Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 3. augustā (OR. en) 11612/17 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ECOFIN 676 STATIS 43 UEM 242 ECO 49 Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vārdā Saņemšanas datums: 2017. gada 2. augusts Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs Jeppe TRANHOLM- MIKKELSEN kungs COM(2017) 411 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par īstermiņa statistiku atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1165/1998 14. panta 2. punktam Pielikumā ir pievienots dokuments COM(2017) 411 final. Pielikumā: COM(2017) 411 final 11612/17 tsa DGG 1A LV
EIROPAS KOMISIJA Briselē, 2.8.2017. COM(2017) 411 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par īstermiņa statistiku atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1165/1998 14. panta 2. punktam LV LV
1. IEVADS Eiropas īstermiņa uzņēmējdarbības statistika (ĪTS) sniedz visaptverošu rādītāju kopumu tādās jomās kā produkcija, apgrozījums, izlaides cenas (bieži arī norādītas kā ražotāju cenas), nodarbināto personu skaits, nostrādātās stundas, bruto algas un vairāki citi rādītāji četrās galvenajās ekonomikas nozarēs: rūpniecība, būvniecība, mazumtirdzniecība un pakalpojumi (izņemot finanšu un publiskos pakalpojumus). 1. tabulā sniegts pārskats par ĪTS rādītājiem. 1. tabula. Īstermiņa statistikas rādītāji Rūpniecība Būvniecība Mazumtirdzniecība Citi pakalpojumi Rūpniecības produkcija Būvniecības produkcija - Ēku būvniecība - - Rūpniecības apgrozījums, iekšzemes un ārvalstu (eurozona un valstis ārpus eurozonas) - Būvniecības atļaujas - Mājokļu skaits - Izmantojamās platības m² - Civilā būvniecība - Mazumtirdzniecības apgrozījums - - (Citu) pakalpojumu apgrozījums Nodarbināto personu skaits Nodarbināto personu skaits Nodarbināto personu skaits Nodarbināto personu skaits Nostrādātās stundas Nostrādātās stundas Nostrādātās stundas Nostrādātās stundas Bruto darba alga Bruto darba alga Bruto darba alga Bruto darba alga Rūpniecības izlaides cenas, iekšzemes un ārvalstu (eurozona un valstis ārpus eurozonas) Būvniecības izlaides cenas/būvniecības izmaksas Mazumtirdzniecības apjoms (Citu) pakalpojumu izlaides cenas Rūpniecības importa cenas (eurozona un valstis ārpus eurozonas) - - - Īstermiņa uzņēmējdarbības statistikas juridiskais pamats ir Padomes Regula (EK) Nr. 1165/1998 1, kas grozīta ar vēlāk pieņemtām regulām (turpmāk tekstā "ĪTS regula"). Saskaņā ar minētās regulas 14. panta 2. punktu: Komisija līdz 2008. gada 11. augustam un pēc tam ik pēc trim gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par statistiku, kura apkopota, ievērojot šo regulu, un jo īpaši par tās atbilstību un kvalitāti, kā arī rādītāju pārskatīšanu. Ziņojumā arī īpašu 1 OV L 162, 5.6.1998., 1. lpp. 2
uzmanību pievērš statistikas sistēmas izmaksām un šīs regulas radītajiem apgrūtinājumiem uzņēmējdarbībai attiecībā pret tās ieguvumiem. Tajā ziņo par paraugpraksi, kā samazināt apgrūtinājumus uzņēmējdarbībai, un norāda apgrūtinājumu un izmaksu samazināšanas veidus. Šis ir nākamais ziņojums, kas seko saskaņā ar iepriekšminēto pantu 2 2011. gada jūnijā un 2014. gada jūnijā iesniegtajiem ziņojumiem. 