RITA ŽUKA Mācību palīglīdzeklis 2004
ANOTĀCIJA Mācību palīglīdzeklis ir paredzēts audzēkņiem, kuri apgūst izglītības programmas Saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze un Komerczinības. Tas ir sagatavots saskaņā ar mācību priekšmeta programmu Tautsaimniecības nozaru ekonomika. Šo mācība palīglīdzekli varēs izmantot izglītības iestāžu audzēkņi, kas apgūst grāmatveža, komercdarbinieka, lauku uzņēmēja, kā arī citas ar uzņēmējdarbību saistītas profesijas, un zemnieku saimniecību vadītāji.
IEVADS Netradicionālā lauksaimniecība Latvijā ienāca 20. gs. astoņdesmito gadu beigās un piedzīvoja samērā strauju attīstību un sabiedrības atzinību. Vēlāk netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstībā iezīmējās tendence stabilizēties un izveidot tirgus prasībām atbilstošas produkcijas ražošanu. Lauksaimnieciskās ražošanas dažādošana veicina īpašu produktu ražošanu, kuriem ir iespējams radīt augstu pievienoto vērtību. Nodarbojoties ar netradicionālo lauksaimniecību, ir iespēja aizpildīt nodarbinātības nišas, attīstīt alternatīvo saimniekošanu, racionāli izmantot dabas resursus, papildināt lauku iedzīvotāju ienākumus, piedāvāt jaunus pakalpojumu veidus pircējiem un patērētājiem un ražot tirgus prasībām atbilstošu produkciju. Netradicionālo nozaru pārstāvji ir aprēķinājuši, ka viņu devums lauksaimniecības kopproduktā ir 10%. Netradicionālā lauksaimniecība kļūst arvien populārāka to cilvēku vidū, kuri līdz šim nodarbojās ar tradicionālo lauksaimniecību nelielās platībās, kā arī tajās zemnieku saimniecībās, kurās lauksaimniecība ir pamatražošana. Netradicionāli saimniekojot, var sasniegt vairākus mērķus: aizpildīt nodarbinātības nišas lauku apvidos un attīstīt alternatīvo saimniekošanu ražojošā, pārstrādes un pakalpojumu sfērā. Tam jānotiek, balstoties uz vietējā darbaspēka un dabas resursu racionālu izmantošanu; padarīt lauku novadus pievilcīgākus darbam un dzīvošanai, saglabājot tradicionālo dabas vidi; papildināt lauku iedzīvotāju ienākumus un piedāvāt jaunus pakalpojumu veidus pircējiem un patērētājiem. 2003. gada sākumā Latvijā bija 380 sertificētas bioloģiskās saimniecības (2002. gadā 219) ar 17 000 ha lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Tomēr ar netradicionālo augkopības un lopkopības nozaru produkcijas ražošanu nodarbojas neliels skaits saimniecību. Straujāku netradicionālu nozaru attīstību Latvijā kavē investīciju trūkums un to ilgais atmaksāšanās periods, kā arī informācijas un pieredzes trūkums šo nozaru produktu ražošanā un realizācijā. Ievērojot pieaugošo bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pieprasījumu vietējā, kā arī ES valstu tirgū, ir sagaidāma šīs nozares turpmākā attīstība. Arvien pieaug arī lauku tūrisma ekonomiskā loma. Pašlaik valstī ir aptuveni 450 lauku saimniecību, kuras nodarbojas ar lauku tūrismu. Tomēr šī pakalpojuma veida attīstību kavē vājā infrastruktūra laukos, informācijas trūkums Latvijā un ārvalstīs, ierobežotās atbalsta iespējas.
Satura rādītājs Ievads...4 I daļa 1. Netradicionālo nozaru veidi...5 1.1. Netradicionāla uzņēmuma veidošana laukos...5 1.2. Netradicionālās augkopības nozares...6 1.2.1. Bioloģiskā lauksaimniecība...6 1.2.2. Dzērveņu audzēšana...7 1.2.3. Ārstniecības augu audzēšana...7 1.2.4. Sēņu audzēšana...7 1.3. Netradicionālās lopkopības nozares...8 1.3.1. Zvērkopība...8 1.3.2. Savvaļas dzīvnieku audzēšana...9 1.3.3. Paipalu, fazānu un strausu audzēšana...9 1.3.4. Truškopība...9 1.3.5. Vēžu audzēšana...10 1.4. Lauku tūrisms...11 1.5. Citas alternatīvās lauksaimniecības nozares...12 2. Netradicionālo nozaru attīstības perspektīvas Latvijā...13 2.1. Vispārīgs raksturojums...13 2.3. Valsts atbalsts nozares attīstībai......13 2.2. Netradicionālās lauksaimniecības produkcijas realizācijas iespējas...13 3. Izplatītākās netradicionālās lauksaimniecības produkcijas ražošanas tehnoloģijas īpatnības...15 3.1. Ārstniecības augu audzēšana un novākšana...15 3.2. Zivju un vēžu audzēšana...16 3.3. Strausu audzēšana...16 4. Atbalsts lauksaimniecības pārstrukturizācijai...18 4.1. Atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai...18 4.2. Atbalsts netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstībai...19 5. Mūsdienu aktivitātes...21 5.1. Piedalīšanās projektos...21 5.2. Produkcijas realizācija...21 6. Secinājumi...23 7. Izmantotā literatūra un avoti...24 II daļa. Praktiskie darbi...25 1. Izbraukuma nodarbība zemnieku saimniecībā...25 2. Izbraukuma nodarbība z/s Krumeši iepazīšanās ar sēņu audzēšanu...27 3. Bruto seguma aprēķināšana zemeņu audzēšanā...28 III daļa. Zināšanu nostiprināšanas un pārbaudes materiāli...,...29 1. Netradicionālās augkopības nozares...29 2. Netradicionālās lopkopības nozares...33 3. Pārbaudes darbs tests...36 4. Krustvārdu mīkla...39 Pielikumi...42
1. NETRADICIONĀLO NOZARU VEIDI 1.1. Netradicionāla uzņēmuma veidošana laukos Lauku cilvēki pievēršas Latvijā mazāk pazīstamiem un netradicionāliem nodarbošanās veidiem dažādu iemeslu dēļ, būtiskākie no tiem ir šādi: ne visiem lauku apvidos dzīvojošiem cilvēkiem ir nepieciešamie resursi, iespējas un zināšanas, lai nodarbotos ar lauksaimniecību; daudzu alternatīvo produktu un pakalpojumu realizācijas iespējas aizvien paplašinās; sabiedrībai ir interese par lauku vidi, ļoti augstu tiek vērtēti tādi lauku jaukumi kā plašumi, tīrais gaiss, miers, klusums, ūdeņi, senlaicīgās ēkas, tāpēc tiek meklēts piemērots veids, lai pārvērstu šīs vērtības ienākumos; pakāpeniski palielinās Latvijas un arī ārvalstu atbalsts jaunajiem uzņēmējiem laukos, darba vietu radīšanai un tradicionālās lauku vides saglabāšanai. Pirms uzsākt jaunu, riskantu pasākumu, ir svarīgi noskaidrot situācijas priekšrocības. Jānovērtē idejas dzīvotspēja, jāsastāda plāns tās realizēšanai un uzņēmuma sekmīgai uzsākšanai: 1. solis Pašreizējās situācijas novērtēšana savu iespēju apzināšanās; savas saimniecības (uzņēmuma) raksturojums; ārējās vides ietekme. 2.solis Idejas dzīvotspējas novērtēšana iespējamais tirgus; pasākumu atmaksāšanās saistībā ar tirgu; iecerētā pasākuma apmaksas iespējas. 3.solis Plāna sagatavošana un uzraudzība darbības plāna izstrāde; naudas plūsmas pārskata sastādīšana; rezultātu apkopošana un analīze.
