NAP

Naukšēnu novada attīstības programma 2012. 2018. gadam Naukšēni, 2012. Attīstības programmas izstrādātājs: SIA Baltijas Konsultācijas Tālr. 673-388-04 Fakss: 660-020-57 E-pasts: info@balticconsulting.com www.balticconsulting.com

Terminu skaidrojumi Attīstības plānošana principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību. 1 Attīstības programma vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikts pasākumu kopums ilgtermiņa prioritāšu īstenošanai. 2 Bezdarba līmenis ir Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku (darbspējas vecuma (15 62 gadi)) īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā, procentos 3. Kultūras uzņēmējdarbība uzņēmējdarbība, kas vērsta uz kultūras vērtību radīšanu un pārdošanu ar nolūku gūt peļņu. Nodarbinātība ir viens no svarīgākajiem teritorijas ekonomiskās situācijas indikatoriem, kas raksturo nodarbināto iedzīvotāju īpatsvaru atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā, procentos 4. Pašvaldības budžets - pašvaldības apstiprināts novada ienākumu un izdevumu plāns noteiktam laika posmam, parasti gadam. Pamatbudžets - pašvaldības budžeta galvenā sastāvdaļa, kuru veido visi pašvaldības ieņēmumi, t. sk. nodokļi un citu veidu ieņēmumi, un izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem. Rekreācijas resursi - dabiski vai cilvēka radīti resursi, kuri izmantojami atpūtā un tūrisma pakalpojumu izveidē. Sociālā infrastruktūra iekļauj sevī visu iedzīvotājiem nepieciešamo infrastruktūru, kura nodrošina iedzīvotājiem ērtu transporta izmantošanu, komunikāciju, atpūtu, u. c. sadzīvē nepieciešamus pakalpojumus. Speciālais budžets - to finanšu līdzekļu kopums, kas atrodas pašvaldību rīcībā un paredzēts konkrētiem mērķiem. Speciālo budžetu veido īpaši iezīmēti ieņēmumi, kuru līdzekļu izlietojums notiek atbilstīgi šiem ieņēmumiem. Teritorijas attīstības indekss vispārināts rādītājs, ko aprēķina ar noteiktiem svara koeficientiem, summējot svarīgāko, attīstību raksturojošo statistikas pamatrādītāju standartizētās vērtības. Tas parāda teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no vidējā valsts sociālekonomiskās attīstības līmeņa attiecīgajā gadā. 5 1 Attīstības plānošanas sistēmas likums, spēkā no 01.01.2009. 2 Reģionālās attīstības likums, spēkā no 23.04.2002. 3 NVA, Nodarbinātības un bezdarba jēdzienu skaidrojums. www.nva.gov.lv, 2012. 4 NVA, Nodarbinātības un bezdarba jēdzienu skaidrojums. www.nva.gov.lv, 2012. 5 Valsts reģionālās attīstības aģentūra. http://www.vraa.gov.lv/lv/petnieciba/attistibas_indekss/ 2009. 2

Lietotie saīsinājumi AP attīstības programma ELFLA - Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ELGF - Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds EZF Eiropas Zivsaimniecības fonds ES Eiropas Savienība ha hektāri km kilometri LEADER Lauku attīstības programmas aktivitātes lauku attīstībai LR Latvijas Republika NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO nevalstiskā organizācija VPR Vidzemes plānošanas reģions 3

Satura rādītājs I. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE... 5 IEVADS...5 1. NOVADA FIZISKI ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS...6 2. IEDZĪVOTĀJU RAKSTUROJUMS... 14 3. NODARBINĀTĪBA UN UZŅĒMĒJDARBĪBA... 18 4. VIDE... 30 5. SOCIĀLĀ JOMA UN LABKLĀJĪBA... 31 6. PUBLISKĀ PĀRVALDE... 46 7. DARBA GRUPU SANĀKSMJU REZULTĀTI... 555 8. IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI... 588 9. TIKŠANĀS AR NAUKŠĒNU NOVADA VIDUSSKOLAS SKOLĒNU PARLAMENTU... 60 10. NAUKŠĒNU NOVADA UZŅĒMĒJU UN ZEMNIEKU SAIMNIECĪBU TELEFONAPTAUJA... 62 9. BLAKUS NOVADU ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTU ANALĪZE... 62 10. SVID ANALĪZE... 655 PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS ANALĪZES KOPSAVILKUMS... 676 II. ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS STRATĒĢISKĀ DAĻA... 69 III. RĪCĪBAS PLĀNS... 79 IV. IEVIEŠANAS UZRAUDZĪBAS PLĀNS... 94 PIELIKUMI.95 4

I. Pašreizējās situācijas analīze Ievads Naukšēnu novads izveidojies 2009. gada 1. jūlijā saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas likumu, apvienojot Naukšēnu pagastu un Ķoņu pagastu. Novads atrodas Igaunijas pierobežas zonā, ietilpst Vidzemes plānošanas reģionā un robežojas ar trim citiem Latvijas novadiem Valkas, Rūjienas un Burtnieku novadu. Naukšēnu novada vēsture sakņojas līdz pat Livonijas ordeņa laikiem 16. gadsimtā, un ir saistīta ar Naukšēnu muižu, tajos laikos sauktu par Schwarzenbrunn. Kā teritoriāla pašvaldību vienība tās mūsdienu nozīmē pagasts tika izveidots ar tautu padomes lēmumu 1918.gadā 1. Novads ir viens no mazākajiem Latvijas novadiem gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā, kas būtiski ietekmē novada attīstības iespējas un virzienus. Līdz šim novadā ir veicināta lauksaimniecības attīstība, kultūras attīstība, kultūras tradīciju izkopšana; ir veikta sporta aktivitāšu popularizēšana novadā, kā arī notiek infrastruktūras sakārtošanas darbi. Neskatoties uz jau esošām attīstības plānošanas iestrādnēm, novadam ir nepieciešams attīstības plānošanas dokuments, kurš nosaka galvenos attīstības virzienus un rīcības plānu vidēja termiņa mērķu sasniegšanai. Viens no rādītājiem, kas raksturo novada pašreizējo attīstības līmeni, ir teritorijas attīstības indekss. Teritorijas attīstības indekss parāda teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no vidējā valsts sociālekonomiskās attīstības līmeņa attiecīgajā gadā. Valsts reģionālās attīstības aģentūras izstrādātais pārskats Reģionu attīstība Latvijā 2009 liecina, ka 2009. gadā Naukšēnu novada attīstības indekss bija 0,116. Salīdzinājumam Vidzemes reģionā kopumā šis indekss bija -0,803 un tas atradās 4. vietā valstī, apsteidzot tikai Latgales reģionu; Rūjienas novada teritorijas attīstības indekss bija -0,167, Valkas novadā - -0,544, bet Burtnieku novadā teritorijas attīstības indekss bija 0,170 2. Tādējādi pretēji reģiona kopējai tendencei, 2009. gadā Naukšēnu novads saglabāja pozitīvu attīstības indeksu. Pārskats Reģionu attīstība Latvijā 2010. liecina, ka 2010. gadā Naukšēnu novada attīstības indekss bija 0,04, un Naukšēnu novads 2010. gadā pēc teritorijas attīstības indeksa rādītājiem atradās 45. vietā (2009. gadā 33. vietā), kas liecina par kritumu. No blakus novadiem Naukšēnu novadu 2010. gadā apsteidza vien Burtnieku novads, atrodoties 38. vietā Latvijā ar indeksu 0,105. Rūjienas novads bija 66. vietā valstī, bet Valkas novads 82. vietā 3. Plānojot novada turpmāko attīstību, tika ņemtas vērā esošās attīstības plānošanas iestrādnes, plānotie projekti un aktivitātes, kā arī blakus esošo novadu attīstības plānošanas dokumenti un citu pēc teritorijas un iedzīvotāju struktūras līdzīgu novadu attīstības plānošanas dokumenti. Tika aplūkotas arī blakus esošo novadu attīstības prioritātes un virzieni, tādējādi plānojot Naukšēnu novada attīstības virzienus kontekstā ar reģiona attīstību. Pašreizējās situācijas analīzē Naukšēnu novada rādītāji galvenokārt tika salīdzināti ar blakus esošo novadu Valkas, Rūjienas un Burtnieku novada rādītājiem, kā arī ar Latvijas vidējiem statistikas datiem. Šāda metode izvēlēta, lai aplūkotu novada absolūtās un salīdzinošās priekšrocības ar citiem novadiem, plānotu novada attīstību kontekstā ar citiem novadiem un padarītu to par iedzīvotājiem draudzīgu novadu konkrētajā teritorijā. Šāda metode ir pamatota arī ar to, ka darba un izglītības iespējas iedzīvotāji parasti meklē netālu no savas dzīvesvietas, tātad ir jāparedz iespējamā migrācija no Naukšēniem uz blakus novadiem un otrādi gadījumā, ja novadā mainīsies dzīves apstākļi vai ekonomiskā situācija. 1 Naukšēnu novads. Vēsture. www.naukseni.lv Pieejams 23.02.2012. 2 Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Reģionu attīstība Latvijā 2009, Rīga, 2009. 3 Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Reģionu attīstība Latvijā 2010, Rīga, 2010. 5

1. Novada fiziski ģeogrāfiskais raksturojums 1.1. Teritorijas raksturojums Naukšēnu novads atrodas Ziemeļvidzemē, Igaunijas pierobežā un robežojas ar trim citiem novadiem Burtnieku novadu, Rūjienas novadu un Valkas novadu. Novada kopējā platība ir 28 060 hektāri, tas sastāv no Naukšēnu pagasta un Ķoņu pagasta. Novads ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā un Vidzemes reģionā, pēc platības ierindojoties 20. vietā 25 Vidzemes reģiona novadu vidū. attēls 1.1.1. Naukšēnu novads Latvijas kartē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Kā redzams attēlā 1.1.2., Naukšēnu novads atrodas Ziemeļrietumu Vidzemes pacēluma ģeomorfoloģiskajā rajonā. Novada reljefs ir samērā vienmērīgs, nav izteiktu pauguru vai ieplaku. attēls 1.1.2. Latvijas digitālās virsmas modelis. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 6

Attālums no Naukšēnu novada centra līdz lielākajām pilsētām ir: Attālums līdz Rīgai 150km Attālums līdz Valmierai 45km Attālums līdz Rūjienai 7km attēls 1.1.3. Vidzemes plānošanas reģiona karte. Vidzemes plānošanas reģions. Kā redzams attēlā 1.1.3., Naukšēnu novads atrodas Vidzemes plānošanas reģiona ziemeļu daļā, robežojoties ar Igauniju, kā arī Rūjienas, Burtnieku un Valkas novadiem. Tādējādi Naukšēnu novadam ir būtiska loma Vidzemes plānošanas reģiona starptautiskajās attiecībās, kā arī novada attīstību var būtiski ietekmēt gan valsts ārpolitika, gan arī Igaunijas Republikas likumdošana un citi aspekti. attēls 1.1.4. Ceļu tīkla karte. Baltic Maps, Jāņasēta, 2012. Kā redzams attēlā 1.1.4., stratēģiski nozīmīgs punkts Naukšēnu novadam ir Rūjienas novada centrs Rūjienas pilsēta, caur kuru iet visi Naukšēnu novadam svarīgākie reģionālās nozīmes ceļi (P21, P22, P17). Ceļš uz lielākajām pilsētām Rīgu, Cēsīm, Valmieru iet caur Rūjienu; caur to iespējams nokļūt arī Igaunijā. Naukšēnu novada centram tuvākie vietējās nozīmes ceļi ir sliktākas kvalitātes, kā arī pārsvarā veido iekšējo tīklu, neļaujot ērti nokļūt lielākajās Latvijas pilsētās un Igaunijā. Līdz ar to var secināt, ka 7

Naukšēnu novadu kā loģistikas centru izkonkurē Rūjiena, kā arī Rūjienas pilsētai ir būtiska nozīme Naukšēnu novada transporta sistēmā. Novada teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kam raksturīgi smilšakmens atsegumi, pilskalni un augstie purvi, kas veido neatkārtojamu ainavu. Naukšēnu novada Ķoņu pagastā esošais Ķoņu kalns ir lielākais drumlins Eiropā - šaurs, augsts vaļņveida paugurs ar izteiktām nogāzēm, kas izveidojies ledāja kušanas rezultātā pirms 13 tūkstošiem gadu. Tādējādi novada tēls var tikt veidots, izmantojot ainavas unikalitāti un neatkārtojamību, sevišķu uzmanību pievēršot tieši Ķoņu kalnam. Kā redzams 1.1.4. attēlā, 39,7% no visas novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 49,6% ir meži, bet pārējie 10,7% - krūmāji, purvi, ūdenskrātuves, apbūves teritorijas un cita veida zeme. Salīdzinājumam, Latvijas teritorijā meži aizņem 45% no visas platības, lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 39,3% no valsts teritorijas, kas nozīmē, ka Naukšēnu novads līdzinās vidējai situācijai Latvijā. Kā liecina Valsts zemes dienesta rīcībā esošie dati, pēdējo trīs gadu laikā jeb laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam būtiskas izmaiņas zemes izmantošanas struktūrā nav notikušas. Uz 2012. gada sākumu pašvaldībā praktiski nav palikušas brīvas, lauksaimniecībā vēl neizmantotas zemes, kas kopumā liecina par zemes platību efektīvu izmantošanu. Līdz ar to potenciālie lauksaimniecības attīstības virzieni ir saistīti ar zemju intensīvo, nevis ekstensīvo izmantošanu, galvenokārt uzlabojot zemju ražību (ieviešot citas kultūras, meliorējot un mēslojot zemes, utml., atkarībā no to izmantošanas veida). attēls 1.1.4. Zemes izmantošana Naukšēnu novadā (2010.). Kā redzams attēlā 1.1.5, visapmežotākā ir novada austrumu daļa. Novada dienvidu daļu klāj gan meži, gan purvi; purvi ir izteikti arī novada vidienē. Blīvāk apdzīvotās vietas atrodas novada centrālajā daļā, kā arī novada rietumos, kas ir tuvāk galvenajam vietējās nozīmes loģistikas centram Rūjienai, un tuvāk nozīmīgākajiem ceļiem. Lauksaimniecības zemes ir izkārtojušās visā novada teritorijā, likumsakarīgi to tuvumā ir izveidojušās vairāk apdzīvotas vietas. 8

attēls 1.1.5. Zemes izmantošanas karte. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.2010. attēls 1.1.6. Vēlamās telpiskās struktūras vīzija. Vidzemes plānošanas reģions. Teritorijas plānojums. 9

Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona izstrādātajiem attīstības plānošanas dokumentiem, Naukšēnu novada teritorijai ir drīzāk reģionāla nozīme. Kā redzams attēlā 1.1.6., saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona paredzēto attīstības scenāriju caur Naukšēnu novadu ved tūrisma koridors Ziemeļu stiga, bet novada galvenā vērtība VPR telpiskajā struktūrā ir plašā kultūrainavu teritorija novada ziemeļu daļā. Papildus tam, reģionālā plānošanas līmenī novada teritorija pārsvarā sastāv no lauksaimniecības zemju areāliem, ekotūrisma attīstības teritorijām un dabas aizsardzības teritorijām (Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts). Blakus esošie novadi pēc teritorijas īpatnībām būtiski neatšķiras no Naukšēnu novada. Lielākā daļa kaimiņu novadu teritoriju atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, tādējādi klimatiskie apstākļi, ainava un reljefs starp šiem novadiem neatšķiras. Atšķirīga ir novadu platība, tā 25 Vidzemes novadu vidū pēc teritorijas platības Rūjienas novads ir 15. vietā, Burtnieku novads 7. vietā un Valkas novads 5. vietā. Naukšēnu novads Vidzemes novadu vidū teritorijas platības ziņā ieņem 20. vietu. Novadu teritorijas platība var būtiski ietekmēt to attīstības virzienus un scenārijus, tāpēc, izstrādājot attīstības programmu un analizējot kaimiņu novadu attīstības plānošanas dokumentus, tika ņemta vērā novada relatīvi mazā platība. 1.2. Klimatiskie apstākļi Novada klimatisko situāciju pamatā ietekmē tā atrašanās vieta Latvijas ziemeļos, attiecīgi, zemākas gaisa temperatūras un šim reģionam raksturīga flora un fauna. Lauksaimniecībā audzēšanai pamatā jāizvēlas salizturīgas kultūraugu šķirnes Ziemeļvidzemei raksturīgā klimata dēļ. Virkni Latvijā populāru kultūraugu Naukšēnu novadā audzēt nav iespējams vai ir iespējams, rūpīgi izvēloties klimatam un augsnei piemērotas šķirnes. Pieredze rāda, ka purva dzērvenes Naukšēnu novadā neieaugās augsnes specifikas dēļ; vēsā klimata dēļ maz izplatīti ir augļudārzi. attēls 1.2.1. Latvijas nokrišņu karte. Jaunais pasaules ģeogrāfijas atlants, Rīga: Jāņa sēta, 2009. Attēlā 1.2.1. redzama Latvijas nokrišņu karte. Vidējais gada nokrišņu daudzums Naukšēnu novadā ir aptuveni vienāds ar gada vidējo nokrišņu daudzumu Latvijas teritorijā, un svārstās no 700mm līdz 750mm. Naukšēnu novads neatrodas kritiskā nokrišņu zonā, kurai būtu raksturīgi ilgstoši sausuma periodi vai pārmērīgs nokrišņu daudzums. Augsnes Naukšēnu novadā ir vidēji mitras, kas būtiski ietekmē lauksaimniecības kultūru izvēli lauksaimniecības attīstīšanai novadā. 10

attēls 1.2.2. Latvijas klimata karte. Jaunais pasaules ģeogrāfijas atlants, Rīga: Jāņa sēta, 2009. Kā redzams Latvijas klimata kartē, janvāra vidējā gaisa temperatūra Naukšēnu novadā ir vidēji zema salīdzot ar visu valsts teritoriju. Vēl zemāka tā ir tikai Vidzemes augstienē un Latvijas austrumu, dienvidaustrumu daļā, kam raksturīgs vairāk kontinentāls klimats. Vidējā gaisa temperatūra jūlijā, kā arī gada vidējais nokrišņu daudzums, sakrīt ar vidējiem rādītājiem valstī. Klimatiskie apstākļi Naukšēnu novadā būtiski neatšķiras no LR teritorijas vidējiem klimata datiem, taču salīdzinoši skarbās ziemas ietekmē dažādu lauksaimniecības kultūru audzēšanas iespējas novadā. 1.3. Dabas resursi Galvenie Naukšēnu novada dabas resursi ir: Meži, Lauksaimniecības zemes, Ūdeņi. Meži. Mežu platība aizņem gandrīz pusi novada teritorijas jeb 13 878,7 ha, mežaudze galvenokārt ir jaukta. Izplatītākās koku sugas ir egle, bērzs un priede. Izplatītākie mežu tipi ir damaksnis, vēris, niedrājs un platlapju ārenis, kas liecina, ka novadā ir vienlīdz izplatīti gan sausie, gan mitrie mežu tipi, gan skujukoki, gan lapukoki. Galvenā Naukšēnu novada mežu priekšrocība ir to bioloģiskā daudzveidība, kas ļauj plānot attīstību dažādos virzienos, ieskaitot mežistrādi, kokrūpniecību, tūrismu u. c. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 39,7% no novada teritorijas, jeb 11 114,5 ha. Augšņu cilmiezis lielākajā daļā lauksaimniecības zemes ir mālsmilts vai smiltsmāls, bet raksturīgākie augšņu tipi Naukšēnu novadā ir velēnu vāji vai vidēji podzolētās augsnes, velēnu gleja un glejotās augsnes, purvi un purva augsnes un palieņu augsnes, kas galvenokārt ir mitrās augsnes. Naukšēnu novada Ķoņu pagastā ir sastopams arī velēnu stipri podzolēto augšņu tips, kuras nav lauksaimniecībai piemērotas to skābuma dēļ. Lielākā daļa novada teritorijas ir meleorēta un labi piemērota lauksaimniecībai. Zeme galvenokārt tiek lietderīgi izmantota vietējās zemnieku saimniecībās, kuras pārsvarā nodarbojas ar jaukto lauksaimniecību (zemkopība, lopkopība mazajās zemnieku saimniecībās), kā arī labības audzēšanu un piena lopkopību. Sīkāka informācija par populārākajām lauksaimniecības nozarēm Naukšēnu novadā atrodama Esošās situācijas analīzes 3. sadaļā Nodarbinātība un uzņēmējdarbība. Ūdeņi. Pazemes ūdeņi Naukšēnu novadā tiek izmantoti, lai nodrošinātu ūdensapgādes sistēmu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Novada ūdensapgādei galvenokārt tiek izmantots ūdens no četriem lielākajiem sertificētiem artēziskajiem urbumiem (pavisam novada teritorijā ir desmit šādi urbumi). Daudzviet pazemes ūdeņus izmantot nav iespējams to atrašanās vietas dēļ dziļi zemes dzīlēs, kā arī sliktās iežu filtrācijas dēļ, kas būtiski apgrūtina un sadārdzina ūdens attīrīšanu. Visas Naukšēnu novada upes pieder Salacas upes sateces baseinam. Naukšēnu novada hidrogrāfisko tīklu veido Caur Naukšēnu novadu tek 20 upes, visas upes raksturo lēns tecējums un samērā mazs kritums (visu upju kritums caurmērā ir 40 km). Naukšēnu novada upes ir: Rūja, Seda, Raudava, Acupīte, Oļa, Juldurga, 11

