Nr.1 (259) 2016. gada 10. janvāris LŪGŠANU NEDĒĻA PAR KRISTIEŠU VIENOTĪBU No 18. līdz 25. janvārim lūdzamies par kristiešu vienotību kopā ar daudziem brāļiem un māsām Jēzū Kristū. Ceturtdien 21. janvārī plkst. 19 sanāksim katedrālē uz ekumēnisku dievkalpojumu bīskapu vadībā. Lai visi ir vienoti tā, ka pasaule ticētu (sal. Jņ 17, 21). Ar šiem vārdiem pirms savām ciešanām un krusta nāves, lai sapulcinātu izklīdinātos Dieva bērnus (Jņ 11, 52), Jēzus lūdzās par saviem sekotājiem un visiem tiem, kuri katrā laikā un vietā viņam ticētu. Viņš lūdzās tātad pat par mūsdienu kristiešiem. Viņš lūdza žēlsirdīgo Tēvu, lai tie būtu vienoti, apvienoti tādā veidā, kas pārsniedz katru saprašanu: Kā Tu, Tēvs, manī un es Tevī, lai arī viņi būtu vienoti mūsos (Jņ 17, 21). Vienotība, kuru Jēzus lūdz saviem mācekļiem, vispirms ir kopība ar Dievu. Tā ir eksistenciāla un ne tikai emocionāla kopība: Kā tu esi manī un es tevī. No šīs noslēpumainās dzīves kopības ar Dievu, pateicoties kurai kļūstam par līdzdalībniekiem viņa dabā, izriet vienotība kristiešu starpā. Vienotība konkrēti izpauž kvalitāti un noturību mūsu ticībai uz vienu Dievu un Pestītāju. Tāpēc Vatikāna II koncils zīmīgi saka: Bez iekšējas mainīšanās nevar pastāvēt vārda cienīgs ekumēnisms (UR, n.7). Tāpēc lūgšana un dzīves svētums ir kā visas ekumēniskās kustības dvēsele (UR, n.8). Jēzus vārdi mūs nostāda ekumēnisko jautājumu centrā, norādot pamatpieeju. Tie norāda uz to, ka jāatjauno vienotība kristiešu saimē pilnīgā un saskaņotā veidā, lai Baznīca spētu veikt savu sūtību vēstīt visām tautām par Pestītāju Jēzu Kristu. Lūgšana ir svarīga vienotības veidošanai. Pats Kungs Jēzus vērsās pie Tēva, lai lūgtu uzturēt savus mācekļus viņa vārdā (sal. Jn 17, 11), Turpinājums 3. lpp. Caritas pasākums trūcīgajiem 26.decembrī
- 2 - Nr. 1 (259) 2016. gada 10. janvāris DIEVKALPOJUMI RĪGAS SV. JĒKABA KATEDRĀLĒ Svētdiena, 10. janvāris 3. svētdiena pēc Ziemassvētkiem. Kunga Kristīšana. Svētki 8.00 Svētā Mise. Svētais Dievs 9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas skolas telpās 11.00 Galvenā Svētā Mise 13.15 Svētdienas skola Svētdienas skolas telpās 15.00 Svētā Mise (bērniem) Šonštates Dievmātes lūgšanu kopienas nodomā 18.00 Vesperes 18.30 Svētā Mise par Bicānu, Kraģu dzimtas mirušajiem, Ervīna Kraģa miršanas gadadienu un Kraģu, Arklu ģimeņu pateicība par pagātnes gadiem un svētību nākotnes gadiem Pirmdiena, 11. janvāris Uzsākas parastais liturģiskais laiks 8.00 Svētā Mise par Broņislavu Giluču Otrdiena, 12. janvāris 8.00 Svētā Mise par + Ignatoviču Konstantīnu un par Ignatoviču un Teivānu dzimtu mirušajiem 15.30-17.30 Grēksūdzes 19.00 Vīru tikšanās Svētd. skolas telpās 19.00 Svētā Mise Onkoloģijas centrā Trešdiena, 13. janvāris 8.00 Svētā Mise par +Jāzepu Ceturtdiena, 14. janvāris 8.00 Svētā Mise par +Eleonoru