Promocijas darba kopsavilkums: Vaislas buļļu un govju ciltsvērtības agrīnās novērtēšanas metodes parametru zinātniskais pamatojums = Scientific Justif

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS FAKULTĀTE AGROBIOTEHNOLOĢIJAS INSTITŪTS LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE FACULTY OF AGRICULTURE INSTITUTE OF AGROBIOTECHNOLOGY Mg. agr. Rita Zutere VAISLAS BUĻĻU UN GOVJU CILTSVĒRTĪBAS AGRĪNĀS NOVĒRTĒŠANAS METODES PARAMETRU ZINĀTNISKAIS PAMATOJUMS SCIENTIFIC JUSTIFICATION OF PARAMETERS FOR EARLY BREEDING VALUE ESTIMATION METHODS OF DAIRY SIRES AND COWS PROMOCIJAS DARBA KOPSAVILKUMS doktora grāda iegūšanai Lauksaimniecības zinātņu nozarē, Lopkopības apakšnozarē SUMMARY OF PhD THESIS For obtaining of the Doctor degree in the sector of Agricultural sciences sub-sector of Animal breeding Jelgava 2008

Promocijas darbs izstrādāts laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūtā, izmantojot valsts aģentūras Lauksaimniecības datu centrs datu bāzē uzkrāto reģistra un slaucamo govju piena pārraudzības informāciju. Promocijas darba zinātniskais vadītājs Dr. agr. Ziedonis Grīslis Oficiālie recenzenti: Dr. agr. Līga Paura Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore; Dr. agr. Didžus Strautmanis Valsts emeritētais zinātnieks; Dr. agr. Ivars Rūvalds Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecības Vecauce direktora vietnieks mācību darbā. Promocijas darba aizstāvēšana notiks Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības zinātņu nozares, Lopkopības apakšnozares promocijas padomes atklātā sēdē 2008. gada 12. jūnijā plkst. 11 00, Jelgavā, Lielajā ielā 2, Lauksaimniecības fakultātē, 224. auditorijā. Ar promocijas darbu var iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, Lielā ielā 2, Jelgavā, LV 3001 un http://llufb.llu.lv/llu-theses.htm. Atsauksmes sūtīt Lauksaimniecības zinātņu nozares Lopkopības apakšnozares promocijas padomes sekretārei Dr. agr. Līgai Paurai, Lielā ielā 2, Jelgavā, LV 3001; e-pasts: Liga.Paura@llu.lv. The Paper is elaborated in the period from 2003 to 2007 in the institute of Agrobiotechnology, the faculty of Agriculture of Latvian University of Agriculture, using database information of register and milk recording of dairy cows stored by state agency Agricultural Data Centre. Scientific supervisor: Dr. agr. Ziedonis Grīslis Official reviewers: Dr. agr. Līga Paura - Associate professor of Latvia University of Agriculture; Dr. agr. Didžus Strautmanis Scientist Emeritus; Dr. agr. Ivars Rūvalds Vice director of training and research farm of the Latvia University of Agriculture Vecauce. The defense of the PhD thesis will be held at the public meeting of the Promotion Council of Latvia University of Agriculture, sub sector of Animal Science of Agricultural sector on June 12, 2008, at 11 00, in Room 224, Latvia University of Agriculture, faculty of Agriculture, Jelgava, Lielā iela 2. The PhD thesis is available at the Fundamental Library of Latvia University of Agriculture, Liela iela 2, Jelgava, LV 3001 and http://llufb.llu.lv/llu-theses.htm. You are welcome to send your comments to the secretary of the Promotion Council of Latvia University of Agriculture, sub sector of Animal Science of Agricultural sector, Associate Professor, Dr. agr. Līga Paura, Lielā ielā 2, Jelgava, LV 3001; e-mail: Liga.Paura@llu.lv. 2

