APSTIPRINĀTS ar 31.08.2016. Rīgas 89. vidusskolas direktores rīk.nr.vs89-16-36-rs Rīgas 89. vidusskolas 1. 12. klašu audzināšanas darba programma Rīga, 2016.
IEVADS Audzināšanas darba programma ir skolas reglamentējošs dokuments, kas nosaka audzināšanas darba mērķus un uzdevumus. Programmai ir ieteikuma raksturs, to var izmantot ikviens klases audzinātājs savā darbā ar audzināmo klasi. Audzināšana ir mērķtiecīgi organizēts cilvēkdarbības process, kas virzīts uz sociālās kultūras pieredzes nodošanu no paaudzes paaudzei, uz jaunās paaudzes vērtīborientāciju un pašregulācijas veidošanu un garīguma izkopšanu. Audzināšanas procesā veidojas un attīstās personības attieksme pret cilvēku, darbu, kultūras vērtībām, dabu, sabiedrību, valsti. Tas nodrošina iespēju kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, pašiem noteikt savu dzīvi, rīcību un būt atbildīgiem par to. Mainoties sabiedriskajām iekārtām, vairākkārt ir mainījušies priekšstati par audzināšanu. Šobrīd, kad veidojam demokrātisku sabiedrību, audzināšanas mērķis ir brīva, patstāvīga un atbildīga personība. Skolēni jāsagatavo dzīvei Eiropā un pasaulē, saglabājot savu kultūras identitāti. Spēcīgu valsti var veidot tikai vesela, gudra un stipra tauta, tāpēc audzināšanas darbības rezultātā ir jārada skolēnos vēlme sevi garīgi un fiziski pilnveidoties, bet tas nav iespējams bez savstarpējo attiecību kultūras un sapratnes. Bez zināšanu uzkrāšanas būtiski ir iemācīt jauno cilvēku integrēties sabiedrībā un nostiprināt attieksmi pret dzīves pamatvērtībām, tai skaitā pret sevi un savu veselību kā līdzekli citu vērtību iegūšanai. Personības var veidoties tikai mijiedarbībā ar pedagogu autoritāti, kurš ir iemantojis cieņu un uzticību. Tādas autoritātes pamatā ir atbildība par savu uzdevumu, savstarpējo attiecību un savas personības pilnveidošanu, kā arī gatavību uzturēt nepārtrauktu dialogu ar skolēniem. Programma tika veidota, ievērojot Izglītības un Zinātnes ministrijas noteiktos prioritāros virzienus audzināšanas darbam, IZM izstrādāto standartu sociālzinībās un drošībā, skolas prioritātes, mērķus un uzdevumus, ANO Konvenciju par bērnu tiesībām, klases audzinātāja paraugnoteikumus un skolēnu vecumposmu īpatnības. Audzināšanas darba mērķis: Brīvas un atbildīgas personības attīstības sekmēšana, veidojot demokrātiskai sabiedrībai raksturīgu attieksmi pret vērtībām, morāli, indivīda pienākumiem, tiesībām un spēja pieņemt lēmumus daţādās dzīves situācijās. 2
Uzdevumi: Sekmēt nacionālās un valstiskās identitātes ētisko vērtību apzināšanos, pašrealizācijas attieksmju veidošanos un to īstenošanos skolēnu rīcībā un uzvedībā. Iepazīstināt ar kultūras pamatnormām un uzvedības kultūru daţādās dzīves situācijā. Sekmēt saskarsmes un sociālās sadarbības prasmes, attīstīt spēju adaptēties un integrēties mainīgajā sociālajā vidē. Attīstīt spējas analizēt cilvēku savstarpējo attiecību problēmas un atrast optimālos to risinājumus. Uzvedības normu praktiska apguve daţādās dzīves situācijās, pamatojoties uz personīgās drošības, tikumības, ekoloģijas un vispārējās kultūras principiem. Sekmēt skolēnu socializāciju daudzveidīgajā mācību stundu un ārpusstundu darbā. Audzināšanas vides veidošana klasē un skolēnu apmācība kolektīvo un individuālo pasākumu organizācijā un novadīšanā. Audzinošās vides pozitīva korekcija ģimenē un skolēnu dzīves vietā.(uzdevumi karjeras veidošanā, drošībā, pilsoniskajā audzināšanā) Audzināšanas darba virzieni un saturs Es - piederīgs savai ģimenei, klasei, skolai, pilsētai, nācijai, valstij (piederība + atbildība). Es - aktīva personība skolas pašpārvaldē un citā sabiedriskajā organizācijā (pašapziņa + drosme + rīcība). Es - drošs un gatavs rīcībai nestandarta situācijās (prasmes + iemaņas). Klases audzinātāju stundu programma tiek veidota 35 klases stundām ( 9. un 12. klasēs 34 st.), atstājot organizatoriskās stundas, kuras klases audzinātājs plāno, ievērojot skolēnu īpatnības, skolas darba plānu, gatavošanos skolas sarīkojumiem vai latvisko ieraţu svētkiem. Klases audzinātājs veic audzināšanas darbību un sniedz atbalstu savas audzināmās klases skolēniem. Viņš sadarbībā ar skolēna ģimeni, skolas pedagogiem un atbalsta personālu un valsts un/vai pašvaldību atbildīgām institūcijām risina ar skolēnu personības veidošanos un attīstību saistītus jautājumus, vienlaicīgi rūpējoties par pedagoģiski un psiholoģiski labvēlīgu klases vidi un saliedētu klases kolektīvu. 3
Klases audzinātājs, ņemot vērā skolēnu vajadzības un skolas izglītības programmas, kā arī valsts izvirzītās prioritātes, izstrādā savu audzināšanas darbības programmu, kurā plāno: klases stundas, skolēnu pedagoģisko izpēti, skolotāju, skolēnu un ģimenes sadarbību,ārpusstundu aktivitātes. Audzināšanas darba saturs ietver šādus virzienus: 1.1.Uzvedības un saskarsmes kultūra. 1.2.Pilsoņa tiesības un pienākumi. Pilsoniskā un patriotiskā audzināšana. 1.3.Estētiskā un tikumiskā audzināšana. a. Es aktīva personība; b. Es drošs un gatavs rīcībai; c. Es piederīgs ģimenei, skolai, valstij, nācijai. 1.4.Veselība. Ekoloģiskā un fiziskā audzināšana. 1.5. Vides izglītība. 1.6. Drošība. 1.7.Karjeras veidošana un izvēle. 4
TEMATISKĀS GRUPAS Sevis izzināšana un pilnveidošana Pamatojums: Skolēnu personības pilnveidošanā nepieciešams pievērst uzmanību viņu individualitātes fiziskās, psihiskās un sociālās attīstības līdzsvarotībai, atbildībai par savu rīcību, pozitīva, adekvāta paštēla un pašvērtējuma veidošanai. Šie audzināšanas aspekti veicina ikviena cilvēka iekšējo harmoniju un pozitīvu pašizjūtu, īpaši jau 21.gadsimta sabiedrībā, kas balstīta uz spēju vispusīgi pilnveidoties, iejusties jaunos apstākļos, pieņemt sev labvēlīgus izaicinājumus un izprast konkurences būtību. Ir svarīgi jautājumi, uz kuriem skolēni vēlas saņemt atbildes: Kas es esmu? - skolēns vērtē sevi un vidi, apzinās vērtības, tā veidojot savu individualitāti. Skolēns apzinās sevi kā pasaules daļu, uztver sevi kultūras vidē, iemācās izprast un pieņemt sabiedrībā pastāvošās vērtības un kļūst par kultūras cilvēku. Kas man jādara? - skolēns apzinās savu rīcību un spēj par to atbildēt. Mērķis: Sniegt atbalstu skolēnam sevis izzināšanas un mērķtiecīgas pašattīstības procesā. Uzdevumi: Radīt skolēnam iespēju izprast pašam sevi, apzināties savas attieksmes un rīcību; iegūt pieredzi, kā veidot pašam savu dzīvi, attiecības ar sevi un citiem; attīstīt pašapziņu; domāt un rīkoties patstāvīgi, uzņemoties atbildību par savu rīcību. Klašu grupa: 1. 3. klase 1. 2. Atpazīst savas emocijas un pārdzīvojumus, mācās izzināt cēloņus un nosaukt tos vārdos; saskata Vērtē savu un citu rīcību, atšķirības starp emocijām un savu raksturojot to kā labu vai sliktu, un Sevis apzināšanās rīcību. Analizē savas spējas valdīt par pamato savu vērtējumu. jeb pašidentitāte sevi, savaldīties (atbilstoši sava vecuma Prot pastāstīt par savām izjūtām psiholoģiskajām īpatnībām). situācijās, kad saņēmis mīlestību, Vēro sevi, domā par sakarībām, kādas rūpes, piedošanu un kad to veidojas starp domām, jūtām, rīcību, sniedzis. mācās kontrolēt sevi un savu uzvedību. Apzinās un ar piemēriem ilustrē to, Saprot, ka ir interesanti kaut ko jaunu ka cilvēka ētisko rīcību var noteikt Mērķtiecība. uzzināt un mācīšanās sagādā prieku. prāts, jūtas un gribasspēks. Zinātkāre Apzinās savas spējas un prasmes, kas Prot izvēlēties pieklājīgu uzvedību ļauj sasniegt nodomāto. konkrētā situācijā. Ētika 5
