SA ATŠĶIRAS: Sabiedriskās attiecības ir mēģinājums ar informācijas, skaidrošanas un sakārtošanas palīdzību radīt publisku atbalstu kādai aktivitātei, lietai, institūcijai, kustībai, idejai. Marketings: produkta vai pakalpojuma virzība tirgū, pārdošana vai izplatīšana (iekļauj reklāmu, sponsorēšanu, loterijas, atlaides, tirdzniecību, arī produkta/pakalpojuma sabiedriskās attiecības) Reklāma: auditorijas uzmanības iegūšana izvietojot medijos apmaksātus paziņojumus. Sponsorēšana: uzņēmuma/organizācijas sadarbība ar cilvēku vai organizāciju sporta, kultūras, NVO vai mediju jomā, kuras mērķis ir saistīt uzņēmuma tēlu ar sponsorējamo objektu. Public affairs/ lobēšana: sistēmiska uzņēmuma/organizācijas interešu pārstāvība saistība ar valstiskām institūcijām. Spin doktors/jaunumu menedžments: labot notikumu vai cilvēku atspoguļojumu masu medijos, ja informatīvā attīstība ieguvusi nelabvēlīgu nokrāsu. Uzdevums ir mainīt to, kā publika uztver notikumu, cilvēku, radīt alternatīvo notikumu, novērst uzmanību. Propagandas mērķis ir panākt viedokļa maiņu nevis izskaidrojot, bet pārliecinot. Akcents tiek likts uz emocijām. Par propagandu var runāt tad, ja ir izstrādāta un tiek īstenota kampaņa ar mērķi uzspiest cilvēkiem kādu uzskatu, noskaņojumu, vērtību. Žurnālisms, žurnālistika: informēšana par jaunumiem, ziņām, fotografēšana, rediģēšana kādam no masu medijiem. Baltic Consultants, 2006 1
SABIEDRISKO ATTIECĪBU, PROPAGANDAS UN REKLĀMAS ATŠĶIRĪBAS Mērķis Propaganda SA Reklāma Mainīt vērtības, uzskatus, pārliecību Komunikācijas Sociālā uztvere, objekts recepienta dzīves koordināšu sistēma Ko cenšas Lai recepients panākt? redz sociālo realitāti tā kā tas ir izdevīgi (uzskati) Funkcijas Sociālā kontrole, apziņas mobilizācija un aktivizācija, cīņa ar pretinieku Alternatīvas Netiek pieļautas. Konkurents ienaidnieks Ienaidnieks vai sekotājs Veidot savstarpēji izdevīgas, harmoniskas attiecības starp organizāciju un sabiedrību. Pozitīva tēla veidošana. Recepienta novērtējums/ attieksme pret subjektu Pozitīvu attieksme pret subjektu Sabiedriskās domas izpēte, veidošana, divpusējā komunikācija, konfliktu novēršana Pastāv Iepazīstināšana ar produktu, produkta priekšrocību atklāšana ar mērķi veicināt pārdošanu. Orientēšanās konkrētā situācijā. Konkrētas preces izvēli (rīcība) Preces popularizēšana, iezīmēšana, paspilgtināšana Pastāv Vēstījuma centrā: Partneris Prece Laiks Ilglaicīgs process Vidēja termiņa Īslaicīgs Dezinformācija, cenzūra, ienaidnieka tēls Baltic Consultants, 2006 2
12 atšķirības starp reklāmu un SA (Jaels Zislings / Yael Zisling/) 1. Reklāmā tu kontrolē ziņu (vēstījumu). 2. Izmantojot SA, tu radi ziņu (vēstījumu) bet tev nav kontroles pār to, kas tieši tiks izmantots 3. SA ir izsmalcinātāks veids nekā reklāma. Ja tu lasi avīzi, skaties TV vai klausies radio, ir ļoti lielas iespējas, ka tu katru dienu sastopies ar stāstiem, notikumiem, kas ir kāda uzņēmuma, organizācijas SA pasākumi 4. Redakcionālais saturs, kas rodas no SA tiek uztverts kā objektīvāks un tāpēc vērtīgāks. 