Pētījums Biedrības Balvu rajona partnerības attīstības stratēģijas ieviešanas gala izvērtējums un turpmāko darbības virzienu noteikšana Balvi 2015

Pētījums Biedrības Balvu rajona partnerības attīstības stratēģijas ieviešanas gala izvērtējums un turpmāko darbības virzienu noteikšana Balvi 2015

Pasūtītājs: Biedrība Balvu rajona partnerība Adrese: Brīvības iela 48, Balvi, Balvu novads, LV - 4501 Tālrunis: 26691977 E-pasts: svetlana.tomsone@gmail.com www.balvi.partneribas.lv/ Izpildītājs: SIA Ķemers Business and Law Company Adrese: Murdu iela 19A, Salacgrīva, Salacgrīvas novads, LV-4033 Talruņi saziņai:29285297 E- pasts: info@kblc.lv Pētījuma autori pateicas: Baltinavas novada, Balvu novada, Rugāju novada un Viļakas novada iedzīvotājiem, kas piedalās projektu rakstīšanā un ieviešanā, vietējās attīstības stratēģijas ieviešanā un novadu attīstības kaldināšanā. Visiem novadu iedzīvotājiem, kuri piedalījās arī iedzīvotāju aptaujā, diskusijās pagastos un darba grupās. Biedrības Balvu rajona partnerība valdes locekļiem, biedriem un stratēģijas administratīvai vadītājai Svetlanai Tomsonei par aktīvu līdzdarbošanos. 2

Saturs Ievads... 4 1.Pētījuma ietvars un metodoloģija... 5 2. Sociālekonomiskās situācijas raksturojums.... 7 2.1.Demogrāfiskā situācija... 7 2.2.Ekonomiskā situācija un kopienas aktivitāte... 10 2.3.Pašvaldību stratēģiju analīze... 14 3. LEADER projektu izvērtējums... 20 3.1.Pārskats par projektu ieviešanu... 20 3.2.Projektu ietekme... 28 3.3.Projektu vērtēšanas process un kritēriji... 33 4. Biedrības darbība iedzīvotāju skatījumā... 37 4.1.Biedrības vērtējums... 37 4.2.Biedrības komunikācija ar iedzīvotājiem... 42 5. Pagastu iedzīvotāju vajadzības... 45 6. Iedzīvotāju vēlme un gatavība līdzdarboties... 48 7. SVID izvērtējums... 51 Secinājumi un priekšlikumi... 58 Pielikumi... 65 1.pielikums. Balvu rajona vietējās attīstības stratēģijas konkursa projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas projekts:... 65 2.pielikums. Iedzīvotāju aptaujas tehniskā informācija... 68 3.pielikums. Iedzīvotāju vēlmes un vajadzības... 70 4.pielikums Darba grupu diskusiju kopsavilkums... 74 5.pielikums. Iedzīvotāju vajadzības identificētas diskusijās pagastos... 76 6.pielikums Iedzīvotāju aptaujas anketas paraugs.... 80 7.pielikums... 84 Iedzīvotāju aptaujas rezultātu kopsavilkums... 84 3

Ievads Pētījuma mērķis ir veikt gala izvērtējumu par biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijas 2009.-2013.gadam ieviešanas gaitu, biedrības darbības izvērtējumu un pienesumu biedrības darbības teritorijas attīstībai, kā arī definēt turpmākos darbības virzienus 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Pētījums tika veikts laika periodā no 2015.gada marta līdz 2015.gada jūnijam. Pētījumā uzmanība tika pievērsta vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas ietekmei uz Balvu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu attīstību un ar stratēģijas ieviešanu saistītajām izmaiņām partnerības teritorijā. Pētījums atspoguļo izvērtētāju viedokli, kas var būt atšķirīgs no valsts pārvaldes iestāžu oficiālā viedokļa, biedrības Balvu rajona partnerība viedokļa un viedokļa, kas pausts rīcībpolitikas plānošanas dokumentos un citos oficiālajos dokumentos. Šajā ziņojumā ietvertie secinājumi un ieteikumi tika formulēti informācijas analīzes gaitā, ņemot vērā gan statistikas datus, gan intervijās, diskusijās un darba grupās paustās atziņas. Līdz ar to izmantojot citu metodoloģiju datu analīzei, var nonākt pie citiem secinājumiem, nekā tie ir atspoguļoti šajā ziņojumā. Pētījuma secinājumi un ieteikumi ir balstīti uz izvērtējuma gaitā iegūto informāciju, un tie ir izmantojami, lai izstrādātu vietējās attīstības stratēģiju nākamajam plānošanas periodam. Pētījuma autori: Iveta Reinholde, pētījuma projekta vadītāja un vadošā eksperte Edīte Ķemere, pētījuma vadošā eksperte 4

1.Pētījuma ietvars un metodoloģija Pētījuma mērķis ir veikt gala izvērtējumu par biedrības Balvu rajona partnerība (turpmāk tekstā biedrība vai partnerība) vietējās attīstības stratēģijas 2009.-2013.gadam (turpmāk tekstā attīstības stratēģija) ieviešanas gaitu (tai skaitā biedrības darbības izvērtējums) un pienesumu biedrības darbības teritorijas attīstībai, kā arī definēt turpmākos darbības virzienus 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Pētījuma uzdevumi: a) Apkopot un analizēt attīstības stratēģijas un Biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā (2009-2013) un Vietējās Rīcības grupas izvērtējumā iekļauto statistisko informāciju; b) Izvērtēt stratēģijas administratīvo ieviešanas gaitu; c) Izvērtēt ieviestos vai ieviešanā esošos projektus, kas finansēti attīstības stratēģijas ietvaros pēc vidusposma izvērtējuma veikšanas; d) Sagatavot secinājumus par esošās attīstības stratēģijas īstenošanu un izstrādāt priekšlikumus biedrības turpmākajai darbībai 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Pētījuma sagatavošanā tika izmantota šāda metodoloģija: 1. Statistiskās informācijas apkopošana un datu analīze laika griezumā. Aptvertais laika periods bija no 2009.gada līdz 2015.gadam. Datiem, kas raksturo pašvaldību teritoriju attīstību pēc administratīvi teritoriālās reformas ir izmantoti dati pēc 2009.gada.Atsevišķiem datiem ir aptverts laika periods no 2004.gada. Izvēlētais laika periods ne tikai aptver Attīstības stratēģijas darbības laiku, bet arī sniedz priekšstatu par situāciju pirms stratēģijas izstrādes un ieviešanas. Analizējot kvantitatīvo informāciju, eksperte pievērsa uzmanību korelācijai starp dažādiem datiem, tādā veidā identificējot gan problēmjautājumus, gan arī iespējamās problēmas, kas būtu jārisina nākamajā attīstības stratēģijā. 2. Grupu diskusijas aptvēra galvenās LEADER mērķa grupas jauniešus, biedrības un uzņēmējus. Darba grupu mērķis bija noskaidrot konkrētās mērķa grupas vajadzības. 3. Fokusa grupas diskusijas ar biedrības valdes locekļiem un biedriem. 4. Informatīvās tikšanās ar iedzīvotājiem visos četru novadu pagastos, kā arī Viļakā, Balvos, Rugājos un Baltinavā, kas deva iespēju gan sniegt iedzīvotājiem informāciju par to, kas ir LEADER pieeja, gan arī noskaidrot iedzīvotāju vajadzības. 5. Intervijas ar projektu iesniedzējiem tika veiktas, lai noskaidrotu projektu iesniedzēju viedokli par projektu izvērtēšanu. 6. Dokumentu analīze ietvēra gan attīstības stratēģijas, gan saistīto dokumentu (Balvu, Baltinavas, Viļakas un Rugāju novadu attīstības stratēģijas un attīstības programmas) kvalitatīvo analīzi ar mērķi noteikt attīstības stratēģijas un saistīto dokumentu pārklāšanās pakāpi un savstarpējo papildinātību. 5

7. Iedzīvotāju anketēšana. Pētījuma laikā tika izstrādāta aptaujas anketa, veikta iedzīvotāju anketēšana par biedrības darbību, un iedzīvotāju vērtējumu par LEADER projektu veiksmi. Iedzīvotāju anketēšanai tika izmantota sniega bumbas izlases metode, kas paredz, ka iesaistīto iedzīvotāju (piem., biedrības valdes locekļi, aktīvie biedri) anketēšana iesaista sev pazīstamos cilvēkus un kaimiņus no pagastiem. Tādā veidā ir iespējams panākt, ka tiek noskaidrots to iedzīvotāju tīkls, kas atpazīst biedrības aktivitātes. Tāpat, šādā veidā ir iespējams noskaidrot, kuri pagasti un kuras sociālās grupas nav bijušās pietiekamā apjomā uzrunātas un aicinātas piedalīties biedrības aktivitātēs. 6

2. Sociālekonomiskās situācijas raksturojums. Pētījums aptver teritoriju, kurā darbojas biedrība Balvu rajona partnerība. Biedrībā ietilpst 4 novadi: Balvu, Viļakas, Baltinavas un Rugāju novads, kas pirms administratīvi teritoriālās reformas veidoja Balvu rajonu. Teritorija atrodas Latvijas ziemeļaustrumos. Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/balvu_rajons 2.1.Demogrāfiskā situācija Iedzīvotāju skaita samazinājums un iedzīvotāju vecumstruktūras izmaiņas ir visas Latvijas problēma. Turklāt iedzīvotāju samazinājums ir turpinājies gan pēc Latvijas iestāšanās ES, gan arī pēc administratīvi teritoriālās reformas. Turklāt, iedzīvotāju skaita kritums ir noticis pat tā saucamajos treknajos gados, kad ekonomikā bija būtiska izaugsme. Tas nozīmē to, ka iedzīvotāju skaita kritumu ietekmē ļoti daudzi faktori, un nav iespējams noteikt vienu dominējošo faktoru. 1.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Balvu rajona partnerības teritorijā, laika periods 2004.-2014.gads 30 000 28 037 27 379 26 684 26 029 25 465 24 862 24 263 23 447 22 969 22 562 22 038 25 000 20 000 15 000 10 000 5 000 0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Avots: Centrālā statistikas pārvalde Laika periodā kopš 2004.gada iedzīvotāju skaits Balvu rajona partnerības teritorijā ir samazinājies par 22% jeb par 5999 cilvēkiem. Saglabājoties šādai samazinājuma tendencei var prognozēt, ka 2024.gadā Balvu partnerības teritorijā būs aptuveni 17 000 7

iedzīvotāju. Saglabājās arī kopējā Latgales reģiona tendence, ka mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu, un no teritorijas izbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī iedzīvotāju blīvums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gada sākumā Baltinavas novadā iedzīvotāju blīvums bija 6 cilvēku uz km 2, Balvu novadā 13, Rugāju novadā 4, un Viļakas novadā 8 cilvēki uz km 2. Arī novadu griezumā var novērot līdzīgas tendences iedzīvotāju skaita samazinājums visos četros novados. 2.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pa novadiem, 2004.-2014.gads 18 000 16 000 14 000 12 000 10 000 8 000 6 000 4 000 2 000 0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Baltinavas novads Balvu novads Rugāju novads Viļakas novads Avots: Centrālā statistikas pārvalde Iedzīvotāju skaita samazināšanās partnerības teritorijā (iepriekš Balvu rajona teritorijā) pēdējo desmit gadu laikā ir negatīva tendence pati par sevi. Šāda konstanta iedzīvotāju skaita samazināšanas ļauj secināt, ka a) Iedzīvotāju skaits samazinās neatkarīgi no valsts, pašvaldību, biedrību un uzņēmumu pūlēm, kas ieguldītas teritorijas attīstībā. b) Iedzīvotāju skaita izmaiņas notiek neatkarīgi no realizētajām programmām un atbalsta pasākumiem. Tas nozīmē, ka ar ES struktūrfondu palīdzību realizētie projekti var būt, ietekmējuši infrastruktūru un tās kvalitāti, bet tie nav spējuši ietekmēt iedzīvotāju lēmumus par mobilitāti uz citu novadu, pilsētu vai valsti. c) Samazinoties iedzīvotāju skaitam un blīvumam, pieaugs publisko pakalpojumu infrastruktūras izmaksas. Neapšaubāmi, šādas vispārējās demogrāfiskās tendences nozīmē arī būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā. No nākotnes perspektīvas svarīgi ir saprast, kāda ir iedzīvotāju vecumstruktūra, kas daļēji var sniegt informāciju par to, kādas problēmas pašvaldības un partnerības vietējām kopienām būs jārisina tuvākā pārskata periodā. Salīdzinot 2011.gadu ar 2014.gadu visos četros novados var novērot tikai minimālās 8

izmaiņas procentuālos sadalījums, jo galvenā tendence paliek nemainīga. Lielākā daļa iedzīvotāju (virs 60% no novadu iedzīvotājiem) šobrīd ir darbspējas vecumā, kas nozīmē, ka šie cilvēki ir darba tirgū (kā darbinieki, vai darba devēji, vai arī bezdarbnieki). Otrā lielākā vecumgrupa ir personas virs darbspējas vecuma (virs 20% no kopējā iedzīvotāju skaita Balvu rajona partnerības teritorijā) jeb pensionāri. Savukārt personas zem darbspējas vecuma ir tikai nedaudz virs 10%, kas nozīmē to, ka demogrāfijas sazinājuma rezultātā ir samazinājies bērnu un jauniešu skaits. Attiecīgi, prognozējot situāciju pēc 15-20 gadiem būs jārisina problēmas, kas būs saistītas ar būtiskām izmaiņām iedzīvotāju sastāvā būs liels skaits personu virs darbspējas vecuma vai tuvu šim vecumam, un būs salīdzinoši mazs personu skaits darbspējas vecumā, uz kuru pleciem gulsies trīskāršs uzdevums būt darba tirgū, un nopelnīt savu iztiku, balstoties uz solidaritātes principa no nodokļiem uzturēt personas virs darbspējas vecuma un vēl domāt par savu bērnu izglītošanu. 3.attēls. Iedzīvotāju īpatsvars līdz darbspējas vecumam, darbspējas vecumā, un virs darbspējas vecuma, pa novadiem, 2011. gadā 70.0 60.0 61.8 63.6 63.2 61.7 50.0 40.0 2011 Līdz darbspējas vecumam Īpatsvars, % Pavisam 30.0 26.2 22.7 22.2 24.5 2011 Darbspējas vecumā Īpatsvars, % Pavisam 20.0 10.0 12.0 13.7 14.6 13.8 2011 Virs darbspējas vecuma Īpatsvars, % Pavisam 0.0 Baltinavas novads Balvu novads Rugāju novadsviļakas novads 9

4.attēls. Iedzīvotāju īpatsvars līdz darbspējas vecumam, darbspējas vecumā, un virs darbspējas vecuma, pa novadiem, 2014.gadā 70.0 60.0 62.9 62.7 63.0 61.9 50.0 40.0 2014 Līdz darbspējas vecumam Īpatsvars, % Pavisam 30.0 25.0 23.5 23.3 25.4 2014 Darbspējas vecumā Īpatsvars, % Pavisam 20.0 10.0 12.1 13.8 13.7 12.7 2014 Virs darbspējas vecuma Īpatsvars, % Pavisam 0.0 Baltinavas novads Balvu novads Rugāju novadsviļakas novads Avots: Centrālās statistikas pārvalde Teritorijas iedzīvotāji koncentrējās pašvaldību administratīvajos centros, tādēļ jautājumi, kas saistīti ar pašvaldību administratīvo centru attīstību un publisko pakalpojumu pieejamību būs aktuāli arī turpmāk. 2.2.Ekonomiskā situācija un kopienas aktivitāte Iedzīvotāju skaita samazinājums un neiepriecinošās prognozes par iedzīvotāju vecumstruktūru, vēl nenozīmē, ka iedzīvotāji Balvu rajona partnerības teritorijā būtu neaktīvi. Sabiedrisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu (jeb NVO) sadalījums ir ļoti atšķirīgs starp novadiem. Baltinavas novadā ir tikai 7 NVO (jeb 1 uz 158 iedzīvotājiem), Balvu novadā ir 99 NVO (jeb 1 uz 134 iedzīvotājiem), Rugāju novadā ir 22 NVO (jeb 1 uz 105 iedzīvotājiem) un Viļakas novadā ir 45 NVO (jeb 1 uz 118 iedzīvotājiem). Šie dati liecina, ka nosacīti visaktīvākie iedzīvotāji dzīvo Rugāju novadā, bet mazāk aktīvi ir Baltinavā. Savukārt, skatot NVO skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, tad Baltinavas novadā organizāciju blīvuma indekss ir 5,95, Balvu novadā 6,71, Rugāju novadā 8,46, un Viļakas novadā 7.06 1. Tā kā vidējais NVO blīvums uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir 8,48, tad var redzēt, ka kopumā partnerības teritorijas kopienas aktivitāte veidojot NVO ir zemāk nekā vidējais rādītājs Latvijā. Tajā pat laikā ir vērojama NVO skaita palielināšanās tendence, 1.tabulā redzams, ka 2010.gadā visā Balvu rajona teritorijā bija 75 NVO, 2012.gadā tās ir jau 91, bet apskatot jaunākos 2015.gada datus NVO skaits sasniedz 173. Turklāt NVO skaita palielinājums novērojams visos četros novados. Vietējās attīstības stratēģijā vien no mērķa grupām bija tieši NVO. NVO skaita pieaugums ļauj secināt, ka LEADER projekti ir snieguši būtisku ieguldījumu NVO kapacitātes stiprināšanai. 1 Pārskats par NVO sektoru Latvijā 2013. Latvijas Pilsoniskā Alianse. http://nvo.lv/site/attachments/03/11/2014/petijums_parskats_par_nvo_sektoru_lv_2013.pdf 10