Mācās attīstīt savas morālās jūtas. Mācās attīstīt savu sirdsapziņu un dzīvot saskaņā ar to. Kristīgā mācība Ir iecietīgs, labvēlīgs un līdzjūtīgs pret cilvēku un dzīvo radību. Novērtē dalīšanās prieku (prot Mācās analizēt un saprast savstarpējās dalīties ar citiem). attiecības, uzklausīt un sadarboties ar Saprot, ka katrai rīcībai ir sekas. klasesbiedriem un skolotājiem. Ētika Izprot atšķirības starp saskarsmi reālā Savstarpējās Apzinās tikumiskas saskarsmes 3. vidē un virtuālajā vidē. attiecības vērtību. Mācās būt pieklājīgs un ievēro Zina pieklājīgas uzvedības normas. pozitīvas uzvedības noteikumus klasē, Prot ievērot saskarsmes normas. skolā un ārpus tās. Prot atvainoties un mācās piedot. Ir motivēts izvēlēties pieklājīgas uzvedības normas mājās, skolā, uz ielas, sabiedrībā. Apzinās konflikta esamību, konflikta Apzinās īpašības, kas veicina situācijas un mācās tās izprast. Konfliktu labvēlīgu saskarsmi. 4. Mācās uzklausīt atšķirīgu viedokli risināšana Ētika konfliktā un vērtēt savu attieksmi pret Mācās veidot pozitīvas, jēgpilnas to un radušās emocijas. attiecības. Izprot palīdzības nozīmi, ir izpalīdzīgs. Attīsta pozitīvu pieeju dzīvei (optimismu). Prot nosaukt un pamatot sev nozīmīgas tikumiskās īpašības. Ētika Zina tikumiskās pamatvērtības (labais, dzīvība) un tikumus. Zina un pazīst tikumu un morāles Prot novērtēt savstarpēju palīdzību un darbību ģimenē, klasē, skolā. pateikties. Ir motivēts rīkoties saskaņā ar Mācās saskatīt un novērtēt labo ikvienā. tikumiskajām vērtībām. 5. Ētiskās vērtības Mācās izprast un ikdienā ievērot Mācās saprast saistību starp taisnīgumu, godīgumu un veidot darba tikumu. tikumiskas rīcības mērķi, rīcību un ideāliem. Attīsta pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Zina objektīvi nozīmīgās tikumiskās īpašības (labestība, godīgums, patiesums, līdzjūtība, taisnīgums). Kristīgā mācība Izprot, ka sirdsapziņa ir Dieva balss cilvēkā. Saprot atbilstību Dieva baušļiem konkrētā situācijā. 6
Klašu grupa: 4. 6. klase 1. Mācās apzināties savu individualitāti, Apzinās dzīves mērķa nozīmību un analizē savas rakstura īpašības, saskatot prot pastāstīt par savu dzīves mērķi pozitīvo un negatīvo sevī. citiem. Novērtē, kā risināt savas problēmas, un Spēj iejusties citu cilvēku situācijā Sevis apzināšanās un apzinās, ka cita cilvēka rīcību mācās ar tām tikt galā. jeb pašidentitāte nosaka viņu vērtības, uzskati, Analizē savas emocijas un mācās pārliecība. apzināties cēloņus, kas tās izraisa. Izmantojot savu pieredzi un Saskata kopsakarības starp emocijām mākslas tēlus, prot izskaidrot un savu rīcību. solidaritātes un izpalīdzības nozīmi cilvēku attiecībās. 2. Apzinās mērķtiecīgas darbības soļus un Novērtē ģimeni, mājas, dzimteni kā secību, lai paveiktu to, ko uzņēmies. nozīmīgas vērtības savā un citu Mērķtiecība. Izprot, kur nepieciešama pieaugušo cilvēku dzīvē. Zinātkāre palīdzība un atbalsts. Veido pārliecību, Prot raksturot daţādas emocijas un ka uzzināt ko jaunu ir interesanti un izprot savas iespējas ietekmēt citu mācīšanās var sagādāt prieku. cilvēku emocijas. Veido attiecības ar citiem, pamatojoties uz cieņu, sapratni un draudzīgumu. Ir draudzīgs, ieinteresēts un 3. Savstarpējās Izprot pozitīvas komunikācijas atsaucīgs attieksmē pret visiem nepieciešamību virtuālajā saziņas vidē. grupas biedriem. attiecības Apzinās savas prasmes izbeigt strīdu un Prot ar toleranci izturēties pret panākt vienošanos, neaizskarot un atšķirīgām vērtībām, uzskatiem, neaizvainojot citus. pārliecību. 4. Izprot konflikta cēloņus, novērtē savu lomu un rīcību konfliktā. Konfliktu Izprot nesaskaņu cēloņus. Mācās mierīgi un toleranti paust savu risināšana Novērtē pieklājīgas uzvedības viedokli konfliktā un meklēt kopīgu nozīmi sadarbības veicināšanā. risinājumu. 5. Ētiskās vērtības Izprot saikni starp rīcību un sekām, Mācās izvirzīt reālus un pozitīvus pauţ savu tikumisko izvēli. mērķus. Prot paskaidrot, balstoties uz Izprot un ikdienā ievēro taisnīgumu, personisko pieredzi, kas ir ētiskais godīgumu un darba tikuma ideāls, kāda rīcība ir tikumiska un nepieciešamību. kāda netikumiska (iekšējie, ārējie faktori), kas ir sirdsapziņa. 7
Klašu grupa: 7. 9. klase Apzinās savu individualitāti, atšķirību no citiem, analizē savas īpašības. Prot saskatīt un novērtēt pozitīvo sevī. Sevis apzināšanās 1. Novērtē savus panākumus un jeb pašidentitāte neveiksmes. Apzinās savas emocijas un mācās tās mērķtiecīgi vadīt. Pazīst un raksturo iekšējās un ārējās kontroles mehānismus, kuri nosaka cilvēka rīcību un attiecības. Izprot daţādu emociju un stresa cēloņus; zina, kā pārvarēt negatīvas emocijas un stresu, kā rīkoties psiholoģiskas krīzes gadījumos. Pārvalda savas emocijas saskarsmē un sadarbībā. Raksturo cilvēka iekšējo pasauli kā sirdsapziņas, prāta un jūtu kopumu. Zina par garīgās pilnveidošanās daţādiem ceļiem. Izvēles situācijā, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem un ievērojot godīguma, taisnīguma un cilvēkmīlestības principus, izvērtē Mērķtiecība. Apzināti savu darbību virza mērķu 2. vairākas alternatīvas, prognozē Zinātkāre sasniegšanai. pieņemtā lēmuma īstenošanas sekas un pieņem lēmumu darbībai. Prot prognozēt savas rīcības sekas, balstoties uz cēloņu un seku mijsakarību izpratni. Veido cieņpilnas savstarpējās attiecības ar līdzcilvēkiem. Spēj izvērtēt savu rīcību, Prot analizēt un risināt savstarpējo izmantojot ētisku argumentāciju, ja attiecību sareţģījumus gan reālajā, gan Savstarpējās nepieciešams, atzīt savas kļūdas un 3. virtuālajā saziņas vidē, apzinās attiecības aizspriedumus un mainīties. atbildību un zina likuma normas Respektē cilvēka dzīvības vērtību. (normatīvajos dokumentos noteikto atbildību). Izprot pozitīvu savstarpējo attiecību veidošanas principus. Attīsta empātijas spējas. Ir iecietīgs pret atšķirīgo. Pauţ savu viedokli vai piedāvā Prot analizēt konflikta situācijas un problēmas risinājumu un uzklausa toleranti izvērtēt pretējās puses citu viedokli kopīgo mācību un 4. Konfliktu viedokli. sociālo mērķu sasniegšanai. risināšana Spēj piedāvāt konflikta risināšanas ceļu, Prot saskaņot savas un citu saskaņojot abu konfliktējošo pušu vajadzības, meklējot problēmu viedokļus. risinājumus. Zina par konfliktu veidiem un prot piedāvāt savu konflikta risināšanas ceļu. 5. Ētiskās vērtības Mācās izvirzīt reālus un pozitīvus mērķus, apzināti rīkojas to Pauţ savu tikumisko izvēli, to sasniegšanai. pamatojot. Apzinās savas vērtības vispārcilvēcisko Prot pastāstīt par pastāvīgo ētisko vērtību kontekstā (LR Satversmes vērtību pasaulē un raksturot preambula) universālās ētiskās vērtības. 8