SATURS PĒTĪJUMA AKTUALITĀTE...4 PĒTĪJUMA MĒRĶIS UN UZDEVUMI...5 PĒTĪJUMA NOVITĀTE...5 ZINĀTNISKĀ DARBA APROBĀCIJA...6 MATERIĀLS UN METODIKA...7 PĒTĪJUMA REZULTĀTI UN DISKUSIJA...11 1. Faktoru ietekme uz laktācijas līknes raksturojumu...11 2. Ģenētisko parametru novērtēšana...14 3. Vaislas buļļu ciltsvērtību novērtējums...17 4. Slaucamo govju relatīvo ciltsvērtību novērtējums...22 5. Vaislas buļļu ciltsvērtību novērtējuma precizitāte...25 6. Fiksētās regresijas kontroles dienas un laktācijas modelis...27 7. Randomās regresijas kontroles dienas un laktācijas modelis...31 8. Ražības indeksa aprēķināšana...34 SECINĀJUMI...35 PRIEKŠLIKUMI...36 TOPICALITY OF THE RESEARCH...37 OBJECTIVE AND TASKS OF THE RESEARCH...38 NOVELTY OF THE RESEARCH...38 APPROBATION OF THE RESEARH WORK...38 MATERIALS AND METHODS...39 RESULTS OF THE RESEARCH AND DISCUSSION...42 1. The influence of factors on description of the lactation curve...42 2. Estimation of genetic parameters...45 3. Estimation of breeding values of bulls...47 4. Estimation of relative breeding values of dairy cows...50 5. Accuracy of breeding values estimation of bulls...51 6. Fixed regression test day and lactation model...52 7. Random regression test day and lactation model...54 8. Calculation of productivity index...55 CONCLUSIONS...56 PROPOSALS...56 3

PĒTĪJUMA AKTUALITĀTE Latvija ir starptautiskās pārraudzības organizācijas ICAR un tās pakļautībā esošās starptautiskās vaislas buļļu novērtēšanas organizācijas Interbull dalībvalsts (ICAR, 2007; Interbull, 2007). Latvija 2005. gadā ieguva ICAR zīmogu, kas apliecina, ka mūsu valstī pārraudzības darbu veic atbilstoši starptautiski izstrādātiem standartiem un iegūtie dati ir izmantojami ciltsdarbā. Interbull organizācija trīs reizes gadā iegūst starptautisko piena šķirņu vaislas buļļu ciltsvērtību novērtējumu, 2007. gada augustā izmantojot 24 valstu iesūtīto informāciju un kopumā novērtējot 150000 vaisliniekus. Valsts aģentūra Lauksaimniecības datu centrs pirmo reizi nosūtīja nepieciešamo informāciju uz Interbull organizāciju 2007. gadā, iegūstot atbilstošus testa novērtējuma rezultātus un pirmo vaislas buļļu starptautisko novērtējumu iegūstot 2007. gada maija mēnesī. Izpildot organizācijas noteiktos kritērijus un iegūstot starptautiskā novērtējuma rezultātus, tā ir kā kvalitātes zīme, kas pievērš citu valstu uzmanību un līdz ar to pieļauj iespēju, ka tās savā tirgū izmantos Latvijas bioproduktu vai izdarīs secinājumus attiecībā uz valstī izmantoto bioproduktu. Lai nodrošinātu Interbull organizācijai atbilstošus rezultātus, nepieciešams izmantot pasaulē vispāratzītas metodes ciltsvērtību novērtēšanā. Piena produktivitātes kontroles dienas datu izmantošana kontroles dienas modelī ir jaunākā ciltsvērtību novērtēšanas metode, kas tiek izvēlēta par galveno daudzās Interbull