Pētījuma Īpaši aizsargājamo putnu sugu izpēte un aizsardzība Ādažu poligonā gala pārskats Pētījums veikts pēc Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma, pasūtījuma Nr. C-103/AM/2006 Pētījuma vadītājs: Viesturs Ķerus Latvijas Ornitoloģijas biedrības direktore: Ilze Vilšķērste Latvijas Ornitoloģijas biedrība Rīga, 2006
Saturs 1. Ievads...3 2. Materiāli un metodes...4 2.1. Ādažu poligona raksturojums...4 2.2. Būru izvietošana pupuķiem...5 2.3. Būru izvietošana zaļajām vārnām...6 2.4. Pupuķu novērojumu kartēšana...7 2.5. Augsnes parametru mērījumi...8 3. Rezultāti un diskusija...9 3.1. Būru izvietošana pupuķiem...9 3.2. Būru izvietošana zaļajām vārnām...10 3.3. Pupuķu novērojumu kartēšana, pupuķu skaits un izplatība Ādažu poligonā...11 3.4. Augsnes parametri pupuķa teritorijā...13 4. Secinājumi...14 5. Pateicības...15 6. Summary...15 7. Literatūra...15 Pielikums...17 2
1. Ievads Pupuķis Upupa epops ir Latvijā īpaši aizsargājama putnu suga (LR MK noteikumi 2000). Tā izplatība Latvijā ir nevienmērīga, ligzdojošās populācijas lielums 160 250 pāru, no kuriem aptuveni trešā daļa ligzdo Rīgas rajonā (Ķerus 2005a). Saskaņā ar šobrīd zināmo informāciju, Ādažu poligons un tā apkārtne ir viena no pupuķu visblīvāk apdzīvotajām vietām Rīgas rajonā (Ķerus 2005b). Zināms, ka galvenie pupuķu dzīvotņu izvēli nosakošie faktori ir kaila vai ar nabadzīgu veģetāciju klāta augsne, kas nodrošina pupuķu barošanās iespējamību, un vertikāli elementi, kas piemēroti ligzdošanai (del Hoyo et al. 2001), taču par vienu no svarīgākajiem faktoriem augsni pētījumu trūkst. Lai gan kailas augsnes klātbūtne neapšaubāmi ir svarīga, ir vēl vairāki augsni raksturojoši rādītāji, kas varētu ietekmēt tās piemērotību pupuķiem. Ņemot vērā to, ka pupuķi galvenokārt barojas, barības objektus no zemes izvelkot ar knābi (Bussmann 1950, Благосклонов 1957, Hirschfeld, Hirschfeld 1973), viens no svarīgākajiem augsnes parametriem varētu būt irdenums. Literatūrā atrodamās ziņas liek domāt, ka pupuķi dod priekšroku irdenākām augsnēm (Bauer, Berthold 1997), taču pētījumu par šo jautājumu nav. Vēl viens no svarīgiem parametriem varētu būt augsnes mitrums, taču literatūrā par to atrodama pretrunīga informācija. Piemēram, S. Kramps (Cramp 1985) raksta, ka pupuķi apdzīvo galvenokārt siltus, sausus līdzenumus un izvairās no mitrājiem un ūdenstilpju malām, taču pirmajā Latvijas ligzdojošo putnu atlantā (Priednieks u.c. 1989) norādīts, ka pupuķi ligzdo mitru pļavu, dažāda lieluma ezeru, dīķu un upju tuvumā. Trūkst informācijas arī par citu augsnes parametru nozīmi pupuķiem. Potenciāli svarīga varētu būt augsnes auglība. Jāatzīmē, ka viens no pupuķa iecienītākajiem barības objektiem zemesvēzis Gryllotalpa gryllotalpa (Fournier, Arlettaz 2001) sastopams galvenokārt trūdvielām bagātās vietās (Grīnbergs 1998), kas ir zināmā pretrunā ar literatūrā aprakstīto pupuķu saistību ar smilšainām vietām (Transehe, Sināts 1936, Cramp 1985). Svarīgs faktors varētu būt arī augsnes skābums, jo tas ietekmē augsnes bezmugurkaulnieku sastopamību (Sutherland et al. 2004). Bez tam iespējams, ka paaugstināts augsnes skābums atstāj negatīvu ietekmi uz pupuķu mazuļiem (Oelschlaeger, Ryslavy 2002). Šobrīd Latvijā trūkst informācijas arī par pupuķu ligzdošanas bioloģiju, piemēram, pupuķu dējuma lieluma vērtējums Latvijā iegūts tikai no divu ligzdu datiem (LOB 1998). Tradicionāla pieeja dobumperētāju putnu ligzdošanas bioloģijas pētījumiem ir putnu piesaistīšana ligzdošanai mākslīgās ligzdvietās būros. Šāds pētījums ar pupuķiem veikts, piemēram, Vācijas bijušajos militārajos poligonos (Oelschlaeger, Ryslavy 2002). Visi iepriekš minētie trūkumi mūsu zināšanās par Latvijas pupuķiem bija pamats, lai 2006. gadā uzsāktu pupuķu pētījumu Ādažu poligonā. Pētījuma mērķis bija gūt priekšstatu par Ādažu poligonā sastopamo pupuķu skaitu un izplatību, noskaidrot 3
