Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 29. maijā (OR. en) 9401/15 GAF 16 FIN 395 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 27. maijs

Līdzīgi dokumenti
Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. novembrī (OR. en) 15041/14 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ENT 251 MI 843 CONSOM 227 COMPET 600 DELACT 213 Dir

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 24. augustā (OR. en) 11710/17 AGRI 433 AGRIORG 81 DELACT 142 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu

Ziņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 9. februārī (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6044/18 FISC 52 ECOFIN 95 PRIEKŠLIKUMS Sūtītājs

Ziņojums par Kopienas Augu šķirņu biroja gada pārskatiem ar Biroja atbildēm

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

PR_Dec_Agencies

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2018) 817 final 2018/0414 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305

COM(2014)520/F1 - LV (annex)

COM(2006)510/F1 - LV

Pamatnostādnes Sadarbība starp iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/ un 23. pantu 28/03/2018 ESMA LV

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2013) 4035 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums par to, kā dalībvalstīs laikposmā no līdz gadam piemēro

Microsoft Word - lv-COM674.doc

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, gada 20. decembrī (21.12) (OR. en) 18082/12 STATIS 110 SOC 1021 EDUC 385 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Eiropas Komis

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 6. martā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0021 (NLE) 6266/18 FISC 72 ECOFIN 127 LEĢISLATĪVIE AKTI UN CI

ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti

EIROPAS KOMISIJA Briselē, SEC(2011) 1355 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokumen

Prezentācijas tēmas nosaukums

untitled

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmums (2011. gada 20. janvāris) par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekļu

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 20. jūnijā (OR. en) 10545/19 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: gada 20. jūnijs Saņēmējs: K

BoS 2018 XX (Extension of the JC GL on complaints-handling - draft Final report).docx

2019 QA_Final LV

Latvijas Universitātes Studentu padome Reģ. Nr Raiņa bulvāris , LV-1586, Rīga, Latvija Tālrunis , Fakss , E-pasts: l

EIROPAS SAVIENĪBA EIROPAS PARLAMENTS PADOME 2011/0901 B (COD) PE-CONS 62/15 Briselē, gada 18. novembrī (OR. en) JUR 692 COUR 47 INST 378 CODEC 1

Septītā Pamatprogramma

FMzino_

Padomes Rezolūcija par paraugnolīgumu kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) izveidei

4

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus – EACEA/33/2017 – 2014.–2020. gada programma “Eiropa pilsoņiem” – Darbības dotācijas – Strukturālais atbalsts Eiro

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 3. augustā (OR. en) 11612/17 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: ECOFIN 676 STATIS 43 UEM 242 ECO 49 Direktors Jordi

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 17. maijā (OR. en) Starpiestāžu lieta: 2018/0250(COD) 9349/19 JAI 527 FRONT 189 ENFOPOL 247 CT 52 CODEC

GEN

Konsolidēts uz SMILTENES NOVADA DOME Reģ. Nr , Dārza ielā 3, Smiltenē, Smiltenes novadā, LV-4729 tālr.: , fakss: 64707

Komisijas Lēmums (2011. gada 22. februāris) par finansēšanas lēmuma pieņemšanu gadam saistībā ar otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsa

Klientu klasifikācijas politika, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus II Mērķis Klientu klasifikācijas politikas, snied

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 8. martā (OR. en) 6621/17 FIN 133 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts Budžet

AM_Ple_LegReport

Microsoft Word - kn817p3.doc

ES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas

BABĪTES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOME Reģ. Nr Centra iela 4, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, LV-2107 tālr , , fakss 67

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 69 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta u

ER

CM_PETI

PAMATNOSTĀDNES PAR SFPS 9 PĀREJAS PASĀKUMU VIENOTU INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANU EBA/GL/2018/01 16/01/2018 Pamatnostādnes par vienotu informācijas atklāšanu

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 71 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (E

Amenda Markets AS IBS Klienta statusa noteikšanas politika Versija 3.0 Versija Spēkā stāšanās datums Lappuses nr no

Grozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā

DPP

Slide 1

PPP

Microsoft Word - EB71 Résultats bruts Crise financière LV.doc

KONSOLIDETAIS_skolenu_darbs

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 16. novembrī (OR. en) 14254/18 LIMITE RECH 485 COMPET 771 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: prezidentv

EBA Guidelines on AMA changes and extensions

Informatīvs paziņojums par datu pārsūtīšanu saskaņā ar VDAR, bez vienošanās Brexit gadījumā Pieņemts gada 12. februārī Ievads Ja starp Eiropas E

1 LATVIJAS REPUBLIKA AKNĪSTES NOVADS AKNĪSTES NOVADA PAŠVALDĪBA Skolas iela 7, Aknīste, Aknīstes novads, LV-5208, tālrunis, fakss , e-pasts ak

Seminārs skolu sociāliem pedagogiem “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai” 1.grupa un grupa - 31.

Mobila Satura pakalpojumu kodeksa projekts

2018 Finanšu pārskats

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2002/15/EK

EIROPAS KOMISIJA Briselē, C(2015) 6787 final KOMISIJAS LĒMUMS ( ) par lielo projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve A1, kas ir daļa n

Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP): pašreizējais stāvoklis

Konkursa nolikums

Microsoft Word - ZinojumsLV2015_2.doc

Draft council conclusions Austrian Presidency

TA

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 8. februārī (OR. en) 5974/1/17 REV 1 OJ CRP2 5 PAGAIDU DARBA KĀRTĪBA Temats: PASTĀVĪGO PĀRSTĀVJU KOMITEJ

MKN grozījumi

PowerPoint Presentation

V.1.0. ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ ATALGOJUMA POLITIKA UN PRAKSE GADĀ Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Pa

Microsoft Word - JURI_CM_2010_452778_LV.doc

COM(2018)324/F1 - LV

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinums par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienota

untitled

Eiropas Savienības C 373 Oficiālais Vēstnesis 60. gadagājums Izdevums latviešu valodā Informācija un paziņojumi gada 4. novembris Saturs IV Pazi

PowerPoint Presentation

RE_Statements

COM(2016)551/F1 - LV

Microsoft Word - CONS_CONS_2007_15647_REV1__LV.doc

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (2018. gada 16. jūlijs), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrob

EU Justice Scoreboard 2017

Atalgojuma politika un prakse gadā Atalgojuma politika un prakse gadā Informācija ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes r

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 33 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

LV L 189/112 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 658/2014 (2014. gada 15. maijs) par maks

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2013) 28 final 2013/0028 (COD) C7-0024/13 Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regul

Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbība

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 21. novembrī (OR. en) 14564/18 ENV 801 MI 874 DELACT 157 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Direktors Jordi AYET PUI

Slide 1

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI

Grozījumi PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMĀ

Microsoft Word Grindeks pamatkapit.la palielinasanas noteikumi -.

GEN

Commission Regulation (EC) No 448/2004

Prezentācijas tēmas nosaukums

Microsoft Word - LRN_JS_SHEMA_GROZ_11_12_2018.docx

Transkripts:

Eiropas Savienības Padome Briselē, 2015. gada 29. maijā (OR. en) 9401/15 GAF 16 FIN 395 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: Saņemšanas datums: 2015. gada 27. maijs Saņēmējs: K-jas dok. Nr.: Temats: Direktors Jordi AYET PUIGARNAU kungs, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vārdā Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs Uwe CORSEPIUS kungs COM(2015) 221 final Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas Hercule II mērķu sasniegšanu Pielikumā ir pievienots dokuments COM(2015) 221 final. Pielikumā: COM(2015) 221 final 9401/15 az DGG 2A LV

EIROPAS KOMISIJA Briselē, 27.5.2015. COM(2015) 221 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI ZIŅOJUMS PAR PROGRAMMAS HERCULE II MĒRĶU SASNIEGŠANU LV LV