Prot paskaidrot, kas ir gribas brīvība un kā personisko izvēli ietekmē personiski pieņemtas ētiskās vērtības. Klašu grupa: 10. 12. klase Psiholoģija Izprot stresa vadīšanu. Prot analizēt savu pašvērtējumu un Atpazīst un raksturo daţādas apzinās tā nozīmi personības izaugsmē emocijas un jūtas, atšķirīgus un attiecību veidošanā. garastāvokļus. Sevis apzināšanās Apzinās savu identitāti un personīgo 1. Filozofija jeb pašidentitāte potenciālu, ir pozitīva attieksme pret Zina un prot salīdzināt daţādas sevi un dzīvi. cilvēka būtības izpratnes filozofijā. Apzinās sevi, savas jūtas, prot tās mērķtiecīgi vadīt. Ētika Izprot savas patības veidošanas nepieciešamību. Analizē un pieņem lēmumus, izvirza prioritātes, kas sekmē mērķu Psiholoģija 2. Mērķtiecība. sasniegšanu. Zina katra kognitīvā procesa lomu Zinātkāre Apzinās savu lēmumu darbības sekas, un funkcijas daţādu veidu zināšanu spēj sekot saviem nodomiem un un prasmju apguves procesā. mērķiem. Psiholoģija Zina aizspriedumu negatīvo ietekmi. Zina efektīvas saskarsmes priekšnosacījumus. Analizē cilvēka uzvedību no Veido cieņpilnas un atbalstošas novēroto kognitīvo procesu, savstarpējās attiecības. emociju un motivācijas izpausmju Kritiski izvērtē savstarpējo attiecību viedokļa. Savstarpējās veidošanos reālajā un virtuālajā saziņas Filozofija 3. vidē/ sociālajos tīklos, izvairoties no attiecības Spēj salīdzināt daţādas izpratnes emocionālās un fiziskās vardarbības. par izziņu. Prot risināt konfliktus, meklējot Ētika kompromisu un pieņemot atbildīgus lēmumus. Izprot ētiskās problēmas informācijā un komunikācijā. Kulturoloģija Ir tolerants pret daţādām kultūrām un prot veidot pozitīvas attiecības ar daţādu kultūru un reliģiju pārstāvjiem. Prot izmantot daţādus saskarsmes Psiholoģija paņēmienus konflikta situācijās, Zina konfliktu cēloņus, attīstību un 4. Konfliktu kontrolēt un vadīt savu rīcību un risināšanas stratēģijas. risināšana emocijas konfliktā, argumentēt savu Izmanto daţādus saskarsmes viedokli. paņēmienus un atpazīst saskarsmes šķēršļus modelētajā situācijā. 9
Spēj piedāvāt konflikta risināšanas variantus un nepieciešamības gadījumā uzņemties konflikta risināšanas vadību. Filozofija Prot pamatot un argumentēt savu Ievēro taisnīguma, godīguma principu viedokli jautājumā par absolūtām un darba tikumu. un relatīvām vērtībām. 5. Ētiskās vērtības Saskaņo savas vērtības ar Prot pamatot savu vērtību izvēli. vispārcilvēciskajām vērtībām Ētika (LR Satversmes preambula) Prot kritiski un radoši rīkoties daţādās situācijās, pamatojoties uz tikumisko izvēli. Ieteicamā literatūra un informācijas avoti: 1. Alens Dţ, NerreDţ. Skolēnu izaugsmes veicināšana. Palīgs klases audzinātājam.- R.:Skolu atbalsta centrs, 2000 2. Aleksejeva G. Konfliktsituācijas izglītības procesā. R.:RaKa, 2010 3. Andersone R. Pusaudţu sociālo prasmju veidošanās. R.:RaKa, 2004 4. Ādlers A. Individuālpsiholoģija skolā. Lekcijas skolotājiem un audzinātājiem.-r.:zvaigzne ABC, 2001 5. Borns L., Ruso N. Psiholoģija (Mācību grāmata).- R.:RaKa, 2005 6. Čehlovs M. Vidusskolēnu pašnoteikšanās attīstības humanitārie aspekti. R.:RaKa, 2011 7. Daniela L. Skolēni un mācību disciplīna. R.:RaKa, 2009 8. Daudzpusīgā intelekta teorija skolā. Pieredzes materiāls.- R:Skolu atbalsta centrs, 2000 9. Diksone A.Grūtās sarunas. R.:Zvaigzne ABC, 2007 10. Dūka M. Psihes bioloģiskie pamati.- R.:RaKa, 2005 11. Fišers R. Mācīsim bērniem domāt.- R.:RaKa, 2005 12. Garleja R. Sociālā uzvedība patērētāja izvēles vadīšanā.- R.:RaKa, 2005 13. Groduma-Vīriņa D., Muiţule D. Kā iepazīt sevi. R.:RaKa, 2010 14. Keisments P. Mācāmies no savām kļūdām.- R.:RaKa, 2005 15. Latvijas Republikas Satversme (22.07.2014.redakcija). Pieejams:http://likumi.lv/doc.php?id=57980 16. Liepiņa S. Speciālā psiholoģija.- R.:RaKa, 2005 17. Maļicka J. Piederības izjūta un mācību motivācija.- R.:RaKa, 2005 18. MerimaE.Dţ. Psiholoģija (Skolotāja grāmata), I.,II.,III.,IV daļa.- R.:RaKa, 2005 19. Metodiskais līdzeklis skolotājiem.vērtībizglītība ētikas, sociālo zinību un klases stundām 1.-6.klasē.- R: Valsts izglītības satura centrs, 2014 20. Nucho, A.O., Vidnere, M. Garīgās veselības veicināšana. R: RaKa, 2002. 21. Ozoliņa-Nucho A., Vidnere M. Garīgā inteliģence: meklējumi un attīstība.- R.:RaKa, 2007 22. Pagraba E. Klases audzinātājam darbā ar vecākiem, bērniem un sevi pašu R.:Pētergailis, 2006 23. Pļaveniece M., Škuškovnika D. Sociālā psiholoģija pedagogiem.- R.:RaKa, 2005 24. Puškarevs I. Attīstības psiholoģija.- R.:RaKa, 2005 25. Riņķis J. Intelektuālo spēju attīstīšana. R.:RaKa, 2007 26. Tauriņa Ţ. Skolēnu kompetenču pašvērtējums. R.:RaKa, 2013 27. Vidnere M., Garleja R. Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā.-r.:raka, 2005 10
Piederība valstij Pamatojums: Būtisku politisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu laikā indivīdam jāspēj tikt galā ar ikdienas dzīves izvirzītajām prasībām. Ir nepieciešamas prasmes, kuras veicina saskarsmi un sazināšanos ar citiem cilvēkiem. Arvien bieţāk tiek akcentēta tādu prasmju izkopšana kā tolerance pret atšķirīgo, empātija (spēja iejusties un saprast citu cilvēku rīcību daţādās dzīves situācijās), efektīva komunikācija, darbība komandā, prasme risināt konfliktus. Prasmes ir cieši saistītas ar attieksmi, tādējādi attieksme pret citiem veido piederības izjūtu ģimenei, skolai, sabiedrībai, iejūtību pret otru cilvēku, savstarpēju cieņu, morāles normu ievērošanu, atbildību un vēlēšanos dot savu ieguldījumu klases un skolas dzīvē. Tie ir pirmie soļi ceļā uz valstiskās piederības izjūtas veidošanu. Dzīvojot multikulturālajā vidē, Latvijas sabiedrībā īpašu nozīmi iegūst piederības izjūtas veicināšana valstij. Ir ļoti svarīgi gan ģimenē, gan skolā un sabiedrībā kopumā veicināt nacionālo pašapziņu, interesi par savas ģimenes, dzimtas, pilsētas, novada, valsts vēsturi un kultūras mantojumu. Mērķis: Akcentēt skolēnu personisko lomu un uzdevumus ģimenes attiecībās, klases un skolas dzīves pilnveidošanā, piederības veidošanā savam novadam, pilsētai, reģionam un valstiskās apziņas stiprināšanā. Uzdevumi: veidot pozitīvas attiecības starp ģimenes locekļiem, klases un skolasbiedriem; attīstīt iniciatīvu, prasmi uzņemties pienākumus un būt atbildīgam par to izpildi; apgūt prasmes sadarboties ar vienaudţiem un daţādu paaudţu cilvēkiem; izprast un respektēt citu cilvēku atšķirības un vajadzības; stiprināt patriotismu, lojalitāti un piederību skolai, novadam, pilsētai, valstij. Klašu grupa: 1. 