iespējas tos piesaistīt ligzdošanai būros un raksturot augsnes parametrus vienā pupuķu teritorijā. Zaļā vārna Coracias garrulus ir reta un apdraudēta, Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājama putnu suga. Zaļo vārnu skaits un izplatība Eiropā turpina dramatiski samazināties (BirdLife International 2004). Latvijā saglabājusies neliela lokāla ligzdojoša populācija Garkalnes mežu dabas liegumā (Natura 2000 teritorija). Lai gan šīs sugas stāvoklis valstī kopumā ir kritisks, zaļo vārnu skaits Garkalnes mežos pēdējo gadu laikā ir stabilizējies, iespējams, pateicoties mērķtiecīgiem sugas aizsardzības pasākumiem kopš 1998. gada. Galvenais pasākums speciālu ligzdošanas būru izlikšana līdz šim bijis sekmīgs (Račinskis 2005). Ādažu poligons ir Garkalnes mežu dabas liegumam tuvākā Natura 2000 teritorija (mazliet vairāk nekā 2 km), kurā sastopami līdzīgi, zaļajām vārnām potenciāli piemēroti sausieņu smiltāju un priežu mežu biotopi. Pētījuma ietvaros Ādažu poligonā bija paredzēts izvietot zaļajām vārnām piemērotus būrus. Būru izlikšana zaļajām vārnām negarantē šīs sugas sekmīgu piesaistīšanu, taču ir nepieciešama kā mēģinājums zaļo vārnu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai. Bez tam izliktos būrus var apdzīvot arī citas aizsargājamas putnu sugas, piemēram, meža baloži Columba oenas. 2. Materiāli un metodes 2.1. Ādažu poligona raksturojums 1. attēls. Ādažu poligona novietojums Latvijas teritorijā. Ādažu poligons atrodas Rīgas rajona Ādažu un Sējas pagastā (1. attēls). Poligona platība ir 7858 ha. Vidējais augstums virs jūras līmeņa poligona teritorijā ir 9 14 metri, atsevišķu kāpu virsotnēs sasniedz 25 metru augstumu. Reljefu veido smilšaini līdzenumi, kāpas, kāpu grēdas un pazeminājumi starp tām, kas vietām plaši un pārpurvojušies (Turlais 1999 cit. pēc Kreilis 2002) Poligona teritorijā augsnes cilmiezi veido smiltis. Reljefa pacēlumus klāj tipiskas podzola augsnes, ieplakas kūdrainas 2. attēls. Ādažu poligona robeža (pamatā LĢIA sagatavotā ortofoto karte, 2003. g.) 4
podzolētās glejaugsnes. Tās ir neauglīgas. Reljefa paaugstinājumos ir izveidojusies kserofītiska veģetācija, pazeminājumos sastopami vidēji mitru un mitru vietu augi (Kreilis 2002). Poligona teritorijā sastopami izteikti sausieņu un mitrāju biotopi: zāļu purvi, slapjas un mitras pļavas, sausi un slapji virsāji, dažādi meža tipi, kāpas un smiltāji, upes un ezeri (Kreilis 2002). 2.2. Būru izvietošana pupuķiem 3. attēls. Pupuķu būru izvietojums Ādažu poligonā. 4. attēls. Viens no Ādažu poligonā izvietotajiem pupuķu būriem. Foto: Viesturs Ķerus 14. aprīlī Ādažu poligonā tika izvietoti 15 pupuķiem domāti būri (1. tabula, 3. un 4. attēls); 13. būris (3. attēls) 10. septembrī (pēc ligzdošanas sezonas) tika atrasts nogāzts. Būri izgatavoti līdzīgi kā Vācijas bijušajos militārajos poligonis veiktajos pētījumos (Oelschlaeger, Ryslavy 2002), modificējot konstrukciju tā, lai būri būtu vieglāk izgatavojami. Būrim izmantoti 2,5 cm biezi dēļi. Pupuķu būru garums ir 80 cm (jumts 100 cm), kvadrātiskās skrejas malas garums 6,5 cm. Aizsardzībai pret plēsējiem aptuveni 10 cm no priekšējās sieniņas būrī iestiprināta vēl viena. Priekšējai sieniņai skreja atrodas kreisajā apakšējā stūrī, otrajai sieniņai labajā augšējā stūrī, bet pretī priekšējās sieniņas skrejai izurbti caurumi ventilācijai. Būri piestiprināti pie zemē ieraktiem koka mietiem (diametrs aptuveni 10 cm) aptuveni 1,5 m augstumā, kas pēc literatūras (del Hoyo et al. 2001) ir optimālais pupuķu ligzdošanas augstums. Mieti ierakti apmēram 70 cm dziļi zemē. Būra aizmugurējā sieniņa ir noņemama. Būri izvietoti tā, lai tie nebūtu cits citam tuvāk par 500 m. Pupuķu būri kontrolēti 28. maijā. Vienīgais pupuķu apdzīvotais būris kontrolēts atkārtoti. 5
1. tabula Ādažu poligonā izvietoto pupuķu būru koordinātas un skreju virzieni. Būra numurs kartē X koordināta* Y koordināta* Skrejas azimuts ( )** 1 525837 6334711 160 2 527762 6336400 155 3 524327 6335593 300 4 528317 6330313 195 5 527798 6329496 240 6 522033 6330477 330 7 525306 6334769 240 8 527585 6333581 240 9 523689 6337003 70 10 523060 6336772 60 11 522383 6328610 140 12 525169 6329515 115 13 527036 6329265-14 526713 6332253 155 15 526498 6332825 75 * koordinātas LKS-92 koordinātu sistēmā ** mērīts 10.09.2006., kad 13. būris jau bija nogāzts 2.3. Būru izvietošana zaļajām vārnām 5. attēls. Zaļo vārnu būru izvietojums Ādažu poligonā. 6. attēls. Viens no zaļo vārnu būriem. Foto: Edmunds Račinskis Poligonā pavisam izvietoti 20 būri zaļajām vārnām: 8 4. maijā, bet pārējie 12 24. septembrī (5. attēls). Vairākumam būru ir apaļa skreja ar diametru aptuveni 80 mm. Grīdiņas iekšējie izmēri 200x200 mm, būra dziļums no skrejas apakšmalas 300 350 mm. Būri pienagloti pie mežmalu vai klajumos savrupi augošiem kokiem (gk. priedēm, bet divi pie bērziem un viens pie veca, neizmantota koka staba) aptuveni 4,5 5 m augstumā, ar skreju pret klajumu, bet bez stingri noteikta virziena attiecībā 6
