. Projekts - Konkurss «Caur izpratni aktīvai rīcībai» Ūdens resursu audits skolā Juris Benders LU Ekonomikas un vadības fakultātes Vides pārvaldības katedra
Ūdens saimniecības audita uzdevums - noteikt ūdens resursu patēriņa efektivitāti savā izglītības iestādē; - aprēķināt CO 2 emisijas apjomu attiecībā pret ūdens resursu patēriņu un karstā ūdens uzsildīšanai patērēto enerģijas daudzumu; - izvērtēt iegūtos rezultātus un izstrādāt pasākumu plānu ūdens resursu taupīšanai savā izglītības iestādē.
Ūdens kā resursa apzināšana Ūdens resursu patēriņš un pieejamība, ūdens lietotāji Pazemes ūdeņu kvalitāte un piesārņojums Kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošinājums Notekūdeņu attīrīšanas problemātika, to radītās emisijas
Ūdens resursu patēriņš Ūdens izmantošanas indekss (ŪII) ir ikgadējā kopējā ūdens ieguve procentos no pieejamajiem saldūdens resursiem. Ūdens resursu trūkums vērojams valstīs, kur ŪII pārsniedz 20-30%.
Dabas resursu patēriņš dažādos sektoros : ūdens resurss ir kā multifunkcionāls resurss enerģētiskie resursi, piem. ūdens, vējš, kūdra, nafta, urāna rūda, akmeņogles; rūpniecības izejvielu resursi, piem. koksne, rūdas, ūdens, minerāli, smilts, dolomīts, kaļķakmens; lauksaimniecības resursi: augsne, ūdens; zivsaimniecības resursi: ūdens; tūrisma resursi, piem. ūdens, ainava, dabas objekti.
Pazemes ūdeņi ir kvalitatīvs ūdens resurss -tīrāki par virszemes ūdeņiem. To pašattīrīšanās spējas ir niecīgas, salīdzinot ar virszemes ūdeņiem. Tāpēc pazemes ūdeņu piesārņojums uzskatāms par īpaši bīstamu un ļoti liela uzmanība jāvelta pazemes ūdeņu aizsardzībai pret dažāda veida piesārņojumu: atkritumiem, lauksaimniecības radītām ietekmēm, notekūdeņu noplūdēm. Liels pazemes ūdeņu patēriņš jūras piekrastē noved pie pazemes ūdeņu deficita (spiediena depresijas) un sāļo ūdeņu ieplūšanas dzeramā ūdens saturošos horizontos.
Kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošinājums Upēs un ezeros piesārņojums lielāks nekā pazemes ūdeņos. Pārsvarā to veido organiskās un bioorganiskās vielas (veidojoties gan dabas procesu un cilvēka darbības rezultātā, pārsvarā no sadzīves un rūpnieciskiem notekūdeņiem), P un N saturošās barības vielas (lauksaimniecisko darbību, sadzīves notekūdeņu, kā arī dabas procesu rezultātā), nereti arī smagie metāli un toksiskas organiskās vielas (rūpniecisko notekūdeņu rezultātā). Dzeramā ūdens sagatavošana no virszemes ūdeņiem ir gan tehnoloģiski sarežģītāka un finansiāli dārgāka nekā to veicot no pazemes ūdeņiem: dzeramā ūdens sagatavošana un ūdens apgāde ietver arī energoietilpīgus procesus.
Dzeramā ūdens sagatavošana no virszemes ūdeņiem Dzeramā ūdens apstrādes galvenie etapi: iepriekšējā dezinfekcija - nepieciešama krāsas normalizēšanai, daļējai piesārņojuma samazināšanai; koagulācija organiskā piesārņojuma samazināšanai!!) ( koagulants - alumīnija sulfāts Al2(SO4)3) starpdezinfekcija, sedimentācija un filtrēšana, pēcdezinfekcija - nepieciešama ūdens kvalitātes nodrošināšanai padodot ūdeni apgādes tīklā (jo sevišķi ja tie ir novecojuši un netīri!!).