3. klase Zina skolēna tiesības un Izprot radniecības pakāpes un rūpējas pienākumus un skolas iekšējās 1. Ģimene un dzimta par ģimenes locekļiem. kārtības noteikumus. Apzinās atbildību un pienākumus Prot pastāstīt par ģimenes, dzimtās ģimenē. vietas nozīmi savā dzīvē un valstī. Ētika Sāk apzināt pienākumu kā vērtību. 2. Zina sava novada/pilsētas atrašanās Prot pastāstīt par Latvijas vietu Latvijas kartē, kultūrvēsturiskajā galvaspilsētu, sava novada centru, Piederība novadā. savu pilsētu vai pagastu. novadam/ Ir iepazinis kultūrvēsturiskos un dabas Dabaszinības pilsētai objektus novadā/pilsētā. Prot atšķirt pilsētā (ciematā) dabas Ir iepazinis ievērojamākos vietējās objektus un cilvēka radītus kopienas cilvēkus un tradīcijas. objektus. Zina Latvijas vietu Eiropas kartē. 3. Valstiskā identitāte Zina nozīmīgākos Latvijas valsts Pazīst sava novada/pilsētas un svētkus (11. un 18.novembris, 4.maijs) Latvijas simbolus. 11
un iesaistās to svinēšanā. Prot cieņpilni izturēties pret valsts simboliem (zina himnu, pazīst karogu un ģerboni). Zina savas tautas un latviešu tautas Nacionālā 4. tradīcijas un saulgrieţu svinamos identitāte svētkus. Pazīst Latvijas simbolus, zina to lietojumu, zina valsts svētkus un to atzīmēšanas tradīcijas. Dabaszinības Parāda Latviju kartē un raksturo tās atrašanās vietu. Mūzika Dzied no galvas Latvijas Valsts himnu. Iepazīst latviešu tautas tradīcijas un folkloru, kā arī citu tautu tradīcijas, salīdzina tās, meklējot kopīgo un atšķirīgo. Latviešu valoda Ir prieksstats par latviešu tautas garīgās kultūras vērtībām. Zina, ka cilvēki ir daţādi, un ar piemēriem no savas pieredzes prot 5. Multikulturāla vide Apzinās, ka Latvijā dzīvo daţādas to ilustrēt. etniskās piederības cilvēki. Mācās salīdzināt, kas ir kopīgs un kas atšķirīgs daţādiem cilvēkiem. Ētika Pieņem otra cilvēka citādību. Klašu grupa: 4. 6. klase Zina, ka ir daţādas ģimenes, un apzinās ģimenes vērtību. Veido savas dzimtas koku. Novērtē ģimeni, mājas kā Apzinās ģimeni kā vērtību. Ir informēti nozīmīgas vērtības savā un citu 1. Ģimene un dzimta par daţādiem ģimenes attiecību cilvēku dzīvē. modeļiem. Prot pastāstīt par tradīcijām ģimenē. Latvijas vēsture Izprot, ka paša un ģimenes vēsture ir saistīta ar Latvijas vēsturi un tās notikumiem. Ir pieredze veidot dzimtas koku. Zina Latvijas kultūrvēsturiskos novadus, to īpatnības, tradīcijas. Prot pastāstīt par Latvijas Ir interese par sava novada/pilsētas Piederība kultūrvēsturiskajiem novadiem. vēstures un ievērojamu personību 2. novadam/ Latvijas vēsture dzīves gājuma izzināšanu. pilsētai Zina savas tuvākās apkārtnes Zina savas skolas absolventus un nozīmīgākos vēstures notikumus. novadniekus zināmus cilvēkus novadā un valstī. Zina un svin Latvijas valsts svētkus, 3. Valstiskā identitāte zina piemiņas un atceres dienas, cieņpilni izturas pret valsts simboliem. Izprot Latvijas valsts simbolus kā saikni starp nācijas pagātni un tagadni. 12
Zina ievērojamus Latvijas cilvēkus Latvijas vēsture sportistus, kultūras darbiniekus, Atpazīst Latvijas ievērojamākās politiķus utt., ar ko valsts lepojas un vēsturiskās personas. kuri nes Latvijas vārdu pasaulē. Raksturo Latvijas valsts simbolus Izprot Brīvības cīnītāju lomu Latvijas (karogs, himna, ģerbonis). neatkarības radīšanā, atjaunošanā un Saskata Latvijas valsts svētku un nostiprināšanā. atceres dienu vēsturisko nozīmi. Zina nozīmīgākās kultūras jomas (sadzīve, nodarbošanās veids, izglītība, reliģija, māksla, literatūra, 4. folklora, etnogrāfija). Zina latviešu tautas kultūras mantojuma Latvijas vēsture galvenās bagātības un simbolus Ir motivēts izzināt tuvākās Nacionālā (Dziesmu un deju svētku tradīcija, apkārtnes vēstures pieminekļu identitāte Dainu skapis, Gaismas pils u.c.). izcelsmi un vēsturi. Iesaistās kultūras vērtību apzināšanā, Saskata Latvijas valsts simbolu apgūšanā un saglabāšanā. saistību ar notikumiem Latvijas 5. Multikulturāla vide vēsturē. Literatūra Izprot latviešu tautas garīgās kultūras vērtības. Prot salīdzināt un saskatīt daţādu tautu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, to izpausmes paraţās un tradīcijās. Zina nozīmīgākās kultūras jomas (sadzīve, nodarbošanās veidi, izglītība, reliģija, māksla, literatūra, folklora, etnogrāfija), kas raksturo Apzinās savu nacionālo identitāti un katru tautu. citu tautību cilvēku esamību Latvijā. Izprot un respektē kopīgo un atšķirīgo Latvijas vēsture daţādu tautu tradīcijās. Izprot, kā Latvijas vēstures notikumi ir ietekmējuši sabiedrības attīstrību, kā veidojusies paša dzīve. Saskata daţādu kultūru mijiedarbību tuvākajā apkārtnē. Izprot, ka Latvijas vēsture ir daţādu tautu un kultūru mijiedarbības rezultāts. Klašu grupa: 7. 9. klase Izprot pozitīvu savstarpējo attiecību Izprot attiecību veidošanu ģimenē. veidošanas principus. 1. Ģimene un dzimta Apzinās ģimenes un tuvinieku atbalsta Raksturo savas ģimenes ētiskās nozīmīgumu un savu lomu ģimenē. vērtības un novērtē ģimenes ieguldījumu savas personības veidošanā. 13