organizācijas dalībvalstīs. Pētījumi par kontroles dienas datu izmantošanu ciltsvērtību novērtēšanā parādījās jau pagājuša gadsimta astoņdesmitajos gados, kur dažādas matemātiskās funkcijas tika izmantotas laktācijas līknes aprakstīšanai (Ali, Schaeffer, 1987; Wilmink, 1987). Tālākajos pētījumos tika apskatīti dažādi kontroles dienas modeļi, kuros izmantotas dažādas funkcijas: no fiksētās regresijas (Ptak, Schaeffer, 1993) līdz randomās regresijas kontroles dienas modeļiem (Schaeffer, Dekkers, 1994; Jamrozik, Schaeffer, 1997), kas nodrošina īslaicīgo vides faktoru un individuālas govs laktācijas līknes formas uzskaitīšanu modelī, rezultātā palielinot ģenētiskā novērtējuma precizitāti. Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi, kas balstīti uz kontroles dienas rādītāju izmantošanu govju un buļļu ciltsvērtību novērtēšanā. Jaunākās ciltsvērtību novērtējuma metodikas pielietojums dod iespēju Latvijā iegūt rezultātus, kas ir atbilstoši Interbull organizācijas noteiktajiem standartiem. Tāpat jaunākās metodes nodrošina lielāku ciltsvērtību novērtējuma precizitāti, to sasniedzot īsākā laika periodā. Atbilstoši rezultāti gan Latvijas, gan citu valstu audzētājiem un ciltsdarba speciālistiem sniedz noderīgu informāciju, kas nepieciešama izvirzīto ciltsdarba mērķu sasniegšanai noteiktā ganāmpulkā vai populācijā. 4

Pamatojoties uz literatūrā publicētajiem rezultātiem un izvirzītajiem secinājumiem, promocijas darbā kā galvenais mērķis izvirzīts govju piena kontroles dienas datu izmantošanas iespēju un ģenētiskās efektivitātes pārbaude produktivitātes pazīmju ciltsvērtību novērtēšanā. Darbā pamatota nepieciešamība Latvijā ieviest jaunākās ciltsvērtību novērtēšanas metodes un iegūt rezultātus, kas ir atbilstoši starptautiskajiem standartiem un uzlabo izvirzīto ciltsdarba mērķu sasniegšanu. PĒTĪJUMA MĒRĶIS UN UZDEVUMI Promocijas darba mērķis govju piena kontroles dienas datu izmantošanas iespēju un ģenētiskās efektivitātes pārbaude produktivitātes pazīmju ciltsvērtību novērtēšanā. Promocijas darba uzdevumi: 1. Noskaidrot kontroles dienas piena produktivitāti ietekmējošos faktorus un definēt līdzinieču grupas iekļaušanai ciltsvērtību novērtēšanas modelī; 2. Aprēķināt kontroles dienas modeļa ģenētiskos parametrus produktivitātes pazīmēm un izvērtēt to mainību; 3. Novērtēt produktivitātes pazīmju ciltsvērtības un to drošības rādītājus, novērtēšanā izmantojot piena produktivitātes kontroles dienas rādītājus; 4. Salīdzināt dažādus ciltsvērtības novērtēšanas modeļus pēc vaislas buļļu novērtētājām ciltsvērtībām, drošības rādītājiem un ražības indeksiem. PĒTĪJUMA NOVITĀTE Pētījuma novitāte: 1. Latvijā pirmo reizi ciltsvērtību novērtējuma iegūšanai izmantoti piena produktivitātes kontroles dienas rādītāji; 2. Salīdzināti kontroles dienas un laktācijas modeļu ciltsvērtību novērtēšanas rezultāti; 3. Analizēta faktoru ietekme uz piena produktivitātes kontroles dienas rādītājiem pie dažāda to grupējuma. 5