Dzeramā ūdens sagatavošana no pazemes ūdeņiem Paaugstināta dzelzs koncentrācija pazemes ūdeņos ir galvenā dzeramā ūdens sagatavošanas problēma. Atsevišķās vietās Latvijas pazemes ūdeņos tā var pārsniegt 4 mg/l. Tomēr lielākā valsts teritorijā tā ir robežās no 1.4-3 mg/l. Dzeramā ūdens apstrādes galvenie etapi: pazemes ūdeņu ieguve sūkņu darbība akās un urbumos (energopatēriņš); atdzelžošana - galvenokārt izmanto trīs atdzelžošanas metodes: - oksidēšanas un dzidrināšanas metodi; - adsorbtīvās oksidācijas metodi; - bioloģiskās atdzelžošanas metodi. filtrācija, pēcdezinfekcija - nepieciešama ūdens kvalitātes nodrošināšanai padodot ūdeni apgādes tīklā (jo sevišķi ja tie ir novecojuši un netīri).
Kvalitatīva dzeramā ūdens nodrošinājums Dzeramais ūdens kvalitāte pie patērētāja, t.i. krānā var būt problemātiska, ja piesārņojums nonāk pie patērētāja caur veciem ūdens apgādes maģistrāliem tīkliem vai veciem ūdens apgādes iekšējiem tīkliem ēkās. Veci ūdens apgādes tīkli satur dzelzs korozijas produktus un veido ūdens ķīmisko piesārņojumu. Bez tam tur mikroorganismi var savairoties veidojot bioloģiskus apaugumus uz cauruļu virsmas. Novecojušie ūdens apgādes tīkli ir būtisks piesārņojuma avots: svarīgi īstenot šo tīklu nomaiņu izmantojot ES Struktūrfondu projektu iespējas, kā arī veikt veco ūdensapgādes tīklu profilaktisko skalošanu.
Notekūdeņu attīrīšanas procesā var izdalīt: a) mehāniskā attīrīšana: suspendēto vielu, daļēji organiskā piesārņojuma attīrīšana; b) bioloģiskā attīrīšana: organiskā piesārņojuma, N, daļēji P attīrīšana CO 2,CH 4 emisijas; c) ķīmiskā attīrīšana: P attīrīšana; d) NŪ dūņu apstrāde: blīvēšana, atūdeņošana, fermentācija - sadalīšana - CO 2, CH 4 emisijas; Notekūdeņus raksturojošie galvenie parametri Sastāvs un prasībai NŪ attīrīšanai [mg/l] 1. Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) 150-350 25 2. Kopējās suspendētās vielas (SV) 120-450 35 3. Kopējais fosfors (Pkop) 10-25 2 (1) 4. Kopējais slāpeklis (Nkop) 20-80 15(10)
Emisijas notekūdeņu attīrīšanas procesā NŪ bioloģiskās apstrāde notiek divos dažādos režīmos: a) anaerobā vidē - notekūdeņi tiek attīrīti bezskābekļa apstākļos: - organiskais piesārņojums veido metānu, - nitrāti veido brīvu slāpekli, - daļēji organiskais piesārņojums pāriet dūņās; b) aerobā vidē, kad notekūdeņi tiek attīrīti gaisa (skābekļa) klātbūtnē: aerācijas tilpnē tiek pievadīts ievērojams gaisa daudzums un notiek - organisko vielu oksidācija par oglekļa dioksīdu; - daļēji organiskais piesārņojums pāriet dūņās; Dūņu apstrādē izmanto anaerobo dūņu fermentāciju (metāntanki). Šo procesu veic bezskābekļa vidē: rodas metāns un oglekļa dioksīds;
Emisijas notekūdeņu attīrīšanas procesā Bez tam jāņem vērā ievērojams enerģijas patēriņš attīrot notekūdeņus: - aerobā vidē un veicot aerāciju, kā arī - darbinot elektrosūkņus notekūdeņu transportēšanai. Tātad attīrot notekūdeņus mēs nevaram izvairīties no SEG emisijām; Tādēļ galvenais rīcības virziens šo gāzu emisijas samazināšanā ir sadzīves notekūdeņu apjoma samazināšana.