Latvijas vēsture Izprot lokālpatriotisma ideju un Saskata kultūrvēsturisko objektu iedzīvina to savā attieksmē pret dzimto nozīmi vēstures apguvē. Piederība vietu, novadu, pilsētu. Latviešu valoda un literatūra 2. novadam/ Ir iepazinies ar skolas muzeja Izprot latviešu tautas garīgās pilsētai /novadpētniecības muzeja kultūras vērtības. kultūrvēsturiskām bagātībām, prot tās Mūzika izmantot. Izprot latviešu mūzikas kultūrvēsturiskās tradīcijas. Zina un praksē izmanto pilsoniskās līdzdalības iespējas skolas, pašvaldības un valsts mēroga norisēs. Sadarbojas ar citiem, piedaloties Ir interese par Latvijas valsts svētku vietējai sabiedrībai nozīmīgos vēsturisko izcelsmi. projektos. Izprot piemiņas un atceres dienu jēgu Zina Latvijas valsts simbolus. un nozīmi, prot svinēt valsts svētkus. Literatūra Zina nacionāla mēroga jaunatnes Ir priekšstats par saulgrieţiem un 3. Valstiskā identitāte nevalstiskās organizācijas (Mazpulki, gadskārtām latviešu tautas Jaunsardze, Skauti un Gaidas, u.c.) un tradīcijās. ir iepazinis to darbību. Latvijas vēsture Apzinās Brīvības cīņu nozīmīgumu Izprot vēsturiskos apstākļus un daţādos vēstures posmos, prot godināt procesus, kuru rezultātā radās kritušos cīnītājus un viņu piemiņu. apstākļi Latvijas valsts dibināšanai, t.sk. latviešu strēlniekus kā Latvijas tautas vēstures vērtību, Latvijas valsts veidošanās un Brīvības cīņu nozīmīgumu un savstarpējo saistību ar Eiropas un pasaules vēstures notikumiem. Latvijas vēsture 4. Izprot latviešu tautas veidošanās Izprot un ar cieņu izturas pret Nacionālā priekšnosacījums un apstākļus. nacionālās kultūras vērtībām. Ir vēlme identitāte Argumentē, kāpēc ir svarīgi tās saglabāt un popularizēt. saglabāt, kopt un aizsargāt kultūrvēsturiskos pieminekļus. Prot pastāstīt par pastāvīgajām ētiskajām vērtībām pasaulē un raksturot universālās ētiskās Ir priekšstats par cilvēkiem, kuri dzīvo vērtības: labestību, godīgumu, Latvijā un kuriem ir atšķirīga āriene, taisnīgumu, iecietību, līdzcietību, reliģiskā un etniskā piederība. uzticību, brīvību un pietāti pret 5. Multikulturāla vide Izprot un ievēro LR Satversmē dzīvību, patiesumu, draudzību, nostiprinātās vērtības: cilvēka cieņa, mīlestību, solidaritāti, cieņu. brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, Ir iecietīgi pret atšķirīgo (izņemot taisnīgums, godīgums, darba tikums un gadījumus, ja tiek aizskarta ģimene (LR Satversmes preambula). personības un sabiedrības drošība). Izprot, ka cilvēkiem ir daţāda reliģiskā, politiskā un cita pārliecība. 14
Ir tolerants pret mazākuma viedokli. Zina Latvijas Republikas Satversmes nozīmi demokrātiskā sabiedrībā un paskaidro, uz kādām vērtībām tā balstīta. Latvijas vēsture Ar toleranci uzklausa atšķirīgus argumentētus vēstures skaidrojumus. Klašu grupa: 10. 12. klase Latvijas un pasaules vēsture Ir pieredze diskutēt par individuālo un kolektīvo atbildību vēsturē. Izprot ētisko un vispārcilvēcisko Apzinās savas saknes, ieguvumus un vērtību pārmantojamības nozīmi un iespējamos apdraudējumus veselībai, nepieciešamību. pašidentitātei un sociālajai identitātei. Psiholoģija Izprot ģimeni kā sociālo grupu. Apzinās Skaidro iedzimtības un sociālās mīlestības un laulības nozīmi ģimenes vides faktoru nozīmi indivīda 1. Ģimene un dzimta veidošanā, nākamās paaudzes radīšanā. attīstībā. Apzinās tikumības, atbildības un Raksturo bioloģisko un sociālo paškontroles nozīmi ģimenes veidošanā faktoru ietekmi uz personības un dzīvē. īpašībām un kognitīvo spēju Izprot ģimenes nozīmi personības pilnveidē. Apzinās savas skolas nozīmi/tēlu vietējās kopienas izglītības un kultūrvides veidošanā, izjūt piederību veicināšanu. Veselības mācība Novērtē ģimeni kā vienu no pamatvērtībām. Izprot ģimenes lomu personības attīstībā. Latvijas un pasaules vēsture Piederība tai. Ir interese par savas pilsētas, 2. novadam/ Interesējas par dzimtās puses/ novada/ novada vēsturi un kultūru. pilsētai pilsētas attīstības perspektīvām. Politika un tiesības 3. Valstiskā identitāte Lepojas ar piederību savai kopienai, meklē un saskata iespējas savas dzīves veidošanai novadā/pilsētā. Zina Latvijas veiksmes stāstus uzņemējdarbībā, kultūrā, sportā u.c. jomās. Ir lojāls Latvijas valstij, apzinās pilsoņa iespējas, pienākumus un atbildību, ir sabiedriski aktīvs un ieinteresēts valsts izaugsmē. Ir interese par politiskajiem un Izjūt piederību savai kopienai. Latvijas un pasaules vēsture Raksturo svarīgākos Latvijas un globālās vēstures virzienus. Izprot Latvijas valsts rašanās apstākļus. Ir pieredze analizēt daudzveidīgo sociālo, saimniecisko, ideoloģisko un ārpolitisko ietekmi uz Latvijas 15
sociālekonomiskajiem procesiem un notikumiem Latvijā, Eiropā, pasaulē. valstiskuma attīstību. Izprot Latvijas vietu tajos. Prot diskutēt par individuālo un Spēj izteikt konstruktīvu kritiku un kolektīvo atbildību vēsturē un priekšlikumus daţādu valstisku mūsdienās. problēmu risināšanai. Politika un tiesības Izprot Latvijas valsts brīvību, Izzina tautas un nācijas veidošanos patstāvību un demokrātiju kā un kultūrvēsturisko mantojumu. neatņemamas valsts vērtības Analizē pilsoniskās sabiedrības un Apzinās sevi kā valsts veidotāju. valsts sadarbības nepieciešamību daţādu viedokļu saskaņošanā un interešu konfliktu novēršanā. Pauţ savu nostāju par Latvijas sabiedrības konsolidāciju, valstiskuma saglabāšanu un attīstību, to nozīmi. Ekonomika Prot raksturot Latvijas pastāvošo ekonomisko sistēmu. Latvijas un pasaules vēsture Izprot etniskās un nacionālās identitātes veidošanos Latvijā, Eiropā un pasaulē 19. gadsimtā. Analizē cilvēku nacionālo identitāti. Raksturo Latvijas nacionālās idejas un kultūrautonomijas idejas rašanos. Politika un tiesības Izprot pilsoņa atbildību un devumu 4. savai valstij. Zina Latvijas Kultūras kanonā Nacionālā Saprot, ka patstāvīgi domājošs nosauktās vērtības. identitāte cilvēks var ietekmēt sabiedrības Izprot nacionālās pašapziņas būtību. pārvaldīšanas norises. Pēta etniskās un politiskās nācijas veidošanās īpatnības. Kulturoloģija Apzinās kultūras mantojuma, tradīciju lomu un vērtību pasaules un Latvijas kultūrā. Raksturo nacionālo kultūru iezīmes Latvijā un Eiropā. Latviešu valoda un literatūra Izprot latviešu tautas garīgās kultūras vērtības. Latvijas un pasaules vēsture Apzinās savu un respektē citu cilvēku Ir toleranta attieksme pret pasaules redzējumu, novērtē mūsdienu pasaules daudzveidību. starpkultūru dialoga nepieciešamību Psiholoģija sadzīves, sociālpolitisku un Atpazīst izplatītos stereotipus, 5. Multikulturāla vide sociālekonomisku problēmu risināšanā. atšķir tos no personības īpašībām. Prot izvērtēt sabiedrībā valdošos Politika un tiesības stereotipus un aizspriedumus pret Spēj analizēt sociālo un 16