pret debess pusēm. Būru likšanas vietas izvēlētas tā, lai būri atrastos pietiekami lielos (pieaugušos) kokos, kas atrodas klajumu (smiltāju, virsāju, ceļu vai stigu) malā vai klajumā, kas varētu būt piemērots zaļo vārnu barošanās biotops (6. attēls). Astoņi maijā izliktie būri kontrolēti 1. jūlijā. 2.4. Pupuķu novērojumu kartēšana Pupuķu novērojumu reģistrēšanai un kartēšanai veikti vairāki maršruti laikā no 30. aprīļa līdz 8. jūlijam (2. tabula). Visu veikto maršrutu kopgarums ir 95,28 km. Maršruti veikti tā, lai iespējami vienmērīgi nosegtu pupuķiem potenciāli piemērotas teritorijas Ādažu poligonā (7. attēls). 2. tabula Pupuķu novērojumu kartēšanas maršruti Datums Garums (km) Laiks 30.04.2006 18,05 7:37 14:53 04.05.2006 17,90 9:24 15:54 13.05.2006 12,95 8:30 13:56 28.05.2006 1,50-18.06.2006 9,08 9:06 9:47, 10:19 15:11 01.07.2006 17,64 10:27 16:09 08.07.2006 18,15 7:48 14:01 Visi pupuķu novērojumi kartēti, izmantojot GPS uztvērēju Garmin GPS 76. Pupuķu novērojumu reģistrēšanai sagatavota speciāla veidlapa (1. pielikums), kurā iekļauta informācija par maršruta veikšanas laiku, attiecīgās dienas laika apstākļiem, pupuķu novērojumu koordinātas, novēroto putnu skaits un uzvedība un biotops, kā arī nepieciešamās papildu piezīmes. Lai iegūtu aptuvenu priekšstatu par pupuķu teritoriju lielumiem, iespēju robežās kartēta arī pupuķu pārvietošanās (t.i. atzīmēti vairāki secīgi pupuķa atrašanās punkti vienā novērojuma reizē). Kartēšanas rezultāti izmantoti poligonā ligzdojošās pupuķu populācijas lieluma novērtēšanai. Programmā ArcView poligonos apvienoti pupuķu novērošanas punkti, kuros vienā dienā redzēti viena pāra putni. Iegūta šo poligonu centrālā koordināta, no kuras nomērīts attālums 7. attēls. Pupuķu novērojumu līdz tālākajam poligona punktam. No kartēšanai veiktie maršruti. visiem gadījumiem maksimālais attālums bija 187 m. Šis attālums izmantots, ap pupuķu novērošanas punktiem izveidojot riņķveida buferus, lai spriestu par to, kuri 7
novērojumi varētu būt pieskaitāmi vienai teritorijai. Visi punkti, kas atradās tuvāk par 187 m cits citam tika pieskaitīti vienai teritorijai, izņemot gadījumus, kad vienā dienā novēroti nepārprotami putni no dažādiem pāriem. Vienlaikus ar pupuķu novērojumiem kartētas arī pupuķiem potenciāli piemērotas ligzdošanas vietas. 2.5. Augsnes parametru mērījumi Laikā no 15. jūlija līdz 28. augustam veikti augsnes parametru mērījumi 450 m rādiusā ap būri, kurā ligzdoja pupuķi. Mērīti šādi parametri augsnes mitrums (izteikts kā ūdens procentuālais tilpums augsnē), mehāniskā pretestība (kg/cm 2 ), ph un A (trūda akumulācijas) horizonta biezums (cm). Augsnes mērījumi veikti 300 nejauši izvēlētos punktos (8. attēls) un vienīgajā punktā, kurā šajā teritorijā precīzi uzkartēts pupuķa barošanās gadījums. Augsnes mitrums mērīts ar aparātu Field Scout TDR 200 Soil Moisture Meter (izgatavotājs Spectrum Technologies, Inc.). Šis aparāts balstās uz time domain reflectometry metodi, kuras pamatprincips ir noteikt elektromagnētiskā viļņa pārvietošanās ātrumu augsnē. Aparāta mērījumu izšķirtspēja ir 0,1%, precizitāte ±3,0% (augsnēm ar elektrovadītspēju mazāku par 2 ds/m), mērījumu diapazons no 0% līdz piesātinājumam. Izmantoti 7,6 cm gari elektrodi. Augsnes mehāniskā pretestība mērīta ar kabatas penetrometru, kura mērījumu dziļums ir 5 mm. Mērījumu izšķirtspēja 0,25 kg/cm 2, diapazons 0 4,5 kg/cm 2. Augsnes virsējās kārtas ph noteikts ar kolorimetrisko metodi, izmantojot AVM Analyseverfahren izgatavoto ph indikatoru (Pehameter (Modell Hellige)). Šī metode dod iespēju noteikt ph tikai veselās vērtībās no 4 līdz 9. 8. attēls. Augsnes mērījumu veikšanas teritorija un punkti. 8
