Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats Rūta Bendere
Emisijas kvotu sadales plāns 2008. 2012.gadam Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi uzņemdamās pildīt virkni saistības. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā. 1990.gadā Latvija emitēja 25 913,76 tūkst. tonnu CO2 ekvivalentu, kas nozīmē, ka Latvija, lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, laikposmā no 2008.- 2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23 840,66 tūkst. tonnām CO2 ekvivalentu.
SEG emisiju prognozes 2005.gadā izstrādātās SEG emisiju prognozes rāda, ka Latvija varēs izpildīt Kioto protokolā emisiju samazināšanas saistības 2010.gadā prognozētais SEG emisiju apjoms Latvijā varētu būt pat 40% zemāks nekā 1990.gadā, pie nosacījuma, ka: tiek ieviesti apstiprinātie politikas dokumenti un tiesību akti klimata pārmaiņu jomā (īpaši attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, biodegvielas ražošanu un izmantošanas veicināšanu, energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu, kūtsmēslu krātuvju sakārtošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu);
1990 1992 1994 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 Kopējās emisijas no Atkritumu sektora CO2 ekvivalentā (Gg) 1 400.00 1 200.00 1 000.00 800.00 600.00 400.00 200.00 0.00
1970 1980 1990 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 Noglabāto atkritumu daudzums Latvijā (Gg) 900 800 700 600 500 400 300 200 100 0
2006 gada IPCC vadlīnijas nacionālajiem siltumnīcas efektu gāzu novērtējumam 2006 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories Atkritumu apsaimniekošanas radīto siltumnīcas gāzu emisiju daudzumu oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4) un slāpekļa oksīda ( N2O) apjomu nosaka sekojošiem atkritumu apsaimniekošanas veidiem Cieto atkritumu noglabāšana, Cieto atkritumu bioloģiskā pārstrāde, Sadedzināšana iekārtās un atkritumu atklātā dedzināšana, Notekūdeņu attīrīšana un izplūde
Noglabāto organisko atkritumu daudzums ( noteikts kā daļa no noglabāto nešķiroto SA daudzuma) Noglabāto atkritumu daudzums,t 500000 400000 300000 200000 100000 0 2005 2006 2007 2008 2009 gadi
Uzdevums: veikt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas novērtējumu savā izglītības iestādē atbilstoši metodiskajam materiālam «Atkritumu apsaimniekošanas audita pārskats»; aprēķināt CH4 emisijas apjomus, ko veidotu skolā radīto atkritumu apglabāšana; izvērtēt iegūtos rezultātus un izstrādāt pasākuma plānu atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai.
Organisko atkritumu novērtējums skolā Skolu atkritumu saimniecība veidojas no dažādu procesu atlikumiem, no kuriem būtiskākie ir skolēnu mācību process, skolēnu ēdināšana, ēkas un teritorijas apkopšana, skolas infrastruktūras nodrošināšana. Kā rāda veiktie pētījumi, uz vienu strādājošo gadā skolā rodas vidēji 2,7 m3 cieto sadzīves atkritumu. To lielāko daļu veido papīrs ~ 42 % un plastmasa 35 %. Bez šiem atkritumu veidiem skolām ir arī stikls, bīstamie atkritumi (piem. dienas gaismas spuldzes, līmes, krāsas u.c.), kā arī virtuves un zaļie dārza atkritumi
Cieto sadzīves atkritumu (CSA) sastāvs mācību iestādēs
Galvenie skolēnu darba uzdevumi Tā kā siltumnīcas gāzu emisiju veido tikai organiskie atkritumi (atkritumi, kuru sastāvā ir ogleklis), atkritumu audita laikā skolēniem ir jāapzina: 1) cik un kādi organisko atkritumu veidi tiek radīti skolā veicot mācību procesu un nodrošinot skolas saimniecisko darbību; 2) kur un kādā veidā šos atkritumus savāc un uzglabā skolas teritorijā; 3) kam un cik lielos apmēros uzkrātie atkritumi tiek nodoti nešķirotā veidā, ko tālāk ar šiem atkritumiem dara to apsaimniekotājs? 4) kam un cik lielos apmēros uzkrātie atkritumi tiek nodoti šķirotā veidā, ko tālāk ar šiem atkritumiem dara to apsaimniekotājs? 5) vai ir organiskie atkritumi un kāds ir to daudzums un veids, kuru pārstrādi veic skolas teritorijā, piem., kompostējot? 6) vai ir organisko atkritumu veidi, kuru apsaimniekošanu skolā veic neatbilstoši valsts likumdošanai piem. sadedzina skolas kurtuvē, sajauc bīstamos ar nebīstamajiem sadzīves atkritumiem u.c.?