1. PRIEKŠVĒSTURE Šajā ziņojumā izklāstīti galvenie rezultāti, kas iegūti, īstenojot 2007. 2013. gada programmu Hercule II 1, kura tika pieņemta 2007. gadā, lai veicinātu darbības Eiropas Kopienas finansiālo interešu aizsardzībai. Tā pamatā ir neatkarīgs novērtējums, ko pasūtīja Eiropas Komisijas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un laikā no 2014. gada marta līdz decembrim veica ārējs līgumslēdzējs 2, 3 un ko atbalstīja un uzraudzīja OLAF un Komisijas Ģenerālsekretariāta ierēdņu koordinācijas grupa. Pirmā programma Hercule, kas tika izveidota ar Lēmumu Nr. 804/2004/EK, bija paredzēta ES finansiālo interešu aizsardzībai, atbalstot cīņu pret nelikumībām, krāpšanu un korupciju, kas ietekmē ES budžetu. Pieņemot 2007. gadā Lēmumu Nr. 878/2007/EK, ar ko grozīja Lēmumu Nr. 804/2004/EK, programmu aizstāja ar Hercule II. Eiropas Parlaments un Padome 2014. gadā pieņēma Regulu (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu Hercule III 2014. 2020. gadam. 2. PROGRAMMA Hercule II vispārīgais mērķis bija izveidot Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu darbības ES rīcības stiprināšanai nolūkā novērst un apkarot krāpšanu, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses, tostarp apkarot cigarešu kontrabandu un viltošanu 4, jo īpaši: a) starptautiskās un daudznozaru sadarbības uzlabošana starp dalībvalstu iestādēm, Komisiju un OLAF; b) tīklu veidošana visās dalībvalstīs, pievienošanās valstīs un kandidātvalstīs saskaņā ar saprašanās memorandu, sekmējot informācijas apmaiņu, pieredzes un labākās prakses apmaiņu, vienlaikus ievērojot katras dalībvalsts atšķirīgās tradīcijas; c) tehniskā un darbības atbalsta nodrošināšana dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret robežu nelegālu šķērsošanu, īpaši pastiprinot atbalstu muitas iestādēm; d) nemazinot darbības efektivitāti, ģeogrāfiskās līdzsvarotības panākšana, iesaistot, ja vien iespējams, visas dalībvalstis, pievienošanās valstis un kandidātvalstis saskaņā ar saprašanās memorandu darbībās, kuras finansē šīs programmas ietvaros; e) pasākumu izplatīšana un intensificēšana jomās, kuras atzītas par sevišķi svarīgām, it īpaši cigarešu kontrabandas un viltošanas apkarošanā. 5 Darbības veidi 1 2 3 4 5 Šajā ziņojumā ar terminu programma tiek apzīmēta programma Hercule II, kas tika pieņemta ar Lēmumu Nr. 878/2007/EK, ar kuru grozīja Lēmumu Nr. 804/2004/EK. Līgumslēdzējs bija uzņēmums Rambøll Management Consulting. Novērtējums tika veikts atbilstīgi 7. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 878/2007/EK, ar kuru groza un pagarina Lēmumu Nr. 804/2004/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai veicinātu darbības Kopienas finansiālo interešu aizsardzības jomā (Hercule II programma), OV L 193, 25.7.2007., saskaņā ar kuru Komisija (OLAF) līdz 2014. gada 31. decembrim sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas mērķu sasniegšanu. Aizkavēšanās ar šā ziņojuma pieņemšanu ir saistīta ar Eiropas Komisijas dienestu pārstrukturēšanu 2014. gada beigās. Līgumslēdzēja ziņojums un tā pielikumi pieejami: https://bookshop.europa.eu/lv/home/. Lēmuma Nr. 804/2004/EK 1. pants, ar grozījumiem. Lēmuma Nr. 804/2004/EK 1. panta 2. punkts, ar grozījumiem. 2

Programma ietvēra finansiālu atbalstu trim darbības veidiem 6 : tehniskā palīdzība valsts iestādēm; apmācība, semināri un konferences; un IT atbalsts. Tehniskā palīdzība Tehniskā palīdzība bija apjomīgākais darbības veids budžeta un subsīdijas nolīgumu skaita ziņā. Tika īstenotas tādas darbības kā finansiāls atbalsts aprīkojuma iegādei, ko valstu un reģionālās administrācijas izmanto izmeklēšanā, lai aizsargātu ES finansiālās intereses. Tehniskās palīdzības projektus iedala divās grupās: izmeklēšanas atbalsta nodrošināšana cīņai pret krāpšanu un korupciju kopumā un cigaretes, lai uzlabotu atbalsta saņēmēju spējas cīnīties ar cigarešu kontrabandu un viltošanu. Programma cita starpā nodrošināja finansējumu, lai iegādātos rentgena skenerus, ko varētu izmantot pie Savienības ārējām robežām kontrabandas un viltoto cigarešu atklāšanai transportlīdzekļos vai konteineros, kā arī lai iegādātos un apmācītu meklētājsuņus. Dānijas muitas iestādes 2010. un 2011. gadā saņēma subsīdijas EUR 335 000 apmērā, lai iegādātos rentgena skenerus izmantošanai robežšķērsošanas vietās ar mērķi palielināt muitas kontroles pasākumu skaitu un uzlabot to kvalitāti Dānijā un ar astoņu iegādāto rentgena skeneru palīdzību atklāt tabakas izstrādājumu un, iespējams, citu tabakas nelikumīgajā ražošanā izmantotu sastāvdaļu nelikumīgos sūtījumus. Pirmajos deviņos mēnešos ierīces tika izmantotas gandrīz 30 000 skenējumu veikšanai. Tā rezultātā tika gūti gandrīz 400 pozitīvi iznākumi un tika atklātas 9 000 kastes ar cigarešu kontrabandu, kā arī konfiscētas narkotiskās vielas, alkoholiskie dzērieni un ieroči. Apmācība, semināri un konferences Šis darbības veids bija iedalīts divās daļās: konferences, semināri un apmācības pasākumi, piemēram, lai izplatītu labāko praksi tādās jomās kā krāpšanas, cigarešu kontrabandas un viltošanas apkarošana, informētības un aizsardzības līmeņa paaugstināšana. Finansiālais atbalsts tika sniegts arī tādā jomā kā digitālā kriminālistika muitas ierēdņiem un policistiem; un juridiskā apmācība, tostarp īpašas salīdzināmo tiesību studijas, kas nepieciešamas politikas dokumentu un tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanai. IT atbalsts 6 Lēmuma Nr. 804/2004/EK 1.a pants, ar grozījumiem. 3

Ar šo programmu tika nodrošināts finansējums, lai Komisija varētu iegādāties datubāzes (piekļuvi tām) atbalsta saņēmējiem dalībvalstīs, piemēram, muitai vai policijai, ko izmantot izmeklēšanas gaitā. Tās ietver informāciju par uzņēmumiem, īpašumtiesībām uzņēmumā, tirdzniecības datiem, kuģu kustību un kravas manifestu datiem. Ar šo programmu arī tika nodrošināts atbalsts, lai izstrādātu īpašus IT rīkus liela apjoma tirdzniecības datu automatizētai analīzei, kuras rezultāti tika izmantoti, lai veiktu riska analīzi un palīdzētu dalībvalstu muitas iestādēm koncentrēt savu darbību riska jomās. Budžets Atvēlētais budžets (saistību apropriācijas) 2007. 2013. gada daudzgadu finanšu shēmai (DFS) bija EUR 98 525 000 7, proti, aptuveni EUR 14,3 miljoni gadā. Turpmāk 1. attēlā redzams sadalījums pa darbības veidiem. 1. attēls. Budžeta apropriācijas pa darbības veidiem (2007. 2013. gads) 8 100% 13.7 13.8 14.0 14.1 15.0 14.2 14.0 90% 80% 70% 60% 50% 3,2 0,4 3,2 2,6 2,2 0,6 0,6 3,4 3,5 2,7 2,9 2,9 0,7 0,7 0,7 4,4 3,2 5,2 3,3 0,7 3,0 IT atbalsts Apmācība u.c. - juridiskā Apmācība u.c. - darbība 40% Tehniskā palīdzība 30% 20% 6,9 7,1 7,8 6,3 6,2 7,4 7,0 10% 0% 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 7 Lēmuma Nr. 804/2004/EK 6. panta 2. punkts, ar grozījumiem; 2007. gada cenas. 8 Šie skaitļi pamatojas uz saistību apropriācijām, kas tika piešķirtas ar finansēšanas lēmumiem par 2007. 2013. gadu. 2007. gadā juridiskās apmācības pasākumi bija daļa no konferenču, semināru un apmācības pasākumiem un tos iedalīja šādās darbībās: apmācība darbību daļa un apmācība juridiskā daļa. Pēdējai minētajai darbībai atvēlētais budžets bija EUR 375 000. 4