Auziņu 18.00 Adorācija 19.00 Svētā Mise (jauniešiem) par Kristu Volkovu. Piedalās katedrāles slavēšanas grupa Ex Animo. Slavēšana Piektdiena, 15. janvāris 8.00 Svētā Mise par +Alfrēdu Simanoviču 11.00 Svētā Mise Aglonas Dievmātes godam Sestdiena, 16. janvāris 8.00 Svētā Mise par +Paulīnu, +Jevgēniju Zujāniem un +Annu Urgadņikovu 13.00 Svētā Mise mariāņu nodomā 18.00 Svētā Mise Dziedināšanas dievkalpojums Svētdiena, 17. janvāris Parastā liturģiskā laikposma 2. svētdiena 8.00 Svētā Mise. Svētais Dievs 9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas skolas telpās 11.00 Galvenā Svētā Mise 13.15 Svētdienas skola Svētdienas skolas telpās 15.00 Svētā Mise (bērniem) par +Jāni Garoli 18.00 Vesperes 18.30 Svētā Mise par +priesteri Antonu Smelteru No 18. līdz 25. janvārim - lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Var saņemt pilnas atlaidas tie, kuri piedalīsies lūgšanās visu nedēļu Pirmdiena, 18. janvāris 8.00 Svētā Mise par slimo mazdēlu Jāni Otrdiena, 19. janvāris 8.00 Svētā Mise par Emīlu Grosbergu 15.30-17.30 Grēksūdzes 18.00 Svētā Mise adorācijas kapelā par labdariem
18.30 Saderināto un iemīlējušos tikšanās Svētdienas skolas telpās 19.00 Vīru tikšanās Svētdienas skolas telpās Trešdiena, 20. janvāris 8.00 Svētā Mise par Ivara un Andra Kevišu veselību Ceturtdiena, 21. janvāris Svētā Agnese, jaunava un mocekle. Piemiņas diena 8.00 Svētā Mise par Pēteri Bērziņu 19.00 Ekumēniskais dievkalpojums Piektdiena, 22. janvāris 8.00 Svētā Mise par Kušneru dzimtas mirušajiem Sestdiena, 23. janvāris 8.00 Svētā Mise par +Staņislavu Bartuševiču, +Jāni Gailīti, +Antonu Čaču Svētdiena, 24. janvāris Parastā liturģiskā laikposma 3. svētdiena. Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību noslēgums 8.00 Svētā Mise. Svētais Dievs 9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas skolas telpās 11.00 Galvenā Svētā Mise 15.00 Svētā Mise (bērniem) par Valentīnu Putāni. Kristības un Pirmā Svētā Komūnija 18.00 Vesperes 18.30 Svētā Mise par Teklas veselību un par Edgara raksturu Nr. 1 (259) 2016. gada 10. janvāris - 3 - LŪGŠANU NEDĒĻA PAR KRISTIEŠU VIENOTĪBU Turpinājums no 1.lpp. lai tos konsekrētu patiesībā (sal. Jn 17, 19), lai liktu tajos to pašu mīlestību, kāda ir Tēvam uz Dēlu. Pēdējos gados kristiešu vidū Latvijā ir nostiprinājies kopības un solidaritātes gars. Pārdomas par mūsu kopīgo kristību nostiprinājušas apziņu par kopīgām saiknēm, kas pastāv kristiešu vidū, un pienākumu pārvarēt atlikušās atšķirības ar mērķi sasniegt pilnīgu vienotību ticībā. Par to liecina tieši Latvijā sagatavotās pārdomas šī gada ekumēnisko lūgšanu nedēļai. No savas puses katoliskā Baznīca uzsākusi tiešu dialogu ar visām pārējām Baznīcām un baznīcu kopienām Austrumos un Rietumos. Attīstījušies kontakti, jaunas attiecības, daudzlīmeņu dialogi un sadarbības veidi. Veicināta