5.attēls. Sabiedrisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu sadalījums pa Latvijas novadiem/pilsētām, 2015.gada aprīlī 120 100 99 80 60 40 20 7 22 45 0 Baltinavas novads Balvu novads Rugāju novads Viļakas novads Avots : https://www.lursoft.lv/estadistic?act=ur_stats&l=lv&&id=50&tablereorder=yes&tab leorder=2&tablesequence=a Vienlaikus, NVO skaits nav vienīgais rādītājs, kas rāda iedzīvotāju aktivitāti un kapacitāti. Ekonomisko aktīvo uzņēmumu (nevis tikai reģistrēto) skaits katrā novadā arī liecina par iedzīvotāju aktivitāti. Baltinavas novads ir otrs ekonomiski aktīvākais novads partnerības teritorijā, aiz līdera Rugāju novada. Trešais aktīvākais ir Balvu novads, aiz sevis atstājot Viļakas novadu. Ekonomiskās aktivitātes līmenis liecina gan par iedzīvotāju gatavību un prasmēm iesaistīties uzņēmējdarbībā, gan arī iezīmē teritorijas nākotnes ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Lai izprastu partnerības teritorijas ekonomikas struktūru, ir jāaplūko gan jomas, gan arī uzņēmējdarbības formas, kurās darbojas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Salīdzinot divus gadus - 2010. un 2012. gadus var redzēt, ka visi novadi ir zināmā mērā pārvarējuši 2008.gada ekonomikas lejupslīdes sekas. Kopējās tendences liecina, ka palielinās gan individuālo komersantu, gan komercsabiedrību un pašnodarbināto personu skaits. Kopumā, ekonomiskās aktivitātes partnerības teritorijā uzlabojas. Pašnodarbināto personu skaita palielinājumu var daļēji skaidrot ar LEADER projektu pieejamību, jo tieši pašnodarbinātās personas (mājražotāji un mājamatnieki), kā arī fiziskas personas, kuras plānoja uzsākt saimniecisko darbību, bija viena no galvenajām LEADER mērķa grupām. Tiesa, Viļakas novadā pašnodarbināto personu skaits ir samazinājies 11

1.tabula. Ekonomiski aktīvās vienības novados Pašnodar binātās personas Individ uālie komers anti Komercsabi edrības Zemnie ku un zvejnie ku saimnie cības Fondi, nodibinā jumi un biedrības Valsts budžet a iestād es Pašvaldīb u budžeta iestādes Baltinavas novads Balvu novads Rugāju novads 2010 44 2 9 33 2 0 3 2012 48 3 13 35 3 0 3 2010 614 59 153 204 44 0 5 2012 635 65 192 190 55 0 6 2010 159 3 16 78 10 0 2 2012 175 4 24 80 14 0 2 Viļakas novads 2010 237 13 27 85 19 1 3 2012 219 15 31 74 19 1 2 Avots: Centrālā statistikas pārvalde Zemnieku un zvejnieku saimniecību samazinājums laika periodā kopš 2010.gada ir samazinājies, jo, mainoties normatīvajiem aktiem, daudzas zemnieku saimniecības pārreģistrējās par komercsabiedrībām. Taču analizējot kopējo privātā sektora (pašnodarbinātie, individuālie komersanti, komercsabiedrības, zemnieku saimniecības) apjomu var secināt, ka Baltinavas novadā vidēji viens privātais uzņēmums ir uz 11 iedzīvotājiem, Balvos 1 uzņēmums uz 12 iedzīvotājiem, Rugāju novadā 1 uz 8 iedzīvotājiem, un Viļakas novadā 1 uzņēmums uz 16 iedzīvotājiem, kas diemžēl atpaliek no vidējiem rādītājiem Latvijā kopumā. 2.tabula. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa novados 2010., 2012., un 2014.gadā, (euro, bruto) Baltinavas novads Balvu novads Rugāju novads Viļakas novads 2010 2012 2014 2010 2012 2014 2010 2012 2014 2010 2012 2014 493 489 504 471 488 542 441 498 529 499 521 525 Avots: Centrālā statistikas pārvalde Turklāt laikā kopš 2010.gada ir palielinājusies arī bruto darba samaksa strādājošajiem. Visticamāk, ka, subjektīvi vērtējot, paši iedzīvotāji atzīs, ka darba samaksas palielinājums ir neliels, un nesedz izmaksas. Taču no ekonomiskās izaugsmes perspektīvas, darba samaksas palielinājuma tendence ir pozitīva. Pagaidām, gan vidējie darba samaksas rādītāji Balvu rajona partnerības teritorijā būtiski atpaliek no vidējiem rādītājiem valstī. Vidējā darba samaksa (bruto) valstī 2014.gada bija 765 EUR. 12

6.attēls. Strādājošo skaits pamatdarbā pēc faktiskās darba vietas 3500 3000 2500 2000 1500 1000 500 0 264 207 230 Avots: Centrālā statistikas pārvalde 3 234 3 129 3 187 318 351 380 1 041 1 098 1 077 2010 2012 2013 2010 2012 2013 2010 2012 2013 2010 2012 2013 Baltinavas novads Balvu novads Rugāju novads Viļakas novads Pastāv atšķirības starp novadiem vidējā darbinieku skaita ziņā, par kuriem nodokļus maksā darba devējs. Baltinavas novadā pēdējos gados vidējais darbinieku skaits ir svārstījies ap 230-240 darbiniekiem, Balvu novadā ap 3200, Rugāju novadā ap 330, un Viļakas novadā - ap 1000. 7.attēls. Bezdarba līmenis 30.0 25.0 26.3 23.8 20.0 17.0 17.1 18.8 19.8 17.9 18.4 15.0 10.0 2012 2014 5.0 0.0 Baltinavas novads Balvu novads Rugāju novads Viļakas novads Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra http://nva.gov.lv/index.php?cid=6 Pēdējo gadu tendences liecina, ka ir noticis bezdarba līmeņa samazinājums Baltinavas, Rugāju un Viļakas novados, kamēr Balvu novadā ir notikusi pretēja parādība bezdarba līmeņa palielinājums, lai arī ļoti minimāls. Visbeidzot, ņemot vērā Balvu rajona partnerības teritorijas ģeogrāfisko izvietojumu, galvenā nozare, kurā darbojas lielākā daļa komersantu, ir lauksaimniecība. Balvu novadā, kurā ietilpst arī Balvu pilsēta, otra lielāka nozare ir tirdzniecība. 13

3.tabula. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits sadalījumā pēc ekonomiskās darbības veida, 2013.gadā, norādītas 5 dominējošās jomas. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Baltinavas Balvu Rugāju Viļakas novads novads novads novads 66 495 215 210 Būvniecība 5 45 6 7 Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 5 136 6 22 Apstrādes rūpniecība 0 53 9 9 Citi pakalpojumi 4 167 21 46 Avots: Centrālā statistikas pārvalde Taču saglabājās arī atšķirības starp pilsētu un laukiem. Balvos kā novada centrā un partnerības teritorijas lielākajā pilsētā ir attīstīts arī pakalpojumu sektors. Vienlaikus, uzņēmumu skaits liecina, ka ekonomiskās aktivitātes līmenis visos četros novados ir atšķirīgs. Lai arī partnerības teritorijā darbojas uzņēmumi, kuru apgrozījums mērāms miljonos, tomēr apgrozījuma datus skatot kontekstā ar darba vietu skaitu un bezdarba līmeni, ir jāsecina, ka uzņēmējdarbības attīstībai ir jābūt prioritārai rīcībai ne tikai biedrībai Balvu rajona partnerība, bet arī novadiem. Rezultātā ir jāsecina, ka partnerības teritorijas lielākais drauds ir nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija. Tajā pašā laikā, ir jāatzīst, ka partnerība viena pati ar saviem spēkiem šo situāciju nav spējīga mainīt. Lai panāktu izmaiņas demogrāfiskajā situācijā, ir nepieciešamas mērķorientētas nacionālā līmeņa programmas un rīcības. 2.3.Pašvaldību stratēģiju analīze Balvu rajona partnerības teritorijas novadi ir definējuši savu specializāciju. Saskaņā ar Eiropas Komisijas definējumu un izpratni viedās specializācijas (angl. smart specialisation) mērķis ir veicināt reģionālās inovācijas, lai sasniegtu ekonomisko izaugsmi un labklājību 2. Turklāt specializācijas princips nosaka, ka reģioni un novadi koncentrējās uz savām stiprajām pusēm un investīcijas tiek virzītas uz vairākām jomām, lai samazinātu riskus. Tajā pašā laikā, specializācijas princips ir vērsts uz to, lai partneri sadarbojoties novērstu darbību dublēšanos, un veidotu partnerības ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un aktīviem indivīdiem. 2 Smart specialization. http://ec.europa.eu/research/regions/index_en.cfm?pg=smart_specialisation 14

4.tabula. Balvu rajona partnerības teritorijas novadu specializācijas 3 : Baltinavas novada specializācija ir lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde, mežsaimniecība un kokapstrāde. Rugāju novada specializācija paredze nākotnē attīstīt amatniecību, tūrismu, lauksaimniecības produkcijas ražošanu ar pievienoto vērtību; rūpniecību, un enerģētiskā materiāla ražošanu. Balvu novada specializācija ir mazo uzņēmumu attīstība lauksaimniecībā, mežizstrādē, kokapstrādē un pakalpojumi, t.sk. tūrisms un pakalpojumi iedzīvotājiem. Viļakas novada specializācija ietver lauksaimniecisko ražošanu, mežsaimniecības attīstību, sabiedrisko pakalpojumu attīstību un tūrisma attīstību. Visi četri novadi savās specializācijās izceļ vairākās lietas, ko potenciāli tie var realizēt kopīgi, lai panāktu lielāku ietekmi teritorijā: a) Lauksaimnieciskā ražošana; b) Mežsaimniecības attīstība; c) Sabiedriskie pakalpojumi; d) Tūrisma attīstība. Faktiski, novadu definētās specializācijas sakrīt ar faktisko uzņēmumu skaitu un jomām, kas darbojas attiecīgajos novados. Vislielākais uzņēmumu skaits darbojas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Tādēļ, novadu izvēlētās specializācijas ir loģiskas, jo balstītas uz šo novadu stipro pusi uzņēmumu specializāciju. Tajā paša laikā, nedz Biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā (2009-2013), nedz novadu attīstības stratēģijas nenorāda uz unikālām un tieši šai teritorijai raksturīgām lietām/aspektiem izvēlētajās specializācijas jomās, ar ko partnerības teritorija būtiski atšķiras no kaimiņos esošām teritorijām. Līdz ar to, nākamajā attīstības stratēģijā būtu ieteicams definēt tieši partnerības teritorijas unikalitāti. Savukārt, analizējot katra novada stratēģiskos mērķus, var identificēt saikni starp novadu plānošanas dokumentos ietverto un iedzīvotāju vajadzībām, kas tika izteiktas gan anketēšanā gan, arī publiskās diskusijās. Tajā paša laikā, novadu stratēģisko mērķu saskaņotība ar biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijas 2009.- 2013.gadam mērķiem ir būtiska, lai nodrošinātu teritorijas kompleksu attīstību 4. 3 Identificētas balstoties uz Balvu, Baltinavas, Rugāju, Viļakas novadu attīstības stratēģijām. 4 Šajā nodaļa stratēģisko mērķu analīze veikta balstoties uz Faulkner D., Campbell A. (eds) The Oxford Handbook of Strategy. Oxford University press, 2003. 15

5.tabula. Baltinavas novada mērķu kaskāde 5 Stratēģiskie mērķi SM 1 Kopējo mērķu vadīta saliedēta kopiena SM 2 Novada resursu ilgtspējība SM 3 Attīstīta ekonomika Ilgtermiņa prioritātes IP 1 Cilvēku atbildības, aktivitātes, zināšanu paaugstināšana IP 2 Novada resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana IP 3 Priekšnosacījumu veidošana ekonomikas dažādošanai un uzņēmējdarbības aktivizēšanai Vidējā termiņa prioritātes/rīcības VTP1 Sociālās, kultūras un izglītības jomas saskaņotā kopdarbība VTP2 Darba vietu radīšanas priekšnosacījumu veidošana VTP3 Uz vietējo dabas resursu balstītu tautsaimniecību nozaru attīstības sekmēšana VTP4 - Novada kultūrvēsturisko un dabas resursu vērtības paaugstināšanas veicināšana VTP5 - Efektīvas pārvaldes nodrošināšana VTP6 Inženiertehniskās infrastruktūras sakārtošana un attīstība 6.tabula. Balvu novada mērķu kaskāde 6 Stratēģiskie mērķi Novada konkurētspējas palielināšana Ilgtermiņa prioritātes Veselīgi domājošs novads - attīstīt radošus, inovatīvus, ekonomiski aktīvus cilvēkus, kuri veido uzņēmumus, darba vietas, aktīvu kultūras dzīvi, piesaista tūristus Veselīga vide - novadā veidot veselīgu un kvalitatīvu dzīves vides telpu, nodrošināt dzīves kvalitāti. Veselīgs novads - ir nodrošināt Vidējā termiņa prioritātes/rīcības Izglītības pieejamības un kvalitātes uzlabošana; Sakārtota uzņēmējdarbības vide radošas un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai; Nodrošināti kvalitatīvi kultūras pakalpojumi; Administratīvo funkciju efektivitātes nodrošināšana ; Videi draudzīga saimnieciskā darbība Lauku un pilsētas zaļo teritoriju sakopšana un izmantošana Sociālo un veselības 5 Baltinavas novada attīstības programma 2012.-2018.gadam. Stratēģiskā daļa. II sējums. Apstiprināta ar Baltinavas novada domes 2012. gada 25.oktobra lēmumu Nr. 10., 1. Par Baltinavas novada attīstības programmas 2012. 2018. gadam apstiprināšanu 6 Balvu novada attīstības programma 2011.-2017.gadam. II daļa - stratēģiskā daļa. Balvu novada dome, 2011. 16

iedzīvotājiem nepieciešamos sociālos un veselības pakalpojumus, kā arī veicināt veselīgu dzīves veidu attīstot sporta un veselīgas atpūtas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un tūristiem. pakalpojumu pieejamības nodrošināšana Sporta un veselīgas atpūtas pakalpojumu pieejamības nodrošināšana 7.tabula. Rugāju novada mērķu kaskāde 7 Stratēģiskie mērķi SM1 Attīstīta uzņēmējdarbība un infrastruktūra SM2 Cilvēka dzīves kvalitāte Ilgtermiņa prioritātes IP1 Veiksmīga uzņēmējdarbība un sakārtota infrastruktūra IP2 Pieejami izglītības, sporta, kultūras, veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi Vidējā termiņa prioritātes VTP1 Uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstība VTP2 Izglītības, sporta, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu attīstība SM3 Tīra vide IP3 Attīstīta vides kvalitāte VTP3 Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana 8.tabula. Viļakas novada mērķu kaskāde 8 Stratēģiskie mērķi SM1 Izglītota, kulturāla, pārtikusi un radoša sabiedrība Ilgtermiņa prioritātes IP1: Pieejami kvalitatīvi izglītības, kultūras, sporta, brīvā laika, veselības un sociālie pakalpojumi un droša dzīvesvide Vidējā termiņa prioritātes VP1: Kvalitatīvas izglītības pieejamības un attīstības nodrošināšana iedzīvotājiem mūža garumā VP2: Kultūras infrastruktūras un kultūrvides attīstība VP3: Labvēlīgu apstākļu radīšana jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai VP4 Veselīga dzīvesveida popularizēšana, sporta, veselības Pakalpojumu nodrošināšana 7 Rugāju novada attīstības programma 2013.-2019.gadam. Rugāju novada attīstības programma 2013.- 2019.gadam apstiprināta ar Rugāju novada domes 2013.gada 19.augusta lēmumu (protokols Nr.11 14 ) Rugāji 2013. 8 Viļakas novada attīstības programma 2011.-2017.gadam. Apstiprināta ar Viļakas novada domes 2011.gada 24.novembra sēdes lēmumu (protokols Nr.26, 2.&). Viļaka 2011., 107.lpp. 17