Emisijas notekūdeņu attīrīšanas procesā Rīgas notekūdeņu attīrīšanas stacijā Daugavgrīva gada laikā attīrot 57 miljonus m 3 notekūdeņus rodas CO2 emisijas: - apm. 10 tūkstoši t apjomā (bioloģiskās attīrīšanas stadijā) un - apm. 15 tūkstoši t apjomā (sadedzinot dūņām izdalīto metānu). Tātad attīrot 1 m 3 notekūdeņus rodas: - apm. 0,17 kg CO2 emisijas (bioloģiskās attīrīšanas stadijā) - apm. 0,26 kg CO2 emisijas (sadedzinot no dūņām iegūto metānu). Summējot emisijas procesus bioloģiskās attīrīšanas stadijā un dūņu apstrādē attīrot 1 m 3 notekūdeņus veidojas 0,43 kg CO2 emisijas. Šie ir aptuveni raksturlielumi, jo CO2 emisiju apjomi ir atkarīgi no organisko vielu satura notekūdeņos, bioloģiskās attīrīšanas procesa, notekūdeņu dūņu apstrādes un koģenerācijas (sadedzinot metānu) tehnoloģiskiem procesiem.
. Ūdens resursu audita praktiskā veikšana
Ūdens resursu audita praktiskā veikšana Komplekss novērtējums, kas aptver ūdens saimniecības infrastruktūras dažādus elementus: 1. Ūdens apgādes sistēmas un skolas ēkas raksturojums 2. Ūdens patēriņa ierīces, to stāvoklis un darbība 3. Ūdens patēriņš skolā 4. Karstā dzeramā ūdens enerģijas patēriņš 5. Dzeramā ūdens kvalitāte 6. Ūdens patēriņš skolas apkārtnē/teritorijā 7. Notekūdeņi, kanalizācijas sistēma, tās raksturojums.
1.Ūdens apgādes sistēmas un skolas ēkas raksturojums Svarīgi apzināt dzeramā ūdens izcelsmi. Pamatā var būt divas iespējas: 1) dzeramais ūdens skolai tiek piegādāts ar centralizētās ūdens apgādes palīdzību dzeramā ūdens sagatavošana ir notikusi pašvaldības ūdens apsaimniekošanas uzņēmumā. Tas nozīmē, ka ūdens ir ticis atdzelžots, ir veikta ūdens dezinfekcija. Ja pašvaldības uzņēmumā dzeramā ūdens sagatavošana ir veikta izmantojot virszemes ūdens resursus, izmantotās tehnoloģijas ir sarežģītākas (arī dārgākas) salīdzinot ar gadījumu, ja dzeramā ūdens sagatavošana ir veikta no pazemes ūdens resursiem. 2) skola saņem dzeramo ūdeni no saviem/ savā teritorijā esošiem urbumiem vai akām skolas iespējās ir veikt tā mehānisko filtrēšanu pielietojot dažādas filtrējošās kolonas. Tātad dzeramā ūdens izcelsme dod svarīgu informāciju, lai spriestu par skolā saņemtā ūdens kvalitāti.
1. Ūdens apgādes sistēmas un skolas ēkas raksturojums Lai novērtētu ūdens saimniecības stāvokli skolā tiek apzināts skolas ēkas vecums, kā arī skolas ēkā esošās ūdens apgādes sistēmas vecums. Ja ūdens apgādes tīklu vecums ir lielāks par 20 gadiem, cauruļu problemātiskais stāvoklis (rūsa, nosēdumi, mikroorganismi) ir cēlonis gan zemai ūdens kvalitātei, gan cauruļu aizsērējumiem un nepietiekamai ūdens plūsmai. Ja iekšējo tīklu vecums nepārsniedz 10 gadus, tad ūdens cauruļu stāvoklis nepazemina ūdens kvalitāti. Tādēļ tiek novērtēts Tīklu/cauruļu vizuālais raksturojums. (labs / viduvējs / slikts). Ūdens apgādes tīklu/cauruļu vizuālā apskate var liecināt par korozijas procesu sākumu, hermētiskumu.