2008. gada jūnijā, Šā ziņojuma 2. sadaļā izklāstīti īstermiņa statistikas izmantošanas veidi un tās nozīme galvenajās Eiropas politikas jomās un Eiropas monetārās politikas īstenošanā. Tajā arī norādītas īstermiņa statistikas galvenās norises kopš pēdējā ziņojuma 2014. gada jūnijā. Ziņojuma 3. sadaļā sīkāk aprakstīti īstermiņa statistikas dažādie kvalitātes aspekti. Ziņojuma 4. sadaļā izklāstīti daži fakti par izmaksām un slogu, kas rodas, vācot un apstrādājot īstermiņa statistikas datus. Pēdējā sadaļā sniegts ieskats īstermiņa statistikas turpmākajā attīstībā, jo īpaši attiecībā uz pamatregulu, ar kuru integrē uzņēmējdarbības statistiku (FRIBS), kuras priekšlikumu Komisija pieņēma 2017. gada 6. martā. 2 COM(2008) 340 galīgā redakcija, 9.6.2008.; COM(2011) 329 galīgā redakcija, 8.6.2011. un COM(2014) 381 final, 26.6.2014. Ziņojums bija arī 2003. gadā: COM(2003) 36 galīgā redakcija, 29.1.2003. 3
2. PĀRSKATS PAR ĪSTERMIŅA STATISTIKU UN SVARĪGĀKAJĀM NORISĒM Īstermiņa statistika sniedz astoņus no 22 galvenajiem Eiropas ekonomiskajiem rādītājiem (PEEI) 3, kas izstrādāti, lai uzraudzītu ekonomikas attīstību (darījumdarbības ciklu) Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un jo īpaši lai īstenotu monetāro politiku eurozonā. Šie rādītāji ir rūpniecības produkcija, rūpniecības izlaides cenas iekšzemes tirgū, rūpniecības importa cenas, būvniecības produkcija, mazumtirdzniecības apjoms, pakalpojumu apgrozījums (izņemot mazumtirdzniecības pakalpojumus), pakalpojumu izlaides cenas un būvniecības atļaujas. Visredzamākie īstermiņa statistikas lietotāji ir Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas, bet šie dati ir ļoti svarīgi arī Eiropas Komisijai, valstu valdībām, pētniecības iestādēm, kā arī uzņēmumiem un uzņēmējdarbības organizācijām. Svarīgi arī atzīmēt, ka īstermiņa statistika sniedz būtisku informāciju, ko izmanto citās statistikas jomās, piemēram, nacionālajos kontos. Īstermiņa statistiku visbiežāk izmanto ekonomikas tendenču analīzē, prognozēšanā un modelēšanā, kā arī pieprasa politikas lēmumu sagatavošanā, pētniecības nolūkos, no citiem avotiem iegūtu datu pārbaudē un validēšanā un izmanto par pamatu uzņēmējdarbības lēmumos (piemēram, tirgus izpētē). Īstermiņa statistikas rezultātus uzņēmumi var izmantot arī dažādiem citiem mērķiem (piemēram, izlaides cenu indeksu izmantošana līgumu indeksēšanā). Lai nodrošinātu īstermiņa statistikas atbilstību lietotāju vajadzībām un lai turpinātu uzlabot datu kvalitāti, kopš pēdējā ziņojuma par īstermiņa statistiku pieņemšanas 2014. gada jūnijā Eurostat ir pieņēmis vairākas iniciatīvas. Lai papildinātu esošo regulāro datu atbilstības novērtējumu, tika ieviesta īstermiņa statistikas datu plašāka kvalitātes pārraudzība. Papildus Eurostat adresētās valstu statistikas iestāžu veiktās datu nosūtīšanas pilnīgumam un savlaicīgumam paplašinātā kvalitātes pārraudzība arī koncentrēsies uz īstermiņa statistikas precizitāti (t. i., ticamību un izejas datiem). Jo īpaši iniciatīva ņems vērā pārskatīšanas apjomu un izvēlēto laiku, kā arī izejas datu pieejamību pirmās datu izplatīšanas laikā. Pēdējo trīs gadu laikā ir izveidoti īstermiņa uzņēmējdarbības statistikas valsts references metadati, un tie ir atjaunināti, izmantojot Eurostat metadatu standartus. Ir izveidota vismaz viena metadatu datne katram galvenajam Eiropas ekonomiskajam rādītājam (PEEI) un papildu datnes citiem rādītājiem. Lielākā daļa pārskata iesniedzēju valstu aizpildīja savas ĪTS metadatu datnes līdz 2014. gadam, uzlaboja pārskatīšanas un korekcijas koncepcijas 2015. gadā un vēl vairāk uzlaboja savu metadatu precizitāti 2016. gadā. Pārskata iesniedzēju valstu valsts references metadati tiek arī publicēti