saskārušies ēku renovācijas projektu īstenošanas laikā. Enerģijas dienas pasākumi var tikt arī rīkoti, lai veicinātu veselīgu un videi draudzīgu pārvietošanos pilsētā, kā arī rosinātu gan bērnu, gan skolnieku iesaistīšanos un zināšanu nodošanu. Enerģijas dienas pasākumi var tikt mērķēti arī uz citām sabiedrības grupām, piemēram, tirdzniecības centriem, rūpniecības uzņēmumiem utt. Stimulu noteikšana Jau šobrīd Liepājā tiek izmantoti vairāki stimuli, kas veicina iedzīvotājus pievērst plašāku uzmanību ēku renovācijas pasākumiem. Tomēr pastāv vēl arī citas iespējas, tādējādi pašvaldības uzdevums ir izvērtēt, kuri stimuli, informācijas kampaņas un pašvaldības atbalsts Liepājā līdz šim ir devis vislielāko ieguvumu, kā arī strādā vislabāk. Nākamais solis būtu noskaidrot, kas iedzīvotājus uzrunā visvairāk un tieši kāds pašvaldības atbalsts ir vajadzīgs, lai uzlabotu gan ēku energoefektivitāti (veiktu daudzdzīvokļu ēku renovāciju un siltināšanu), gan palīdzētu mainīt pārvietošanās ieradumus uz videi draudzīgākiem, gan turpināt samazināt CO 2 emisijas pilsētā. 3.6. PASĀKUMI TRANSPORTA SEKTORĀ Zemāk apkopotie pasākumi transporta sektorā (3.6.1.-3.6.5.) atbilst Liepājas pilsētas Attīstības programmas 2014.-2020.gadam 1.redakcijā paredzētajai rīcībpolitikai Videi draudzīga pilsētas saimniekošana un dzīvesveids (tematika Ērta, droša un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā). 3.6.1. PILSĒTAS MOBILITĀTES PLĀNA IZSTRĀDE Pārvietošanās ir ļoti svarīga visām sabiedrības grupām. Spēt ātrā un ērtā veidā nokļūt galamērķī vēlas ikkatrs, tomēr mūsdienās tikpat svarīga ir arī videi draudzīga pārvietošanās. Veidojot mobilitātes plānu, pašvaldībai ir jānosaka, kuri iespējamie risinājumi ir visvairāk piemēroti tās sabiedrībai, un tie jāiekļauj plānā. Risinājumiem būtu jāietver 32
īstermiņa, vidējas prioritātes un ilgtermiņa pasākumi transporta sektorā. Plānā būtu jāiekļauj vismaz šādi aspekti: 1. Jāveic esošās situācijas analīze, jāietver informācija par transporta kustību un ceļu stāvokli. 2. Jāizstrādā transporta attīstības alternatīvas (vēlams vismaz trīs). 3. Jānosaka efektīvākie pārvietošanās veidi pilsētā, uzmanību pievēršot arī tūristu pārvietošanās paradumiem un iespējām. 4. Īpaša uzmanība jāpievērš nulles emisiju transportam. Piemēram, blīvāk apdzīvotās zonās jāveicina velotransporta attīstība un jāidentificē, kāda ir nepieciešamā infrastruktūra, lai nodrošinātu iespēju droši un ērti pārvietoties ar velotransportu. Velotransporta gadījumā ir jānodrošina ērtas un drošas velotransporta novietnes publisko, pašvaldības un terciāro ēku tuvumā. Mobilitātes plānā jāiekļauj sadaļas par velotransporta attīstību, sabiedriskā transporta optimizēšanu, jāmeklē pēc iespējas labāki risinājumi bērnu nokļūšanai izglītības iestādēs. Mobilitātes plāna izstrāde nedos CO 2 emisiju samazinājumu, lai gan iespējams, ka, izvērtējot esošo situāciju, var nekavējoties atrast sistēmas vājos punktus un tajos samazināt patēriņu. 3.6.2. SABIEDRISKĀ TRANSPORTA MARŠRUTU OPTIMIZĀCIJA Liepājā ir plaša sabiedriskā transporta pārvades sistēma, kas aptver lielāko daļu pilsētas. Sabiedriskajam transportam ir svarīga loma pilsētas dzīvē. Tā plašāka izmantošana nodrošina mazāku gaisa piesārņojumu, troksni un arī ietekmi uz vidi, jo iedzīvotāji un pilsētas viesi tādējādi var mazāk izmantot savu privāto transportu. Tajā pat laikā sabiedriskajai transporta sistēmai ir jāatbilst sabiedrības mobilitātes prasībām. Pēdējo gadu laikā Liepājā tiek pagarinātas tramvaja līnijas, lai šis pakalpojums tiktu piedāvāts arvien vairāk iedzīvotājiem. Lai piesaistītu arvien vairāk