1. Ūdens apgādes sistēmas un skolas ēkas raksturojums Svarīgi konstatēt, vai skolā ūdens apgādes tīkli/caurules nomainīti pilnā apjomā vai tikai daļēji. Ja tas veikts tikai daļēji, tas nozīmē, ka noteiktās vietās dzeramā ūdens kvalitāte krānā joprojām būs problemātiska. Svarīga papildus informācija var tikt iegūta intervējot skolas tehniķi/ inženieri vai uzņēmuma pārstāvi, kurš apkalpo skolas ūdens saimniecību. Lai spriestu par ūdens patēriņa efektivitāti, jāapzina ūdens lietotāju skaits, t.i. skolēnu un skolas personāla skaits.
Mērķis raksturot ūdens apgādes kopējās sistēmas stāvokli 1. Ūdens apgādes sistēmas un skolas ēkas raksturojums Dzeramā ūdens izcelsme a) centralizētā ūdens apgādes sistēma: X b) skola saņem ūdeni no saviem urbumiem vai akām: Skolas ēkas vecums: piem.40 gadi Ūdens apgādes sistēmas vecums: piem.10 gadi Tīklu/cauruļu vizuālais raksturojums : a) labs X b) viduvējs (neliela korozija) c) slikts nepieciešama nomaiņa Ūdens apgādes tīkli/caurules: - nav nomainīti - daļēji nomainīti - nomainīti pilnā apjomā x Skolā strādājoša personāla skaits: piem. 25 Skolēnu skaits : piem. 160
Vēlams noskaidrot, vai skalojamās kastes apgādātas ar ierīci lielākai un mazākai ūdens padevei - LM, jo tas ievērojami palīdz ietaupīt ūdens apjomu. Ja šīs ierīces izpaliek, to uzstādīšana jāieplāno pie nepieciešamo pilnveidošanas pasākumiem. Automātisko ūdens patēriņa ierīču esamība- (A) nodrošinot automātisku ierīces izslēgšanos tas veicina limitētu ūdens patēriņu. 2. Ūdens patēriņa ierīces, to stāvoklis un darbība Skolēni apzina un inventarizē visas skolas ēkā esošās ūdens patēriņa ierīces, tās atzīmējot skolas ēkas shēmā. Veicot auditu novērtējam dažādās skolas telpās (tualetēs, koridoros, virtuvē) esošo ūdens patēriņa ierīču tehnisko stāvokli. Tam ir liela nozīme ūdens patēriņa cēloņu noskaidrošanai, kā arī nepieciešamo pilnveidošanas pasākumu plānošanai. Ūdens tece - T (krānos, skalojamās kastēs) var fiksēt gan vizuāli, skatot iespējamās noplūdes vietas zem izlietnēm, krāniem, gan ievietojot izlietnē uz laiku (kad ierīce netiek lietota) sausu lapu. Noslēdzējkrāna esamība (NK) svarīga, jo bez tā ūdens patēriņa ierīces remonts ir komplicēts un saistīts ar lieliem ūdens zudumiem.
2. Ūdens patēriņa ierīces, to stāvoklis un darbība; mērķis noteikt ūdens patēriņa ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli Atrašanās vieta Ūdens krāni Tualetes skalojamā kaste Urināli Ierīces vai iekārtas telpa stāvs skaits stāvoklis skaits stāvoklis skaits stāvoklis nosauk stāvoklis Tualete (zēnu) 2 3 1 - T 3 2 - LM 3 Virtuve 1 3 Trauku mazg. mašīna Liels ūdens patēriņš
3.Ūdens patēriņš skolā Auditā vispirms jānoskaidro, vai ūdens plūsmas skaitītāji mēra gan aukstā, gan karstā ūdens apjomu, kā arī to atrašanās vieta. Ja ūdens skaitītāja pārbaudes termiņš beidzies, tabulā tas jānorāda. Aizpildām tabulu katru mēnesi (norādām aizpildīšanas datumu). Pēc iegūtajiem datiem var veikt patēriņa samazinājuma vai palielinājuma analīzi. Interpretējot iegūtos rezultātus, ņemam vērā ūdens patēriņa galvenās izmaiņu tendences: - par gadiem (iepriekšējo gadu datus); - par mēnešiem, kā arī - ierīces, to stāvokli un ūdens lietotāju (skolas personāls, skolēni) skaitu.