Organisko atkritumu veidi skolās
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana skolā Cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu mūsu valstī nosaka valsts un pašvaldību un normatīvie akti. Skolai kā mācību iestādei ir jāiekļaujas vietējās pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Tas nozīmē, ka skolai ir jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, ko konkursa kārtībā ir izvēlējusies pašvaldība par CSA apsaimniekošanu.
Atšķirotu atkritumu otrreizējo izejvielu uzkrāšana un pārstrāde Atšķirotos materiālus otrreizējās izejvielas skola var uzkrāt un nodot atkritumu apsaimniekotājam vai pārstrādātajam tas ir uzņēmumam vai firmai, kas tos savāc un transportē uz pārstrādi. Atšķirotu atkritumu veidu savākšanai ir jābūt atbilstošas krāsas konteineri, kā arī nelielas urnas skolas telpās kabinetos, klasēs un saimnieciskajās telpās.
Bīstamie sadzīves atkritumi daļa skolas ikdienas atkritumu var būt bīstami. Tādi veidojas skolas ķīmijas klasē, saimnieciskajā darbībā tīrīšanas līdzekļi, līmes, krāsas, dienas gaismas lampas u.c. Bīstami ir arī medicīnas atkritumi - zāļu atlikumi, dzīvsudraba termometri, kā arī elektroniskās iekārtas un akumulatori. Bīstamos atkritumus ir jāuzglabā speciāli iekārtotā telpā vai tās daļā, kas ir slēgta, nesajaucot, oriģinālā tarā vai iepakojumā ar atbilstošu uzrakstu, norādot atkritumu veidu. Bīstamie atkritumi nododami tikai bīstamo atkritumu apsaimniekojošam uzņēmumam vai arī nogādājami bīstamo atkritumu savākšanas laukumā.
Bioloģiski sadalāmo atkritumu atšķirošana un kompostēšana skolas teritorijā Bioatkritumu uzkrāšanai ieteicams izmantot specializētus konteinerus, kas nodrošina optimālu gaisa cirkulāciju atkritumu uzglabāšanas laikā, līdz ar to novēršot atkritumu smakošanu un veicinot to mitruma samazināšanu Biomasas tālākai pārstrādei var izmantot kompostēšanas metodi
Kompostā masas uzkrāšanas konteineri un komposta kaudzes izveide Kompostējamās masas uzkrāšanas konteiners ar gaisa pievades spraugām Vienkāršas komposta kaudzes izveide izmantojot saliekamu konstrukciju
Atkritumu audits izglītības iestādē 1. Sagatavojiet izvērstu skolas sadzīves atkritumu aprakstu, aizpildot sagatavoto tabulu un papildinot to ar nepieciešamo informāciju. 2. Tabulā norādiet - nebīstamos sadzīves atkritumus; bīstamos sadzīves atkritumus.
Tabulas aizpildāmās kolonas 1. Atkritumu veids 2. Atkritumu rašanās vieta 3. Atkritumu daudzums, kg/gadā 4. Atkritumi, kas tiek šķiroti, kg/gadā; 5. Atkritumu apsaimniekošanas veids 6. Papildu informācija
1. Papīrs, kartons Plastmasa: PE, PET Tekstilijas Stikls: krāsains, bezkrāsains Metāls: krāsainie metāli, dzelzs Tabulas izpildīšanas piemērs 2. Kanceleja, virtuve, saimniecības daļa Nebīstamie sadzīves atkritumi 3. 14 490 4. 9600 5. Izved pārstrādei 6. Noskaidrot iemeslus, kāpēc nav sašķirots viss papīrs un kā uzlabot situāciju Ēdnīca 12 075 3800 Izved pārstrādei Ēdnīca 2700 2500 Izved pārstrādei Koks Ēdnīca 700 650 Atgriezts piegādātājam Zaļie dārza atkritumi Skolas teritorija 400 400 Skolas komposta kaudzē Virtuves atkritumi Ēdnīca 2415 2415 Nodoti lopu barošanai Citi Skola 1720 Nepieciešama rūpīgāka šķirošana Kopā 34 500 19 365
Tabulas izpildīšanas piemērs 1. Dienasgaismas spuldzes Baterijas Akumulatori 2. Skola 3. Skola, mājas Skolas garāža Bīstamie sadzīves atkritumi 100 4. 5. Uzglabātas skolā 325 325 Nodotas pārstrādei 6. Jānodod pārstrādei Konkursa ietvaros Medikamenti Skolas medpunkts Līmes u.c. noliktava Citi
Paskaidrojumi 1. Atkritumu veids Apziniet visus atkritumu veidus, kas rodas jūsu skolā. Grupējiet tos pēc bīstamības pret vidi un veselību divās galvenajās grupās nebīstamie sadzīves atkritumi un bīstamie sadzīves atkritumi. (Atkritumu novērtējumam izmantojiet Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 302 «Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus»). Papildiniet tabulā ierakstītos atkritumu veidus arī ar citiem, ja tādi ir skolā.