Papildus šiem augsnes parametriem katrā no mērījumu punktiem noteikts arī kailas augsnes un veģetācijas projektīvais segums 1x1 m lielā parauglaukumā, kas centrēts mērījumu punktā un kura malas vērstas ziemeļu dienvidu un austrumu rietumu virzienā. Projektīvā seguma noteikšanai izmantota Brauna-Blankē skala (Kent, Coker 1996; 3. tabula). 3. tabula Projektīvā seguma raksturošanai izmantotā ballu skala (pēc Kent, Coker 1996) Balles Projektīvais segums 0 0% + <1% 1 1 5% 2 5 25% 3 25 50% 4 50 75% 5 75 100% Visi augsnes mērījumu rezultāti reģistrēti speciālās veidlapās (2. pielikums). Lai noteiktu katra parametra raksturošanai minimālo nepieciešamo paraugkopas apjomu, no kopējās paraugkopas nejauši izvēlētas mazākas paraugkopas (ar lielumiem 10, 20, 30,, 300). Gadījumos, kad no analīzes izslēgti punkti, kuros augsnes virskārtā bija kūdra (augsnes mitrums, A horizonta biezums), maksimālais paraugkopas apjoms bija nevis 300, bet 250. Katrai no mazajām paraugkopām noteikta mediāna, kas salīdzināta ar mediānām pēc lieluma nākošajām paraugkopām. Paraugkopas apjoms uzskatīts par pietiekamu, ja paraugkopas mediāna no visām sekojošām paraugkopu mediānām neatšķīrās vairāk kā mērījuma noteikšanas precizitāti. Šī procedūra atkārtota desmit reizes, katru reizi no jauna nejauši pārkārtojot mazās paraugkopas. Visbeidzot par pietiekamu paraugkopas apjomu tika uzskatīts no visiem desmit gadījumiem lielākais paraugkopas apjoms, pie kura mediāna stabilizējās. 3. Rezultāti un diskusija 3.1. Būru izvietošana pupuķiem 2006. gadā vienā no būriem (9. būrī sk. 3. attēlu) konstatēta pupuķu ligzdošana, kas izrādījās nesekmīga. 28. maijā būrī atrasta viena ola, kas visticamāk šajā dienā tika izdēta. 18. jūnijā ligzdā atrasti vismaz četri nesen šķīlušies mazuļi un divas vēl nešķīlušās olas. 29. jūnijā ligzdā bija divi dzīvi mazuļi un viens beigts. 1. jūlijā, kontrolējot būri, no ligzdas izņemti septiņi beigti pupuķu mazuļi. To nobeigšanās vecums bija ļoti atšķirīgs. Tīrot būri 10. septembrī, ligzdā atradās vēl viena nešķīlusies ola. Tātad kopējais dējuma lielums šajā gadījumā bija vismaz astoņas olas. Mazuļu bojāejai var būt vairāki iespējamie iemesli (piemēram, barības trūkums, vecāku bojāeja, saindēšanās, pārkaršana, slimība) vai arī dažādu iemeslu kombinācija, tāpēc nav iespējams pateikt īsto iemeslu šajā gadījumā. Par šo jautājumu konsultējoties ar Zuzannu Elšlēgeri (Susanne Oehlschlaeger), kas veic pupuķu 9
pētījumus militārajos poligonos Vācijā, uzzināts, ka līdzīgi gadījumi ar mazuļu bojāeju reģistrēti arī viņas veiktajos pētījumos. Z. Elšlēgere min tādus pašus iespējamos mazuļu bojāejas iemeslus, par ticamāko pieņemot to, ka kāds no vecākiem ir gājis bojā vai tie ir pametuši ligzdu, un kā maz ticamu minot barības trūkumu. Svarīgi atzīmēt to, ka divos no pupuķiem izliktajiem būriem (1. un 6. būrī sk. 3. attēlu) ligzdoja mājas strazdi Sturnus vulgaris. 28. maijā šajos būros atrasta mājas strazda ligzda ar trim samērā lieliem mazuļiem (1. būrī) un ligzda ar piecām olām (6. būrī). Mājas strazdi ir zināmi, kā būtiski pupuķu konkurenti par ligzdošanas vietām (Hirschfeld, Hirschfeld 1973). Iespējams, ka Ādažu poligonā, kur mājas strazdi nav sastopami lielā skaitā konkurence par ligzdošanas vietām neradīs būtisku traucējumu pupuķiem, taču šī problēma būtu jāņem vērā izvietojot būrus strazdu blīvāk apdzīvotās vietās (piemēram, dārziņos). Neskatoties uz to, ka pupuķu ligzdošana būrī nebija sekmīga, var uzskatīt, ka būru izvietošana ir attaisnojusies. Ņemot vērā būru vēlo izlikšanas laiku (būri izlikti 14. aprīlī, bet pirmie pupuķi poligonā novēroti jau 13. aprīlī) un nelielo skaitu, viens aizņemts būris jau pirmajā gadā ir uzskatāms par ļoti labu rezultātu. 3.2. Būru izvietošana zaļajām vārnām Nevienā no astoņiem maijā izliktajiem būriem zaļo vārnu ligzdošana netika konstatēta: četri būri bija pilnīgi tukši, trijos atrasti lapseņu pūžņi, bet vienā nepabeigta (iespējams, baltās cielavas Motacilla alba) ligzda. Tas ir normāli, ka pirmajā sezonā būru apdzīvotība nav augsta. Arī lapseņu klātbūtnes lielajos būros ir normāla, un parasti arī īslaicīga (nākamgad šajos būros var dzīvot kaut kas cits) parādība. 9. attēls. Zaļo vārnu novērojumi Ādažu poligonā 2006. gadā (ar cipariem apzīmētie zilie punkti; paskaidrojumus sk. tekstā). Lai gan izredzes, ka Ādažu poligonā izliktajos lielajos būros ligzdos kaut viens zaļo vārnu pāris, ir zemas, taču šādu iespēju izslēgt nevar. Ziņu par zaļo vārnu sastapšanu poligonā vai tiešā tā tuvumā pēdējo gadu laikā līdz šim nebija, tomēr vienīgā pastāvīgā sugas ligzdošanas vieta valstī dabas liegums un Natura 2000 teritorija Garkalnes meži atrodas ļoti tuvu, apm. 4 5 km attālumā uz D- 10
