Skolā mums mācīja, ka purvā ir bīstami, slapjš un bailīgi, un vispār tur labāk nelīst. Par laimi, mēs izaugām un tagad zinām, ka tā nemaz nav. Purvā ir forši! Nu, paskat tik:
Kas ir PURVS un kā tas veidojas? Ko var atrast purvā? Kādus noslēpumus tas glabā? Mīti un patiesība Ko darīt?
Kas ir purvs?
Purvu izplatība pasaulē
Ciprešu purvi
Ciprešu purvi Visvairāk izplatīti Floridā stāvošos seklos ūdeņos.
Mangrovju purvi
Mangrovju purvi Izplatīti tropiskās un subtropiskās piekrastēs starp 25 Z un 25 D platuma grādiem. Ietekmē paisums un bēgums.
Pasaulē plašāk izplatītie purvi
Purvs ir zemes virsas nogabals, kurā ir pastāvīgs vai periodisks mitrums, īpaša augu un dzīvnieku valsts, un tam raksturīga aktīva kūdras veidošanās (>30 cm). Purvi var veidoties pārpurvojoties sauszemei vai aizaugot ūdenstilpēm. Sākotnēji veidojas zemais, tad pārejas un augstais purvs. Kas ir purvi?
Augstie purvi Zemā vai pārejas purva augi pamazām paceļas aizvien augstāk, jo aizvien biezāks kļūst kūdras slānis zem tiem. Pamazām šī kūdra nosprosto augu saikni ar minerālvielas saturošajiem gruntsūdeņiem šie ūdeņi vairs netiek kūdrai cauri līdz augiem, izveidojas augstais jeb sūnu purvs. Purva centra daļa paceļas straujāk, jo sfagni te saņem visu nokrišņu ūdeni, bet gar purva malām ūdens straujāk aiztek.
Augstie purvi
Cik daudz purvu ir Latvijā?
Kāds mums labums no purva? Purvos atrodams ļoti svarīgs Latvijas dabas resurss kūdra. Oglekļa saistīšana un uzkrāšana. Purvi upes baseinā samazina palu un lietus plūdu maksimālos caurplūdumus. Migrējošo putnu atpūtas vieta. Unikāla augu un dzīvnieku valsts. Dabas attīstības vēstures uzkrājējs. Tūrisma iespējas dabiskā vidē.
Kūdras ieguve Latvijā Latvijas kūdra sastāda 0,4 % no visas pasaules krājumiem. Maksimālo apjomu kūdras ieguve sasniedza 1965. gadā - 7,2 miljoni tonnu. Šobrīd ~1 tonna. 40% no izpētītajām purvu platībām, kur varētu sākt ieguvi, tagad atrodas aizsargājamās teritorijās.
Kūdras izmantošana Kurināmais Enerģijas ražošana Lauksaimniecībā, dārzkopībā Lopkopībā (kā pakaiši) Medicīnā (dziedniecības dūņas) Notekūdeņu attīrīšana Siltumizolācija Mākslā Pārstrādājot kūdru iegūst humīnskābes, spirtu, aktīvo ogli. Kūdras energostacija Somijā
Sapropelis Sapropelis (sinonīms - gitija) ir mūsdienu ezeru un purvu dūņas - tumšpelēka vai melna recekļaina masa, kurā ir daudz organiskās vielas. Sapropelis veidojas ar barības vielām bagātos stāvošos ūdeņos, uzkrājoties un sadaloties ūdensaugu atliekām, kuras bieži vien nogulsnējas kopā ar smilti, mālu, kaļķi. Bez organiskajām vielām, kas veidojušās no sīku ūdensdzīvnieku un augu atliekām, sapropelis satur arī minerālvielas - smilts, māla, kaļķa un citus piejaukumus. Vairākiem sapropeļa organiskiem komponentiem piemīt augsta bioloģiska aktivitāte.