1.2. Netradicionālās augkopības nozares 1.2.1. Bioloģiskā lauksaimniecība Bioloģiskās produkcijas tirgus nav piesātināts ne Latvijā, ne Eiropā. Lai gan bioloģiskie produkti pasaules tirgū vidēji ir par 30% dārgāki nekā tradicionāli ražotie, pieprasījums pēc tiem ir liels. 2002. gadā turpināja palielināties to sertificēto saimniecību skaits, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Palielinājās arī bioloģiski apsaimniekotās platības. 2002. gadā sertificētās lauksaimniecības platības, salīdzinot ar 2001. gadu, palielinājās pusotras reizes un tagad aizņem 0,68% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 1. tabula Sertificēto saimniecību skaits un platības Latvijā Gads Saimniecību skaits Sertificētā platība (ha) 1998 39 1426 1999 63 1628 2000 78 4400 2001 219 10549 2002 352 16934 2. tabula Bioloģisko saimniecību skaits un platības Latvijā 2002. gadā Rādītāji Saimniecību skaits Sertificētā platība (ha) Pirmajā pārejas gadā 156 7433 Otrajā pārejas gadā 122 6254 Bioloģiskās saimniecības 74 3247 Kopā 352 16934 Bioloģiskās lauksaimniecības platību pieaugumu bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem veicināja atbalsts no valsts subsīdiju programmas, to paredzot zemniekiem, kas jau ir saņēmuši bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu vai pārejas perioda sertifikātu. 2002. gadā subsīdijas saņēma 167 zemnieki Ls 276 708. Lauku konsultāciju un izglītības centra vadībā uzsāktas zemnieku mācības par bioloģisko lauksaimniecību Ķekavā, Madlienā, Rēzeknē, Limbažos, Aizkrauklē. Šos kursus apmeklēja 160 zemnieki. Bioloģiskās lauksaimniecības platību palielināšanās sekmēja bioloģiski ražoto produktu apjoma palielināšanos, veicināja tirgus attīstību. Bioloģisko produktu realizēšanai 2002. gada rudenī Rīgas rajonā tika izveidots autoveikals. Vecrīgā, Alberta laukumā Līvu sētā turpinājās bioloģiski ražoto produktu Zaļais tirgus. Izveidota kafejnīca, kur tiek piedāvāti arī bioloģiskie produkti. Tiek risināts jautājums par bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirdzniecības tīkla paplašināšanu, veidojot jaunus veikalus Rīgā un Rēzeknē. 3. tabula Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas daudzums 1999. un 2002. gadā (t) Produkti 1999 2000 2001 2002 Labības (graudi) 170 208 3251 6300 Rudzi 31 67-1450 Griķi 11 20-100 Piens 228 1300 3863 4565 Kartupeļi un dārzeņi 92 263 1518 2100 Medus 9,2 28 46,2 69,8 Zemenes 1,2 1,3 - - Lai sekmētu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, 2002. gadā tika uzsāktas Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības stratēģijas un Bioloģiskās lauksaimniecības sēklkopības sistēmas izstrādnes.
1.2.2. Dzērveņu audzēšana Ekonomiskā analīze ir pierādījusi, ka arī Latvijā, tāpat kā ASV, Kanādā u.c., dzērveņu audzēšana ir ļoti ienesīga netradicionālās lauksaimniecības nozare, kas var dot ļoti lielu peļņu, jo Latvijā ir piemērots klimats, ievērojamas purvu platības, izstrādāta audzēšanas tehnoloģija un noieta tirgus. Latvijā dzērvenes varētu audzēt 3000 ha platībā augstajos purvos, bet lielākā daļa šo platību netiek apsaimniekota. Dzērveņu audzēšana ir ļoti ienesīga un var kļūt par ievērojamu peļņu nesošu nozari nākotnē, par to liecina šādi vidējie rādītāji: dzērveņu tirgus cena 0,40 0,60 Ls/kg; raža no 1 ha 15 40 t ogu, vidēji 20 t ogu; peļņa 7000 Ls/ha; dzērveņu pašizmaksa 500 Ls/t; ražošanas izmaksas 150 000 Ls/ha; kopšanas ikgadējie izdevumi 2300 5300 Ls/ha; 1 ha dzērveņu stādījumu ierīkošanas izmaksas 12 000 Ls. 1.2.3. Ārstniecības augu audzēšana Ārstniecības augu audzēšana kā specializēta augkopības nozare ir salīdzinoši jauna, kaut arī tās pirmsākumiem ir ļoti sena vēsture 19. gs otrā puse. Rūpnieciskā ārstniecības kultūraugu audzēšana Latvijā uzsākta 1975. gadā ar specializētās saimniecības Dzirkstele izveidošanu Limbažu rajonā. 1993. gadā uzsākta ārstniecības augu audzēšanas popularizēšana Latvijā. Pirmajā gadā ārstniecības kultūraugu platība bija aptuveni 12 ha un līgumus noslēdza vairāk nekā 50 zemnieku. Latvijā ārstniecības augus audzē mazās platībās, līdz ar to ir apgrūtināta produkcijas realizācija ārvalstīs, kur tā tiek iepirkta lielās partijās. Liels pieprasījums ir pēc kumelīšu, kliņģerīšu un vīgriežu ziediem, piparmētrām, baldriānu saknēm, melnā plūškoka augļiem, raudenēm. Rentablai saimniekošanai ārstniecības augi ir jāaudzē vismaz 1 2 ha platībā un teicamā kvalitātē. Lielu roku darbu prasa augu žāvēšana, sakņu mazgāšana, griešana un kaltēšana. Vidējie ieņēmumi no 1 ha ir 4000 latu. Latvijas tirgus iespējas ir pārāk mazas, lai nodrošinātu visas izaudzētās produkcijas izmantošanu vietējā tirgū, tāpēc ir jāorientējas uz ārstniecības augu audzēšanu eksportam. 1.2.4. Sēņu audzēšana Latvijas iekšējā tirgū ir pieprasījums pēc sēnēm gan svaigām, gan pārstrādei. Latvijā tiek audzētas trīs sugu sēnes šampinjoni, šitaki un austersēnes. Sēņu audzēšanai Latvijā ir lielas izaugsmes iespējas. Šampinjoni. Vispopulārākā sēņu kultūra, ko rūpnieciski audzē pasaulē. Šo sēņu izplatību nosaka to vērtīgās pārtikas īpašības. Pēdējo desmit gadu laikā šampinjonu audzēšanas apjomi pieauguši vairāk nekā sešas reizes. Salīdzinot 1997. un 2000. gada ražu, Latvijā šampinjonu audzēšana ir palielinājusies apmēram trīs reizes. Latvijā jau ir 9 lielas un vairākas nelielas šampinjonu audzētavas, kuru ražošanas vidējie rādītāji ir šādi: gadā 4 ražas; raža no 1 m 2 14 18 kg sēņu; peļņa no 1 m 2 41 52 Ls; 1 ha apsaimniekošanas izmaksas 55 68 Ls; tirgus cena 1.00 1.30 Ls/kg. Austersēnes. Latvijā austersēnes savām vajadzībām audzē vismaz 5000 lauku sētās un dārzos, gadā vidēji izaudzējot 3 tonnas šīs produkcijas. Tās pārsvarā realizē Latvijas, daļēji Igaunijas tirgos. Lielākie audzētāji Rīgā, Salaspilī, Priekuļos. Audzēšanas apjomi Latvijā ir palielinājušies vairākkārtīgi. Tas ir izskaidrojams ar veiksmīgi realizēto produkcijas mārketinga stratēģiju, kā arī plašajām izmantošanas iespējām un lielo nozīmi kā pārtikas produktam. Aktuāla problēma ir austersēņu un noieta tirgus atrašana un produkcijas realizācija.