Ķire, Gulbene, Jungas grāvis, Āžupīte, Supučupīte, Lungas upīte, Maratas upīte, Pestava, Beigotupīte, Kārklupīte, Rausele, Ringa, Spriņģupīte, Maiļupīte un Tilgaļgrāvis. Upju ūdens bioloģiskā kvalitāte visās upēs ir no tīras līdz vāji piesārņotai. Naukšēnu novadā ir trīs ezeri: Pukšezers (5,5 ha), Piliča ezers (3,6 ha) un Žīguru ezers (gandrīz pilnībā aizaudzis), kuri veidojušies ledāja kušanas laikā, kā arī četri avoti: Spiģu avots, Udzēnu avots, Kliņģeru avots un Ķoņu avots. Pašlaik ūdeņi tiek izmantoti vietējo saimniecību vajadzībām. Virszemes ūdeņi var tikt izmantoti arī rekreācijas jomā, kas daļēji tiek darīts viena no Naukšēnu novadā piedāvātajām aktīvās atpūtas aktivitātēm ir braucieni ar plostu pa Rūjas upi. Rūjas palienas pļavas veido arī savdabīgu ainavu, ko iespējams aplūkot brauciena laikā. Papildus resursi, kuri ir pieejami Naukšēnu novadā un tiek daļēji izmantoti, ir rekreācijas resursi un derīgie izrakteņi. Rekreācijas resursi. Naukšēnu novadā ir daudzveidīgi dabiskie rekreācijas resursi, kuri pašlaik daļēji tiek izmantoti tūrisma veicināšanai. Par cilvēka radītajiem rekreācijas resursiem skat. sadaļā 5.5. Kultūrvide un sports. Viens no dabiskajiem rekreācijas resursiem, kas Naukšēnu novadā ir cilvēka vismazāk ietekmēts, ir ainavas. Būtiska ainavu sastāvdaļa ir novadā esošie drumlini un upes. Daudzās upes ir viens no galvenajiem ainavu veidojošiem elementiem novadā Sedas upe kopā ar apkārt esošajiem mežiem veido Sedas mežaines joslas ainavu, neatkārtojamu ainavu veido arī Rūjas upes senleja. Upe, kas visvairāk tiek izmantota rekreācijas resursu veidošanai un attīstībai, ir Rūja. Tā ar apkārtni veido neatkārtojami skaistu ainavu, tūristiem ir iespējams izbaudīt braucienus ar laivu vai plostu. Rūjas palienas pļavas veido Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam raksturīgo ainavu, ko ir iespējams izmantot novada attīstībā, radot teritorijas tuvumā atpūtas un apskates vietas, veicinot tūrisma attīstību. attēls 1.3.1. Sedas upes ieleja attēls 1.3.2. Rūjas upes senleja attēls 1.3.3. Plosts Ruhjas Donalds Rūjas upē, Naukšēnu novadā 12

attēls 1.3.4. Drumlinu ainava. Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojums Derīgie izrakteņi. Pie Naukšēnu novada lielākajiem derīgo izrakteņu resursiem ir pieskaitāmi tādi resursi kā grants un kūdra. Lielākās ekspluatējamās smilts grants atradnes atrodas Ķoņu pagasta Ķoņu kalnā un Naukšēnu pagasta Pīkās un Zulšos. Naukšēnu pagasta Aizpuros un Intēs atrodas neekspluatējamas smilts un smilts grants atradnes, taču derīgo izrakteņu apjoms tajās nav ievērojams. Pašlaik novadā atrodas divas grants un smilts atradnes, kur derīgie izrakteņi tiek arī iegūti iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām Teimas Ķoņu kalnā un Pīkas kalns. Atradnēs Alēni derīgie izrakteņi vairs netiek iegūti. Pašvaldībai piederošajā atradnē Teimas-2 grants ieguve vairs nenotiek. Ķoņu kalnu, kas ir daļēji degradēta dabas teritorija, novada pašvaldība izmanto rekreācijas nolūkiem - uz atradņu nenoraktās daļas paugura virsotnes vasarās notiek kultūras, sporta, atpūtas pasākumi. Ir iekārtota brīvdabas estrāde, soli, galdi piknikam. Noraktajā daļā pašlaik ir iecerēts izveidot Akmens izziņas taku, jo karjera atsegtie akmeņi paver iespēju izveidot unikālu ģeoloģijas ekspozīciju par ledāju, šļūdoņa gaitu, drumlinu veidošanos. Pašlaik projekts ir iesniegts LEADER aktivitātes programmā un vēl atrodas vērtēšanā. Tomēr pašreiz darbojošās smilts grants atradnes nav tikai pašvaldības īpašums daļa no atradņu Teimas, Alēni un Pīkas kalns zemes pieder arī uzņēmumiem VAS Latvijas autoceļu uzturētājs un SIA Sanat un privātpersonām. Naukšēnu novada purvos atrodas vietējas nozīmes purva kūdras krājumi. Vietējās nozīmes kūdras purvi ir: Īvažu purvs, Pilica, Melnezera purvs, Saliņas purvs, Sarkansalas purvs, Stirnas purvs, Vecezera purvs, Tīlika - Tēcēnu purvs. Purvu izmantošana iespējama galvenokārt kūdras ieguvei, ko var izmantot enerģētikā kā kurināmo, lauksaimniecībā, u. c. 13

1.4. Problēmas un attīstības potenciāls Problēmas: 1. Vēsais klimats un bargās ziemas ierobežo vai apgrūtina atsevišķu lauksaimniecības kultūru audzēšanu, piemēram, ogu krūmāju un augļu koku audzēšanai jāizvēlas salizturīgas šķirnes; 2. Novads ir stratēģiski atkarīgs no Rūjienas pilsētas ceļu infrastruktūras izvietojuma un kvalitātes dēļ. Attīstības potenciāls: 1. Neatkārtojamas, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam raksturīgas dabas ainavas ir vērtīgs rekreācijas resurss; 2. Tādi dabas resursi kā Eiropas lielākais drumlins un upju tīkls potenciāli var veicināt tūrisma attīstību; 3. Liels daudzveidīgo mežu un vērtīgo lauksaimniecības zemju izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā un zemkopībā; 4. Lielā mežu īpatsvara dēļ viens no novada attīstības potenciāliem ir mežu nozares mežizstrādes, kokrūpniecības, u. c. attīstība, veicinot uzņēmējdarbību šajās nozarēs. 2. Iedzīvotāju raksturojums 2.1. Apdzīvojuma struktūra Apdzīvojuma struktūra Naukšēnu novadā ir vienmērīga un raksturīga citu Latvijas lauku novadu apdzīvojuma struktūrai. Visvairāk cilvēku dzīvo Naukšēnu ciemā daudzdzīvokļu mājās un privātmājās. Ķoņu pagastā visblīvāk apdzīvotās vietas ir Eriņu ciems, kurā dzīvo ap 140 iedzīvotāju, un Ķoņi ar aptuveni 40 iedzīvotājiem. Naukšēnu pagastā blīvāk apdzīvotās vietas ir Mirķi (ap 40 iedzīvotāju), Doles (ap 20 iedzīvotāju) un Piksāri (ap 30 iedzīvotāju). Pārējie iedzīvotāji dzīvo viensētās, kas vienmērīgi izkliedētas pa visu novada teritoriju. Apdzīvotības blīvums Naukšēnu novadā 2012. gada sākumā ir 7,9 cilv./km 2. Vidējais apdzīvotības blīvums LR teritorijā ir 34,4 cilv./km 2 (ieskaitot pilsētas). Salīdzinājumam, blakus novados apdzīvojuma blīvums ir šāds: Burtnieku novadā 12 cilv./km 2, Rūjienas novadā 17 cilv./km 2, bet Valkas novadā 11,6 cilv./km 2. Apdzīvotības blīvums pēdējo gadu laikā Naukšēnu pagastā nav daudz mainījies, tomēr tas ir mazākais starp kaimiņu novadiem. Rūjiena 17,0 cilv./km 2 Naukšēni 7,9 cilv./km 2 Valka 11,6 cilv./km 2 Burtnieki 12 cilv./km 2 attēls 2.1.1. Apdzīvotības blīvums Naukšēnu, Rūjienas, Burtnieku un Valkas novados (2011.). 2.2. Iedzīvotāju skaita dinamika un migrācija Iedzīvotāju skaits uz 2012. gada sākumu saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Naukšēnu novadā bija 1987 cilvēki. Kopējam iedzīvotāju skaitam LR teritorijā pēdējo gadu laikā ir tendence 14

samazināties, un Naukšēnu novads nav izņēmums. Zemāk esošais grafiks attēlo Naukšēnu novada iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā. attēls 2.2.1. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Naukšēnu novadā 2007. 2012. gadā. CSP, 2012 Attēls 2.2.2. parāda iedzīvotāju skaita izmaiņas 2011. gadā salīdzinot ar 2007. gadu Naukšēnu novadā un blakus novados Rūjienas, Valkas un Burtnieku novados. Iedzīvotāju skaits četru gadu laikā ir samazinājies visos novados. Attēls 2.2.3. parāda, kādas ir bijušas procentuālās iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2007. līdz 2011. gadam, salīdzinot ar 2007. gadu, iekļaujot arī vidējā iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā kopumā. Latvijā kopumā iedzīvotāju skaits četru gadu laikā ir samazinājies par 2,26%, bet Naukšēnu novadā par 3,47%. Salīdzinot ar blakus novadiem, iedzīvotāju skaita samazinājums Naukšēnu novadā bija viszemākais Burtnieku novadā tas bija 4,63%, Valkas novadā 5,05%, bet Rūjienas novadā 5,39%, kas liecina, ka Naukšēnu novada iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvesvietu kopumā ir augstāka nekā blakus novados, bet zemāka, nekā vidēji Latvijā. Jāņem vērā, ka Latvijas kopējā statistikā ir ņemtas vērā iedzīvotāju skaita izmaiņas arī galvaspilsētā un republikas nozīmes pilsētās, kas nav salīdzināms ar lauku novadiem ekonomiskās situācijas un labklājības ziņā. attēls 2.2.2. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Naukšēnu novadā un blakus novados no 2007. līdz 2011. gadam 15

attēls 2.2.3. Iedzīvotāju skaita procentuālās izmaiņas 2011. gadā salīdzinot ar 2007. gadu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka migrācijas saldo Naukšēnu novadā 2009. gadā bija +2 (iebrauca 51, bet izbrauca 49 iedzīvotāji), savukārt 2010. gadā migrācijas saldo bija -31) iebrauca 23, bet izbrauca 54 iedzīvotāji). Latvijā kopumā gan 2009., gan 2010. gadā migrācijas saldo bija negatīvs 2009. gadā 4700, bet 2010. gadā -7912. Ņemot vērā, ka 2010. gadā arī valstī kopumā migrācijas saldo palielinājās, Naukšēnu novada situācija reaģē uz kopējo situāciju valstī. Vidzemes plānošanas reģiona migrācijas saldo 2009. gadā bija -712, bet 2010. gadā -1083, kas liecina arī par Naukšēnu novada situācijas kopējo atbilstību Vidzemes plānošanas reģionā esošajai situācijai. 2-31 attēls 2.2.4. Iedzīvotāju migrācija Naukšēnu novadā 2009. un 2010. gadā. 2.3. Vecuma un dzimuma struktūra Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, saskaņā ar 2011. gada Tautas skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem, Naukšēnu novadā vīriešu īpatsvars ir 48,5% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet sieviešu īpatsvars 51,5% no kopējā iedzīvotāju skaita. LR teritorijā vīriešu īpatsvars ir 45,8% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet sieviešu īpatsvars 54,2% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka Naukšēnu novadā iedzīvotāju dzimuma struktūra ir sabalansētāka nekā valstī kopumā. attēls 2.3.1. Naukšēnu novada iedzīvotāju vecuma struktūra. 16

Attēlā 2.3.1. redzams, ka 60% novada iedzīvotāju ir vecumā no 19 līdz 61 gadam, kas ir produktīvākais darbaspējas vecums. Cilvēku, kas vecāki par 61 gadu, novadā ir 19% no kopējā iedzīvotāju skaita, savukārt 21% iedzīvotāju ir bērni. Tas liecina par kopumā sabalansētu iedzīvotāju vecuma struktūru uz pašreizējo brīdi, taču iedzīvotāju novecošanās problēma novadā ir tikpat būtiska kā citviet Latvijā. 2.4. Nacionālais sastāvs Izplatītākā tautība Naukšēnu novadā ir latvieši, tie sastāda 93% novada iedzīvotāju. Otra izplatītākā tautība novadā ir krievi 2,7%, kam seko ukraiņi 1,4%. Neskatoties uz to, ka novads atrodas Igaunijas pierobežā, igauņu skaita īpatsvars Naukšēnu novadā sastāda tikai 0,3% no visiem iedzīvotājiem. attēls 2.4.1. Iedzīvotāju Nacionālais sastāvs Naukšēnu novadā. Salīdzinājumam, LR teritorijā kopumā saskaņā ar 2011. gada Tautas skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem, latvieši sastāda 62,1% no kopējā iedzīvotāju skaita, krievi 26,91%, trešā izplatītākā tautība ir baltkrievi ar 3,3%, ceturtā izplatītākā ukraiņi ar 2,21%, savukārt igauņi sastāda 0,1%. Naukšēnu novadu var uzskatīt par vienu no mononacionālākajiem novadiem Latvijā. 2.5. Problēmas un attīstības potenciāls Problēmas: 1. Salīdzinoši mazais teritorijas apdzīvotības blīvums liecina par iespējamu nelietderīgu resursu izmantošanu lielus attālumus starp uzņēmumiem, neefektīvu infrastruktūru, kas nav pilnībā noslogota; kā arī relatīvi mazu iedzīvotāju skaitu; 2. Negatīvs migrācijas saldo liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos migrācijas dēļ, kas var būt grūti prognozējams; 3. Pašreizējā iedzīvotāju vecuma struktūra nākotnē var novest pie straujas iedzīvotāju novecošanās. Attīstības potenciāls: 1. Iespējams uzlabot dzīves apstākļus vai veidot kampaņas, aicināt iedzīvotājus palikt novadā; 2. Novada attīstības stratēģijas un virzienus iespējams vērst uz iedzīvotāju skaita saglabāšanu un iedzīvotāju struktūras korekciju; 17

3. Nodarbinātība un uzņēmējdarbība 3.1. Nodarbinātība un bezdarbs Viens no precīzākajiem nodarbinātību raksturojošajiem rādītājiem ir nodarbinātības līmenis, kas procentuāli parāda nodarbināto iedzīvotāju skaitu salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu. Attēls 3.1.1. uzskatāmi parāda nodarbinātības līmeni Naukšēnu novadā un blakus esošajos novados, kā arī Latvijā kopumā 2010. gadā. attēls 3.1.1. Nodarbinātības līmenis Latvijā, Rūjienas, Naukšēnu, Burtnieku un Valkas novados 2010. gadā. Attēlā 3.1.1. redzams, ka 2010. gadā nodarbinātības līmenis Naukšēnu novadā bija 20%. Blakus esošajos Valkas un Burtnieku novados nodarbinātības līmenis bija ievērojami zemāks 14%, savukārt Rūjienas novadā tas bija 27%. Vidējais nodarbinātības līmenis valstī ir 34%, taču jāņem vērā, ka statistikas datos ietilpst arī Rīga un republikas nozīmes pilsētas, kurās nodarbinātības līmenis ir augstāks. attēls 3.1.2. Nodarbinātības struktūra Latvijā, Rūjienas, Naukšēnu, Burtnieku un Valkas novados 2010.g. Nodarbinātības struktūra Latvijā 2010. gadā rāda, ka 36,6% no visiem nodarbinātajiem strādājuši sabiedriskajā sektorā, bet 63,4% - privātajā sektorā (attēls 3.1.2.). Naukšēnu novadā attiecība starp sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un privātajā sektorā strādājošajiem ir nedaudz lielāka nekā Latvijā vidēji (attiecīgi 35,6% un 64,4%. Tas nozīmē, ka mazāk iedzīvotāju strādā ierēdniecībā, iespējams, ka mazāks nodarbināto skaits ir administratīvā darbā, vairāk cilvēku tiek nodarbināti ražošanas uzņēmumos, pakalpojumu sniegšanā. Kaimiņu novados Rūjienas, Valkas, Burtnieku novadā šī starpība ir daudz mazāka, piemēram, Rūjienas novadā sabiedriskajā sektorā un privātajā sektorā strādājošo skaits ir gandrīz vienāds. Tas var radīt draudus, ka liela daļa iedzīvotāju ir nodarbināti ierēdņu amatos, kas nerada reālu pievienoto vērtību. 18

Tāds rādītājs kā bezdarba līmenis ne vienmēr ļauj precīzi atspoguļot ekonomisko situāciju teritorijā, jo pastāv iespēja, ka daudzi bez darba esošie un strādāt gribošie iedzīvotāji nav reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki. Sevišķi daudz nereģistrēto bezdarbnieku un darba meklētāju ir Latvijas laukos, kur nereģistrēšanās cēlonis ir sociāli apstākļi, ceļa izmaksas, utml. problēmas. Tomēr bezdarba līmenis joprojām ir viens no būtiskākajiem ekonomisko situāciju raksturojošajiem rādītājiem. Esošās situācijas analīzē tiek izmantoti NVA statistikas dati par 2011. gadu. attēls 3.1.3. Bezdarba līmenis 2011. un 2012. gada ceturkšņu sākumā. NVA apkopotā informācija par 2011. un 2012. gada sākumu Latvijas novadu griezumā liecina par to, ka Naukšēnu novadā bezdarbs vidēji ir nedaudz zemāks nekā vidējais bezdarba līmenis LR teritorijā. Salīdzinājumā ar blakus novadiem, ievērojami augstāks bezdarba līmenis ir Valkas novadā, kur tas pēdējā gada laikā (2011. gada sākums 2012. gada sākums) ir svārstījies no 13,7% līdz 16,2%, pārsniedzot Latvijas vidējo bezdarba līmeni vidēji par 5 procentpunktiem. Bezdarba līmeņa dinamika Naukšēnu novadā būtiski neatšķiras no Rūjienas un Burtnieku novada dinamikas. Tādējādi šo novadu teritorija izceļas ar salīdzinoši augstāku nodarbinātības līmeni, neskatoties uz to, ka gan Naukšēnu, gan Burtnieku novadi ir lauku novadi (to sastāvā neietilpst neviena pilsēta). 19