ZINĀTNISKĀ DARBA APROBĀCIJA Par zinātniskā darba rezultātiem ziņots starptautiskās zinātniskās konferencēs Latvijā un Igaunijā un LLU doktorantu konferencēs: 1. Zutere, R. (2006) Genetic evaluation of dairy cattle using test day yields. In: 12 th International Scientific Conference Research for Rural Development 2006, Jelgava, Latvia University of Agriculture, May 17 20, 2006 (referāts / oral presentation). 2. Zutere, R., Grīslis, Z. (2004) Estimation of genetic parameters and breeding values using test day records in dairy cattle. In: 10 th International Scientific Conference Research for Rural Development 2004, Jelgava, Latvia University of Agriculture, May 19 22, 2004 (referāts / oral presentation). 3. Zutere, R., Grīslis, Z. (2004) Use of Test Day Records for Genetic Evaluation for Latvian Brown Sires. In: 10 th Baltic Animal Breeding Conference, Tartu, Estonia, May 13 14, 2004 (referāts / oral presentation). Pētījuma rezultāti apkopoti 5 zinātniskās publikācijās angļu un latviešu valodā, kas publicētas Latvijas Zinātnes padomes un ārvalstu atzītos zinātniskos izdevumos: 1. Zutere, R. (2006) Genetic evaluation of dairy cattle using test day yields. In: 12 th International Scientific Conference Proceedings, Research for Rural Development 2006. Latvia, Jelgava: Latvia University of Agriculture, 2006, p. 22 26. ISBN 9984 784 14 2. 2. Zutere, R., Grīslis, Z. (2004) Estimation of genetic parameters and breeding values using test day records in dairy cattle. In: 10 th International Scientific Conference Proceedings, Research for Rural Development 2004. Latvia, Jelgava: Latvia University of Agriculture, 2004, p. 20 22. ISBN 9984 596 86 9. 3. Zutere, R., Grīslis, Z. (2004) Use of Test Day Records for Genetic Evaluation for Latvian Brown Sires. In: Proceedings of the 10th Baltic Animal Breeding Conference. Estonia, Tartu, 2004, p. 96 99. ISBN 9985 816 72 2. 4. Zutere, R., Grīslis, Z. (2004) Šķirnes faktora analīze govju piena ražības pazīmju ciltsvērtības novērtēšanas modelī. In: Agronomijas vēstis. Nr. 6. Jelgava, LLU, 217. 220. lpp. ISBN 9984 55 89 6. 5. Zutere, R. (2008) Kontroles dienas modeļa pielietošana piena šķirņu vaislas buļļu ģenētiskajā novērtēšanā. In: LLU raksti (pieņemts publicēšanai / accepted for publishing). 6

MATERIĀLS UN METODIKA Pētījumam izmantoti valsts aģentūras Lauksaimniecības datu centrs dati. Pētāmajā paraugkopā iekļautas 23949 Latvijas brūnās šķirnes govis ar kontroles dienas rādītājiem, kas nejauši izvēlētas no 1849 ganāmpulkiem un 400 pagastiem, ar atnešanos no 1995. līdz 2004. gadam. Kopējais pirmo trīs laktāciju kontroles dienas rādītāju skaits: 362043(skat. 1. tabulu). 1. tabula / Table 1 Pētāmās paraugkopas struktūra / Structure of research sample Kontroles / Tests Skaits / Number Laktācija / ganāmpulki / pagasti / vaislinieki / Lactation n % herds districts sires 1. 175973 49 1811 399 599 2. 114132 32 1529 373 591 3. 