kopīga lūgšana. Kristiešu attiecības mūsu zemē ļāvušas vairāk iepazīt vienam otru, pakāpeniski mazinājušas no pagātnes pasīvi iemantotos aizspriedumus un kļūdīgus uzskatus. Teoloģiskais dialogs vairāk vispārējā līmenī noteicis skaidrāk arī īstas atšķirības, reizē izvirzījis kopīgu platformu jautājumos, kuri agrāk izraisīja asu polemiku (ordinētā kalpošana, Euharistija, autoritāte Baznīcā). Šis process nevar apstāties pusceļā. Jāturpina iesāktais, lai sasniegtu pilnīgu vienošanos, balstoties Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles garīdznieku kontakttālruņi Sv. Jēkaba katedrāle: Pr. Renārs Birkovs, vikārs: tālr. 67326419 mob. 28688843 Pr. Pauls Kļaviņš, administrators: Diak. Gunārs Konstantinovs: tālr. 67224314, mob. 27001445 tālr. 67326419, mob. 29654800
- 4 - Nr. 1 (259) 2016. gada 10. janvāris uz Svētajiem Rakstiem un Baznīcas lielo Tradīciju. Tas pieprasa katra cilvēka līdzdalību, atbilstoši savai lomai Baznīcas dzīvē. Kristieši ir aicināti uz pilnīgu vienotību. Mēs nevaram apmierināties ar pašreizējo īsto, bet daļējo vienotību. Kristiešu priekšā uzstādīts šis ideāls pilnīga vienotība ticībā, savstarpējā dzīvē un Baznīcas struktūru organiskā izpausmē. Mums uz to jādodas ikdienas svētā Gara vadībā. Lūgsimies lai ekumēnisma pasākumi šajā laikā aizvien vairāk satuvina kristiešus evaņģēliskās misijas labā. JKV SVĒTĀ JĒKABA KATED- RĀLES BIBLIOTĒKAI 25 1991. gada janvāri atceramies ne tikai ar barikāžu laiku, kurā katedrālieši bija aktīvi iesaistījušies, bet šajā mēnesī sāka darbību arī Sv. Jēkaba katedrāles draudzes bibliotēka. Šodien, kad mums ir pieejams daudzveidīgs garīga satura grāmatu klāsts, arī periodika, grūti aptvert, ka, sākoties Atmodai, to nebija vispār. Te liels nopelns tēvam Antonam Smelteram, ar kura gādību gan viņa paša bibliotēkas, gan kā trimdas latviešu dāvinā- jums ārzemēs iznākušās grāmatas un periodika bija atsūtītas uz kūriju un sākotnēji, sapakotas kastēs, atradās pie bīskapa J. Cakula. 1989. gada nogalē sākās grāmatu atlase un sagatave (zīmogošana, reģistrācija utt.) bibliotēkai. Cilvēkam, padomju sistēmā dzimušam un augušam, tas bija pamatīgs šoka moments, ieraugot, turot rokās un iepazīstoties ar līdz šim nepieejamām kristīgo dārgumu pērlēm. Var teikt, atvērās durvis uz neiepazītu, brīnumainu pasauli. Tur bija arī daiļdarbu autori, kas līdz šim bija aizliegti, piemēram, Zenta Mauriņa, Konstantīns Raudive un daudzi citi, un kur tad vēl bagātīgā literatūra latgaliešu valodā, par kuras esamību vispār nebija nekādas nojausmas. Šo 25 gadu laikā ir mainījušies ne tikai lasītāji, izaugusi jauna paaudze, kurai garīgās literatūras pieejamība šķiet pašsaprotama lieta. Mainījusies bibliotēkas atrašanās vieta. Sākumā tā līdz ar svētdienas skolu atradās katedrāles paspārnē, kas vēlāk tika atdotas luterāņu