SM2 Pievilcīga dzīves vide darbam un atpūtai SM3 Ekonomisko izaugsmi atbalstoša vide un resursi IP2: Attīstītas transporta, sakaru, ūdenssaimniecības, siltumapgādes sistēmas, saglabājot vides attīstību nākotnē IP3: Investīciju piesaistes un nodarbinātības veicināšana, attīstīts tūrisms, aktīvi uzņēmēji, efektīva publiskā pārvalde VP5: Sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstība un pakalpojumu dažādošana VP6: Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana VP7: Teritorijas sasniedzamības un iedzīvotāju pārvietošanās iespēju paaugstināšana VP8: Kvalitatīva komunālā saimniecība, teritorijas apsaimniekošana, publiskās infrastruktūras attīstība VP9: Vides aizsardzība un pārvaldība VP10: Pašvaldības darbības uzlabošana VP11: Efektīvas ārējās komunikācijas veidošana ar pašvaldībām, uzņēmējiem un sociālajiem partneriem VP12: Uzņēmējdarbības un daudzveidīgas lauku teritoriju attīstības veicināšana VP13: Tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu attīstība Savukārt, biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijas 2009.- 2013.gadam definētā teritorijas attīstības vīzija ir uzskatāma par stratēģisko mērķi, ko Vietējās Rīcības grupa vēlās panākt vidējā termiņā. Tādēļ, analizējot gan novadu attīstības stratēģijas, gan arī biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģiju 2009.-2013.gadam var secināt, ka dominējošie trīs atslēgvārdi, kas ir ietverti visos dokumentos ir: a) Kopienas sadarbība b) Attīstīta ekonomika; c) Pievilcīga vide. Zināmā mērā, šāda saskaņa starp novadu attīstības stratēģijām un biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģiju 2009.-2013.gadam apliecina to, ka jau šobrīd partnerības teritoriju veidojošās pašvaldības ir panākušās zināmu saskaņotības un papildinātības līmenī savās aktivitātes, kas, savukārt, apliecina to, ka turpmākā izaugsme teritorijā ir jābalsta uz novadu savstarpēji koordinētām darbībām. 18

9.tabula. Atbilstība starp vietējo attīstības stratēģiju un novadu attīstības stratēģijām [attīstības stratēģija] notiek veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, saglabāts kultūrvēsturiskais un dabas mantojums, attīstīta infrastruktūra, pieejami daudzveidīgi pakalpojumi, atvērts aktivitātēm un sadarbībai.. [Baltinavas novads] Novada konkurētspējas palielināšana [Balvu novads] Kopējo mērķu vadīta saliedēta kopiena Novada resursu ilgtspējība Attīstīta ekonomika [Rugāju novads] Attīstīta uzņēmējdarbība un infrastruktūra Cilvēka dzīves kvalitāte Tīra vide [Viļakas novads] Izglītota, kulturāla, pārtikusi un radoša sabiedrība Pievilcīga dzīves vide darbam un atpūtai Ekonomisko izaugsmi atbalstoša vide un resursi Tādēļ, biedrība, veidojot attīstības stratēģiju nākamajam periodam, var balstīties uz sekojošu algoritmu. 8.attēls. Nākamā perioda attīstības stratēģijas mugurkauls. Pievilcīga vide Attīstīta ekonomika Kopienas sadarbība Augstāk minētais algoritms, kas ir ietverts attēlā, var tiks izmantots biedrības attīstības stratēģijas stratēģisko mērķu definēšanai, no kuriem varētu atvasināt taktiskos mērķus, kas būtu balstīti iedzīvotāju vajadzībās. 19

3. LEADER projektu izvērtējums 3.1.Pārskats par projektu ieviešanu Galvenais instruments, ar kura palīdzību, biedrība Balvu rajona partnerība realizē vietējās attīstības stratēģiju 2009.-2013.gadam ir projekti, kuri tiek ieviesti atbilstoši LEADER pieejai, un šo projektu īstenošanai 2009.-2013.gadā bija iespēja piesaistīt atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstība (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) līdzfinansētiem pasākumiem. Vietējās attīstības stratēģijas ieviešanas laikā finansētie projekti, kurus iesniedza biedrības, komersanti, pašvaldības un fiziskas personas, turpmāk tika klasificēti un analizēti atbilstoši vietējās attīstības stratēģijas rīcībām. 10.tabula. Stratēģijas rīcību uzskaitījums Stratēģijas rīcības Paredzētās aktivitātes Paredzētais un apgūtais finansējums, EUR 1. Sociālo pakalpojumu izveidošana un attīstība Vides un pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, mobilās sociālās brigādes, atbalsta centri sociālā riska grupas cilvēkiem (maznodrošinātie, bērniem no nelabvēlīgajām ģimenēm, jaunām māmiņām, pensionāri, u.c. grupām). Mini sadzīves pakalpojumu punkti (veļas māja, frizētava, apavu remonts u.c.). Paredzētais: 153 160,82 EUR Apgūtais: 86 658,16 EUR 2. Uzņēmējdarbības dažādošana 3.Vietējās iniciatīvas grupas centra kapacitātes paaugstināšana Vienkāršota rekonstrukcija, rekonstrukcija, labiekārtošana, nepieciešamā aprīkojuma un materiālu iegāde, kā arī uzstādīšana. Atbalstīt gan esošu, gan jaunu uzņēmēju aktivitātes sabiedriskā labuma projektus uzņēmējdarbības dažādošanā. Zaļie tirgi, mājražošanas produktu tirdzniecības punkti. Vienkāršota rekonstrukcija, rekonstrukcija, labiekārtošana un nepieciešamā aprīkojuma un materiālu iegāde, kā arī uzstādīšana. Atbalstu saņems gan esošas VIG, gan jaunas VIG. Rīcība sekmēs gan esošo VIG kapacitātes stiprināšanā, gan pakalpojumu dažādošanu, gan jaunu Paredzētais: 60 797,20 EUR Apgūtais 222 404,66 EUR Paredzētais: 91 194,37 EUR Apgūtais: 33077,90 EUR 20

4. Jauniešu centru izveide un attīstība 5. Sporta, tūrisma, atpūtas un brīvā laika infrastruktūras izveide 6. Kultūras, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana aktivitāšu nodrošināšanā, kā arī atbalstīs jaunu VIG centru izveidi. Vienkāršota rekonstrukcija, rekonstrukcija, labiekārtošana un nepieciešamā aprīkojuma un materiālu iegāde, kā arī uzstādīšana. Atbalstu saņems esošie jauniešu centri, kā arī tiks atbalstītas jauniešu iniciatīvas jaunu centru izveidošanā. Teritorijas un/vai telpu labiekārtošana. Nepieciešamā aprīkojuma un materiālu iegāde. Atbalstu saņems jaunas infrastruktūras izveidē vai esošās infrastruktūras vienkāršotā rekonstrukcijā un rekonstrukcijā. Aktivitātes kā bērnu rotaļu laukumu, rotaļu un spēļu istabas radošās darbnīcas, peldvietas, takas, sporta laukuma izveide, sēdvietas, sporta trase, sporta maršruts, tūrisma maršruts, soliņi, skatu torņu izveide, norādes, estrādes celtniecība, u.c. Teritorijas un/vai telpu labiekārtošana. Nepieciešamā aprīkojuma un materiālu iegāde. Atbalsts tērpu, tautas tērpu, instrumentu iegādei, lai saglabātu Ziemeļlatgalei, Balvu rajonam raksturīgās tradīcijas, dabas objektu sakopšana, izvietojot norādes, soliņus, informācijas stendu uzstādīšana, koka figūru izgatavošana un uzstādīšana, arhitektūras mantojums, apkārtējās vides vērtības; svētvietas, krucifiksi, vēsturiskie objekti, pieminekļi, piemiņas zīmes, privātie muzeji, kultūras un mākslas objekti, novadnieku ekspozīciju iekārtošana, aprīkojums kā, skaņa, gaisma, krēsli u.c Paredzētais: 461 265,76 EUR Apgūtais: 51816,78 EUR Paredzētais: 122 528,66 EUR Apgūtais: 278283,20 EUR Paredzētais: 122 528,66 EUR Apgūtais: 270018,36 EUR 7. Lauku saimniecību modernizācijas Atbalsts iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma Apgūtais: 26258,97 EUR 21

veicināšana un mājražotāju konkurences paaugstināšana iegādei un uzstādīšanai, infrastruktūras izveidei lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmapstrādei, t.sk. pašu saražotās produkcijas iepakošanai, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu un žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai Atbalsts iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, infrastruktūras izveidei lauksaimniecības produktu pārstrādei un pirmapstrādei mājas apstākļos, t.sk. pašu saražotās produkcijas iepakošanai. Kopumā pārskata periodā (2009.-2013.gadā) tika iesniegti 357 projekti, no kuriem tika apstiprināti, ieviesti vai vēl atrodas ieviešanā (uz novērtējuma laiku 2015.gada 1.maiju) 192 projekti. Savukārt, 165 projekti tika noraidīti, atsaukti vai pat pārcelti uz citas partnerības teritoriju. Aprēķinot projektu veiksmes procentu, var secināt, ka 54% no visiem iesniegtajiem projektiem tika apstiprināti. Citiem vārdiem katrs otrs iesniegtais projekts tika apstiprināts. Tajā pat laikā, pārskata periodā kopā ir apgūts 968 518,03 EUR deviņās projektu kārtās. 7.rīcībai Lauku saimniecību modernizācijas veicināšana un mājražotāju konkurences paaugstināšana pārskata periodā ir bijušas 4 konkursu kārtas, lai nodrošinātu atbalstu lauku saimniecībām. 9.attēls. Kopējais projektu skaits 2009.-2013.gadā 195 190 185 180 175 170 165 160 155 150 192 Apstiprināti, ieviešanā 165 Noraidīti, atsaukti, pārcelti Avots: Biedrības dati 22

Apskatot tos projektus, kas tika atsaukti pēc iesniegšanas var redzēt tendenci, ka visvairāk projektu ir atsaukti 7.rīcībā Lauku saimniecību modernizācijas veicināšana un mājražotāju konkurences paaugstināšana. Šajā rīcībā galvenais atsaukšanas iemesls bija finanšu resursu trūkums projekta ieviešanai. Savukārt, pārējās rīcības atsaukto projektu iemesls ir dažādi. Kāds projekta iesniedzējs atsauca, jo tika atklāta kļūda projekta iesniegumā, kāds tādēļ, ka projekta izvērtēšana bija pārāk ilga laika ziņā. Projektu iesniedzēji intervijās minēja arī to, ka pēc projekta iesniegšanas atklājās, ka projekta ieviešana nav lietderīga, kā arī atsaukumam bija personīgi iemesli. Kopā, tika atsaukti 13 projekti, kas veido 3,6% no kopējā iesniegto projektu skaita. 11.tabula. Atsaukto projektu sadalījums pēc rīcības virzieniem Stratēģijas rīcības Atsaukto projektu skaits 1. Sociālo pakalpojumu izveidošana un attīstība 0 2. Uzņēmējdarbības dažādošana 4 3.Vietējās iniciatīvas grupas centra kapacitātes paaugstināšana 0 4. Jauniešu centru izveide un attīstība 0 5. Sporta, tūrisma, atpūtas un brīvā laika Infrastruktūras izveide 6. Kultūras, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana 7. Lauku saimniecību modernizācijas veicināšana un mājražotāju konkurences paaugstināšana Avots: Biedrības dati 2 1 6 Analizējot noraidītos, atsauktos un uz citu partnerības teritoriju pārceltos projektus (kopā 165), lielākā daļa noraidīti jeb vērtēšanā saņēma negatīvu vērtējumu. Jāmin, ka biedrība Balvu rajona partnerība, kas veica projektu atbilstības izvērtēšanu vietējai attīstības stratēģijai, noraidīja 13 projektus. Pārējie 135 projekti tika noraidīti vērtēšanas otrā posmā, kad Lauku atbalsta dienests izvērtēja projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un publiskā finansējuma saņemšanas kritērijiem, kuri noteikti MK noteikumos Nr.783 Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai un Nr.764.Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumā "Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā" un pasākumā "Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā". Noraidīšanas iemesli bija dažādi un katrs 23

projekta iesniedzējs par tiem tika informēts personīgi. Jāpiebilst, ka viens no projektu iesniegumu noraidīšanas iemesliem bija ne tikai projekta neatbilstība administratīvajiem un publiskā finansējuma saņemšanas kritērijiem, bet arī nepietiekamais finansējums. 10.attēls. Neapstiprināto projektu sadalījums 160 140 148 120 100 80 60 skaits 40 20 0 13 3 1 Atsaukti Noraidīti Lauzti ligumi Pārcelts Avots: Biedrības dati Analizējot projektu skaitu pēc rīcības virzieniem, var konstatēt, ka vislielākais projektu skaits tika iesniegts 6.rīcībā Kultūras, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, kurai sekoja 5. rīcība Sporta, tūrisma, atpūtas un brīvā laika infrastruktūras izveide. 24

11.attēls. Kopējais projektu skaita sadalījums pa rīcības virzieniem 140 120 100 99 115 80 60 40 20 0 22 16 67 32 12 6 22 21 48 60 19 9 1.rīcība 2.rīcība 3.rīcība 4.rīcība 5.rīcība 6.rīcība 7.rīcība Nav norādīta rīcība 1 0 Iesniegti Apstiprināti Avots: Biedrības dati Savukārt, projektu veiksmes procents starp rīcībām svārstās. Vislielākais veiksmes procents ir 4.rīcības projektiem par jauniešu centru izveidi un attīstību. Otra veiksmīgākā rīcība bija 1.rīcība par sociālo pakalpojumu izveidošanu un attīstību. Pārējo rīcību veiksme ir vairāk vai mazāk līdzīga katrs otrais iesniegtais projekts ir ticis apstiprināts. 12.attēls. Projektu sadalījums pēc projektu iesniedzējiem 180 160 140 120 100 80 60 40 20 0 168 83 5 3 25 10 3 1 2 0 2 0 114 75 32 17 6 3 Iesniegti Apstiprināti Avots: Biedrības dati 25

Pārskata periodā (t.i., 2009.-2013.gadā) divi lielākie un veiksmīgākie projektu iesniedzēji bija biedrības un pašvaldības. Pašvaldību veiksmes procents bija 65%, kas nozīmē, ka 65% no visiem pašvaldību iesniegtajiem projektiem tika apstiprināti. Biedrībām veiksmes procents bija 49%, tā katrs otrais biedrību iesniegtais projekts tika apstiprināts. Līdzīgi ir veicies arī sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Pārējiem projektu iesniedzējiem fiziskām personām, individuālajiem komersantiem, nodibinājumiem, mācību iestādēm ir veicies mazāk. Analizējot iesniegto projektu veiksmes procentu, var secināt, ka visvairāk ir veicies pašvaldībām, kas netieši pierāda to, ka pašvaldību rīcībā ir vairāk administratīvo resursu un pieredzes projektu rakstīšanā un ieviešanā nekā citiem projektu iesniedzējiem. Tiesa, biedrību veiksmes procents, kur katrs otrais biedrību iesniegtais projekts tiek apstiprināts arī liecina par to, ka biedrības ir uzkrājušās pietiekami daudz pieredzes, lai veiksmīgi startētu projektu konkursos. 13.attēls. Iesniegto projektu sadalījums pēc darbības teritorijas 180 160 140 120 100 80 60 40 20 0 24 10 Baltinavas novads 156 89 80 43 96 50 Balvu novads Rugāju novads Viļakas novads Iesniegti Apstiprināti Avots: Biedrības dati Darbības teritorijas griezumā visveiksmīgākais novads pārskata periodā ir bijis Balvu novads ar iesniegtiem 156 projektiem, no kuriem apstiprināti 89, tā sasniedzot veiksmes procentu 57. Rugāju un Viļakas novadu pozīcijas un prasmes sagatavot projektus ir vienlīdzīgas, jo abiem novadiem projektu veiksmes procents ir 52-53%, kas nozīmē, ka turpat vai katrs otrais iesniegtais projekts ir ticis apstiprināts. Teritorijas griezumā vismazāk ir veicies Baltinavas novadam, jo no šī novada tika salīdzinoši maz projektu iesniegti. Taču, ja analīze apstiprināto projektu skaitu uz 1 iedzīvotāju novadā, tad situācija ir citādāka. Baltinavas novada proporcija ir 1 apstiprinātais projekts uz 111 iedzīvotājiem, Balvu novadā, 1 apstiprinātais projekts uz 149 iedzīvotājiem, Rugāju novadā 1 projekts 26

uz 53 iedzīvotājiem, bet Viļakas novadā 1 projekts uz 106 iedzīvotājiem. Šāda projektu proporcija ļauj secināt, ka apstiprināto projektu skaits ir jāskata kontekstā ar iedzīvotāju skaitu, lai spriestu par kopienas kapacitāti. Skatot detalizēt, iesniegto projektu veiksmi pēc paredzētās īstenošanas vietas pagastos aina ir mazliet citādā. Visveiksmīgākais ir Medņevas pagasts, kuram no 30 iesniegtiem projektiem ir apstiprināti 20, tā sasniedzot 77% veiksmi. Otrs veiksmīgākais ir Kubulu pagasts (67% veiksmes), un trešā vietā Šķilbēnu pagasts (66% veiksmes). 14.attēls Iesniegto projektu sadalījums pēc pagastiem 80 70 60 50 40 30 20 10 0 Iesniegti Apstiprināti Avots: Biedrības dati Tajā pat laikā iesniegto un apstiprināto projektu statistika uzrāda tos pagastus, kuriem ir nepieciešams papildus atbalsts, lai šo pagastu iedzīvotājus motivētu un mudinātu gatavot projektus nākamajam plānošanas periodam. Šādi pagasti ir Bērzkalnes pagasts un Kupravas pagasts, kuru teritorijā netika realizēts neviens projekts. Savukārt, Žīguru pagastā, Susāju pagastā, Vecumu pagastā un Krišjāņu pagastā tika realizēti tikai pa vienam projektam. Tādēļ, projektu vērtēšanas laikā piemērots specifiskais vērtēšanas kritērijs par papildus punktu piešķiršanu projektiem no minētajiem pagastiem, varētu motivēt arī šo pagastu pārstāvju aktīvāk iesaistīties LEADER aktivitātēs. Savukārt analizējot projektus, kas tika iesniegti, pēc vidusposma novērtēšanas 2013.gada sākumā, var secināt sekojošo: a) ir noticis uzņēmēju aktivitātes pieaugums, jo gan iesniegto, gan apstiprināto projektu skaits 2.rīcībā Uzņēmējdarbības dažādošana un 7.rīcībā Lauku saimniecību modernizācijas veicināšana un mājražotāju konkurences paaugstināšana par to liecina; b) ir turpinājusies atbalsta sniegšana sociālo pakalpojumu izveidošanai un attīstībai, jauniešu centru izveidei un attīstībai, kā arī sporta, brīvā laika un atpūtas infrastruktūras izveidei; c) ir sniegts atbalsta arī kultūras un kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšanai. 27

