EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME Briselē, 2007. gada 18. oktobrī (OR. en) 13288/1/07 REV 1 COHOM 88 ZIŅOJUMS Temats: ES 2007. gada ziņojums par cilvēktiesībām 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 1
SATURS 1. Ievads...5 2. Attīstība ES iekšienē...8 2.1. Pamattiesību aģentūra... 8 2.2. ĢS/AP personīgais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos... 9 2.3. Eiropas Parlamenta darbība cilvēktiesību jomā... 11 3. ES instrumenti un ierosmes trešās valstīs...20 3.1. Kopējās stratēģijas, vienotās rīcības, kopējās nostājas... 20 3.2 Rīcības plāni saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku... 31 3.3 ES pamatnostādnes cilvēktiesību jautājumos... 34 3.4. Demarši un deklarācijas... 35 3.5. Cilvēktiesību dialogi (tostarp pamatnostādnes par cilvēktiesību dialogiem) un konsultācijas... 36 3.5.1. Cilvēktiesību dialogs ar Ķīnu... 36 3.5.2. Cilvēktiesību dialogs ar Irānu... 39 3.5.3 Cilvēktiesību dialogs ar Uzbekistānu... 39 3.5.4. Cilvēktiesību konsultācijas ar Krievijas Federāciju... 40 3.5.5 ES un Āfrikas Savienības cilvēktiesību ekspertu sarunas... 41 3.6. Trijotnes konsultācijas par cilvēktiesībām ar ASV, Kanādu, Japānu, Jaunzēlandi un kandidātvalstīm... 42 3.7. Cilvēktiesību klauzulas sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm44 3.8. Darbības, ko finansē saskaņā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību ierosmi (EIDHR)... 45 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 2
4. Tematiskie jautājumi...52 4.1 Nāvessods... 52 4.2 Spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana... 55 4.3 Bērnu tiesības... 58 4.4. Cilvēktiesību aizstāvji... 64 4.5 Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība... 67 4.6 Cilvēku tirdzniecība... 72 4.7 Starptautiskā krimināltiesa un cīņa pret nesodāmību... 74 4.8. Cilvēktiesības un terorisms... 79 4.9 Cilvēktiesības un uzņēmējdarbība... 81 4.10 Demokrātija un vēlēšanas... 82 4.11 Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības... 98 4.12 Tiesības uz attīstību... 102 4.13. Reliģijas un ticības brīvība... 104 4.14 Kultūru dialogs... 109 4.15 Patvērums, migrācija, bēgļi un pārvietotas personas... 112 4.16 Rasisms, ksenofobija, nediskriminācija un cieņa pret daudzveidību... 116 4.17 Minoritātēm piederīgu personu tiesības... 122 4.18 Invalīdi... 125 4.19 Ar pamatiedzīvotājiem saistīti jautājumi... 128 4.20 Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību... 132 5. ES darbība starptautiskos forumos...136 5.1. ANO Ģenerālās Asamblejas 61. sesija... 136 5.2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padome... 138 5.3. Eiropas Padome... 145 5.4. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO)... 146 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 3
6. Ar atsevišķām valstīm saistīti jautājumi...148 6.1. ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis... 148 6.2. Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP)... 153 6.3. Krievija un Vidusāzija... 168 6.4. Āfrika... 174 6.5. Ziemeļamerika un Dienvidamerika... 180 6.6. Āzija... 183 6.7. Tuvie Austrumi... 192 7. ES darbību un instrumentu efektivitātes analīze...195 8. Secinājumi...201 I PIELIKUMS 202 II PIELIKUMS 215 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 4
Priekšvārds (paredzēts pievienot) 1. Ievads Eiropas Savienības pamatā ir brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma principi, un Eiropas Savienību definē kā vietu, kur šos principus ievēro. Eiropas Savienība uzskata, ka šo principu ievērošana ir obligāts priekšnoteikums mieram un stabilitātei jebkurā sabiedrībā. Kā daudzējādā ziņā pasaules mēroga dalībniekam, piemēram, ekonomikas, sniegtās humānās palīdzības jomā un tamlīdzīgi, ES ir arī pasaules mēroga atbildība aizsargāt un veicināt cilvēktiesības. Šā devītā ES gada ziņojuma par cilvēktiesībām, kas aptver laiku no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam, mērķis ir sniegt pārskatu par darbu, ko Eiropas Savienība paveikusi cilvēktiesību jomā. Ziņojuma nolūks ir parādīt, kā kopīgās vērtības, kas ir ES pamatā, izpaužas ar cilvēktiesībām saistītās darbībās attiecībā uz trešām valstīm, starptautiskos forumos un saistībā ar vairākiem tematiskiem jautājumiem. Kaut gan šā ziņojuma struktūra lielā mērā atkārto pagājušajā gadā izmantoto, šā gada izdevumā ir mēģināts pievērst pastiprinātu uzmanību analīzei, lai piedāvātu visaptverošu un padziļinātu pārskatu par ES darbību ietekmi un efektivitāti cilvēktiesību un demokratizācijas jomā. Lai sniegtu visaptverošu pārskatu, šajā ziņojumā ES darbības cilvēktiesību jomā sniegtas gan no tematiskā, gan valstu aspekta, kas neizbēgami zināmā mērā izraisa atkārtošanos. Tāpat kā agrākos gados ziņojumā uzmanība veltīta attīstībai cilvēktiesību jomā ES iekšienē, kaut gan uzsvars likts uz ārējām attiecībām. Tas ir ne vien saskaņotības, bet arī ticamības jautājums. Ziņojumā atkal ir iekļauta atsevišķa iedaļa par tām darbībām, ko veicis Eiropas Parlaments, lai veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 5
ES ir izstrādājusi vairākus līdzekļus un instrumentus cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai, piemēram, politisku dialogu, demaršus, finanšu instrumentu Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR), pamatnostādnes, rīcību daudzpusējos forumos u.t.t. Aplūkojamā laikposmā veikto darbību pārskatam būtu jākalpo arī kā līdzeklim, ar kura palīdzību uzlabot dažādo instrumentu lietojumu, kā arī saskaņotību šo instrumentu starpā. Vēl viens šā ziņojuma mērķis ir nodrošināt pārskatāmību un uztveramību. Ziņojumā aplūkojamajā periodā ES turpināja pastiprināt centienus, īstenojot ES pamatnostādnes par nāvessodu, par spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, par bērniem bruņotos konfliktos, kā arī ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp turpinot darbību cilvēktiesību aizstāvju sieviešu atbalstam. Attiecībā uz jaunām ierosmēm, ES nolēma izstrādāt jaunu Cilvēktiesību pamatnostādņu kopumu attiecībā uz bērnu tiesībām, kas patlaban tiek apspriests. Ziņojumā aplūkotais laikposms faktiski sakrīt ar pirmo gadu, kad darbojās ANO Cilvēktiesību padome, kam bija jāpieņem lēmumi, kuriem būs ilgtermiņa ietekme uz tās turpmāko darbu. Šajā laikā Cilvēktiesību padome noorganizēja četras kārtējās sanāksmes, kā arī četras īpašās sanāksmes, divās no kurām pievērsās stāvoklim Palestīnā, viena stāvoklim Libānā un viena stāvoklim Sudānā (Darfūrā). ES ir aktīvi piedalījusies Cilvēktiesību padomes darbā pirmajā gadā gan apspriedēs par iestādes veidošanu, gan apspriedēs par būtiskiem cilvēktiesību jautājumiem. ES sekmīgi iesniedza rezolūciju par stāvokli Darfūrā, ar ko Padome izveidoja jaunu mehānismu, lai īstenotu pastāvošos cilvēktiesību ieteikumus. Lai arī sarunās par aspektiem, kas saistīti ar iestādēm, ne visus ES mērķus varēja sasniegt, ES kā nozīmīga šo sarunu dalībniece cer, ka sasniegtie rezultāti ļaus Cilvēktiesību padomei izveidoties par uzticamu un efektīvu struktūru, kas spēj realizēt visus savu pilnvaru aspektus. Īpaši svarīgs ir mehānisms vispārējam regulāram pārskatam par visām ANO dalībvalstīm, par kuru panāca vienošanos un kas nodrošinās to, ka regulāri tiks pārskatīts stāvoklis cilvēktiesību jomā ikvienā valstī. Cilvēktiesību padomes darba turpmākie rezultāti lielākoties būs atkarīgi no tā, kādā veidā ANO dalībvalstis izmantos sistēmu; ES ir apņēmusies turpināt strādāt atbilstīgi Rezolūcijai, ar ko izveido Cilvēktiesību padomi. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 6