Saskaņā ar Finanšu regulu 9 veidos: programmas Hercule II finansējumu varēja nodrošināt divos kā subsīdijas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un kā publiskā iepirkuma līgumus pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus 10. Subsīdijas tehniskās palīdzības nodrošināšanai varētu segt līdz 50 % no atbilstīgajām izmaksām, apmācības darbībām līdz 80 % un juridiskajai apmācībai līdz 90 % apmērā no atbilstīgajām izmaksām. Subsīdijas saņēma 11 : a) dalībvalstu vai pievienošanās valstu valsts un reģionālās administrācijas (tehniskā palīdzība bija paredzēta vienīgi šai kategorijai); b) zinātniskās pētniecības un izglītības institūti (tie nedrīkstēja pieteikties uz tehniskās palīdzības subsīdijām, taču varēja pieteikties uz apmācību, semināriem, konferencēm un IT atbalsta pasākumiem); un c) bezpeļņas organizācijas. Ikviena juridiskā persona, kas ir izpildījusi piemērojamās juridiskās prasības, varēja piedalīties iepirkuma procedūrās un pieteikties uz līgumu saistībā ar programmu. Publiskais iepirkums tika izmantots datubāzu (piekļuves) iegādei, specializētas apmācības, kā arī īpašu IT rīku izstrādes vajadzībām. Ar zināmiem nosacījumiem programma varētu segt arī noteiktu ārpus ES esošu valstu pārstāvju dalības izmaksas apmācības pasākumos 12. Pamatojoties uz budžeta apropriāciju un subsīdiju un līgumu skaitu, var secināt, ka 52,8 % no finansējuma tika piešķirti subsīdiju veidā un 47,1 % iepirkuma vajadzībām. 1. tabula. Pārskats par subsīdiju un līgumu skaitu pēc darbības veida un gada Gads Tehniskā palīdzība Apmācība Juridiskā apmācība IT atbalsts Kopā Kopsumma Subsīdijas Subsīdi Proc. Kopā Subsīdijas Proc. Subsīdi Proc. 9 10 11 12 Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (Finanšu regula) un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (Īstenošanas kārtība) 2007. 2012. gadam, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (Jaunā finanšu regula) un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (Piemērošanas noteikumi) 2013. un turpmākajiem gadiem. Novērtējumā netika ņemta vērā Jaunās finanšu regulas ietekme uz programmas Hercule II īstenošanu, taču varētu norādīt, ka tā samazināja administratīvo slogu (piemēram, subsīdiju saņēmējiem), ņemot vērā vienkāršotos noteikumus attiecībā uz subsīdijām ar nelielu vērtību un saīsinātos maksājuma termiņus. Skatīt 2. pantu, jo īpaši tā 1. punktu, Lēmumā Nr. 804/2004/EK, ar grozījumiem, kas paredz finansējuma instrumentus un nosacījumus. Lēmuma Nr. 804/2004/EK 2.a pants, ar grozījumiem. Visiem subsīdiju saņēmējiem bija (jā)sekmē Kopienas rīcības stiprināšana, lai aizsargātu tās finansiālās intereses. Lēmuma Nr. 804/2004/EK 3. pantā, ar grozījumiem, ir uzskaitīti nosacījumi, kas jāizpilda organizācijām kandidātvalstīs vai citās ārpus ES esošās valstīs, lai tām būtu tiesības pretendēt uz programmā paredzētajām subsīdijām. Tā kā šādi nosacījumi netika izpildīti, minētajām trešo valstu organizācijām subsīdijas netika piešķirtas. Lēmuma Nr. 804/2004/EK 2.a pants, ar grozījumiem. Nepieciešams, lai tādu kategoriju organizācijām kā b) zinātniskās pētniecības un izglītības institūti un c) visas bezpeļņas organizācijas vismaz gadu ir bijis juridiskās personas statuss un tās likumīgi reģistrētas un darbojas dalībvalstī vai ārpuskopienas valstī, kā noteikts 3. pantā. 5

jas jas 2007. 29 10 10 20 9 9 48 19 67 2008. 31 9 17 26 9 13 49 30 79 2009. 27 12 18 30 10 7 49 25 74 2010. 27 16 10 26 9 11 52 21 73 2011. 28 9 22 31 9 13 46 35 81 2012. 42 15 9 24 9 16 66 25 91 2013. 32 17 10 27 10 6 59 16 75 Kopā 216 88 96 184 65 75 369 171 540 Uzsākot novērtējumu 2014. gada martā, vairākas darbības, par kurām tika noslēgti subsīdijas nolīgumi vai līgumi, vēl nebija pabeigtas, un tāpēc nebija iespējams apkopot informāciju par gūtajiem rezultātiem. Tomēr attiecīgajiem subsīdiju saņēmējiem un līgumslēdzējiem tika lūgts paust savu viedokli par programmas īstenošanas lietderību. Īstenošana Programma tika īstenota, pamatojoties uz Komisijas ikgadējiem finansēšanas lēmumiem, ar kuriem apstiprina gada budžetu un darba programmu. Tajos ir izklāstīts provizoriskais pārskats par attiecīgā gada darbību prioritātēm un katram darbības veidam pieejamo budžetu. Gada pārskatos 13 sniegti ziņojumi par gada darba programmu īstenošanu. 3. NOVĒRTĒJUMA MĒRĶI, METODES UN DATU AVOTI Mērķi Neatkarīgā novērtējuma primārais mērķis bija novērtēt programmas efektivitāti, proti: kādā mērā ir sasniegti programmas mērķi. Otrais mērķis bija novērtēt īstenošanas lietderību, pamatojoties uz šādiem rādītājiem: ekonomiskums vai resursi mērķu sasniegšanai saņēmējiem tika nodrošināti savlaicīgi, pienācīgā daudzumā un kvalitātē? noderīgums kādā mērā veiktā darbība atrisināja tās vajadzības, problēmas un jautājumus, kas tika konstatēti programmas pieņemšanas laikā? Vai bija kādi nodrošinājumi vai sarežģījumi? 13 Komisija pieņēma gada pārskatus saskaņā ar Lēmuma Nr. 804/2004/EK grozīto 7. pantu un nosūtīja tos Eiropas Parlamentam un Padomei. Jaunākie pārskati attiecas uz 2011. gadu (SWD(2012) 445 final, 11.12.2012.), uz 2012. gadu (SWD(2013) 287 final, 24.7.2013.) un uz 2013. gadu (SWD(2014) 247 final, 17.7.2014.). 6

konsekvence kādā mērā tika palielināta/samazināta pozitīvā/negatīvā blakusietekme saistītajās politikas jomās, piemēram, programmā Muita un Fiscalis 14? pieņemamība kādā mērā ieinteresētās personas akceptēja programmu un uzskatīja to par lietderīgu? Trešais mērķis bija novērtēt programmas ES pievienoto vērtību ( papildināmība ) un tās rezultātu ilgtspēju. Novērtējumā netika pilnībā aptverta programmas nozīme, jo tā tika izskatīta Komisijas priekšlikumam par programmu Hercule III (2014. 2020.) pievienotajā ietekmes novērtējumā 15. Novērtējums aptvēra visas programmā paredzētās darbības 2007. 2013. gada plānošanas periodā. Tā uzmanības centrā bija tehniskā palīdzība, kuras rezultāti tika uzskatīti par būtiskiem programmas vispārējo panākumu nodrošināšanā. Metodes Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz līgumslēdzēja izstrādāto metodi ( ieguldījuma analīze ), kas ietver informācijas apkopošanu par programmu, tās īstenošanu un sasniegumiem, lai radītu hipotēzes par cēloniskām saiknēm starp darbībām, kas tika nodrošinātas ar programmas finansiālu atbalstu, no vienas puses, un to iznākumiem un galarezultātiem, no otras puses. Pēc tam šīs hipotēzes tika pārbaudītas, salīdzinot tās ar aptaujās, intervijās un gadījumu izpētē gūtajiem jaunajiem datiem. Rezultāti tika iekļauti pārmaiņu teorijā, kurā izklāstīts, kā Hercule finansētās darbības veicina ilgtermiņa ietekmi, pateicoties gūtajiem iznākumiem un galarezultātiem. Tādējādi bija iespējams noteikt un izskaidrot produktīvos mehānismus programmas ietvaros un kontekstuālos faktorus, kas tos ietekmēja. Ņemot vērā saskaņā ar programmu finansēto darbību neviendabīgumu, kā arī šo darbību radītos rezultātus, bija nepieciešama visaptveroša pieeja, lai izskatītu sasniegtos programmas mērķus. Pateicoties līgumslēdzēja izstrādātajai metodei, bija iespējams novērtēt kvantitatīvos rezultātus (iznākumus) un ilgāka termiņa galarezultātus, salīdzinot tos ar intervijās un aptaujās apkopotajiem ekspertu un ieinteresēto personu priekšstatiem un viedokļiem. Intervijas un aptaujas ietvēra jautājumus un apgalvojumus saistībā ar programmas rezultātiem (efektivitāti), kā arī ar tās īstenošanas kvalitāti (lietderību). Saņemto aptaujas atbilžu skaits bija apmierinošs, ņemot vērā to, ka respondenti pārstāvēja programmas atbalsta saņēmējus ģeogrāfiskās izplatības, darbības veida un finansējuma instrumenta ziņā. Tika intervēts pietiekams skaits ieinteresēto personu, aptverot visas darbības nozares un visu periodu. Pamatojoties uz interviju un aptauju rezultātiem, tika apstiprināti sākotnējie konstatējumi un pielāgoti programmas rezultāti. Ņemot vērā programmas pieticīgo apmēru, nebūtu lietderīgi veikt izmaksu un ieguvumu analīzi pilnā apmērā, jo tās izmaksas būtu nesamērīgas ar programmas budžetu. Programmas ierobežotā apmēra dēļ ir sarežģīti novērtēt vispārējo ietekmi uz Savienības finansiālo interešu aizsardzību, tomēr līgumslēdzēja metode nodrošina pietiekamu 14 Fiscalis bija Kopienas daudzgadu rīcības programma nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū (Lēmums Nr. 1482/2007/EK, OV L 330, 15.12.2007.). Muita bija daudzgadu rīcības programma ar mērķi atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību, lai nodrošinātu efektīvu iekšējā tirgus darbību muitas jomā (Lēmums Nr. 624/2007/EK, OV L 154, 14.6.2007.). 15 SEC(2011) 1610 galīgā redakcija un SEC(2011) 1611, 2011. gada 19. decembris. 7