DA no poligona. Viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc zaļās vārnas mūsdienās neligzdo poligona teritorijā, ir piemērotu ligzdvietu (vecu, dobumainu koku) trūkums. Būru izlikšana pētījuma ietvaros bija mēģinājums šo faktoru ietekmēt, radot zaļo vārnu ligzdošanai potenciāli piemērotas vietas. Jebkurš reālistisks aizsardzības pasākums, kuram ir pamatotas cerības uzlabot šīs globāli apdraudētās un Latvijā izzūdošās sugas stāvokli, ir ieviešams. Neskatoties uz to, ka zaļo vārnu būri palika neapdzīvoti, lauka novērojumi 2006. gada vasarā deva negaidītus rezultātus. Pirmoreiz daudzu gadu laikā poligona teritorijā un tiešā tā tuvumā tika novērotas zaļās vārnas, pie tam atkārtoti trīs vietās (9. attēls): - Nr. 1 (kartē): 2.06. 2 īp. blakus Kadagas NBS daļai priežu mežā kāvās ar melno dzilnu pie tās apdzīvota dobuma (D. Jurciņš); - Nr. 2: 18.06. 2 īp. novēroti sēžam kokos un pārlidojam (V. Ķerus); - Nr. 3: 1.07. 1 īp. barojās meža izcirtumā (E. Račinskis). Visticamāk, visos gadījumos novēroti vieni un tie paši acīmredzot, neligzdojoša un klejojoša pāra putni. Šie novērojumi apstiprina, ka zaļo vārnu piesaistīšanas pasākumi Ādažu poligonā nav nepamatoti vai bezcerīgi. Saglabājoties labām ligzdošanas sekmēm Garkalnes mežu populācijā, pastāv varbūtība, ka jauni zaļo vārnu pāri turpina izplatīties un meklēt jaunas ligzdošanas vietas ārpus dabas lieguma, potenciāli sasniedzot arī netālo poligonu. Arī iespējamie biotopu apsaimniekošanas (klajumu atjaunošanas un uzturēšanas) pasākumi LIFE-Daba projekta ietvaros poligonā var uzlabot biotopu piemērotību zaļajām vārnām. 3.3. Pupuķu novērojumu kartēšana, pupuķu skaits un izplatība Ādažu poligonā 2006. gada laikā reģistrēti 33 pupuķu novērošanas gadījumi (par vienu gadījumu uzskatot viena pāra putnu novērojumu vienā dienā) un viens pierādītas ligzdošanas gadījums (9. būrī). Pavisam uzkartēts 51 pupuķu novērošanas punkts (ieskaitot viena pāra putnu vairākus novērošanas punktus vienā dienā, neskaitot D. Jurciņa novērojumus). Pirmais pupuķa novērojums Ādažu poligonā reģistrēts 13. aprīlī, pēdējais 30 jūlijā. Ņemot vērā katrā mēnesī poligonā pavadīto laiku, tika iegūts 10. attēls, kas parāda sezonālās pārmaiņas pupuķu aktivitātē. Iegūtie rezultāti sakrīt ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem (Ķerus 2005c) un parāda to, ka vislielākā pupuķu aktivitāte ir maijā. Novērošanas gadījumi vienā stundā 0.8 0.7 0.6 0.5 0.4 0.3 0.2 0.1 0 Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Mēneši 10. attēls. Pupuķu novērošanas gadījumu skaits attiecībā pret novērojumu veikšanas laiku. Izmantoti tikai tie 15 pupuķu novērošanas gadījumi, kas reģistrēti novērojumu kartēšanas maršrutu laikā. Kopumā Ādažu poligonā ligzdo aptuveni 16 pāri pupuķu (11. attēls). Tas ir apmēram divreiz vairāk nekā vērtēts iepriekš (Ķerus 2005b). Pupuķu blīvums Ādažu poligonā ir aptuveni 0,20 pāri/km 2. Šāds blīvums aptuveni atbilst pupuķu 11
teritoriju blīvumam armijas poligonos Vācijā (Oelschlaeger, Ryslavy 2002). 11. attēls. Pupuķu teritoriju (sarkanie apļi) un potenciāli piemērotu ligzdošanas vietu (zilie punkti) izvietojums Ādažu poligonā. Vienlaikus ar pupuķu novērojumiem kartētas arī pupuķiem potenciāli piemērotas ligzdošanas vietas. Pavisam uzkartētas 58 šādas vietas (11. attēls; gk. dažādas ēkas un to drupas). Neuzkartētas pupuķu ligzdošanai piemērotas vietas noteikti atrodamas arī slēgtajā poligonā DA stūrī, kas netika apsekots. Tika analizētas pupuķu novērojumu attālums līdz šīm potenciālajām ligzdošanas vietām. Rezultāti parādīti 4. tabulā. Analizējot šo aspektu, ņemti vērā tikai tie 46 pupuķu novērošanas gadījumi, kas nav saistīti ar kādas iespējamās ligzdošanas vietas apmeklējumu vai ligzdošanu. Aptuveni puse