15.attēls. Projektu skaita sadalījums pēc rīcības virzieniem, pēc vidusposma izvērtējuma 35 30 30 25 20 15 10 12 9 24 15 15 18 13 21 15 19 10 iesniegti apstiprināti 5 0 1.rīcība 2.rīcība 4.rīcība 5.rīcība 6.rīcība 7.rīcība Avots: Biedrības dati 3.2.Projektu ietekme Biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijas 2009.-2013.gadam tika definēti plānotie sasniedzamie rādītāji. 12.tabula. Attīstības stratēģijas plānotie sasniedzamie rādītāji Rīcības nosaukums Plānotais rādītājs Sasniegtais Rezultāts radītājs 1. Sociālo pakalpojumu Izveidoti ne mazāk kā 6 16 pozitīvs izveidošana un attīstība pakalpojumi 2. Uzņēmējdarbības Izveidoti ne mazāk kā 14 32 pozitīvs dažādošana pakalpojumi 3. Vietējās iniciatīvas grupas centra kapacitātes paaugstināšana Izveidoti/labiekārtoti ne mazāk kā 6 VIG centri 6 pozitīvs 4. Jauniešu centru izveide un attīstība izveidoti/labiekārtoti ne mazāk kā 5 jauniešu centri 14 pozitīvs 5. Sporta, tūrisma, atpūtas un brīvā laika infrastruktūras izveide 6. Kultūras, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana 7. Lauku saimniecību modernizācijas veicināšana un konkurences paaugstināšana izveidoti ne mazāk kā 39 objekti un/vai aktivitātes izveidoti ne mazāk kā 42 objekti un vai aktivitātes 11 pakalpojumi un/vai aktivitātes un /vai objekti 46 pozitīvs 59 pozitīvs 9 negatīvs 28

Visi plānotie minimālie rezultāti ir sasniegti, izņemot 7.rīcību, kurai nav sasniegts plānotais rādītājs. 1.-6.rīcību plānotie rezultāti ir pārsniegti, kas liecina gan par projektu iesniedzēju aktivitāti, gan arī par to, ka kopumā īsā laika periodā ir panākti būtiski uzlabojumi vairākās jomās. 7.rīcības ietvaros plānošanas periodā tika atsaukti 6 no iesniegtajiem projektiem. Turklāt, 7.rīcība atšķīrās no citām rīcībām ar to, ka šajā rīcība bija zemākā atbalsta intensitāte un atšķirīgāki pieteikšanas nosacījumi. Aptaujātie projektu iesniedzēji - uzņēmēji, kuri atsauca 7.rīcībai pieteiktos projektus, par galveno iemeslu atsaukšanai minēja projekta realizācija nepieciešamā finansējuma trūkumu, jo nebija pieejami kredītresursi. Vienlaikus jāuzsver, ka projekta kvantitatīvo rezultātu sasniegšana ir tikai indikatīvs rādītājs. Daudz svarīgāks ir pašu iedzīvotāju vērtējums par projektu ieguvumiem, jo LEADER pieeja paredz skaidri noteiktu vietēja līmeņa problēmu risināšanu, kas aktuālas konkrētās lauku teritorijas iedzīvotājiem. Līdz ar to, no ietekmes vērtēšanas viedokļa, svarīgs ir tieši iedzīvotāju viedoklis, vai vietējā līmeņa problēmas ir tikušas risinātas attiecīgajā laika periodā. Tajā pašā laikā, lai sasniegtu LEADER noteiktu mērķi, ka tiek risinātas vietējā līmeņa problēmas, kas ir aktuālās iedzīvotājiem, biedrībai ir ieteicams apsvērt veikt regulāru (vismaz reizi gadā) iedzīvotāju aptauju, lai uzraudzītu progresu un novērtētu iedzīvotāju iesaisti vietējās attīstības stratēģijas ieviešanā. Savukārt, iedzīvotāju skatījumā trīs galvenie ieguvumi no LEADER projektiem 2009-2013.gadā ir: 1. Dažādotas sabiedriskās aktivitātes; 2. Ir attīstījušies jauniešu centri; 3. Ir atjaunots un/vai saglabāts kultūras mantojums Ja izveidoto jauniešu centru skaitu ir iespējams identificēt skaitliskās izteiksmē, tad ilgtermiņa ieguvums no jauniešu centriem ir faktiski grūti izmērāms kā sociālās prasmes, ko jaunieši ir ieguvuši, kas viņiem noderēs turpmākā dzīvē. Nemateriāli ieguvumi ir arī aktivizētā vietējā kopiena, kur ir gatava darboties savu problēmu risināšanai un kopienai pieejamās dažādas sabiedriskās aktivitātes. Kopienas aktivizācija, sociālo prasmju un kopdarbības prasmju attīstība kopienā, kultūras mantojuma saglabāšana un atjaunošana pēc būtības ir ieguldījumi kopienas sociālā kapitāla attīstībā, kas ir viens no priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības attīstībai. 29

16.attēls. Galvenie ieguvumi no biedrības aktivitātēm un atbalstītajiem realizētajiem LEADER projektiem (n=264 respondenti, atbildes procentos no kopējā respondentu skaita) Iedzīvotāji ir kļuvuši aktīvāki 9.9 Ir sniegts atbalsts mājražotājiem 6.3 Ir attīstījusies sadarbība starp novadiem 7 Ir saglabāts/atjaunots dabas mantojums 4.5 Ir saglabāts/atjaunots kultūras mantojums 10.3 Ir attīstījusies infrastruktūra brīvā laika Ir attīstījusies infrastruktūra tūrismam 5.1 11 procenti Ir attīstījušies jauniešu centri 12.3 Dažādotas sabiedrības aktivitātes 12.5 Parādījušies jauni uzņēmējdarbības 5.4 Ir radušies jauni sociālie pakalpojumi 9.1 Ir radušās jaunas darba vietas 4.4 0 2 4 6 8 10 12 14 Tajā pašā laikā, iedzīvotāju skatījumā, biedrības aktivitātes un atbalstītie projekti nav snieguši pietiekamu ieguldījumu darba vietu veidošanai, dabas mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī tūrisma infrastruktūras attīstībai. Šis secinājums sasaucas ar iedzīvotāju vērtējumu par efektīvākajām rīcībām. Par efektīvākajām iedzīvotāji ir atzinuši tās rīcības, kurās ir visvairāk taustāmu un redzamu ieguvumu, piemēram, jauna iekārta saieta namam vai tautu tērpi vietējam kolektīvam. 17.attēls. Partnerības esošās rīcību novērtējums pēc to efektivitātes (n=264 respondenti, vislielākais punktus skaits ir pirmajai prioritātei) 7 6 5 4 3 2 1 0 30

Tādejādi iedzīvotāju skatījumā, prioritāras jomas, kurām nākamajā plānošanas periodā būtu jāpievērš uzmanība ir sekojošās. 18.attēls. Prioritārās jomas nākamajam plānošanas periodam (n=264 respondenti, vislielākais punktus skaits ir pirmajai prioritātei) 7 6 5 4 3 2 1 0 Iedzīvotāju vērtējumā iepriekšējā periodā ir sniegts atbalsts tādām jomām kā sporta, atpūtas un brīvā laika infrastruktūras izveidei, kur uzlabojumi ir redzams uzreiz. Savukārt, ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībā šobrīd ir nepieciešami, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, kas ir nepieciešama, lai turpmāk uzturētu un attīstītu jau izveidoto infrastruktūru. Balstoties uz projektu datu un mērķu analīzi, intervijām ar projektu iesniedzējiem, diskusijām ar biedrības Balvu rajona partnerības valdes locekļiem un biedriem, kā arī pagastu iedzīvotāju secinājumiem ir iespējams noteikt projektu ietekmi uz teritorijas attīstību vairākos aspektos. Pirmkārt, LEADER finansēto projektu ietekmē ir notikusi vietējo iedzīvotāju aktivizēšana, kas ir būtisks priekšnoteikums turpmākai attīstībai. Šo apliecina dati par to, ka Latgales iedzīvotāji mazāk baidās no konkurences darba tirgū salīdzinājumā ar Zemgales, Vidzemes un Pierīgas iedzīvotājiem 9. Respektīvi, Latgalē no konkurences baidās 40,7% iedzīvotāju, kamēr Zemgalē 56,3%, Vidzemē 48,7%, bet Pierīgā 51,5% 10. Kopienas aktivizēšanai ir vairāki efekti gan iedzīvotāju gatavība iesaistīties kopienas aktivitātes, gan arī iedzīvotāju drošumspējas palielināšanās un lielāka pārliecība par savām spējām darba tirgū. Tajā pat laikā ir vērojama NVO skaita 9 SKDS. Iedzīvotāju drošības sajūta. Latvijas iedzīvotāju aptauja. 2012.gada februāris. 63.lpp. 10 Turpat, 31

palielināšanās tendence, 1.tabulā redzams, ka 2010.gadā visā Balvu rajona teritorijā bija 75 NVO, 2012.gadā tās ir jau 91, bet apskatot jaunākos 2015.gada datus NVO skaits sasniedz 173. Turklāt NVO skaita palielinājums novērojams visos četros novados. Vietējās attīstības stratēģijā vien no mērķa grupām bija tieši NVO. NVO skaita pieaugums ļauj secināt, ka LEADER projekti ir snieguši būtisku ieguldījumu NVO kapacitātes stiprināšanai. Otrkārt, ir notikusi vietējās infrastruktūras uzlabošana (piem., sociālo pakalpojumu, infrastruktūra, sporta vai kultūras infrastruktūra), kas ir būtiska sastāvdaļa, lai veidotu kvalitatīvu dzīves telpu partnerības teritorijā. Turklāt uz šo ietekmes aspektu tika norādījuši iedzīvotāji aptaujā, uzsverot tieši efektīvākās partnerības rīcības -5.rīcība Sporta, tūrisma, atpūtas un brīvā laika infrastruktūras izveide, un 6.rīcība Kultūras, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana. Treškārt, kvalitatīvas dzīves telpa uzlabošana ir jāsaista kopā ar tādu ietekmes aspektu kā kopienas mantojuma un identitātes apzināšanos. Pagastos iedzīvotāji norādīja, ka 6.rīcība Kultūras, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana ir būtiska ne tikai no vides sakopšanas aspekta, bet arī no iedzīvotāju identitātes un vietas piesaistes perspektīvas, jo tieši kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas mantojuma objektu sakopšana stiprina iedzīvotāju sociālās saites ar partnerības teritoriju. Ceturtkārt, ir notikusi vietējās kopienas publicitātes un atpazīstamības palielināšanās. Šis ir vistiešākā veidā jāsaista ar projektu ietekmi, jo projektiem bija noteiktas publicitātes un informēšanas prasības. Vienlaikus, projektu publicitāte kopumā ir devusi ieguldījumu reģiona atpazīstamībā. Piektkārt, ir notikusi pašvaldību budžetu atslogošana, jo pašvaldības iesniedza otru lielāko projektu skaitu 2009.-2013.gadā. Sestkārt, projektu ieguvumus, jo sevišķi tūrisma un brīvā pavadīšanas jomā ir iespējams baudīt visām paaudzēm Septītkārt, vietējās attīstības stratēģijai ir bijusi pozitīva ietekme uz iedzīvotāju prasmēm, jo, kā atzina paši projektu iesniedzēju, viņi ir apguvuši projektu vadības prasmes, komunikācijas prasmes un jaunas sociālās prasmes, piemēram, dibinot un vadot biedrības. Savukārt, biedrībām projekti ir devuši iespēju gan realizēt biedrību ieceres, gan arī uzkrāt un attīstīt biedrību kā organizāciju profesionālo kapacitāti. Savukārt, analizējot projektu ieguvumu ilgtspēju tika secināts, ka iedzīvotāji kā galvenā mērķa grupa un tajā pat laikā arī projektu ieviesēji ir ieguvuši gan kvalitatīvāku vidi, gan arī prasmes. Ieguldījumi infrastruktūrā pēc noteiktā laika būtu jāatjauno, taču iedzīvotāju un biedrību prasmes nodrošinās to, ka turpmāk daļa ar apkārtējo vidi saistītie ieguldījumi varētu tikt finansēti no dažādiem finansējuma avotiem, tajā skaitā no nākotnes projektiem, ko iedzīvotāji un biedrības gatavos. Tas nozīmē, ka šajā plānošanas periodā apgūtās projektu rakstīšanas prasmes izmantos nākamajā plānošanas periodā, kas ļauj prognozēt sīvāku projektu konkurenci. 32

Pašvaldību ieguvumu ilgtspēju varēs izmērīt izmantojot divus rādītājus iedzīvotāju vērtējumu par attiecīgā sporta, kultūras vai atpūtas objekta lietderību, un pašvaldības budžeta apjoma, kas tiks iztērēts attiecīgo objektu uzturēšanai. Visbeidzot, uzņēmēju ieguvumu ilgtspēja ir jāsaista ar ekonomiskas aktivitātes kāpumu partnerības teritorijā. Jau šobrīd var novērot gan pašnodarbināto personu skaita pieaugumu, gan arī nelielu atalgojuma pieaugumu partnerības teritorijā. Diemžēl, nav iespējams noteikt, vai atalgojuma pieaugums ir noticis tieši LEADER ietekmē vai citu faktoru ietekmē. Tajā pat laikā, sociālās sekas un ietekmi, kas rodas projekta īstenošanas rezultātā, uzņēmējdarbībā nav iespējams izmērīt uzreiz pēc projekta, bet to var identificēt 3 līdz 5 gadu laikā. Pašlaik, biedrība nav kapacitātes un pieredzes vērtēt šādu ietekmi. Vienlaikus, lai nākamajā plānošanas nodrošinātu regulāru uzraudzību par stratēģijas rezultatīvo rādītāju un plānotās ietekmes sasniegšanu, ieteicams apsvērt veidot šādu matricu. 13.tabula. Attīstības stratēģijas seku analīzes matricas piemērs Rīcības nosaukums Plānotais tiešais rādītājs (angl. outputs) 1. Attīstīta ekonomika Izveidoti X pakalpojumi, vai aktivitātes vai Plānotās sociālās sekas 3-5 gadu laikā pēc projekta ieviešanas (angl outcomes) Izveidotas ne mazāk kā Y darba vietas vai visu LEADER atbalstu saņēmušo uzņēmumu neto apgrozījums palielinājies par 10% Metodes datu savākšanai un iespējamās ietekmes vērtēšanai Projektu atskaites, iedzīvotāju aptaujas, statistikas datu analīze 3.3.Projektu vērtēšanas process un kritēriji Lai izvērtētu projektu administratīvo vērtēšanu tika aptaujāti vērtēšanas komisijas locekļi, ar mērķi noskaidrot viņu viedokli par vērtēšanas procesu, vērtēšanas metodoloģiju un laika plānojumu. Vērtēšanas komisijas locekļu skatījumā, viņiem bija skaidra metodoloģija kā vērtēt projektus kā piemērot vērtēšanas kritērijus. Vērtēšanas komisijas locekļiem bija skaidrs arī vērtēšanas process, gan arī kopumā bija pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar pašu projektu un tā pavaddokumentiem. Kopumā, projektu administratīvā vērtēšanas process bija organizēts atbilstoši. 33