3.2. Atalgojums Novada teritorijas iedzīvotāju atalgojumam ir liela nozīme novada attīstībā un ekonomiskās situācijas raksturošanā. Pirmkārt, atalgojums ir viens no primārajiem labklājības rādītājiem. Šeit tiek pieņemts, ka cenu līmenis visā LR teritorijā ir līdzīgs. Otrkārt, pašvaldības iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms ir tieši atkarīgs no iedzīvotāju atalgojuma. Iedzīvotāju ienākuma nodokli iekasē arī no kapitāla pieauguma, kapitāla daļu pieauguma u. c. ienākumiem, taču galveno iedzīvotāju ienākuma struktūru novada pašvaldības budžetā sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis no iedzīvotāju saņemtās darba samaksas. Attēls 3.2.1. rāda vidējo bruto darba samaksu latos Naukšēnu novadā un blakus novados 2009. un 2010. gadā. attēls 3.2.1. Vidējā darba samaksa Naukšēnu, Rūjienas, Burtnieku un Valkas novadā 2009. un 2010.g. Salīdzinot ar 2009. gadu, 2010. gadā visos aplūkotajos novados vidējā bruto darba samaksa ir samazinājusies. Mazākais vidējās darba samaksas samazinājums ir bijis Burtnieku novadā (-4 Ls), savukārt lielākais Valkas novadā (-25 Ls). Naukšēnu novadā vidējā darba samaksa samazinājās par 15 Ls, taču 2010. gadā aplūkoto novadu vidū Naukšēnu novadā bija augstākā vidējā bruto darba samaksa 342 Ls. Šāda darba samaksa kopā ar salīdzinoši zemo bezdarba līmeni padara Naukšēnu novadu par pievilcīgu vietu darba vietas meklējumiem blakus esošo novadu iedzīvotāju vidū. Jāņem vērā arī tas, ka daļa iedzīvotāju gūst ienākumus citos novados un pilsētās (t. sk. Rīgā), kur darba samaksa ir augstāka, taču, tā kā šo iedzīvotāju deklarētā dzīvesvieta atrodas Naukšēnu novadā, arī darba samaksas statistika Naukšēnu novadā var būt ar neprecizitātēm. Jāņem arī vērā, ka šādas novirzes no patiesās situācijas ir arī citos Latvijas novados. 3.3. Uzņēmējdarbības vides raksturojums Uzņēmējdarbības ārējo vidi galvenokārt ietekmē seši faktori: ekonomiskie; sociālie, kultūras un demogrāfiskie; tehnoloģiskie; politiskie; tiesiskie; institucionālie un informatīvie. Tādi ekonomiskie faktori kā inflācija, bezdarbs, iedzīvotāju pirktspēja, dzīves līmenis un valsts ekonomikas augšupeja un lejupslīde Naukšēnu novadu ietekmē līdzīgi kā citus Latvijas novadus. Gada inflācija Latvijā 2011. gadā bija 3,6%, kas liecina par vidēju cenu līmeņa celšanos, tai skaitā ietekmējot arī Naukšēnu 20

novadu. Bezdarba līmenis Latvijā ir vidēji augsts, taču pēdējo gadu dati liecina, ka tam ir tendence pazemināties. 2012. gada sākumā bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9%, arī Naukšēnu novadā šis rādītājs bija 8,9%. Attēls 3.1.3. rāda, ka Naukšēnu novadā bezdarba rādītājs vidēji ir nedaudz zemāks par valsts vidējo bezdarba rādītāju. Šāda situācija liecina par Naukšēnu novada salīdzinošo priekšrocību darbavietu nodrošināšanā, sevišķi lauku novadu vidū. Iedzīvotāju pirktspēju vislabāk raksturo vidējā darba samaksa, pieņemot, ka cenu līmenis visā teritorijā ir līdzīgs. Attēlā 3.2.1. redzams, ka Naukšēnu novada vidējā bruto darba samaksa 2010. gadā (342 Ls) bija visaugstākā blakus esošo novadu vidū. Vidējā bruto darba samaksa Latvijā 2010. gadā bija 483 Ls. Tādējādi var secināt, ka iedzīvotāju pirktspēja Naukšēnu novadā ir augstāka nekā blakus esošo novadu iedzīvotāju pirktspēja, bet vidēji zema, salīdzinot ar valstī vidējo. Šāda pirktspēja var ierobežot to uzņēmumu darbību, kuri specializējas uz vietēja patēriņa tirgu. Kopš 2011. gada Latvijā ir sākusies ekonomikas augšupeja pēc 2008. gada recesijas. Ekonomikas augšupeja ietekmēs arī Naukšēnu novadu, piemēram, pirktspēju (pabalstu, pensiju apmērs), kredītu pieejamību, iespējams ir inflācijas risks, u. c. Naukšēnu novada ekonomiku būtiski ietekmē arī atrašanās vieta pierobežā, kas paver iespēju Naukšēnu novadam reaģēt gan uz Latvijas, gan Igaunijas republiku sociālekonomiskajiem procesiem. Tādējādi novada attīstību ietekmē ne vien LR ekonomiskā situācija, bet arī izmaiņas Igaunijas likumdošanā un ekonomiskajā attīstībā, piemēram, attiecībā uz patēriņa preču cenu izmaiņām u. c. Sociālos, kultūras un demogrāfiskos faktorus var ietekmēt tādi aspekti kā iedzīvotāju sociālā piederība, kultūras līmenis, iedzīvotāju skaita pieaugums, iedzīvotāju nacionālā struktūra, izglītības līmenis, reliģiskās un tikumiskās normas. Iedzīvotāju skaita pieaugums pēdējo gadu laikā Naukšēnu novadā ir negatīvs. Lai gan pašreizējā vecuma struktūra liecina par sabalansētu demogrāfisko slodzi, nākotnē, visticamāk, notiks iedzīvotāju novecošanās. Šim aspektam ir divējāda ietekme uz uzņēmējdarbības vidi. No vienas puses, var trūkt kvalificētu darbinieku darba spējas vecumā, būs vairāk strādājošo pensionāru, mazāk jaunu speciālistu. No otras puses, pieaugs pieprasījums pēc precēm un it sevišķi pakalpojumiem veciem cilvēkiem. Iedzīvotāju grupas novadā Skaits Iedzīvotāji kopā 1987 Trūcīgās ģimenes 110 Trūcīgās personas 380 Cilvēki ar invaliditāti 30 Pensijas vecuma cilvēki 414 Bērni un jaunieši līdz 18 gadiem 438 Bezdarbnieki 134 3.3.1. tabula. Iedzīvotāju sociālā struktūra 2012. gada sākumā. 3.3.1. tabulā ir redzama Naukšēnu novada iedzīvotāju sociālā struktūra 2012. gada sākumā, kas raksturo iedzīvotāju piederību noteiktam sociālajam slānim. 380 personām ir piešķirts trūcīgās personas statuss, 30 cilvēki ir ar invaliditāti. Tādējādi uzņēmējiem ir jārēķinās ar iespējami zemāku pirktspēju un ienākumu līmeni, kā arī ar to, ka daudzi novada iedzīvotāji galvenokārt vēlēsies apmierināt primārās vajadzības. Tehnoloģiskie faktori galvenokārt raksturo ražošanas un sakaru tehnoloģiju pieejamību konkrētā teritorijā, kā arī zinātnes un tehnikas attīstību. Naukšēnu novadā nav zinātnisko tehnoloģiju un laboratoriju, zinātnes attīstības pasākumi nenotiek. Tam galvenokārt tiek izmantoti ārpakalpojumi un resursi no citiem novadiem, pilsētām un, galvenokārt, ārzemēm. No ražošanas tehnoloģijām galvenokārt ir pieejama lauksaimniecības tehnika, kuru vietējās zemnieku saimniecības izmanto to pamatdarbības nodrošināšanai. Sakaru tehnoloģijām Naukšēnu novadā ir samērā zema kvalitāte, to attīstības pakāpe ir zema. Dažviet novadā nav pieejami labas kvalitātes mobilie sakari, dažviet nav pieejams optiskais internets. Novada perifērijā pieejamais mobilo sakaru operatoru piedāvātais internets ir lēns, tā pārklājums ir vājš. Šis aspekts ir viens no galvenajiem draudiem uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai novadā. Politiskie aspekti novadā ir kopumā uzņēmējdarbības veicināšanai labvēlīgi. Valsts mēroga politiskā darbība novada darbu ietekmē netieši, galvenokārt caur ekonomikas politiku. Pašvaldības līmeņa politiskā situācija ir uzņēmējiem kopumā neitrāla, nav ierobežojoša, taču arī neveicina uzņēmējdarbības attīstību. 21

Piemēram, atbalsts lauksaimniecībai no novada kopējā budžeta 2011. gadā bija ļoti mazs (kopā 500 Ls), turklāt zem šīs pozīcijas faktiski tika segti lauku attīstības speciālistes transporta izdevumi, kas tikai daļēji sekmēja lauksaimniecības attīstību novadā. Tiesiskos aspektus novadā ietekmē valsts likumdošana un nodokļu politika, kas ir vienāda visā valstī. Tā kā novads ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, uz to attiecas likums Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (stājies spēkā 13.01.1998., red. 11.05.2011.). Saskaņā ar šo likumu, atsevišķās teritorijās ir ierobežota saimnieciskā darbība vai radīti nosacījumi teritoriju sadalīšanai un apsaimniekošanai. Institucionālie un informatīvie faktori Naukšēnu novadā ir samērā vāji attīstīti. Bankas, apdrošināšanas kompānijas, konsultāciju centri, uzņēmējdarbības centri u.c. ir pieejami tikai blakus novados un lielākajās pilsētās Rūjienā, Valmierā, Cēsīs. Rūjienā ir pieejamas banku filiāles (attālums 7km), savukārt Valmierā (attālums 45 km) darbojas visi nepieciešamie konsultatīvie dienesti, uzņēmējdarbības atbalsta centri u.c. uzņēmumi un iestādes, kuri var sniegt informatīvu un institucionālu palīdzību. Naukšēnu novadā darbojas pasta nodaļa, ir bankomāts. Nepieciešamo dienestu atrašanās šādā attālumā nerada draudus uzņēmējdarbības attīstībai; tie ir adekvāti regulārai to šķērsošanai uzņēmējdarbības vajadzībām. 3.4. Uzņēmumu raksturojums SIA Lursoft IT publiski pieejamajā datu bāzē 2012. gada sākumā aktualizētā informācija liecina, Naukšēnu novadā ir reģistrēti 207 uzņēmumi. Šo uzņēmumu vidū ir arī mikrouzņēmumi, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti, kā arī uzņēmumi, kuri ir reģistrēti Naukšēnu novadā, taču uzņēmējdarbību veic citviet. 22.02.2012. Naukšēnu novada uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls bija 946 566 Ls. attēls 3.4.1. Reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaita dinamika. Attēls 3.4.1. parāda, kā Naukšēnu novadā pēdējo 10 gadu laikā ir mainījusies reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaita dinamika. No reģistrēto uzņēmumu skaita atņemot likvidēto uzņēmumu skaitu, iegūst uzņēmumu reģistrācijas saldo, kas ir atspoguļots grafikā. Uzņēmumu skaita izmaiņas novadā pēdējo 10 gadu laikā bijušas neregulāras; 2008. gadā bija vērojams vērienīgs kritums, kad netika piereģistrēts neviens uzņēmums, taču tika likvidēti septiņi, kas skaidrojams ar ārējās vides faktoru ietekmi ekonomisko recesiju. Uzņēmumu skaita pieaugums pēdējo 10 gadu laikā kopumā ir negatīvs piereģistrēti 26 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 39. Izplatītākā uzņēmējdarbības forma Naukšēnu novadā ir zemnieku saimniecība saskaņā ar SIA Lursoft IT pieejamajiem datiem 2012. gada februārī Naukšēnu novadā bija reģistrētas 155 zemnieku saimniecības. Jāpiebilst, ka ne visas reģistrētās zemnieku saimniecības veic saimniecisko darbību. Attēls 3.4.2. parāda reģistrēto subjektu tiesiskās formas Naukšēnu novadā 2012. gadā. 22

attēls 3.4.2. Reģistrēto subjektu tiesiskās formas Naukšēnu novadā, 2012. gada februāris Otra populārākā tiesiskā forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), šādi piereģistrēti 23% no visiem subjektiem, jeb 60 komercsabiedrības. Naukšēnu novadā pārstāvētas arī tādas formas kā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kooperatīvās saimniecības un biedrības. Ir piereģistrēta viena draudze, viens nodibinājums, divas sabiedriskās organizācijas un divas līgumsabiedrības ar pilnu atbildību. 3.4.1. tabulā ir redzami lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma Naukšēnu novadā, to apgrozījums un darbinieku skaits 2010. gadā, kā arī pamatdarbības nozare. Nr. Uzņēmums Apgrozījums 2010. g., Ls Nozare, NACE 2 Darbinieku skaits 1. SIA LIEPKALNI 2975473 C 10.71 154 2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību DELTA RĪGA 1544020 C 19.2 17 3. SIA NAUKŠĒNI 796082 A 01.5 81 4. SIA HELDA 584835 C 16.1 33 5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību NORJA 578288 G 46.73 16 6. SIA A.D. 397959 A 01.11 16 7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SAKTAS ZS 335029 A 01.5 6 8. SIA KOKSNE 317395 C 16.23 34 9. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību RATNIEKS 315753 C 16.24 9 10. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Skanlat Būve 231377 F 41.2 9 11. Zemnieku saimniecība VIĻŅI 226424 A 01.5 20 12. Zemnieku saimniecība SPORAS 223641 A 01.5 5 13. Zemnieku saimniecība PĒRLES 187033 A 01.41 5 14. Zemnieku saimniecība TILTGAĻI 146041 A 01.5 3 15. Zemnieku saimniecība TĪRUMKALNI 140121 A 01.5 3 16. SIA LEJASĶĒRZĒNI 107193 A 01.11 4 3.4.1. tabula. Lielākie uzņēmumi Naukšēnu novadā pēc apgrozījuma. LR teritorijā uzņēmumu klasifikācijai tiek izmantots NACE 2.red. klasifikators, ar kura palīdzību uzņēmumi tiek klasificēti pēc to pamatdarbības nozares. Attēlā 3.4.3. ir redzama katras nozares uzņēmumu radītā apgrozījuma daļa uz kopējo apgrozījumu novadā 2010. gadā (SIA Lursoft IT dati). Aprēķinā nav ņemti vērā mazo zemnieku saimniecību apgrozījumi, kuru dati uz 2011. gada beigām nebija publiski pieejami, taču šo uzņēmumu apgrozījums kopējo ainu būtiski neietekmē. 23

attēls 3.4.3. Uzņēmumu kopējais apgrozījums sadalījumā pa pamatdarbības nozarēm Lielāko apgrozījuma daļu jeb 45% rada Apstrādes rūpniecības pamatnozarē (C pēc NACE 2.red.) strādājošie uzņēmumi. 44% rada Lauksaimniecības pamatnozarē (A pēc NACE 2.red.) strādājošie uzņēmumi, pārsvarā zemnieku saimniecības. Jāpiebilst, ka uzņēmums ar lielāko apgrozījumu, kurš ir reģistrēts Naukšēnu novada teritorijā, ir SIA Liepkalni. Tā apgrozījums 2010. gadā bija gandrīz 3 miljoni latu, un tā pamatdarbības nozare ir C 10.71 maizes ražošana, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Faktiskā šī uzņēmuma darbība notiek Valmierā, Rūjienas novadā un Pļaviņu novadā. Uzņēmums ir reģistrēts Naukšēnu novadā, jo SIA Liepkalni īpašnieka Dagņa Čākura dzimtas māju vieta Liepkalni atrodas Naukšēnu pagastā. Naukšēnos uzņēmējs atvēra savu pirmo maizes ceptuvi, ēkā, kur tagad atrodas atpūtas komplekss Nāras, taču tagad uzņēmuma saimnieciskā darbība ar Naukšēnu novadu nav saistīta. Var secināt, ka faktiski šī uzņēmuma juridiskā atrašanās vieta Naukšēnu novadā nerada reālu pievienoto vērtību novadam un tā uzņēmumiem uzņēmumā galvenokārt tiek nodarbināti to novadu un pilsētu iedzīvotāji, kurā norisinās ražošana (Valmieras un Rūjienas pilsētu iedzīvotāji, Klintaines pagasta iedzīvotāji). Ņemot vērā to, ka tādējādi faktiskais apgrozījums no apstrādes rūpniecības uzņēmumu darbības novadā ir mazāks, bet visu zemnieku saimniecību apgrozījumi netika ņemti vērā, par svarīgāko uzņēmumu pamatdarbības nozari novadā var uzskatīt lauksaimniecību. Novadā esošo uzņēmumu analīze atbilstoši to pamatdarbības nozarēm ir būtiska, jo nozaru radītā pievienotā vērtība būtiski atšķiras. Primārā sektora nozares (lauksaimniecība, mežsaimniecība, ieguves rūpniecība, u. c.) rada salīdzinoši vismazāko pievienoto vērtību, kā arī šīm nozarēm ir nepieciešams liels resursu daudzums meži, lauksaimniecībā izmantojama zeme, derīgie izrakteņi, u. c. Sekundārā sektora radītā pievienotā vērtība svārstās plašā diapazonā atkarībā no nozares specifikas, taču vidēji tā ir ievērojami lielāka nekā primārā sektora nozarēm. Sekundārā sektora nozares ir apstrādes rūpniecība, enerģētika, būvniecība, u. c. Pie terciārā sektora nozarēm pieder pakalpojumu nozares telekomunikācija, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, u. c. Terciārā sektora nozares rada lielāko pievienoto vērtību. Naukšēnu novada uzņēmumi pārstāv 5 pamata nozares saskaņā ar NACE 2.red. klasifikatoru: A LAUKSAIMNIECĪBA, MEŽSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA C APSTRĀDES RŪPNIECĪBA D ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA F BŪVNIECĪBA G VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS Tiek ņemtas vērā tās nozares, kuru uzņēmumu kopējais apgrozījums sastāda vismaz 1% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma visās nozarēs. Daļu nozaru darbības nodrošina pašvaldības iestādes, piemēram, Naukšēnu novada Dzīvokļu un komunālā saimniecība nodrošina nozares E Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija. Liela daļa preču un pakalpojumu tiek nodrošināti ārpakalpojumu veidā, pērkot no citiem novadiem vai izplatītājiem. 24