pamatojumu, lai ārējā novērtējuma rezultātus uzskatītu par pamatotiem, reprezentatīviem un ticamiem. Datu avoti Ārējam vērtētājam tika sniegta administratīvā un finanšu informācija no Komisijas datubāzēm par subsīdiju un līgumu skaitu, kopsummu un ģeogrāfisko izplatību, tostarp subsīdiju saņēmēju galīgo ziņojumu kopijas. Šie ziņojumi ietver informāciju par gūtajiem rezultātiem, kas sekmēja Kopienas finansiālo interešu aizsardzību, piemēram, par to konfiskāciju skaitu un vērtību, kas veiktas rentgena skeneru pārbaužu rezultātā, par novērstajiem zaudējumiem valstu un Savienības budžetos un par dalībnieku vērtējumiem attiecībā uz konferenču un apmācības kursu galarezultātiem. Vērtētāja rīcībā bija arī ziņojums par 2010. gadā veikto programmas starpposma novērtējumu 16 un tās galvenajiem rezultātiem, kā arī ieteikumi no Revīzijas palātas 2005. gada 17 un 2010. gada 18 revīzijas par Komisijas (OLAF) īstenoto finanšu programmu pārvaldību. Vērtētājs apkopoja datus no atbalsta saņēmēju 19 un dalībnieku tiešsaistes aptaujām, 38 ieinteresēto personu intervijām un 20 gadījumu izpētēm. Atbalsta saņēmēju aptaujas vajadzībām tika nosūtīta anketa vairāk nekā 100 organizācijām, tostarp NVO, tiesu, muitas, policijas un izglītības iestādēm, kas bija saņēmušas subsīdiju vai noslēgušas līgumu par pasākuma (piemēram, konferences, semināra vai apmācības kursu) organizēšanu. Saņemto atbilžu skaits bija samērā liels (65 % jeb 68 respondenti), taču vairumu atbilžu nosūtīja organizācijas, kas bija nesen saņēmušas finansiālo atbalstu no programmas. Tikai dažas atbildes tika saņemtas no organizācijām, kas bija saņēmušas atbalstu tikai pirmajos programmas darbības gados (2007. 2010. gadā), un bija sarežģīti sameklēt un intervēt atbalsta saņēmējus un dalībniekus par šā perioda pasākumiem 20. Anketa dalībnieku aptaujas vajadzībām tika nosūtīta 1464 personām, kas bija apmeklējušas programmas ietvaros atbalstītu konferenci, semināru vai apmācības kursu. Pēc trīs atgādinājumiem saņemto atbilžu skaits sasniedza 39 % (574 respondenti), turklāt 90 % atbilžu attiecās uz 2013. vai 2014. gada pasākumiem un 23 % (131) uz digitālās kriminālistikas apmācības sesijām. Līgumslēdzējs veica īpašu aptauju par datubāzu lietotājiem, taču saņemto atbilžu skaits bija pārāk mazs, lai izdarītu pamatotus vai ticamus secinājumus. Lietotāju skaits dalībvalstīs ir 16 17 18 19 20 (Atjaunināts) Starpposma pārskats par programmas Hercule II mērķu sasniegšanu. Tas tika sagatavots, pamatojoties uz Lēmuma Nr. 804/2004/EK grozītā 7. panta otro daļu. 2008. gadā iekšējās revīzijas struktūrvienība veica finanšu revīziju par 2004. 2006. gada programmu Hercule. Tajā bija sniegti vairāki ieteikumi par to, kā varētu uzlabot OLAF programmas īstenošanu. Īpašais ziņojums Nr. 1/2005 (OV C 202, 18.8.2005.). Īpašais ziņojums Nr. 2/2011; http://eur-lex.europa.eu/lexuriserv/lexuriserv.do?uri=srca:2011:02:fin:en:pdf. Programmas atbalsta saņēmēji ir juridiskas personas, ar kurām Komisija ir noslēgusi subsīdijas nolīgumu vai līgumu. Dalībnieki ir indivīdi, kas ir apmeklējuši kādu pasākumu vai piedalījušies kādā pasākumā (konferencē, seminārā un apmācībā), kas tika finansēts saskaņā ar programmu. Viņi nesaņem tiešu Komisijas atbalstu, taču viņu izmaksas tiek segtas no pasākuma budžeta. Teorētiski aptaujāto atbalsta saņēmēju izlase var nebūt reprezentatīva, jo tā neietvēra tās organizācijas, kas saņēma atbalstu pašā sākumā, taču tad nolēma, ka programma ir nenozīmīga un izstājās no tās. Tomēr Komisija nepievērsa uzmanību šādiem gadījumiem. Turklāt atbildes uz jautājumiem un apgalvojumi attiecībā uz agrāk notikušajiem pasākumiem kopumā ir mazāk ticami; tas varēja sagrozīt aptaujas rezultātus. Izlasē ir ietvertas to organizāciju atbildes, kas saņēma atbalstu visā programmas perioda laikā. 8