5. Reklāma dod iespēju precīzi ieplānot laikā ziņu, vēstījumu. Izmantojot SA, tu vari kontrolēt to, kad izsūtīt preses relīzi (vai sazināties ar žurnālistu), bet nevaru kontrolēt to kad (vai vispār) tā tiks izmantota. 6. Rakstu, ko iniciējušas SA biežu vien sniedz vairāk informācijas nekā vienkārša reklāma. 7. Raksti, video materiāli un audio materiāli, kas radušies kā SA pasākumu rezultāts, var izmantot kā tirdzniecības līdzekli tādā veidā nodrošinot papildus publicitātes pievienoto vērtību no neieinteresēta avota. 8. Izmantojot SA nevar garantēt publicitāti, lai arī mērķtiecīga pieeja parasti var sniegt labus rezultātus. 9. Kad tu pērc reklāmu, tu jau iepriekš zini cik tas maksās un kad tu to dabūsi. Ar SA vienmēr ir neskaidrības, iespējamas izmaiņas. 10. SA dažkārt var nodrošināt tirgotājam plašāku publicitāti (sasniegt vairāk cilvēku), nekā reklāma. 11. SA bieži vien sniegs lielāku troksni par ieguldīto naudu 12. Reklāmas mērķis ir sasniedzamība un biežums, t.i., cik cilvēkus tu vari sasniegt un cik biežu tu tos sasniegsi. SA bieži vien jo mazāk, jo labāk. Preses relīzes jāsūta tikai tad, kad tiešām ir kaut kas vērtīgs ko teikt. Baltic Consultants, 2006 3
DAŽI PADOMI LĒTĀM SABIEDRISKO ATTIECĪBU AKTIVITĀTĒM: 1. Uz visa, ko iespiežiet, iespriežiet arī savas mājas lapas adresi. 2. Valkājiet apģērbu ar jūsu uzņēmuma logo un moto.. 3. Sadarbojieties ar vietējiem klubiem un asociācijām. 4. Padariet sevi pieejamu medijiem. Izskaidrojiet redaktoriem, ka Jūs esat noderīgs informācijas avots jūsu pieredzes dēļ, vai jebkā cita dēļ, kas jūs pasniedz labā gaismā. 5. Nekur neejiet bez vizītkartes. 6. Piesakieties kopienas darbiem (nevis dodiet naudu, bet padariet sevi pamanāmu piedaloties). 7. Uzstājieties izstādēs, klubos, asociāciju tikšanās reizēs. 8. Izstrādājiet emocionāli aprakstošu runu par savu uzņēmumu /organizāciju (max. 3.minūtes). Citējiet to katram, kas jums prasa, ar ko jūs nodarbojaties! 9. Pasniedziet lekcijas vietējā kopienas centrā, klubā, skolā. 10. Rakstiet rakstus bezmaksas izplatīšanai. Nereklamējiet savu uzņēmumu/organizāciju tiešā veidā rakstā, tikai savu pieredzi. Var pievienot īsu biogrāfiju, lai cilvēki zinātu, kas esat. Baltic Consultants, 2006 4
INFORMĀCIJAS PRESEI (PRESES RELĪZES) SAGATAVOŠANA SATURS 1. Vai ziņa ir tā vērta, lai par to stāstītu medijiem. 2. Kāds mērķis ir sūtīt relīzi? 3. Kādu rezultātu sagaidi? 4. Vai relīzē ietvertā ziņa būs ticama saņēmēju acīs? 5. Kāda faktu informācija ir pieejama? 6. Kuru cilvēku mediji labprāt citēs par šo tēmu? 7. Vai tēma nav ļoti sarežģīta? Varbūt nepieciešams pielikt papildus informāciju (faktu lapu), kas paskaidro preses relīzes tēmu? 8. Kāda vizuālā informācija ir pieejama? STRUKTŪRA 1. Norāde. PR ē jābūt norādītam Informācija medijiem, Uzaicinājums uz preses konferenci vai cits; 2. Datums. Jābūt PR es izsūtīšanas datumam. Dažkārt mēdz pielikt arī datumu un laiku līdz kuram ziņu nevar publiskot: Neizplatīt līdz... ; 3. Virsraksts. Virsrakstam īsumā jāraksturo ziņa; 4. Apkopojums. PR e jāsāk ar īsu un precīzu apkopojumu, kas ietver galvenos faktus vienas rindkopas garumā, atbildot uz