konsistorijai, bet nu jau kopš 90. gadu beigām kardināla Juliāna Vaivoda svētdienas skolas telpās. Zīmīgi, ka šeit 1.stāvā, kur patlaban atrodas bibliotēka, pirms tam bija jurista kantoris, kur tika parakstīts vēsturiskais līgums par starptautiskas svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai. Daudz bibliotēkas labiekārtošanā tika paveikts tēva A. Smeltera laikā - līdz ar remontu notika telpu paplašinājums, te tagad svētdienās pulcējas katedrāles Sv. Faustīnes vārdā nosauktā lūgšanu kopiena. Atskatoties uz aizvadītiem gadiem, jā-
Nr. 1 (259) 2016. gada 10. janvāris - 5 - saka paldies Dievam un mūsu katedrāles garīgajai vadībai, ka bibliotēka joprojām var pastāvēt. Interesanti, ka mūsu tagadējais administrators pr. Pauls Kļaviņš ir arī viens no pirmajiem lasītājiem, kurš pierakstījās 1991. g., būdams vēl seminārists. Lasītāju vidū ir bijis pr. J. Budkāns, tagadējais Skaistkalnes paulīniešu tēvs J.Vīlaks, u.c. Īpaši starp bibliotēkas apmeklētājiem jāmin rakstnieki un dzejnieki - Astrīda Beināre, Eva Dortāne, Andris Folkmanis, kā arī nu jau mūžībā aizgājušie P. Jurcinš, A.Vējāns, J. Zariņš un daudzi citi autori, kas bibliotēkai dāvinājuši arī savas grāmatas. 25 bibliotēkas pastāvēšanas gados daudzi simti lasītāju ar grāmatu starpniecību ir bagātinājuši savu garīgo pasauli, meklējuši un atraduši atbildes uz svarīgiem dzīves jautājumiem. Ir daži,,dižlasītāji, kuri joprojām ierindā, šo gadu laikā regulāri apmeklējot bibliotēku. Kā viena no čaklākajām lasītājam jāmin Monika Caune. Viņas izlasīto grāmatu kontā grāmatu skaits ir tuvu tūkstotim. Daudzi lasītāji ir arī bibliotēkai dāvinājuši savas vai arī mūžībā aizgājušo tuvinieku grāmatas, tā ka fonds šo gadu laikā ir pieaudzis. Protams, ir arī parādnieki. Cenšos atgādināt, piezvanot vai sūtot īsziņas. Bibliotēkas pakalpojumi šobrīd ir bezmaksas, bet jāatceras, ka paņemtās grāmatas savlaicīgi jāatdod. Ja nu to nekādi nav iespējams izdarīt bibliotēkas darba laikā, var atstāt atnestās grāmatas katedrāles dežurantei, klāt pievienojot lasītāja vārdu un uzvārdu. Mīļie bibliotēkas lasītāji un apmeklētāji, lai mūsu sadarbība un sadraudzība turpinās arī nākamajā Kunga Žēlsirdības gadā! Bibliotekāre Helēna Žigo PIEDZĪVOT DIEVA ŽĒLSIRDĪBU (3) Jēdzienam žēlsirdība Vecajā Derībā ir gara un bagāta vēsture. Pie tā jāgriežas, lai skaidrāk izpaustos Kristus atklātā žēlsirdība. Atklājot šo žēlsirdību caur saviem darbiem un savu mācību, Kristus uzrunāja cilvēkus, kuri ne tikai zināja žēlsirdības jēdzienu, bet kuri, kā Dieva Tauta Vecajā Derībā, no savas garās vēstures guva īpašu pieredzi par Dieva žēlsirdību. Šī pieredze bija gan sociāla un kopīga, gan individuāla un iekšēja. Izraēls bija tauta, kas noslēdza derību ar Dievu, derību, kuru tā daudzkārt lauza. Katrreiz, kad Izraēlis sāka apzināties savu neuzticību un viņiem