tiešsaistē kā pielikumi Eurostat ĪTS metadatu datnes beigās 4. Attiecībā uz Eiropas īstermiņa uzņēmējdarbības statistiku 2016. gada martā tika ieviesta jauna sezonālās koriģēšanas programmatūra. Sākot ar 2016. pārskata gadu, izmanto jauno programmatūru JDemetra+. Ieviešot šīs pārmaiņas, īstermiņa statistikā tiek ievēroti Eurostat 3 4 Sākotnējais PEEI saraksts tika izveidots 2002. gadā (Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par eurozonas statistiku, 27.11.2002., COM(2002) 661 galīgā redakcija). http://ec.europa.eu/eurostat/cache/metadata/en/sts_esms.htm#annex. 4
un ECB ieteikumi par ES oficiālās statistikas sezonālo un kalendāro koriģēšanu 5. Jaunā programmatūra uzlabo īstermiņa statistikas kalendārās un sezonālās koriģēšanas kvalitāti un pārredzamību. Pāreja uz jauno sezonālās koriģēšanas programmatūru nav radījusi izmaiņas galvenajās laika rindās, to interpretācijā vai izmantošanā. Iepriekšējās sezonālās koriģēšanas specifikācijas arī tiek izmantotas programmatūrā JDemetra+. Tas nodrošina sezonālās koriģēšanas procesa stabilitāti un līdz minimumam samazina pārskatīšanas nepieciešamību. 3. JOMA UN ATBILSTĪBA ĪTS REGULAI Eurostat pārrauga dalībvalstu atbilstību ĪTS regulai attiecībā uz savlaicīgumu un pabeigtību. Pamatojoties uz dažādajiem kvalitātes aspektiem, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā 6, divas reizes gadā par katru valsti aprēķina visaptverošu atbilstības vērtējumu, kas aptver visus rādītājus. Parasti pārraudzības rezultāti liecina par augstu atbilstības līmeni regulai. 2016. gada 1. aprīlī ES 28 valstu vidējais vērtējums bija 9,5 (no 10) lielākā daļa dalībvalstu pilnībā izpildīja regulas prasības. 3.1. Precizitāte, ticamība, saskaņotība un salīdzināmība Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1503/2006 7 tika ieviestas vienotas definīcijas īstermiņu statistikai, lai nodrošinātu datu saskaņotību un salīdzināmību. Eurostat un valstu statistikas iestādes cieši sadarbojas, lai uzturētu un uzlabotu īstermiņa statistikas rādītāju lielu precizitāti, ticamību un saskaņotību. Ar ĪTS regulu izveidotā metodikas sistēma pastāvīgi tiek uzlabota, apspriežoties ar tehniskajiem ekspertiem un īpašām tematiskajām darba grupām. Neraugoties uz vienotām definīcijām, statistikas datu apkopošanas pieejām dalībvalstīs nav jābūt identiskām. Saskaņā ar subsidiaritātes principu un ievērojot valsts atšķirības, piemēram, lielumu, ekonomikas struktūru un administratīvo datu pieejamību, ĪTS regulā noteikts, ka dalībvalstis pašas lemj par efektīvāko datu vākšanas un apstrādes veidu. Eurostat sadarbojas arī ar citām starptautiskām organizācijām, īpaši ESAO, lai ārpus Eiropas Savienības uzlabotu datu salīdzināmību un metodes. 3.2. Savlaicīgums un punktualitāte Īstermiņa statistika pieder pie tiem pirmajiem oficiālajiem datiem, kam jāsniedz norāde par jaunākajām norisēm ekonomikā. ĪTS regulā ir noteikti ļoti īsi termiņi, kuros valstis nosūta datus Eurostat 8. 2. tabulā ir norādīti pašreizējie datu nosūtīšanas termiņi Eurostat (trešā sleja) un mērķtermiņi, kurus noteikusi Ekonomikas un finanšu komiteja (EFK) jaunākajā ziņojumā par informācijas prasībām Eiropas Monetārajā savienībā. Pēdējā ailē norādīti pašreizējie izplatīšanas termiņi (piemēram, izmantojot īpašus paziņojumus presei un vispārējus tiešsaistes paziņojumus). 