Saimniecībās trūkst arī apgrozāmo līdzekļu, kas ir nepieciešami sēņu micēliju, polietilēna maisu, malkas, degvielas un citu materiālu, kā arī pamatlīdzekļu iegādei, ražošanas modernizācijai. Šitakē. Šīs sēnes plaši audzē Japānā, Ķīnā, Dienvidkorejā. Tām piemīt ārstnieciskas īpašības, un šīs sēnes izmanto arī garšvielām. Audzēšanas periods ir ilgs: 3 5 gadi. Tās jāaudzē uz ozolkoka bluķiem. Mūsu zinātnieki kopā ar zemniekiem ir apguvuši iespēju šīs sēnes audzēt uz alkšņu bluķīšiem, kas nemazina to garšas un dziednieciskās īpašības. No pasaulē saražoto sēņu daudzuma šitake aizņem 10 %. Latvijā šo sēņu audzēšana ir izplatīta visos reģionos. Galvenie raksturojošie vidējie rādītāji ir šādi: realizācijas apjoms gadā 1 tonna sēņu; 1 kg cena 6 8 Ls; ieņēmumi no realizācijas 5500 Ls. Šitakē sēnes Latvijā audzē gan vietējam tirgum, gan eksportam. Ar katru gadu palielinās šo sēņu audzētāju skaits. Šitakē sēņu audzēšanai tuvākajā nākotnē ir lielas attīstības perspektīvas. Attīstoties šitakē sēņu ražošanas nozarei, tiks atrastas jaunas tirgus iespējas ārzemēs; izveidosies jauna eksporta produkcija; produkcijas apjoms gada laikā palielināsies vairākkārtīgi; laukos radīsies jaunas darba vietas; tiks sakopta vide. Nozares attīstībai nepieciešams palielināt apsēto bluķīšu daudzumu; izveidot pārstrādes tehnoloģijas jaunas produkcijas ražošanai; turpināt tirgus izpēti un tā apguvi. 1.3. Netradicionālās lopkopības nozares 1.3.1. Zvērkopība Latvijā rūpniecisko kažokzvēru audzēšanu koordinē Zvērkopības asociācija. 2002. gadā 15 saimniecības nodarbojās ar ūdeļu, lapsu un polārlapsu, šinšillu audzēšanu. Pārsvarā šajās saimniecībās audzēja ūdeles, kuru skaits, salīdzinot ar 2001. gadu, ir nedaudz palielinājies. Vidēji no vienas ūdeles 2002. gadā iegūti 4,44 kucēni. Nozīmīgākās ūdeļu audzēšanas saimniecības ir a/s Grobiņa un SIA Gauja AB. Salīdzinot ar 2001. gadu, būtiski palielinājies ir arī polārlapsu kucēnu skaits par 20,4%. Lielākā polārlapsu un lapsu saimniecība ir SIA Gulbenes zvērsaimniecība. 2002. gadā ar šinšillu audzēšanu nodarbojās piecas saimniecības. Vienā no tām i/u Smilšainais krasts ir 260 šinšillu mātes un izaudzēti 340 kucēni. Šinšillu ādiņas vēl netiek realizētas, jo saimniecībās tiek palielināti vaislas dzīvnieku ganāmpulki un tiek meklēti risinājumi ādiņu apstrādes tehnoloģijai. Lai uzlabotu ciltsdarbu, Zvērkopības asociācija 2002. gadā izstrādāja ciltsdarba programmu zvērkopībā, kurā noteikti tuvākās nākotnes mērķi un aprakstīta tehnoloģija, kas palīdzēs objektīvāk novērtēt dzīvniekus. 4. tabula Kažokzvēru māšu un izaudzēto kucēnu skaits 2000. 2002. gadā (gab.) 2000 2001 2002 Gads māšu skaits izaudzēto kucēnu skaits māšu skaits izaudzēto kucēnu skaits māšu skaits izaudzēto kucēnu skaits Ūdeles 95 627 305 877 99 410 403 876 100 543 406 552 Polārlapsas 1473 5038 1808 607 2222 9560 Lapsas 2112 6665 2039 7564 2236 6459
Būtisku finansiālu atbalstu kažokzvēru audzētāji saņēma SAPARD apakšprogrammas Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvus ienākuma avotus ietvaros. Ar šī atbalsta palīdzību z/s Stirnas modernizēja kažokādu pirmapstrādi. Kažokzvēru ādiņas pārsvarā tiek eksportētas uz Dāniju un Somiju. 2002. gadā no Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Dānijas iepirka vaislas materiālu, ko 50 % apmērā finansēja no subsīdiju nolikuma Nr. 2 Lopkopības attīstība IX sadaļas Vaislas materiāla iegāde ārvalstīs. Tas palīdzēja uzlabot ganāmpulka atražošanas spējas, līdz ar to palielinot izaudzēto kucēnu skaitu, dzīvnieku izmērus un sekmējot tirgus prasībām piemērotu dzīvnieku apmatojuma krāsas izveidošanu. 1.3.2. Savvaļas dzīvnieku audzēšana 2002. gadā Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijā bija 36 biedri, kuri audzēja staltbriežus, dambriežus, mežacūkas, muflonus, stirnas, kalnu kazas un vīteņragu kazas. Savvaļas dzīvnieku audzēšanas saimniecības pārsvarā tiek orientētas uz komercmedību organizēšanu, tūrismu, kā arī dzīvnieku selekciju. Latvijā Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas pārraudzībā ir 9 savvaļas dzīvnieku dārzi, kuros pārsvarā tiek audzēti staltbrieži (522 dzīvnieki), dambrieži un mežacūkas. 2002. gadā no Polijas iepirka 28 staltbriežus, iepirkums 50 % apmērā tika finansēts no subsīdijās paredzētā finansējuma nolikuma Nr.2 Lopkopības attīstība IX sadaļas Vaislas materiāla iegāde ārvalstīs. 1.3.3. Paipalu, fazānu un strausu audzēšana Tā kā Latvijā nav asociācijas, kas koordinētu paipalu un fazānu audzēšanu, valstī netiek veikta uzskaite par saimniecībām, kas ar to nodarbojas. Tas traucē koordinēti rast risinājumu noietam un vaislas materiāla iegādei. Lauksaimniekiem trūkst informācijas par šo putnu turēšanas tehnoloģijām. Latvijā paipalas audzē diētisko olu un gaļas dēļ. Saimniecību un putnu skaits nav liels. Lielākie paipalu audzētāji ir Rīgas, Limbažu un Liepājas rajonā, kur vienā saimniecībā tiek turētas 300 500 paipalas. Produkcija pārsvarā tiek realizēta lielveikalos, nelielos daudzumos arī restorānos. Fazānus audzē gan medībām, gan putnu kolekciju papildināšanai. Strausu audzēšanu Latvijā koordinē Latvijas Strausu audzētāju asociācija. Pašreiz asociācijā ir divas saimniecības, kuras nodarbojas ar strausu audzēšanu. Nodarbošanās ar strauskopību ir dārga, tai nepieciešamas lielas investīcijas. Strausus izmanto olu, gaļas, ādas, spalvu un tauku ieguvei. Tā kā ir jāpalielina vaislas dzīvnieku skaits, Latvijā nelielos apmēros tiek realizēta to gaļa, olas un spalvas. 1.3.4. Truškopība Latvijā truškopības nozarē 2002. gadā darbojās 3 organizācijas. Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju asociācija Trusis un citi, Trušu audzētāju asociācija, kas strādā saskaņā ar 2001. gadā izstrādāto un Zemkopības ministrijas apstiprināto truškopības ciltsdarba programmu. Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju asociāciju Trusis un citi Zemkopības ministrijas atestācijas komisija ir izvērtējusi un apstiprinājusi par šķirnes trušu audzētāju organizāciju. Turpinās darbs pie šķirnes trušu novērtēšanas un šķirnes audzētāju saimniecību atlases. Lai trušu audzēšana būtu rentabla, nepieciešami šādi nosacījumi: ferma, kas atbilst sanitārajām normām; šķirnes vaislas materiāls; kvalitatīva barība; veterinārā aprūpe; zināšanas par trušu audzēšanu. Latvijā trušus audzē gaļas un ādiņu ieguvei. Pašreizējos apstākļos tas ir labs risinājums, jo šie dzīvnieki ātri un labi vairojas, ātri aug, 4 mēnešu laikā sasniedzot optimālo masu (2 3 kg) realizācijai. No trušiem iegūst diētisku gaļu, skaistas kažokādas, vērtīgu un ekoloģiski tīru mēslojumu dārzam. Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku cenšas ievērot veselīgu dzīvesveidu, uzturā lietojot veselīgu, diētisku un ekoloģiski tīru pārtiku. Trušu gaļa atbilst šīm prasībām, līdz ar to pieprasījums pēc tās aug un realizācijas iespējas kļūst arvien plašākas. Zemā holesterīna satura dēļ pēc trušu gaļas ir liels pieprasījums ātrās ēdināšanas uzņēmumos. Šī tirgus niša Latvijā nav apgūta.