Tāpat kā iepriekšējos gados vēl viena prioritāte līdztekus darbam, kas saistīts ar ANO, bija cilvēktiesību jautājumu iekļaušana visos ES politikas aspektos. Šajā sakarā jaunieceltā personīgā pārstāve turpināja sava priekšteča iesākto darbu, mijiedarbībā ar dažādiem ES pārstāvjiem, veicinot šos centienus. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības iekļaušanai ES krīžu pārvarēšanas operācijas un misijās. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 7
2. Attīstība ES iekšienē 2.1. Pamattiesību aģentūra Padome 2007. gada 15. februārī pieņēma Regulu, ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru 1. Aģentūra tapa 2007. gada 1. martā, aizstājot Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru, kas atradās Vīnē. Pamattiesību aģentūra ir neatkarīga Kopienas aģentūra, kas nodarbojas ar pamattiesību jautājumiem Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, kurām jāīsteno Kopienas tiesību akti. Aģentūra ir atvērta kandidātvalstu dalībai novērotāju statusā 2. Padome drīkst uzaicināt arī Rietumbalkānu valstis, kuras noslēgušas stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar ES, piedalīties aģentūras darbā novērotāju statusā. Aģentūras mērķis ir sniegt Kopienas iestādēm un dalībvalstīm palīdzību un speciālas zināšanas pamattiesību jomā, īstenojot Kopienas tiesību aktus, tādējādi sniedzot tām atbalstu pasākumu veikšanā vai darbības virzienu izstrādē to attiecīgās kompetences jomās, pilnībā ievērojot pamattiesības. Aģentūrai ir tiesības: apkopot, analizēt un izplatīt objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju, izstrādāt metodes, lai uzlabotu datu objektivitāti un ticamību Eiropas mērogā, kā arī veikt vai veicināt zinātnisku pētniecību un pārskatus; vai nu pēc savas ierosmes vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma izstrādāt un publicēt secinājumus un atzinumus par Savienības un dalībvalstu iestādēm, īstenojot Kopienas tiesību aktus; publicēt gada ziņojumu par pamattiesību jautājumiem, kas ietilpst Aģentūras darbības jomā, izceļot labas prakses piemērus; publicēt tematiskus ziņojumus, balstoties uz saviem pētījumiem; un izstrādāt saziņas stratēģiju un veicināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai paaugstinātu sabiedrības izpratni par pamattiesībām un lai aktīvi informētu par savu darbību. 1 2 Regula (EK) Nr. 168/2007; OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp. Pamatojoties uz attiecīgās asociācijas padomes lēmumu. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 8
Aģentūra neveiks sistemātisku un pastāvīgu uzraudzību dalībvalstīs Līguma par Eiropas Savienību (LES) 7. panta izpratnē 1. Tomēr, pieņemot regulu, Padome nāca klajā ar deklarāciju, ka Padome drīkst lūgt aģentūrai kā neatkarīgai institūcijai palīdzību procedūrās saskaņā ar LES 7. pantu. Aģentūra koordinēs rīcību ar Eiropas Padomi, lai izvairītos no dublēšanās un lai nodrošinātu, ka to darbības papildina cita citu. Paredzēts, ka šajā nolūkā Kopiena un Eiropas Padome noslēgs nolīgumu, ar ko reglamentē sadarbību starp Padomi un Aģentūru. Turklāt Eiropas Padome ir iecēlusi neatkarīgu personu Aģentūras Valdē. Aģentūra sadarbosies arī ar citām starptautiskām organizācijām, piemēram, ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Eiropas Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroju (EDSO/DICB) un ANO. Turklāt tā sadarbosies ar valstu cilvēktiesību iestādēm un ar citām Kopienas aģentūrām, piemēram, ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu. Aģentūras darbību tematiskās jomas noteiks dauzgadu pamatprogrammā, kas aptver piecus gadus. Šo pamatprogrammu pieņems līdz 2007. gada beigām. Līdz daudzgadu pamatprogrammas pieņemšanai Aģentūra strādā tematiskās jomās par rasisma, ksenofobijas un ar to saistītas neiecietības apkarošanu, kā arī tā var izpildīt Savienības iestāžu lūgumus par citām tematiskām jomām. 2.2. ĢS/AP personīgais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos 2007. gada 29. janvārī ģenerālsekretārs un Augstais pārstāvis KĀDP Javier Solana iecēla Dr. Riina Kionka kundzi par savu personīgo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos KĀDP jomā. Pēc Michael Matthiessen kunga Dr. Kionka kundze ir otrā persona, kas turpina amata pienākumus, par kuriem Eiropadome 2004. gada decembrī pauda gandarījumu kā par "ieguldījumu ES cilvēktiesību politikas saskaņotībā un pēctecībā, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Komisijas pienākumus". " 1 Gadījumā, ja pastāv skaidrs apdraudējums, ka kādā dalībvalstī iespējami nopietni brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma pārkāpumi. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 9
Ieceļot viņu amatā, Padomes Sekretariāts būtiski mainīja savu pieeju cilvēktiesībām, apvienojot atbildību par cilvēktiesībām Padomes Sekretariātā ar personīgā pārstāvja pienākumiem. Šī dubultā loma nozīmē, ka personīgā pārstāve pārstāv ĢS/AP Solana ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos un tādējādi lielā mērā iesaistās atklātā diplomātijā. Savukārt, būdama Padomes pārstāve, viņa nodarbojas arī ar ES cilvēktiesību politikas ikdienas jautājumiem: cilvēktiesību jautājumu iekļaušanu KĀDP un EDAP jomā, dialogiem un konsultācijām par cilvēktiesībām, ES un starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā pamatnostādņu īstenošanu, ES cilvēktiesību politiku ANO, Eiropas Padomē un EDSO. Kopš iecelšanas amatā jaunā personīgā pārstāve ir piedalījusies vairākās starptautiskās konferencēs un semināros, piemēram, EIDHR gada konferencē Maskavā, konferencē "Atbrīvot bērnus no kara" Parīzē un trešajā pasaules kongresā pret nāvessodu Parīzē 2007. gada februārī. Personīgās pārstāves šajos un citos sabiedriskos pasākumos sacītais ir pieejams Padomes interneta vietnē. 