ierobežots, un viņiem jau divas reizes tika lūgts paust viedokli par datubāzu noderīgumu viņu darbā. Vērtētāja konstatējumi par datubāzu izmantošanu pamatojas tikai uz gadījumu izpēti. 4. ĀRĒJĀ NOVĒRTĒJUMA GALVENIE KONSTATĒJUMI Efektivitāte Hercule II efektivitāte tika novērtēta, ņemot vērā katru no pieciem programmas juridiskajā pamatojumā noteiktajiem mērķiem 21 (skatīt iepriekš). Ar programmas palīdzību tika uzlabota starptautiskā un daudznozaru sadarbība. Aptaujas un ieinteresēto personu intervijas liecina par to, ka apmācība krāpšanas apkarošanas jomā un apmācība, semināri un konferences, kuros galvenā uzmanība tika veltīta juridiskajiem jautājumiem, bija galvenie virzītājspēki šā mērķa sasniegšanā. Dažos gadījumos to sekmēja arī tehniskā palīdzība (piemēram, automātiskās numura zīmes atpazīšanas sistēmas (ANPRS) izstrāde pārrobežu līmenī), taču to galvenokārt izmantoja vienas dalībvalsts robežās un nevis dalībnieki divās vai vairākās dalībvalstīs. Tāpat ar programmas palīdzību tika efektīvi uzlabota atbalsta saņēmēju un dalībnieku izpratne par ES un valstu mehānismiem Savienības finansiālo interešu aizsardzībai; konstatējumi liecina, ka dalībvalstis tādējādi aizvien vairāk apzinājās pastiprinātas sadarbības ieguvumus. Novērtējumā izdarītie konstatējumi pierāda programmas efektivitāti Savienības finansiālo interešu aizsardzībā iesaistīto dalībnieku tīklu veidošanā un stiprināšanā. Tika izveidoti gan formālie, gan (pārsvarā) neformālie tīkli starp dalībvalstu iestādēm, Komisiju un OLAF. Cita starpā šie tīkli veicināja ātrāku informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm 22, plašāku piekļuvi informācijai un uzlabotas iespējas reaģēt uz krāpšanu. Turklāt ar programmas palīdzību tika uzlabota sadarbība starp dalībvalstu praktiķiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Starp dažāda veida darbībām tīklu veidošanā visefektīvākā bija apmācība krāpšanas apkarošanā. Programmas efektivitāti varētu uzlabot, nodrošinot personiskākus kontaktus starp administratoriem, piemēram, ar personāla apmaiņas palīdzību. Programma sekmēja informācijas, pieredzes un labākās prakses apmaiņu. Vairāki respondenti un interviju sniedzēji apstiprināja, ka tas galvenokārt attiecās uz krāpšanas novēršanas apmācības, semināru vai konferenču dalībniekiem, jo īpaši pasākumu laikā, kā arī pēc viņu atgriešanās ierastajā darba vidē. Saskaņā ar novērtējumu programmas īstenošanas rezultātā tika gūti paredzētie rezultāti, nodrošinot atbalstu tehniskās palīdzības vajadzībām, jo īpaši veicinot atbalsta saņēmēju darbības un izmeklēšanas spējas, lai stātos pretī darbībām, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm. Kā liecina aptaujās, ieinteresēto personu intervijās un gadījumu izpētē gūtie pierādījumi, kopumā ir maz ticams, ka attiecīgais aprīkojums tiktu iegādāts, ja nebūtu ES līdzfinansējuma. Bija daudz tādu piemēru, kad tiesībaizsardzības iestādes, pateicoties tehniskajai palīdzībai, ieguva augstas kvalitātes aprīkojumu, kas palīdzēja gūt pierādījumus par korupcijas, krāpšanas un kontrabandas gadījumiem dalībvalstīs 23. Turklāt, tehniskā palīdzība veicināja atbalsta saņēmēju elastīgumu un izmeklēšanas spējas. 21 22 23 Lēmuma Nr. 804/2004/EK grozītā 1. panta 2. punkta a) e) apakšpunkts. Tas attiecas nevis uz IT rīku izmantošanu, bet gan uz faktu, ka valstu iestāžu personāls izmanto tīklus, lai sazinātos ar saviem kolēģiem citās dalībvalstīs spontānas informācijas apmaiņas nolūkā. Astoņas no 16 dalībvalstu ieinteresētajām personām un viena NVO ieinteresētā persona skaidri apstiprināja, ka programma nodrošināja valstu tiesībaizsardzības iestādēm (īpaši muitas iestādēm) tehnisko un darbības atbalstu cīņā pret 9

Kopumā iegūtie konstatējumi liecināja, ka atbalsta saņēmēji piekļuvi datubāzēm uzskatīja par noderīgu savā darbā. Dažās dalībvalstīs programma efektīvi sekmēja piekļuvi datiem un datubāzēm, taču citās tikai ierobežotā apjomā. Komisija pārvaldīja valstu kontaktpunktu piekļuvi datubāzēm, savukārt tie sadalīja to tālāk valsts līmenī. Kā liecina konstatējumi, piekļuves sadalījums tikai starp valstu kontaktpunktiem nenodrošināja, ka no tā gūtu labumu visas attiecīgās dalībvalstu iestādes. Kopumā šāda piekļuve sniedza atbalstu valstu iestādēm, veicot izmeklēšanu, kas pretējā gadījumā nebūtu tik veiksmīga, un nodrošināja apjomradītus ietaupījumus atbalsta saņēmējiem. Ar programmas palīdzību tika atbalstīta IT rīku izstrāde liela apjoma datu analīzei. Viens no šiem rīkiem, sistēma Contraffic, nodrošina muitas iestādēm informāciju par konteineru statusu un konteineru plūsmu, izmantojot ziņojumus par konteinera statusu no pieejamajiem avotiem. Contraffic rīks saņem vairāk nekā 15 000 datu pieprasījumus gadā no vairāk nekā 300 muitas ierēdņiem un ir uzlabojis muitas iestāžu spējas atklāt krāpšanu. Turklāt ar šā rīka palīdzību bija iespējams automatizētā veidā analizēt vairāk nekā 2 miljonus no jūras transporta operatoriem saņemto vienotā administratīvā dokumenta (VAD) importa deklarāciju, lai atklātu nepareizi deklarētu izcelsmes valsti eksperimentālā projektā, kas ietvēra 12 dalībvalstis. Cits IT atbalsta rīks, automātiskās uzraudzības instruments (AUI), ģenerē automatizētus brīdinājumus par novirzēm tirdzniecības datos, un to var izmantot, lai uzraudzītu tirdzniecības plūsmas, kas ir nozīmīgas izlūkdatu analīzē un dalībvalstu muitas iestāžu mērķtiecīgajās pārbaudēs. Pateicoties AUI, ir uzlabotas iestāžu spējas atklāt importēto preču nepietiekamu novērtējumu un sekmēta to lietderība, atbrīvojot cilvēkresursus un ietaupot laiku, ko veltīt citiem izmeklēšanas darbiem. Tomēr paredzams, ka AUI pilnībā īstenos savu potenciālu tikai tad, ja tiks veikti uzlabojumi ar mērķi samazināt maldīgi pozitīvu brīdinājumu skaitu, kas tika uzsākti tikai ar programmu Hercule III un tiks turpināti 2015. 2016. gadā. OLAF un dalībvalstis izmantoja AUI kopīgajā muitas operācijā, vēršoties pret importēto preču nepietiekamu novērtējumu, kas ik gadu rada milzīgus zaudējumus ES un dalībvalstu budžetos. Šīs operācijas rezultātā tika novērsti muitas nodokļu zaudējumi EUR 80 miljonu vērtībā. Operācijas plānošanas un darbības posmu laikā būtiska nozīme bija aplēsto patieso cenu izmantošanai, kas ir daļa no AUI projekta iznākuma. Viena mēneša laikā OLAF un iesaistītās muitas iestādes atklāja vairāk nekā 1500 konteineru ar precēm, kuru deklarētā muitas vērtība bija novērtēta daudz par zemu. Tās bija gan preces ar nepareizu aprakstu, nepareizi norādītu svaru un daudzumu, gan viltotas preces. Turklāt iestādes identificēja vairākus pazudušos tirgotājus un neesošus importētājus, kā rezultātā tika uzsāktas vairākas kriminālizmeklēšanas un administratīvās izmeklēšanas vairākās valstīs. Tehniskā palīdzība, apmācība un IT atbalsta darbības tika finansētas ar mērķi atbalstīt cīņu pret cigarešu kontrabandu un viltošanu. Šos centienus sekmēja programmas pastiprinātā vērstība uz šo jomu (salīdzinājumā ar tās priekšteci) pēc nolīgumu noslēgšanas ar tabakas izstrādājumu ražošanas uzņēmumiem 24. To apliecina daudzās darbības, kas nodrošina finansējumu tehniskā aprīkojuma iegādei, un apstiprina atbalsta saņēmēju viedoklis 75 % no aptaujas respondentiem piekrita, ka šajā ziņā programma ir bijusi sekmīga. Ar šiem trim darbības veidiem panāktie rezultāti ir komplementāri, un nav iespējams novērtēt, vai konkrēts darbības veids bija efektīvāks par pārējiem, sekmējot programmas galarezultātus 24 nelikumīgām pārrobežu darbībām, piemēram, jaunais aprīkojums nodrošināja iestādēm lielāku elastību iepriekšējie skeneri bija milzīgi un lēni apstrādāja datus, savukārt jaunie skeneri ir ātrāki un mazāki. ES noslēdza vienošanās ar četriem tabakas izstrādājumu ražošanas uzņēmumiem, lai apkarotu cigarešu kontrabandu un viltošanu. ES un dalībvalstis saņēma nozīmīgus maksājumus no šiem uzņēmumiem saskaņā ar minēto vienošanos. 10