1.3.5. Vēžu audzēšana Latvijas dabiskajās ūdenstilpēs ir arvien dzīvojuši vēži. Latvijas vietējais platspīļu jeb upes vēzis ir augstvērtīgākais daudzo sugu starpā ar savām izcilajām garšas īpašībām. Latvijas platspīļu vēži no Latgales un Ziemeļvidzemes ir arī eksportēti. Jau 1998. gadā iniciatīvas grupa aktualizēja jautājumu par augstvērtīgo vietējo platspīļu vēžu resursu atjaunošanu, nodibinot sabiedrisku organizāciju Latvijas Vēžu audzētāju asociācija. Asociācijā šodien ir 115 biedru: zemnieki, lauku iedzīvotāji, zemnieku saimniecības, pašvaldības, ekonomiskās apvienības ar pārstāvjiem vai atbalsta grupām visos lauku rajonos. Darbs ir izvērsts četros galvenajos virzienos: augstvērtīgo vietējo platspīļu vēžu ātra savairošana, izmantojot mūsdienu biotehnoloģijas sasniegumus; vēžu dabisko resursu aizsardzība, atjaunošana, izplatība dabiskajās ūdenstilpēs, ilgspējīga attīstība un izmantošana; starptautiskā sadarbības tīkla izveide aktuālos vēžaudzēšanas jautājumos; iedzīvotāju izglītošana un viņu nodrošināšana ar nepaciešamo informāciju. Laika periodā no 2000. līdz 2002. gadam izveidotas 19 licencētas vēžaudzēšanas saimniecības, to starpā divi specializēti pilna cikla (vēžu mazuļu ieguve mazuļu ataudzēšana standartvēžu ieguve) vēžaudzēšanas centri Ogres (SIA Astacus) un Kuldīgas (SIA Vēži) rajonā. Centros inkubēti un ataudzēti 351 900 platspīļu vēžu vienas vasaras mazuļi. Pirmās licencētās saimniecības realizējušas 195 200 standarta vēžu. Pārējās saimniecībās sekmīgi norit vēžaudzēšanas cikla realizācijas process (cikla ilgums dabā 7 gadi, pusintensīvajā tehnoloģijā 3,5 gadi). Vēžaudzēšanas ilgtspējīgas attīstības perspektīvu nodrošina vēžaudzētāju sadarbības sistēmas izveide; uzsāktā Norvēģijas Latvijas starptautiskā sadarbība; vēžaudzēšanas centru izveide, paredzot izveidot reģionālos centrus Rēzeknes un Preiļu rajonā; licencētu saimniecību izveide; tālāka lauku iedzīvotāju piesaiste vēžu preču produkcijas audzēšanai, izmantojot reģionālajos centros iegūtos ataudzējamos mazuļus 2004. 2006. gadā plānots izaudzēt 1,5 milj. mazuļu, kas nodrošinātu dabisko ūdenstilpju iesaisti vēžaudzēšanas ekonomiskajā apritē. Nodrošinot mazuļu ieguves līmeni 1,5 milj. gab. gadā, saražotā preču vēžu produkcija 2005. gadā sasniegtu 17,5 t, bet 2010. gadā 38 t. Veicot vēžu resursu apsaimniekošanu dabiskajās ūdenstilpēs, šīs produkcijas ieguve dubultosies. 1.4. Lauku tūrisma attīstība Starptautiskā integrācija, iestāšanās Eiropas Savienībā un citi būtiski faktori rada nebijušas iespējas tūrisma nozares attīstībai Latvijā, līdz ar to mūsu valsts kļūs par neatņemamu sastāvdaļu ceļojumu galamērķim. Latvijai ir visas iespējas pretendēt uz ilgtspējīga tūrisma galamērķa vārdu. Par to liecina pēdējos trīs gados stabili pieaugušais ārzemju ceļotāju skaits: Latvijā vidēji 11% gadā, attiecīgi pasaulē 3%, Igaunijā vidēji 0,7%, savukārt Lietuvā tas ir negatīvs ( 4,7%). Latvijā par tūrisma attīstības politikas izstrādi un īstenošanu atbild Ekonomikas ministrija, kā arī tās pārraudzībā esošā Tūrisma attīstības valsts aģentūra. 2003. gadā Latvijā darbojās 54 tūrisma informācijas centri. Tūrisma nozares attīstībai 2004. gada budžetā bija paredzēts būtisks valsts finansējuma pieaugums Ls 1 042 000, t. i. 2,3 reizes vairāk nekā 2003. gadā. Attīstības vēsture Līdz ar krasajām pārmaiņām valsts tautsaimniecībā 1991./1992. gadā daudzi iedzīvotāji centās atrast savu vietu ekonomiskajā vidē, pat mainīja nodarbošanos un uzsāka tūrisma biznesu. 1993. gadā tika nodibināta asociācija Lauku ceļotājs un sākās mērķtiecīga, koordinēta lauku tūrisma attīstība. Sākot ar 1994. gadu, lauku tūrisms kļuva par iecienītu atpūtas veidu.
Lauku tūrisma attīstība 2000. 2002. gadā 2000 2001 2002 Naktsmītņu skaits 172 210 240 Gultas vietu skaits 1880 3154 3790 Avots: Lauku ceļotājs 5. tabula Pēc Lauku ceļotāja statistikas datiem, lauku tūrisms 2003. gadā piedāvāja 390 pamatdarba vietas un 280 sezonas darba vietas. Lauku tūrisma piedāvājuma attīstības tendences: paaugstināt naktsmītņu, aktīvās atpūtas un papildu piedāvājuma kvalitāti, konkurējot ar ES valstīm; padarīt piedāvājumu viegli pieejamu pilsētas un ārvalstu klientiem (precīza informācija un mārketinga internetā e-pasts, operatīva un droša rezervēšana). Lauku tūrisma aktivitātes koordinē Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs. Arvien vairāk pieaug asociācijā iekļauto zemnieku saimniecību skaits. Pēdējo gadu pieredze liecina par to, ka zemnieku saimniecībās, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, gada ienākumi no tūristiem pat vairākkārtīgi pārsniedz pārējos ieņēmumus kopā. Lauku tūrisma veidošanai ir nepieciešami šādi nosacījumi: tirgus izpēte, nosakot pakalpojumu cenas; sakopta saimniecības vide; kvalitātes standartiem atbilstoša apmešanās mītne; laba pieejamība tuvu lielie ceļi. Attīstot lauku tūrismu, jāizvirza konkrēti mērķi, galvenie no tiem varētu būt šādi: radīt papildu darba vietas laukos; saglabāt ainavu, daudzveidīgu un veselīgu vidi laukos; lietderīgi izmantot dabas un cilvēku resursus; palielināt ienākumus. Lielākajā daļā Latvijas pilsētu darbojas Lauku tūrisma aģentūras. Tāda ir arī Ludzas rajonā. Šī aģentūra darbojas kopš 2002. gada. Ludzas rajonā tūristiem ir iespēja baudīt ļoti daudzveidīgu atpūtu, piemēram: ceļojums medus un bišu valstībā biškopības bioloģiskajā saimniecībā Kramiņi (Mērdzenes pagasts); izjādes ar zirgiem zirgaudzētavā Akmeņlauki (Zilupes novads); velomaršruti viesu māja Ezerzemes (Nirzas pagasts); pļavu golfs apmācība, inventāra īre viesu mājā Akmeņi (Zvirgzdenes pagasts); naktsmītnes: lauku viesnīca Apsīšu smaids (Pušmucovas pagasts); viesu māja Ezerzemes (pie Nirzas ezera); viesu māja Akmeņi (pie Velnezera, Zvirgzdenes pagasts); lauku sēta Kalnu muiža (pie Cirmas ezera); viesu māja Meldri (pie Nirzas ezera); viesu māja Pureņi (pie Blontu ezera); viesu māja Eglaine ar dīķi (Malnavas pagasts). Naktsmītņu cenas atkarībā no to kvalitātes standartiem ir dažādas (8 30 Ls), bērniem atsevišķās mītnēs piemēro 50 % atlaides.