3.Ūdens patēriņš skolā Mērķis uzskaitīt ūdens patēriņu skolā,veikt tā patēriņa analīzi Aukstā un karstā ūdens patēriņš, m 3 2008 Aukstā ūdens patēriņš 1190 Karstā ūdens patēriņš 175 2009 Aukstā ūdens patēriņš 1230 Karstā ūdens patēriņš 260 2010 Aukstā ūdens patēriņš 1210 Karstā ūdens patēriņš 240 Janvāris Aukstā ūdens patēriņš Karstā ūdens patēriņš Februāris Aukstā ūdens patēriņš Karstā ūdens patēriņš Marts Aukstā ūdens patēriņš Karstā ūdens patēriņš
4. Karstā dzeramā ūdens enerģijas patēriņš skolā mērķis noteikt dzeramā ūdens sildīšanas enerģijas patēriņu skolā Vispirms ir jānoskaidro dzeramā ūdens sildīšanas veids. A.Skolā ir centralizētā dzeramā ūdens sildīšana - tiek sildīts līdzīgi kā apsildei paredzētais ūdens. Tādā gadījumā patērētais siltuma enerģijas daudzums Q tiek noteikts pēc siltuma skaitītāja datiem. CO 2 emisijas apjomu (t) var aprēķināt: Q (MWh) x CO 2 emisijas faktors (tā vērtība ir 0,264 t/mwh, ja ēkā ir centralizētā apkure, skat. Energoaudits skolā) Ja skolā karstam dzeramam ūdenim ir uzstādīts skaitītājs, jānosaka arī karstā dzeramā ūdens apjoms V (m 3 ) ; Karstā dzeramā ūdens patēriņa izmaksas atkarīgas no karstā ūdens apjoma un Rīgas ūdens karstā ūdens tarifa: Karstā ūdens izmaksas, Ls = V (m 3 ) x karstā ūdens tarifs (Ls/m 3 )
4. Karstā dzeramā ūdens enerģijas patēriņš skolā B. Skolā ir dzeramā ūdens sildīšana ar sildītāju/boileri. Auditā jānoskaidro boilera veids: ir elektriskie un gāzes boileri. Elektrisko boileru gadījumā tiek izmantoti: - uzkrājējsildītāji, kuru jauda parasti ir 1,5 2 kw robežās vai - caurteces sildītāji, kuri sasilda ūdeni, strādājot daudz intensīvāk un īsākā laika periodā, parasti to jauda ir lielāka 3 10 kw robežās. Auditā var aptuveni novērtēt šādu boileru darbības laiku dienā (st.), Iegūtās enerģijas lielums Q = jauda (kw) x laiks (h) CO 2 emisijas apjoms = Q x 0,397 t CO2 / MWh (tiek pielietots CO 2 emisijas faktors elektroenerģijai 0,397 t CO 2 /MWh). Boilera darbības izmaksas mēnesī, Ls var noteikt zinot patērētās enerģijas apjomu (kwh) un elektroenerģijas tarifu (Ls/kWh).
4. Karstā dzeramā ūdens enerģijas patēriņš skolā Gāzes boileru gadījumā svarīgi noteikt patērētās dabas gāzes apjomu, (V) t.i. gāzes skaitītāja rādījumu, m 3. Zinot V, var aprēķināt iegūtās siltumenerģijas lielumu Q: Q = V(m 3 ) x 8,8(kWh/ m 3 ), kur 8,8 ir enerģija (kwh), ko iegūst, sadedzinot 1 m 3 dabasgāzi (empīriski noteikts lielums). CO 2 emisijas apjoms = Q x 0,202 t CO2 / MWh ( tiek pielietots dabas gāzes CO2 emisijas faktors - 0,202 t CO2 / MWh). Zinot V un «Latvijas gāzes» tarifu, Ls/m 3 - var aprēķināt izmaksas.