novērojumu ir tuvāk par 100 m potenciālām ligzdošanas vietām, un tikai viens novērojumus atrodas tālāk par 500 m no kādas no piemērotajām ligzdošanas vietām. Rezultāti īpaši nemainās arī tad, ja tiek apskatīti tikai tie astoņi punkti, kuros konstatēta pupuķu barošanās. Šajā gadījumā 75% pupuķu novērojumu (6 novērojumi) ir tuvāk par 200 m potenciālajām ligzdošanas vietām, tikai viens novērojums tālāk par 500 m. 4. tabula Pupuķu novērojumu attālums līdz potenciāli piemērotām ligzdošanas vietām. Attālums līdz potenciālai Novērojumu skaits (n=46) Procenti Kumulatīvie procenti ligzdošanas vietai (m) līdz 100 22 47,8 47,8 100-200 18 39,1 87,0 200-300 3 6,5 93,5 300-400 2 4,3 97,8 400-500 0 0,0 97,8 vairāk par 500 1 2,2 100,0 Lai gan nav droši zināms, kurās no piemērotajām vietām pupuķi reāli ligzdoja, iegūtie rezultāti ļauj izteikt pieņēmumu, ka Ādažu poligonā pupuķu barošanās teritorijas ir tuvu ligzdošanas vietām, kas savukārt varētu liecināt par labu barības bāzi. Literatūrā sniegta informācija, ka pupuķu barošanās teritoriju attālums no ligzdošanas vietām ir ļoti atkarīgs no barības pieejamības un var būt no dažiem simtiem metru līdz pat diviem kilometriem (Bussmann 1950, Münch 1952). Pupuķu teritoriju raksturu Ādažu poligonā varētu būt iespējams noskaidrot turpmākos pētījumos, izmantojot iezīmēšanu ar krāsainiem gredzeniem. 12
3.4. Augsnes parametri pupuķa teritorijā Novērtējos augsnes mitrumu pupuķu apdzīvotajā teritorijā ap 9. būri, netika ņemti vērā tie 49 punkti, kuros augsnes virskārtā ir kūdra, jo tajos mitrumu nebija iespējams pareizi noteikt. Pārējos punktos augsnes mitrums svārstās no 0,0% līdz 46,7%. Gandrīz pusē (47,01%) punktu augsnes mitrums bija 0,0%. Paraugkopas vidējais aritmētiskais 3,22%. Augsnes mitruma raksturošanai minimālais nepieciešamais paraugkopas apjoms ir 240. Arī A horizonta biezums noteikts tikai tajos punktos, kuros augsnes virskārtā nav kūdras. A horizonta biezums svārstās robežās no 0 līdz 27 cm. Vidējais aritmētiskais 2,4 cm, mediāna 0 cm. Nepieciešamais paraugkopas apjoms 140. Parauglaukumu skaits 160 140 120 100 80 60 40 20 0 0 + 1 2 3 4 5 Balles pēc Brauna-Blankē skalas Augsnes mehāniskā pretestība svārstās no 0,0 līdz >4,5 kg/cm 2. 31,33% punktu augsnes mehāniskā pretestība bija 0,0 kg/cm 2. Vidējais aritmētiskais 0,67 kg/cm 2. Nepieciešamais paraugkopas apjoms 130. 12. attēls. Kailas augsnes segums parauglaukumos Augsnes virskārtas (izmantoto skalu sk. 3. tabulā) ph svārstās robežās no 4 līdz 7. 53% gadījumu augsnes ph bija 4. Pietiekamais paraugkopas apjoms 10. Kailas augsnes projektīvā seguma sadalījums parauglaukumos redzams 12. attēlā. No aplūkotajiem augsnes parametriem vislielākais minimālais nepieciešamais paraugkopas apjoms 240 ir augsnes mitrumam. Tas nozīmē, ka visi iegūtie rezultāti ticami atspoguļo reālo situāciju, jo visi parametri mērīti 300 punktos. Resursu taupīšanas nolūkos turpmāk būtu vēlams veikt augsnes mērījumus nedaudz vairāk nekā minimāli nepieciešamajā punktu skaitā (piemēram, 250 punktos), taču jāņem vērā, ka Ādažu poligonā ir samērā specifiski apstākļi un, veicot augsnes parametru mērījumus citur, var būt nepieciešams lielāks punktu skaits. Pēc rezultātiem redzams, ka šajā teritorijā visvairāk sastopama sausa, irdena (ar nelielu mehānisko pretestību) un skāba augsne. Ņemot vērā pupuķu barošanās uzvedību, augsnes irdenums varētu būt galvenais faktors, kas nosaka augsnes piemērotību pupuķiem, taču rezultāti parāda, ka augsnes parametri ir savstarpēji saistīti. Ar Manna-Vitnija testu (Mann-Whitney U-test) salīdzinot punktus, kuros augsnes mitrums ir 0,0% ar punktiem, kuros mitrums ir lielāks, var redzēt, ka punktos ar lielāku mitrumu arī augsnes mehāniskā pretestība ir lielāka (z=-6,987, P<0,01). Tādos punktos, kuros augsnes mehāniskā pretestība ir 0,0 kg/cm 2, augsnes mitrums ir 13