1 Personīgā pārstāve ir arī uzsākusi ierosmi, lai regulāri apspriestu cilvēktiesību jautājumus ar attiecīgajām amatpersonām Padomē, sākot ar visiem Politikas un drošības komitejas (PDK) sūtņiem un ES īpašajiem pārstāvjiem. Personīgā pārstāve un viņas darbinieki ir arī tikušies ar daudziem cilvēktiesību aizstāvjiem no dažādiem reģioniem, bieži pārstāvējuši Padomi Cilvēktiesību apakškomitejas sēdēs Eiropas Parlamentā, veikuši domu apmaiņu ar attiecīgajām Eiropas Padomes un EDSO amatpersonām, tostarp ar Eiropas Padomes komisāru Hammarberg un DICB direktoru Strohal. 2007. gada jūnijā personīgā pārstāve informēja Padomes Cilvēktiesību darba grupu (COHOM) par saviem plāniem piešķirt cilvēktiesībām lielāku nozīmi politikā, piemēram, panākot PDK ciešāku iesaisti cilvēktiesību politikā. Turklāt viņa uzsvēra, ka jāizpētī iespējas, kā strukturēti, sistemātiski un stabili integrēt cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības politiku EDAP operācijās. 1 http://www.consilium.europa.eu/cms3_fo/showpage.asp?id=1193&lang=en&mode=g. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 10
Jūnija beigās PDK viņu uzaicināja virzīt uz priekšu darbu pie rokasgrāmatas par cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības īstenošanu EDAP. Pirmajos mēnešos jaunajā amatā ĢS/AP personīgā pārstāve cilvēktiesību jautājumos arī nostiprināja un konsolidēja Cilvēktiesību grupu Padomes Sekretariātā. Šis solis bija atbildes rīcība sakarā ar izaugsmi cilvēktiesību jomā, kā arī sakarā ar dalībvalstu un Eiropas Parlamenta aicinājumiem Padomes Sekretariātam piešķirt vairāk līdzekļu cilvēktiesību veicināšanai. 2.3. Eiropas Parlamenta darbība cilvēktiesību jomā Eiropas Parlaments ir kļuvis par nozīmīgu tribīni cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos 1. Tas palīdz izstrādāt, īstenot un novērtēt politiku cilvēktiesību jomā, izmantojot rezolūcijas, ziņojumus, misijas uz trešām valstīm, ar cilvēktiesībām saistītus pasākumus, parlamentu sadarbības delegācijas un apvienotās parlamentārās komitejas ar trešām valstīm, mutiskus un rakstiskus jautājumus, atsevišķas sēdes par konkrētiem jautājumiem un Parlamenta ikgadējo Saharova balvu. Ar atklātām apspriedēm plenārsēdēs, komitejās, apakškomitejās un darba grupās tas liek Padomei un Komisijai atskaitīties par paveikto. Arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, kā arī atsevišķu komiteju vai apakškomiteju priekšsēdētāji regulāri izvirza cilvēktiesību jautājumus tiešās sarunās vai sarakstē ar trešo valstu pārstāvjiem. Ārlietu komitejas Cilvēktiesību apakškomiteja, kas tika atjaunota 6. parlamentārā sasaukuma sākumā Hélène Flautre kundzes (Zaļie, ALE) vadībā, Parlamentā ir izveidojusies par cilvēktiesību jautājumu apspriešanas centru. Tā nāk klajā ar parlamentārām ierosmēm šajā jomā un nodrošina pastāvīgu forumu pārrunām par cilvēktiesību stāvokli un demokrātijas attīstību valstīs ārpus ES un šīs pārrunas notiek ar citām ES iestādēm, ANO īpašajiem referentiem, ANO Attīstības programmas pārstāvjiem, Eiropas Padomi, valdību pārstāvjiem, cilvēktiesību aktīvistiem un nevalstiskām organizācijām.. Tā organizē arī delegāciju vizītes uz atsevišķām trešām valstīm, no kurām visnozīmīgākās ir vizītes uz Eiropas Savienības kandidātvalstīm (piemēram uz Turciju). 1 Pārskatu par svarīgākajām Eiropas Parlamenta darbībām cilvēktiesību un ārējo attiecību jomā var atrast interneta vietnē http://www.europarl.europa.eu/comparl/afet/droi/default.htm. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 11
Viens no tās galvenajiem mērķiem ir palīdzēt iekļaut cilvēktiesību jautājumus visos ES ārējo attiecību aspektos. Tas tiek panākts, cita starpā, izstrādājot pamatnostādnes visām ES parlamentu sadarbības delegācijām ar trešām valstīm. Tas cenšas uzraudzīt un izvērtēt to, kā tiek īstenoti ES instrumenti cilvēktiesību jomā. Šajā sakarā apakškomiteja īpašu uzsvaru liek uz ES pamatnostādņu īstenošanu cilvēktiesību jautājumos 1. Pārskata posmā īpašs uzsvars bija likts uz pamatnostādnēm par nāvessodu, pamatnostādnēm par spīdzināšanu un pamatnostādnēm par cilvēktiesību dialogiem, kā arī uz jautājumiem, kas saistīti ar imigrāciju un patvērumu. Šajā sakarā apakškomiteja ir uzdevusi veikt vairākus pētījumus: piecus pētījumus par nāvessodu (Lielo ezeru reģionā, Filipīnās, Singapūrā, ASV, kā arī Amerikas organizāciju tīklā) un septiņus pētījumus par cilvēktiesību dialogiem un konsultācijām (ar Irānu, Ķīnu, Krieviju, Vidusameriku, sakarā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, Kotonū nolīgumu, kā arī apkopojošu pētījumu). Nozīmīgs pētījums, kas izraisījis daudzu valstu apmeklējumus un nolīgta eksperta izmeklējumus, tika sagatavots, īstenojot ES pamatnostādnes par spīdzināšanu un cita nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu. Šo dokumentu iesniedza Padomes Cilvēktiesību darba grupai (COHOM), un tam būtu jānoved pie praktiskiem centieniem uzlabot pamatnostādņu īstenošanu. Sakarā ar cilvēktiesību dialogiem un konsultācijām ar trešām valstīm pirms dažādiem dialogu posmiem Eiropas Parlamenta Sekretariātu aicināja piedalīties ES informatīvās sanāksmēs ar nevalstiskām organizācijām un juridiskos semināros, un pēc šiem dialogu posmiem apakškomitejas sanāksmēs par cilvēktiesībām Eiropas Parlamenta Sekretariāts ir saņēmis nozīmīgas atsauksmes no prezidentvalsts, Padomes un Komisijas. Turklāt apakškomiteja ir izdarījusi pastāvīgu spiedienu uz ES iestādēm, lai panāktu efektīvu ES pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem īstenošanu, un tas bija galvenais jautājums, ko apsprieda pēdējā ES un nevalstisko organizāciju cilvēktiesību forumā, kas notika 2006. gada decembrī Helsinkos. 1 Skatīt 3.3. nodaļu. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 12