daţādām minoritātēm un toleranti attiecas pret citādo/ atšķirīgo. kultūridentitāšu daudzveidību un pārklāšanos mūsdienu sabiedrībā. Kulturoloģija Ir toleranti pret daţādām kultūrām, prot veidot pozitīvas attiecības ar daţādu kultūru un reliģiju pārstāvjiem. Ieteicamā literatūra un informācijas avoti: 1. Alens Dţ., NerneDţ. Skolēnu izaugsmes veicināšana.- R.:Skolu atbalsta centrs, 2000 2. Andersone R. Pusaudţu sociālo prasmju veidošanās. - R.:RaKa, 2001 3. Baldiņš A., Raţeva A. Skolas un ģimenes sadarbība.- R.:Pētergailis, 2002 4. Baldiņš A., Raţeva A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē.- R.:Pētergailis, 2001 5. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību.- R.:Lielvārds, 1995 6. Bērnu tiesību aizsardzības likums. (pieņemts Saeimā 19.06.1998.) Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=49096 7. Čehlova Z., Grinpauks Z. Skolēnu integratīvo prasmju veidošana.- R.:RaKa, 2005 8. Diķe V., Krieviņš V. Es, ģimene, pasaule.- R.:RaKa, 1998 9. Kaņepāja-Vanaga E.,Vanags V. Jaunieša līdera rokasgrāmata.- R.: -2002 10. Kā veidot tradīcijas. Rokasgrāmata skolotājiem. R.:Zvaigzne ABC, 2010 11. Keisments P. Mācāmies no savām kļūdām.-r.:raka, 2005 12. Kopmane P. Petermane L. Demokrātijas pieredze skolā. Pieredze. Teorija. Prakse.-R.:RaKa, 1999 13. Metodiskais līdzeklis Skolas un ģimenes sadarbība. R:Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, 2009 14. Metodiskais līdzeklis Svinēsim valsts svētkus! Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, 2009 15. Metodiskais materiāls Ciemojamies Ministru kabinetā. R:Valsts kanceleja, 2013 16. Metodiskais materiāls Stunda muzejā. R:Valsts izglītības satura centrs, 2013 17. Mūsdienīga skola - prieks, iespējas un atbildība.- LVAVA, 2004 18. Nīmante D. Klasvadība. R:Zvaigzne ABC, 2007 19. Omarova.S. Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoģija.- R.:Kamene, 1996 20. Plaude I. Sociālā pedagoģija.- R.:RaKa, 2005 21. Puškarevs I. Attīstības psiholoģija.- R.:RaKa, 2001 22. Rubana I.M. Mācīties darot.- R.:RaKa,2005 23. Sociālpedagoģiskās inovācijas: Teorija un prakse. 1.Rakstu krājums.-r.,1999 24. Špalleka R. Pubertāte. - R.:Tapals, 2004. 25. Špona A. Audzināšanas teorija un prakse. - R.:RaKa, 2001 26. Šteinerts R. Vispārīgā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats.- R.:RaKa, 2005 27. Latvijas Republikas Satversme (22.07.2014.redakcija) Pieejamshttp://likumi.lv/doc.php?id=5798 17
Pilsoniskā līdzdalība Pamatojums: Sabiedrības ilgtspējīgās attīstības nodrošināšanā pilsoniskā līdzdalība ir tas izšķirošais priekšnosacījums, kurš ikkatram sabiedrības indivīdam palīdz kļūt līdzatbildīgam par apkārtējiem procesiem, būt proaktīvam sabiedrisko un politisko notikumu veidotājam. Ilgtspējīga attīstība nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudţu vajadzību apmierināšanai. Attīstības izglītība jeb globālā izglītība veicina informētību un izpratni par to, kā notikumi pasaulē ietekmē indivīdu un kopienu dzīvi un kā mēs varam ietekmēt to, kas notiek pasaulē. Pilsoniskā līdzdalība ir sabiedrības indivīda motivēta iesaistīšanās pieejamo resursu ietvaros politiskajās, sociālekonomiskajās un kultūras procesos vietējā, reģionālajā, nacionālā un starptautiskā līmenī, lai demokrātiskā veidā mērķtiecīgi risinātu kopīgus sabiedrībā pastāvošus izaicinājumus, ietekmētu sabiedrisko kārtību, uzlabotu dzīves kvalitāti, tādējādi apmierinot savas vajadzības un pašrealizējot savu pilsonisko pozīciju. Šobrīd arvien skaidrāk jāapzinās pasaules vienotība, mācoties izmantot tās sniegtās iespējas, bet nepazaudējot individualitāti un būtiskas, vēsturiski radušās tradīcijas un kultūrvērtības. Apzinoties piederību savai tautai un valstij, vienlaikus veidojama toleranta attieksme pret citādo sev līdzās, citu tautu etniskiem, reliģiskiem vai kultūras jautājumiem un priekšstatiem. Multikulturāla vide, multikulturāla sabiedrība - tie ir jēdzieni, kuri arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā, palielinot cilvēktiesību ievērošanas aspekta nozīmi savstarpējās attiecībās, saskarsmē. Dzīve demokrātijā nozīmē aktīvu sabiedrības dzīvi, pilsoņu līdzdalību un līdzatbildību par savas dzīves laiku un telpu. Pilsonisko tikumu apgūšana sākas ģimenē un pilnveidojama skolā (īpaši skolēnu pašpārvaldē un nevalstiskās organizācijās). Mērķis: Veicināt skolēnu izpratni par indivīda un sabiedrības mijiedarbību, līdzatbildību par apkārtējiem procesiem un personīgās aktivitātes nozīmi sabiedrisko notikumu veidošanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Uzdevumi: apgūt prasmes iesaistīties daudzveidīgā sabiedriskajā darbībā un veidot priekšstatus par pilsoniskās līdzdalības iespējām; veidot izpratni par savām un citu tiesībām un pienākumiem un to ievērošanu; analizēt savu pieredzi un attītīt kritisko spriestspēju par sabiedriskajiem procesiem, veidot tolerantu attieksmi pret citādo sev līdzās; attīstīt prasmes, atbildību un pilnveidot kompetences ilgtspējīgas attīstības jautājumos. Klašu grupa: 1. 3. klase Tiesības un Zina savas pamattiesības un Zina skolēna tiesības un 1. pienākumi pamatpienākumus ģimenē un skolā. pienākumus, kas jāveic ikdienā (ģimenē, skolā). Ir izpalīdzīgs un draudzīgs. Pilsoniskās Atbilstoši savam vecumam iesaistās Izprot atbildības jēdzienu. daţādu klases pasākumu organizēšanā, līdzdalības Prot formulēt un paust savu 2. klases iekšējās kārtības noteikumu iespējas un viedokli. izstrādē. prasmes Izsaka savu viedokli, uzklausa un Ir gatavs uzklausīt citu domas. Izprot izpalīdzības nozīmi. respektē klasesbiedru viedokli. 18
Apzinās savu saistību ar vidi un atbildību par to. Atšķir veselībai un videi draudzīgu un nedraudzīgu rīcību. Izvērtē atšķirību starp vēlmēm un Apzinās, ka var piedalīties lēmumu vajadzībām. pieņemšanā un to īstenošanā Izvērtē cilvēku rīcības ietekmi uz vidi. ģimenē, klasē, skolā. Ilgtspējīga Rūpējas par vides sakopšanu tuvākajā Prot atšķirt vēlmes no vajadzībām. 3. apkārtnē. Dabaszinības attīstība Izvērtē resursu patēriņu un iespējas tos Apzinās cilvēka saimnieciskās taupīt (piemēram, pārtika, ūdens, elektrība). Klašu grupa: 4. 6. klase darbības izraisītās pārmaiņas dabā. Cenšas taupīgi izmantot ūdeni un citus dabas resursus. Mājturība un tehnoloģijas Izprot mājās izmantojamo resursu taupīšanas nepieciešamību, saprot, ka pārtikas produkti jālieto ekonomiski. Zina, kādi dokumenti nosaka cilvēka tiesības un pienākumus. Tiesības un 1. Izprot un ievēro pienākumu un tiesību Izprot saistību starp tiesībām, pienākumi vienotību. pienākumiem un atbildību. Sāk iepazīt veidus, kā var piedalīties skolas dzīves organizēšanā. Iepazīst skolēnu pašpārvaldes darbību un iespējas. Izprot līdzdalības nozīmi skolas 2. Pilsoniskās Iesaistās daţādu klases pasākumu pašpārvaldes darbībā, lai uzlabotu organizēšanā. Ir gatavs uzņemties skolas vidi. līdzdalības iniciatīvu un sadarboties. Atzīst un respektē tiesības uz iespējas un Prot izteikt savu viedokli un ir saprotošs atšķirīgiem uzskatiem. prasmes pret atšķirīgu viedokli. Novērtē sadarbības priekšrocības. Prot rast kompromisa risinājumu. Prot argumentēt savu viedokli. Ir gatavs uzņemties atbildību. Apzinās labdarības nozīmīgumu. Prot šķirot atkritumus un ievēro to Zina veselīga uztura ikdienā. pamatprincipus. Piedalās talkās, akcijās u.c. pasākumos Izprot cilvēku, institūciju un valstu vides aizsargāšanā. sadarbības nozīmi tīras vides Izprot atbalsta nepieciešamību mazāk uzturēšanā. 3. Ilgtspējīga aizsargātiem un grūtībās nonākušiem (gan Atšķir cilvēka galvenās attīstība dzīvām būtnēm, gan cilvēkiem). ekonomiskās vajadzības un sociālās Izprot, kas ir pārtikas drošība - tās vajadzības. pieejamība un veselīgs uzturs. Pēta daţādu mājsaimniecībā izmantojamo Zina, ka raţošanas resursi ir resursu patēriņu, sagatavo priekšlikumus ierobeţoti. resursu ilgtspējīgam patēriņam. 19