A LAUKSAIMNIECĪBA, MEŽSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA Šo nozari Naukšēnu novadā pārstāv skaitliski visvairāk uzņēmumu. Pēc apgrozījuma lielākie lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi ir: 1. SIA Naukšēni (jauktā lauksaimniecība lopkopība un zemkopība); 2. SIA A.D. (graudaugu audzēšana, šķeldas gatavošana); 3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SAKTAS ZS (jauktā lauksaimniecība lopkopība un zemkopība); 4. ZS Viļņi (mežsaimniecība; jauktā lauksaimniecība lopkopība un zemkopība); 5. ZS Sporas (jauktā lauksaimniecība lopkopība un zemkopība); 6. ZS Pērles (piena lopkopība); 7. ZS Tiltgaļi (jauktā lauksaimniecība lopkopība un zemkopība); 8. ZS Tīrumkalni (jauktā lauksaimniecība lopkopība un zemkopība); 9. SIA Lejasķērzēni (graudaugu audzēšana). Visu šo uzņēmumu apgrozījums 2010. gadā pārsniedz 100 000 Ls. Nozari kopumā pārstāv 155 zemnieku saimniecības. Lauksaimniecības uzņēmumiem bija vērojams arī straujš apgrozījuma pieaugums. ZS Pērles apgrozījums 2010. gadā pret 2009. gadu pieauga par 67%, ZS Sporas par 53%, bet ZS Viļņi par 51%. Lielākais apgrozījuma pieaugums Lauksaimniecības nozarē bija vērojams piena lopkopībā, kā arī jauktajā lauksaimniecībā, kas bija iespējams, gan piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus zemnieku saimniecību modernizācijai, gan arī palielinot ganāmpulkus un to ražību. Naukšēnu novada zemnieku saimniecībās pārsvarā tiek audzētas tās pašas kultūras, kas citviet Latvijā. Ziemeļvidzemei raksturīgā klimata dēļ novadā audzēšanai jāizvēlas salizturīgas šķirnes, klimata dēļ arī augļu dārzi novadā nav ļoti izplatīti, komerciāliem nolūkiem neviens augļu dārzs nav izveidots. Augsnes specifikas dēļ sevi neattaisnoja tāda nozare kā purva dzērveņu audzēšana. Naukšēnu novadā tiek audzētas arī citviet Latvijā ne tik populāras kultūras, piemēram, vairākas zemnieku saimniecības nodarbojas ar ķimeņu audzēšanu. SIA Naukšēni nodarbojas ar eļļas spiešanu, un šis uzņēmums audzē eļļas linus, kas citviet Latvijā nav tik izplatīti. Tādējādi viens no attīstības potenciāliem ir specifiskās produkcijas (eļļas, ķimeņu) zīmola veidošana ar mērķi veicināt novada atpazīstamību. Novadā sarūk mazo piemājas un pusnaturālo saimniecību skaits, jo lielāka daļa to īpašnieku ir vecāka gadagājumu cilvēku, kuri vairs nespēj saimniekot, bet tām nav saimniecību attīstības turpinātāju. Šāda tendence var veicināt lielāku, efektīvāku zemnieku saimniecību izveidi, taču tai pašā laikā negatīvi ietekmēt vietējo tradīciju saglabāšanos. C APSTRĀDES RŪPNIECĪBA Galvenie apstrādes rūpniecības nozares spēlētāji Naukšēnu novadā ir šādi uzņēmumi, kuru gada apgrozījums 2010. gadā pārsniedza 100 000 Ls: 1. SIA Liepkalni (maizes ražošana, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana); 2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Delta Rīga (naftas pārstrādes produktu ražošana biodegvielas ražošana); 3. SIA Helda (zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana); 4. SIA Koksne (namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana); 5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ratnieks (koka taras ražošana). Kā jau tika minēts, SIA Liepkalni uzņēmējdarbību neveic Naukšēnu novada teritorijā un nenodarbina Naukšēnu novada iedzīvotājus, tāpēc netiek ņemts vērā nozares analīzē. Tādējādi novadā ir četri apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 100 000 Ls. SIA Helda, SIA Koksne un Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ratnieks darbojas NACE 2.red. C16 nozarē Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana, turklāt 2010. gadā uzņēmumam SIA Helda bija lielākais apgrozījuma pieaugums pret 2009. gadu visu novada uzņēmumu vidū visu nozaru griezumā. SIA Helda apgrozījuma pieaugums bija 222%. 25

Uzņēmums reģistrēts 1996. gadā, tātad tā izaugsme nav saistīta ar vispārējo jauna uzņēmuma izaugsmi. Ņemot vērā to, ka Naukšēnu novadā ir pieejami ievērojami mežu resursi, kā arī ir vēsturiska pieredze un iestrādnes kokapstrādē, kokapstrādes jomas attīstība var kļūt par vienu no potenciālajiem attīstības virzieniem. Kokapstrāde kā sekundārā sektora nozare ir daudz perspektīvāka un rada lielāku pievienoto vērtību nekā mežsaimniecība. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Delta Rīga ir reģistrēta 2001. gadā un darbojas naftas pārstrādes produktu ražošanas jomā. Delta Rīga nodarbina tikai 17 darbiniekus, taču apgrozījuma ziņā ir otrs lielākais Naukšēnu novadā ar vairāk kā pusotru miljonu latu lielu apgrozījumu. Uzņēmums ražo biodīzeli, rapšu izspaidu eļļu un glicerīnu. Produkcija tiek realizēta Latvijas vietējā tirgū un eksportēta uz citām ES valstīm. Ņemot vērā esošos resursus, to izmantošanas pieredzi un esošās iestrādnes, viens no Naukšēnu novada potenciāliem uzņēmējdarbības attīstībā ir apstrādes rūpniecības attīstīšana. D ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē darbojas viens uzņēmums SIA Delta zaļā enerģija. Uzņēmums ir dibināts 2008. gadā, un, sadarbojoties ar SIA Delta Rīga, ražo elektroenerģiju. Uzņēmuma apgrozījums 2010. gadā bija 70 817 Ls, kas sastāda 1% no Naukšēnu novada kopējā uzņēmumu apgrozījuma. Ņemot vērā novada uzņēmumu pieredzi lauksaimniecības produktu (rapša) pārstrādē, elektroenerģijas ražošanas attīstība ir efektīvs veids produkcijas pievienotās vērtības radīšanai. F BŪVNIECĪBA Vienīgais būvniecības jomas uzņēmums novadā ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Skanlat Būve. Šis uzņēmums ir arī viens no pieciem uzņēmumiem ar lielāko apgrozījuma pieaugumu 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu tā apgrozījuma pieaugums bija 60%. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Skanlat būve ir dibināts 1997. gadā, un tā pamatdarbības joma ir grīdu un sienu apdare. Papildus tam uzņēmums nodrošina arī kravu pārvadājumus. Uzņēmums sniedz pakalpojumus galvenokārt ārpus Naukšēnu novada. G VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS Saskaņā ar Dienas Bizness izstrādāto TOP 500 katalogu, tirdzniecības joma ir viena no pelnošākajām un apgrozījuma ziņā lielākajām nozarēm Latvijā. Naukšēnu novads nav izņēmums, arī šeit tirdzniecībai ir būtiska nozīme kopējās ekonomikas attīstībā. Kopējais tirdzniecības uzņēmumu skaits novadā ir 10. Vienīgais Naukšēnu novada tirdzniecības uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz 100 000 Ls, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību Norja. Uzņēmums nodarbojas ar kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecības pakalpojumiem, taču šī uzņēmuma faktiskā darbība notiek ārpus Naukšēnu novada. Citi tirdzniecības uzņēmumi novadā ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Naukšēnu aptieka, SIA Valviko, SIA Krēsliņi (nodarbojas pārsvarā ar kokmateriālu tirdzniecību), u. c. Tirdzniecības uzņēmumi nodrošina galvenokārt vietējiem iedzīvotājiem nepieciešamo preču tirdzniecību. Mazāk pārstāvētās nozares novadā ir NACE 2.red. I Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, kuru pārstāv SIA Ķoņu dzirnavas un SIA Nāras, NACE 2.red. H Transports un uzglabāšana, ko pārstāv uzņēmums SIA Pilns serviss, NACE 2.red. M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, NACE 2.red. N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība un NACE 2.red. L Operācijas ar nekustamo īpašumu. Šo nozaru uzņēmumu darbība novada uzņēmējdarbības attīstībā nav izšķiroša. 26

Novads galvenokārt attīstās lauksaimniecības un apstrādes rūpniecības virzienos, veiksmīgākā uzņēmumu darbība ir vērojama piena lopkopībā, jauktajā lauksaimniecībā, naftas produktu pārstrādē un kokapstrādē. Uzņēmējdarbību ir vērs attīstīt tajās nozarēs, kurās jau ir veiktas iestrādnes un ir pozitīva pieredze. 3.5. Uzņēmējdarbības infrastruktūra Novada kopējā uzņēmējdarbībai svarīgā infrastruktūra sastāv no ceļu un ielu infrastruktūras, kā arī no sakaru infrastruktūras. Ceļi un ielas km A grupas ceļu kopējais garums 47,53 B grupas ceļu kopējais garums 27,91 C grupas ceļu kopējais garums 38,61 Pašvaldības ielu kopējais garums 13,732 3.5.1. tabula Naukšēnu novada ceļu un ielu infrastruktūra 3.5.1. tabula parāda esošo ceļu un ielu infrastruktūru Naukšēnu novadā. Kopējais ceļu un ielu garums novada teritorijai ir pietiekams, taču, kā noskaidrojās darba grupu sanāksmēs, ceļu infrastruktūras kvalitāte Naukšēnu novadā ir neapmierinoša. Galvenā problēma ir nepabeigtais ceļa posms Naukšēni Apsītes, kā dēļ uz Valmieru nākas braukt caur Rūjienu. Šī ceļa sakārtošana atvieglos nokļūšanu vienā no stratēģiski nozīmīgākajām pilsētām Valmierā, kam ir izšķiroša nozīme uzņēmējdarbības attīstībā. Sakaru infrastruktūra Naukšēnu novadā nav pietiekoši attīstīta. Mobilie sakari ir pieejami, taču to pārklājums nav pietiekams un rada saziņas problēmas. Mobilos sakarus sniedz lielākie mobilo sakaru sniedzēji Latvijā Latvijas Mobilais Telefons, Tele2, Bite un Triatel, aptuveni vienādā kvalitātē. Galvenais uzņēmējdarbības attīstību kavējošais faktors, sevišķi terciārā sektora nozarēm, ir nepietiekamā interneta pieejamība. Pieejami ir šādi interneta pieslēguma veidi: Lattelecom, Telia, Nova, mobilie LMT, Triatel. Lattelecom ir pieejams tikai pagasta centrā, savukārt Telia iedzīvotāji atzīst par ļoti dārgu. Pārējie interneta pieslēgumi nav pietiekoši kvalitatīvi. Interneta un mobilo sakaru kvalitātes uzlabošana sniegtu ievērojamu atbalstu novada uzņēmējdarbības vides attīstībai, kā arī vecinātu augstas pievienotās vērtības radīšanu. 3.6. Investīcijas Saskaņā ar SIA Lursoft IT datiem, lielākās investīcijas kopš 2001. gada Naukšēnu novadā ir veikušas fiziskas personas no Krievijas, Uzbekistānas un Austrijas. Kopš 2001. gada no Krievijas ir saņemtas investīcijas 50 000 Ls apmērā. No Uzbekistānas saņemti 1360 Ls, bet no Austrijas 640 Ls. Visas investīcijas veiktas SIA Delta Rīga un SIA Delta Zaļā Enerģija ; ārzemju investori galvenokārt izvēlas finansēt naftas produktu pārstrādes un elektroenerģijas ražošanas nozares. Viena no populārākajām investīciju piesaistes iespējām Latvijā ir ES fondu finansējuma piesaiste. Naukšēnu novada uzņēmumi, sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem atbalsts ir īpaši nepieciešams, strādā galvenokārt lauksaimniecības pamatnozarē. Būtisku atbalstu zemnieku saimniecībām un citiem uzņēmumiem lauku novados iespējams saņemt no ES ELFLA, ELGF un EZF fondiem, ko uzrauga Lauku atbalsta dienests. Aplūkojot saņemtā atbalsta statistiku, var secināt, ka Naukšēnu novada uzņēmumi un zemnieku saimniecības salīdzinoši maz izmanto tos ES fondu pasākumus, kuri ir vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību un modernizāciju. Daudz vairāk tiek saņemts atbalsts kredītu dzēšanai, vienotie platības maksājumi, īpašais atbalsts par pienu, utml. maksājumi. Tas gan nenozīmē, ka finansējums uzņēmumu modernizācijai un attīstībai netiek izmantots nemaz lielākās zemnieku saimniecības aktīvi piedalās modernizācijas pasākumos ar ES struktūrfondu atbalsta finansējumu, mazākās zemnieku saimniecības 27

izmanto daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanas projektus. Piemēram, ELFLA finansēto Lauku saimniecības modernizācijas programmu izmantoja Naukšēnu novada lielākās zemnieku saimniecības - Ozolkalni, Sporas, Kalniņi, Pērles, Tīrumkalni, Tiltgaļi, u. c., kā arī uzņēmumi SIA A.D., SIA Naukšēni, SIA Saktas ZS, u. c. Taču vienotie platību maksājumi, atbalsts kredītu dzēšanai utml. ieņēmumi veido daudz lielāku daļu no visiem saņemtajiem maksājumiem nekā tie pasākumi, kuri virzīti uz uzņēmumu attīstību. Vissekmīgāk ES fondu finansējumu lauksaimniecības nozarēs 2007. 2012. gadā ir saņēmuši šādi uzņēmumi: SIA Delta Rīga 3,34 milj. LVL Atbalsts biodegvielas ražošanai; SIA Naukšēni 11 000 LVL Atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību; SIA A.D. 23 600 LVL Atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību. Pārējie Naukšēnu novada uzņēmumi un zemnieku saimniecības saņem atbalstu galvenokārt valsts subsīdiju veidā, kā arī izmanto dažādus papildu valsts tiešos maksājumus. Naukšēnu novada uzņēmēji gandrīz nemaz nepiedalās pasākumos, kuri saistīti ar esošo uzņēmumu attīstību vai jaunu uzņēmumu radīšanu, piemēram, ELFLA Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, Atbalsts ražotāju grupām, Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, Ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana, u.c. pasākumos, kuri galvenokārt ir vērsti uz lauksaimniecību attīstību nevis esošo izmaksu samazināšanu. Naukšēnu novadā ir apgrūtinoši ieviest daļu no ES finansētajiem projektiem augstā attīstības indeksa dēļ ES finansējuma piesaistei attīstības indekss ir viens no izšķirošajiem kritērijiem, saskaņā ar kuru tiek piešķirts finansējums. Ja attīstības indekss ir augsts (kāds tas ir Naukšēnu novadā), ES finansējumu piesaistīt ir grūtāk lielās konkurences dēļ. Tādējādi ES struktūrfondu atbalsta aktīvāka piesaiste ir nozīmīga investīciju piesaistes iespēja novada uzņēmējiem, sevišķi lauksaimniecības nozarē. Kopumā ir iespēja veikt ES fondu līdzekļu piesaisti jebkurā uzņēmējdarbības jomā. Sevišķi būtu jāatbalsta un jāaicina apgūt ES finansējums to nozaru pārstāvjiem, kuras novadā izvirzītas par prioritārām. 3.7. Nevalstisko organizāciju darbība Uz 2012. gada sākumu Naukšēnu novadā bija reģistrētas 10 biedrības, viens nodibinājums, viena draudze un divas sabiedriskās organizācijas, kas atbilst nevalstisko organizāciju statusam. Faktiski novadā ir četras nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas aktīvi. 1) Ķoņu kalna dzīves skola nodarbojas ar pasākumu organizēšanu, kuri vērsti uz latviešu tradīciju popularizēšanu, amatniecības u. c. kultūras pasākumu rīkošanu. 2) Biedrība Sarma ir senioru biedrība, kura aktīvi darbojas. Pensijas vecuma cilvēki tiekas reizi mēnesī, kopīgi svin svētkus (biedru jubilejas), rīko kopīgas ekskursijas un citus pasākumus. 3)Biedrības Mednieku makšķernieku klubs NAUKŠĒNI darbības mērķi ir medniecība, medījumu ķeršana un medījamo dzīvnieku pavairošana, ieskaitot ar pakalpojumiem saistīto darbību, makšķerēšana un zvejniecība, zivjaudzētavu un zivsaimniecību darbība, ar zvejniecību saistītie pakalpojumi, jauno mednieku, zvejnieku un makšķernieku apmācība, medību platību, sporta un atpūtas objektu iegūšana kopīgai lietošanai un apkalpošanai, medību un makšķerēšanas tiesību iegūšana un realizācija, medību produkcijas un trofeju iegūšana, pārstrāde un realizācija, kā arī citi ar medībām un makšķerēšanu saistītie pasākumi. Biedrība vieno sevī visus nozares interesentus, un tās darbība notiek šaurā specializācijā. 4) Nurmu karaliste ir ar 7. dienas adventistu draudzi saistīta biedrība, kura aktīvi piedalās projektu īstenošanā. Pašlaik tiek īstenots projekts par Sabiedriskā centra izveide Nurmos bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanai. 5) Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks aktīvi darbojas Naukšēnu novada teritorijā. Biedrības mērķis ir izveidot un attīstīt Ziemeļvidzemes ģeoparku UNESCO ģeoparku programmas definētā izpratnē, lai saglabātu teritorijas ģeoloģisko mantojumu, to izmantotu vispusīgi izglītotu cilvēku veidošanai un teritorijas attīstībai, veicinātu ainavas un kultūras vērtību, kā arī dabas daudzveidības saglabāšanu. 28

No kopskaitā esošajām 14 NVO aktīvu sabiedrisko darbību veic tikai dažas, no kurām daļa tomēr ir orientēta uz šauru sabiedrības slāni (piemēram, pensionāru biedrība Sarma ) vai darbojas šaurā nozarē (mežsaimniecība, medības). Novadā trūkst sociāli aktīvu nevalstisko organizāciju, kuras veicinātu sabiedrības integrēšanos kultūras un citos sociālajos procesos, īstenotu iedzīvotājiem lietderīgus projektus. Naukšēnu novadā aktīvi darbojas arī citos novados reģistrētas NVO, piemēram, Ziemeļvidzemes mežu īpašnieku biedrība darbojas mežu nozarē, un tās mērķis ir sekmēt privāto mežu ilgtspējīgu un racionālu apsaimniekošanu. 3.8. Problēmas un attīstības potenciāls Problēmas: 1. Valsts ekonomikas attīstības tendence un problēmas kopā ar ekonomikas politiku negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti Naukšēnu novadā un kavē uzņēmējdarbības vides sekmīgu attīstību; 2. Salīdzinoši zemā iedzīvotāju maksātspēja un sociāli nelabvēlīgā slāņa īpatsvars kavē uz vietējo tirgu orientētas uzņēmējdarbības attīstību; 3. Novada perifērijā ir vāji attīstītas tehnoloģijas, sevišķi sakari un telekomunikācija, kas rada draudus uzņēmējdarbības attīstībai; 4. Pašvaldības vājā ietekme uz uzņēmējdarbības veicināšanu nerada labvēlīgu augsni uzņēmējdarbības vides attīstībai; 5. Vāja terciārā sektora nozaru attīstība novadā kavē maksimālās pievienotās vērtības radīšanu; 6. Īsākais un iedzīvotājiem ērtākais ceļš no Naukšēniem uz Valmieru nav asfaltēts, tā kvalitāte ir zema; 7. Zema ES fondu līdzekļu apguves aktivitāte. Attīstības potenciāls: 1. Aktīvā iesaiste kultūras un sporta aktivitātēs, kā arī sociāli vienota un saliedēta sabiedrība rada iespējas attīstīt uzņēmējdarbību kultūras jomā, t.sk. aktīvās un pasīvās atpūtas jomā; 2. Svarīga un attīstībai nepieciešama ir sakaru un telekomunikāciju jomas attīstība; 3. Esošās iestrādnes un darbības pieredzi lauksaimniecībā un apstrādes rūpniecībā ir vērts attīstīt turpmāk, piesaistot minimālu resursu daudzumu un efektivizējot jau esošo ražošanu; 4. Ir pozitīvas iestrādnes piena lopkopībā un jauktajā lauksaimniecībā, kas nozīmē, ka novadam jau ir nepieciešamie resursi šādam pamatdarbības veidam; 5. Attīstot jau esošo enerģētikas jomu, iespējams radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī veicināt tehnoloģiju un inovāciju attīstību; 6. ES fondu līdzekļu piesaistes iespējas var sniegt būtisku ieguldījumu prioritāro nozaru attīstībā. Novadam jāidentificē prioritārās uzņēmējdarbības nozares atbilstoši attīstības programmas stratēģiskajiem mērķiem; 7. Salīdzinoši nelielais bezdarba rādītājs un tuvējā teritorijā lielākā darba samaksa var kļūt par pievilcīgu vietu darba meklētājiem; 8. Iespējams popularizēt novadā audzēto specifisko produkciju kā ķimenes un eļļas linus, veidojot novada zīmola produkciju. 29