netrūka praviešu un citu, kas uzmudināja šo apziņu tas griezās pie žēlsirdības. Šajā ziņā Vecās Derības grāmatas sniedz mums ļoti daudz piemērus, piemēram, Tiesnešu vēstures sākumā (sal. Ties 3:7 9), Salomona lūgšana Tempļa iestādīšanā (sal. 1 Ķēn 8:22 53), pravieša Mihas darbs (sal. Mih 7:18 20), Isaja mierinošās garantijas (sal. Is 1:18; 51:4 16), ebreju saucieni trimdā (sal. Bar 2:11 3, 8) un derības atjaunošana pēc atgriešanās no trimdas (sal. Neh 9 nod.). Zīmīgi, ka savā sludināšanā pravieši saista žēlsirdību, uz kuru tie bieži atsaucās cilvēku grēku dēļ, ar spēcīgu mīlestības tēlu no Dieva puses. Kungs mīl Izraēli ar īpašas izvēles mīlestību, tāpat kā mīl līgavainis (sal. e.g. Os 2:21 25, 15; Is 54:6 8). Tāpēc viņš piedod tās grēkus un pat neuzticības un nodevības. Kad viņš
- 6 - Nr. 1 (259) 2016. gada 10. janvāris atrod nožēlu un patiesu atgriešanos, viņš atgriež savu tautu pie žēlastības (sal. Jer 31:20; Ez 39:25 29). Praviešu sludināšanā žēlsirdība apzīmē īpašu mīlestību spēku, kas gūst pārsvaru pār izvēlētās tautas grēku un neuzticību. Fiziskais un morālais ļaunums, t.i. grēks, liek griezties pie Kunga un meklēt viņa žēlsirdību. Šādi Dāvids griežas pie Viņa, apzinoties savas vainas nopietnību (sal. 2 Sam 11; 12; 24:10); Ījabs pēc sacelšanās griežas pie viņa savās likstās; tāpat dara Estere, zinot nāves draudus savai tautai (Est 4:17-19). Vecajā Derībā atrodam vēl citus piemērus (sal., piem., Neh 9:30 32; Tob 3:2 3, 11 12; 8:16 17; 1 Mak 4:24). Šīs daudzpusīgās gan kopienas, gan personīgās pārliecības pamatā ir izvēlētās tautas pamatpieredze izceļošanā no Ēģiptes verdzības: Dievs redzēja postu savā tautā, kas bija nokļuvusi verdzībā, dzirdēja viņu saucienus, zināja viņu ciešanas un nolēma tos atbrīvot (sal. Izc 3:7-8). Šajā Kunga pestīšanas aktā pravietis Isajs uztvēra viņa mīlestību un līdzjūtību (sal. Is 63:9). Tieši uz šī pamata tauta un katrs tās loceklis balstījās pārliecībā par Dieva žēlsirdību, kuru var piesaukt katrreiz, kad uznāk traģēdija. Bez tam nav jāaizmirst, ka arī grēks veido cilvēka bēdas, postu. Vecajā Derībā tauta piedzīvoja šo postu no tā laika, kad viņi izveidoja zelta teļu. Pats Dievs, pārvarot šo derības laušanu, svinīgi paziņo ja Mozum, ka viņš ir žēlsirdīgs un pacietīgs Dievs, lēns dusmās, bagāts mīlestībā un uzticībā (Izc 34:6). Šajā atklāsmē izvēlētā tauta un katrs tās loceklis katrreiz pēc grēka atradīs spēku un motīvu griezties pie Dieva, Viņam atgādinot to, ko viņš par sevi bija at- klājis (sal. Sk 14:18; 2 Hr 30:9; Neh 9:17; Ps 86 (85); Gudr 15:1; Sir 2:11; Jl 2:13), un meklējot viņa piedošanu. Tādējādi ar darbiem un vārdiem Dievs atklāja savu žēlsirdību no paša savas izvēlētās tautas sākuma. Vēstures gaitā šī tauta turpina atdoties žēlsirdības Dievam, an nokļūstot nelaimē, gan apzinoties savu grēku. Visa