Mājturība un tehnoloģijas Izprot ekonomiskas saimniekošanas nozīmi cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā un vides saudzēšanā. Zina, ka sadzīves atkritumu pārstrāde un sadzīves ķīmisko līdzekļu saprātīga lietošana saudzē vidi. Saskata likumsakarības starp galvenajiem mājsaimniecībā izmantojamajiem resursiem un to taupīšanas nepieciešamību. Klašu grupa: 7. 9. klase Zina Latvijas valsts pārvaldes struktūru. Demokrātijas Zina Latvijas Republikas Satversmes Izprot demokrātiskas valsts un 1. būtība un nozīmi, īpaši Satversmes Preambulā sabiedrības pamatprincipus. nozīme noteiktās vērtības. Zina lēmējvaras, izpildvaras, tiesu varas institūcijas Latvijā. Zina, izprot un ievēro savas tiesības un 2. Tiesības un pienākumus. Zina un izprot tiesības un pienākumi Ar cieņu un izpratni izturas pret citu pienākumus demokrātiskā valstī. cilvēku tiesībām. Ir apguvis demokrātiskas 3. pilsoniskās līdzdalības prasmes. Izprot pilsoniskās līdzdalības nozīmi, Prot veidot tolerantu attieksmi pret daţādību un iespējas. atšķirīgām kultūrām un atšķirīgo Zina par savām iespējām Eiropas sabiedrībā kopumā. Savienībā. Spēj formulēt savu viedokli, Prot strādāt komandā, formulējot kopīgu piedāvājot problēmas risinājumu un Pilsoniskās viedokli. uzklausot citu viedokli. līdzdalības Uzņemas atbildību, līdzdarbojoties savas Ir apguvis publiskās uzstāšanās iespējas un klases un skolas rīkotajās aktivitātēs. prasmes. prasmes Prot argumentēti aizstāvēt savu viedokli, Zina par Eiropas Savienības izveidi ar cieņu izturoties pret citu viedokļiem. un tās darbības virzieniem. Apzinās daţādu skolēnu interešu grupu Latvijas vēsture veidošanos un ietekmi uz klasesbiedru Izprot, ka Latvija ir Eiropas savstarpējām attiecībām un klases Savienības dalībvalsts. saliedētību. Pasaules vēsture Zina Eiropas Savienības pamatvērtības. 4. Zina brīvprātīgā darba būtību. Brīvprātīgais Apzinās brīvprātīgā darba nozīmi Zina, kas ir altruisms, un izprot tā darbs personības veidošanā, savas karjeras un nozīmi. sabiedrības izaugsmē. 5. Izprot Latvijas vietu globālajā pasaulē. Ilgtspējīga Izprot globalizācijas plusus un mīnusus. Izprot globalizācijas jautājumus, attīstība Izprot globālās pasaules drošības tās izpausmes Latvijā un pasaulē. 20
jautājumus un klimata pārmaiņu Mājturība un tehnoloģijas jautājumus. Apzinās iespējas sabiedrības Izprot masu mediju ietekmi informācijas ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai. iegūšanā, spēj izmantot daţādus Ģeogrāfija informācijas avotus. Zina iedzīvotāju nacionālā sastāva Zina iedzīvotāju skaitu pasaulē, izprot pārmaiņas Latvijā; savas tautas iedzīvotāju migrācijas veidus un sekas. tradīcijas un etnogrāfiskās īpatnības Izprot sabiedrības daudzveidību. Latvijas novados. Izprot citu etnisko grupu ieguldījumu Latvijas attīstībā. Izprot dabas katastrofu ietekmi uz cilvēka dzīves apstākļiem. Klašu grupa: 10. 12. klase Politika un tiesības 1. Apzinās demokrātijas nozīmi Izprot Latvijas lēmējvaras, izpildvaras un Demokrātijas mūsdienu sabiedrībā. tiesu varas institūciju darbību. būtība un Izprot likumdošanas, tiesu un Zina nevalstisko organizāciju lomu nozīme izpildvaras darbības demokrātijas principu stiprināšanā. pamatprincipus un funkciju sadalījumu Satversmē. Politika un tiesības Zina indivīda tiesības un pienākumus. Izprot un ievēro savus pienākumus pret Tiesības un sabiedrību un valsti. Izprot valsts tiesību, 2. krimināltiesību, civiltiesību un pienākumi Zina un izprot cilvēktiesību normas. administratīvo tiesību jomu galvenos uzdevumus un principus. Izprot vecāku un bērnu savstarpējo tiesību un pienākumu būtību. Politika un tiesības Ir iepazinis sabiedriski politisko aktivitāšu iespējas. Zina un izprot savas pilsoniskās Izprot politiskās līdzdalības ietekmi līdzdalības iespējas skolas un un nozīmi demokrātijā. pilsētas/novada dzīves organizēšanā. Zina politiskās līdzdalības formas Zina un izprot savas pilsoniskās un veidus demokrātiskā sabiedrībā. līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanas Apzinās Latvijas iedzīvotāju Pilsoniskās procesos valsts un Eiropas Savienības ieguvumus un iespējas Eiropas 3. līdzdalības līmenī. Savienībā. Prot argumentēti iespējas un Apzinās iespējas piedalīties daţādās formulēt savu viedokli, veidot prasmes jauniešu nevalstiskās organizācijās. Prot argumentēt un izmantot publiskās personīgo attieksmi par aktuāliem politikas jautājumiem. runas prasmes. Latvijas un pasaules vēsture Prot piedalīties lēmuma pieņemšanā un Ir apguvis diskusijas prasmes par sadarboties. individuālo un kolektīvo atbildību Ir gatavs uzņemties atbildību. vēsturē un mūsdienās. Latviešu valoda (literatūra) Pārzina tēlainās izteiksmes 21
līdzekļus. Izprot brīvprātīgā darba nozīmi. Brīvprātīgais Zina par brīvprātīgā darba iespējām savā Politika un tiesības 4. pilsētā/ novadā, Latvijā, Eiropas Izprot pilsoņa atbildību un devumu darbs Savienībā un pasaulē. savai valstij. Ir motivēts veikt brīvprātīgo darbu. Ģeogrāfija Apzinās iedzīvotāju migrācijas procesā izveidojušās problēmas. Ir iepazinis cilvēku dzīvesveida un tradīciju daudzveidību. Zina un apzinās galvenās ar globalizāciju Izprot daţādu reliģisku un etnisku saistītās problēmas pasaulē (konflikti un konfliktu cēloņus un sekas pasaules reģionos. cilvēkdrošība, nabadzība, ilgtspējīga iepirkšanās, pārtikas krīze, migrācija un Izprot pārtikas nodrošinājuma emigrācija, starpkultūru attiecības u.c.). problēmas attīstītās un attīstības Apzinās izglītības piedāvājumu un valstīs. Ilgtspējīga Politika un tiesības 5. pieejamību Latvijā un pasaulē. attīstība Izmanto preses materiālus un vērtē Izprot masu mediju ietekmi un spēj analizēt un kritiski vērtēt informāciju. sociālo grupu intereses saimnieciskajā dzīvē, valsts Izprot katra cilvēka atbildību un iespējas iekšpolitiskajās attiecībās. uzlabot dzīves kvalitāti mijiedarbīgā Bioloģija pasaulē. Apzinās un izprot dabas aizsardzības un dabas resursu (meţu, lauku, ūdeņu u.c.) racionālas izmantošanas nozīmi ekosistēmu stabilitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Ieteicamā literatūra un informācijas avoti: 1. Autoru kolektīvs. Skolu jaunatnes kultūrintegrācija.