Tomēr, vērtēšanas komisijas locekļi arī norādīja, ka: Ir nepieciešams ieplānot laiku un transportu, lai iepazītos ar projektu ideju konkrētā vietā, kur plānots to realizēt. Lai nodrošinātu lietderīgāku finanšu izlietojumu, biedrība var lemt, ka vērtēšanas komisija locekļi iepazīstas ar projekta īstenošanas vietu dabā tikai tiem projektiem, kuri ir savākuši visliekāko punktu skaitu. Nepieciešams piemērot atšķirīgu punktu skaits tādiem kritērijiem kā nozīmīgums vietējiem iedzīvotājiem un publicitāte, kur nozīmīgums būtu jāvērtē ar lielāku punktu skaitu. Faktiski, kā norādīja vērtētāji, projektu vērtēšanas laikā netiek vērtēta paša projekta pieteikuma kvalitāte. Kritērijs par darba vietām ir diezgan grūti piemērojams, ja projektā ir paredzēts, ka darba vietas tiks izveidotas, bet nav sniegta informācija, kā pēc tam darba vietas tiks uzturētas. Tas nozīmē, ka projekta iesniegumā iesniedzējiem būtu krietni detalizētāk jāapraksta projekta ilgtspēja un projekta produktu uzturēšana. Attiecībā uz projekta nepieciešamību iespējams biedrība, vērtēšanas laikā vai līdz ar projekta iesniegumu, var lūgt mērķa grupas atsauksmi, kas pamato to, ka projekts ir nepieciešams vietējai kopienai un projekts būtiski atrisina vietējās kopienas problēmas. Publiskajās diskusijās pagastos un darba grupas, iedzīvotāji sniedza savus komentārus par projektu vērtēšanas procesu un izmantotajiem kritērijiem, uzsverot to, ka pašlaik projektu izvērtēšana ilgst pārāk ilgi, un optimālais izvērtēšanas laiks būtu divi mēneši (nevis 4 vai 5). Īsāks jeb divu mēnešu izvērtēšanas periods ir sevišķi svarīgs jaunajiem uzņēmējiem, lai viņu biznesa ideja nenovecotu un tajā pat laikā, lai jaunais uzņēmējs, negatīva vērtējuma rezultātā, varētu meklēt jaunas finansējuma un atbalsta iespējas. Tikšanās laikā ar uzņēmējiem, uzņēmēji norādīja, ka projektu vērtēšanas komisijā ir jāpiesaista praktiķis-uzņēmējs vai cilvēks, kurš labi pārzina uzņēmējdarbības vidi, lai novērtētu uzņēmēja iesniegtās projekta idejas atbilstību. Turpmāk, projektu vērtēšanā ir ieteicams piemērot detalizētākus kritējus, tos sadalot: a) Administratīvās atbilstības kritēriji tie noteiktu administratīvās prasības, kurām ir jāatbilst projektam. Piemēram, projektam ir jāatbilst attīstības stratēģijas prioritātēm, lai arī projekts izpilda noteiktas tehniskas prasības. b) Kvalitātes kritēriji tie raksturotu projekta pieteikuma sagatavošanas kvalitāti, piemēram, projektā ir pamatota idejas dzīvotspēja un pieteicējs var pierādīt, kā tiks veikta projekta produkta uzturēšana pēc projekta termiņa beigām. c) Specifiskie kritēriji nosaka specifiskas kvalitātes prasības, kas ļauj atlasīt tos projektus, kuru finansēšanai būtu jādod priekšroka, lai veiksmīgāk sasniegtu attīstības stratēģijas mērķus. 34

Detalizētu projektu iesniegumu vērtēšanas veidlapu ar kritērijiem skatīt pielikumā. Savukārt, attiecībā uz projektu vērtēšanu, darba grupās un intervijās, uzņēmēji vairakkārt norādīja, ka projektu vērtēšana norit pārāk ilgi, jo pirmajā vērtēšanas posmā biedrība izvērtē projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, un pēc tam Lauku atbalsta dienests vērtē projekta iesnieguma atbilstību administratīviem vērtēšanas kritērijiem un publiskā finansējuma saņemšanas kritērijiem. Projekta iesniegums var tikt noraidīts arī pēc pirmā posma izvērtēšana, ja projekta iesniegums neatbilst vietējās attīstības stratēģijai. Iepriekšējā plānošanas periodā biedrība Balvu rajona partnerība noraidīja 13 projektu iesniegumus, bet 135 projektu iesniegumi tika noraidīti jau otrajā vērtēšanas posmā, ko veica Lauku atbalsta dienests. Saskaņā ar vietējās attīstības stratēģijā noteikto, projektu vērtēšanai paredzētais laiks ir līdz 5 mēnešiem. Lai samazinātu izvērtēšanai nepieciešamo laiku, ir ieteicams: a) piesaistīt uzņēmējdarbības ekspertu projektu vērtēšanai, vismaz pirmajā posmā; b) uzņēmējdarbības uzsācēju iesniegtos projektus noteikt kā prioritāti vērtēšanas procesā, un šos projektus vērtēt vispirms; c) veicināt kvalitatīvāku projektu iesniegumu sagatavošanu. Papildus, jāsecina, ka biedrībai viens no svarīgākiem administratīvajiem pienākumiem nākamajā plānošanas periodā būs izveidot projektu datu bāzi, lai plānošanas perioda beigās varētu novērtēt attīstības stratēģijas ieviešanu. Šādā datu bāzē varētu tikt ietvertas šādas informācijas uzkrāšanas kategorijas: a) Iesniedzējs juridiskā forma; b) Iesniedzēja nosaukums; c) Projekta numurs partnerībā; d) Projekta numurs LAD; e) Projekta nosaukums; f) Projekta apraksts; g) Iesniedzēja darbības teritorija; h) Projekta īstenošanas vieta; i) Projektā plānotie rezultatīvie rādītāji; j) Projekta ilgtspējas raksturojums; k) Projekta produktu papildinātība ar citiem projektiem novada/pagastā; l) Projekta produktu multifunkcionalitāte; m) Citas kategorijas, kuras biedrība uzskata par nepieciešamām. Papildus šādā datu bāzē varētu ietvert arī informāciju, kas būtu svarīga arī vērtēšanas komisijas locekļiem, kas ļautu jau izvērtēšanas procesā novērtēt projektu sagaidāmo sociālekonomisko efektu: 35

Papildinātības efekts starp projektiem piemēram, vienā projektā tiek remontēta kultūras nama skatuve, bet otrā projekta ietvaros iegādāta apgaismošanas iekārta, kā rezultātā tiek uzlabots viens pakalpojums, nevis ir notikusi divu dažādu pakalpojumu izveide Dati par iepriekš ieviesto projektu ilgtspēju projekta rezultāts ir pieejams iedzīvotājiem un mērķu grupām vismaz 5 gadus pēc projekta ieviešanas; Dati par projektu rezultātu multifunkcionalitāti projekta produkts ir izmantojams vairāku mērķu sasniegšanai vai arī to var izmantot vairākas mērķa grupas. 36

4. Biedrības darbība iedzīvotāju skatījumā 4.1.Biedrības vērtējums 2015.gada aprīlī-jūnijā tika veikta iedzīvotāju aptauja ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju viedokli par biedrības darbību, par attīstības stratēģijas ietekmi uz Ziemeļlatgales attīstību, kā arī noskaidrot iedzīvotāju vajadzības, kuras turpmāk risināt ar LEADER projektiem. Veiktajā iedzīvotāju aptaujā tika konstatēts, ka lielākā daļa respondentu ir bijuši uz biedrības pasākumiem, vai arī ir bijuši projektu ieviesēji. Tas nozīmē, ka lielākā daļa respondentu jau ir pazīstami ar biedrības aktivitātēm. 19. attēls. Iedzīvotāju saistība/pieredze ar Biedrību Balvu rajona partnerība? (n=264 respondenti) Nav bijusi nekāda saistība/pieredze, bet vēlētos 22% Nezinu, kas ir biedrība Balvu rajona partnerība 13% Esmu projektu iesniedzējs 22% Esmu sadarbības partneris 8% Esmu bijis uz biedrības rīkotiem pasākumiem (semināri, konferences, informatīvās dienas) 35% Tajā pat laikā, 22% respondentu nav līdz šim bijusi pieredze ar biedrību, bet viņi ir atvērti sadarbībai. Faktiski, jau aizpildot iedzīvotāju aptaujas anketas, šī daļa respondentu ir ieguvusi vispārīgu informāciju par to, kas ir biedrība un kādas aktivitātes tā veic. Attiecīgi, pēc tam, biedrībai uzrunāt šo iedzīvotāju grupu būs krietni vienkāršāk, jo iedzīvotāji jau atpazīs gan biedrības nosaukumu, gan aktivitātes. 37

Kopumā, apskatot biedrības 11 darbības vērtējumu, ir jāsecina, kopējais darbības vērtējums ir pozitīvs. Vērtējuma veidošanai, iedzīvotāji aptaujā izteica savu piekrišanu vairākiem apgalvojumiem. Vērtējums bija 4 punktu skalā, kur 1 nozīmē nepiekrītu un 4 piekrītu apgalvojumam. 20.attēls. Biedrības atvērtība (n=264 respondenti) Partnerība ir atvērta pagastu un novadu iedzīvotāju idejām (%) 4 piekrītu 36.7 3 drīzāk piekrītu 43.9 2- drīzāk nepiekrītu 15.5 1 -nepiekrītu 3.8 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 21.attēls. Biedrības ietekme (n=264 respondenti) Partnerība ir aktivizējusi pagasta ļaudis darboties (%) 4 piekrītu 25 3 drīzāk piekrītu 50 2- drīzāk nepiekrītu 22 1 -nepiekrītu 3 0 10 20 30 40 50 60 Turpat divas trešdaļas respondentu uzskata, ka biedrība ir aktivizējusi pagastu ļaudis darboties. Savukārt, absolūtais vairākums respondentu piekrīt apgalvojumam, ka biedrība ir atvērtā pagastu iedzīvotāju idejām. Šis liecina par veiksmīgu dialogu starp partnerību un pagastu iedzīvotājiem, kā arī to, ka ir sasniegts LEADER mērķis risināt 11 Šajā nodaļā zīmējums tiek lietots termins partnerība kā sinonīms - biedrība Balvu rajona partnerība, jo termins partnerība tika lietots arī anketā. 38

vietējā līmeņa problēmas. Vienlaikus, šāds pozitīvs vērtējums liecina arī par fokusētu un labi definētu Balvu rajona attīstības stratēģiju 2009.-2013.gadam. Arī iedzīvotāju pozitīvais vērtējums, ka partnerība ir devusi iespējas realizēt idejas liecina vien par to, ka iespējams iedzīvotāji daļu idejas nebūtu realizējuši, ja biedrība nebūtu mudinājusi piedalīties projektu konkursos. 22.attēls. Biedrības piedāvātās iespējas (n=264 respondenti) Partnerība ir devusi iespējas realizēt idejas (%) 4 piekrītu 44.6 3 drīzāk piekrītu 41.7 2- drīzāk nepiekrītu 11.4 1 -nepiekrītu 2.3 0 10 20 30 40 50 Kopumā, iedzīvotāju skatījumā LEADER projekti ir snieguši gan atbalstu attīstībai, gan arī dažādojuši sabiedrības aktivitātes. 23.attēls. Projektu atbalsts (n=264 respondenti) Leader projekti ir snieguši atbalstu novadu un pagastu attīstībai (%) 4 piekrītu 43.6 3 drīzāk piekrītu 44.3 2- drīzāk nepiekrītu 9.5 1 -nepiekrītu 2.7 0 10 20 30 40 50 39

24.attēls. Aktivitāšu dažādošana (n=264 respondenti) Partnerība ir veicinājusi dažādu sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu (%) 4 piekrītu 29.2 3 drīzāk piekrītu 53.4 2- drīzāk nepiekrītu 14 1 -nepiekrītu 3.4 0 10 20 30 40 50 60 Savukārt, analizējot biedrības darbību konkrētās jomās, tad arī šeit var redzēt izteikti pozitīvu vērtējumu. Iedzīvotāju skatījumā, biedrība ir sniegusi ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībai, lai gan tajā pat laikā, iedzīvotāji uzskata, ka nav jūtami palielinājies darba vietu skaits. 25.attēls. Uzņēmējdarbības veicināšana (n=264 respondenti) Partnerība ir veicinājusi uzņēmējdarbības attīstību novadā (%) 4 piekrītu 21.6 3 drīzāk piekrītu 43.2 2- drīzāk nepiekrītu 26.9 1 -nepiekrītu 8.3 0 10 20 30 40 50 40

26.attēls. Atbalsts tūrismam (n=264 respondenti) Partnerība ir sniegusi atbalstu tūrisma infrastruktūras attīstīšanai (%) 4 piekrītu 22.7 3 drīzāk piekrītu 50 2- drīzāk nepiekrītu 22.7 1 -nepiekrītu 4.5 0 10 20 30 40 50 60 27.attēls. Atbalsts brīvā laika pavadīšanai (n=264 respondenti) Partnerība ir sniegusi atbalstu brīvā laika pavadīšanai, t.sk. sporta infrastruktūras attīstīšanai (%) 4 piekrītu 36.7 3 drīzāk piekrītu 46.2 2- drīzāk nepiekrītu 14.8 1 -nepiekrītu 2.3 0 10 20 30 40 50 Iedzīvotāji pozitīvi vērtē arī biedrības ieguldījumu sporta, atpūtas un brīvā laika infrastruktūras izveidošanā. Savukārt, attiecībā uz biedrības ieguldījumu tūrisma infrastruktūras izveidē iedzīvotāji ir mazliet piesardzīgi, lai gan pozitīvi. Šo varētu skaidrot ar to, ka iespējams ne visa izveidotā tūrisma infrastruktūra patiešām ir atbildusi iedzīvotāju gaidām. 41

28.attēls. Atbalsts sociālajiem pakalpojumiem (n=264 respondenti) Partnerība ir sniegusi atbalstu sociālo pakalpojumu attīstībai un izveidei (%) 4 piekrītu 25.5 3 drīzāk piekrītu 46.6 2- drīzāk nepiekrītu 24.6 1 -nepiekrītu 3.4 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 Visbeidzot, iedzīvotāji pozitīvi vērtē arī biedrības ieguldījumu sociālo pakalpojumu izveidei un attīstībai. 4.2.Biedrības komunikācija ar iedzīvotājiem Biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā (2009-2913) un Vietējās Rīcības grupas izvērtējumā 2013.gadā par populārākajiem komunikācijas veidiem tika atzīts e-pasts, tālrunis un tikšanās klātienē. Situācija 2015.gadā ir mazliet mainījusies. Šobrīd populārākais instruments saziņai starp biedrību un iedzīvotājiem ir mājas lapa http://www.balvi.partneribas.lv/index.php/lv/, kuru izmanto turpat 18 procentu respondentu. 42

29.attēls. Saziņas metodes un instrumenti, lai sazinātos ar biedrību (procentos, n=264 respondenti ) Citas 3.1 Sociālie tīkli (draugiem.lv, facebook, 8.2 Pieredzes apmaiņas pasākumi 6.2 Tikšanās klātienē 12.5 Tālrunis E-pasts Novada avīze Mājas lapa Semināri 10.3 12 12.2 17.5 17.9 procenti 0 5 10 15 20 Nākamie populārākie saziņas instrumenti ir novada avīze un tikšanās klātienē. Jāmin, ka pēdējos divos gados Biedrība ir izveidojusi arī profilus sociālos tīklos draugiem.lv ; facebook un twitter). Sociālo tīkli kā informācijas iegūšanas avots ir 8% respondenti. Līdz ar to, lai biedrība spētu uzrunāt vairākās iedzīvotājus grupas, biedrība izmanto dažādus komunikācijas instrumentus, tā aptverot gan jauniešus, kuri vairāk izmanto sociālos tīklus, gan seniorus, kuri vairāk izmanto novada avīzi. Kāds darba grupas dalībnieks uzsvēra, ka informācija par darba grupas norisi bija pieejama novada avīzē un tas motivēja viņu piedalīties. Vismazāko popularitāti aptaujā ir iemantojuši pieredzes apmaiņas pasākumi. Taču pieredzes apmaiņas pasākumi ir būtiski, lai mudinātu konkrētās mērķa grupas (piem., uzņēmējus) apvienoties biedrības vai kooperatīvos. 30.attēls. Cik lielā mērā esat informēts par biedrības darbu? (n=264 respondenti) 1 4 2,41 Respondentiem tika vaicāts, cik lielā mērā viņi ir informēti par biedrības darbu, novērtējot savu informētības līmeni skalā no 1 līdz 4, kur 4 nozīmē, ka respondents ir 43

informēts ļoti labi. Kopējais respondentu informētības līmenis ir virs vidējā rādītāja jeb 2,41 no 4 punktiem. Šāds rezultāts ir jāsaista ar daudzveidīgajām komunikācijas metodēm, kuras izmanto biedrība. Turklāt, respondentu skatījumā informācijas aktivitātes un publicitāte ir bijusi pietiekama respondenti lielākajā daļā gadījumu ir saņēmuši tiem nepieciešamo informāciju. 31.attēls. Informācija un publicitāte par partnerības aktivitātēm ir bijusi pietiekama (n=264 respondenti) 4 piekrītu 27.7 3 drīzāk piekrītu 42 2- drīzāk nepiekrītu 22.3 procenti 1 -nepiekrītu 8 0 10 20 30 40 50 Tiesa, respondentu informētība par biedrības aktivitātēm un projektiem rodas arī no tā, cik lielā merā projektu ieviešēji ievēro publicitātes prasības. Biedrībai ieteicams izstrādāt projektu publicitātes vadlīnijas, lai nodrošinātu vienotu pieeju projektu publicitātei un partnerības teritorijas atpazīstamības nodrošināšanai. Vadlīnijās ietvert vismaz šādus aspektus projekta mērķis, atbalsta summa, ieguvumi, foto/video materiālu iesniegšanai biedrībai. Nākamajā plānošanas periodā, biedrībai ir ieteicams: a) Saglabāt un turpināt izmantot esošos komunikācijas instrumentus, tikai profilējot informācijas apjomu un auditoriju, piem., mājaslapā ievietot visu informāciju (tagadnes un nākotnes perspektīva), kas saistīta ar biedrības darbību, bet savukārt, novadu avīzē informāciju par gaidāmajiem un plānotajiem pasākumiem (nākotnes perspektīva). b) Sociālie tīkli kā komunikācijas instruments ir būtisks, lai komunicētu un sniegtu informāciju Balvu rajona iedzīvotajiem, kuri vairs nedzīvo Balvu rajona teritorijā. Šajā gadījumā sociālie tīkli var kalpot par vietējās identitātes un vietas piesaistes stiprināšanas instrumentu. c) Savukārt, tikšanās klātienē un semināri kā komunikācijas instruments ir svarīgs konkrētām mērķa grupām, un būtu izmantojams, lai sniegtu šīm grupām specifisku informāciju., piem., par projektu pieteikšanās konkursiem un specifiskiem atlases kritērijiem. 44