Papildus minētajiem pētījumiem saistībā ar ES pamatnostādņu īstenošanu cilvēktiesību jautājumos, apakškomiteja ir izstrādājusi savas un visas ES speciālās zināšanas, pasūtot citus pētījumus; īpaši jāpiemin būtisks pētījums par Eiropas Parlamenta darbību ietekmes novērtējumu cilvēktiesību jomā ārpus ES, ar kuru iepazīstināja daudzi augstas pakāpes runātāji Eiropas Parlamentā notikušā seminārā. Turklāt apakškomiteja pasūtīja pētījumu kopumu par iekšpolitikas ārējiem aspektiem, jo īpaši par ES terorisma apkarošanas stratēģiju ietekmi un par ES robežkontroles un organizētās noziedzības apkarošanas politikas ietekmi uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un vecināšanu trešās valstīs. Nozīmīga struktūra sadarbībai cilvēktiesību jomā ir jaunizveidotā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padome Ženēvā, kuras izveidei Eiropas Parlaments sekoja līdzi ar lielu interesi un cerībām: Eiropas Parlamenta delegācija 2006. gada septembrī devās uz Ženēvu, lai atkārtoti paustu atbalstu spēcīgai padomei, kura spētu veiksmīgi vērsties pret cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē, laikā, kad tika definēti dažādi procesuāli noteikumi un darba paņēmieni. Eiropas Parlaments turpināja vērot notikumus padomes darba pirmajā gadā. 2007. gada 7. jūnijā Parlamentā pieņēma rezolūciju, kurā izteikts aicinājums Cilvēktiesību padomē izveidot tādu institucionālu kārtību, kas garantētu tās spēju efektīvi vērsties pret cilvēktiesību pārkāpumiem. Eiropas Parlaments atzīmēja, ka Cilvēktiesību padomes ticamība atkarīga no šādas kārtības pieņemšanas. Īpaši tika uzsvērta Īpašo procedūru būtiskā nozīme cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā. Tomēr Parlaments pauda gandarījumu par vērienīgo programmu, ko Cilvēktiesību padome sev izstrādājusi, kā arī par tādas kārtības izveidi, ar ko paredzēts sasaukt īpašas sanāksmes neatliekamu krīžu gadījumos. Deputātu delegācija 2007. gada 10.-12. jūnijā apmeklēja Cilvēktiesību padomes piekto sesiju un tikās ar ES prezidentvalsts, dalībvalstu un citiem pārstāvjiem, īpašajiem referentiem, kā arī ar nevalstisku organizāciju pārstāvjiem. Pārskata posmā Cilvēktiesību apakškomiteja uzturēja ciešu dialogu ar Cilvēktiesību padomes priekšsēdētāju un apspriedēs jo īpaši pievērsās vispārējam regulāram pārskatam, dalības kritērijiem un īpašo referentu pilnvarām. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 13
Vispārīgākā ziņā Cilvēktiesību apakškomiteja organizēja vairākas viedokļu apmaiņas un uzklausīšanu par cilvēktiesību jautājumiem. Apsprieda šādas tēmas: tiesiskums pārejas posmā, Starptautiskās krimināltiesas un citu starptautisko krimināltiesu darbība, uzņēmumu sociālā atbildība, cilvēktiesības Ķīnā, nāvessods, Eiropas Parlamenta cilvēktiesību darbību ietekme un politisko karikatūristu darbība. Katru gadu notiek viedokļu uzklausīšana, kas veltīta ES kaimiņattiecību politikai, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību jautājumu īstenošanai valstu rīcības plānos vienā austrumu un vienā dienvidu valstī. Regulāri notika viedokļu apmaiņa par Krieviju (īpaši pieminot Anna Politkovskaya un gatavojoties konsultācijām cilvēktiesību jomā un ES un Krievijas sammitam, kur Eiropas Parlamentu pārstāvēja priekšsēdētājs) un par Uzbekistānu un Vidusāziju. Pārskata posmā Eiropas Parlaments nosūtīja delegācijas vai oficiālus pārstāvjus uz daudziem pasākumiem, īpaši jāpiemin ES un nevalstisko organizāciju cilvēktiesību forumu, trešo pasaules kongresu pret nāvessodu, kā arī daudzpusējās EDSO organizētās konferences. Turklāt tas sūtīja delegācijas uz Turciju un Starptautisko krimināltiesu. Eiropas Parlamenta deputātes Elena Valenciano Martínez-Orozco (PSE) sagatavotā ziņojumā Eiropas Parlaments ir izskatījis ES cilvēktiesību dialogus un konsultācijas ar trešām valstīm. Šajā ziņojumā sniegta detalizēta analīze par dažāda veida cilvēktiesību dialogiem un konsultācijām, piemēram par strukturētu dialogu ar Ķīnu, konsultācijām ar Krieviju, dialogu ar Uzbekistānu, kura pamatā ir nesen noslēgtais Partnerības un sadarbības nolīgums, un politisko dialogu un iespējamām "96. panta konsultācijām" ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm. Šajā dokumentā iekļauti ieteikumi minēto dialogu uzlabojumiem, jo īpaši palielinot to pārskatāmību un pieejamo informāciju par tiem, kā arī veidojot saskaņotību ES iestāžu starpā un veicinot Eiropas Parlamenta lomu. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 14
Tāpat kā Cilvēktiesību apakškomiteja, arī Attīstības komiteja regulāri rīko sanāksmes par cilvēktiesībām jaunattīstības valstīs, pēdējā sanāksmē par Ugandas ziemeļiem, vai pievēršoties konkrētiem jautājumiem, piemēram, par dalītu (zemākā kasta Indijā) stāvokli. Lietās, kas interesē abas struktūras, tās rīko kopīgas sanāksmes vai atklātas uzklausīšanas, piemēram, 2007. gada 5. jūnijā šādā apspriedē analizēja cilvēktiesību stāvokli Etiopijā divus gadus pēc vēlēšanām, kurās kā novērotāji piedalījās ES pārstāvji. Vēl vienu īpašu kopīgu sanāksmi 2007. gada 1. jūnijā organizēja Parlamenta politisko grupu priekšsēdētāju konference, lai paustu Parlamenta bažas par ieilgušo konfliktu Darfūrā (Sudānā). Toreiz arhibīskaps Desmond Tutu un Nobela Miera prēmijas laureāte Jody Williams vērsās pie Parlamenta un aicināja Eiropas Parlamenta deputātus veikt konkrētus pasākumus un rīkoties, lai apturētu bruņoto konfliktu un izbeigtu Darfūras iedzīvotāju ciešanas. Pēc Attīstības komitejas ierosmes Eiropas Parlaments 2007. gada 12. jūlijā pieņēma rezolūciju, kurā tas pauda bažas par cilvēktiesību stāvokli Darfūrā. Dalībvalstis, Padome un Komisija tika aicinātas uzņemties atbildību un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību krīzes skartajiem cilvēkiem. Parlamentam ir arī regulārs dialogs ar EDSO Parlamentāro asambleju un Eiropas Padomi. Šajā sakarā notiek nepārtraukts dialogs ar Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra biroju. Turklāt EP parlamentu sadarbības delegācijas regulāri pārrunā cilvēktiesību jautājumus ar dažādu valstu parlamenta deputātiem. Galvenais politiskā dialoga forums starp EP un Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstu parlamentāriešiem ir ES un ĀKK Apvienotā parlamentārā asambleja. Asamblejas trīspadsmitās sesijas laikā Vīsbādenē (Vācijā) 2007. gada 23.-28. jūnijā cita starpā notika apspriedes par stāvokli Zimbabvē un Darfūrā. Sakarā ar Darfūru tika pieņemta kopīga ĀKK un ES rezolūcija, kurā pausts aicinājums starptautiskajai sabiedrībai panākt vienprātību par turpmākiem stratēģiskiem pasākumiem. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 15