5 6 7 8 Turklāt ESS pamatnostādnēs par sezonālo koriģēšanu Eurostat un Eiropas Statistikas sistēmas dalībniekiem ieteikts izmantot JDemetra+ plašākā kontekstā: http://ec.europa.eu/eurostat/en/web/products-manuals-and-guidelines/-/ks-gq-15-001 Eiropas Statistikas prakses kodekss ir pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/eurostat/web/quality/european-statistics-code-of-practice. OV L 281, 12.10.2006., 15. lpp. Regulā (EK) Nr. 1165/98 noteiktie sākotnējie termiņi vēl vairāk tika saīsināti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Regulu (EK) Nr. 1158/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 1. lpp.). 5
Kopumā īstermiņa statistikas savlaicīgumu var uzskatīt par ļoti labu. Parasti kavēšanās notiek tikai tad, ja nosūtīšanas termiņš iekrīt nedēļas nogalē vai oficiālās svinamās dienās. Izmantojot preses paziņojumu kalendāru Eurostat tīmekļa vietnē 9, lietotāji jau laicīgi ir informēti par preses paziņojumu publicēšanas datumiem. Iepriekšējos gados visi kalendārā paziņotie termiņi tika ievēroti. 2. tabula. Savlaicīgums dienas no pārskata perioda beigām līdz iesniegšanas termiņam, ĪTS regula, EFK mērķis un eurozonas agregātu faktiskā izplatīšana (2016. gada novembrī) Rādītājs Periodisku ms ĪTS regulā paredzētie termiņi a) EFK 2016. gada mērķi b) Eurozonas kopējo rādītāju izplatīšana c) Rūpniecības produkcija Ik mēnesi 40 40 42 Rūpniecības izlaides cenas iekšzemes tirgū Ik mēnesi 35 35 33 Rūpniecības importa cenas Ik mēnesi 45 45 40 Būvniecības produkcija Ik mēnesi 45 45 49 Būvniecības atļaujas Ik ceturksni 90 90 91 Mazumtirdzniecības apgrozījums (Citu) pakalpojumu apgrozījums Ik mēnesi 30 30 34 Ik ceturksni 60 60 63 Pakalpojumu izlaides cenas Ik ceturksni 90 90 91 a) datu nosūtīšanas termiņi Eurostat saskaņā ar ĪTS regulu; mazākām valstīm var piemērot garākus termiņus; b) mērķi noteikti Ekonomikas un finanšu komitejas (EFK) 2016. gada Ziņojumā par informācijas prasību stāvokli EMS; c) dienas no pārskata perioda beigām līdz izplatīšanai (piemēram, preses paziņojumiem, datu izplatīšanai). 3.3. Īstermiņa statistikas rādītāju pārskatīšana Īstermiņa rādītāju rezultāti daļēji ir jābalsta uz pagaidu, lēstiem un nepilnīgiem datiem. Pēc pirmās datu izplatīšanas apsekojumu rezultātus pārskata, ja tiek pievienoti tādu respondentu dati, kuri kavējušies ar informācijas iesniegšanu. Bet datus var pārskatīt arī daudzu citu iemeslu dēļ, ieskaitot sezonālo koriģēšanu, novērtēšanu, jaunus un/vai uzlabotus datu avotus un kļūdu labojumus vai metodiska rakstura izmaiņas. Pārskatīšana parasti drīzāk ir ierobežota apjoma ziņā, jo īpaši apkopotajā ES līmenī un attiecībā uz eurozonu. 9 Kalendārs pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/eurostat/web/short-term-businessstatistics/overview. 6
Lai novērtētu, kāda ir reizi mēnesī preses paziņojumā publicēto četru īstermiņa statistikas rādītāju pirmo rezultātu kvalitāte, tika analizētas mēneša pieauguma rādītāju izmaiņas, kuras pēc pirmās publikācijas parādījās otrajā publikācijā 2014. 2016. gadā. 3. tabulā par četru ĪTS rādītāju eurozonas agregātiem, kuri iekļauti preses paziņojumā, parādīts vidējais diapazons, kādā pārskatīti pieauguma rādītāji, salīdzinot pirmo un otro publikāciju pēc mēneša (otrā sleja). Tas ir nulle vai tuvu nullei un nozīmē, ka pieauguma rādītāju augšupvērstās un lejupvērstās pārskatīšanas izlīdzina viena otru, t. i., nav vērojamas sistemātiskas novirzes, kas rodas, ja pārvērtē vai nenovērtē rezultātus. 3. tabula. Četru galveno īstermiņa statistikas rādītāju pārskatīšanas diapazons 2014. 