4. Vide 4.1. Dzīves vides kvalitāte Dzīves vide ir viens no būtiskākajiem iedzīvotāju labklājības aspektiem tā nodrošina fizisko labsajūtu, vēlmi un patiku dzīvot konkrētajā reģionā, kā arī ir būtisks faktors uzņēmējdarbības attīstīšanai. Piemēram, tūrisma darbība un rekreācijas resursu izmantošana nesakārtotā dzīves vidē nav iespējama. Dzīves vidi raksturo trīs galvenie vides kvalitātes rādītāji: Gaisa ekosistēma, Ūdens ekosistēma, Sauszemes ekosistēma. Gaisa kvalitāte. Naukšēnu novadā neatrodas lieli ražojoši uzņēmumi, kuri varētu radīt ievērojamu videi kaitīgu piesārņojuma daudzumu, kā arī novadu nešķērso lielas automaģistrāles. Darba grupu sanāksmju apkopotie rezultāti liecina par to, ka viena no novada problēmām ir gaisa piesārņojums sintētisku materiālu dedzināšanas dēļ. Tā kā Naukšēnu novada teritorijā ievērojamu daļu kopējās platības aizņem meži, gaisa kvalitāti var vērtēt kā vidēji labu, gaiss novadā ir vāji piesārņots un kopumā veicina kvalitatīvas dzīves vides veidošanos. Ūdens kvalitāte. Ūdens bioloģiskā kvalitāte vairumā Naukšēnu novada ūdenstilpņu ir vērtējama no tīras līdz vāji piesārņotai, kas kopumā liecina par labu ūdens ekosistēmas kvalitātes rādītāju. Par labu vides kvalitātes rādītāju ir uzskatāms arī ūdenstilpņu skaits novadā caur Novadu plūst 20 upes, ir trīs ezeri un četri avoti, kas veido neatkārtojamu ainavu, un ir piemēroti rekreācijas resursu izmantošanai. Tās ūdenstilpnes, kuras atrodas tuvu apdzīvotām vietām (Naukšēnu pagasta centrā, lielāko uzņēmumu tuvumā), ir piesārņotākas iedzīvotāji ir neapmierināti ar to tīrības līmeni; vērtē ūdenstilpnes kā piesārņotas (pārsvarā piesārņoti ir to krasti). Viens no risinājumiem ir regulāru talku organizēšana, kas vienlaikus veicinās iedzīvotāju atbildību par savu dzīves vidi. Lai gan daļa ūdenstilpņu ir aizaugušas, tas neliecina par videi kaitīgu piesārņojumu ūdenstilpņu aizaugšana ir dabīgs vides process, kas parasti notiek, ja ūdenstilpne netiek izmantota saimnieciskajā darbībā. Sauszemes kvalitāte. Nelielais apdzīvojuma blīvums un novada reljefs ir galvenie priekšnoteikumi labiem sauszemes kvalitātes rādītājiem. Neskatoties uz to, darba grupu diskusijās tika noskaidrots, ka viena no novada vides problēmām ir iedzīvotāju bezatbildīgā rīcība atkritumu izgāšana mežā un apdzīvotās vietās. Sauszemes kvalitāte šī iemesla dēļ tiek vērtēta kā viduvēja; ir potenciāls to uzlabot, veicinot iedzīvotāju atbildības sajūtas veidošanos par vides tīrību. Citi dzīves vides kvalitātes rādītāji. Pozitīvās iedzīvotāju dzīves vides iezīmes ir sakoptā vide pagastu centros, sevišķi Naukšēnu pagasta centrā iedzīvotājus priecē puķu dobes, vizuāli pievilcīga arhitektūra, apstādījumi. Novads lepojas arī ar ainaviskām vērtībām. Kā viens no kritiskajiem vides jomas rādītājiem darba grupas sanāksmē tika minēts troksnis, ko rada atsevišķi uzņēmumi to saimnieciskajā darbībā. Pagasta centrā esošais troksnis traucē iedzīvotāju mieru un pasliktina kopējo vides kvalitāti. Gaismas piesārņojums novadā nav aktuāla problēma, jo tajā nav izveidoti lieli dzīvojamie masīvi, plaša infrastruktūra vai rūpnīcas. Caur novadu nenotiek arī intensīva satiksme. 4.2. Atkritumu apsaimniekošana Naukšēnu novada atkritumu apsaimniekošanu var uzskatīt par drošu un videi nekaitīgu. Novada teritorijā nav nerekultivētu atkritumu izgāztuvju, vienīgā izgāztuve Aizpurvos ir rekultivēta. Novada teritorijā neatrodas arī bīstamo atkritumu novietnes. Atkritumu apsaimniekošanu novadā nosaka Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi Naukšēnu novadā. Atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas 30

organizācija. Novada iedzīvotāji atzīst, ka atkritumu savākšana notiek operatīvi un maksa par atkritumu apsaimniekošanu ir samērīga un pamatota, taču ir nepieciešamība pēc papildus konteineriem. Viena no problēmām atkritumu apsaimniekošanā ir būvgružu novietņu trūkums, jo pašlaik iedzīvotāji un uzņēmēji ir spiesti izvest būvgružus uz Valmieru, kas ne vienmēr tiek darīts un tādējādi būvgruži netiek pienācīgi (saskaņā ar normatīvo aktu prasībām) utilizēti. Arī atkritumu šķirošana Naukšēnu novada iedzīvotāju vidū nav populāra; galvenokārt šķirošanas konteineru nepietiekamības un iedzīvotāju informācijas trūkuma dēļ. Atkritumu apsaimniekošanas kultūra novadā ir zema, iedzīvotāji jāaicina rūpēties par vidi un apsaimniekot atkritumus apzinīgi. Pašlaik aktuāla problēma ir atkritumu izmešana mežā, kā arī atkritumu dedzināšana, tādējādi radot gaisa piesārņojumu. Efektīvākie paņēmieni cīņā ar zemo atkritumu apsaimniekošanas kultūru ir papildus konteineru izveide, padarot pareizu atkritumu utilizāciju ērtāku, kā arī iedzīvotāju izglītošana un kopējās atbildības sajūtas veicināšana, piemēram, organizējot vides sakopšanas talkas un citus pasākumus. 4.3. Problēmas un attīstības potenciāls Problēmas: 1. Gaisa kvalitātes pasliktināšanās iedzīvotāju darbības dēļ; 2. Sauszemes ekosistēma tiek piesārņota ar sadzīves atkritumiem; 3. Būvgružu novietņu trūkums. Attīstības potenciāls: 1. Talku organizēšana iedzīvotāju saliedēšanai, dzīves vides sakopšanai un atbildības veicināšanai. 2. Atkritumu šķirošanas popularizēšana iedzīvotāju vidū. 5. Sociālā joma un labklājība 5.1. Izglītība Naukšēnu novada teritorijā atrodas viena skola Naukšēnu novada vidusskola, kurai ir noteicošā loma izglītības nodrošināšanai novadā. Naukšēnu novada vidusskola nodrošina pirmsskolas, pamata un vidusskolas līmeņa izglītību. Vidusskolai ir filiāle Ķoņu pagastā, kā arī pirmsskolas izglītības grupiņas Naukšēnu un Ķoņu pagastos. 2011./2012. mācību gadā Naukšēnu novada vidusskolā no 1. līdz 12. klasei bija 186 izglītojamie, pirmsskolas izglītības grupiņu apmeklēja 33 bērni. Pirmsskolas izglītības grupiņā strādā četri pedagogi, savukārt Naukšēnu novada vidusskolā strādā 42 pedagogi, kuri nodrošina pamata un vidējo izglītību. 40 pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība, bet astoņiem maģistra grāds. Vecums Skaits Līdz 25 0 25-30 1 31-40 5 41-55 23 55 un vairāk 13 5.1.1. tabula. Naukšēnu novada vidusskolas pedagogu sadalījuma pa vecuma grupām. 5.1.1. tabulā ir redzams pedagogu sadalījums pa vecuma grupām. Kā redzams, vidusskolā strādā seši gados jauni pedagogi (līdz 40 gadu vecumam), kas ir 14% no kopējā pedagogu skaita. Vairums pedagogu (55%) ir vidēja vecuma, bet gados vecāki pedagogi ir 13, jeb 31%. Pedagogu vecumam ir izšķiroša nozīme inovatīvo mācību metožu un materiālu izmantošanā. Inovatīvu metožu izmantošana un pedagoga spēja strādāt ar modernu tehnisko aprīkojumu būtiski uzlabo ne tikai skolēnu apguves spējas, bet arī to 31

konkurētspēju turpmāko mācību iestāžu izvēlei, integrācijai darba tirgū, atvieglo skolēnu turpmāko karjeras attīstību. Pedagogiem, kuri izglītību ieguvuši pirms vairākiem desmitiem gadu, var būt grūtības jaunāko tehnoloģiju apguvē, kas kavē mācību procesa attīstību un vispārējo inovāciju līmeni skolā. Uz doto brīdi jauno pedagogu īpatsvars vidusskolā ir ļoti neliels; ir vērojama pedagoģiskā personāla novecošanās. Viens no attīstības scenārijiem ir pieteikšanās programmai Iespējamā Misija, kas meklē un piedāvā skolām gados jaunus skolotājus. Naukšēnu novada vidusskola bija pieteikusies šai programmai, taču atbalstu neguva jaunu skolotāju atrast nebija iespējams. Jāņem vērā, ka līdz ar pastāvošo tendenci studiju programmu izvēlē Latvijas jauniešu vidū, drīzumā visā valstī nāksies saskarties ar pedagoģiskā personāla novecošanos, kas būs aktuāla problēma arī Naukšēnu novadā. Tāpēc ir laicīgi jāplāno pedagoģiskā personāla sastāvs un esošo pedagogu apmācības tehnoloģiju u. c. jomās. Pirmsskolas izglītība. Naukšēnu novadā nav izveidots bērnudārzs, taču darbojas Naukšēnu novada vidusskolas pirmsskolas izglītības grupiņas 5-6 gadīgo bērnu apmācībai un Rotaļu grupa Naukšēnos 2-4 gadus veciem bērniem. 2010./2011. mācību gadā pirmsskolas izglītības grupiņu apmeklēja 33 bērni, bet Rotaļu grupiņu 19 bērni. Pirmsskolas izglītību novadā nodrošina 4 pedagogi. Neskatoties uz šādas grupiņas izveidi, darba grupu sapulcēs vecāki atzina, ka novadā nav vietas, kur atstāt bērnu vecāku prombūtnes laikā. Šādu problēmu iespējams risināt, vecākiem sadarbojoties ar citiem novada iedzīvotājiem - brīvprātīgajiem, auklēm par nelielu samaksu, utml. Attēls 5.1.1. parāda pirmsskolas vecuma bērnu skaita dinamiku pēdējo gadu laikā. attēls 5.1.1. Naukšēnu novada vidusskolas pirmsskolas grupiņas apmeklētāju skaits. Laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam pirmsskolas izglītības grupiņu apmeklējošo bērnu skaits bija nemainīgs. 2009./2010. mācību gadā tas samazinājās ekonomiskās recesijas dēļ pirmkārt, straujāk samazinājās kopējais iedzīvotāju skaits novadā, otrkārt, dažām ģimenēm pirmsskolas izglītībai varēja trūkt līdzekļu, treškārt, ģimenes locekļu bezdarba dēļ nebija nepieciešamības sūtīt bērnus uz pirmsskolas izglītības iestādi. 2010./2011. mācību gadā izglītojamo skaits palielinājās vien par vienu bērnu, kas liecina par tendences saglabāšanos pēdējo divu gadu laikā apmācāmo skaits pirmsskolas izglītības grupiņā ir maz mainījies. Pašlaik pirmsskolas izglītības grupiņā ir desmit brīvas vietas, tātad novadam ir pietiekami resursi pirmsskolas izglītības nodrošināšanai. Pamatizglītība un vidējā izglītība. 5.1.2. tabulā ir redzams skolēnu skaits Naukšēnu novada vidusskolā no 1. līdz 12. klasei, un tās filiālē Ķoņu pagastā 2011./2012. mācību gadā. Skola Skolēnu skaits T. sk. 1.klasē Naukšēnu novada vidusskola Skolēni Naukšēnu pagastā 2011./2012. 125 16 2010./2011. 183 19 2009./2010. 191 16 2008./2009. 136 11 2007./2008. 157 12 Skolēni Ķoņu pagastā 32

Skola Skolēnu skaits T. sk. 1.klasē 2011./2012. 61 4 2010./2011. 65 3 2009./2010. 67 11 2008./2009. 72 8 2007./2008. 87 13 5.1.2. tabula. Skolēnu skaits Naukšēnu novada vidusskolā 2011./2012. mācību gadā. Skolēnu skaits Ķoņu filiālē katru gadu turpina samazināties, kas nozīmē, ka ar laiku filiāles uzturēšana var kļūt neracionāla un to nāksies likvidēt. Turpretī skolēnu skaits 1. klasēs ir svārstīgs, un kopš 2009./2010. mācību gada Naukšēnu pagastā tas ir palielinājies. Attēls 5.1.2. parāda skolēnu kopējā skaita dinamiku pēdējo piecu mācību gadu laikā Naukšēnu novadā. attēls 5.1.2. Skolēnu skaita dinamika Naukšēnu novada vidusskolā. Lielākais skolēnu skaits Naukšēnu novadā bija vērojams 2009./2010. mācību gadā, bet turpmākajos divos mācību gados tas ir samazinājies. Ņemot vērā kopējo iedzīvotāju skaita izmaiņu dinamiku novadā, var prognozēt, ka arī izglītojamo skaits novadā turpmāko gadu laikā turpinās samazināties. Kā labās prakses piemēru Naukšēnu novadā var minēt neklātienes izglītības programmas īstenošanu Naukšēnu novada vidusskolā, kas ir paredzēta 10. 12. klases skolēniem, tādējādi atvieglojot izglītības iegūšanu novada jauniešiem, padarot izglītību pieejamāku. Neklātienes programma tiek īstenota kopš 2011./2012. mācību gada. Viens no potenciālajiem un arī viens no nepieciešamākajiem attīstības virzieniem ir tehniskās bāzes uzlabošana Naukšēnu novada vidusskolā pašlaik skolā trūkst modernā aprīkojuma datoru, interaktīvo tāfeļu, u. c. tehnikas. Interešu izglītība. Interešu izglītība Naukšēnu novadā galvenokārt tiek piedāvāta skolas vecuma bērniem un jauniešiem no 1. līdz 12. klasei, to nodrošina Naukšēnu novada vidusskola un Rūjienas novada sporta skola (vieglatlētikas un volejbola nodarbības notiek Naukšēnu novada sporta hallē). 5.1.3. tabulā ir redzami pieejamie interešu izglītības pasākumi 2011./2012. gadam, kuri tiek piedāvāti Naukšēnu novada vidusskolā, kā arī audzēkņu skaits, kuri piedalās katrā no interešu izglītības nodarbībām. Pūtēju orķestris 15 Tautu dejas 1. - 2. Klase 21 Teātra pulciņš 1. klase 14 Tautu dejas 3. - 4. Klase 18 Koris 5. - 9. Klase 15 Tautu dejas 5. - 9. Klase 22 Koris 3. - 4. klase 21 Novadpētniecības pulciņš 13 Koris1. - 2. Klase 27 Kokapstrāde 20 Modernās dejas 2. - 8. Klase 15 Dramatiskais pulciņš 14 Modernās dejas 9. - 12. Klase 26 Mājturības pulciņš meitenēm 13 Meiteņu ansamblis 7 Noformēšanas pulciņš 12 Tautu dejas 1. - 2. Klase 21 Ugunsdzēsēju pulciņš (Naukšēni) 13 Tautu dejas 3. - 4. Klase 18 Ugunsdzēsēju pulciņš (Ķoņi) 22 5.1.3. tabula. Interešu izglītības nodarbības Naukšēnu novada vidusskolā 2011./2012. m. g. 33

5.1.3. tabulā ir redzams kopējais katras nodarbības apmeklētāju skaits, vairākas reizes ieskaitot tos skolēnus, kuri apmeklē vairāk kā vienu nodarbību. Kā redzams, interešu izglītības nodarbības novadā ir labi apmeklētās un skolēnu vidū populāras. Vispopulārākās nodarbības ir dažāda veida dejas, ugunsdzēsēju pulciņš un koris. Interešu izglītības klāsts novadā ir pietiekams; kopā pieejami 10 nodarbību veidi, kuri sadalās arī pēc vecuma grupām. Ugunsdzēsēju pulciņš pieejams arī skolas filiālē Ķoņos. Šajā uzskaitījumā nav iekļautas skolēniem pieejamās sporta nodarbības, kuras ir populāras Naukšēnu iedzīvotāju vidū un arī ir viens no interešu izglītības veidiem. Sporta aktivitātes skat. 5.5. sadaļā Kultūrvide un sports. Profesionālā izglītība. Pašlaik Naukšēnu novadā nav iespējams iegūt ne vidējo profesionālo, ne arī arodizglītību. Vēsturiski Naukšēnu novadā ir bijusi iespēja iegūt profesionālo izglītību līdz 1998. gadam Naukšēnu pagastā darbojās Naukšēnu 23. arodvidusskola, tās vietā nodibinot sociālās korekcijas izglītības iestādi. Naukšēnu 23. arodvidusskolā bija iespējams apgūt drēbnieka profesiju. Arodvidusskola tika slēgta nepietiekama apmācāmo skaita dēļ, t. i., nebija pieprasījuma pēc šādas izglītības. Kā viens no iespējamajiem novada attīstības potenciāliem ir kādas profesionālās izglītības iestādes filiāles atvēršana Naukšēnu novadā vai šādas programmas izveide Naukšēnu novada vidusskolā. Lielākā nepieciešamība ir pēc tehniskās jomas speciālistiem, piemēram, ir nepieciešams nodrošināt dažādu kategoriju autovadītāju kursus Naukšēnu novadā, kā arī dažādas tehniskās specialitātes lauksaimniecībā, mehanizācijā, u. c. Kā vēl vienu potenciālo attīstības iespēju var aplūkot unikālas, nekur citur Latvijā neesošas profesionālās izglītības izveidi Naukšēnu novadā, kas nebūtu pretrunā arī ar novada vajadzībām. Tas veicinātu iedzīvotāju, sevišķi jauniešu apmešanos Naukšēnu novadā. Augstākā izglītība. Saskaņā ar Naukšēnu novada vidusskolas sniegtajiem datiem, vidusskolas absolventi nākamajā gadā pēc skolas absolvēšanas parasti izvēlas studēt augstskolā, studēt profesionālās izglītības iestādē vai uzsāk darba gaitas. Attēls 5.1.4. parāda absolventu izvēles izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā. Absolventu kopējais skaits ir mainījies no 39 2006./2007. mācību gadā līdz 24 2010./2011. mācību gadā. Kā redzams, to absolventu īpatsvars, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas izvēlas studēt profesionālās izglītības iestādē, nav būtiski mainījies. Savukārt gadu gaitā palielinās to absolventu īpatsvars, kuri izvēlas uzsākt darba gaitas. Tādējādi 2010./2011. mācību gadā to absolventu skaits, kuri izvēlējās studēt augstskolā ir vienāds ar to absolventu skaitu, kuri izvēlējās uzsākt darba gaitas. Samazinās to absolventu īpatsvars, kuri izvēlas studēt augstskolā. attēls 5.1.4. Naukšēnu novada vidusskolas absolventu nodarbošanās nākamajā gadā pēc vidusskolas absolvēšanas. 34