Eiropas un Vidusjūras asambleja nodrošina parlamentāra dialoga iespējas par cilvēktiesību jautājumiem un demokrātiju ar Vidusjūras reģiona valstīm. 2007. gadā plenārsēde notika 16. un 17. martā Tunisijā, un tajā īpašu uzmanību pievērsa tēmai "Dialogs starp kultūrām". Asamblejas dažādās komitejas sapulcējās biežāk un pievērsās tādiem jautājumiem, kā arābu un Izraēlas konflikts, terorisms, nabadzības samazināšana un sieviešu stāvokļa uzlabošana Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs. Politisko jautājumu, drošības un cilvēktiesību komiteja ir iedibinājusi tādu praksi, ka katrā darba kārtībā ir pastāvīgs punkts par cilvēktiesībām. Eiropas Parlaments arī aktīvi piedalās vēlēšanu novērošanas misijās, tādējādi vēl vairāk veicinot cilvēktiesību un demokrātijas stiprināšanu trešās valstīs. Prakse izraudzīties kādu Eiropas Parlamenta deputātu par galveno novērotāju Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijai tagad ir labi iesakņojusies, tāpat kā prakse uz neilgu laiku sūtīt novērotāju delegāciju no Eiropas Parlamenta, papildinot šīs misijas. Eiropas Parlaments šim jautājumam piešķir lielu nozīmi, par ko liecina arī fakts, ka vēlēšanu novērošanai Ārējo attiecību ģenerāldirektorātā izveidota atsevišķa nodaļa. Apmēram tajā pašā laikā, kad Ministru Padome pieņem šo ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām, Eiropas Parlaments sāk izstrādāt savu gada ziņojumu par stāvokli cilvēktiesību jomā visā pasaulē un par ES politiku cilvēktiesību jomā. Iepriekšējo EP gada ziņojumu ir sagatavojis Simon Coveney (EPP-ED) un tas ir pieņemts 2007. gada aprīļa plenārsēdē. Attiecīgajā rezolūcijā 1 bija iekļauta visaptveroša Eiropas Savienības darba analīze attiecībā uz cilvēktiesībām un priekšlikumi tam, kā panākt vēl efektīvāku ietekmi. Dažas no aplūkotajām tēmām bija ES darbība starptautiskās organizācijās, cilvēktiesību iekļaušana citās politikas jomās, tostarp tirdzniecībā, un ES dialogi cilvēktiesību jomā ar trešām valstīm. 2006. gada decembrī Eiropas Parlaments piešķīra savu ikgadējo apbalvojumu cilvēktiesību jomā Saharova balvu par domas brīvību Aliaksandr Milinkevich kungam par cīņu par demokrātiskām tiesībām un politiskām brīvībām Baltkrievijā. Milinkevich kungs vadīja masu demonstrācijas pret netaisnīgajām prezidenta vēlēšanām, kas notika 2006. gada martā, vairākas reizes tika aizturēts par to, ka mudināja cilvēkus aizstāvēt savas pamattiesības uz vārda un biedrošanās brīvību. 1 PE 384.496v02-00. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 16
Nozīmīgu Parlamenta darbības daļu veido rezolūcijas par konkrētiem cilvēktiesību pārkāpumiem atsevišķās valstīs un, jo īpaši, par satraucošiem individuāliem gadījumiem, kurus izskata ikmēneša steidzamo jautājumu plenārsēžu debatēs. Papildus minētajām rezolūcijām Parlamenta priekšsēdētājs, apakškomitejas priekšsēdētājs un delegāciju priekšsēdētāji regulāri veic demaršus. Padome, Komisija un iesaistītās valdības tiek mudinātas rīkoties. Šo valdību reakcija liecina, ka bieži vien tās Eiropas Parlamenta kritiku uztver visai jūtīgi. Parlamentā izskatītie individuālie gadījumi ietver politieslodzītos, pārliecības dēļ ieslodzītos, žurnālistus, arodbiedrību pārstāvjus un cilvēktiesību aizstāvjus, kas ir apcietinājumā, tiek aizskarti vai apdraudēti. Atskaites laikposmā Parlaments savās rezolūcijās, cita starpā, ir nosodījis: vārda brīvības apspiešanu Krievijā, piecām bulgāru medmāsām un palestīniešu ārstam piespriesto nāvessodu Lībijā, Venecuēlas prezidenta atteikumu atjaunot atļauju Radio Caracas Televisión (galvenais opozīcijas plašsaziņas līdzeklis Venecuēlā) veikt pārraides; iespējamo Eiropas valstu izmantošanu CIP cietumnieku transportam un aizturēšanai; vardarbību pret arodbiedrību pārstāvjiem Kambodžā; nesamērīgo un pārspīlēto spēka izmantošanu no drošības spēku puses arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizētajās demonstrācijās, kas sākās 2007. gada 10. janvārī Gvinejā, kā arī islāma šariata tiesu praksi Nigērijā, kuru jurisdikcijā ir krimināllietas 12 no 36 Nigērijas štatiem, piespriest nāvessodus, nopēršanu un amputācijas. Eiropas Parlaments ar gandarījumu atzīmēja pārejas varas iestāžu apņēmību nodibināt demokrātiju Mauritānijā, kā arī notikušo referendumu, kā rezultātā ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja konstitūciju. Parlaments mudināja Ķīnas valdību un dalailamu atsākt dialogu, lai atrisinātu Tibetas jautājumu, un uzsvēra, ka ES un Uzbekistānas attiecības jābalsta uz savstarpēju demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principu ievērošanu. Nopietnas bažas tika paustas par stāvokļa pasliktināšanos cilvēktiesību jomā Irānā, jo īpaši ņemot vērā to, ka tik daudzi ieslodzīti pārliecības dēļ, tiek piespriesti nāvessodi nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, netiek ievērotas minoritāšu tiesības, reliģijas un preses brīvība. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 17
Sarunu laikā par jaunajiem ārējās palīdzības finanšu instrumentiem Eiropas Parlaments norādīja, ka vajadzīga atsevišķa regula ES rīcībai demokrātijas un cilvēktiesību jautājumos, kuri pieder ES galvenajām prioritātēm, lai garantētu pārskatāmību un individuālu pieeju, un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai ES rīcībā būtu tāds instruments, kuru var izmantot neatkarīgi no trešo valstu iestāžu piekrišanas. Rudenī notika intensīvas un auglīgas sarunas, kurās (Eiropas Parlamenta deputāti) Hélène Flautre (Zaļie/ALE) un Edward McMillan-Scott (EPP-ED) piedalījās kā Eiropas Parlamenta referenti; šo sarunu rezultātā ieviesa jaunus ad hoc pasākumus, paredzot īpašu atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un iespēju atbalstīt nereģistrētas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Īstenojot demokrātiskas kontroles procesu, kas paredzēts jaunajā Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentā, ko beidzot izveidoja 2006. gada 20. decembrī, Eiropas Parlaments aktīvi piedalījās sarunās par šā instrumenta īstenošanu. Šajā nolūkā Eiropas Parlamentā izveidota īpaša darba grupa. Pēc Vācijas Bundestāga Cilvēktiesību komitejas priekšsēdētāja ierosmes 2007. gada jūnijā Berlīnē atklāja Eiropas Savienības valstu parlamentu cilvēktiesību komiteju tīklu. EP Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētājs kopā ar ĢS/ĀP Personīgo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos piedalījās atklāšanas sesijā. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 18
Cilvēktiesību jautājumi ES ir Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pārziņā, kas nodarbojas ar pamatbrīvību ievērošanas situāciju Eiropas Savienībā. Ārlietu komiteja un tās Cilvēktiesību apakškomiteja cieši sadarbojas ar šo komiteju, lai uzraudzītu, kā iekšpolitika ietekmē ārējos jautājumus, jo īpaši attiecībā uz patvēruma un migrācijas jautājumiem un cilvēku un cilvēku orgānu tirdzniecības cilvēktiesību aspektiem. Šīs trīs parlamentārās struktūras turpina pētīt arī jautājumu par nelikumīgo Eiropas un citu pasaules valstu pilsoņu aizturēšanu un pārvadāšanu vairākos lidojumos, ko veica CIP un kas notika Eiropas teritorijā un gaisa telpā. 2007. gada sākumā Parlaments pieņēma Fava ziņojumu, kurā šīs darbības bija analizētas un kategoriski nosodītas 1. Kā papildu pasākumu CIP veikto nelikumīgo aizturēšanu jautājumā Pilsoņu brīvību komiteja 2007. gada maijā organizēja tikšanos ar Chertoff kungu, ASV Iekšzemes drošības sekretāru un prezidentvalsts Vācijas pārstāvjiem, lai iegūtu vairāk informācijas par šiem jautājumiem. Cilvēktiesību apakškomiteju šajā sanāksmē pārstāvēja Sarah Ludford. Ja ES pilsoņi uzskata, ka viņu pamattiesības ir pārkāptas, viņi var vērsties pie Eiropas ombuda vai Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā. Ombuds izskata sūdzības, kas saistītas ar ES struktūru darbībām, savukārt Lūgumrakstu komiteja izskata lūgumrakstus par to, ka dalībvalsts nav ievērojusi savas līgumos noteiktās saistības. Nereti dalībvalstīm nākas mainīt savu likumdošanu, lai panāktu saskaņotību ar Kopienas tiesību aktiem, ja notikusi konsekventa līgumu pārkāpšana. 1 PE 382.246v02-00. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 19