Kūdras un sapropeļa dūņas Dūņas ir ar ūdeni piesātinātas nenostabilizējušās nogulas. Sastopamas mālainās, sapropeļa un kūdrainās dūņas, kuras veidojas ezeros, vecupēs un purvos. Kūdras dūņas ir izmantojamas skaistumkopšanā un medicīnā. Kūdras dūņu svarīgākā un lielākā sastāvdaļa ir organiskās vielas, kuru saturs, pārrēķinot sausnē, var būt no 50% līdz 99%.
Sfagni Brūnais sfagns Magelāna sfagns Iesarkanais sfagns Garsmailes sfagns
Ko var atrast purvā?
Augi - kukaiņēdāji Rasenes (Drosera) ir visā Latvijā purvos bieži sastopams kukaiņēdājs augs. Rasenes lapas ir klātas ar spilgti sarkaniem dziedzermatiņiem, kuru galos ir sīks līmveida piliens. Tas saldi smaržo un atgādina rasas lāsi. Neuzmanīgs kukainis uzlaižas uz lapas un pielīp. Rasene izdala paralizējošas vielas, kas kukaini nogalina, tad tā izdala sekrētu, kas izšķīdina kukaiņa mīkstos audus.
Zīdītāji
Putni
Purvs vasarā
Purvs rudenī
Purvs ziemā
Purvs pavasarī
Kādus noslēpumus glabā purvs?
Purvu zinātne - TELMATOLOĢIJA
Purvu uzbūve
Cik vecs ir purvs? Purvi uz Zemes ir veidojušies jau devona periodā pirms 420-359 miljoniem gadu. Tie bijuši meža purvi. Mūsdienu purviem līdzīgi purvi sākuši veidoties tikai kvartāra periodā pirms vairāk kā 2 miljoniem gadu. Vecākie purvi Latvijā sākuši veidoties pirms apmēram 10 000 gadu, beidzoties pēdējam leduslaikmetam. Purvi Latvijā veidojas arī mūsdienās, gada laikā uzkrājoties aptuveni 1 mm biezam kūdras slānim. Cik biezs kūdras slānis izveidosies 10 000 gadu laikā?
Purva rūda Purva rūdu veido dzelzs savienojumi (pārsvarā getīts, limonīts, siderīts u.c.) oksīdi un hidroksīdi. Veidojas oksidējoties šķīdumos esošajiem dzelzs savienojumiem. Limonīts (FeO(OH) nh 2 O)
Purva rūda: dzelzs iegūšana Latvijā purva rūda bija atrodama daudzās vietās. Purva rūda saturēja ap 40 50% tīras dzelzs. Dzelzs sārņi ir atrasti gandrīz visās dzelzs laikmeta apmetnēs. Dzelzi savām vajadzībām ieguva uz vietas katrā apmetnē. Lai izgatavotu dzelzs darbarīkus, vajadzēja savākt purva rūdu, atrast vietu, kur varētu veidot dzelzs ieguves krāsnis. Bija vajadzīgs kurināmais kokogles, kuras ieguva, sadedzinot malku slēgtās bedrītēs. Dzelzs apstrāde bija bīstams darbs, jo uguns no kausējamām krāsnīm un smēdēm, kur dzelzi kala, varēja pārmesties uz ēkām. Tāpēc dzelzs kausētājiem un kalējiem vajadzēja strādāt atstatus no dzīvesvietām.
Purva rūda: izmantošana Pirms vairākiem tūkstošiem gadu Latvijas teritorijas iedzīvotāji apguva prasmi iegūt dzelzi no purva rūdas. Latvijas teritorijas iedzīvotāji apguva prasmi iegūt dzelzi no purva rūdas To izmantoja visdažādāko dzelzs instrumentu darbarīku, ieroču izgatavošanā.
Purva rūda: kur meklēt?
Cilvēku mirstīgās atliekas purvos Vissenākais atrastais līķis purvā ir tā saucamais Tollundas cilvēks, kurš nomira pirms 2300 gadiem. Tas tika atrasts Dānijā, Jitlandes vidienē 1950. g. Vislabāk purvos saglabājas iekšējie (mīkstie) audi, āda, mati un bārdas rugāji, sejas izteiksmes, apģērbs. Vissliktāk saglabājas kauli, jo purvā esošās skābes šķīdina kalcija fosfātu.