71938 19 1338 353 560 Piena kontroles dienas dati izmantoti no 647 buļļu meitām, bet tā kā pētījumā pielietots dzīvnieka modelis un novērtēšanā ņemta vērā arī govju izcelšanās informācija, kopumā ciltsvērtības iegūtas un izvērtētas 687 sarkano šķirņu grupas vaislas buļļiem, bet kopējais pētījumā iekļauto sarkano šķirņu grupas liellopu skaits sastādīja 42747. Pētījumā kontroles dienas rādītāji laktācijā uzskaitīti kā atkārtoti mērījumi, tādēļ produktivitātes pazīmju novērtēšanā pielietots fiksētās regresijas kontroles dienas modelis: y ijkln = µ + (GKD i vai PKD i ) + AVGIS k + + b k1 (D/c) + b k2 (D/c) 2 + b k3 ln(c/d) + b k4 [ln(c/d)] 2 + a j + pe j + e ijkln (1.) kur y ijkln j-tās govs kontroles dienas produktivitātes rādītājs; µ ģenerālkopas vidējā vērtība; GKD i fiksētais ganāmpulka kontroles dienas faktors vai PKD i fiksētais pagasta kontroles dienas faktors; AVGIS k fiksētais (atnešanās vecuma sezonas gada starpatnešanās intervāla) vai (laktācijas atnešanās vecuma sezonas gada starpatnešanās intervāla) faktors; b k1, b k2 (D/c) attiecības regresijas koeficienti (D: slaukšanas diena; c = 380); b k3, b k4 ln(c/d) lineārās un kvadrātiskās ietekmes regresijas koeficienti; a j, pe j dzīvnieka randomais aditīvi ģenētiskais un permanentais vides faktors; gadījuma kļūdas faktors. e ijkln 7

Fiksētās regresijas kontroles dienas modeļa pētījumu grupas veidotas, ņemot vērā novērtēšanā iekļauto laktāciju un definēto laktācijas līkņu skaitu, kā arī fiksēto ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktoru (2. tab.). Definētais laktācijas līkņu skaits noteikts, balstoties izanalizētajiem datiem par piena produktivitāti ietekmējošiem faktoriem. Fiksēto faktoru gradāciju klases pētījumu grupās Gradation classes of fixed factors in research groups 8 2. tabula / Table 2 Pirmās laktācijas grupa / Trīs laktāciju grupa / Fiksētais faktors / 1 st lactation group Three lactation group Fixed factor 1.1. 1.2. 1.3. 1.4. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. 1. faktors / 1 st factor GKD PKD GKD PKD GKD PKD GKD PKD 2. faktors / 2 nd factor klašu skaits / number of classes Atnešanās gads / calving year 2 2 3 3 2 2 3 3 Atnešanās sezona / calving season 2 2 2 2 2 2 2 2 Atnešanās vecums / calving age 2 2 3 3 3 3 5 5 Starpatnešanās intervāls/ calving interval 3 3 5 5 3 3 5 5 Laktācijas līknes / lactation curves 24 24 90 90 108 108 450 450 GKD: fiksētais ganāmpulka kontroles dienas faktors / fixed herd test day effect; PKD: fiksētais pagasta kontroles dienas faktors / fixed district test day effect. Pētījumā analizēti arī ciltsvērtību novērtējuma testa rezultāti, kas iegūti izmantojot Vācijā izstrādāto randomās regresijas kontroles dienas modeli (Liu, Reinhardt u.c., 2000a; Liu, Reents u.c., 2000; Liu, Reinhardt, Bünger u.c., 2001; Liu, Reinhardt, Reents, 2001; Reents, Dopp u.c., 1998; Reinhardt u.c., 2002): y ijklo = µ + h il + 3 3 3 jlm ƒ jlm + b klm aklm + b klm pklm m 1 m 1 m 1 + e ijklo (2.) kur y ijklo kontroles dienas produktivitātes rādītājs; µ ģenerālkopas vidējā vērtība; h il fiksētais i-ganāmpulka kontroles dienas faktors l-laktācijai; ƒ jlm m-regresijas koeficients l-laktācijas j-fiksētajai laktācijas līknei; β jlm, b klm Wilmink funkcija un Legendre polinoms; a klm, p klm k-govs l-laktācijas m-randomās regresijas koeficients, attiecīgi ģenētiskajiem un permanentajiem vides faktoriem; e ijklo gadījuma kļūdas faktors.