5. Pagastu iedzīvotāju vajadzības Lai noskaidrotu iedzīvotāju vajadzības un vienlaikus viņus informētu par biedrību Balvu rajona partnerība, 2015.gada maijā un jūnijā notika tikšanās ar iedzīvotājiem visos partnerības teritorijas pagastos un pilsētās. Iedzīvotāju aktivitāte un atsaucība pagastos bija atšķirīga, tomēr izmantojot gan dažādas grupu darba metodes, bija iespējams apkopot iedzīvotāju vajadzības vairākos aspektos. 32.attēls. Iedzīvotāju skaits, kuri piedalījās publiskās diskusijās 2015.gada maijā-jūnijā Žīguri Viļaka Vīksna Vectilža Vecumi Tilža Šķilbēni Rugāji Medņeva Lazduleja Lazdukalns Kuprava Kubuli Krišjāņi Briežuciems Bērzpils Bērzkalne Baltinava Balvu pagasts Balvi 0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 Visbiežāk, diskusijās iedzīvotāji norādīja uz nepieciešamību attīstīt uzņēmējdarbību. Ar uzņēmējdarbību saistītie jautājumi aptvēra gan atbalstu mārketinga un produktu pārdošanas aktivitātēm, gan uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstību (piem., pievadceļi). Uzņēmējdarbības atbalstīšana kā prioritāra rīcība nākamajā plānošanas periodā - to iedzīvotāji norādīja arī aptaujā. Kontekstā ar uzņēmējdarbības attīstīšanu, diskusijās tika norādīts, ka ir nepieciešamas mācībās un konsultācijas 45

biznesa uzsācējiem un darba prakses jauniešiem, lai atvieglotu viņu iekļaušanos darba tirgū. Otra joma, kurai būtu nepieciešams atbalsts ir izglītība un kultūra, kas sevī ietver gan atbalstu jauniešu un skolēnu centriem, gan kultūrai un kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstīšanai. Neskatoties uz lielo projektu daudzumu, kas 2009.-2013.gadā bija atbalstīti rīcības virzienā Sporta, tūrisma, atpūtas un brīvā laika infrastruktūras izveidei, trešā populārā vajadzību joma, kas izskanēja diskusijās ir saistīta ar sporta un atpūtas infrastruktūras izveidi un attīstīšanu. 33.attēls. Diskusijās nosauktās vajadzības Mācības, konsultācijas Kooperācija Sports, brīvais laiks, atpūta Kopienas aktivitātes Sociālā joma reizes nosaukts diskusijās Izglītība un kultūra Apkārtējo vidi un tās labiekārtošana Uzņēmējdarbība (t.sk., tūrisms, marketings) 0 10 20 30 40 50 Iedzīvotāju skatījumā turpmāk ir jāattīsta arī apkārtējā vide, veicot tās labiekārtošanu, un sociālo pakalpojumu attīstīšana, lai arī šīs jomas tika atbalstīta iepriekšējā vietējās attīstības stratēģijas ieviešanas periodā. Attiecībā uz sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstību, jāmin, ka ne visi pagasti ir sasnieguši vienādu līmeni un ir mērķa grupu pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem. Jāuzsver, ka diskusijās iedzīvotāji arī minēja nepieciešamību pēc kooperācijas produkcijas tirdzniecībā un produkcijas noieta tirgu meklēšanā. Savukārt, ja salīdzina prioritārās jomas, kas tika minētas diskusiju laikā un iedzīvotāju aptaujā, tad prioritāro jomu saraksts veidojas šāds: 46

34.attēls. Prioritārās jomas diskusijās un aptaujā 8 7 6 5 4 3 2 1 0 Aptaujā Diskusijās Kā jau tika minēts, iedzīvotāju skatījumā svaigākā prioritāte ir uzņēmējdarbības attīstīšana. Savukārt, veidojot vidējo tendenci starp diskusiju viedokļiem un iedzīvotāju aptaujas prioritātēm, bija iespējams izveidot šādu nosacīti vidējo tendenci iedzīvotāju vajadzībām. 35.attēls. Vidējā tendence prioritārajām vajadzībām 8 7 6 5 4 3 2 1 0 Vid.tendence 47

6. Iedzīvotāju vēlme un gatavība līdzdarboties Partnerības teritorijas iedzīvotājiem aptaujas laikā tika arī uzdoti trīs ļoti svarīgi un savstarpēji saistīti jautājumi: 1) Vai esat gatavs/-a pats/-i līdzdarboties biedrības aktivitātes, lai uzlabotu situāciju savā pagastā/ novadā? 2) Kāpēc Jūs nepiedalāties vietējās un biedrības organizētās aktivitātēs? 3) Ko Jūs esat gatavs darīt sava pagasta/novada attīstībai? Šo jautājumu mērķis bija noskaidrot ne tikai iedzīvotāju gatavību iesaistīties kopienas aktivitātēs, bet arī papildus noskaidrot, kādās jomās un aktivitātēs iedzīvotāji ir gatavi līdzdarboties, un kādas aktivitātes ir gatavi paši ieviest. Iegūtie anketas dati sniedz iespēju biedrībai labāk profilēt savu darbu un mērķtiecīgāk uzrunāt iedzīvotāju grupas. 36.attēls. Vai esat gatavs pats līdzdarboties biedrības aktivitātēs, lai uzlabotu situāciju savā pagastā/ novadā? (n=264 respondenti) Nē 13% Cits 10% Jā 77% Lielais vairums iedzīvotāju ir gatavi darboties ar mērķi attīstīt savu novadu un pagastu. Diemžēl, gatavība darboties vēl nenozīmē, ka patiešām iedzīvotāji līdzdarbosies, jo var būt gan pasīva, gan aktīva līdzdalība. Tādēļ, aptaujas dati, kur 77% respondentu izteica gatavību līdzdarboties ir jāvērtē piesardzīgi, jo vairakkārt respondenti tika norādījuši, ka ir gatavi morāli atbalstīt biedrību. 48

37.attēls. Kāpēc Jūs nepiedalāties vietējās un biedrības organizētās aktivitātēs? (procenti no respondentiem, n=166 respondenti, kas atbildēja, ka nepiedalās biedrības aktivitātēs) Neredzu jēgu, jo tāpat nekas nemainīsies 14 Nav laika 46 Nav vēlmes 9 procenti Nav informācijas 30 0 10 20 30 40 50 Savukārt, no tiem iedzīvotājiem, kas šobrīd nepiedalās biedrības aktivitātes (lai arī izteica gatavību) 46% respondentu nav laika, ko veltīt biedrības aktivitātēm, bet 14% neredz jēgu piedalīties. Attiecīgi, biedrība var uzrunāt tos 30 % pašlaik negatīvi noskaņoto iedzīvotāju, kuri nav saņēmuši informāciju par biedrības projektiem un projektu rezultātiem. Iedzīvotāju atbildes par to, ko viņi ir gatavi darīt novada attīstībai sniedz būtisku informāciju biedrībai Balvu rajona partnerība par to, kā uzrunāt iedzīvotājus un iesaistīt tos konkrētās aktivitātēs. Iedzīvotāju idejas par to, ko viņi ir gatavi veikt sava novada attīstībai, ir apkopotas vairākās kategorijās tālāk. Komunikācija ar kopienu: Sadarboties ar iedzīvotājiem un dažādām iestādēm, lai risinātu konkrētas problēmas; Mudināt iedzīvotājus uz aktīvu rīcību; Gūt zināšanas par atbalsta instrumentiem, iespēju robežās šo informāciju darīt zināmu citiem cilvēkiem par biedrības aktivitātēm u.c.; Popularizēt novada vārdu; Popularizēt informāciju. Projektu vadība: Rakstīt projektus, meklēt finansējuma piesaistes iespējas; Izstrādāt un īstenot biedrību un jauniešu aktivizēšanas projektus. Kopienas kapacitātes celšana: Veikt apmācības; Izglītot sociālā riska grupas; Piedāvāt savas zināšanas un pieredzi; Piedalīties biedrības aktivitātēs 49

Iesaistīties caur biedrību "Balvu olūts" savu iespēju robežās; Iesaistīties pasākumu organizēšanā, palīgdarbos, pasākumos Auklēt savus mazbērnus, lai var strādāt un domāt jaunie; Atbalstīt jauniešus un pasākumu organizatorus ar darbiem, transportu, padomu; Palīdzēt rīkot pasākumus, vadīt pulciņu, palīdzēt ar idejām Organizēt bērniem nometnes, lai radītu piesaisti videi; Iesaistīties NVO, uzklausīt iedzīvotājus; Apgūt prasmes, lai uzlabotu biedrības darbu. Apkārtējās vides sakopšana, atpūta un sports: Attīstīt brīvā laika pavadīšanas iespējas; Attīstīt pakalpojuma kvalitāti brīvā laika/veselības nozarē; Iesaistīties kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā Palīdzēt attīstīties talkojot un strādājot; Palīdzēt sakopšanas darbos; Palīdzēt kaut ko salabot, atjaunot. Uzņēmējdarbība: Radīt darba vietas; Līdzdarboties kādos uz uzņēmējdarbību veicinošos projektos; Attīstīt savu biznesu; Dzīvot un strādāt lauksaimniecībā; Atbalstīt jaunas idejas uzņēmējdarbībā, pilnveidot tās, finansiāli atbalstīt labākās no idejām; Sniegt savu atbalstu projektu izstrādāšanā, jaunu ideju realizācijā uzņēmējdarbības jomā. Cits: Palikt un dzīvot novadā, maksājot nodokļus; Turpināt dzīvot un strādāt savā pagastā, attīstīt savu saimniecību, piedalos dažādos kultūras organizētajos pasākumos; Darboties un strādāt; Nebraukt uz ārzemēm. Iedzīvotāju idejas par viņu gatavību iesaistīties kopienas darbā un precīzāku rīcības plānu ieteicams ir diskutēt klātienē iedzīvotāju forumos, izmantojot gan darba grupu metodes, gan radošās domāšanas pieejas. 50

7. SVID izvērtējums SVID izvērtējums balstīts uz pētījuma laikā iegūtiem statistiskas datiem un no tiem izrietošām tendencēm, kā arī interviju un darba grupu laikā iegūto informāciju. Tajā pat laikā, gatavojot aktualizēto SVID, ir nodalīts SVID biedrībai Balvu rajona partnerība kā organizācijai un partnerības teritorijai. Šāds dalījums ieviests, jo: 1) Iepriekšējās biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijas 2009.-2013.gadam ieviešanas laikā, biedrība ir uzkrājusi pieredzi un zināšanas, kuras var tikt turpmākajā izmantotas ne tikai ar LEADER saistītā finansējuma administrēšanu, bet arī veikt aktivitātes kas ir saistītas ar kopienas rīcībspēju ilgtermiņā. 2) Partnerības teritorijā ir notikušās izmaiņas, kas atrodas ārpus biedrības Balvu rajona partnerība iespējām ietekmēt. 14.tabula. SVID analīze Biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijā iekļautais SVID S stiprās puses 1) VRG ir pieredze attīstības stratēģiju īstenošanā Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novados. 2) Apmācīti VIG koordinatori un biedri. 3) Aktivizēti vietējie iedzīvotāji parādītas iespējas kā pašiem būt noteicējam par dzīves kvalitāti lauku pašvaldībā. 4) Ir reģistrētas NVO. 5) Pastāv brīvprātības princips ikviena iedzīvotāja iesaistīšanās VIG. 6) Sāk veidoties jaunas jauniešu organizācijas un jauni jauniešu centri. 7) Attīstās projektu rakstīšanas un realizēšanas iemaņas NVO, pašvaldības iestādēm, pašvaldībām un uzņēmējiem. 8) Ir izveidojusies sadarbība starp VIG un VRG. 9) Izveidoti interešu klubi (sieviešu, jauniešu, mednieku, pensionāru un deju kolektīvi, kori, ansambļi u.c.), ir daudz iespēju lietderīgai brīvā laika pavadīšanai. 10) Liels atbalsts ekonomiskajai izdzīvošanai cilvēkiem ir piemājas saimniecības. 11) Neskarta un mazpārveidota dabas vide Aktualizētais SVID S stiprās puses biedrībai 1) VRG ir pieredze attīstības stratēģiju īstenošanā Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novados. 2) Apmācīti VIG koordinatori un biedri. 3) Biedrība ir uzkrājusi administratīvo kapacitāti un pieredzi projektu konkursu administratīvā izvērtēšanā. 4) Biedrība ir izveidojusi sadarbības un atbalsta tīklu partnerības teritorijā ar pašvaldībām, citām biedrībām, uzņēmējiem. S stiprās puses partnerības teritorijai 1. Aktivizēti vietējie iedzīvotāji parādītas iespējas kā pašiem būt noteicējam/atbildīgiem par 51

(purvi, mitrāji, mežu masīvi, ūdensteces) 12) Ir pietiekams izglītības nodrošinājums partnerības teritorijā (t.sk. mūžizglītība, tālākizglītība un augstākā izglītība). 13) Kultūretniskais mantojums un tradīcijas (tautas tērpi, folkloras kopas, u.c.) dzīves kvalitāti. 2. Izveidoti jauniešu centri un jauniešu nevalstiskās organizācijas. 3. Attīstās projektu rakstīšanas un realizēšanas iemaņas NVO, pašvaldības iestādēm un uzņēmējiem. 4. Darbojas NVO un interešu klubi (sieviešu, jauniešu, mednieku, pensionāru un deju kolektīvi, kori, ansambļi u.c.), ir daudz iespēju lietderīgai brīvā laika pavadīšanai. 5. Liels atbalsts ekonomiskajai izdzīvošanai cilvēkiem ir piemājas saimniecības. 6. Neskarta un mazpārveidota dabas vide (purvi, mitrāji, mežu masīvi, ūdensteces) 7. Ir pietiekams izglītības nodrošinājums partnerības teritorijā (t.sk. mūžizglītība, tālākizglītība un augstākā izglītība). 8. Kultūrvēsturiskais mantojums un tradīcijas (tautas tērpi, folkloras kopas, u.c.) Balstoties uz stiprajām pusēm, veicamās aktivitātes: 1. Mudināt un aicināt iedzīvotājus izvērst tādas uzņēmējdarbības aktivitātes, kurās var izmantot partnerības teritorijas stiprās puses (piem., tūrisms tā dažādās izpausmēs). 2. Mudināt iedzīvotājus gatavot projektus un iesniegt tos citiem finansējuma avotiem. 3. Veicināt projektu rakstīšanas prasmju un pieredzes nodošanu potenciālajiem projektu iesniedzējiem (jauniešiem, jaunajiem uzņēmējiem, biedrību pārstāvjiem, aktīvajiem pagastu iedzīvotājiem u.c.). 4. Izglītot mājražotājus un mājamatniekus par VID, PVD u.c. prasībām, mudināt tos reģistrēties un īstenot LEADER projektus savas darbības attīstībai, sadarbības veidošanai, atklājot jaunas tirdzniecības formas un veicinot savas produkcijas noietu. V vājās puses 1) Neizdevīgs ģeogrāfiskais novietojums Latvijā, Latgales reģionā. 2) Kritiska demogrāfiska situācija (iedzīvotāju skaita samazināšanās, V vājās puses biedrībai 1) Trūkst spēcīgu vietējo līderu, kas uzņemtos iniciatīvu. 2) Ierobežota kapacitāte un pilnvaras finansējuma piesaistei; 52

vecumstruktūra, u.c.). 3) Jaunu un izglītotu cilvēku aizplūšana no Balvu rajona partnerības teritorijas. 4) Sabiedrība neizmanto jaunatni kā resursu. 5) Jaunieši ir gatavi saņemt gala produktu, bet paši neredz ceļus, iespējas kā aiziet, kā izstrādāt gala produktu. 6) Bērniem no sociālā riska ģimenēm ir psiholoģiskas barjeras, kas traucē būt aktīviem, un mazvērtības sajūta. 7) Nav attīstīts brīvprātīgais darbs. 8) Trūkst spēcīgu līderu, kas uzņemtos iniciatīvu. 9) Zināšanas un pieredze neatbilst mūsdienu tehnoloģijām. 10) Nepietiekami finanšu līdzekļi, vājas iespējas tikt pie naudas (starta kapitāls), lai realizētu sekmīgus projektus. 11) Zems ekonomisko aktivitāšu līmenis (uzņēmējdarbība). 12) Lielu un nozīmīgu ražošanas uzņēmumu neesamība. 13) Augstais bezdarba līmenis. 14) Esošā infrastruktūra nenodrošina vajadzīgo mobilitāti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (kustību traucējumiem), lai iekļautos sabiedrībā. 15) Zema kvalitāte tehniskai infrastruktūrai (Slikta ceļu kvalitāte, slēgts dzelzceļš, mobilo telefonu sakariem un interneta ātruma nodrošināšana). 3) Ierobežotas administratīvā personāla iespējas. 4) Partnerības biedri un sabiedrība neapzinās partnerības nozīmīgumu un iespējas. 5) Biedrībai ir vājš publiskais tēls un atpazīstamība sabiedrībā 6) Diezgan vāja sadarbība un koordinācija ar pašvaldību attīstības nodaļām, IT, komunikāciju nodaļām un speciālistiem. V vājās puses partnerības teritorijai 1) Iedzīvotāju migrācija prom no partnerības teritorijas; 2) Jauniešiem trūkst informācijas par uzņēmējdarbības uzsākšanu. 3) Trūkst karjeras izvēlēs apmācības visos izglītības līmeņos; 4) Nav izveidojušās brīvprātīgā darba tradīcijas. 5) Trūkst spēcīgu vietējo līderu, kas uzņemtos iniciatīvu. 6) Ierobežotas iespējas iegūt starta kapitālu, lai realizētu sekmīgus projektus. 7) Lielu un nozīmīgu ražošanas uzņēmumu neesamība. 8) Esošā infrastruktūra nenodrošina vajadzīgo mobilitāti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (kustību traucējumiem), lai iekļautos sabiedrībā. 9) Zema kvalitāte tehniskai infrastruktūrai (slikta ceļu kvalitāte). 10) Esošo projektu ilgtspēja ir neredzama /niecīga. Balstoties uz vājajām pusēm, veicamās aktivitātes: 1) Iedzīvotāju, jo sevišķi jauniešu, motivēšanu iesaistīties uzņēmējdarbībā; 2) Līderības prasmju attīstība; 3) Sadarbības tīkla izveidošana starp biedrību, pašvaldības struktūrām; 4) Partnerības tīklu izmantošana, lai diskutētu un vienotos ar plānošanas reģiona un attiecīgo ministriju pārstāvjiem par atbalsta pasākumiem; 5) Pašnodarbinātības kā ekonomiskās aktivitātes formas attīstība. 53