3. ES instrumenti un ierosmes trešās valstīs 3.1. Kopējās stratēģijas, vienotās rīcības, kopējās nostājas Šajā sadaļā sniegts pārskats un jaunākā informācija par kopējām stratēģijām, vienotajām rīcībām un kopējām nostājām, kā arī par pārskata posmā spēkā esošām krīzes pārvarēšanas operācijām. Kopējo stratēģiju mērķis ir noteikt uzdevumus ES darbībām un palielināt to efektivitāti, veicinot visas Eiropas Savienības politikas vispārējo saskaņotību. Stratēģijas pieņem Eiropadome (valstu vai valdību vadītāji), un Eiropas Savienība tās īsteno jomās, kurās dalībvalstīm ir liela kopēja ieinteresētība. Šā ziņojuma laikposmā netika pieņemtas jaunas kopējās stratēģijas. Vienotās rīcības ir paredzētas īpašiem gadījumiem, kad vajadzīga Eiropas Savienības rīcība. Šajā ziņojumā aplūkotajā laikposmā ES ir pieņēmusi ievērojamu skaitu vienoto rīcību, kas attiecas uz cilvēktiesībām. Šīs vienotās rīcības galvenokārt bija saistītas ar ES īpašo pārstāvju iecelšanu un civilo un militāro krīžu pārvarēšanas operācijām. Krīžu pārvarēšanas operācijas: Cilvēktiesību jautājumi un konfliktu novēršana Konfliktu novēršanas jomā ES ir turpinājusi izstrādāt instrumentus konfliktu novēršanai gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. Prezidentvalsts ziņojumā Eiropadomei par ES darbībām konfliktu novēršanas jomā, tostarp saistībā ar ES Programmas vardarbīgu konfliktu novēršanai īstenošanu, ir izklāstīti šajā jomā sasniegtie panākumi. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 20
Cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumu integrācija ir kļuvusi aizvien svarīgāka sakarā ar krīžu pārvarēšanas operācijām, un misijās pievērš lielāku uzmanību cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumiem. Ar cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību saistītus jautājumus tagad regulāri iekļauj visu EDAP operāciju plānošanā un gaitā, un tos attiecīgi novērtē gūtās pieredzes procesos. ESĪP pilnvarās pašlaik ietilpst īpaši noteikumi, lai risinātu ar cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību saistītus jautājumus. Īpaši cilvēktiesību un/vai dzimumu līdztiesības konsultanti tiek norīkoti uz aizvien vairāk misijām (ES Policijas misija Afganistānā, ES Militārā operācija MONUC atbalstam Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) vēlēšanu laikā, ES Policijas misija palestīniešu teritorijās, Ačehas Uzraudzības misija). Nesen, 2007. gada jūnijā, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības konsultantu posteņus pievienoja ES Drošības sektora reformas misijai KDR un ES Policijas misijai KDR, un šajos posteņos iecēla pieredzējušas personas. PDK ieteica atbilstīgu dokumentu apkopojumu par cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības integrāciju EDAP kā atsauces instrumentu turpmākam darbam, plānojot un īstenojot EDAP misijas un operācijas, kā arī mācību vajadzībām. Paredzētās EDAP misijas Kosovā plānos iekļauta arī cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumu vienības izveide. Dzimumu līdztiesības integrācija ir neatņemama sastāvdaļa EDAP misiju stratēģisko mērķu noteikšanā. "Kontrolsarakstā, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības integrāciju un ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325 īstenošanu EDAP operāciju plānošanā un veikšanā" (2006. gada 27. jūlijs), sniegti norādījumi misiju plānotājiem. 2006. gada novembrī Padome pieņēma secinājumus par dzimumu līdztiesības veicināšanu un dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu visās krīžu pārvarēšanas politikas jomās. Turklāt svarīgākajam misiju personālam tika noorganizēts mācību seminārs par dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu visās EDAP misiju politikas jomās, kas no 2006. gada 30. novembra līdz 1. decembrim notika Briselē. Ungārijas Aizsardzības ministrija ar ES prezidentvalsts atbalstu dalībvalstu un ES iestāžu personālam 2007. gada aprīlī noorganizēja arī semināru par dzimumu līdztiesību un EDAP. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 21
SIEVIETES, MIERS UN DROŠĪBA Sievietes ir nozīmīgas, taču bieži vien aizmirstas miera procesu dalībnieces. Karu un bruņotu konfliktu laikā, kā arī situācijās pēc konfliktiem sievietes bieži vien kļūst par seksuālas vardarbības un ekspluatācijas upuriem. Sievietes ļoti reti tiek norīkotas uz starptautiskām militārām un civilām misijām, un informētības un mācību pakāpe dzimumu līdztiesības jautājumos ir atšķirīga valstīs, kas nodrošina personālu. 2000. gadā ANO, pieņemot Drošības padomes Rezolūciju 1325 par sievietēm, mieru un drošību, atzina, ka sievietēm piemīt īpaša loma un ka viņām ir īpašas vajadzības. Pēdējo divu gadu laikā Padome ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 īsteno sakarā ar EDAP. 2006. gada novembrī Padome nonāca pie secinājuma, ka, piemēram, visās EDAP misijās un operācijās būtu jāiekļauj konsultants dzimumu līdztiesības jautājumos vai koordinācijas centrs. Charlotte Isaksson kļuva par pirmo konsultanti dzimumu līdztiesības jautājumos EUFOR RDC. Mēs lūdzām, lai viņa apkopo savu pieredzi un gūto mācību. 1. Jūs bijāt pirmā konsultante dzimumu līdztiesības jautājumos ES militārā misijā. Kādi bija jūsu uzdevumi kā konsultantei dzimumu līdztiesības jautājumos operatīvajos štābos? Mans uzdevums bija konsultēt operatīvo komandieri jautājumos, kas saistīti ar sievietēm un dzimumu līdztiesību, kā arī nodrošināt dzimumu līdztiesības funkciju spēka struktūrā. Mani uzdevumi bija: plānošana, apmācība un izglītošana, lai palīdzētu integrēt dzimumu līdztiesības aspektu operācijas ikdienas darbā. Visbeidzot, es sniedzu atbalstu vietējām sieviešu organizācijām un sadarbojos ar tām. 2. Iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu tas nav pašmērķis; tam būtu jāpaaugstina operatīvā efektivitāte. Aprakstiet, lūdzu, vai dzimumu līdztiesības aspekts atstāja ietekmi uz EUFOR RDC darbībām un kādā veidā? Tas, ka militārajos spēkos iekļauj dzimumu līdztiesības aspektu, neapšaubāmi nāk par labu operācijas darbam un rezultātiem. Tas jo īpaši uzlabo informācijas un izlūkdatu vākšanu un apkopošanu un veicina mērķi gūt uzticību vietējo iedzīvotāju vidū. Ir būtiski iekarot vietējo iedzīvotāju "sirdis un prātus", lai viņi pret mums un mūsu darbu izjustu uzticību un paļāvību. Šajā sakarā ir būtiski strādāt ar vietējām sievietēm, kas ne vienmēr notika agrākajās misijās. 