-r.:raka, 2005 2. Andersone R. Pusaudţu sociālo prasmju veidošanās. Teorija. Pieredze. Prakse. - R.:RaKa, 2004 3. Dirba M. Mijkultūru izglītības daudzveidība.- R.:RaKa, 2005 4. Drivdāle-Karuškina S. Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums Latvijā.-R.:Mācību grāmata, 2003 5. Gromska S. Pilsoniskā audzināšana. R.:RaKa, 2012 6. Eiropas Komisija. Jūsu rokasgrāmata par Eiropas pilsoņu iniciatīvu. 2. izdevums.- Brisele: 2012. Pieejams: http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/12_97-citizens-initiative-lv.pdf 7. Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija/ Pētījuma kopsavilkums. R:Baltijas Sociālo Zinātņu institūts, 2004 8. Es. Sabiedrība. Valsts. Rokasgrāmata pasniedzējiem pilsoniskajā izglītībā. R.: Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība, Impresio, 1999. 9. Grambergs M. Iedzīvotāji kā partneri. ESAO rokasgrāmata par informāciju, konsultācijām un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā.- R.:Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, 2003 10. Izglītība pārmaiņām: Ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata. R.:Vides Vēstis - 2007 11. Jaunieši pārmaiņu sabiedrībās. Diskusiju ceļvedis.-unicef, 2002 12. Jauns impulss Eiropas jaunatnei. Baltā grāmata.- R.: Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, 2003 13. Jaunais skolotājs. Pārdomas un ieteikumi mūsdienu skolotājam/ Rakstu krājums. R.:IAC, 2006 22
14. Kļaviņa S., Greiškalna I. Līdzdalības iespējas valsts pārvaldē. Rokasgrāmata nevalstiskām organizācijām un apņēmīgiem indivīdiem. R.:Valsts kanceleja, 2006 15. Kristīgā ētika un morāle: Sabiedrības pamats.- R.:Marts, 1993 16. Lapiņa L., Rudiņa V. Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās mācīšanas metodes. R.: Zvaigzne ABC, 1997. 17. Lasmane S. Ētika. - R.:Zvaigzne ABC, 1992 18. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Jauniešu identitātes veidošanās un līdzdalība. - R.: 2005. Pieejams: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/jaunatne/petijumi/lsif_jaunieshu_lidzdaliba_smal.pdf 19. Lenglija M. Pasaules reliģijas. - R.:Zvaigzne ABC,1997 20. Mauliņa D., Grīntāle I. Brīvprātīgā darba organizēšanas rokasgrāmata. R.:Biedrība brīvprātīgais.lv Pieejams: http://izm.izm.gov.lv/upload_file/jaunatne/rokasgramata_bd_brivpratigais-lv.pdf 21. Miķelsone L. Mācību metodes sociālajās zinībās. Teorija. Pieredze. Prakse.- R.:RaKa, 2002 22. Ose L., Falka S. Mācību līdzeklis Iepazīsti Eiropas Savienību un izmanto savas iespējas, 2015. Pieejams: http://www.es.gov.lv/es-informacijas-sniedzeji/eiropa-skolas/macies-par-es/macibulidzekla-iepazisti-eiropas-savienibu-un-izmanto-savas-iespejas 23. Paeglīte I. Pilsoniskās līdzdalības rokasgrāmata. Es piedalos.- R.:Latvijas pieaugušo izglītības apvienība, 2004. 24. Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politika.- R.: Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, 2006 25. Skolu jaunatnes kultūrintegrācija. Rakstu krājums. Pedagogu izglītības atbalsta centrs.-r.: RaKa, 1999 26. Tavas tiesības. R.: Izglītības un zinātnes ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības centrs,1997 27. Tolerances trenaţieros jeb ārvalstu jaunietis starp mums. Rokasgrāmata skolu pašpārvaldēm un Metodiskie ieteikumi jaunatnes lietu speciālistiem un direktoru vietniekiem audzināšanas darbā R.:Latvijas Republikas Izlītības un zinātnes ministrija, 2012. 23
Karjeras izvēle Pamatojums:Karjeras izvēle ir atkarīga no indivīda personības īpašībām, interesēm, iespējām, iegūtās izglītības un sociāli ekonomiskās vides. Karjeras izvēles jautājumi ir būtiski gan bērniem un jauniešiem, gan arī viņu ģimenēm. Izglītības procesā karjeras atbalsta sistēmai ir jābūt tādai, kura palīdzētu skolēniem izprast un izzināt savas intereses un spējas, kā arī darba tirgus tendences un prasības, apgūt un attīstīt karjeras vadības prasmes. Šim darbam jābūt mērķtiecīgi organizētam visus skolas gadus, tāpēc klases stundās tiek aktualizēti karjeras izvēles jautājumi. Svarīgi, lai skolēni pēc iespējas agrāk saņemtu informāciju un padomus, kas dotu viņiem iespēju pamatoti izvēlēties pašu vēlmēm un spējām noderīgu turpmākās izglītības un darba dzīves virzienu. Skolotāja uzdevums ir ne tikai palīdzēt skolēniem attīstīt savu personību, t.i., veidot pašapziņu, iemācīties izprast pašam sevi, novērtēt savu pieredzi, sasniegumus, personiskās īpašības, stiprās un vājās puses, bet arī izpētīt daţādas karjeras veidošanas iespējas, rosinot skolēnus pieņemt svarīgus lēmumus savai dzīvei. Vēlēšanās realizēt sev svarīgus nākotnes plānus veicinās skolēnu motivāciju mācīties. Mērķis: Sekmēt skolēnos izpratni par izglītības lomu cilvēka dzīvē un veicināt mērķtiecīgu karjeras izvēli. Uzdevumi: apzināties mācību, darba un saturīga brīvā laika pavadīšanas nozīmi karjeras izvēles procesā; veidot prasmi salīdzināt un samērot personiskos sasniegumus un īpašības ar tiem nosacījumiem, kas nepieciešami tālākai izglītības turpināšanai un savas karjeras veidošanai; attīstīt prasmes, kas nepieciešamas savas karjeras attīstības plānošanā, lai sekmīgi konkurētu darba tirgū. Klašu grupa: 1. 3. klase Profesiju daudzveidība. Zina, kur un par ko strādā vecāki un citi ģimenes locekļi. 1. Manu vecāku, ģimenes locekļu Zina nosaukt profesijas, kurās strādā cilvēki skolēna dzīvesvietā, darbs un izprot viņu nozīmību vietējās sabiedrības dzīvē. 2. Mani pienākumi ģimenē. Gūst priekšstatu par ikdienas darbu un interešu, vaļasprieku Mani vaļasprieki. saistību ar profesijām, gūst izpratni par to daţādību. Mana sapņu profesija Prot izplānot savu dienas reţīmu un tam sekot, paredzot laiku 3. Dienas reţīms mācībām, pienākumiem mājās, vaļaspriekiem un atpūtai. Apzinās savu galveno pienākumu mācīties, spēj mācīties patstāvīgi 4. Mācības - skolēna darbs un koncentrējas mācību uzdevumu apguvei un izprot savu atbildību sekmīgā mācību procesā. Prot izmantot stundās apgūto ikdienā. Mācās domāt par savu nākotni, iepazīstot daţādas profesijas, 5. Karjeras vīzija apgūst darba prasmes. Klašu grupa: 4. 6. klase 1. Es un mani dotumi Apzinās savas stiprās un vājās puses, kā arī savas intereses, spējas. Prot plānot savu dienas reţīmu, ievērojot savas un citu intereses un Mani darba ieradumi. 2. iespējas. Sadarbības prasmes Prot sadarboties ar daţāda vecuma cilvēkiem 3. Brīvais laiks un tā izmantošana Izzina un izmanto daudzpusīgas lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējas, atrodot savām spējām un vēlmēm atbilstošāko. Mācīšanās prasmes un Mācās dokumentēt savus sasniegumus. 24