un ietekmi. Piemēram, tehniskā palīdzība bija ļoti efektīva, nodrošinot pastiprinātu tehnisko un darbības atbalstu tiesībaizsardzības un muitas iestādēm un uzlabojot izmeklēšanas, uzraudzības un izlūkošanas darbu. Tās ieguldījums starptautiskās un daudznozaru sadarbības uzlabošanā starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju bija ierobežots, taču tas nebija tās galvenais mērķis. Apmācība, semināri un konferences uzlaboja starptautisko sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un stiprināja tīklu veidošanu un informācijas apmaiņu, taču bija mazāk efektīvi attiecībā uz prasmju, aprīkojuma un gatavības līmeņa saskaņošanu dalībvalstīs, lai atklātu kontrabandas un viltotās preces. IT atbalsts tehniskās palīdzības vajadzībām uzlaboja izmeklēšanas, uzraudzības un izlūkošanas darbu. Tā kā nebija noslēgti saprašanās memorandi par valstu un reģionālajām iestādēm programmā iesaistītajās ārpus ES esošajās valstīs, atbalsta saņēmēju ģeogrāfiskais sadalījums aptvēra tikai dalībvalstis. (Tomēr dalībnieki no daudzām ārpus ES esošām valstīm apmeklēja tādus pasākumus kā digitālās kriminālistikas apmācības sesijas). Kopumā darbības bija vienmērīgi sadalītas pa dalībvalstīm, tomēr bija vērojamas dažas nepārprotamas atšķirības Beļģija, Francija un Vācija saņēma lielāko finansējuma daļu un īstenoja lielāko daļu no projektiem (subsīdijas un līgumus) attiecībā uz visiem darbības veidiem, taču atbalsta saņēmēji visās dalībvalstīs saņēma tehniskās palīdzības subsīdijas, turklāt Spānija, Polija un Ungārija bija lielākās atbalsta saņēmējas valstis naudas izteiksmē, kam sekoja Beļģija, Vācija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Rumānija un Somija. Visām šīm valstīm ir raksturīgas vai nu noslogotas ievešanas ostas Eiropas Savienībā, vai ārējās ES sauszemes robežas ar austrumiem. Polija, Ungārija un Rumānija saņēma visvairāk subsīdiju apmācībai, semināriem un konferencēm. Beļģija saņēma ievērojamu finansējumu konferenču vajadzībām, jo tā uzņēma vienu no līgumslēdzējiem, kas organizēja citās dalībvalstīs un ārpus ES esošās valstīs rīkotās konferences un seminārus. Itālijas un Vācijas universitātes un NVO veiksmīgi nodrošināja finansējumu mazākām konferencēm un apmācības kursiem juridiskajos jautājumos. Tomēr šo pasākumu dalībnieku vidū bija dalībnieki no dažādām ES dalībvalstīm un trešām valstīm 25. 25 Subsīdijas piešķir apstiprinātiem pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar aicinājumu iesniegt priekšlikumus, ja Komisija ir saņēmusi pieteikumus no ierobežota dalībvalstu skaita. Pēc paziņojumu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī un pēc aktīvi izplatītas informācijas par uzaicinājumu profesionālajos tīklos, programmas īstenošanas pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis pieteikumu un dalībvalstu skaits. 11

2. attēls. Saistību apropriāciju (2007. 2013. gads) kopsavilkums par visiem darbības veidiem (tehniskā palīdzība, apmācība, juridiskā apmācība un IT atbalsts) pa dalībvalstīm 0 2 000 000 4 000 000 6 000 000 8 000 000 10 000 000 12 000 000 BE DE FR Trešās valstis PL HU ES UK RO PT FI IT ES (JRC) LT NL SI HR EL SK IE MT EE LV CY AT LU BG CZ DK SE ES (JRC): šīs summas attiecas uz administratīvo vienošanos, kas tika noslēgta, lai izstrādātu IT atbalsta rīkus, piemēram, automātiskās uzraudzības instrumentu (AUI) vai sistēmu Contraffic Trešās valstis: šīs summas attiecas uz noslēgtajiem līgumiem ar trešās valstīs (Šveicē, Kanādā, ASV, Ķīnā un Indijā) esošajiem datubāzes pakalpojumu sniedzējiem 12

Lietderība Novērtējumā tiek izvērtēta programmas īstenošanas lietderība un, galvenokārt pamatojoties uz intervijām un aptaujām, tiek secināts, ka ir pietiekams pamatojums uzskatīt, ka programmai paredzētie rezultāti ir sasniegti par saprātīgām izmaksām. Lai gan nav iespējams secināt, vai tā kopumā sekmēja lietderības ieguvumus dalībvalstīs, aptaujas un ieinteresēto personu intervijas liecina par to, ka Komisija (OLAF) pārvaldīja to efektīvi, nodrošinot resursu savlaicīgu pieejamību atbalsta saņēmējiem pienācīgā kvalitātē un daudzumā. Tomēr lietderību varētu vēl vairāk uzlabot, ja dalībvalstis apmainītos ar labāko praksi aprīkojuma iegādes jautājumā. Programmas gada budžets svārstījās no EUR 13,7 miljoniem līdz EUR 15 miljoniem, ik gadu nodrošinot finansējumu 67 91 darbībai. Tādējādi vidējā subsīdijas vai līguma summa bija mazāka par EUR 190 000. Jebkurā gadījumā saņēmēja un Komisijas darījuma izmaksām jābūt samērīgām ar piešķirto summu. Atbalsta saņēmēju aptaujā 90 % respondentu uzskatīja par pareizu vai pilnībā piekrita apgalvojumam, ka vēlamie rezultāti tika panākti par saprātīgām izmaksām. Pamatojoties uz trīs gada ziņojumos par programmas īstenošanu ietverto informāciju, datiem no galīgajiem ziņojumiem par gadījumu izpētē pārbaudīto tehnisko palīdzību un ieinteresēto personu intervijās paustajiem apgalvojumiem, bija iespējams aptuveni novērtēt ar programmas ietvaros iegādātā tehniskā aprīkojuma un pakalpojumu palīdzību veikto konfiskāciju un novērsto zaudējumu finansiālo ietekmi. Kopējā summa pārsniedz EUR 270 miljonus jeb programmas kopējo izmaksu (EUR 98 miljoni) trīskāršo apmēru 26. Tādējādi var secināt, ka vairākas pazīmes liecina par programmas vēlamo rezultātu panākšanu par saprātīgām izmaksām. Tomēr nav iespējams secināt, vai tā nodrošināja ievērojamus ieguvumus lietderības ziņā dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm to centienos stiprināt Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Pierādījumi liecina par lietderīgu projekta pārvaldību resursu izteiksmē, kas saņēmējiem tika nodrošināti savlaicīgi, pienācīgā daudzumā un kvalitātē. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgo pieredzi, ir pamats uzskatīt, ka no dalībvalstīm varētu gūt papildu labumu, apmainoties ar atziņām par izmantotā aprīkojuma veidu un par tā iegādes veidu. Novērtējums liecina par to, cik nozīmīgas ir papildu uzraudzības prasības, kas tika ieviestas pēc programmas starpposma novērtējuma veikšanas 2010. gadā un pēc iekšējās revīzijas 2008. gadā, jo īpaši attiecībā uz paziņotajām prasībām tehniskās palīdzības subsīdiju saņemšanai 27. 26 27 Šis skaitlis būtu jāvērtē piesardzīgi, jo tas nekādā gadījumā nav pilnīgs. Aplēšu pamatā ir to gada pārskatu un galīgo ziņojumu analīze, ko bija iesnieguši jo īpaši tehniskās palīdzības darbību atbalsta saņēmēji, kā arī liels skaits sekundāro avotu, ko līgumslēdzējs izmantoja savā analīzē. Piemēram, tehniskās palīdzības subsīdiju saņēmēji ziņo par vairākām konfiskācijām un novērstiem zaudējumiem valstu un Savienības budžetos, ko nodrošināja ar programmas ietvaros iegādātā aprīkojuma vai informācijas palīdzību veiktās darbības. Atklātais konteiners ar kontrabandas vai viltotajām cigaretēm ir uzskatāms par ievērojamā apmērā novērstiem zaudējumiem. Aplēsē nav ietverti ieguvumi, kas gūti, pateicoties novēršanai vai rezultātiem, kam grūti noteikt daudzumu. Gadījumu izpētes neietver visas Hercule II darbības. Domājams, ka finansiālā ietekme ir lielāka. Tehniskās palīdzības subsīdiju saņēmējiem ir jāiesniedz galīgais īstenošanas ziņojums vienu gadu pēc subsīdijas nolīguma beigām. Šī prasība tika noteikta, ņemot vērā īso laikposmu starp aprīkojuma iegādi un nolīguma beigām, kas apgrūtina atbalsta saņēmēja ziņošanu par jebkādiem reāliem rezultātiem, kas tika panākti, izmantojot aprīkojumu. 13