4. Karstā dzeramā ūdens enerģijas patēriņš skolā Skolā ir centralizētā dzeramā ūdens sildīšana Siltuma skaitītāja dati siltuma enerģijas patēriņš, mwh Karstā ūdens skaitītāja dati, m 3 Karstā ūdens tarifs, Ls/m 3 Karstā ūdens sildīšanas izmaksas, Ls CO 2 emisijas apjoms, t x Skolā ir dzeramā ūdens sildīšana ar sildītāju/boileri x Elektriskais boileris A. Uzkrājējsildītājs tilpums, l jauda, kw B. Caurteces sildītājs tilpums, l jauda, kw Boilera aptuvenais darbības laiks dienā, h Elektroenerģijas tarifs, Ls/kWh Boilera darbības izmaksas mēnesī, Ls Ar elektrisko boileri iegūtās enerģijas lielums jauda (kw) x laiks (h) CO2 emisijas apjoms, t Gāzes boileris A. Uzkrājējsildītājs B. Caurteces sildītājs Patērētās gāzes apjoms V, gāzes skaitītāja rādījums, m 3 «Latvijas gāzes» tarifs, Ls/m 3 Karstā ūdens sildīšanas izmaksas, Ls x
4. Karstā dzeramā ūdens enerģijas patēriņš skolā Dzeramā ūdens uzsildīšanai no T 1 līdz T 2 izmantotās enerģijas patēriņu var salīdzināt ar t.s. teorētisko fizikāli aprēķināto ūdens sildīšanas enerģijas lielumu Q: Q = m x c x (T 1 T 2 ), kur: Q elektroierīces patērētais siltuma daudzums (J), C ūdens īpatnējā siltumietilpība, 4,19 kj/l C, m ūdens daudzums (l). Šādi aprēķināts enerģijas lielums vienmēr būs mazāks par praktiski patērēto enerģiju dažādās sildīšanas ierīcēs, kurās jārēķinās ar siltuma zudumiem un dažādu darbības efektivitāti.
Fe saturs krāna ūdenī tiek noteikts analītiski iespēju robežās Dzeramā ūdens garša tiek ierakstīts apzīmējums garšas novērtējumam: L laba, V viduvēja, S slikta. Santehnikas ierīču vizuālais stāvoklis tiek ierakstīts santehnikas ierīču vizuālā stāvokļa novērtējuma apzīmējums (brūnganus plankumus pārsvarā veido paaugstināts dzelzs saturs): L labs, V viduvējs, S slikts. Cietības ietekme uz apsildes iekārtu un boileru darbību tiek ierakstīts aptuvenais novērtējums: LI liela ietekme, MI maza ietekme. 5. Dzeramā ūdens kvalitāte mērķis noteikt dzeramā ūdens kvalitāti un tā ietekmi uz ierīcēm Apzinātais Fe saturs krāna ūdenī (monitorings, mērījumi) 0,3 mg/l Dzeramā ūdens garša V viduvēja Santehnikas ierīču vizuālais stāvoklis V viduvējs Cietības ietekme uz apsildes iekārtu un boileru darbību MI
Dzelzs satura analītiska noteikšana. 5. Dzeramā ūdens kvalitāte Tiek izmantots firmas Merck analītiskais komplekts Aquamerck dzelzs (Fe) noteikšanai: optiskās kivetes, analītiskais reaģents Fe noteikšanai, optisko filtru komplekts, mikrokarotīte reaģenta pievienošanai, pipete analizējamā ūdens tilpuma noteikšanai (5 ml). a)saskaņā ar Aquamerck komplektam pievienoto instrukciju, tiek veikta analītiska reakcija, izmantojot reaģentu, kā rezultātā analītiskajā kivetē rodas intensīvi krāsots šķīdums. b) analītiskai detekcijai netiek izmantots spektrofotometrs, bet attiecīgo krāsojumu detektē, vizuāli izmantojot optiskus filtrus un salīdzinot ar atskaites kiveti. c)piemērojot dažādus optiskos filtrus, atrod to filtru, kas vizuāli kompensē atskaites kivetes krāsojumu, salīdzinot ar analītiskās kivetes krāsojumu. Aquamerck komplekts paredz pielietot filtrus, lai varētu noteikt Fe koncentrāciju ar šādām vērtībām: 0,1 0,3 0,5 1,0 2,5 5,0 7,5 12,5 25 50 mg/l.