jautājumiem Ko? Kad? Kur? Kas? Kāpēc?. Pirmajai rindkopai nevajadzētu būt garākai par 4 5 rindiņām. Jāatceras, ka svarīgāka ir pati ziņa nevis tas, kas šo ziņu izplata; 5. Teksts. Ziņas izklāsts vēlams, ne garāks par vienu lapu, kurā detalizētāk atbildēts uz iepriekšminētajiem jautājumiem; 6. Citāti. Pirms vai pēc ziņas izklāsta preses relīzei var pievienot citātus, bet citāts nav obligāta prasība. Citātā var ielikt emocionālo sastāvdaļu; 7. Paskaidrojums. Beigās var pielikt vienu rindkopu garu paskaidrojumu Informācijai vai Uzziņai, kurā sniegta papildus informācija vai nu par relīzes izplatītāju vai ziņu; 8. Kontaktinformācija. Noslēgumā obligāti jāpievieno PR es autora (uz ko atsauksies mediji) vārds, uzņēmums/organizācija, amats un kontaktpersonas vārds, amats, tālrunis (arī mobilais) un e pasts. (Autors un kontaktpersona var atšķirties); 9. Pielikumi. Labas kvalitātes attēli, statistika, terminoloģija, uzņēmuma informācija, raksti, kas var paskaidrot jūsu preses relīzes ziņu. Ja preses relīzei pievienojat pielikumus, uz tiem jābūt atsaucei preses relīzē. NOFORMĒJUMS 1. Uz PR es jābūt uzņēmuma/organizācijas logo vai jānoformē uz attiecīgā uzņēmuma/organizācijas oficiālas veidlapas; 2. Preses relīze (PR) jānoformē uz A4 formāta lapas; Baltic Consultants, 2006 5
3. Pievērs uzmanību burtu fontiem. Tiem jāsaskan ar uzņēmuma, organizācijas kopējo stilu; 4. Jāievēro precizitāte, faktiem jābūt patiesiem; 5. Jāizvairās no liekvārdības, no emocionālām frāzēm; 6. Nav vēlams lietot specifisku profesionālo terminoloģiju; 7. Jāpārliecinās, ka minētie personvārdi un amati uzrakstīti precīzi; 8. Jāpārliecinās, ka PR ē nav stila, gramatiskās un interpunkcijas kļūdas. Labāk iedot otram cilvēkam pārlasīt!; IZPLATĪŠANA 1. Preses relīze jānosūta konkrētam žurnālistam pa e pastu vai faksu, kā arī uz centrālo medija e pastu; 2. (Latvijā) Preses relīze dienas laikrakstiem, TV un radio ziņām jānosūta vēlams līdz plkst. 10:00, nedēļas laikrakstiem un reģionālajiem laikrakstiem 3 4 dienas pirms iznākšanas. Ja centrālajiem medijiem ziņa nosūtīta nedēļu pirms pasākuma, obligāti jānosūta atkārtota relīze iepriekšējā dienā vai pasākuma dienā. Mēneša žurnāliem ziņa jāsūta mēnesis vai pat divus mēnešus pirms attiecīgā mēneša žurnāla iznākšanas. 3. Ja negribi, lai ziņu pamana, bet pienākums liek sūtīt, izsūti to pēc 18:00. Šo metodi var izmantot arī, ja nevēlies, lai mediji paspētu savākt komentārus no konkurentiem. 4. Ja preses relīze saistīta ar pasākumu, tā jāiedod atnākušajiem žurnālistiem pasākuma laikā (ienākot) un pēc pasākuma jānosūta pārējiem žurnālistiem. 5. Apzvanīšana svarīgos gadījumos ir noderīgi piezvanīt žurnālistam, kuram nosūtīta relīze, lai pārliecinātos vai tā ir saņemta un noskaidrotu vai informācija tiks izmantota. Tikai nezvani katru reizi preses relīzes sūta ļoti daudzi un ja katrs zvanīs, žurnālistam tas apniks. PRESES MAPES SATURS Preses relīze ar citātiem Informācijas lapiņa ar runātāju vārdiem, tituliem un īsiem CV Runu, prezentāciju kopijas Kompānijas buklets Faktu lapas Foto CD diskā Baltic Consultants, 2006 6