mīlestība atklājas Dieva žēlsirdībā pret savējiem: Viņš ir to Tēvs (sal. Is 63:16); Izraēlis ir viņa pirmdzimtais dēls (sal. Izc 4:22); Kungs ir arī līgavainis tai, kuras jauno vārdu pravietis izsaka: Ruhamah, Mīļotā vai viņa ieguvusi žēlastību (sal. Os 2:3). Pat tad, kad Kungu ir nedaudz sakaitinājusi savas tautas neuzticība un viņš domā to iznīcināt, Viņa labestība un nesavtīga mīlestības pret savējiem uzvar viņa dusmas (sal. Os 11:7 9; Jer 31:20; Is 54:7-8). Tāpēc ir viegli saprast, kāpēc psalmisti, vēloties dziedāt visaugstākās slavas dziesmas Kungam, izplūst himnās mīlestības, labestības, žēlsirdības un uzticības Dievam (sal. Ps 103(102) un 145(144)). No visa tā izriet, ka žēlsirdība neattiecas tikai uz apziņu par Dievu, bet tā raksturo visas Izraēļa tautas un katra tās locekļa dzīvi: žēlsirdība nozīmē intimitāti ar Dievu, dialogu ar Viņu. Tieši šādā aspektā žēlsirdība stādīta priekšā Vecās Derības grāmatās dažādās izpausmēs. TIKŠANĀS ŠĶIRTAJIEM CILVĒCISKAM UN GARĪGAM ATBALSTAM katra mēneša otrajā svētdienā plkst.15.30 Ģimenes mājā Klostera ielā 5/7 Kontaktpersona: Aldis - 29340692
Nr. 1 (259) 2016. gada 10. janvāris - 7 - IEPAZĪSTOT VATIKĀNA II KONCILU (15) - IDENTITĀTES NOZĪME Daudzus pārņem neskaidrība, jo apkārt viss mainās. Turēšanās pie realitātes vieš šaubas par iegūtiem uzskatiem, iekšējām attieksmēm, ieradumiem. Arējā realitāte nemitīgi pārveidojas, mūs piesaista jauni, nebijuši uzskati, pēc kuriem ne reti sākam izvērtēt patiesību. Domājam, ka esam brīvi, jo atbrīvojamies no reiz apgūtā, jo novēršamies no paklausības un normām, jo uzticamies jaunam un nezināmam. Tomēr, bieži neievērojam to, ka sākam sekot citu idejām, sākam līdzināties citu uzspiestai modei, piesaistāmies pie tā, kas nebūt neatbilst veselam saprātam. Šāds ir relatīvisms, arī vēsturiskums, kad padodamies laika pārejai un vairs nesaskaramies arī to, kas ir dziļāks mūsu esībā. Tas ir eksistenciālisms, kad eksistējošais vai procesā veidojošais nosaka vērtības bez atsaukšanās uz patiesību. Iekšējs nemiers atņem drošību, apmierinātību ar to, kas esam, un ar to, ko darām. Tad ceram uz pārveidi, apzinoties daudz ko nepilnīgu un netaisnīgu. Ar to vairs nezinām, ko vislabāk domāt un darīt. Daudz kas koncila ietvaros tomēr ir apdomāts. Baznīcai ir jābūt tādai, kādu Kristus viņu vēlas, kļūt aizvien atbilstošākai, lai ticību un žēlastību ieviestu pasaulē ar savu garīgo pieredzi un tradicionālām institūcijām. Svētais Gars palīdz Baznīcai šajā ziņā, lai viņas vaigs būtu jauns un mierīgs arī šodien, uzlūkojot pagātni, tagadni, cerību, svētuma skaistumu, pieskaņošanos cilvēktapušajam Dieva Dēlam (sal. Rom 8, 29). Ar koncila palīdzību mums jāpieņem Baznīcas teiktais vārds šim laikam pieņemt to, ko koncils teicis savās pilnvarās, piesaucot Svēto Garu, paklausībā Viņa harizmai. Svētais