1.5. Citas alternatīvās lauksaimniecības nozares Jebkura jauna alternatīvā lauksaimniecības nozare, kas spēj attīstīties un atrast savu tirgus daļu laika gaitā var iegūt netradicionālās lauksaimniecības nozares nosaukumu. Latvijas lauksaimniecības tirgus ir viļņveidīgs, līdz ar to vidējās un mazajās zemnieku saimniecībās ir jāattīsta vairākas lauksaimniecības nozares, kas spēj nodrošināt tirgus pieprasījumu. Pēdējo gadu laikā sevišķi lielu uzmanību Latvijā ir guvusi kokaudzētavu veidošana, jo ik gadu pieaug pieprasījums pēc košumkrūmu, dekoratīvo koku, meža koku u.c. stādiem. Taču jāatzīst, ka kokaudzētavu Latvijā nav daudz. Latvijā ir vēl daudzas lauksaimniecības nozares ar lielām perspektīvām, taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas tās attīstītu (piemēram, zemeņu audzēšana visa gada garumā, zaļo varžu audzēšana, bioloģiskā produkcija bērniem svaigā un pārstrādātā veidā utt.), Latvijai veidojas plašas iespējas fazānu un vīngliemežu audzēšanai. Vīngliemeži Francijā ir nacionālais ēdiens šajā valstī katru gadu patērē ap 8000 t vīngliemežu. Latvijā vīngliemežu vākšana un eksports sākās 1992. gadā Saldus rajonā 10 ha platībā. Lielākā daļa vīngliemežu tiek eksportēti uz Franciju. Vairākus gadus iepirktais vīngliemežu daudzums ir nemainīgs 150 t gadā. Kopš 1993. gada vīngliemežu iepirkšanas cenas ir pieaugušas no 0.12 līdz 0.15 Ls/kg. Pēdējos gados vērojams kaņepju šķiedras ražošanas apjomu pieaugums, tomēr Latvijā kaņepju audzēšana nav sasniegusi lielus ražošanas apjomus. Tās galvenokārt audzē piemājas saimniecībās. Latvijas augsnes un klimatiskie apstākļi ir piemēroti šā augu audzēšanai. Pasaulē kaņepes audzē galvenokārt, lai iegūtu augstvērtīgu šķiedru. Kaņepes audzē arī kaņepju sēklu ieguvei, kas ir augstvērtīgs produkts. Kaņepju audzēšanas platībām, kā arī kaņepju sēklu un šķiedras ražošanas apjomiem pasaulē ir tendence palielināties.
2. NETRADICIONĀLO NOZARU ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS LATVIJĀ 2.1. Vispārīgs raksturojums Lauku attīstība ir viena no aktuālākajām Latvijas reģionālās attīstības problēmām. 30% valsts iedzīvotāju dzīvo laukos, kas aizņem Latvijas teritorijas lielāko daļu. ES ir atzinusi, ka, lai nodarbotos ar tradicionālām saimniekošanas nozarēm laukos, apsaimniekotajai zemes platībai ir jābūt ne mazākai par 50 ha. Latvijā apmēram 6,4% ir tādu zemes īpašnieku, kam apsaimniekotās zemes platības ir lielākas par 30%, bet 64,8% veido zemes īpašnieki, kas apsaimnieko 2 10 ha zemes. Pavisam reāls ir apgalvojums, ka Eiropas Savienībā mazie zemnieki nespēs vairs eksistēt un konkurēt ar lielajām zemnieku saimniecībām, kas savu produkciju piedāvās vietējam un ES tirgum. Līdz ar to mazie Latvijas zemnieki meklē veidus, kā vairāk nopelnīt, izmantojot raksturīgās lauksaimniecības zemes, ūdeņu un mežu iespējas, sāk attīstīt dažādus netradicionālās lauksaimniecības veidus. Lai izpētītu netradicionālās lauksaimniecības attīstības tendences Latvijā, tika izvirzīti vairāki uzdevumi: apzināt Latvijā esošās netradicionālās lauksaimniecības nozares; izpētīt šo nozaru attīstības tendences un iespējas; saskatīt būtiskos kavējošos faktorus šo nozaru attīstībā. 2.2. Valsts atbalsts nozares attīstībai Lai sasniegtu tādu līmeni, kad netradicionālās lauksaimniecības nozares nestu peļņu, ir nepieciešams valsts atbalsts. Alternatīvo lauksaimniecības nozaru pārstāvji var pretendēt uz valsts subsīdijām. Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2002. gadam nolikuma Nr. 9 Lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalsts ietvaros šīs nozares atbalstam tika piešķirti 100 000 latu. Subsīdiju mērķis attīstīt netradicionālās lauksaimniecības nozares Latvijā. Uz šīm subsīdijām var pretendēt savvaļas dzīvnieku audzētāji, kā arī ārstniecības augu un garšaugu audzētāji. Pārējie darbā apskatīto nozaru pārstāvji var pretendēt uz augkopības vai lopkopības nozarēm paredzētājām subsīdijām. Sevišķi aktīvi subsīdiju saņēmēji ir dzērveņu audzētāji. Lauku attīstības plāna pasākuma Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot arternatīvos ienākuma avotus mērķis ir jauna darba vietu radīšana un esošo dažādošana laukos. Šīs programmas ietvaros ir paredzēts finansēt tehnisko pakalpojumu sniegšanu; lauku tūrismu; netradicionālo lauksaimniecību; alternatīvā kurināmā ražošanu. Netradicionālajā lauksaimniecībā atbalsts ir paredzēts netradicionālās lauksaimniecības nozarēm, kurām ir izveidojies noteikts noieta tirgus un ražošanas jauda ārstniecības augu, linu, sēņu, kā arī kazu un aitu, kažokzvēru, paipalu, pērļu vistu, fazānu un tītaru audzēšanai, biškopībai. 2.3. Netradicionālās lauksaimniecības produkcijas realizācijas iespējas Jebkura produkta ražošana un tā realizācija ir atkarīga no nozarē notiekošajiem procesiem, tādēļ ļoti svarīgi ir zināt, kādas ir ražošanas un starptautiskās tirdzniecības apjomu attīstības tendences. Gatavojoties piedāvāt jaunu preci, ražotājam ir jāizpēta potenciālais eksporta un vietējais tirgus, jānoskaidro produkcijas realizācijas cenas un jāveltī pūles preces ārējā izskata uzlabošanai. Vājā kooperācijas (sadarbības) attīstība netradicionālās lauksaimniecības nozarēs kavē šo nozaru straujāku attīstību Latvijā. Lai netradicionālās lauksaimniecības nozarē ražotā produkcija nonāktu pie patērētāja, ir nepieciešama plaša un visaptveroša informācija par tās nozīmīgumu uzturā. Piemēram, daudzi cilvēki nezina, ka šitakē sēnes uzlabo imunitāti. Netradicionālo nozaru produktu (kā jebkura produkta) konkurētspēju tirgū nosaka arī konkrētā produkta tirgus cena un tā ražošanas izmaksas. Ražotājam, nosakot savas produkcijas cenu, jāņem vērā, ka tirgus cenu viņš var ietekmēt visai maz. Produkcijas tirgus cena ir atkarīga no citu ražotāju piedāvātajam cenām. Katra atsevišķa ražotāja augstākās produkcijas ražošanas izmaksas nav un nevar būt par iemeslu produkta tirgus cenas palielināšanai.