3. Sieviešu organizācijas bieži žēlojas, ka miera sarunās tās tiek atstātas novārtā un ka starptautiskie militārie spēki tās ignorē. Kādā veidā EUFOR RDC sadarbojās ar vietējām sieviešu organizācijām? EUFOR RD CONGO noturēja vairākas sanāksmes un apspriedes ar vietējām sieviešu organizācijām, lai noskaidrotu sieviešu stāvokli, uzklausītu viņu veikto stāvokļa analīzi un viņu priekšlikumus nākotnei. Vēl viens mērķis bija parādīt, ka ES stipri atbalsta viņu darbu dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm. EUFOR RDC sadarbību ar vietējām sieviešu organizācijām uztvēra ļoti labvēlīgi un pēc tam, kad EUFOR RDC atstāja Kongo Demokrātisko Republiku, to apstiprināja Sieviešu un ģimenes lietu ministrs. Mēs palīdzējām dažām sieviešu organizācijām nodibināt sakarus ar starptautiskajām sieviešu organizācijām un līdzekļu devējiem. Tās sniedza mums vērtīgu informāciju kontaktiem ar dažādiem Kongo pārstāvjiem saistībā ar izvarošanas un seksuālas vardarbības upuriem. EUFOR RDC nebija pilnvaru sniegt atbalstu šiem upuriem, taču mēs zinājām, ar kuru vietējo iestādi nodibināt sakarus, lai upuriem sniegtu medicīnisku, psiholoģisku un juridisku palīdzību. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 22
4. Pirms dažiem gadiem ANO Kongo Demokrātiskajā Republikā nācās smagi ciest no tā, ka personāls bija iesaistīts seksuālā ekspluatācijā un vardarbībā. Kopš tā laika ir veikti pasākumi, lai nepieļautu, ka tas atkārtotos. Kādā veidā EUFOR RDC risināja šo apdraudējumu/problēmu? Operācijā valdīja absolūta neiecietība pret seksuālo ekspluatāciju un vardarbību. Tādu lēmumu pieņēma operācijas komandieris, un tas bija aprakstīts norādījumos karavīriem. Tas bija labs paņēmiens, kā kaut ko "jaunu" iekļaut jau pastāvošā un pilnībā pieņemtā struktūrā. Šie noteikumi tika izskaidroti arī personālam. Aptuveni 75 cilvēki piedalījās īpašās mācībās par seksuālo ekspluatāciju un vardarbību, ko sniedza MONUC speciālisti. Ar gandarījumu varu paziņot, ka mūsu operācijas laikā netika saņemts neviens ziņojums par seksuālās ekspluatācijas un vardarbības gadījumiem. 5. Visās EDAP misijās būtu jāparedz dzimumu līdztiesības aspekts un jānorīko īpaši koordinācijas centri vai konsultanti. Kāds ir jūsu padoms viņiem? Virzīties soli pa solim un paturēt prātā, ka lielākajai daļai cilvēku tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Personālam ir jāsaprot, kādā veidā dzimumu līdztiesības aspekts var viņiem palīdzēt. Tad, kad viņi to saprot, ir diezgan viegli, taču pārmaiņas nenotiek uzreiz! Svarīgi ir arī, lai būtu labs sakaru tīkls. 6. Padome ir uzsvērusi, ka vajadzīgas mācības jautājumos par dzimumu līdztiesību. Kāda veida mācības jūs īstenojāt misijas laikā un ko izdevās sasniegt? Apmēram 300 militāro spēku dalībnieku saņēma pamatapmācību, kuras laikā es viņiem sniedzu svarīgāko informāciju saistībā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1 325 un īpaši pievērsos tam, kādēļ militārā operācijā būtu jāiekļauj dzimumu līdztiesības aspekts un kādēļ būtu jāsadarbojas ar vietējām sievietēm. Man radās iespaids, ka vairums mācību dalībnieku juta: "Jā, protams, kāpēc mums jau agrāk tas neienāca prātā?" Mācību nodarbības bija pirmais būtiskais solis, lai šajā operācijā iekļautu dzimumu līdztiesības aspektu. 7. ES cenšas panākt uzlabotu dzimumu līdzsvaru EDAP operācijās. Kādēļ ir svarīgi palielināt sieviešu skaitu misijā? Kāds bija dzimumu līdzsvars EUFOR RDC? Operācijā bija 4,5% sieviešu. Kongo bruņotajos spēkos (FARDC) bija 5 %! Ir būtiski, lai mūsu operācijās un misijās būtu labs dzimumu līdzsvars. Sievietes bruņotajos spēkos darbojas kā svarīgs atdarināšanas paraugs vietējām sievietēm. Tajā pašā laikā mēs parādam, ka sievietēm un vīriešiem ir iespējams ar labiem panākumiem strādāt kopā, ievērojot dzimumu līdztiesību. Dzimumu līdztiesības demonstrēšana var palīdzēt veidot dzimumu līdztiesību. Turklāt ir uzdevumi, ko ir vieglāk veikt, vai informācija, ko ir vieglāk iegūt, ja sievietes sadarbojas ar vietējām sievietēm. Reizēm tas var būt pat neiespējami vīriešiem tuvināties vietējām sievietēm (atkarībā no kultūras un reliģijas apstākļiem). Mūsu bruņotajos spēkos dažas patruļas piedzīvoja to, ka vietējie iedzīvotāji pret tām izturējās agresīvāk, ja tajās bija tikai vīrieši. Ja patruļās iekļāva sievietes, pret tām izturējās draudzīgāk. Turpinājās darbs pie tā, lai risinātu jautājumu par bērniem bruņotos konfliktos saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1612 kā turpinājumu ES Pamatnostādnēm par bērniem un bruņotu konfliktu. Pamatojoties uz pārskatu par pamatnostādņu īstenošanā gūtajiem panākumiem, ir izstrādāta īstenošanas stratēģija 1. Tajā ir iekļauts kontrolsaraksts, lai EDAP misijās integrētu tādu bērnu aizsardzību, kurus skar bruņoti konflikti. Ir veikta tālāka sistematizācija attiecībā uz ziņojumiem par bērniem un bruņotiem konfliktiem. Skatīt 3.2. un 4.3. nodaļu. 1 9767/06. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 23
Krīžu pārvarēšana: operatīvās darbības Pārskata posmā operatīvās darbības krīžu pārvarēšanas jomā ir turpinājušas vērsties plašumā gan civilā, gan militārā jomā. ES īsteno plašas civilas un militāras misijas trijos kontinentos, un to uzdevumi sniedzas no miera uzturēšanas un miera procesa īstenošanas pārraudzības līdz konsultāciju sniegšanai un atbalsta nodrošināšanai militārā, policijas, robežuzraudzības un tiesiskuma jomā. Notiek aktīva gatavošanās turpmākām misijām. Lai novērotu Saprašanās memoranda (SM) īstenošanu, ko parakstījusi Indonēzijas valdība un Ačehas atbrīvošanas kustība (GAM) 2005. gada 15. augustā Helsinkos, Somijā, ir izveidota Ačehas Uzraudzības misija (AUM), ko vada Pieter Feith kungs no ES. 2006. gada 15. decembrī AUM veiksmīgi pabeidza īstenot savas pilnvaras. Ar AUM starpniecību puses vienojās, ka vairs nav neatrisinātu apstrīdētu amnestijas lietu. Indonēzijas parlaments ieviesa jaunu tiesību aktu par Ačehas pārvaldību, un jaunais tiesību akts stājās spēkā 2006. gada 1. augustā. Pēc grūta iesākuma tagad reintegrācijas