5. Dzeramā ūdens kvalitāte Atkarībā no audita rezultātiem, t.sk. Fe satura krāna ūdenī var tikt pieņemti lēmumi par ūdens kvalitātes pilnveidošanu: - piemēram, cita, labāka pazemes urbuma izmantošanu, - lokālo atdzelžošanas filtru uzstādīšanu (ja skola nav pieslēgta centralizētai ūdens apgādes sistēmai) vai arī - jaunu ūdens apgādes tīklu celtniecību skolas ēkā.
Balstoties uz audita rezultātiem, iespējams izstrādāt pasākumus ūdens resursu racionālā izmantošanā skolas saimnieciskajām vajadzībām, tā panākot ievērojamu ūdens patēriņa samazinājumu. 6. Ūdens patēriņš skolas teritorijā/apkārtnē mērķis noskaidrot ūdens resursu patēriņu saimnieciskām vajadzībām Vai ūdens tiek patērēts saimnieciskām vajadzībām ārpus skolas ēkas tās apkārtnē/teritorijā: JĀ / NĒ Vai tiek izmantots dzeramais ūdens vai citi ūdens resursi: piem., lietus ūdens, tehniskais ūdens, atsevišķs urbums. Kādām vajadzībām ūdens tiek izmantots: piem.zāliena laistīšanai, puķu laistīšanai, dekoratīvam baseinam, strūklakai, peldbaseinam utt. Ūdens patēriņa skolas teritorijā/apkārtnē aptuvenais apjoms: piem., 300 m 3 t.sk. 120 m 3 lietus ūdens.
7. Notekūdeņi, kanalizācijas sistēma, tās raksturojums Jānoskaidro, vai skolas ēkā ir centralizēta kanalizācija sistēma, no kuras skolā radītie sadzīves notekūdeņi tiek novadīti pašvaldības centralizētajos kanalizācijas tīklos, vai arī pie mācību iestādes atrodas lokālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas raksturīgāk lauku teritorijām. Audita gaitā vizuāli jānovērtē skolas kanalizācijas sistēmas stāvoklis, t.sk. cauruļu izskats, konstatējot iespējamos defektus, plīsumus, sistēmas vecumu. Lietderīgi būtu intervēt skolas saimniecības pārzini/santehniķi. Svarīgi noskaidrot, vai skolā ir: - dalītā kanalizācijas sistēma, kas ļauj sadzīves notekūdeņus novadīt pa vienu, bet lietus ūdeni pa otru tīklu; - kopējā kanalizācijas sistēma, kurā sadzīves notekūdeņi un lietus ūdens tiek novadīti pa vienotu tīklu.