būtiski mazāks nekā punktos, kuros augsnes mehāniskā pretestība ir lielāka nekā 0,0 kg/cm 2 (z=-9,508, P<0,01). Līdzīga saistība parādās arī starp augsnes irdenumu un ph. Punktos, kuros augsnes mehāniskā pretestība ir 0,0 kg/cm 2, augsnes virskārtas ph ir lielāks nekā punktos, kuros pretestība ir lielāka (z=2,999, P<0,01). Vietās ar mazu augsnes pretestību arī augsnes A horizonta biezums ir mazāks nekā vietās ar lielu pretestību (z=-8,107, P<0,01). Salīdzinot augsnes mehānisko pretestību parauglaukumos, kuros veģetācijas segums dominē pār augsnes projektīvo segumu ar parauglaukumiem, kuros augsnes projektīvais segums ir lielāks nekā veģetācijas projektīvais segums, ir redzams, ka augsnes pretestība ir būtiski lielāka tajos parauglaukumos, kuros ir vairāk veģetācijas (z=-8,564, P<0,01). No iepriekš aprakstītajiem rezultātiem izriet tas, ka pētījumu teritorijā augsnes ar mazu mehānisko pretestību ir sausākas, mazāk skābas, neauglīgākas un atklātākas nekā mazāk irdenas augsnes. Ticami, ka minētie faktori nosaka augsnes irdenumu, nevis otrādi, bet šajā gadījumā augsnes irdenums uzsvērts kā potenciāli svarīgākais faktors pupuķiem. Iespējams, ka rezultātus vajadzētu aplūkot arī no kailas augsnes īpatsvara viedokļa, jo tieši kailas augsnes klātbūtne varētu būt tas, pēc kā pupuķi izvēlas savas barošanās vietas. Vienīgajā precīzi zināmajā pupuķa barošanās punktā šajā teritorijā augsnes mitrums bija 0,0%, mehāniskā pretestība 0,0 kg/cm 2, augsnes virskārtas ph 6, kailas augsnes projektīvais segums 5 balles. Tā kā zināms tikai viens pupuķa barošanās punkts, nav iespējams statistiski salīdzināt pupuķu barošanās vietu izvēli ar teritorijā pieejamo augsni, taču ir redzams, ka iegūtie rezultāti nav pretrunā ar pieņēmumu, ka pupuķi labprātāk barojas vietās ar irdenu augsni, kur ir liels kailas augsnes īpatsvars, neliels augsnes mitrums un salīdzinoši liels ph. 4. Secinājumi Pupuķi ligzdo tiem paredzētajos būros. Iespējama konkurence par ligzdvietām ar mājas strazdiem, bet Ādažu poligonā tai nevajadzētu būt būtiskam traucējumam. Zaļās vārnas būros nav ligzdojušas. Lai gan iespēja, ka izliktajos būros ligzdos zaļās vārnas, ir neliela, to izslēgt nevar. 2006. gadā zaļās vārnas pirmo reizi daudzu gadu laikā konstatētas poligonā un tā tuvumā. Ādažu poligonā ligzdo aptuveni 16 pāri pupuķu (blīvums ~0,20 pāri/km 2 ). Pupuķi ir cieši saistīti ar piemērotām ligzdošanas vietām 97,8% no novērojumiem nav tālāk par 400 m dažādām potenciāli piemērotām ligzdošanas vietām. Pupuķu teritorijā, kurā raksturoti augsnes parametri, sastopamas galvenokārt sausas, irdenas, skābas un neauglīgas augsnes. Konstatēts liels kailas augsnes īpatsvars. Pupuķiem potenciāli labvēlīgāki augsnes parametri mazāks mitrums un skābums un lielāks kailas augsnes īpatsvars izteiktāki vietās ar irdenu augsni. 14
5. Pateicības Pētījums veikts par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas finansējumu, par ko īpašs paldies Zigfrīdam Grinpaukam. Paldies Arnim Bērziņam par pupuķu būru izvietošanas ideju un būru izgatavošanu! Būru izgatavošanai nepieciešamos materiālus ziedoja SIA Rūta Mežs (personīga pateicība Jurim Jukāmam). Būru izvietošanā piedalījās Andis Liepa un Arnis Bērziņš. Zaļo vārnu būrus izvietoja Edmunds Račinskis. Paldies A. Pužulim par zaļo vārnu būru izgatavošanu, Ievai Mārdegai un Tomam Račinskim par palīdzību būru izlikšanā! Par sadarbību pateicos arī Gatim Smiltiņam. Pētījumā aktīvi piedalījās arī Laura Jukāme, kas piedalījās augsnes mērījumu veikšanā, pupuķu novērojumu kartēšanā, pupuķu būru kontrolēs un nodrošināja transportu. Ar transportu palīdzēja arī Edmunds Račinskis. Paldies Didzim Jurciņam par ziņotajiem pupuķu un zaļās vārnas novērojumiem! Nenovērtējamas bija Alda Kārkliņa sniegtās konsultācijas par augsnes pētījumu metodēm. Paldies par konsultācijām arī Guntim Taboram! Ar literatūru un konsultācijām palīdzēja arī Zuzanna Elšlēgere (Susanne Oehlschlaeger). Sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem nodrošināt palīdzēja Ilze Ķuze. 6. Summary Research and conservation of specially protected bird species in military training area Ādaži In 2006 a study of Hoopoe Upupa epops and European Roller Coracias garrulus was carried out in military training area Ādaži. Aims of this study were to estimate the population size of Hoopoe in the area, to evaluate the possibilities to attract Hoopoes and Rollers to breeding in nest-boxes, and to describe soil parameters in a Hoopoe breeding territory. In total 15 nest-boxes for Hoopoes and 20 for