Pētījumā iegūtie kontroles dienas modeļu ciltsvērtību novērtēšanas rezultāti salīdzināti ar atbilstošiem laktācijas modeļa rezultātiem, kas no 2002. līdz 2006. gadam bija oficiālā ciltsvērtību novērtēšanas metode Latvijā: y ijklmn = µ + hys i + la j + av k + si l + a ijklm + p ijklm + e ijklmn (3.) kur y ijklmn laktācijas produktivitātes rādītājs; µ ģenerālkopas vidējā vērtība; hys i fiksētais ganāmpulka gada sezonas faktors; la j fiksētais laktācijas faktors; av k fiksētais atnešanās vecuma grupas faktors; si l fiksētais starpatnešanās intervāla grupas faktors; a ijklm, p ijklm randomais aditīvi ģenētiskais dzīvnieka, permanentais vides faktors; e ijklmn gadījuma kļūdas faktors. Fiksētās regresijas kontroles dienas modeļa rezultāti salīdzināti ar 2005. gada 1. ceturkšņa oficiālajiem laktācijas modeļa rezultātiem, bet randomās regresijas kontroles dienas modeļa rezultāti salīdzināti ar 2006. gada 1. ceturkšņa oficiālajiem laktācijas modeļa rezultātiem, kas sakrīt ar laika posmu, kad veidoti datu masīvi ciltsvērtību novērtējuma iegūšanai, izmantojot dažādus modeļus. Tātad fiksētās regresijas un randomās regresijas modeļu pielietošanai izmantoti atšķirīgi datu masīvi. Relatīvās ciltsvērtības iegūtas pēc sekojošas formulas: RCV = 100 + (NVC X ) (4.) kur RCV NCV X dzīvnieka relatīvā ciltsvērtība noteiktai produktivitātes pazīmei; dzīvnieka novērtētā ciltsvērtība noteiktai produktivitātes pazīmei; pētāmās paraugkopas vidējā vērtība produktivitātes pazīmei. Pazīmju ekonomisko svarus lieto atsevišķu novērtēto pazīmju apvienošanai kopējā indeksā. To lielums ir mainīgs un atkarīgs no pazīmes svarīguma ciltsdarba programmā. Sadarbībā ar Vācijas speciālistiem un saskaņā ar izstrādāto ciltsdarba programmu, aprēķināti ražības indeksa svaru koeficienti, ņemot vērā relatīvos svarus izslaukumam, tauku un olbaltumvielu daudzumam (2:1:6), attiecīgi 0.0051 izslaukumam, 0.0619 piena tauku daudzumam un 0.5173 piena olbaltumvielu daudzumam: RI = 100 + 0.0051 * NCV I., kg + 0.0619 * NCV T., kg + 0.5173 * NCV O., kg (5.) 9

kur RI ražības indekss; NCV I., kg novērtētā ciltsvērtība pazīmei izslaukums; NCV T., kg novērtētā ciltsvērtība pazīmei piena tauku daudzums; NCV O., kg novērtētā ciltsvērtība pazīmei piena olbaltumvielu daudzums. Ganāmpulkā piena produktivitātes kontroles dienā veic kontrolizslaukumu, reģistrējot iegūto piena daudzumu, bet piena kvalitātes analīžu laboratorija procentos nosaka piena tauku un olbaltumvielu saturu. Ciltsvērtību novērtēšanā parasti izmanto piena tauku un olbaltumvielu daudzuma rādītājus, kas aprēķināti, izmantojot izslaukuma un piena satura rādītājus. Datu statistiskā apstrāde un modeļu faktoru izvērtēšana veikta ar SAS programmatūru. Specializētās programmas PEST un VCE, pielietotas ciltsvērtību un prognozētās kļūdas dispersijas, kā arī ģenētisko parametru aprēķināšanai. 10