Saskaņā ar Vidzemes augstskolas sniegtajiem datiem, kas ir Naukšēnu novadam tuvākā augstskola, uz 2012. gada sākumu augstskolā studēja 18 studenti, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Naukšēnu novadā. Populārākā fakultāte Vidzemes augstskolā Naukšēnu studentu vidū ir Inženierzinātņu fakultāte, kurā studē deviņi studenti jeb 50% no visiem studējošajiem. Četri studenti studē Tūrisma un viesmīlības vadības programmā, trīs studenti Sociālo zinātņu fakultātē, un divi Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē. Kopš 2009. gada Vidzemes augstskolas bijušo studentu vidū ir četri Naukšēnu novada iedzīvotāji. Vidzemes augstskolas studenti pasīvi piedalās Naukšēnu novada izpētē, augstskolas rīcībā ir informācija par vienu bakalaura darbu par tēmu SIA Naukšēni finanšu analīze, kas veltīts Naukšēnu novadā reģistrēta un darbojošās uzņēmuma izpētei. Darbs izstrādāts 2011. gadā. Vidzemes augstskolai ir būtiska loma augstākās izglītības nodrošināšanai Naukšēnu novada iedzīvotājiem ērtās atrašanās vietas dēļ tā ir Naukšēnu novadam tuvākā augstskola Latvijā. Liels studentu īpatsvars dodas studēt uz Rīgu, kas raksturīgi visiem novadiem Latvijā, kā arī daļa studentu izvēlas citu reģionu augstskolas. Taču veiksmīgākā sadarbība Naukšēnu novadam ir iespējama ar Vidzemes augstskolu, piemēram, sadarbojoties nepieciešamo speciālistu sagatavošanā, piemēram, piedāvājot stipendijas, organizējot kopīgus pasākumus un kampaņas, utml. Mūžizglītība. Pašlaik novadā nav iespējas piedalīties mūžizglītības programmās. 2010. un 2011. gadā iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projektā Still active, kas guva lielu popularitāti novada iedzīvotāju vidū. Projekta mērķauditorija bija cilvēki pēc 45 gadu vecuma. Atsaucība bija liela, tāpēc viens no novada attīstības potenciāliem ir turpināt līdzīga veida mūžizglītības projektu izstrādi un dalību tajos. Kopumā pirmsskolas, vidējā, pamata un interešu izglītība novadā vērtējama kā pozitīva. Novadam ir pietiekams resursu daudzums kvalitatīvas un valsts līmenī konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanai. Vairāk jāpiedomā pie mūžizglītības pasākumiem, jārada iedzīvotājiem iespēja piedalīties mūžizglītības programmās. 5.2. Veselības aprūpe Veselības aprūpes novērtēšanas galvenie kritēriji ir ģimenes ārsta pieejamība, neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība, stomatoloģijas pakalpojumu pieejamība, kā arī attālums līdz slimnīcai. Novadā darbojas doktorāts, medicīnas pakalpojumus sniedz Ineses Skujiņas ģimenes ārsta prakse. Ģimenes ārsta pakalpojumi novada iedzīvotājiem ir pieejami katru darba dienu, kopā 21 stundu nedēļā. Pieejamas arī mājas vizītes. Doktorātā iespējams arī saņemt nepieciešamās vakcīnas, kā arī saņemt izziņas. Novadā ir pieejami stomatologa pakalpojumi, taču darba grupu diskusijās tika noskaidrots, ka stomatoloģijas pakalpojumi novada iedzīvotājiem ir pieejami nepietiekamā daudzumā. Pie stomatologa ir grūti tikt, ir garas rindas un nepietiekošs pieņemšanas laiks. Stomatologam, kurš sniedz pakalpojumus Naukšēnu novada iedzīvotājiem, nav noslēgts līgums ar Slimokasi, tādējādi stomatoloģijas pakalpojumi bērniem līdz 18 gadu vecumam netiek apmaksāti. Neatliekamos medicīnas pakalpojumus novadam nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde no Rūjienas. Attālums no Rūjienas līdz Naukšēnu pagasta centram ir 7km, šis attālums ir pietiekami neliels, lai spētu nodrošināt savlaicīgu un efektīvu medicīnisko palīdzību. Tuvākā slimnīca, kuras pakalpojumus izmanto Naukšēnu novada iedzīvotāji, kā arī uz kuru tiek vesti pacienti neatliekamos gadījumos, ir Vidzemes slimnīca Valmierā. Attālums no Naukšēniem līdz Valmierai ir 45km, kas ir pietiekami mazs, lai nepieciešamības gadījumā to varētu veikt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Attālums ir arī piemērots stacionārās ārstēšanās gadījumiem Naukšēnu novada iedzīvotājiem. Medikamentus ir iespējams iegādāties Naukšēnu Aptiekā, kas atvieglo nepieciešamo medikamentu iegādi pēc nepieciešamākajiem medikamentiem nav jādodas uz tuvējām pilsētām. 35

Medicīnas pakalpojumu pieejamību Naukšēnu novadā var vērtēt kā vidēji labu. Iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai ir jāpilnveido stomatoloģijas pakalpojumi novadā, jānodrošina labāka to pieejamība. Ir nepieciešams nodrošināt arī citu speciālistu konsultācijas Naukšēnos okulista, neirologa, otolaringologa un citu speciālistu konsultācijas. Pašlaik tuvākā vieta, kur Naukšēnu novada iedzīvotāji var saņemt šādus pakalpojumus, ir Vidzemes slimnīca, kā arī citas medicīnas iestādes Valmierā. 5.3. Infrastruktūras pieejamība Ceļu un ielu infrastruktūra novada iedzīvotājiem ir pieejama pieņemamā kvalitātē. A grupas autoceļu kopējais garums Novadā ir 47,53 km, B grupas ceļu garums 27,91 km, bet C grupas ceļu garums 38,61km. Pašvaldības ielu kopējais garums ir 13,73 km. attēls 5.3.1. Naukšēnu novada autoceļu karte Attālums līdz tuvākajām lielajām pilsētām ir pieņemams, nokļūšana ir samērā ērta. Nozīmīgākās problēmas, ar ko iedzīvotāji saskaras ikdienā, ir neasfaltēts, sliktas kvalitātes ceļš, kas savieno Naukšēnu novadu ar asfaltēto ceļu no Rūjienas uz Valmieru; šī ceļa posma dēļ iedzīvotāji ir spiesti mērot garāku ceļu caur Rūjienu, lai nokļūtu vienā no lielākajām reģiona pilsētām. Otra problēma ir nesakārtoti ceļi novada perifērijā. Attālākajos novada punktos ceļi ir sliktā kvalitātē, tie netiek pienācīgi apsaimniekoti nepietiekamā finansējuma dēļ. Šādi ceļi rada lielu apgrūtinājumu viensētās dzīvojošajiem, kā arī 36

pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, pasta darbiniekiem, ārstam, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Autobusu satiksme uz lielākajām pilsētām Valmieru, Rūjienu, Valku, Cēsīm ir pieejama katru dienu. Sakaru infrastruktūra Naukšēnu novada perifērijā ir nepietiekami attīstīta, uz iedzīvotāju kopējo labklājību tā atstāj tādu pašu iespaidu kā uz uzņēmējdarbības vidi. Mobilie sakari ir pieejami, taču to pārklājums nav pietiekams; tāpat internets novadā nav pieejams visās vietās un tā pārklājums ir vājš. Optiskais internets ir pieejams tikai pagasta centrā (Lattelecom). Kopumā interneta pieejamība pieņemamā kvalitātē daļai iedzīvotāju ir liegta to dzīvesvietas dēļ, kas būtiski palielina interneta ierīkošanas izmaksas. Arī mobilo sakaru kvalitāte varētu būt labāka. Novadā ir izveidota skolēniem draudzīga infrastruktūra, nodrošinot Naukšēnu novada vidusskolas filiāli Ķoņos. Šāda filiāle atvieglo skolēniem nokļūšanu skolā, nav jāšķērso liels attālums, lai nokļūtu skolā, vecākiem ir vieglāk plānot bērna nogādāšanu mācību iestādē, taču, no otras puses, šādas filiāles uzturēšana rada papildus izmaksas pašvaldības budžetā. Tādējādi izdevīgāk būtu veikt vidusskolas reformu, slēdzot neefektīvo skolas filiāli, ja skolēnu skaits samazinās līdz kritiskai robežai (piemēram, pieņemot, ka filiāle tiek slēgta, ja skolā paliek mazāk par 40 skolēniem). Otrs optimizēšanas scenārijs būtu filiāles apvienošana ar Ķoņu bibliotēku un Ķoņu pagasta administrāciju vienā ēkā, kas būtiski samazinātu administratīvās izmaksas. Darba grupu sanāksmēs iedzīvotāji izteica vēlmi pēc papildus pakalpojumiem Naukšēnu novadā un papildus infrastruktūras izveides. Kā nozīmīgi pakalpojumi iedzīvotāju labklājības celšanai tika apskatītas tādas idejas kā kafejnīcas, sociālās aprūpes dienas centra un baseina izveide. Iespējama ir arī kapu ierīkošana novada teritorijā. Pašlaik kapi ir pieejami Rūjienas novadā, tajos tiek apbedīti arī Naukšēnu novada iedzīvotāju piederīgie. attēls 5.3.2. Plānotie apdzīvojuma centru savienojumi Vidzemes plānošanas reģionā. Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojums Attēlā 5.3.2. ir redzams gan attīstības centru iedalījums nacionālas, reģionālas un novada nozīmes centros, gan arī plānotie apdzīvojuma centru savienojumi VPR. Kā redzams, tuvākais ar Naukšēnu novadu tieši saistītais novada nozīmes centrs ir Rūjiena. Ar Naukšēnu novada centru tieši ir saistīts arī reģionālas nozīmes centrs Valka. No Naukšēnu novada ved tikai reģionālas nozīmes autoceļi; nokļūšana citās pilsētās un novadu centros iespējama caur Rūjienu (ceļi uz Mazsalacu, Valmieru, Vīlandi Igaunijā, u. c.) vai 37

caur Valku (uz Sedu, Smilteni, Gaujienu, Tartu Igaunijā, u. c.). Tādējādi VPR kontekstā Naukšēnu novadam nav būtiskas nozīmes loģistikā, kas reģionālā mērogā rada ierobežojumus ceļu infrastruktūras attīstībai. attēls 5.3.3. Energoapgādes vēlamā attīstība. Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojums. Attēlā 5.3.3. ir redzama VPR plānotā energoapgādes vēlamā attīstība. Pašlaik Naukšēnu novadu šķērso maģistrālais dabas gāzes vads Vireši Tallina. Saskaņā ar VPR Teritorijas plānojumu, ir plānota gāzes vada atzara izbūve no Naukšēniem uz Rūjienu. Tādējādi Naukšēnu novada centram ir starptautiska nozīme dabas gāzes loģistikā. Tā kā iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienā svarīgākā loma ir transporta un sakaru infrastruktūrai, tās kvalitātei ir primāra nozīme novada attīstībā. Kā redzams attēlā 5.3.2., Naukšēnu novadam ir vietēja līmeņa nozīme autoceļu infrastruktūrā, un no novada centra uz citām apdzīvotām vietām ved tikai reģionālas nozīmes autoceļi. Tas var ierobežot novada iedzīvotāju ērtāku un ātrāku nokļūšanu nozīmīgākajās Latvijas un Igaunijas pilsētās (ceļi ir zemas kvalitātes, papildus ceļu izbūve nav prioritāra, utt.). Ar to ir jārēķinās, plānojot pasažieru pārvadājumus un uzņēmējdarbības loģistiku, jāieplāno potenciālie riski. Par vienu no Naukšēnu novadam nozīmīgākajiem un tuvākajiem vietējiem loģistikas centriem uzskatāma Rūjiena. Elektroapgāde novadā ir nodrošināta pietiekošā līmenī, taču mobilo sakaru infrastruktūra ir viena no prioritāri risināmajām problēmām, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzņēmumu konkurētspēju. 38

5.4. Sociālo pakalpojumu pieejamība Sociālos pakalpojumus sniedz, pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu. Pašvaldības pienākums ir nodrošināt sociālos pakalpojumus klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai. Sociālo pakalpojumu saņēmēju mērķa grupas ir ģimenes ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, trūcīgās ģimenes, audžuģimenes, invalīdi, pensijas vecuma personas, personas ar garīga rakstura traucējumiem. Naukšēnu novadā sociālo darbu organizē un veic sociālais dienests. Sociālo palīdzību novada iedzīvotāji saņem uz vietas pašvaldībā. Sociālie pakalpojumi tiek sniegti ārpus novada teritorijas, sadarbojoties ar sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijām. Novadā ir iedzīvotāji, kuriem ir nepieciešami gan īslaicīgi, gan ilgstoši sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumi. No sociālās aprūpes pakalpojumiem pieprasīta ir aprūpe mājās (pagaidu vai patstāvīga). To var saņemt personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Aprūpe mājās ietver: 1) minimāli nepieciešamo aprūpi mājās; 2) ikdienas mājas darbus. Pašlaik sociālais dienests uz vietas novadā nevar sniegt šādus sociālos pakalpojumus, jo dienestā nav tam nepieciešamo darbinieku. Novada iedzīvotājiem ir iespēja saņemt šādus pakalpojumus: pašvaldības apmaksātus ilgstošus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus SAC Rūjiena senioru māja un SAC Lode ; valsts apmaksātus ilgstošus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus VSAC Rūja, ilgstošus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Valmieras pansionātā (pašu apmaksāti), Vidzemes reģionālā atbalsta centra Valderdze sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuri cietuši no vardarbības, Sociālās integrācijas valsts aģentūras rehabilitācijas pakalpojumus Černobiļas atomelektrostacijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētām personām un personām ar funkcionāliem traucējumiem, Patvēruma Drošās mājas rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem. Naukšēnu novadā atrodas ēka ar sociālās dzīvojamās mājas statusu, kura savas funkcijas pilda tikai daļēji. Naukšēnu novada sociālajā dzīvojamajā mājā Aldari ir astoņi vienistabas dzīvokļi un 2 kopējas virtuves, ar iedzīvotājiem īres līgums tiek slēgts uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Mājā tiek turētas arī telpas rezervei, lai varētu izmitināt iedzīvotājus neparedzētos ārkārtas gadījumos. Sociālā dienestā ir sociālais pedagogs, kurš strādā arī Naukšēnu novada vidusskolā. Viņa pienākumos ietilpst darbs ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, kā arī bērnu labklājības nodrošināšanas uzraudzība, nelabvēlīgo ģimeņu veiksmīga integrēšana sabiedrībā, u. c. Naukšēnu novadā darbojas arī bāriņtiesa. Pašlaik novadā dzīvo vairāk nekā 400 pensijas vecuma personas un apmēram 30 cilvēki ar invaliditāti. Viena no lielākajām sociālā darba problēmām ir nepietiekama vecu cilvēku aprūpe, kā arī nepietiekama invalīdu integrēšana sabiedrībā. Ir nepieciešams izveidot mobilās aprūpes brigādi, kura varētu nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus iedzīvotājiem viņu dzīves vietās. Novadā nav pieejams dienas centrs, nav arī alternatīvās aprūpes centra. Ir izveidots Jauniešu centrs, kurš savas funkcijas pilda nepietiekoši. Dienas centram būtu jābūt iedzīvotājiem pieejamākam; piemēram, jānodrošina tā darba laiks katru dienu, kā arī darba laikam jābūt garākam. Ārpusskolas nodarbības nodrošina vidusskola. Novadā ir nepieciešams izveidot Dienas centru (vai pilnveidot esošā dienas centra darbību), kurš sniegtu pakalpojumus dažādām personu grupām: 39

1. sociālo dienestu klientiem; 2. bērniem; 3. bērnu vecākiem; 4. pensionāriem; 5. invalīdiem; 6. personām ar īpašām vajadzībām; 7. bezdarbniekiem. Ņemot vērā arī citas ar sociālo jomu saistītas nepieciešamības, viens no novada attīstības potenciāliem var būt dienas centra izveide ar pietiekami ilgu darba laiku, kurā vienkopus tiktu sniegti visdažādākie pakalpojumi darbs ar invalīdiem, darbs ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, jauno māmiņu izglītošana, visu novada bērnu un jauniešu interešu izglītības nodrošināšana, mūžizglītības nodrošināšana visās vecuma grupās, pasākumi pensionāriem. 5.5. Kultūrvide un sports Kultūra. Naukšēnu novads ir bagāts ar kultūras pasākumu tradīcijām, dažādi pasākumi notiek no sešām līdz pat 15 reizēm mēnesī. Novadā pasākumi tiek rīkoti plašam iedzīvotāju lokam; ir gan tematiskie, gan kopīgie pasākumi, kā arī pasākumi dažādām vecumu grupām, sākot ar Multeņu rītu bērniem, un beidzot ar pasākumiem pensionāriem. Apmeklētākie, populārākie un iedzīvotāju apmeklētākie pasākumi ir novada svētki, Ķoņu kalna svētki, Jaungada sagaidīšana, kā arī Naukšēnu Cilvēkmuzeja rīkotie pasākumi un sporta pasākumi, piemēram, Tautas slēpojums. Novadā ir arī attīstīta kultūras infrastruktūra. Nozīmīgākās kultūras iestādes ir Naukšēnu kultūras nams, Ķoņu tautas nams un Naukšēnu Cilvēkmuzejs. Naukšēnu kultūras nams ir celts 1985. gadā kolhoza Naukšēni izaugsmes laikos. Kultūras nams ir plašs; tajā ir vietas 460 skatītājiem, kultūras namā ir divi lieli vestibili un skatuve, kas piemēroti profesionālo teātru izrādēm ar apjomīgām dekorācijām. Pirmie nozīmīgie remonti pēc kultūras nama uzbūvēšanas tika veikti tikai 2010. gadā. No 2010. līdz 2011. gadam tika īstenots ELFLA līdzfinansētais projekts Kultūras nama telpu rekonstrukcija un apkārtnes labiekārtošana. Projekta ietvaros tika izremontēti abi vestibili, labierīcības, kā arī kultūras nams kļuva pieejamāks cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tika labiekārtots arī kultūras nama iekšpagalms ar skatu uz Rūjas upi; iekšpagalmā tagad ir plānots rīkot brīvdabas pasākumus. Projektā netika iekļauti daudzi būtiski uzlabojumi netika veikts lielās zāles remonts, kā arī citu telpu (vingrošanas spoguļzāles, aktieru telpas, personāla kabinetu un audēju darbnīcas) remonts. Uzlabojumi netika veikti finansējuma trūkuma dēļ, taču tie kultūras namam ir ļoti nepieciešami. Arī skaņu un gaismas aparatūra nav atbilstoša mūsdienu prasībām, tāpēc 2012. gadā tika uzsākts LEADER projekts nepieciešamās aparatūras iegādei. Ķoņu tautas nams faktiski nav atsevišķa iestāde; tā ir vestibila telpa Ķoņu pagasta administrācijas ēkā Celtnieki, kurā tiek rīkoti kultūras pasākumi. Ķoņu pagasta administrācijas ēkā atrodas arī Ķoņu pagasta bibliotēka un publiskais interneta pieejas punkts. Naukšēnu Cilvēkmuzejs. 2000. gadā Naukšēnos tika dibināts Naukšēnu pagasta muzejs, kas 2003. gadā tika pārdēvēts par Naukšēnu Cilvēkmuzeju. Līdz šim novada pašvaldība Cilvēkmuzeja vajadzībām nomāja telpas Naukšēnu muižā, kas pieder LR Izglītības un zinātnes ministrijai, tātad ir valsts īpašums. Telpas bija ļoti šauras - ap 42 m 2, un tās nebija pietiekošas muzeja vajadzībām, tūristi bija jādala mazās grupās, apmeklējums bija sarežģīts. Muzeja ekspozīciju krājumi glabājās citur, muzeja darbiniekiem telpas nebija piešķirtas nemaz. Tāpēc 2011. gadā tika pieņemts lēmums pārcelt Cilvēkmuzeju uz Doktorāta telpām. Tādējādi Cilvēkmuzejs ir ieguvis lielākas telpas apmēram 200m 2 platībā, kā arī finansiālus ieguvumus vairs nav jāmaksā nomas maksa. Tādējādi tūrisma infrastruktūru var attīstīt daudz plašāk. Muzeja telpās ir plānots atvērt arī kafejnīcu. Cilvēkmuzeja pārcelšanās uz citām telpām notika ar ELFLA projekta Naukšēnu Cilvēkmuzeja ekspozīciju telpu iekārtošana un apkārtnes labiekārtošana atbalstu. Tika veikta arī apkārtnes labiekārtošana; pie muzeja ir jaunas bruģētas iebrauktuves, stāvvieta apmeklētājiem, soliņi, karoga masti, daudzgadīgie stādījumi, kā arī elektriskais āra apgaismojums. 40