Aptaujās un ieinteresēto personu intervijās sniegtās atbildes liecināja par to, ka programmas ietvaros iegādātais tehniskais aprīkojums ir efektīvs Savienības finansiālo interešu aizsardzībā. Kopumā attiecībā uz dažādiem darbības veidiem ieinteresētās personas piekrīt, ka rezultātus, kas tika panākti, izmantojot šādu aprīkojumu, nebūtu bijis iespējams panākt vai arī būtu bijis iespējams panākt mazākā mērā, izmantojot valstu vai reģionālo iestāžu, vai partneru nodrošinātos līdzekļus. Šis konstatējums attiecas uz visiem trim darbības veidiem, lai gan apmācība, semināri un konferences tiek uzskatīti par īpaši nozīmīgiem starptautiskās sadarbības veicināšanā un tīklu izveidē, kas pretējā gadījumā netiktu izveidoti. Pateicoties IT atbalstam un tehniskajai palīdzībai, izstrādātie un nodrošinātie rīki sniedz papildu tiešo pievienoto vērtību valstu muitas un tiesībaizsardzības iestāžu veiktajās izmeklēšanās un tādējādi veicina Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Atbalsta saņēmēji atzinīgi vērtēja faktu, ka programmas pārvaldību 2012. gadā centralizēti nodrošināja viena OLAF struktūrvienība. Kopumā saņēmēji pozitīvi novērtēja ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saistītās procedūras (par tām iestājās vai pauda stingru atbalstu 81 % respondentu). Lai gan atbalsta saņēmēji uzskata, ka ziņošanas prasības ir samērā viegli izpildāmas (tā uzskatīja vai bija pilnībā pārliecināti 78 % respondentu), pierādījumi liecināja, ka tās būtu nepieciešams vēl vairāk uzlabot. Komisija spētu labāk uzraudzīt finansēto darbību rezultātus un ietekmi, ja tā pieprasītu atbalsta saņēmējiem to galīgajā tehniskajā ziņojumā norādīt pareizā veida datus. Atbalsta saņēmēji un dalībnieki ir apmierināti ar programmas spējām apmierināt viņu vajadzības dalībvalstu līmenī. Atbalsta saņēmēju aptaujā vairums no 68 respondentiem (86 %) uzskatīja vai bija pārliecināti, ka tā projekta rezultāti, kurā viņi bija iesaistīti, risināja viņu valsts vajadzības un problēmas. Konkrēti, viņi uzskatīja, ka krāpšanas apkarošanas apmācības projekti apmierināja valstu vajadzības ļoti augstā līmenī 94 % respondentu uzskatīja vai bija pilnībā pārliecināti, ka šie projekti risināja valstu vajadzības un problēmas. Šīs darbības bija vērstas ne tikai uz dalībvalstu vajadzību apmierināšanu, bet arī uz Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Programmas mērķi tika sasniegti, un tādēļ tika novērtēta tās nozīme Savienības budžeta zaudējumu novēršanā. Tomēr ar programmu nevarēja atrisināt visas dalībvalstu muitas iestāžu vajadzības 28, proti, nodrošināt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu to darbības spēju stiprināšanai. ES pievienotā vērtība un rezultātu ilgtspēja Visi avoti apstiprina, ka programma nodrošināja pievienoto vērtību Savienības līmenī. Kopumā un attiecībā uz dažādiem darbības veidiem ieinteresētās personas piekrīt, ka ar valstu vai reģionālajiem līdzekļiem viņu pašu mērķus nebūtu bijis iespējams sasniegt vai arī būtu bijis iespējams sasniegt mazākā apmērā. Pievienotās vērtības būtība dažādos darbības veidos ir atšķirīga apmācībai un konferencēm ir īpaši svarīga nozīme starptautiskās sadarbības veicināšanā un tīklu izveidē, savukārt IT rīki un tehniskā palīdzība nodrošina tiešāku pievienoto vērtību valstu muitas un tiesībaizsardzības iestādēm to izmeklēšanas darbā. 28 TAXUD ĢD 2013. 2014. gadā veiktā analīze, kas īstenota, lai noteiktu dalībvalstu muitas iestāžu kopējo nepieciešamo investīciju apjomu 2014. 2020. gadā, atklāja, ka tā summa 30 reizes pārsniedz programmā Hercule III paredzēto budžetu. 14

Atbalsta saņēmēji apstiprināja programmas lietderību jo īpaši attiecībā uz muitas iestāžu darbu un uzsvēra, ka tās ieguvumi pārsniedza dalības izmaksas. Turklāt viņi skaidri apliecināja savu nodomu arī turpmāk izmantot tehnisko aprīkojumu. Komisija nodrošināja minēto rezultātu ilgtspēju, ļaujot segt uzturēšanas izmaksas ar subsīdijas līdzfinansējumu. Atbalsta saņēmēji savukārt apņēmās iesniegt galīgo īstenošanas ziņojumu pēc viena gada no projekta slēgšanas datuma, lai pierādītu tās efektivitāti un galarezultāta ilgtspēju. Attiecībā uz apmācību, semināriem un konferencēm dalībnieki kopumā ir pārliecināti, ka gūtās mācības var izmantot praksē, līdz ar to ilgtspēja tika panākta arī šajā ziņā. Jo īpaši tas attiecas uz digitālās kriminālistikas apmācības dalībniekiem. Papildināmība Sagatavojot un īstenojot programmu, tika pietiekami nodrošināta papildināmība. Ieinteresētās personas kopumā piekrīt, ka programmai bija atšķirīgs profils, risinot jautājumu par Savienības finansiālo interešu aizsardzību, kas atšķir to no citām (HOME ĢD un TAXUD ĢD) programmām. Kā īpaša pazīme tika uzsvērta tehniskā palīdzība, ko nepiedāvā citas ES iniciatīvas, lai gan tehniskās palīdzības darbības varētu gūt labumu no sinerģijas ar citām ES iniciatīvām. Tas attiecas, piemēram, uz ANPRS izmantošanu, kuras rezultātus varētu uzlabot, izmantojot informāciju no tādām esošajām ES finansētajām sistēmām kā Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēma (EUCARIS tīkls) 29, Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistri (ERRU) 30 un Réseau Permis de Conduire (RESPER) 31 sistēmas, kas tika izveidotas ar vairākām Savienības iniciatīvām. Lai gan bija vērojami centieni saskaņot dažādu Savienības programmu plānošanu, piemēram, muitas jomā, varētu darīt vēl vairāk, lai uzlabotu Komisijas dienestu sadarbību, gūstot labumu no programmu sinerģijas un novēršot ES programmu un iniciatīvu pārklāšanos. 5. KONTEKSTUĀLIE FAKTORI, KAS NEGATĪVI IETEKMĒ PROGRAMMAS DARBĪBAS RĀDĪTĀJUS Kontekstuālie faktori, kas ietekmēja programmas darbības rādītājus, ietvēra vairākus jautājumus, taču ir sarežģīti noteikt šo faktoru daudzumu: attiecībā uz tehniskās palīdzības subsīdijām valstu un reģionālajām administrācijām bija jānodrošina ieguldījums vismaz 50 % apmērā. Kopš finanšu krīzes uzliesmojuma 2008. gadā budžeta ierobežojumi būtiski samazināja pieteikuma iesniedzēju un atbalsta saņēmēju finansiālās iespējas, kā rezultātā tika atsaukti daži pieteikumi un pat dažas jau piešķirtās subsīdijas. Šis jautājums tika risināts jaunajā Hercule III regulā, kas paredz finansējumu līdz pat 80 % apmērā no atbilstīgajām izmaksām (līdz pat 90 % apmērā izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos); ievērojamu daļu no budžeta darbībai, kura tika finansēta ar subsīdijām, veidoja PVN (līdz pat 25 % apmērā atkarībā no piemērojamajām likmēm), taču finanšu regulas nepieļāva PVN izdevumu atbilstību programmas īstenošanā. Tādēļ praksē subsīdijas sedza zemāku izmaksu procentuālo apmēru (mazāk nekā 40 % tehniskās palīdzības gadījumā), un deficīts bija jāsedz atbalsta saņēmējam; 29 30 31 Skatīt, https://joinup.ec.europa.eu/community/eucaris/description. Skatīt, piemēram, http://ec.europa.eu/transport/modes/road/access/erru_en.htm. Skatīt http://ec.europa.eu/idabc/en/document/3989/5926.html. 15