2016. gadā a) 1 2 3 4 5 Vidējais Vidējā absolūtai Vidējā absolūtā s pārskatīš pārskatīš pieaugu ana b) ana c) ma rādītājs Relatīvā vidējā pārskatīš ana d) Rūpniecības produkcija 0,1 0,2 0,7 0,2 Rūpniecības izlaides cenas (iekšzemes tirgū) 0,0 0,0 0,4 0,1 Būvniecības produkcija 0,0 0,4 0,7 0,5 Mazumtirdzniecības apjoms 0,0 0,2 0,4 0,5 a) sezonāli izlīdzinātie pieauguma rādītāji eurozonā; b) atšķirības, aplūkojot pieauguma rādītājus otrajā un pirmajā publikācijā, 2014. 2016. gada vidējais lielums; c) absolūtās atšķirības, aplūkojot pieauguma rādītājus otrajā un pirmajā publikācijā, 2014. 2016. gada vidējais lielums; d) attiecība starp absolūto pārskatīšanu (3. sleja) un absolūto pieauguma rādītāju otrajā publikācijā (4. sleja), 2014. 2016. gada vidējais lielums. Atšķirības rodas noapaļošanas kļūdu dēļ. Absolūtā izteiksmē (trešā sleja) vidējā pārskatīšana svārstās no nulles attiecībā uz rūpniecības izlaides cenām līdz 0,4 procentpunktiem attiecībā uz būvniecības produkciju. Rādītāju atšķirības lielākoties ir izskaidrojamas ar atšķirīgām vākšanas un pārskatīšanas metodēm. Bieži rūpniecības izlaides cenas vispār netiek pārskatītas, savukārt produkcijas rādītājus var pārskatīt pat vairākus gadus pēc pirmās publikācijas. Vidējie pieauguma rādītāji (absolūtā izteiksmē otrajā publikācijā) ir norādīti 4. ailē. Pēdējā ailē parādīta saistība starp pieauguma rādītāja pārskatīšanu un pašu pieauguma rādītāju (otrās publikācijas laikā). Šis skaitlis precīzāk raksturo pārskatīšanas apjomu, jo ir atšķirība, vai pārskatīšana x procentpunktu apmērā ir veikta relatīvi augstam vai relatīvi zemam pieauguma rādītājam. 7
3.4. Piekļuve, skaidrība un metadatu pieejamība Īstermiņa statistikas jomā Eurostat publicē 48 preses paziņojumus gadā, proti, katru mēnesi publicē paziņojumus par četriem galvenajiem rādītājiem (rūpniecības produkcija, rūpniecības izlaides cenas, būvniecības produkcija un mazumtirdzniecības apjoms). Iepriekšējos gados visi preses paziņojumi tika publicēti saskaņā ar grafiku. Visi Eurostat īstermiņa statistikas dati ir pieejami Eurostat tīmekļa vietnē, un tie ir bezmaksas. Īstermiņa statistikai veltītā sadaļa 10 nodrošina piekļuvi pilnai īstermiņa statistikas datubāzei, kā arī virknei iepriekš definētu statistikas tabulu. Turklāt īpašajā sadaļā sniegta informācija par īstermiņa statistikas juridisko pamatu un ietvertas daudzas metodiskas publikācijas. ES agregātu metadati, kā arī valstu metadati, kas attiecas uz dažādiem īstermiņa statistikas rādītājiem, arī ir pieejami, izmantojot īpašo sadaļu. Kodolīgi raksti par īstermiņa statistikas rādītājiem, kā arī daudzi metodiski uzziņas raksti ir publicēti Statistics Explained, vikivietnes veida tiešsaistes platformā 11. Senāk daudzus rakstus par īstermiņa statistiku publicēja izdevuma Statistics in focus formātā. 4. STATISTIKAS SISTĒMAS PAŠREIZĒJĀS IZMAKSAS UN UZŅĒMUMU SLOGS Ir pierādījies, ka aprēķināt izmaksas (par statistikas sistēmām, attiecībā uz datu vākšanu, apstrādi un izplatīšanu) un slogu (uzņēmumiem, kas sniedz datus) saistībā ar īstermiņa statistiku ir ļoti grūti. Atbilstoši subsidiaritātes principam statistikas iestādes datu vākšanā un datu sagatavošanā izmanto atšķirīgas metodes. Piemēram, atšķiras datu avoti: dažas valstis izmanto apsekojuma datus, citas paļaujas uz sekundāriem administratīvajiem avotiem un citas pat apvieno apsekojuma un administratīvos datus. Atšķiras arī apsekojuma metodes un datu vākšanas rīki. Rezultātā