Cilvēkmuzeju gadā apmeklē ap 4000 5000 viesu. Muzeja rīkotie pasākumi ir ļoti populāri arī vietējo iedzīvotāju vidū. Muzejs piedāvā tādus pasākumus un aktivitātes kā Ēd kā naukšēnietis!, kāzu programmu; tajā tiek rīkoti dažādi pasākumi, tematiskie vakari, koncerti, u. c. Muzejam ir valsts akreditācija. Naukšēnu pagasta bibliotēka ir Naukšēnu novada pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras darbības mērķis ir iedzīvotāju bibliotekārā, bibliogrāfiskā un informācijas apkalpošana. Pēdējo reizi bibliotēka tika remontēta 2008. gadā. Pašlaik bibliotēkas krājumu veido 8295 vienības, no tām 7722 ir grāmatas, bibliotēka abonē arī periodiku. Bezmaksas bibliotēkas pakalpojumi ir brīvpieejas krājums, informācijas par krājumu elektroniskajā kopkatalogā, elektroniskās datu bāzes, www.filmas.lv, periodiskie izdevumi, 13 datorizētas darba vietas ar interneta pieslēgumu, bezvadu internets, izstādes, novadpētniecības materiāli (pagasta vēsture hronoloģiskā secībā, bibliotēkas vēsture, apzināti 65 novadnieki, Atmodas laika notikumi Naukšēnos, 2005.gadā izveidotā grāmata Pirmais Naukšēnu vidusskolas direktors Herberts Vēliņš ). Maksas pakalpojumi ir kopētāja, printera un skenera izmantošana. 2010. gadā bibliotēkā iesākts pasākumu cikls Seno gadu stāsti. Cikla mērķis ir pagasta vēstures izpēte 1. Bibliotēkas materiālais un tehniskais stāvoklis kopumā ir vērtējams kā labs. Naukšēnu bibliotēka ir saņēmusi valsts akreditāciju. Kultūras aktivitāte novadā ir vērtējama kā ļoti laba. Galvenie attīstības virzieni ir novada popularizēšana kultūras jomā, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveide. Piemēram, kafejnīcas izveide veicinātu ne vien novada iedzīvotāju labklājības pieaugumu, bet arī papildus ērtības tūristiem, kā arī peļņu. Uzņēmējdarbības attīstīšana kultūras jomā var kļūt par vienu no novada potenciālajām peļņas iespējām. Naukšēnu novada iedzīvotāji labprāt piedalās arī blakus novadu rīkotajos kultūras un izklaides pasākumos (sporta turnīros utml.), kas paver iespējas organizēt un popularizēt kopīgus pasākumus lielākā mērogā, jo iedzīvotājiem par to ir interese jau tagad. Šādi pasākumi arī popularizētu novadu Latvijā, piesaistītu tūristus, ļautu izvērst uzņēmējdarbību. Naukšēnu novadā esošā kultūras infrastruktūra kopā ar bagātajām pasākumu tradīcijām un novada teritorijā esošajiem rekreācijas resursiem paver iespējas kultūras uzņēmējdarbības attīstībai. Sports. Sporta pasākumu organizēšana novadā notiek divējādi: pašvaldība organizē visiem novada iedzīvotājiem aktuālos sporta pasākumus, piemēram, Tautas slēpojumu, galda spēļu turnīri, u. c. Savukārt Naukšēnu novada vidusskola organizē sporta aktivitātes skolas audzēkņiem. Skolēniem ir pieejams plašs sporta nodarbību klāsts, kas tiek aktīvi izmantots. 5.5.2. tabulā ir attēlotas pieejamās sporta nodarbības Naukšēnu novada vidusskolas skolēniem, tām nepieciešamie resursi un dalībnieku skaits cik interesentu vidēji apmeklē konkrēto sporta nodarbību. N.p.k. Sporta veids Izmantojamā sporta bāze Dalībnieku skaits 1. Vieglatlētika Sporta halle/stadions 50 2. Volejbols Sporta halle/stadions 30 3. Futbols Sporta halle/stadions 40 4. Ugunsdzēsības pulciņš Sporta halle/stadions 20 5. Florbols Sporta halle 20 5.5.2. tabula. Sporta nodarbības Naukšēnu novada vidusskolā. Ugunsdzēsības pulciņš ir viens no populārākajiem un arī oriģinālākajiem sporta aktivitāšu veidiem novadā. Lai gan tā apmeklētāju skaits nav liels, šāds pulciņš ir pieejams gan Naukšēnu novada vidusskolā Naukšēnos, gan tās filiālē Ķoņos. Apmeklētāju skaita ziņā jauniešu vidū populārākais sporta veids ir vieglatlētika. Novada iedzīvotājiem ir iespējams sportot arī sadarbībā ar Naukšēnu novada vidusskolu, izmantot sporta halli un stadionu. Naukšēnu novada sporta zālē notiek arī Rūjienas novada sporta skolas organizēti sporta pasākumi, vieglatlētikas treniņi, utml. 1 Naukšēnu novada pašvaldības 2010. gada pārskats 41

Kultūrvēsturiskais mantojums. Naukšēnu novads ir bagāts kultūrvēsturiskā mantojuma ziņā, ar ko iespējams piesaistīt tūristus un kas ir nozīmīgi kultūras un apskates objekti arī novada iedzīvotājiem. Nozīmīgākie novada kultūrvēsturiskie objekti: Dižkoki un aizsargājamie koki. Naukšēnu novada teritorijā ir kopā ir vairāki desmiti dižkoku un aizsargājamo koku, no kuriem nozīmīgākie ir Eiropas lapegle, ciedrs un sudrabkļava Naukšēnu muižas parkā, Ķiču egle, dižpriedes Zilajos kalnos, Tediņu dižpriede, kā arī citi koki. Spiģu alas ir valsts nozīmes ģeoloģiskais dabas piemineklis, sauktas arī par Rūcekļa alām. Alas ieejas platums un augstums ir 2 m, bet garums - 7,8 m. No tās izplūst Spiģu jeb Rūcošais avots. Pie alas iespējams nokļūt braucot caur Kārķiem. attēls 5.5.1. Spiģu alas1. Naukšēnu muižas parks ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tā kompleksā ietilpst muižas kungu māja, zirgu stallis, klēts, pulksteņtornis jeb siernīca un parks. Muižas parkā aug reti sastopami koki, piemēram, korķa koks, Sibīrijas baltegle, valriekstu koks, kā arī aizsargājami koki ciedrs, Eiropas lapegle, sudrabkļava2. Pašlaik muižas kompleksā ir izvietota Sociālās korekcijas izglītības iestāde Naukšēni. Muižas kompleksā atradās arī Naukšēnu Cilvēkmuzejs, kura viena no nozīmīgākajām ekspozīcijām ir lellītes 30 Latvijas novadu tautastērpos. Naukšēnu Cilvēkmuzejs regulāri rīko tematiskos pasākumus iedzīvotājiem koncertus, tematiskos pasākumus, svētku pasākumus, u. c. Pašlaik Naukšēnu Cilvēkmuzejs pārceļas uz citām telpām Naukšēnu Doktorātu, taču Naukšēnu muižā saglabāsies viena no Cilvēkmuzeja ekspozīciju telpām. attēls 5.5.2. Naukšēnu muiža ar parku un Naukšēnu cilvēkmuzejs. 1 2 Vietas.lv Spiģu alas. http://www.vietas.lv/objekts/spiu_rucekla_ala/ Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Naukšēnu muiža ar parku. http://www.latvia.travel/lv/nauksenu-muiza-ar-parku 42

Nurmu muiža ar parku. Nurmu muižas kungu māja ir celta 18. gadsimtā, Nurmos atrodas arī viduslaiku kapsēta. Nurmu muižas parks ir nozīmīgs galvenokārt tā ainavas kvalitātes dēļ; viens no teritorijas saglabāšanas un aizsargāšanas iemesliem ir Ziemeļu biosfēras rezultātam raksturīgā ainava. Piksāru baznīca atrodas 7 km no Naukšēniem, Piksāros. Baznīca ar pārtraukumiem būvēta no 1914.gada līdz 1936.gadam, kad pabeigta baznīcas torņa būve. Baznīca iesvētīta 1928.gada 4. novembrī. Baznīcas tornis un altāris veidoti pēc prof. arh. P.Kundziņa projekta. Baznīca celta neogotikas formās, vienjoma, bez altāra piebūves. Šobrīd ēka tiek izmantota kā koncertzāle, ik reizi uzņemot 100 200 klausītājus. Par tradīciju kļuvuši ikgadēji koncerti Vasarsvētkos. Piksāru baznīcas lepnums ir 631 kg smagais zvans, kas joprojām zvana baznīcas tornī1. Pašlaik baznīcai ir nepieciešami jauni logi. attēls 5.5.3. Piksāru baznīca. Naukšēnu Kābele pilskalns, saukts arī par Zilajiem kalniem, ir senlatviešu pilskalns Rūjas upes kreisajā krastā 1km lejpus Naukšēnu muižas. Pilskalns ticis veidots, no pārējās apkārtnes to atdalot ar mākslīgiem grāvjiem un uzbērumiem. Mūsdienās pilskalnā ierīkota atpūtas vieta ar soliņiem, ugunskura vietu un laivu piestātni. Ir atjaunota pastaigu taka no Naukšēnu muižas līdz Kābelei, iekārtota amfiteātra veida brīvdabas koncertu vieta2. Pašlaik koncertu vietai nepieciešama labiekārtošana; vieta netiek regulāri kopta un uzturēta labā kārtībā. Andrecēnu akmens atrodas lielā meliorētā tīrumā 600m uz ZA no Andrecēnu mājām Naukšēnu pagastā. Andrecēnu akmens ir iespaidīgs akmens, tā garums ir 4,5m, platums - 2-3m, bet augstums - 0,8m. Par Andrecēnu akmeni jeb Andrecēnu Velna gultu ir stāstīts latviešu tautas teikās3. attēls 5.5.4. Andrecēnu akmens. 1 Naukšēnu novada pašvaldība. Piksāru baznīca. Baznīcas vēsture. http://www.naukseni.lv/?lang=1&id=50 Vietas.lv Naukšēnu Kābele. http://www.vietas.lv/objekts/nauksenu_kabele/ 3 Vietas.lv Andrecēnu akmens. http://www.vietas.lv/objekts/andrecenu_akmens/ 2 43

Ķoņu dzirnavas. Pirms aptuveni 210 gadiem barona Džema fon Menzenkampfa uz Rūjas upes celtās dzirnas zaļā ielejā ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus tiek turpināti divi lauku ļaudīm nepieciešami arodi. Tāpat kā savulaik, starp dzirnakmeņiem tiek malti graudi un ir ierīkota vilnas kāršana un vērpšana ar XIX gadsimtā Vācijā iegādāto tolaik moderno tehniku 1. Mūsdienās Ķoņu dzirnavās atrodas viesu nams, kurā tiek uzņemti tūristi, tiek organizēti pasākumi, arī svinētas kāzas. attēls 5.5.5. Ķoņu dzirnavas. Jēču dabas taka ir izveidota, lai iepazīstinātu tūristus ar Ziemeļvidzemes reljefa un dabas īpatnībām: drumliniem, sūnu, pārejas tipa un zāļu purviem, Kraujiņu dižakmeni, Garo kalnu u. c. dabas objektiem. Taka sākas pie 1878. gadā no neapstrādātiem laukakmeņiem celtajām Jēču dzirnavām. Ap dzirnavām izveidots 1,5 ha liels parks ar akmeņu kolekciju. Izveidoti 2 marķēti maršruti (apmēram 7 km) 2. attēls 5.5.6. Jēču dzirnavas Kultūrvide ir skatāma kontekstā ar tūrisma potenciālo attīstību jo sakārtotāka un daudzveidīgāka ir teritorijas kultūrvide, jo plašākas tūristu piesaistes iespējas tā paver. 1 Ķoņu dzirnavas Dzirnavu vēsture. http://www.konudzirnavas.lv/ 2 Vietas.lv Jēču dabas taka. http://www.vietas.lv/objekts/jecu_dabas_taka/ 44

attēls 5.5.7. Tūrisma attīstības areālu karte. Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojums Attēls 5.5.7. parāda, kādi ir plānotais tūrisma attīstības areāli Vidzemes plānošanas reģionā saskaņā ar esošo teritorijas plānojumu. Kā redzams, caur Naukšēnu novadu iet reģionālas nozīmes tūrisma koridors Ziemeļu Stīga, kas ļauj attiecīgi plānot tūrisma pasākumus reģionālā līmenī. Tuvākie nozīmīgie tūrisma centri ir Mazsalaca un Valmiera. Naukšēnu novada dienvidu daļa kopā ar blakus esošajiem novadiem atrodas ekotūrisma attīstības teritorijā, taču, ņemot vērā novada nelielo teritoriju, šāds tūrisma virziens noteikti būs jāplāno sadarbībā ar blakus novadiem. Novada ziemeļu daļā tūrisma areālu attīstīšana nav plānota. 5.6. Problēmas un attīstības potenciāls Problēmas: 1. Sāk izpausties tāda problēma kā pedagoģiskā personāla novecošanās un jaunu speciālistu trūkums; 2. Nepietiekams moderno tehnoloģiju nodrošinājums mācību procesam. Nepieciešams lielāks interaktīvo tāfeļu skaits utml. tehnoloģijas; 3. Līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, arī skolēnu skaits turpmākajos gados var samazināties; 4. Skolēnu skaita samazinājuma dēļ var tikt slēgta skolas filiāle Ķoņos, ja tās uzturēšana kļūs ekonomiski nepamatota; 5. Iedzīvotājiem nav pieejamas pastāvīgas mūžizglītības iespējas; 6. Nepietiekami stomatologa pakalpojumi, pārāk īss darba laiks; 7. Novada attālākajās teritorijās ir slikta sakaru infrastruktūras (mobilie sakari un internets) kvalitāte; 45

8. Nav pieejams dienas centrs sociālās aprūpes nodrošināšanai sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām; 9. Vecu cilvēku nepietiekama sociālā aprūpe; 10. Cilvēku ar invaliditāti nepietiekama integrēšana sabiedrībā. Attīstības potenciāls: 1. Mūžizglītības pasākumu īstenošana, projektu izstrāde, dalība jau esošajos projektos. Sadarbība ar Igauniju mūžizglītības pasākumu īstenošanā; 2. Tehniskās bāzes uzlabošana pamatizglītības un vidējās izglītības kvalitātes celšanai, IT aprīkojuma un mācību materiālu iegāde; 3. Kvalitatīvāka interneta ierīkošana sadarbībā ar blakus novadu un lielāko reģiona pilsētu interneta pakalpojumu sniedzējiem; 4. Papildus infrastruktūras izveide, piemēram, kafejnīca, baseins, kapi; 5. Dienas centra izveide, kurš būtu piemērots bērniem un jauniešiem no dažādiem sociālajiem slāņiem, invalīdiem, iespējams, arī mūžizglītības nodrošināšanai; 6. Kultūras tūrisma un kultūras uzņēmējdarbības attīstība; 7. Ekotūrisma attīstības iespējas reģionālā līmenī, ņemot vērā Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojumu. 6. Publiskā pārvalde 6.1. Publiskās pārvaldes struktūra Publisko pārvaldi Naukšēnu novadā nodrošina pašvaldības pārvaldes iestāde Naukšēnu novada pašvaldība. Galvenās pašvaldības pārvaldes funkcijas pilda Naukšēnu novada dome, kuras sastāvā ir vēlēts novada domes priekšsēdētājs izpilddirektors, divi priekšsēdētāja vietnieki un desmit deputāti. Tādējādi novada domē ir 13 iedzīvotāju vēlēti pārstāvji. Zemāk esošā shēma attēlo Naukšēnu novada pašvaldības struktūru. 46