pārbaudot pieteikumus, kas tika iesniegti, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējiem nereti radās grūtības ar administratīvo un juridisko prasību izpildi, ko radīja valodas barjeras vai nepietiekamās zināšanas par pieteikuma iesniegšanas vai subsīdijas īstenošanas procedūrām; nepietiekamo maksājumu apropriāciju rezultātā programmas beigās būtiski aizkavējās pēdējo divu gadu laikā piešķirto subsīdiju galīgais maksājums. 6. SECINĀJUMI UN TURPMĀKĀ VIRZĪBA Ārējā novērtējumā secināts 32, ka programmas īstenošanā tika sasniegti paredzētie mērķi un tādējādi [..] nodrošināta tās paredzētā ietekme. Turklāt vērtējumā secināts, ka attiecīgie trīs darbības veidi nodrošināja papildinošus un ilgtspējīgus rezultātus un ka programmas īstenošana bija lietderīga, panākot vēlamo ietekmi par saprātīgām izmaksām. Tomēr tika norādītas dažas turpmāk uzskaitītās jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, kā arī to uzlabošanai nepieciešamā rīcība. 1. Programmas efektivitāti varētu uzlabot, nodrošinot personiskākus kontaktus starp administrācijām, piemēram, ar personāla apmaiņas palīdzību 33. Ar personāla apmaiņu saistīto izmaksu finansējums jau ir atbilstīgs saskaņā ar apmācības specifikācijām, un jau tika īstenoti veiksmīgi apmaiņas projekti, piemēram, starp Itāliju un Bulgāriju 2010. gadā. Komisija veicinās un atbalstīs personāla apmaiņu dažādos valstu un reģionālo administrāciju līmeņos blakus esošajās dalībvalstīs, lai uzlabotu sadarbību pārrobežu darbībās un izmeklēšanā. Lai palielinātu izmaksu efektivitāti un programmas finansētās apmācības kvalitāti, Komisija pārbaudīs citas iespējas apmācības un personāla apmaiņas nodrošināšanai, piemēram, ciešāku sadarbību ar esošajiem valstu tiesu iestāžu un tiesiskās apmācības organizāciju Eiropas tīkliem. 2. Ar valstu kontaktpunktu palīdzību īstenotais sadalījums attiecībā uz piekļuvi datubāzēm nenodrošināja, ka no tā gūst labumu visas attiecīgās dalībvalstu iestādes. Novērtējumā sniegtie konstatējumi liecina, ka tas pats attiecas uz dalībvalstīm, proti, dažas dalībvalstis, visticamāk, guva lielāku labumu no datiem nekā pārējās 34. Programma atbalstīja piekļuvi datiem, nodrošinot datubāzu (vai piekļuves) iegādi un pārvaldot dalībvalsts tiesībaizsardzības iestāžu personāla piekļuves tiesības. Tā kā piekļuves tiesības ir ierobežotas, valstu kontaktpunktiem ir jānosaka prioritāte attiecībā uz piekļuves piešķiršanu valstu un reģionālajām administrācijām. Atzinumos par datubāzu izmantošanu ir uzsvērta to lietderība, taču arī grūtības, pierādot to ieguldījumu Savienības finansiālo interešu aizsardzībā. Komisija rūpīgi pārbaudīs pašreizējās prasības attiecībā uz lietotāju informāciju, kā arī pārbaudīs tirgū pieejamos informācijas avotus, lai iepriekšējās prasības varētu labāk pielāgot pieejamās informācijas avotiem. Tādējādi tiktu veicināta izmaksu ziņā efektīvāka datubāzu izmantošana, jo īpaši Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkiem. 32 Līgumslēdzēja ziņojumā ir izklāstīti 16 secinājumi. Līgumslēdzējam nebija jāsniedz ieteikumi, tomēr sešos secinājumos (2., 5., 7., 10., 11. un 15.) viņš sniedzis ieteikumus turpmākai rīcībai. Šajā sadaļā izklāstīto secinājumu un turpmākās virzības pamatā ir līgumslēdzēja konstatējumi un Komisijas konstatējumi un pieredze programmas īstenošanā, kā arī Komisijas 2012. 2014. gadā saņemtās atbildes no subsīdiju pieteikumu iesniedzējiem, subsīdijas saņēmējiem un līgumslēdzējiem, Komisijas dienestiem un citām iestādēm pēc sarunām par programmas izpildes pārbaudi jaunās 2014. 2020. gada DFS vajadzībām. 33 Pamatojoties uz līgumslēdzēja ziņojuma 2. secinājumu. 34 Pamatojoties uz 5. secinājumu. 16

3. Atšķirīga pieredze saistībā ar projekta pārvaldības lietderību liecina par to, ka uzlabojumus šajā jomā varētu nodrošināt pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm jautājumā par izmantotā aprīkojuma veidu un tā iegādes veidu 35. Programmas darbību pārvalda subsīdijas saņēmēji, un valstu līdzfinansējumam būtu jānodrošina viņiem pietiekams stimuls pēc iespējas lietderīgāk īstenot programmu. Komisija atlasa pieteikumus, pamatojoties uz izmaksu efektivitātes principu, un vairākos gadījumos tā aicināja pieteikuma iesniedzējus pārskatīt izmaksas, ņemot vērā citu dalībvalstu labāko praksi un cenas, jo īpaši attiecībā uz tādu dārgu aprīkojumu kā rentgena skeneri vai ANPRS. Komisija turpinās atbalstīt labākās prakses apmaiņu, jo īpaši saistībā ar pārrobežu projektiem, apvienojot vairāku dalībvalstu centienus aizsargāt Savienības finansiālās intereses. 4. Komisijas spējas uzraudzīt finansēto darbību rezultātus un ietekmi varētu uzlabot, pieprasot, lai atbalsta saņēmēji savos galīgajos tehniskajos ziņojumos norāda pareizā veida datus un lai dalībvalstu kompetentās iestādes uzlabo savu speciālo uzraudzību, labāk pierādot Hercule finansēto darbību pievienoto vērtību saistībā ar tādu darbību apkarošanu un novēršanu, kam ir negatīva ietekme uz Savienības finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši cigarešu kontrabandu un viltošanu 36. Kopš 2013. gada Komisija pieprasa atbalsta saņēmējiem ziņot par sasniegtajiem rezultātiem vienu gadu pēc subsīdijas nolīguma darbības beigām, lai iegūtu informāciju par periodu, kad attiecīgais aprīkojums tika izmantots pilnā apmērā. Prasītā informācija attiecas uz rezultātiem, kas tika sasniegti, izmantojot ar programmas finansiālā atbalsta palīdzību iegādāto aprīkojumu vai pakalpojumus, un tika izmantoti, lai atbalstītu izmeklēšanu Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā. Informācija varētu būt saistīta ar izmeklēšanu par iespējamām nelikumībām vai korupcijas gadījumiem saistībā ar ES izdevumiem; krāpnieku izmantotajām krāpšanas shēmām; veikto arestu skaitu (un notiesāšanas gadījumiem, ja tādi jau ir) vai aplēsēm par finansiālo ietekmi uz valstu vai Savienības budžetu. Ziņošanas prasības ļautu Komisijai pierādīt programmas ieguldījumu Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un tajā pašā laikā nodrošinātu, ka atbalsta saņēmēji ievēro valstī noteiktās ziņošanas prasības. 5. Lai gan bija vērojami centieni saskaņot dažādu Savienības programmu plānošanu, piemēram, muitas jomā, varētu darīt vēl vairāk, lai uzlabotu Komisijas dienestu sadarbību, gūstot labumu no programmu sinerģijas un novēršot pārklāšanos 37. Komisija turpinās veikt iekšējās saskaņošanas darbības, lai izmantotu Savienības programmu sinerģijas sniegtās priekšrocības un novērstu pārklāšanos. Turklāt saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma stratēģiju tiks izskatīta iespēja vēl vairāk vienkāršot un racionalizēt programmas īstenošanai nepieciešamās darbības, lai samazinātu programmas atbalsta saņēmēju, kā arī Komisijas dienestu pūles un izmaksas. 35 36 37 Pamatojoties uz 10. secinājumu. Pamatojoties uz 7 un 11. secinājumu. Pamatojoties uz 15. secinājumu. 17