Ezerrieksts Mūsdienās sastopams tikai dažos ezeros Balvu apkārtnē. Arheologi ezerrieksta augļu čaulas un vālītes ar kurām šie augļi pārsisti atraduši Aboras apmetnē (Lubānas līdzenumā), Ičas apmetnē un Sārnates apmetnē (Ventspils novadā). Tas liecina, ka jaunākajā akmens un bronzas laikmetā (apm. 3000 g. pr. Kristus) cilvēki ezerrieksta augļus lietojuši pārtikā, bet pašu augu, iespējams, arī audzējuši.
Kas vēl atrodams purvos? No purva Džūkstē: Sarkanās armijas tanks No Palšu purva: Sarkanās armijas lidmašīnas atlūzas
Salas kustībā Peldošās salas
Purvs jūras krastā?
Mīti un patiesība #1 Purvā ir ļoti slapjš. #2 Purvā ir daudz čūsku. #3 Purvā ir bīstami. #4 Purvā nedrīkst iet. #5 Purvs var aizdegties. #6 Jo dziļāk/tālāk purvā, jo vairāk ogu.
Kādu mītu tu zini? Vai drīkst dzert purva ūdeni?
Mācies atpazīt drošas vietas purvā!
«Slapjais kaķis» un atsegta kūdra
Dodies pārgājienā un iepazīsti purvus
Ko darīt, ja uz purvu gribas tūliņ un uzreiz Vari sākt ar nelielu, zināmu purvu, kurā nevari apmaldīties. Paņem līdzi biedru, nūjas un virvi divatā purvs vienmēr būs mazliet mazāk bīstams. Noderēs arī kompass, ja proti ar to rīkoties.
Purva ezeru krastus droši apstaigāt vari tikai īpašajās kurpēs. Daudziem purva ezeriem krasti ir T formā krasts nav stabils un veido plānu pārkari, kas var nenoturēt tavu svaru, un diez vai tu šajā gadalaikā gribi izpeldēties.
Nūjas noderēs ne vien vieglākai iešanai, bet arī lai noteiktu drošu maršrutu un lāmas dziļumu.
Uzmanību akacis! Akači ir purva ezeriņi, bet bīstamas ir aizaugušas purva lāmas, tās var atpazīt pēc tumšās krāsas masas.
Ja redzi šādu "dubļu" peļķi ej ar līkumu! Ja tomēr tev gadījies iekrist kusties mierīgi, pārdomāti un rāmi. Panika un vicināšanās tikai liks tev iestrēgt vēl dziļāk. Mierīgi mēģini atrast, aiz kā pieķerties, un lēnām izvelc sevi ārā. Ja tev līdzi ir biedrs, palūdz, lai viņš tev padod nūjas vai kāda koka galu. Der arī virve.
Šāda aizaugoša lāma izskatās sekla, bet neļauj sevi piemānīt tā var būt pat vairāk kā 3 metrus dziļa.
Purvā ejot, noteikti paņem līdzi folija segu tā neko nesver un noderēs, ja tomēr gadīsies apmaldīties un būs jāgaida glābēji. Garākā gājienā var noderēt arī aptieciņa. Noteikti paņem ūdeni un kādu batoniņu no purva dzērvenēm paēdis nebūsi!
Esi uzmanīgs un saudzīgs pret dabu neplūkā augus un neizmētā atkritumus. Pavisam nekādā gadījumā purvā nesmēķē un nekurini ugunskuru kūdras purvu ugunsgrēki ir ļoti grūti apdzēšami, jo kūdra turpina gruzdēt arī tad, ja tās virskārta ir slapja.
Ja esi ieintriģēts pamēģināt gājienu ārpus laipu takas, biedrība Purvu Bridēji būs īstā vieta, kur vērsties uzrīkosim īpašus pārgājienus ar vēl īpašākiem purva apaviem.
Esi uzmanīgs purvā arī ziemā!