47

Naukšēnu novada pašvaldībā strādā septiņi speciālisti administratīvās kapacitātes stiprināšanai, kuri sniedz pašvaldības funkciju nodrošināšanai nepieciešamos pakalpojumus. Pašvaldībā strādā pašvaldības sekretāre, sabiedrisko attiecību speciālists, juriskonsults, projektu vadītāja, vecākais datortīklu administrators, nekustamā īpašuma speciālists un darba aizsardzības speciālists. Publisko pārvaldi Ķoņos nodrošina Ķoņu pagasta pārvalde, kurā strādā pieci darbinieki pārvaldes vadītājs, lietvede kasiere, kultūras pasākumu organizatore bibliotekāre, sanitārtehniķis un autobusa šoferis. Pašvaldības struktūrvienības ir - grāmatvedības dienests (4 darbinieki), dzimtsarakstu nodaļa (2 darbinieki), bāriņtiesa (4 darbinieki), dzīvokļu un komunālā saimniecība (7 darbinieki), un sociālais dienests (3 darbinieki). Pašvaldības pakļautībā ir arī Naukšēnu novada vidusskola, kā arī kultūras iestādes bibliotēka, Naukšēnu Cilvēkmuzejs un kultūras nams. Sabiedrisko kārtību un drošību nodrošina pašvaldības policija, kurā pašlaik strādā viens nodarbinātais policijas vecākais inspektors. Naukšēnos ir izveidots arī ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Novada publiskā pārvalde nodrošina gan novada pārvaldes funkcijas, gan iedzīvotājiem nepieciešamo iestāžu un dienestu darbību. Novada pašvaldības pārvaldībā ir visi iedzīvotājiem primāri nepieciešamie dienesti, kultūras iestādes un skola. Viens no iespējamajiem attīstības virzieniem ir pašvaldības pakļautībā esoša dienas centra izveide sociālo pakalpojumu sniegšanai, kurš nodrošinās vecu cilvēku aprūpi, cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, darbu ar sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām. 6.2. Pašvaldības budžets Ikvienas Latvijas pašvaldības budžets sastāv no pašvaldības pamatbudžeta un pašvaldības speciālā budžeta. attēls 6.2.1. Pašvaldības budžeta struktūra Budžeta līdzekļi nodrošina visu pašvaldības pakļautībā esošo struktūrvienību (skat. sadaļu 6.1. Publiskās pārvaldes struktūra ), funkciju darbību, kā arī ar budžeta palīdzību finanšu līdzekļi tiek sadalīti starp budžeta iestādēm. Naukšēnu novada pamatbudžeta 2012. gadam galvenās sadaļas ir budžeta ieņēmumu sadaļa, kas sastāv no: Nodokļu ieņēmumiem, Nenodokļu ieņēmumiem, Transfertu ieņēmumiem, Budžeta iestāžu ieņēmumiem, un budžeta izdevumu daļas, kas sastāv no: vispārējo valdības dienestu izdevumiem, sabiedriskās kārtības, drošības un tiesību izdevumiem, vispārējās ekonomikas izdevumiem, vides aizsardzības izdevumiem, teritorijas un mājokļu apsaimniekošanas izdevumiem, veselības izdevumiem, 48

brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas izdevumiem, izglītības izdevumiem, sociālās aizsardzības izdevumiem. Pamatbudžets 6.2.1. tabulā ir veikts apkopojums par galvenajām Naukšēnu novada pamatbudžeta pozīcijām 2011. un 2012. gadā. Pamatbudžeta pozīcija 2011. gads, LVL 2012. gads, LVL Izmaiņas, % pret 2011. Budžeta ieņēmumi 1143793 1186113 3,7% Nodokļu ieņēmumi 485859 576156 18,6% Nenodokļu ieņēmumi 4150 4220 1,7% Transfertu ieņēmumi 530844 475158 10,5% Budžeta iestāžu ieņēmumi 122940 130579 6,2% Budžeta izdevumi 1329369 1174874 11,6% Vispārējie valdības dienesti 290102 244562 15,7% Sabiedriskā kārtība, drošība, tiesības 12504 15182 21,4% Vispārējā ekonomika 185326 150999 18,5% Vides aizsardzība 31838 42811 34,5% Teritorijas un mājokļa apsaimniekošana 76374 68387 10,5% Veselība 3295 23275 606,4% Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija 167824 96063 42,8% Izglītība 447215 439567 1,7% Sociālā aizsardzība 114891 94028 18,2% 6.2.1. tabula. Naukšēnu novada pašvaldības pamatbudžeta struktūra 2011. un 2012. gadā. Atšķirībā no 2011. gada budžeta, 2012. gada budžeta plānotie ieņēmumi pārsniedz izdevumus, bet ir plānots atmaksāt 98 653 LVL aizņēmumu pamatsummu. 2012. gada plānotie budžeta ieņēmumi ir par 42,3 tūkstošiem latu jeb par 3,7% lielāki nekā 2011. gada ieņēmumi. Galvenokārt pieaugs nodokļu ieņēmumi (par 18,6%), kā arī plānots budžeta iestāžu ieņēmumu pieaugums par 6,2%. Procentuāli lielāko daļu pašvaldības budžetu ieņēmumu veido nodokļu ieņēmumi, kas par aptuveni 84% sastāv no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Būtiska pašvaldības budžeta sastāvdaļa ir arī valsts budžeta transfertu maksājumi valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, ieņēmumi no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, u. c. 2012. gadā salīdzinot ar 2011. gadu izdevumi ir mazāki, jo nav plānota apjomīgu projektu realizācija. Lielākais izdevumu samazinājums gaidāms brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas jomā paredzētie izdevumi šim sektoram 2012. gadā ir 1,7 reizes mazāki nekā 2011. gadā, jo 2011. gadā tika realizēts projekts Naukšēnu Cilvēkmuzeja telpu rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana 85 255 latu apmērā. 2011. gadā tika realizēts arī projekts par sociālās dzīvojamās mājas Aldari energoefektivitātes paaugstināšanu. Izdevumi samazināsies vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai, vispārējās ekonomikas nodrošināšanai, teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai, izglītībai un sociālajai aizsardzībai, kas nozīmē, ka vairākas pašvaldības iestādes saņems mazākus līdzekļus darbības nodrošināšanai no pašvaldības, tādējādi ierobežojot vai optimizējot to darbību. Budžeta līdzekļus plānots vairāk ieguldīt vides aizsardzībai, kā arī veselības pakalpojumu nodrošināšanai. Veselības pakalpojumiem 2012. gadā salīdzinot ar 2011. gadu ticis atvēlēts septiņas reizes vairāk līdzekļu, kas saistīts ar līdzfinansējuma piesaistes nepieciešamību ģimenes ārstes prakses renovācijai par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Ģimenes ārsta prakse atrodas pašvaldībai piederošā ēkā. Vides aizsardzības budžeta palielinājums saistīts ar paredzēto tehniskā projekta izstrādi ERAF projektam Ūdenssaimniecības attīstība Naukšēnu novada Naukšēnu ciemā. 49

6.2.2. attēls atspoguļo procentuālo Naukšēnu novada pamatbudžeta izdevumu sadalījumu pa izdevumu jomām. 2012. gadā. attēls 6.2.2. Naukšēnu novada pamatbudžeta struktūra 2012. gadam. Lielāko izdevumu daļu (37%) veido izdevumi izglītībai Naukšēnu novada vidusskolas finansēšanai un citu izglītības pasākumu finansēšanai. Šāda izglītībai paredzēto izdevumu daļa ir raksturīga vairumam pašvaldību; skolu uzturēšana ir viens no dārgākajām un resursietilpīgākajām pašvaldības funkcijām, taču vienlaikus tā nodrošina iedzīvotāju attīstību. attēls 6.2.3. Izglītībai paredzētā budžeta struktūra 2012. gadā. Lielāko daļu izglītības izdevumu veido pedagoģiskā personāla algas no mērķdotācijām, ko ieskaita no valsts budžeta. Salīdzinājumam Pašvaldības finansējums pedagoģiskā personāla darba samaksai, neskaitot interešu izglītības pulciņu vadīšanu ir 11 270 LVL. 33% no izdevumiem veido Naukšēnu novada vidusskolas uzturēšana, tai skaitā atalgojumi apkalpojošajam personālam, pakalpojumu apmaksa, materiāli energoresursi, preces un inventārs, u. c. Nozīmīgu daļu 9% no visiem izglītībai paredzētajiem izdevumiem sastāda izdevumi par vidusskolas ēdnīcas pakalpojumiem. Vidusskolas ēdnīcas darbiniekiem tiek maksātas algas no pašvaldības budžeta; skolēnu pusdienu cenā ietilpst tikai pārtikas produktu izmaksas. Naukšēnu novada vidusskolas filiālē Ķoņos skolēnu ēdināšanu nodrošina privāts uzņēmums. Lai visiem skolēniem pusdienu cena būtu vienāda, cenu starpību pašvaldība sedz no budžeta līdzekļiem. Lielai daļai skolēnu ir arī pašvaldības piešķirtas brīvpusdienas. Naukšēnu novadā izglītībai 2012. gadā ir 50

paredzēts tērēt 202 latus uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinājumam Naukšēnu novada kaimiņu novadā Valkā izglītībai tērē 22 latus uz cilvēku. Jāpiebilst, ka Valkas novads iedzīvotāju skaita ziņā ir lielāks par Naukšēnu novadu, tajā ir 10 265 iedzīvotāji. Vienā no mazākajiem Vidzemes novadiem, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzīgs Naukšēnu novadam Mazsalacā izglītībai ir paredzēti 194 lati uz iedzīvotāju. Otru lielāko budžeta izdevumu daļu 21% jeb vienu piekto daļu no visiem budžeta izdevumiem veido izdevumi vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai. Ar vispārējiem valdības dienestiem tiek saprasta novada administrācijas, Ķoņu pagasta pārvaldes, grāmatvedības dienesta, speciālistu administratīvās kapacitātes stiprināšanai, dzimtsarakstu nodaļas uzturēšana, kā arī administrācijas ēku apsaimniekošana, transporta pakalpojumi, savstarpējie norēķini par Kocēnu novada pašvaldības būvvaldes un izglītības pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem un citu pašvaldību izglītības iestāžu pakalpojumiem, kurus izmanto audzēkņi, kuru deklarētā dzīvesvietas adrese atrodas Naukšēnu novadā. Galvenās izmaksu pozīcijas visu šo dienestu uzturēšanai ir atalgojumi, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, komandējumi, pakalpojumi, energoresursi, u. c. Naukšēnu novadā vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai tiek tērēts vairāk līdzekļu uz iedzīvotāju nekā Valkas vai Mazsalacas novados Naukšēnu novadā tas ir 131 lats uz cilvēku, Mazsalacas novadā 47 lati uz cilvēku, bet Valkas novadā 56 lati uz cilvēku. attēls 6.2.4. Izdevumu struktūra vispārējo valdības dienestu nodrošināšanai 2012. gadā. Četras lielākās vispārējo valdības dienestu izdevumu pozīcijas ir novada administrācija, vispārēja rakstura transferti pašvaldību budžetiem, grāmatvedības dienests un vispārējas nozīmes attīstība. Novada administrācija ir nozīmīgākā valdības dienesta darbība, kā dēļ šāda izdevumu struktūra ir pamatota. Grāmatvedības dienesta lielākās izmaksas veido darba samaksa 26 100Ls gadā, kā arī maksa par pakalpojumiem. Lielu daļu izdevumu, jeb 9% no visiem izdevumiem, veido Ķoņu pagasta pārvaldes nodrošināšanai. Šos izdevumus ir iespējams optimizēt. Kopumā novada budžeta izdevumi vispārējo valdības dienestu darbības nodrošināšanai ir sabalansēti. Trešā lielākā pozīcija izmaksu ziņā, kurā tiek plānots tērēt 151 tūkstotis latu, ir vispārējā ekonomika. Šajā sadaļā galvenokārt ietilpst atbalsts lauksaimniecības pasākumiem, darba aizsardzība, algotie sabiedriskie darbi, siltumapgādes un karstā ūdens nodrošināšana, un ceļu uzturēšana. Šī pozīcija sastāda 13% no visiem novada izdevumiem 2012. gadā, un ir nozīmīga iedzīvotāju sociālās labklājības nodrošināšanai. Naukšēnu novadā vispārējās ekonomikas nodrošināšanai ir paredzēti 84 lati uz iedzīvotāju. Salīdzinājumam blakus esošajā Valkas novadā tie ir 307 lati uz iedzīvotāju, bet iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgajā Mazsalacas novadā septiņi lati uz iedzīvotāju. 51

attēls 6.2.5. Izdevumu struktūra vispārējās ekonomikas nodrošināšanai. 82% no vispārējās ekonomikas nodrošināšanas pasākumu izdevumiem veidoja siltuma un karstā ūdens ražošana. Šāda izdevumu struktūra ir likumsakarīga, ņemot vērā augstās komunālo pakalpojumu sniegšanas izmaksas aprīkojuma nodrošināšanu, infrastruktūras uzturēšanu, materiālus un izejvielas. Siltuma un karstā ūdens ražošanā 36 450 Ls ir paredzēti pakalpojumu apmaksai, No saražotā siltuma un karstā ūdens realizācijas iedzīvotājiem un siltumtīkliem pieslēgtajiem uzņēmumiem 2012.gadā plānoti 56 740 LVL ienākumi (43,5%). Procentuāli vismazākā izdevumu daļa ir paredzēta atbalsta sniegšanai lauksaimniecības pasākumiem 855 Ls, jo pašvaldība sedz tikai Lauku atbalsta dienesta speciālista lauku konsultanta transporta izdevumu izmaksas. Salīdzinot ar 2011. gadu, šī summa ir pieaugusi par 355Ls, taču šāds finansējums no pašvaldības budžeta ir nepietiekams. 1591 Ls ir atvēlēts ceļu uzturēšanai un remontam; šajā summā iekļauta ceļu rekonstrukcijas projektiem izmantoto aizņēmumu procentu maksājumi. Ceļu remonts tiek finansēts no speciālā budžeta autoceļu fonda līdzekļiem. Tādējādi trīs lielākās izmaksu pozīcijas ir izglītība, vispārējie valdības dienesti un vispārējā ekonomika, kuri 2012. gadā kopā sastāda 71% no visiem pašvaldības izdevumiem jeb 835 128 latus. 8% no kopējiem izdevumiem veido izdevumi brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas pasākumu nodrošināšanai. Tā kā kultūras joma ir viena no attīstītākajām un nozīmīgākajām jomām Naukšēnu novadā, šāds finansējuma sadalījums ir pamatots. Tas iekļauj Sporta pasākumu organizēšanu, Naukšēnu un Ķoņu pagastu bibliotēku darbību, Naukšēnu Cilvēkmuzeja, Naukšēnu kultūras nama un Ķoņu tautas nama darbību. Izdevumos ir iekļauts arī kultūras jomas darbinieku atalgojums. attēls 6.2.6. Izdevumu struktūra brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas pasākumu nodrošināšanai. 52

Lielākā daļa nozarei paredzēto izdevumu jeb 37% tiek tērēti Naukšēnu Cilvēkmuzeja darbībai šie izdevumi 2012. gadā ir paredzēti 35 720 Ls apmērā. 2012. gada sākumā Naukšēnu Cilvēkmuzejā notiek telpu labiekārtošana, kas rada lielu izdevumu daļu un ir pamatoti. 30% no visiem izdevumiem ir plānoti Naukšēnu pagasta kultūras nama darbībai. 2012. gadā kultūras nama darbībai ir atvēlēts 29 201 Ls. Ņemot vērā, ka liela daļa no novada pasākumu plānā ietvertajiem pasākumiem (skat. 5.5. sadaļu kultūrvide un sports ) notiek Naukšēnu kultūras namā, šāda izmaksu struktūra liecina par kultūras nama efektīvi izmantošanu. Naukšēnu un Ķoņu bibliotēkām kopā ir atvēlēti 16% izdevumu jeb 15 636 Ls. Ņemot vērā, ka 9 076 Ls ir paredzēti darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu segšanai, izdevumi grāmatu un preses iegādei ir salīdzinoši nelieli. Taču abu bibliotēku personāls atzīst, ka finansējums grāmatu iegādei ir pietiekošs; tās galvenokārt tiek pirktas, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes. Sporta pasākumu organizēšanai tiks tērēti vien 4% visu izdevumu, kas neliecina par aktīvu un daudzveidīgu sporta kultūru novadā. Brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas pasākumu izmaksu struktūra ir kopumā sabalansēta, taču būtu vēlams atvēlēt vairāk līdzekļu materiālu un inventāra iegādei, grāmatu un preses iegādei, kas radītu lielāku pievienoto vērtību kultūras un sporta jomai novadā. No aplūkotajiem novadiem Naukšēnu novads brīvā laika, sporta, kultūras un reliģijas pasākumu nodrošināšanai tērē visvairāk līdzekļu, jeb 76 latus uz vienu iedzīvotāju. Valkas novadā tiek tērēti seši lati uz iedzīvotāju, bet Mazsalacas novadā 60 lati uz iedzīvotāju. Līdzīgs izmaksu apjoms kā kultūras un sporta pasākumu nodrošināšanai attiecas arī uz novada sociālās aizsardzības nodrošināšanu, kas ietver sociālo pabalstu izmaksu 53 000Ls apmērā, bērnu rotaļu grupas un jauniešu dienas centra darbību, bāriņtiesas uzturēšanu, nometņu rīkošanu un atbalstu sociāli atstumtām personām. attēls 6.2.7. Izdevumu struktūra sociālās aizsardzības nodrošināšanai. 46,2% no visiem izdevumiem jeb 43 400Ls ir atvēlēti atbalstam sociāli atstumtām personām, kas sastāv no sociālo pabalstu izmaksas (valsts garantētajiem minimālās iztikas pabalstiem). Šajā kategorijā ietilpst dzīvokļu pabalsti, pabalsti veselības aprūpei, brīvpusdienas skolēniem no maznodrošinātām ģimenēm, tuvinieku bēru pabalsts, sociālās garantijas bāreņiem, u. c. maksājumi. 15% izdevumu sastāda bāriņtiesas uzturēšana, kas ir viens no galvenajiem sociālās aizsardzības dienestiem novadā. Procentuāli mazāka izmaksu daļa vien 6% ir paredzēta teritorijas un mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanai. 53

attēls 6.2.8. Teritorijas un mājokļu apsaimniekošanas izdevumu struktūra. Kā redzams 6.2.8. attēlā, izdevumu struktūra teritorijas un mājokļu apsaimniekošanas izdevumu segšanai ir sabalansēta. Līdzīga izdevumu daļa ir paredzēta gan teritoriju uzlabošanas un attīstības plānošanai, gan ūdensapgādes nodrošināšanai, gan arī pašvaldību īpašumu apsaimniekošanai. Salīdzinoši mazs budžeta apjoms ir paredzēts ielu apgaismojuma uzturēšanai vien 2 630 Ls. Darba grupu diskusijās novada iedzīvotāji atzina, ka ielu apgaismojums novadā ir nepietiekams. Tāpēc šai pozīcijai turpmāk būtu jāatvēl vairāk līdzekļu, ieskaitot arī līdzekļus ielu apgaismojuma tīklu paplašināšanai. Naukšēnu novadā mājokļu apsaimniekošanai ir paredzēti vidēji 34 lati uz iedzīvotāju. Šāds rādītājs ir salīdzinoši zems, jo, piemēram, Valkas novadā šajā budžeta pozīcijā tiek tērēti 137 lati uz iedzīvotāju, bet Mazsalacas novadā 126 lati uz iedzīvotāju. Tādējādi šajā pozīcijā Naukšēnu novadā turpmāk būtu vēlams paredzēt tērēt vairāk līdzekļu, kas veicinātu dzīvesvides labiekārtošanu un labāku tās kvalitāti. 4% izdevumu attiecas uz vides aizsardzības nodrošināšanu. Ap 10% no visiem vides aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem tiks tērēti atkritumu apsaimniekošanai, savukārt 48% jeb 20 960 Ls tiks tērēti notekūdeņu apsaimniekošanai, bet 42% - vides piesārņojuma novēršanai un samazināšanai, ko paredzēts tērēt jauna tehniskā projekta izstrādei, notekūdeņu savākšanas sistēmas izveidošanai Pārupē un ūdenssaimniecības sakārtošanai. Šāda izdevumu struktūra ir skaidrojama ar atšķirīgajām izmaksām katram no vides aizsardzības pasākumiem. Naukšēnu novadā vides aizsardzībai tiek tērēti 14 lati uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinājumam Mazsalacas novadā tas ir pusotrs lats uz vienu iedzīvotāju. Tikai 2% no visiem izdevumiem ir paredzēti veselības jomai. Tomēr 2012. gadā veselības aprūpei ir atvēlēts septiņas reizes vairāk līdzekļu, nekā tas bija 2011. gadā, kas ir pozitīvs rādītājs un nozīmīgs faktors iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai. 65% no atvēlētajiem līdzekļiem jeb 15 40 Ls tiks atvēlēti veselības infrastruktūras uzlabošanai, īstenojot projektu Primārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana. Tādējādi veselības aprūpei uz vienu cilvēku tiek tērēts pusotrs lats. Arī citos novados šis rādītājs ir zems Valkas novadā 2012. gadā veselības jomai ir paredzēti 0,90ls uz vienu iedzīvotāju, bet Mazsalacas novadā divi lati uz iedzīvotāju. 1% izdevumu ir paredzēts sabiedriskās kārtības, drošības un tiesību nodrošināšanai. Atvēlētais budžeta finansējums ir 15 182 Ls, kas ir vidēji 1 265 Ls mēnesī. Mazajiem novadiem, kāds ir arī Naukšēnu novads, šāds finansējums ir vērtējams kā pietiekams, lai nodrošinātu policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu sekmīgu darbību. Arī citos novados situācija ir līdzīga, piemēram, gan Naukšēnu, gan Mazsalacas novadā šajā budžeta pozīcijā 2012. gadā ir paredzēts tērēt sešus latus uz iedzīvotāju. Tādējādi Naukšēnu novada pamatbudžets ir vērtējams kā pietiekami sabalansēts, tas aptver visus iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai nepieciešamos izmaksu posteņus. Lielāka finansējuma daļa būtu jāatvēl lauksaimniecības pasākumu veicināšanai, kā arī infrastruktūras sakārtošanai ceļu un ielu seguma uzturēšanai, un ielu apgaismojuma nodrošināšanai. 54