programmas ir sākušas darboties. Saprašanās memorandā bija paredzēts izveidot Prasību izšķiršanas komisiju, kas nodarbotos ar neapmierinātām prasībām saistībā ar reintegrācijas fondiem. Puses ir vienojušās par šādas komisijas pamatu un turpina noturēt apspriedes. AUM bija pirmā EDAP misija, kam piešķīra skaidras pilnvaras uzraudzīt cilvēktiesību ievērošanu. Tas bija apsveicams solis virzienā uz cilvēktiesību iekļaušanu visās EDAP misijās. Cilvēktiesību stāvoklis Ačehā ir stabils. Misijas laikā nebija sistemātisku cilvēktiesību pārkāpumu, un atzīmējams, ka bija ļoti maz nopietnu pārkāpumu drošības jomā. Valdība joprojām apspriež, kādā veidā Ačehā izveidos cilvēktiesību tiesu, un Konstitucionālās tiesas nolēmums ir aizkavējis Taisnīguma un samierināšanas komisijas izveidi. Savu pilnvaru laikā AUM rūpīgi izmeklēja un pieņēma spriedumus attiecībā uz sūdzībām un apgalvojumiem par Saprašanās memoranda pārkāpumiem, sākot no vardarbīgiem, reizēm pat nāvējošiem, incidentiem un beidzot ar detalizētām tiesību aktu jomām. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 24
AUM noteica vairākas mācības turpmākām misijām cilvēktiesību jomā: ir vajadzīga konceptuāla pieeja, lai noteiktu, kādā veidā cilvēktiesību uzraugi var sniegt ieguldījumu misiju darbībā, un misiju mērķos un uzdevumos būtu jālieto tādi formulējumi, kas ir neitrāli pret abiem dzimumiem. Ir ļoti svarīgi, lai visi misiju dalībnieki pirms nosūtīšanas misijā saņemtu atbilstīgu apmācību cilvēktiesību jomā, tostarp par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Kompetenta cilvēktiesību konsultanta klātbūtne dod iespēju pārvērst vispārējas pamatnostādnes konkrētos rīkojumos. Reģioni vai misijas: Demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana ir galvenās jomas, kam pievērsta uzmanība ES attiecībās ar Irāku. ES atbalsts konstitucionālajiem un vēlēšanu procesiem 2005. gadā bija ievērojams; līdztekus nozīmīgam finansējumam ES piegādāja arī vairākus speciālistus darbam ar Irākas neatkarīgo vēlēšanu komisiju, sagatavojoties decembra vēlēšanām. Izmantojot savu Integrēto tiesiskuma misiju Irākā (EUJUST LEX), ES kopš 2005. gada jūlija ir nodrošinājusi 45 vadības un kriminālās izmeklēšanas mācību kursus ES dalībvalstīs vairāk kā 1100 augstākā ranga amatpersonām no Irākas policijas spēkiem, tiesu varas un labošanas iestādēm. 2007. gadā EUJUST LEX sāka piedāvāt arī ierobežotu skaitu norīkojumu darba pieredzes apgūšanai ES dalībvalstīs. ES 2006. gada vasarā pieņēma lēmumu pagarināt misijas termiņu līdz 2007. gada 31. decembrim. Pēc Irākas lūguma ES tagad spriež par misijas termiņa turpmāku pagarināšanu līdz 2008. gadam, uzsverot ES neatslābstošo apņēmību atbalstīt tiesiskumu Irākā. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 25
2006. gadā gan ES Robežsardzes atbalsta misija Rafas robežšķērsošanas punktā, gan EUPOL COPPS uzsāka savu pirmo darbības gadu. Lai gan Rafas robežšķērsošanas punktā atzīmēts nepārtrauktas darbības posms līdz 25. jūnijam, Hamas uzvara palestīniešu likumdošanas orgānu vēlēšanās 2006. gada janvārī un sekojošie Kvarteta principi izraisīja apjomu samazinājumu un pārtraukumu EUPOL COPPS sadarbībā ar palestīniešu civilo policiju. Iemesls bija tiešā saikne komandķēdē starp Hamas, iekšlietu ministru un palestīniešu civilo policiju. Turklāt pēc Izraēlas karavīra Gilad Shalit nolaupīšanas 25. jūnijā Izraēla uzsāka politiku vienpusēji slēgt Rafas robežšķērsošanas punktu, kā rezultātā tas bija atvērts tikai retos gadījumos. Kopš 2007. gada 9. jūnija, pēc Hamas pārliecinošās bruņotās uzvaras Gazā, Rafas robežšķērsošanas punkts ir slēgts. No otras puses, Hamas atlaišana no ārkārtējās valdības pēc 2007. gada jūnija ļāva EUPOL COPPS atsākt sadarbību ar palestīniešu civilo policiju Rietumkrastā. Āfrika ES turpinājusi civilas un militāras darbības Āfrikas Savienības misijas (AMIS) atbalstam Sudānā, Darfūras reģionā. Šajā sakarā ES turpina visai AMIS komandstruktūrai dot militāru palīdzību tehniska, plānošanas un vadības atbalsta formā. Ar Āfrikas miera nodrošināšanas fonda starpniecību vai divpusējā veidā tā ir devusi arī finansiālu un loģistikas atbalstu, kā arī nodrošinājusi stratēģisku aviotransportu. Turklāt Pamiera komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatā, kam ir izšķiroša nozīme Darfūras Miera Procesā, pašlaik ir ES pārstāvis un ES nodrošina vairākus militārus novērotājus. ES policistiem joprojām ir būtiska nozīme, veicinot AMIS civilās policijas spējas, uz vietas atbalstot, konsultējot un mācot AMIS policijas komandierus un policistus. ES turpina atbalstīt arī Āfrikas Savienības kārtības nodrošināšanas spēju attīstīšanu un policijas vienības izveidi Adisabebā, ĀS Sekretariātā. 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 26
ES divas reizes pieņēma lēmumus turpināt AMIS atbalsta rīcības gan civilos, gan militāros aspektus pēc Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes lēmuma pagarināt AMIS pilnvaras. Pēdējā gadījumā ES pieņēma lēmumu pagarināt atbalsta rīcību vēl uz sešiem mēnešiem, sākot no 2007. gada 1. jūlija. ES vairākos gadījumos ir uzsvērusi, ka jāstiprina un jāpaplašina miera uzturēšanas misija Darfūrā, un šajā sakarā ir paudusi stingru atbalstu ĀS/ANO jauktās operācijas izvēršanai saskaņā ar ĀS Miera un drošības padomes 2007. gada 22. jūnija lēmumu un ANO Drošības padomes Rezolūciju 1769 (2007), ko pieņēma 2007. gada 30. jūlijā. 2007. gada 19. aprīlī ES iecēla jaunu ESĪP Sudānā Torben Brylle kungu (Padomes Lēmums 2007/238/KĀDP 1 un Vienotā rīcība 2007/108/KĀDP 2 ). ESĪP darbība joprojām būs vērsta uz trim galvenajām jomām: panākt politisku risinājumu konfliktam Darfūrā, palīdzēt iesaistītajām Sudānas pusēm, ĀS un ANO; nodrošināt ES ieguldījuma AMIS maksimālu efektivitāti un redzamību un atvieglot visaptveroša miera līguma īstenošanu Sudānā. Cilvēktiesības ir nozīmīga ESĪP pilnvaru daļa; viņš sekos līdzi situācijai šajā jomā un uzturēs regulārus sakarus ar Sudānas iestādēm, ĀS un ANO, jo īpaši ar Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju, cilvēktiesību novērotājiem, kas aktīvi darbojas reģionā, un Starptautiskās krimināltiesas prokurora biroju. ESĪP pilnvarās īpaši pieminētas jomas ir bērnu un sieviešu tiesības, kā arī cīņa pret nesodāmību. 1 2 Padomes Lēmums 2007/238/KĀDP (2007. gada 19. aprīlis), ar ko ieceļ Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi Sudānā (OV L 103, 20.4.2007, 52.-53. lpp.). Padomes Vienotā rīcība 2007/108/KĀDP (2007. gada 15. februāris), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Sudānā (OV L 46, 16.2.2007., 63.-76. lpp.). 13288/1/07 REV 1 rb/ip/gu 27