2. Atkritumu rašanās vieta Izpētiet visas atkritumu rašanās vietas skolā un tās teritorijā un tās fiksējiet tabulā: mācību procesā (klases, kabineti, fizkultūras zāle) u.c.); skolas teritorijas un ēkas apsaimniekošanā (enerģijas apgāde, remonts, teritorijas apkopšana; papildus pakalpojumu nodrošināšanā ( piem. ēdināšana)
3. Atkritumu daudzums Atbilstoši katram atkritumu veidam norādiet to daudzumu pēc svara. To var izdarīt, gan konkrētos atkritumus nosverot, gan aprēķinot, ja zināms konteinera tilpums, kurā to savāc. Atkritumu masu var aprēķināt pēc šādas formulas: m = ρ V kur m atkritumu masa, V tilpums, ρ blīvums, pieņemot, ka atkritumu blīvums ir 150 kg/m3. Atkritumu daudzums jāuzrāda kg/nedēļā. Ja atkritumu ir maz, norādiet kg/mēnesī vai kg/gadā.
4. Atkritumu apsaimniekošanas veids Pretī attiecīgajam atkritumu veidam norādiet, ko skola ar šiem atkritumiem dara pašlaik. Piemēram: nešķirotus savāc kopējā konteinerā; atšķiro un nodod pārstrādes uzņēmumam; atšķiro un kompostē skolas dārzā; citi veidi.
5. Atkritumu apsaimniekošanas veida novērtējums Atkritumiem, kurus nešķiroti vai šķiroti savāc, apkopojiet noteikto daudzumu un salīdziniet to ar skolas datiem par atkritumu apsaimniekošanu. Novērtējiet, kāda ir atšķirība un kas varētu būt tās cēlonis. Ja nepieciešams, labojiet kļūdas.
6. Papildus informācija Noformē uz atsevišķām lapām papildinot ar fotogrāfijām, speciālistu viedokli, saviem atzinumiem Balstoties uz skolotāja informāciju un saviem vērojumiem, pretī attiecīgajiem atkritumu veidiem ierakstiet, ko būtu vēlams darīt ar šiem atkritumu veidiem skolā turpmāk. Papildiniet šo tekstu ar norādēm, kas to nodrošinās un kāds papildu aprīkojums ir nepieciešams tā īstenošanai, kādi līdzekļi ir nepieciešami to iegādei. Pilnu tekstu iesniedziet uz atsevišķām lapām ar detalizētāku aprakstu un novērtējumu tā izpildei audita aprakstā, bet kolonnā tikai īsi atzīmējiet atbilstošās darbības.
6. Papildus informācija Balstoties uz skolotāja informāciju un saviem vērojumiem, pretī attiecīgajiem atkritumu veidiem ierakstiet, ko būtu vēlams darīt ar šiem atkritumu veidiem skolā turpmāk. Papildiniet tabulu ar tekstu, kurā sniedziet detalizētāku aprakstyu par savas skolas atkritumu saimniecību. Norādiet kādas ir nepieciešamas izmaiņas, lai to pilnveidotu, kas to nodrošinās un kāds papildu aprīkojums ir nepieciešams tā īstenošanai, kādi līdzekļi ir nepieciešami to iegādei. Pilnu tekstu iesniedziet uz atsevišķām lapām ar detalizētāku aprakstu un novērtējumu tā izpildei audita aprakstā, bet tabulas kolonnās tikai īsi atzīmējiet atbilstošās darbības. Noformējumu papildiniet ar fotogrāfijām, ja ir iespējams, sniedziet arī atkritumu apsaimniekošanas speciālistu viedokli un savus atzinumus.
Atkritumu radītās CH4 emisijas Lai noteiktu nešķiroti savākto atkritumu radīto SEG (siltumnīcas efekta gāzes) izmešu apjomu, ir nepieciešamas zināt: radīto atkritumu daudzumu (tilpuma vai masas vienībās); atkritumu blīvumu; atkritumu sastāvu masas procentos (pamatsadalījumu);
Atkritumu radītās CH4 emisijas Piemērs Tabulā (1.) sniegtajā piemērā: 1) skolā radītais atkritumu apjoms ir 34 500 kg/gadā te jāievieto Jūsu skolā radīto atkritumu daudzums gadā ; 2) ja atkritumu daudzums ir zināms tilpuma mērvienībās, piem. izved 1 reizi nedēļā 2 ( 1,1 m3) konteinerus. Šajā gadījumā tiek pieņemts, ka atkritumu vidējais blīvums ir 150kg/m3 un aprēķināta izvesto atkritumu masa kas tiek savākta skolā gada laikā ; 3) atkritumu masu nosaka pēc izteiksmes: m = ρ V, kur m masa (kg), ρ blīvums (kg/m3), V tilpums (m3); 3) skolā radīto atkritumu sastāvs pēc izpētes (masas %) ir: piemēram, 42% papīrs, 35% plastmasa, 7% pārtika, 2% koks, 1,2% dārza atkritumi, 5% citi atkritumu veidi.