I iespējas 1) Izveidot veiksmīgu modeli sadarbībai starp NVO, pašvaldību un uzņēmējiem, kas balstīta uz savstarpējo uzticēšanos. 2) Izmantot starpreģionālās sadarbības iespējas valsts līmenī (Vidzemes/Latgales) un attīstīt starptautisko sadarbību uz Krieviju, Igauniju un Lietuvu, iesaistoties pārrobežu sadarbības projektos. 3) Finansējuma piesaiste caur projektu konkursiem un fondiem. 4) Iesaistīt jauniešus sabiedriskās dzīves aktivitātēs kā veidotājus un organizētājus. 5) Atbalstīt jauniešu iniciatīvas. 6) Iespēja bez maksas iegūt vidējo izglītību, iespēja iegūt kvalifikāciju 7) Jaunu prasmju apguve, kas veicinātu cilvēku aktivitāti, lauku attīstību un uzņēmējdarbības uzsākšanu. 8) Paaugstināt pašapziņas līmeni es protu, es varu, es sasniegšu 9) Jauniešu izglītošana un sava novada identitātes un piederības sajūtas veidošana. 10) Lauku infrastruktūras sakārtošana. 11) Kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana. 12) Pakalpojumu pilnveidošana un dažādošana lauku pašvaldībās. Lai izmantotu iespējas, veicamās aktivitātes: 1) Līdzdalība pārrobežu projektos; I iespējas biedrībai 1) Iesaistīties citu finansētāju projektos; 2) Iesaistīties saimnieciskā darbībā; 3) Iespējas iesaistīties starpteritoriālā un/vai starptautiskā sadarbībā. I iespējas partnerības teritorijai 1) Neskarta un mazpārveidota dabas vide (purvi, mitrāji, mežu masīvi, ūdensteces) 2) Kultūretniskais mantojums un tradīcijas (tautas tērpi, folkloras kopas, u.c.) 3) Veidot veiksmīgu modeli sadarbībai starp NVO, pašvaldību un uzņēmējiem, kas balstīta uz savstarpējo uzticēšanos. 4) Izmantot starpreģionālās sadarbības iespējas valsts līmenī (Vidzemes/Latgales) un attīstīt starptautisko sadarbību ar Igauniju un Lietuvu, iesaistoties pārrobežu sadarbības projektos. 5) Finansējuma piesaiste caur projektu konkursiem un fondiem. 6) Iesaistīt jauniešus sabiedriskās dzīves aktivitātēs kā veidotājus un organizētājus, atbalstot jauniešu iniciatīvas. 7) Jaunu prasmju apguve, kas veicinātu cilvēku aktivitāti, lauku attīstību un uzņēmējdarbības uzsākšanu. 8) Paaugstināt pašapziņas līmeni es protu, es varu, es sasniegšu 9) Jauniešu izglītošana un sava novada identitātes un piederības sajūtas veidošana. 10) Lauku infrastruktūras sakārtošana. 11) Kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana. 12) Pakalpojumu pilnveidošana un dažādošana lauku pašvaldībās. 54

2) Fokusēšanas uz dažām prioritātēm jauniešu iesaistīšana uzņēmējdarbībā, un vispārējā uzņēmējdarbības līmeņa celšana; 3) Stiprināt vietējo ekonomiku, attīstīt lauku tūrismu, aktivizēt mājražotājus un mājamatniekus, veicināt jaunu un inovatīvu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu (apmācības, atbalsts projektu konkursos); 4) Veicināt vietējo patēriņu un meklēt jaunus noieta tirgus D draudi 1) Valsts līmeņa reformu nepārdomāta realizācija (t.sk. administratīvi teritoriālā reforma). 2) Administratīvās reformas gaitā skolu skaita samazināšanās 3) Darba tirgū konkurētspējīgāki ir aktīvi, radoši, uzņēmīgi un izglītoti cilvēki. 4) Bez darba pieredzes ir grūtāk atrast darbu- draud bezdarbs. 5) Trūkst kvalificētu kadru un jaunu speciālistu daudzās sfērās, piemēram, medicīnā, izglītībā u.c. 6) Turpmāka energoresursu cenas paaugstināšanas (degvielas, elektroenerģijas) 7) Augstā inflācija 8) Vāji attīsta infrastruktūra lauku pagastos. 9) Nepietiekams pakalpojumu nodrošinājums lauku pašvaldībās (t.sk. sabiedriskais transports). 10) Alkoholisms, narkomānija. 11) Finansu trūkums valstij un pašvaldībām, lai nodrošinātu infrastruktūru, kas ietekmē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mobilitāti D draudi biedrībai 1) Beidzoties LAD finansējumam, biedrība vairs nevar nodrošināt savu administratīvo pastāvēšanu. D draudi partnerības teritorijai 1) Nelabvēlīga demogrāfiska situācija (iedzīvotāju skaita samazināšanās, vecumstruktūra, u.c.). 2) Iesniedzēji atsakās no projektu īstenošanas 3) Skolu skaita samazināšanās nelabvēlīgas demogrāfiskās situācijas dēļ. 4) Bezdarbam ir vairāk pakļautas personas bez profesionālās pieredzes. 5) Trūkst kvalificētu kadru un jaunu speciālistu daudzās sfērās, piemēram, medicīnā, izglītībā u.c. 6) Vāji attīsta tehniskā infrastruktūra lauku pagastos. 7) Nepietiekams pakalpojumu nodrošinājums lauku pašvaldībās (t.sk., sabiedriskais transports). 8) Sociālas problēmas (alkoholisms, narkomānija). 9) Nepietiekams finansu apjoms, lai nodrošinātu infrastruktūru, kas ietekmē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mobilitāti 10) Normatīvā ierobežojuma dēļ uzņēmumiem (70 000 EUR apgrozījums gada laikā) var netikt apgūts finansējums 11) Uzņēmējiem ir grūtības iegūt finansējumu/kredītu projektu realizācijai Lai novērstu draudu ietekmi, veicamās aktivitātes ir: 1) Fokusēšanas uz dažām prioritātēm jauniešu iesaistīšana uzņēmējdarbībā, un 55

vispārējā uzņēmējdarbības līmeņa celšana. 2) Biedrībai jāattīstās tā, lai tā nav atkarīga tikai no LAD finansējuma (varbūt ir vērts apsvērt veikt saimniecisko darbību, jāiesaistās citos projektos). 3) Jāveicina attālinātā nodarbinātība, jāattīsta datorprasmes; 4) Pagastos jāoptimizē publisko telpu izmaksas, jāveido multifunkcionālie centri; Balstoties uz SVID analīzi, biedrība turpmākā darbībā var izskatīt šādas iespējamās rīcības, kuras ir sadalītas trijās lielās grupās, atbilstoši novadu stratēģisko dokumentu uzstādījumam. 1.grupa. Kopienas sadarbība Biedrībai jāattīstās tā, lai tā nav atkarīga tikai no LAD finansējuma (varbūt ir vērts apsvērt veikt saimniecisko darbību, jāiesaistās citos projektos); Līderības prasmju attīstība, sadarbība un savstarpējā uzticēšanās; Mudināt iedzīvotājus gatavot projektus un iesniegt tos citiem finansējuma avotiem. Veicināt projektu rakstīšanas prasmju un pieredzes nodošanu potenciālajiem projektu iesniedzējiem (jauniešiem, jaunajiem uzņēmējiem, biedrību pārstāvjiem, aktīvajiem pagastu iedzīvotājiem u.c.). Līdzdalība pārrobežu projektos; Sadarbības tīkla uzturēšana starp biedrību, uzņēmējiem, iedzīvotājiem un pašvaldības struktūrām; Partnerības tīklu izmantošana, lai diskutētu un vienotos ar plānošanas reģiona un attiecīgo ministriju pārstāvjiem par atbalsta pasākumiem; 2.grupa. Attīstīta ekonomika; Pašnodarbinātības kā ekonomiskās aktivitātes formas attīstība; Mudināt un aicināt iedzīvotājus izvērst tādas uzņēmējdarbības aktivitātes, kurās var izmantot partnerības teritorijas stiprās puses (piem., tūrisms tā dažādās izpausmēs). Iedzīvotāju, jo sevišķi jauniešu, motivēšanu iesaistīties uzņēmējdarbībā; Fokusēšanas uz dažām prioritātēm jauniešu iesaistīšana uzņēmējdarbībā, un vispārējā uzņēmējdarbības līmeņa celšana; Stiprināt vietējo ekonomiku, attīstīt lauku tūrismu, aktivizēt mājražotājus un mājamatniekus, veicināt jaunu un inovatīvu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu (apmācības, atbalsts projektu konkursos); Veicināt vietējo patēriņu un meklēt jaunus noieta tirgus; Izglītot mājražotājus un mājamatniekus par VID, PVD u.c. prasībām, mudināt tos reģistrēties un īstenot LEADER projektus savas darbības attīstībai, sadarbības 56

veidošanai, atklājot jaunas tirdzniecības formas un veicinot savas produkcijas noietu Veicināt attālināto nodarbinātību, jāattīsta datorprasmes. 3.grupa. Pievilcīga vide. Pagastos jāoptimizē publisko telpu izmaksas, jāveido multifunkcionālie centri nodrošinot sporta, atpūtas, kultūras, sociālo pakalpojumu un sabiedrisko aktivitāšu turpmāku attīstību. Jāsniedz atbalsts pagastu publiskās teritorijas sakārtošanai un labiekārtošanai. 57

Secinājumi un priekšlikumi Tālāk ir sniegti būtiskākie secinājumi, jo detalizēti secinājumi un to pamatojums ir izklāstīts attiecīgajās pētījuma nodaļās kopā ar datiem. Secinājumi: 1. Biedrības Balvu rajona partnerība teritorija šobrīd sastopas ar izaicinājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju skaita samazinājumu. Iedzīvotāju skaits samazinās neatkarīgi no valsts, pašvaldību, biedrību un uzņēmumu pūlēm, kas ieguldītas teritorijas attīstībā. Iedzīvotāju skaita izmaiņas notiek neatkarīgi no realizētajām programmām un atbalsta pasākumiem. Lai panāktu izmaiņas demogrāfiskajā situācijā ir nepieciešamas mērķorientētas nacionālā līmeņa programmas un rīcības. 2. Samazinoties iedzīvotāju skaitam un blīvumam, pieaugs publisko pakalpojumu infrastruktūras izmaksas, kas būs papildus slogs pašvaldību budžetiem. 3. Kopumā, partnerības teritorijas kopienas aktivitāte ir zemākā nekā vidējie rādītāji valstī. Tajā pat laikā, kopienas aktivizācija, sociālo prasmju un kopdarbības prasmju attīstība teritorijā, kultūras mantojuma saglabāšana un atjaunošana pēc būtības ir ieguldījumi kopienas sociālā kapitāla attīstībā, kas ir viens no priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības attīstībai. 4. Biedrības ir uzkrājušās pietiekami daudz pieredzes un kapacitātes, lai veiksmīgi startētu projektu konkursos. 5. Kopējās tendences liecina, ka palielinās gan individuālo komersantu, gan komercsabiedrību un pašnodarbināto personu skaits. Kopumā, ekonomiskās aktivitātes partnerības teritorijā uzlabojas. Pašnodarbināto personu skaita palielinājumu var daļēji skaidrot ar LEADER projektu pieejamību, jo tieši pašnodarbinātās personās (mājražotāji un mājamatnieki), kā arī fiziskas personas, kas plānoja veikt saimniecisko darbību, bija viena no galvenajām LEADER mērķa grupām. 6. Iedzīvotāju skatījumā, biedrība ir sniegusi ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībai, lai gan tajā pat laikā, iedzīvotāji uzskata, ka nav jūtami palielinājies darba vietu skaits. 1.rīcībā Sociālo pakalpojumu izveidošana un attīstība apgūts -86 658,16 EUR 2.rīcībā Uzņēmējdarbības dažādošana apgūts - 222 404,66 EUR 3.rīcībā Vietējās iniciatīvas grupas centra kapacitātes paaugstināšana apgūts 33077,90 EUR 4.rīcībā Jauniešu centru izveide un attīstība apgūts 51816,78 EUR 5.rīcībā Sporta, tūrisma, atpūtas un brīvā laika infrastruktūras izveide apgūts 278283,20 EUR 58

6.rīcībā Kultūras, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana apgūts 270018,36 EUR 7. rīcībā Lauku saimniecību modernizācijas veicināšana un mājražotāju konkurences paaugstināšana apgūts 26258,97 EUR 7. Gan iedzīvotāju aptauja un diskusijas, gan arī datu analīze liecina, ka nākamā plānošanas perioda prioritātei ir jābūt uzņēmējdarbībai dažādās tās izpausmes formās. 8. Iedzīvotāju skatījumā trīs galvenie ieguvumi no LEADER projektiem 2009-2013.gadā ir: dažādotas sabiedrības aktivitātes; attīstījušies jauniešu centri un atjaunots un/vai saglabāts kultūras mantojums. 9. Iedzīvotāju skatījumā, biedrības aktivitātes un atbalstītie projekti nav snieguši pietiekamu ieguldījumu darba vietu veidošanai, dabas mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī tūrisma infrastruktūras attīstībai. 10. Iedzīvotāju vērtējumā iepriekšējā periodā ir sniegts atbalsts tādām jomām kā sporta, atpūtas un brīvā laika infrastruktūras izveidei, kur uzlabojumi ir redzams uzreiz. Ieguldījumi uzņēmējdarbības attīstībā šobrīd ir nepieciešami, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, kas ir nepieciešama, lai turpmāk uzturētu un attīstītu jau izveidoto infrastruktūru. 11. Visi plānotie minimālie rezultāti ir sasniegti, izņemot 7.rīcību, kurai nav sasniegts plānotais rādītājs, jo daudzi projektu iesniedzēji atsauca savus projektus, jo nebija pieejami kredītresursi un avansa maksājumi projektu ieviešanai. 1.- 6.rīcību plānotie rezultāti ir pārsniegti, kas liecina gan par projektu iesniedzēju aktivitāti, gan arī par to, ka kopumā īsā laika periodā ir panākti būtiski uzlabojumi vairākās jomās. 12. Projektu sociālekonomiskā ietekme ir jūtama septiņās dimensijās: (1) LEADER finansēto projektu ietekmē ir notikusi vietējo iedzīvotāju aktivizēšana; (2) ir notikusi vietējās infrastruktūras uzlabošana; (3) dzīves telpas kvalitātes uzlabošana; (4) ir notikusi vietējās kopienas publicitātes un atpazīstamības palielināšanās; (5) ir notikusi pašvaldību budžetu atslogošanu; (6) projekta ieguvumi ir pieejami visām paaudzēm; (7) vietējās attīstības stratēģijas ieviešanai ir bijusi pozitīva ietekme uz iedzīvotāju prasmēm. 13. Vietējā kopiena ir diezgan labi informēta par biedrības aktivitātēm. Šāds rezultāts ir jāsaista ar daudzveidīgajām komunikācijas metodēm, kuras izmanto biedrība. 14. Galvenais instruments, ar kuru biedrība, realizēja savus mērķus bija projekti. Pārskata periodā projektu veiksmes procentu bija54% no visiem iesniegtajiem projektiem jeb katrs otrs iesniegtais projekts tika apstiprināts. 15. Kopējais biedrības darbības vērtējums ir pozitīvs un biedrība ir darbojusies iedzīvotāju interesēs, jo biedrība ir gan aktivizējusi iedzīvotājus, gan uzklausījusi 59