3. NETRADICIONĀLĀS LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKCIJAS AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJAS ĪPATNĪBAS 3.1. Ārstniecības augu audzēšana un novākšana Ārstniecības augus rūpnieciski audzē līdzīgi kā lauka kultūraugus. Salīdzinājumā ar savvaļas augu vākšanu ārstniecības augu audzēšanai ir vairākas priekšrocības: pareiza audzēšanas un apstrādes tehnoloģija (noteikta novākšanas fāze un laiks, atbilstoša novākšana un uzglabāšana) nodrošina izlīdzinātu, viendabīgu un paaugstinātu darbīgo vielu saturu. Jaunu ārstniecības augu audzēšana ir saistīta ar vienlaicīgu to agrobioloģisko īpatnību un audzēšanas mehanizācijas tehnoloģisko procesu kompleksu izpēti. Ekonomiski izdevīga ir ārstniecības augu audzēšana no dēstiem. Tam par iemeslu ir speciālo sējmašīnu trūkums, jo sēklas bieži ir ļoti sīkas (5000 12 000 sēklu gramā), turklāt tās ir dārgas un nevienmērīgi dīgstošas (izņēmums kliņģerīšu, kumelīšu, cigoriņu un ķimeņu sēklas). Dēstus var audzēt lecektīs, siltumnīcās un dobēs. Atkarībā no stādu audzēšanas tehnoloģijas stādīšanai var izmantot dažādas stādāmās mašīnas, kas nodrošina pilnvērtīgu daudzgadīgo ārstniecības augu plantāciju izveidi un ļauj sasniegt augstāku ražu jau pirmajā veģetācijas gadā. Ražību nodrošina šādas tehnoloģiskās operācijas: rušināšana; retināšana; nezāļu ierobežošana; slimību un kaitēkļu apkarošana; virsmēslojuma iestrāde. Svarīgi ir arī profilaktiskie pasākumi: pareizas augsekas lietošana; savlaicīga ražas novākšana. Novākšanas īpatnības Ārstniecības augu novākšana būtiski atšķiras no citu kultūraugu novākšanas. Tas izskaidrojams ar ārstniecības augu morfoloģisko daudzveidību un ar to, ka drogu ieguvei izmanto tikai atsevišķas augu daļas. Latvijas apstākļos sekmīgi var audzēt vismaz 25 ārstniecības augus, ko nosacīti iedala šādās grupās: I grupa divgadīgie un trīsgadīgie augi ( baldriāns, Helēna ālante, ehinācija u.c.). Darbietilpīgi procesi ir sakņu attīrīšana, mazgāšana un žāvēšana; II grupa viengadīgie augi, no kuriem kā drogu iegūst ziedus smaržīgās kumelītes, kliņģerītes. Ziedu novākšana ir maz mehanizēta, jāizmanto daudz roku darba. Šīs grupas kultūraugiem nozīmīgs ir sēklkopības darbs; III grupa augi, kuru audzēšana ir gandrīz pilnīgi mehanizēta un kurus plaši izmanto arī citiem mērķiem ķimenes un lini (sēklas ieguvei). Šo kultūraugu ekonomiskais izdevīgums ir pierādīts; IV grupa daudzgadīgie augi, ko izmanto lakstu, lapu un ziedu drogas ieguvei māteres, pelašķi, asinszāles, piparmētras, raudenes u. c. Novākšana ir vairāk vai mazāk mehanizēta; V grupa koki un krūmi, kuru augļus vai ziedus izmanto farmaceitiskās rūpniecības vajadzībām (vilkābeles, pīlādži, smiltsērkšķi, mežrozes u.c.). Šo augu stādījumu izveidošana prasa zināmu līdzekļu ieguldījumu, bet to izmantošana ir ilgstoša.
3.2. Zivju un vēžu audzēšana īpatnības Lai varētu nodarboties ar zivju pavairošanu un audzēšanu, nepieciešams ierīkot speciālas ūdenstilpes; nodrošināt optimālus augšanas, attīstības un barošanas apstākļus. Sekmīgai dīķsaimniecības ierīkošanai un vadīšanai ir svarīgi vairāki faktori: atbilstošas zivju sugas izvēle; ūdens kvalitātes nodrošinājums; zivju barošana; pareiza dīķu apsaimniekošana; pareiza zivju nozveja. Ierīkojot mākslīgos dīķus, izmanto mitras, grūti nosusināmas pļavas; izvēlas piemērotu augsni (tā nedrīkst būt pārāk smilšaina un ūdenscaurlaidīga); veic mērniecības darbus (vietas plāns, augstuma horizontāles, dīķu uzbēruma atzīmēšana, ūdens dziļums, dīķu grāvju sistēma u.c.); izveido zivju barošanas vietu; nosaka optimālo dīķī ielaižamo zivju daudzumu (500 800 zivju uz hektāra). 3.3. Strausu audzēšana Strausi labprāt dzīvo aplokos visu gadu, tie spēj izturēt salu līdz pat 30 C. Putniem jārada iespēja ieiet telpās (īpaši mitrās, aukstās naktīs) Strausu audzētavā Viesturi mītnes (platība 30 m 2, durvju izmēri, 2 3 m) ir siltinātas ar sūnām, apsildāmas, apgaismotas visu diennakti. Telpu ventilācijai izmanto logus. Naktīs izmanto mākslīgo apgaismojumu. Svarīgākais pareizas audzēšanas noteikums ir atbilstoša barošana. Barībai ir jābūt nodrošinātai ar proteīniem; mikroelementiem (kalcijs, fosfors, nātrijs, kālijs un magnijs); mikroelementiem (hlors, dzelzs, jods, varš, cinks, selēns, kobalts, sērs); Ēdināšanā izmantojamie barības līdzekļi mieži, auzas, kvieši, kviešu klijas, kukurūza, siens, salmi, saulespuķu vai rapša eļļa, zivju milti, sojas milti u.c. Latvijas strausi ir iecienījuši arī burkānus un kāpostus. Atkarībā no putnu vecuma barošanas režīmā ir dažādas īpatnības: pirmās trīs četras dienas pēc izšķilšanās strausu cāļiem nav nepieciešams ēst; trīs dienu vecumā vajadzīgs ūdens; no piektās dienas dod smalki samaltu lucernu; trīs četru nedēļu vecumā ēdina ar starterbarību; no 4 mēnešu vecuma barībai pievieno lucernas sienu. Pareiza strausu kopšana mazina daudzo iespējamo infekciju risku. Putniem jānodrošina optimāli kopšanas un turēšanas apstākļi. Pilnvērtīga barība nodrošina pareizu strausu attīstību un spēcīgu imūnsistēmu. Biežāk sastopamās kaites ir mehāniskas traumas un aizrīšanās ar dažādiem priekšmetiem.