Ja atkritumi netiek šķiroti, bet tos noglabā poligonā, kur gāzi nesavāc, emitēto metāna daudzumu nosaka pēc formulas: Metāna emisija (kg/ gadā) = (MSWT x MSWF x MCF x DOC x DOCF x F x 16/12 - R) x (1-OX) Šajā gadījumā: MSWT = kopējais sadzīves atkritumu daudzums gadā (kg/gadā) = (te jūsu noteiktais nešķiroti savāktais un poligonā novietotais daudzums); MSWF = daļa no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma, ko noglabā atkritumu noglabāšanas vietās = 1; MCF = metāna korekcijas koeficients = 1,0 (sk. 4. pielikuma 1. tabulu) atbilstoši poligonam; DOC = organiskā sadalāmā oglekļa daudzums atkritumos (%) Revised 1996 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories: Reference Manual
Organiskā sadalāmā oglekļa daudzums atkritumos DOC ( svara %) = 0.4 (papīra daudzums, %) + 0.17 (dārza atkritumu daudzums, %) + 0.15 (pārtikas atkritumu daudzums, %) + 0.30 (koka vai salmu atkritumi,%) Piemērs Tabulā (1.) sniegtajā piemērā: 1) skolā radītais atkritumu apjoms ir 34 500 kg/gadā; 2) tiek pieņemts, ka atkritumu vidējais blīvums ir 150kg/m3; 3) ja zināms tikai atkritumu tilpums,atkritumu masu nosaka pēc izteiksmes: m = ρ V, kur m masa (kg), ρ blīvums (kg/m3), V tilpums (m3); 3) skolā radīto atkritumu sastāvs pēc izpētes (masas %) ir: piemēram, 42% papīrs, 35% plastmasa, 7% pārtika, 2% koks, 1,2% dārza atkritumi, 5% citi atkritumu veidi.
Formulā izmantojamie parametri DOCF ir daļa no organiskā oglekļa, kas pārveidojas izgāztuves gāzē. Tā vidēji ir 0,77. F ir CH4 daudzums izgāztuves gāzē. Sadzīves atkritumos tas ir aptuveni 0,5. Mūsu gadījumā R = atgūtā CH4 daudzums (kg/gadā) ir 0, arī OX = oksidēšanās faktors ir 0. Tagad izteiksmē ievietojot visus lielumus, kas sniegti piemērā, iegūstam: Metāna emisija (kg/gadā) = (34 500 kg x 1 x 1 x 0,1865 x 0,77 x 0,5 x 16/12-0) x (1-0) = 3295 kg/gadā.
Reālais metāna gāzes samazinājums atkritumus pārstrādājot Atkritumus noglabāšanai skola patiesībā nodod mazāk, jo daļa atkritumu ( papīrs, plastmasa) tiek šķiroti savākta un nodota pārstrādei. Piemēram pārstrādei nodod 19 365 kg. (skat.1.tab.) Reāli noglabāto atkritumu daļa: 34 500 kg 19 365 kg = 15 135 kg atkritumu gadā Šo atkritumu noglabāšana rada attiecīgi mazāk organisko oglekli, kura lielumu tagad nosaka pēc formulas: DOC (svara %) = DOC ( svara %) = 0.4 (papīra daudzums, %) + 0.17 (dārza atkritumu daudzums, %) + 0.15 (pārtikas atkritumu daudzums, %) + 0.30 (koka vai salmu atkritumi,%), ņemot vērā, ka noglabājamajā atkritumu masā ir cita komponenšu attiecība Šie atkritumi noglabāšanas vietā rada sekojošu CH4 emisiju daudzumu: CH4 = (15 135 kg x 1 x 1 x 0,1294 x 0,77 x 0,5 x 16/12-0) x (1-0) = 1003(kg/gadā)
Audita teksta izstrāde Balstoties uz savākto informāciju par skolas pašreizējo atkritumu saimniecību, sagatavojiet pilnu audita tekstu, norādot, kādi atkritumu veidi rodas skolā, kas ar tiem tiek darīts pašlaik, ko jūs ieteiktu darīt un ko varbūt jau varat uzsākt. Noformējiet atskaiti ar diagrammām, fotogrāfijām un jūsu iecerēm izveidot skolā kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanu, kas palīdzētu samazināt siltumnīcas gāzu emisiju, taupītu dabas resursus un sniegtu jums prieku par padarīto darbu.
Paldies par uzmanību! Papildus informācija: Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija, Rīga, Kuršu iela 9-2, Tel. 67551384, e pasts: bendere@edi.lv