ikviens dalībvalstu izmaksu un sloga aplēšu salīdzinājums jāaplūko ļoti piesardzīgi. Turklāt, novērtējot ar īstermiņa statistiku saistītās izmaksas un slogu, jāņem vērā arī ieguvumu puse, jo šie dati sniedz būtisku ieguldījumu citās statistikas jomās (jo īpaši nacionālajos kontos). No dalībvalstīm senāk savāktie dati par slogu liecināja, ka vidējam uzņēmumam jāvelta apmēram 20 minūtes mēnesī, lai izpildītu statistikas pieprasījumus par produkcijas datu vākšanu (rūpniecība un būvniecība), turpretī datus par apgrozījumu sniegt ir vieglāk (5 10 minūtes mēnesī), un datu par cenām sniegšanai vajadzīgas aptuveni 15 minūtes mēnesī. Tomēr šie dati ir tikai aptuvenas norādes, jo atšķirības starp dalībvalstīm ir diezgan lielas. Pieejamie pierādījumi liecina, ka statistikas slogs pēdējos gados ir mazliet samazinājies. Arvien vairāk statistikas iestāžu atvieglo datu sniegšanu uzņēmumiem, piemēram, veicot elektronisku datu vākšanu, nevis apsekojumus papīra formātā. Statistikas iestādes arī mēģina samazināt apsekojuma izlases lielumus un, kad vien iespējams, paļaujas uz administratīvajiem datiem. 10 11 http://ec.europa.eu/eurostat/web/short-term-business-statistics/overview http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/short-term_business_statistics. 8
5. ĪSTERMIŅA STATISTIKAS TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA Kopš 2000. gada rūpniecības un būvniecības īpatsvars visu saimniecisko darbību pievienotajā vērtībā ir samazinājies no 34,0 % līdz 30,5 %. Tajā pašā laikposmā tirgus pakalpojumu īpatsvars (izņemot banku pakalpojumus un apdrošināšanu) palielinājās no 41,0 % līdz 45,6 % 12. Lai pienācīgi atspoguļotu šo pakalpojumu nozares pieaugošo nozīmi īstermiņa statistikā, Eurostat sadarbībā ar dalībvalstīm un pēc rūpīgas apspriešanās ar galvenajiem lietotājiem ir sagatavojis priekšlikumu īstermiņa statistikas juridiskā pamata visaptverošai paplašināšanai un uzlabošanai nolūkā labāk aptvert pakalpojumu nozares. Šī tā dēvētā "ĪTS pakete" ir daļa no priekšlikuma pamatregulai, ar ko integrē uzņēmējdarbības statistiku (FRIBS), ko Eiropas Komisija pieņēma 2017. gada 6. martā 13 līdz ar plašu ietekmes novērtējumu 14. Saskaņā ar FRIBS priekšlikumu jo īpaši produkcijas (apjoma) rādītājs pakalpojumu nozarēm (tostarp finanšu un publiskajiem pakalpojumiem) tiks iekļauts īstermiņa statistikas rādītāju kopumā. Turklāt tiks konsolidēta pakalpojumu nozaru joma, uz ko attiecas dažādi īstermiņa statistikas rādītāji. Jaunajam pakalpojumu produkcijas rādītājam (ISP) būs ikmēneša pārskata periods, un tam jābūt pieejamam 60 dienas pēc pārskata perioda. Papildus uzlabotai pakalpojumu nozaru aptveršanai īstermiņa statistika tiks racionalizēta un konsolidēta vairākos citos aspektos, piemēram, attiecībā uz nosūtīšanas termiņiem, statistikas vienību izmantošanu un valstu lieluma klases definīciju. Ierosinātās izmaiņas nodrošinās, ka īstermiņa statistika turpina pildīt tās uzdevumu pareizi un pienācīgi novērtēt uzņēmējdarbības cikla attīstību strauji mainīgajā ekonomikas vidē. Papildu pakalpojumu dati arī ļaus Eurostat publicēt jaunu kopējās produkcijas rādītāju. 12 13 14 Ar bruto pievienotās vērtības ķēdi saistītie apjomi, Eurostat, nacionālie konti, pašu aprēķini. https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/en/com-2017-114-f1-en-main-part-1.pdf. https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/10102/2017/en/swd-2017-98-f1-en-main-part- 1.PDF. 9