4. ATBALSTS LAUKSAIMNIECĪBAS PĀRSTRUKTURIZĀCIJAI 1. Subsīdiju mērķis ir veicināt lauksaimniecības pārstrukturizāciju, sniedzot tiešu atbalstu nodarbinātības iespēju palielināšanai, kā arī tradicionālajai lauksaimniecībai alternatīvu ienākumu avotu veidošanā. 2. Kopējais finansējuma apjoms ir 400 000 Ls, kas tiek paredzēts šādiem pasākumiem: bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam Ls 300 000; netradicionālo nozaru attīstībai Ls 100 000. 4.1. Atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai 1. Mērķis veicināt bioloģiskās lauksaimniecības preču produkcijas ražošanu. Šis atbalsts paredzēts bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanai Ls 295 000; bioloģiskās lauksaimniecības siltumnīcu kultūraugu audzēšanai Ls 5000. 2. Subsīdiju saņemšanas nosacījumi: bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas izsniegts sertifikāts; pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimnieciskā izglītība; meliorācijas sistēmu uzturēšana atbilstoši likuma Par meliorāciju prasībām; lauksaimniecības produkcijas ražošana, ievērojot nosacījumu, ka katra kultūrauga kopplatība nav mazāka par 1 ha vai ir izpildīts vismaz viens no sekojošiem nosacījumiem: 6. tabula Nosacījumi Minimālais lopu skaits (bišu saimes/ m 2 ) Liellopi gaļas ieguvei (t.sk. teļi, zīdītājgovis)* 1 Piena liellopi* 1 Aitas, kazas 20 Cūkas 10 Putni 100 Trušu mātes 10 Bišu mātes 20 Siltumnīcu platības 200 * iepirktie lopi ganāmpulkā atrodas ne mazāk kā sešus mēnešus uz pieteikuma iesniegšanas dienu. Subsīdiju apmērs: 7. tabula Lauks. kultūraugi Subsīdiju summa Lauks. dzīvnieki Subsīdiju summa (Ls/vienību) Graudaugi (t.sk. griķi, mistri), 35 Ls/ha Liellopi gaļas ieguvei (t.sk. teļi, 20 rapsis sēklas ieguvei zīdītājgovis) Kartupeļi 75 Ls/ha Piena liellopi (t.sk. telītes 35 atražošanai un grūsnās teles) Augļu dārzi 95 Ls/ha Cūkas 14 Atklātā lauka dārzeņi 95 Ls/ha Aitas, kazas 12 Ārstniecības augi 95 Ls/ha Putni, trušu mātes 3 Dārzeņi un zemenes segtajās 0, 90 Ls/m 2 Bites 9,6 platībās (izmantošanas laiks ne mazāk par 7 mēnešiem) Dārzeņi un zemenes segtajās platībās (izmantošanas laiks ne mazāk par 5 mēnešiem) 0,45 Ls/m 2
Subsīdijas tiek izmaksātas piešķirto līdzekļu ietvaros. Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs palielināt vai samazināt subsīdiju apmēru proporcionāli kopējām pieteikumos uzrādītajām bioloģiski apsaimniekotajām platībām un bioloģiski audzēto lauksaimniecības dzīvnieku skaitam. Subsīdijas izmaksā par deklarētām bioloģiski apsaimniekotām platībām un bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Tās var saņemt arī par bioloģiski apsaimniekotām platībām, par kurām noslēgts nomas līgums ne mazāk kā uz 5 gadiem. Subsīdijas saņemamas vienu reizi gadā: bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanai (izņemot siltumnīcu kultūraugu ražošanai) pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu; siltumnīcu kultūraugu ražošanai pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu un siltumnīcu apsekošanas akta iesniegšanas. Kopējais subsīdiju apjoms šī nolikuma ietvaros vienam pieteikuma iesniedzējam nedrīkst pārsniegt 5000 latu. Lai saņemtu subsīdijas par bioloģiski apsaimniekotām platībām un bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem, pretendents līdz 1. jūlijam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz 1) pieteikumu deklarāciju subsīdiju saņemšanai bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam 2003. gadā (1. pielikums); 2) bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta kopiju par 2002. vai 2003. gadu; 3) Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, kas apliecina, ka subsīdiju pretendentam uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādu; 4) vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju; 5) Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākā inspektora atzinumu par meliorācijas sistēmu uzturēšanu saskaņā ar likumu Par meliorāciju ; 6) lauku izvietojuma shēmu (kartes kopiju) ar atzīmētām bioloģiski apsaimniekotajām platībām. Lai saņemtu subsīdijas par siltumnīcu platībām, pretendents līdz 1. maijam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz 1. pieteikumu deklarāciju subsīdiju saņemšanai bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam 2003. gadā (2. pielikums); 2. dokumentus, kas norādīti iepriekš: 2); 3); 4); 3. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības vai asociācijas Latvijas dārznieks apsekošanas aktu par siltumnīcu platībām līdz 15. oktobrim. Ja siltumnīcu platību apsaimniekošanas laikā notiek izmaiņas, pretendents informē Lauku atbalsta dienestu un izdara precizējumus pieteikumā; 4. iepriekšējā gada ražošanu raksturojošos rādītājus par siltumnīcu platībām, veikto pasākumu aprakstu un finansiālo līdzekļu izlietojumu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai. Līgumus ar pretendentu par subsīdiju saņemšanu slēdz Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde, tajā iekļaujot nosacījumu, ka pretendents bioloģiski saimniekos vēl 5 gadus. Netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstība Subsīdiju mērķis ir attīstīt Latvijas lauksaimniecības netradicionālās nozares. Subsīdiju summa nozarēs kopējās attīstības projektu realizācijai ir Ls 100 000, t.sk. biškopības nozares struktūras izpētei un tradicionālās programmas izpētei un nacionālās programmas izstrādei saskaņā ar tāmi Ls 20 000 apmērā. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt attiecīgās nozares sabiedriskās organizācijas, kuras; veic darbību netradicionālās lauksaimniecības nozarēs; iesniegušas projektu nozares tālākai attīstībai; iesniegušas pieteikumu līdz 30. aprīlim.
1. Uz subsīdijām var pretendēt šādas nozares: savvaļas dzīvnieku audzēšana iežogotās platībās; biškopība; kažokzvēru audzēšana; truškopība; šķirnes mājputnu audzēšana; sēņu audzēšana; vēžu, kā arī dekoratīvo stādu, ārstniecības augu un garšaugu audzēšana.
5. MŪSDIENU AKTIVITĀTES 5.1. Piedalīšanās projektos Kā organizācijai, tā atsevišķiem aktīvistiem, uzsākot darbību projektos, vispirms ir nepieciešams noskaidrot, kādi ir iespējami atbalsti Latvijā. Visvienkāršāk ir sadarboties ar reģionālajiem NVO (nevalstisko organizāciju) atbalsta centriem (pašlaik Latvijā ir 11 centri). Piedalīšanās projektos ir viens no veiksmīgākajiem ceļiem, kā gūt atbalstu darbībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai. Organizācija ir jāraksturo īsi, konkrēti, izceļot svarīgāko, piemēram: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības biedrības Cēsu nodaļa ir sabiedriska organizācija, dibināta 1995. gadā. Nodaļā ir 45 biedri. Zemnieku apmācības par bioloģisko lauksaimniecību mērķis ir veicināt ilgstpējīgas lauksaimniecības attīstību Latvijā. Lai varētu pieteikties dalībai projektā, jānoskaidro un jānoformē savas organizācijas misijas pamatojums. Rakstot projektus, ir jāzina: Kādus svarīgus rezultātus ar konkrētu pasākumu sasniegt? Kāda būs pasākuma mērķauditorija? Kādā ģeogrāfiskā platībā tiks sniegts pakalpojums? Kādi būs organizācijas iespējamie līdzekļi un to iegūšanas veidi? Šis pamatojums ir svarīgs kā organizācijas biedriem, tā cilvēkiem ārpus organizācijas. Katram izsludinātajam projektam ir sava nianse. Tie var būt orientēti uz dažādu uzdevumu veikšanu. 5.2. Realizācijas problēmas Bioloģiski audzēta produkcija Rīgas veikalos un sabiedriskajā ēdināšanā parādās epizodiski un visai nelielā daudzumā, jo tā tiek audzēta nelielos apjomos. Latvijas Ekoprodukts sertifikācijas standarts paredz, ka bioloģiski audzētiem produktiem jābūt fasētiem jau ražošanas uzņēmumā vai arī tie tiek rūpnieciski apstrādāti. Sabiedrībai ir jāizstrādā savai produkcijai vienāds marķerējuma dizains. Nosakot sava ražojuma cenu, vispirms ir jāaprēķina tā pašizmaksa, tad jānoskaidro, cik šis produkts maksā Rīgas Centrāltirgū. Visizdevīgāk produkciju nogādāt līdz pircējam ir saviem spēkiem; izvēloties starpnieka pakalpojumus, jārēķinās ar papildu izmaksām. Domājot par sekmīgu produkcijas realizāciju, maz novērtēta ir iespēja piedalīties dažādās izstādēs. Ekonomiski izdevīgi ir realizēt produkciju lielākos apjomos vai arī nelielus produkcijas daudzumus lielākam pircējam.