viņu vajadzības. Biedrības pozitīvais vērtējums liecina par veiksmīgu dialogu starp partnerību un pagastu iedzīvotājiem, kā arī to, ka ir sasniegts LEADER mērķis risināt vietējā līmeņa problēmas. 16. Lielais vairums iedzīvotāju ir gatavi darboties ar mērķi mainīt savu novadu un pagastu. Diemžēl, gatavība darboties vēl nenozīmē, ka patiešām iedzīvotāji līdzdarbosies, jo var būt gan pasīva, gan aktīva līdzdalība. 17. Nedz Biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijas plānošanas periodā (2009-2013), nedz novadu attīstības stratēģijas nenorāda uz unikālām un tieši šai teritorijai raksturīgām lietām/aspektiem izvēlētajās specializācijas jomās, ar ko partnerības teritorija būtiski atšķiras no kaimiņos esošām teritorijām. 18. Analizējot katra novada stratēģiskos mērķus, var identificēt saikni starp novadu plānošanas dokumentos ietverto un iedzīvotāju vajadzībām, kas tika izteiktas gan anketēšanā gan, arī publiskās diskusijās. 19. Partnerības teritoriju veidojošās pašvaldības un biedrība Balvu rajona partnerība ir panākušās zināmu saskaņotības un papildinātības līmenī savās aktivitātēs, kas, savukārt, apliecina to, ka turpmākā izaugsme teritorijā ir jābalsta uz visu iesaistīto pušu savstarpēji koordinētām darbībām. Priekšlikumi: Priekšlikumi nākamajam plānošanas periodam un jaunajai vietējās attīstības stratēģijai ir sadalīti vairākās grupās: a) Vietējās attīstības stratēģijas stratēģiskais virziens; b) Projektu vērtēšana; c) Biedrības Balvu rajona partnerība darba uzlabošana. Vietējās attīstības stratēģijas stratēģiskais virziens 1. Izstrādājot nākamā perioda vietējās attīstības stratēģiju ir ieteicams balstīt gan novadu attīstības stratēģijās, gan iedzīvotāju vajadzībās. 2. Nākamajā attīstības stratēģijā būtu ieteicams definēt tieši partnerības teritorijas unikalitāti, norādot, ar ko partnerības aptvertā teritorija ir atšķirīga no kaimiņos esošām teritorijām. 3. Analizējot gan novadu attīstības stratēģijas, gan arī biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģiju 2009.-2013.gadam var secināt, ka dominējošie trīs atslēgvārdi, kas ir ietverti visos dokumentos ir: kopienas sadarbība, attīstīta ekonomika un pievilcīga vide. Šos atslēgvārdus, biedrība var izmantot, lai definētu nākamā perioda rīcības virzienus. 60

Pievilcīga vide Attīstīta ekonomika Kopienas sadarbība 4. Izstrādājot nākamā perioda attīstības stratēģiju, biedrībai ir stratēģiski jāizšķiras par fokusēšanos uz vienu prioritāti (uzņēmējdarbību) vai fokusēšanos uz vairākām savstarpēji saistītām prioritātēm. 5. Balstoties uz SVID analīzi, biedrība turpmākā darbībā var izskatīt šādas iespējamās rīcības, kuras ir sadalītas trijās lielās grupās, atbilstoši novadu stratēģisko dokumentu uzstādījumam. Kopienas sadarbība Attīstīta ekonomika Prasmju attīstība iedzīvotājiem (līderības prasmes, projektu rakstīšanas prasmes, pieredze biedrību darbā, uzņēmējdarbības prasmes, datorprasmes); Līdzdalība pārrobežu projektos Kopienas aktivitātes celšana (informatīvie semināri, diskusijas, atbalsta semināri projektu rakstīšanā); Sadarbības tīkla izveidošana starp biedrību, pašvaldības struktūrām; Partnerības tīklu izmantošana, lai diskutētu un vienotos ar plānošanas reģiona un attiecīgo ministriju pārstāvjiem par atbalsta pasākumiem Pašnodarbinātības kā ekonomiskās aktivitātes formas attīstība; Mudināt un aicināt iedzīvotājus izvērst tādas uzņēmējdarbības aktivitātes, kurās var izmantot partnerības teritorijas stiprās puses (piem., tūrisms tā dažādās izpausmēs). Iedzīvotāju, jo sevišķi jauniešu, motivēšanu iesaistīties uzņēmējdarbībā; Fokusēšanas uz dažām prioritātēm jauniešu iesaistīšana uzņēmējdarbībā, un vispārējā uzņēmējdarbības līmeņa celšana; Stiprināt vietējo ekonomiku, attīstīt lauku tūrismu, aktivizēt mājražotājus un mājamatniekus, veicināt jaunu un inovatīvu 61

Pievilcīga vide produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu (apmācības, atbalsts projektu konkursos); Veicināt vietējo patēriņu un meklēt jaunus noieta tirgus; Izglītot mājražotājus un mājamatniekus par VID, PVD u.c. prasībām, mudināt tos reģistrēties un īstenot LEADER projektus savas darbības attīstībai, sadarbības veidošanai, atklājot jaunas tirdzniecības formas un veicinot savas produkcijas noietu. Publiskās telpas izmaksu optimizācija; Multifunkcionālo centru izveidei Uzņēmējdarbības infrastruktūras izveide un attīstība Projektu vērtēšana 6. Precizēt projektu vērtēšanas kritērijus, izmantojot vērtēšanas procesā vairāk izmērāmus kritērijus, kas nodrošinās gan objektīvāku projektu izvērtējumu, gan ļaus piesaistīt projektu vērtēšanai nozaru ekspertus. Vienlaikus, izskatīt iespēju samazināt projektu izvērtēšanas laiku, jo sevišķi jauno uzņēmēju iesniegtiem projektu iesniegumiem. 7. Lai samazinātu izvērtēšanai nepieciešamo laiku, ir ieteicams: piesaistīt uzņēmējdarbības ekspertu projektu vērtēšanai, vismaz pirmajā posmā; uzņēmējdarbības uzsācēju iesniegtos projektus noteikt kā prioritāti vērtēšanas procesā, un šos projektus vērtēt vispirms; veicināt kvalitatīvāku projektu iesniegumu sagatavošanu. 8. Projektu vērtēšanas laikā piemērots specifiskais vērtēšanas kritērijs par papildus punktu piešķiršanu projektiem no pagastiem, no kuriem līdz šim nav iesniegts neviens projekts,, varētu motivēt arī šo pagastu pārstāvju aktīvāk iesaistīties LEADER aktivitātēs. 9. Projektu vērtēšanā ir ieteicams piemērot detalizētākus kritējus, tos sadalot: Administratīvās atbilstības kritēriji tie noteiktu administratīvās prasības, kurām ir jāatbilst projektam. Piemēram, projektam ir jāatbilst attīstības stratēģijas prioritātēm, lai arī projekts izpilda noteiktas tehniskas prasības. Kvalitātes kritēriji tie raksturotu projekta pieteikuma sagatavošanas kvalitāti, piemēram, projektā ir pamatota idejas dzīvotspēja un pieteicējs var pierādīt, kā tiks veikta projekta produkta uzturēšana pēc projekta termiņa beigām. Specifiskie kritēriji nosaka specifiskas kvalitātes prasības, kas ļauj atlasīt tos projektus, kuru finansēšanai būtu jādod priekšroka, lai veiksmīgāk sasniegtu attīstības stratēģijas mērķus. 62

Biedrības Balvu rajona partnerība darba uzlabošana 10. Iepriekšējās biedrības Balvu rajona partnerība vietējās attīstības stratēģijas 2009.-2013.gadam ieviešanas laikā, biedrība ir uzkrājusi pieredzi un zināšanas, kuras var tikt turpmākajā izmantotas ne tikai ar LEADER saistītā finansējuma administrēšanu, bet arī veikt aktivitātes, kas ir saistītas ar kopienas rīcībspēju ilgtermiņā. Tādēļ, SVID analīzē un mērķu izstrādē ieteicams nodalīt partnerības teritoriju ietekmējošos faktorus no biedrības darbu ietekmējošiem faktoriem. 11. Biedrībai viens no svarīgākiem administratīvajiem pienākumiem nākamajā plānošanas periodā būs izveidot projektu datu bāzi, lai plānošanas perioda beigās varētu novērtēt attīstības stratēģijas ieviešanu. Šādā datu bāzē varētu tikt ietvertas šādas informācijas uzkrāšanas kategorijas: Iesniedzējs juridiskā forma; Iesniedzēja nosaukums; Projekta numurs partnerībā; Projekta numurs LAD; Projekta nosaukums; Projekta apraksts; Iesniedzēja darbības teritorija; Projekta īstenošanas vieta; Projektā plānotie rezultatīvie rādītāji; Projekta ilgtspējas raksturojums; Projekta produktu papildinātība ar citiem projektiem novada/pagastā; Projekta produktu multifunkcionalitāte; Citas kategorijas, kuras biedrība uzskata par nepieciešamām. 12. Biedrībai saglabāt un turpināt izmantot esošos komunikācijas instrumentus, tikai profilējot informācijas apjomu un mērķauditoriju, tā panākot iedzīvotāju informētību un iesaisti. 13. Biedrībai ir ieteicams apsvērt veikt regulāru (vismaz reizi gadā) iedzīvotāju aptauju, lai uzraudzītu progresu un novērtētu iedzīvotāju iesaisti vietējās attīstības stratēģijas ieviešanā. 14. Nākamajā plānošanas periodā, biedrībai ir ieteicams: Saglabāt un turpināt izmantot esošos komunikācijas instrumentus, tikai profilējot informācijas apjomu un auditoriju, piem., mājaslapā ievietot visu informāciju (tagadnes un nākotnes perspektīva), kas saistīta ar biedrības darbību, bet savukārt, novadu avīzē informāciju par gaidāmajiem un plānotajiem pasākumiem (nākotnes perspektīva) 63

Sociālie tīkli kā komunikācijas instruments ir būtisks, lai komunicētu un sniegtu informāciju Balvu rajona iedzīvotajiem, kuri vairs nedzīvo Balvu rajona teritorijā. Šajā gadījumā sociālie tīkli var kalpot par vietējās identitātes un vietas piesaistes stiprināšanas instrumentu. Savukārt, tikšanās klātienē un semināri kā komunikācijas instruments ir svarīgs konkrētām mērķa grupām, un būtu izmantojams, lai sniegtu šīm grupām specifisku informāciju., piem., par projektu pieteikšanās konkursiem un specifiskiem atlases kritērijiem. 15. Iedzīvotāju idejas par viņu gatavību iesaistīties kopienas darbā un precīzāku rīcības plānu ieteicams ir diskutēt klātienē iedzīvotāju forumos, izmantojot gan darba grupu metodes, gan radošās domāšanas pieejas. 16. Izstrādāt projektu publicitātes vadlīnijas, lai nodrošinātu vienotu pieeju projektu publicitātei un partnerības teritorijas atpazīstamības nodrošināšanai. Vadlīnijās ietvert vismaz šādus aspektus projekta mērķis, atbalsta summa, ieguvumi, foto/video materiālu iesniegšanai biedrībai. 64

Pielikumi 1.pielikums. Balvu rajona vietējās attīstības stratēģijas konkursa projekta iesnieguma vērtēšanas veidlapas projekts: Nr. Administratīvās atbilstības kritēriji Atbilst/N eatbilst (Jā/Nē) Piezīmes 1. Projekts ir izstrādāts pamatojoties uz Balvu rajona partnerības teritorijas attīstības stratēģiju 2015.- 2020.gadam un tas atbilst šīs rīcības mērķim 2. Projekts atbilst novada un pagastu iedzīvotāju vajadzībām un novada attīstības programmai 3. Projekta iesniegums ir iesniegts noteiktā termiņā 4. Projekta iesniedzējs atbilst noteiktajām prasībām 5. Iesniegtais projekta iesniegums ir noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tam ir pievienoti nepieciešamie pavaddokumenti 6. Projekta iesnieguma finanšu aprēķins ir izstrādāts aritmētiski precīzi un atbilstoši projekta iesnieguma veidlapas prasībām 7. Projekta iesniegumā norādītā attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz noteikto maksimālo projekta finansējuma apmēru 8. Projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītajam personālam ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze 9. Cits kritērijs par projekta atbilstību horizontālajām prioritātēm, ko paredz Partnerība Kvalitātes vērtēšanas kritēriji (punktos) 1. Starp projekta nepieciešamības pamatojumu, definēto projekta mērķi, plānotajām aktivitātēm un to rezultātiem ir parādīta savstarpējā saistība; Savstarpējā saistība ir detalizēti un pamatoti izklāstīta -2 punkti Savstarpējā saistība ir izklāstīta, bet pietrūkst kādas informācijas daļas -1 punkts 2. Projekts ir nozīmīgs izvēlēto mērķa grupu vajadzību risināšanai Ir pamatojums un sniegta mērķa grupas pārstāvja atsauksme -2 punkti; Sniegts tikai pamatojums 1 punkts 3. Projektā paredzētās aktivitātes ir noteiktas atbilstoši laika grafikam Aktivitātes ir reālas un atbilstošas, kā arī ņemti vērā riska faktori - 2 punkti 2 2 2 65

Ir aizpildīts laika grafiks - 1 punkts 4. Aktivitātēm plānotais finansējums ir pamatots un samērīgs, skaidri sadalīts pa pozīcijām Visas pozīcijas un vienības ir atšifrētas 2 punkti Sniegta tikai vispārīga tāme, detalizēti neatšifrējot vienību izmaksas vai pozīcijas 1punkts 5. Projekta ilgtspēja ir plānota paredzot aktivitātes un finansējumu Ir paredzētas projekta produktu/pakalpojumu uzturēšanas aktivitātes pēc projekta beigām, norādot aktivitātes un finansējuma avotus 2 punkti Ir paredzētas projekta produktu/pakalpojumu uzturēšanas aktivitātes pēc projekta beigām, nesniedzot informāciju par finansējuma avotiem 1 punkts 6. Projekta iesniegumā ir norādīti objektīvi pārbaudāmi plānoto aktivitāšu rezultāti skaitliskā izteiksmē Ir norādīti sasniedzamie rezultāti ar detalizētu skaidrojumu - 2 punkti Ir norādīti sasniedzamie rezultāti bez skaidrojuma - 1 punkts 7. Plānotas aktivitātes projekta publicitātei un informācijas izplatīšanai novadā avi projekta ieviešanas teritorijā (tā novada teritorijā, kurā darbojas biedrība un kurā paredzētas projekta aktivitātes) vietējā informatīvajā izdevumā un novada tīmekļa vietnē (mājas lapā internetā) Paredzēta informācija nacionālās un vietējā mājaslapās, un vietējā informatīvā izdevumā 2 punkti Paredzēta informācija vietējā mājaslapā (piem., novada), un vietējā informatīvā izdevumā 1 punkts 8.1. Kritērijs Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas projektiem 2 2 2 2 1 Izpilda vismaz vienu nosacījumu trešā gadā pēc projekta īstenošanas: rada 1 jaunu darba vietu (vai pašnodarbinātība); vismaz par 10% palielina neto apgrozījumu vai fizisko ražošanas apjomu; palielina neto apgrozījumu vismaz par 30% no ieguldīto investīciju apmēra Kooperatīviem -iepriekšējie vai par 66

10% palielina apgrozījumu ar biedriem, 10% palielina biedru skaitu 8.2. Kritērijs Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas projektiem Izpilda vismaz vienu nosacījumu trešā gadā pēc projekta īstenošanas: Aktīvo biedru skaits ir palicis nemainīgs vai pieaudzis; Nodrošināta pakalpojumu pieejamība; Pozitīvas iedzīvotāju atsauksmes par projekta produktu; 1 Kopējais punktus skaits kvalitātes kritērijos 15 Specifiskie vērtēšanas kritēriji (punktos) 1. Iesniedzējs projektu iesniedz pirmo reizi un/vai iesniedz no teritorijas (pagasta, ciema), kur vēl nav īstenots/i LEADER projekti (plānošanas periodā no 2009. līdz 2013.gadam) vai arī ir īstenoti līdz 3 (trijiem) LEADER projektiem 2. Projekta ieviesējs LEADER projektu iesniegumu konkursu ietvaros iesniedzis: 1 vai 2 projektus 2 punkti, 3 projektus -1 punkts, 4 un vairāk projektus 0 punkti. 3. Projekta īstenošanas vietas attālums līdz novada centram, ja ja virs 10 km - 2 punkti; līdz 10 km 1 punkts, 4. Projekta iesniedzējs piedāvā darba prakses jauniešiem Maksimālais iespējamais kopējais punktu skaits 20 2 2 1 67

2.pielikums. Iedzīvotāju aptaujas tehniskā informācija 38.attēls. Novadu pārstāvniecība aptaujā: 34% 7% 7% 52% Baltinavas novads Balvu novads Rugāju novads Viļakas novads 39.attēls. Dzimumu sadalījums aptaujā bija sekojošs: 28% Vīrieši Sievietes 72% 68