Rollers were placed in the territory of military training area Ādaži. One case of a pair of Hoopoes nesting in one of the nestboxes was recorded. Although breeding was unsuccessful (all young died of unknown cause) the fact can be considered as a success. No Rollers bred in the nest-boxes in 2006, but they were observed in the area for the first time in a long period. It is estimated that 16 pairs of Hoopoes breed in the area (density ~0.20 pairs/km 2 ). Most (97.8%) of the Hoopoe observations fell within 400 m radius from potentially suitable nest-sites. A soil analysis was carried out in a territory of 450 m radius around the nest-box in which Hoopoe bred. It was found that the soil in this territory is mostly dry, acidic, with low penetration resistance. The proportion of bare soil is high. 7. Literatūra Bauer H.G., Berthold P. 1997. Die Brutvögel Mitteleuropas. Bestand und Gefärdung. 2., durchgesehene Auflage. Wiesbaden: Aula-Verlag, 715 S. BirdLife International 2004. Birds in Europe: population estimates, trends and conservation status. Cambridge: BirdLife International, 374 pp. 15
Bussmann J. 1950. Zur Brutbiologie des Wiedehopfes (Upupa epops). Der Ornithologische Beobachter, 47: 141 151. Cramp S. (ed.) 1985. Handbook of the Birds of Europe the Middle East and North Africa. The Birds of Western Palearctic. Vol. IV Terns to Woodpeckers. Oxford, New York: Oxfrod University Press, 960 pp. del Hoyo J., Ellitott A., Sargatal J. (eds.) 2001. Handbook of the Birds of the World. Vol. 6. Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions, 589 pp. Fournier J., Arlettaz R. 2001. Food provision to nestling in the Hoopoe Upupa epops: implications for the conservation of a small endangered population in the Swiss Alps. Ibis, 143: 2 10. Grīnbergs A. 1998. Zemesvēzis Grām.: Kavacs G. (red.). Latvijas daba. Enciklopēdija. 6. sēj. Ulo-Žur, Rīga, Preses nams: 125 126. Hirschfeld H., Hirschfeld K. 1973. Zur Brut- und Ernährungsbiologie des Wiedehopfes, Upupa epops L., unter Berücksichtigung seiner Verhaltensweisen. Beiträge zur Vogelkunde, 19: 81 152. Kent M., Coker P. 1996. Vegetation Description and Analysis: A Practical Approach. New York: John Wiley & Sons, 363 pp. Kreilis M. 2002. Ādažu poligona dabas aizsardzības plāns. Rīga: Latvijas Dabas Fonds, 56 lpp. Ķerus V. 2005a. Pupuķu Upupa epops izplatība, skaits un biotopu izvēle Latvijā. Bakalaura darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, 34 lpp. Ķerus V. 2005b. Pupuķu Upupa epops pētījumi Latvijā 2003. 2005. gadā. Putni dabā, 15 (3): 2 7. Ķerus V. 2005c. Recording of Hoopoes Upupa epops by means of audio playback in the conditions of Latvia: a preliminary evaluation. Acta Universitatis Latviensis. Biology, 691: 7 15. Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Nr. 396. Rīgā, 2000. gada 14. novembrī. LOB 1998. Latvijas lauku putni. Rīga, 208 lpp. Münch H. 1952. Der Wiedehopf. Lepzig: Akademische Verlagsgesellschaft Geest & Portig K.-G., 68 S. Oehlschlaeger S., Ryslavy T. 2002. Brutbiologie des Wiedehopfes Upupa epops auf den ehemaligen Truppenübungsplätzen bei Jüterbog, Brandenburg. Vogelwelt, 123:171 188. Priednieks J., Strazds M., Strazds A., Petriņš A. 1989. Latvijas ligzdojošo putnu atlants 1980 1984. Rīga: Zinātne, 351 lpp. Račinskis E. 2005. Zaļās vārnas Coracias garrulus Latvijā 2003. un 2004. gadā. Putni dabā, 15(2): 2 6. Sutherland W.J., Newton I., Green R.E. 2004. Bird Ecology and Conservation. A Handbook of Techniques. Oxford: Oxford University Press, 386 pp. Transehe N., Sināts R. 1936. Latvijas putni. Rīga: Mežu departaments, 341 lpp. Благосклонов К.Н. 1957. Охрана и привлечение полезных птиц. Москва: Государственное учебно-педагогическое издательство Министерства просвещения РСФСР, 284 стр. 16
Pielikums 17
Anketa pupuķu novērojumu kartēšanai Ādažu poligonā 1. pielikums Novērotājs: Datums: Laiks: Laika apstākļi: ID X koord. Y koord. Sākuma laiks Beigu laiks Skaits Uzvedība* Biotops Piezīmes * D dzied; B meklē barību; L pārlido
Anketa augsnes mērījumiem pupuķu teritorijās ID Datums Mitrums (%) Irdenums ph A horiz. biezums (mm) Projektīvais segums (ballēs) Kaila augsne Veģetācija Cits Piezīmes 2. pielikums