Gars taču palīdz Baznīcai viņas skatījumā uz pasauli, kurā viņa dzīvo. Tāpēc koncils rosina atjaunotni, kurā vajadzīga drosme līdz ar loģiku, personīgu brīvību, uzticību saviem pienākumiem, neatsaucamai izvēlei, neapšaubāmam lēmumam. Drosmīgi jāturas pie koncila, lai mazinātos nedrošības sajūta. Esam svētceļnieki laikā. Mums ir gaismeklis ceļā. Drošību vieš tas, ka esam uz pareiza ceļa. Nav jābaidās, ka Baznīca nespētu izprast mūsdienu cilvēku. Viņas principi nav šķēršļi, bet kā eņģes cilvēciskās un kristīgās dzīves atjaunotnē. Pāri apkārt esošajai kņadai Kristus saka: Esiet drosmīgi: es uzvarēju pasauli! (Jņ 16,33) JKV Caritas pasākums trūcīgajiem 26.decembrī
- 8 - Nr. 1 (259) 2016. gada 10. janvāris KATEDRĀLES JAUNIEŠU AKTIVITĀTES Katru ceturtdienu jauniešu Svētā Mise plkst. 19.00. Katra mēneša pirmajā un trešajā otrdienā kalpošana Gaiļezera slimnīcā no 16.30 sadarbībā ar Marijas leģionu. Svētā Mise 19.00. Pieteikties pie Maritas (28631510). Katra mēneša otrajā otrdienā kalpošana Onkoloģijas centrā no 16.30 sadarbībā ar Marijas leģionu. Svētā Mise 19.00. Pieteikties pie Maritas (28631510). Adorācija Vecrīgas kapelā (blakus Saeimai) katra mēneša 1. un 3. svētdienā. Atbildīgais Aldis (29340692). Slavēšana kopā ar Ex Animo & Draugiem katra mēneša trešajā ceturtdienā pēc jauniešu Svētās Mises Sv. Jēkaba katedrālē. Informācijai sekot līdzi katedrāles ziņojumu dēlī un sociālajos tīklos. KATEDRĀLES LŪGŠANU GRUPAS Filoteja otrdienās, Guna (26408249) Filemona svētdienās, Dzintars (28620650) Teofīla trešdienās, Sandijs (29153925) Sv. Ģimenes (ģimenēm) - Mareks (26121134) Pāvila svētdienās, Esmeralda (26179443) Tesaloniķiešu piektdienās, Arita (26702280) Sv. Faustīnes svētdienās, Arnis (27129909) Svētīgās Terēzes no Kalkutas otrdienās, Arisa (26107411) Ex Animo pirmdienās, Linda (28368192) Sv. Kamila slimnieku kalpotāju grupa, Marita (28631510) Šonštates Dievmātes lūgšanu kopiena - info: varaviksnesplus@gmail.com Ja vēlies pievienoties un iesaistīties droši zvani atbildīgajiem! Nāc mūsu pulkā! Ceturtdien, 21. janvārī plkst. 19.00 EKUMĒNISKS DIEVKALPOJUMS bīskapu vadībā Dziedināšanas dievkalpojums Sestdien, 16. janvārī, plkst. 18.00 visu vecumu cietējiem no vecāku šķiršanās SVĒTDIENAS SKOLAS NODARBĪBAS Sv. Jēkaba katedrālē sākas 2016.gada 14.februārī, svētdien, plkst. 13.15. Visi laipni aicināti, kas vēlas tapt kristīti, pieņemt pirmo Svēto Komūniju (iet pie Dievgalda), laulāties, iepazīt vai padziļināt Katoliskās Baznīcas ticības mācības pamatus. Aicināti skolas vecuma bērni, jaunieši un pieaugušie visās vecuma grupās Redakcijas adrese: Redkolēģija: M. Pils 2, Rīga, LV-1050 Atbildīgais: pr. P. Kļaviņš Tālr.: 67224314, fakss: 67220060 Datorsalikums: Vija E-pasts: vestnesitis@inbox.lv Metiens: 800 eks. Iepriekšējie Vēstnesīša numuri pieejami: www.gramatugalds.lv