PĒTĪJUMA REZULTĀTI UN DISKUSIJA 1. Faktoru ietekme uz laktācijas līknes raksturojumu Govju piena daudzums un sastāvs laktācijas laikā mainās pēc noteiktām likumsakarībām, veidojot laktācijas līkni. Laktācijas līkni ietekmē dažādi vides faktori (ganāmpulks, atnešanās gads, laktācija, atnešanās vecums un atnešanās sezona), kā arī dzīvnieku ģenētiskā daudzveidība. Lai ciltsvērtības novērtēšanas modelī iekļautu pazīmi būtiski ietekmējošos faktorus, pētījumā analizēta govju vidējā produktivitātes līkne laktācijas laikā un tās pārmaiņas dažādām govju grupām, uzskaitot dažādus neģenētiskos faktorus (laktācijas kārtas numurs, atnešanās gads un sezona, atnešanās vecums un starpatnešanās intervāls). Lai sadalītu vides faktorus noteiktās klasēs, izlīdzināšanai ņemts vērā novērojumu skaits un rādītāju statistiskās atšķirības. Piena produktivitātes kontroles dienas vidējie ražības rādītāji pētāmajā paraugkopā (n = 362043) bija: izslaukums 14.9 kg, piena tauku saturs 4.58% un olbaltumvielu saturs 3.37%. Zemākie rādītāji uzrādīti pirmās laktācijas govīm: 13.9 kg, 4.54% un 3.32%, attiecīgi izslaukumam, tauku un olbaltumvielu saturam, bet augstāko izslaukumu uzrādījušas trešās laktācijas govis (16.5 kg), olbaltumvielu saturu otrās laktācijas govis (3.42%), bet tauku saturu otrās un trešās laktācijas govis (4.61%). Statistiski ticamas atšķirības ieguvām izslaukumam starp triju secīgu laktāciju rādītājiem (kas iegūti laikā no 5. līdz 305. slaukšanas dienai), bet pirmās laktācijas tauku un olbaltumvielu saturam ar otrās un trešās laktācijas rādītājiem (p<0.05; p<0.01). Augstāko vidējo kontroles dienas izslaukumu (19.1 kg) govis uzrādīja jau 1. kontrolē, kas tālākajās kontroles dienās pakāpeniski samazinājās, zemāko rādītāju sasniedzot 11. kontrolē (9.9 kg). Tauku un olbaltumvielu saturam iezīmējas pretēja tendence, kur zemākais rādītājs uzrādīts 2. kontrolē, attiecīgi 4.22 un 3.01%, bet augstākais 11. kontrolē, attiecīgi 5.10 un 3.83%. Produktivitātes rādītāju izmaiņas trīs laktāciju 305 slaukšanas dienās parādīja, ka augstākais vidējais izslaukums uzrādīts pirmās laktācijas 31. dienā (19.6 kg), otrās laktācijas 27. dienā (21.1 kg) un trešās laktācijas 16. slaukšanas dienā (22.7 kg). Augstākais tauku satura rādītājs sasniegts trešās laktācijas 7. slaukšanas dienā (5.25%), bet pirmās laktācijas rādītāji uzrāda zemāko vērtību, kas sasniegta 65. dienā (4.10%). Augstākais olbaltumvielu saturs bijis pirmās un otrās laktācijas govīm laktācijas sākumā (3.81% un 3.99%), bet 305 dienu perioda beigās trešās laktācijas govīm (4.03%). Zemākais olbaltumvielu saturs bijis no 40. slaukšanas dienas pirmajā laktācijā līdz 45. slaukšanas dienai trešajā laktācijā, attiecīgi no 2.93% līdz 3.01%. Vairāku autoru pētījumos noskaidrots, ka stabilāka laktācija ar noturīgāko izslaukumu visā laktācijas laikā ir pirmpienēm (Cjukša, 1993; Huth, 1995). Citos pētījumos norādīts, ka Holšteinas šķirnes govīm lielākā 11

izslaukuma mainība vērojama tieši pirmajos četros laktācijas mēnešos, bet pēdējos četros mēnešos vērojama zemāka diennakts piena izslaukuma mainība (Everett u.c., 1968; Johnston u.c., 1983). Atnešanās gads un sezona ir svarīgi vides faktori, kas ietekmē slaucamo govju produktivitāti. Latvijā ir veikti vairāki pētījumi par piena produktivitātes izmaiņām dažādu faktoru ietekmē (Cālītis, 1977; Strautmanis, 1984; Paura, 1999; Jonkus, 2007). Gada un sezonas ietekmes izpētei, iedalot atnešanās gadus un mēnešu noteiktās klasēs, ņemts vērā novērojumu skaits pa klasēm un rādītāju statistiskās atšķirības. Mūsu pētījumā iekļautās govis ir atnesušās laika posmā no 1995. līdz 2004. gadam. Govīm, kuras atnesušās laika periodā no 1995. līdz 1999. gadam, vidējais izslaukuma ir