7. Notekūdeņi, kanalizācijas sistēma, tās raksturojums Ja skolai ir savas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, svarīgi ir apzināt notekūdeņu attīrīšanas galvenos posmus: - vai NŪ attīrīšanas iekārtās notiek mehāniskā un bioloģiskā attīrīšana; - kur attīrītie notekūdeņi tiek novadīti (upē, kanālā vai infiltrēti augsnē); - kur tiek izvietotas vai nodotas notekūdeņu attīrīšanas dūņas. Svarīgi noskaidrot skolas sadzīves notekūdeņu (NŪ) kopējo apjomu. Ja nav pieejami atsevišķi dati par attīrīšanā novadītajiem notekūdeņiem, tad tiek pieņemts, ka to apjoms ir līdzvērtīgs ūdens patēriņam (skat. datus 3. apakšnodaļā «Ūdens patēriņš skolā»)
Mērķis apzināt centralizētās vai lokālās kanalizācijas sistēmas stāvokli un notekūdeņu apjomu 7. Notekūdeņi, kanalizācijas sistēma, tās raksturojums Skolā ir centralizētā kanalizācijas sistēma: X Kanalizācijas sistēmas vizuālais raksturojums: Skolā ir dalīta kanalizācijas sistēma: X Skolai ir savas NŪ attīrīšanas iekārtas: a) labs b) viduvējs X c) slikts Ja skolai ir savas NŪ attīrīšanas iekārtas: vai tās nodrošina gan mehāniskās, gan bioloģiskās attīrīšanas etapus kur tiek novadīti attīrītie notekūdeņi kur tiek izvietotas NŪ attīrīšanas dūņas Skolā ir kopēja kanalizācijas sistēma: Skolas sadzīves notekūdeņu kopējais apjoms gadā, m 3 (novērtējums), piem., 1210 m 3 CO 2 emisijas apjoms, t, ko izraisa NŪ attīrīšana, m 3, piem., 0,52
7. Notekūdeņi, kanalizācijas sistēma, tās raksturojums Ja skolai ir savas NŪ attīrīšanas iekārtas un biogāze netiek sadedzināta, CO 2 emisiju apjomu iegūst, pielietojot faktoru 0,17 kg CO 2 uz 1 m 3 notekūdeņu: CO 2 emisijas apjoms ( kg ) = V (m 3 ) x 0,17 kg CO 2 / 1 m 3 ; Ja skola novada notekūdeņus uz pašvaldības NŪ attīrīšanas iekārtām, kur notiek gan attīrīšana, gan biogāzes sadedzināšana, CO 2 emisiju apjomu iegūst, pielietojot faktoru 0,43 kg CO 2 uz 1 m 3 notekūdeņu: CO 2 emisijas apjoms ( kg ) = V (m 3 ) x 0,43 kg CO 2 / 1 m 3 ;
Priekšlikumi ūdens saimniecības pilnveidošanai skolā Iegūtie audita rezultāti attiecībā par stāvokli skolas ūdens apgādes, ūdens patēriņa, tehnisko ierīču, ūdens sildīšanas energopatēriņa, ūdens kvalitātes un notekūdeņu attīrīšanas jomās dod pamatu izstrādāt secinājumus un pasākumus ūdens saimniecības pilnveidošanai skolā, t.sk. - ūdens resursu racionālākam patēriņam, - tehnisko ierīču labākai darbībai un apkopei, - ūdens patēriņa efektivitātes uzlabošanai, - videi draudzīgai rīcībai.
Priekšlikumi ūdens saimniecības pilnveidošanai skolā: priekšlikumu piemēri, var dot ūdens resursu ietaupījumu un/vai enerģijas ietaupījumu Ūdens krānu remonts Tualetes skalojamās kastes nomaiņa Jauna ūdens boilera uzstādīšana Atbilstošas jaudas ūdens boilera uzstādīšana Skolēnu izgatavotu saules kolektoru uzstādīšana ēkas bēniņos dzeramā ūdens sildīšanai Optimizēts laistītāju izvietojums zālāja laistīšanai Lietus ūdens izmantošana zālāja laistīšanai Atgādinājuma uzlīmes par ūdens taupīšanu pie krāniem Ūdens apgādes tīklu nomaiņa skolas ēkā
- skolēnu vides apziņas attīstību gan attiecībā uz skolas saimniecisko vidi (ūdens saimniecība un ūdens resursu patēriņš), kā arī rīcībām globālo klimata pārmaiņu ietekmju samazināšanā. Priekšlikumi ūdens saimniecības pilnveidošanai skolā: Šāda veida priekšlikumu izstrāde jāsaista ar: - sagaidāmo ekonomisko izdevīgumu, pierādot to efektivitāti un izmaksu samazinājumu īstermiņa vai ilgtermiņa perspektīvā atkarībā no mērogiem un izmaksām; - kopējo ieguvumu visas skolas mērogā gan attiecībā uz skolas saimniecisko vidi, gan skolas mācību procesu;
. Paldies par uzmanību! Lai veicas konkursā!