iedzīvotāju, kas pārvietošanās vajadzībām galvenokārt izmanto savas automašīnas, Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūrai Liepājas sabiedriskais transports ir jāturpina meklēt optimālākie sabiedriskā transporta maršruti, kā arī laika grafiki un citas priekšrocības, ko piedāvā šis pārvietošanās veids. Lai šo pasākumu īstenotu, ir nepieciešams izvēlēties atbilstošākās izpētes metodes un nodrošināt speciālistu kvalifikācijas celšanu, jo, pieaugot CO 2 emisiju apjomam transporta sektorā, gan Eiropā, gan pasaulē tiek meklēti un izdomāti jauni risinājumi, kurus var piemērot arī Liepājā. Iespējamais CO 2 emisiju samazinājums, īstenojot šo pasākumu, varētu būt 0,5-2% gadā no sabiedriskā transporta enerģijas patēriņa. 3.6.3. TRANSPORTA PLŪSMAS OPTIMIZĀCIJA AR LUKSOFORU PALĪDZĪBU Vēl viens no risinājumiem, kā samazināt mašīnu un citu līdzekļu radītās CO 2 emisijas pilsētā, ir veikt luksoforu optimizāciju. Pastāv dažādi risinājumi, kā pilsētā var optimizēt transporta plūsmu, no kuriem daži jau tiek izmantoti, piemēram, luksofori ar sensoriem. Atbildīgā institūcija SIA Komunālā pārvalde var izsvērt šādu un vēl citu pasākumu īstenošanu: 1. satiksmes organizācija ar labā pagrieziena bultas uzstādīšanu luksoforos tur, kur tas ir tehniski iespējams; 33
2. darbības izvērtējums par luksoforiem ar sensoriem un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī nepieciešamajām izmaiņām, jo daļa autobraucēju nav informēti par luksofora lietošanas iespējām un tā priekšrocībām 12 ; 3. luksoforu darbināšanas laika izvērtējums (naktīs). Iespējamais CO 2 emisiju samazinājums, īstenojot šo pasākumu, varētu būt 0,5% no kopējā transporta enerģijas patēriņa. 3.6.4. ELEKTROTRANSPORTA PILOTPROJEKTS LIEPĀJAS PAŠVALDĪBĀ 2012.gadā trešais lielākais degvielas patērētājs starp visām pašvaldības iestādēm bija pašvaldības policija. Tās rīcībā ir 20 automašīnas, sakaru līdzekļu vienības, speciālie un citi līdzekļi 13. Kopš 2007.gada degvielas patēriņš ir samazinājies un 2012.gadā tas bija gandrīz 40 tūkstoši litri (376 MWh/gadā). Degvielas patēriņš atkarībā no izmantotā degvielas veida ir dots 30.attēlā. 30.attēls. Četru katlu māju radītās CO 2 emisijas 2006.-2012.gadā Lai samazinātu CO 2 emisijas no transporta sektora, Eiropā notiek intensīva elektrotransporta attīstība un īstenota virkne pilotprojektu, lai identificētu šī risinājuma priekšrocības un trūkumus. Virzību alternatīvo risinājumu virzienā paredz arī Eiropas Komisijas priekšlikums par jaunas direktīvas par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 14, kas nosaka, ka katrā valstī būs jāuzstāda noteikts skaits ar elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem. Eiropas Komisijas priekšlikums paredz Latvijā uzstādīt 17 tūkstošus uzlādes staciju, no kuriem 2 tūkstošiem būtu jābūt publiski pieejamiem. Ņemot vērā policijas publisko tēlu, redzamību un darbu sabiedrības labā, pašvaldības policija varētu būt tā pirmā pašvaldības iestāde Liepājā, kuras esošie transportlīdzekļi tiek nomainīti uz videi draudzīgām elektriskajām automašīnām. Tas būtu arī labs piemērs pārējai sabiedrības daļai par šī transportlīdzekļa priekšrocībām nodrošināt CO 2 emisiju samazinājumu. Šim pasākumam noteikti ir un būs iespējams piesaistīt līdzfinansējumu, bet pirms tā īstenošanas ir nepieciešams veikt izpēti gan par nepieciešamajiem un tirgū pieejamiem 12 Avots: http://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/nepareizi-izmanto-luksoforus-ar-sensoriem-99249 13 Avots: http://www.pp.liepaja.lv/ 14 Avots: http://eur-lex.europa.eu/lexuriserv/lexuriserv.do?uri=com:2013:0018:fin:lv:pdf 34