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI 1. Netradicionālā lauksaimniecība piedāvā dažādas alternatīvas saimniekošanas nozares ar attīstības perspektīvām Latvijā. Tā ir sevi pierādījusi kā patstāvīga, ekonomiski izdevīga lauksaimniecības nozare ar saražotās produkcijas realizācijas iespējām Latvijā un Eiropā. Šīs nozares attīstība Latvijā palielinās lauksaimniecības produkcijas noietu un iekšzemes kopproduktu. 2. Attīstītākās netradicionālās lauksaimniecības nozares Latvijā ir sēņu, ārstniecības augu, savvaļas dzīvnieku un vēžu audzēšana. Par perspektīvu nozari ar straujām attīstības iespējām var uzskatīt dzērveņu audzēšanu pārstrādei. 3. Netradicionālo nozaru produktu konkurētspēju tirgū nosaka konkrētā produkta cena un ražotāja izmaksas tā ražošanai. 4. Netradicionālās lopkopības nozares zemniekiem sniedz stabilus papildu ienākumus. 5. Ciltsdarba attīstībai tiek saņemtas subsīdijas vaislas materiāla importam, kas uzlabo ganāmpulku ģenētisko potenciālu. 6. Nepieciešams turpināt iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu netradicionālajās lauksaimniecības nozarēs. 7. Jāveicina starptautiskā sadarbība netradicionālajās lauksaimniecības nozarēs. 8. Bioloģiskās produkcijas tirgus nav piesātināts ne Latvijā, ne Eiropā. 9. Lai gan bioloģiskie produkti pēc to cenām pasaules tirgū ir par 30% dārgāki nekā tradicionāli ražotie, pieprasījums pēc tiem ir liels. 10. Sekmīgu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību kavē nepietiekami attīstīta bioloģiski ražoto produktu pārstrāde; nepietiekams finansējums zinātniskiem pētījumiem. 11. Veiksmīgai netradicionālās lauksaimniecības nozares attīstībai Latvijā ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi (jaunu tehnoloģiju un sistēmu ieviešana, kas veiksmīgāk un kvalitatīvāk ļautu zemniekiem strādāt izvēlētajā nozarē). 12. Pēc Eiropas pārtikas institūta pētījumiem ES, pieaug arvien to pircēju skaits, kuri par pārtikas produktu galveno rādītāju uzskata to veselīgumu.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI 1. Apinis M. Netradicionāli saimnieko reti. // Neatkarīgā Rīta Avīze. 2000. 7.sept. 2. Asafreja A. Ekskursija mācību forma. R.: RAKA 2001. 3. Karule I. Iesalniece E. Vēžu, dzērveņu un sēņu audzēšana // Kapitāls. 2001. Nr.3. 4. Netradicionālā lauksaimniecība//latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra sagatavots materiāls. 5. Lauksaimniecības gada ziņojums // Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, Rīga, 2001. un 2003. gada jūnijs. 6. Praktiskā bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā, III daļa. Latvijas Zemkopības ministrija, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība - Rīga, 2000., 76. 79. lpp. 7. Reģionu attīstība Latvijā. VSIA Reģionu attīstība Rīga, 2003., 63. 64.lpp. 8. Rijniece Ņ. Netradicionālā lauksaimniecība Latvijā: skaitļi, fakti // Mans Īpašums. 1998., Nr. 15 (85). 9. Skarbovskis Dz. Attīstās netradicionālā lauksaimniecība // Jaunā Avīze. 1998. 23. jūlijs. 10. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Rīga, 2003. gada decembris, 98. 99. lpp. 11. Žukauska I. Garšaugu audzēšana netradicionāla lauksaimniecības nozare // Agrotops. 1998., Nr.8, 12. Autoru kolektīvs. Saimniekošanas mācība. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs. LLU Ekonomikas fakultāte, 271. 279. lpp. 13. International scientific conference. Economic Science for Rural Development. Otrā daļa, Jelgava, 2003, 342. 347. lpp. 14. Žurnāls Saimnieks. 2004. Nr. 1. augusts; 2004. Nr.8. septembris; 2004. Nr. 10. novembris Internets: www.rich ters.com. informācija par ārstniecības augiem.
II DAĻA PRAKTISKIE DARBI Ekskursijas kā mācību darba formas raksturojums Mācību ekskursija ir mācību organizācijas forma, kas dod iespējas novērot uz izpētīt dažādas parādības un procesus; darbības, izmaiņas, to likumsakarības. No pedagoģijas viedokļa, tā ir vērtīga mācību metode, jo ekskursijās attīstās audzēkņu izziņas intereses, paplašinās redzesloks un teorētiskās zināšanas tiek nostiprinātas praksē. Mācību ekskursijas uzdevums ir palīdzēt pilnīgāk uztvert mācību priekšmetos iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. Ekskursijās notiek arī pētnieciska rakstura mācību darbs. Ekskursijas var būt pētnieciskas; izzinošas; datu bāzes ieguvei; projektu ietvaros utt. Organizējot mācību ekskursijas, ir jāievēro šādas pamatprasības: jānodrošina atbilstība tēmai; jāorganizē visiem patstāvīgs darbs; jāsagatavo īsi un skaidri formulēti darba uzdevumi. Mācību ekskursijām ir vairākas priekšrocības, jo tās rada iespējas saskatīt likumsakarības, kas nav iespējams kontakstundā; vienlaicīgi izmantot redzi, dzirdi; tausti; iegūt kopiespaidu un vienotu izpratni. Mācību ekskursiju trūkumi ir šādi: sagatavošana un organizēšana ir ļoti darbietilpīga; nepieciešama operatīvās kontroles nodrošināšana. Labu mācību ekskursiju raksturo rūpīga, detalizēta plānošana; atbilstība konkrētā mācību priekšmeta programmai un tematiskajam plānam; audzēkņu analīzes un vērtēšanas prasme, atbildot uz iepriekš saņemtiem jatājumiem.
1. praktiskais darbs Darba nosaukums: Izbraukuma nodarbība zemnieku saimniecībā. Darba izpildes laiks: 4 stundas. Darba mērķis: veidot priekšstatu par mūsdienu lauksaimnieciskās ražošanas mehanizācijas līmeni, galvenajiem specializācijas virzieniem, produkcijas ražošanas un realizācijas iespējam; nostiprināt un attīstīt prasmi analizēt, izdalīt būtisko atbildēs, balstoties uz starppriekšmetu kopsakarībām. Darba uzdevums: raksturot zemnieku saimniecību pēc šāda plāna: 1. Zemnieku saimniecības nosaukums un ģeogrāfiskais stāvoklis. 2. Zemnieku saimniecības izveidošanās vēsture un pašreizējā darbība. 3. Galvenie darbības virzieni specializācija. 4. Zemes kopējā platība.; 5. Ražošanas līdzekļi, to nodrošinājums. 6. Izmantotie resursi. 7. Dzīvnieku turēšanas tehnoloģija. 8. Dzīvnieku skaits, produkcijas apjomi, produktivitāte. 9. Lopbarības bāze. 10. Tehnikas izmantošana. 11. Pasākumi produktivitātes palielināšanai. 12. Zemnieku saimniecības perspektīvas. Mājas uzdevums: sagatavot atbildes uz dotajiem jautājumiem un rakstiskā veidā tās iesniegt nākamajā nodarbībā. Vērtēšana: atbilžu pareizība, pilnīgums un objektīvi secinājumi. Maksimālais vērtējums 9 balles.
2. praktiskais darbs Darba nosaukums: Izbraukuma nodarbinātība z/s Krumeši iepazīšanās ar sēņu audzēšanu. Darba izpildes laiks: 4 stundas. Darba mērķis: iepazīties ar sēņu audzēšanas tehnoloģiju; sēņu veidiem, to izmantošanu un īpašībām. Saskatīt un izvērtēt no sēņu audzēšanas iegūtos labumus. Darba uzdevums: izmantojot izbraukuma nodarbības laikā iegūto informāciju, sagatavot konspektu diskusijai nākamajā nodarbībā pēc šāda plāna: 1. Saimniecības vispārējs raksturojums. 2. Sēņu audzēšanas tehnoloģija. 3. Tirgus iespējas. 4. Risks un problēmas, to samazināšanas iespējas. 5. Nākotnes plāni un attīstības iespējas. 6. Secinājumi un priekšlikumi. Mājas uzdevums: sagatavot konspektu diskusijai. Vērtēšana: konspekta saturs un apjoms, prasme veikt pamatotus secinājumus un izteikt konkrētus priekšlikumus. Maksimālais vērtējums 9 balles.