robežās no 12.9 kg (1996. gadā) līdz 12.5 kg (1998. gadā). Tālāk kontroles dienas vidējais izslaukums pakāpeniski palielinās un 2004. gadā sasniedz augstāko rādītāju: 16.8 kg. Izslaukums govīm ar reģistrētu atnešanos dažādos gados statistiski ticami atšķīrās (p<0.05; p<0.01; p<0.001). Piena tauku satura vidējie rādītāji iegūti no 4.25% 1996. atnešanās gadā līdz 4.62% 2000. atnešanās gadā, bet piena olbaltumvielu saturs bija robežās no 3.02% 1995. atnešanās gadā līdz 3.40% 2004. gadā. Piena tauku un olbaltumvielu saturs govīm ar reģistrētu atnešanos dažādos gados statistiski ticami atšķīrās (p<0.05; p<0.01; p<0.001). Sezonas ietekmes novērtēšanai veiktajos grupējumos konstatējām, ka izslaukuma augstākie kontroles dienas rādītāji konstatēti gadījumos, kad govis atnesušās gada pēdējos mēnešos, vidēji 15.2 kg oktobrī, 15.4 kg novembrī un 15.3 kg decembrī, bet zemākie govīm ar atnešanos jūlija un augusta mēnešos (14.4 kg). Augstākos vidējos tauku satura rādītājus kontroles dienā uzrādījušas govis, kuras atnesušās laikā no februāra līdz maijam (4.61 4.64%), bet zemākos govis, kas atnesušās laikā no jūlija līdz novembrim (4.52 4.54%). Augstākos olbaltumvielu satura rādītājus uzrādījušas govis ar reģistrētu atnešanos no februāra līdz maijam (3.40 3.42%), bet zemākos govis ar atnešanos no septembra līdz oktobrim (3.31%). Novērojām statistiski ticamas atšķirības izslaukumam, piena tauku un olbaltumvielu saturam starp govīm ar reģistrētu atnešanos dažādos mēnešos (p<0.05; p<0.01; p<0.001). Kontroles dienas produktivitātes rādītāji izvērtēti pa atnešanās sezonām pēc vispārpieņemtā četru sezonu (attiecīgi: 1: janvāris, februāris, marts, 2: aprīlis, maijs, jūnijs, 3: jūlijs, augusts, septembris, 4: oktobris, novembris, decembris) un divu sezonu sadalījuma (attiecīgi: 1: marts, aprīlis, maijs, jūnijs jūlijs, augusts; 2: septembris, oktobris, novembris, decembris, janvāris, februāris). Ņemot vērā rādītāju statistiskās atšķirības starp atnešanās mēnešiem, pētījumā iekļauts atnešanās mēnešu sadalījums divās sezonas klasēs, papildus izvērtējot statistiskās atšķirības starp šīm klasēm. Abās laktāciju grupās produktivitātes rādītājiem starp divām atnešanās sezonu 12

klasēm būtiskas atšķirības iegūtas izslaukumam, tauku saturam un daudzumam, olbaltumvielu saturam (p>0.05). Ptak un Schaeffer (1993) secināja, ka novērtēšanas modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, iespējams precīzāk koriģēt sezonas ietekmi. Dedkova un Nemcova (2003) pētījumos redzams, ka Holšteinas šķirnes govīm laktācijas līknes formu ietekmē gan atnešanās gada, gan sezonas faktors. Pētījumā izvērtēta atnešanās vecuma ietekme uz laktācijas produktivitātes rādītājiem (1. laktācija: 19. 40. mēnesim, 2. laktācija: 29. 56. mēnesim, 3. laktācijā: 43. 74. mēnesim). Atnešanās vecums izskaidro lielu daļu produktivitātes pazīmju svārstības, tādēļ atnešanās vecumu kā fiksēto faktoru iekļauj produktivitātes pazīmju ciltsvērtību novērtēšanas modelī. Trīs laktāciju vidējais izslaukums parādīja, ka atnešanās vecuma pieaugums palielina vidējo kontroles dienas izslaukumu: govis ar mazāku atnešanās vecumu uzrāda zemāku izslaukumu, bet palielinoties vecumam tie ir augstāki un izlīdzinātāki. Augstākais un zemākais piena tauku un olbaltumvielu saturs uzrādīts govīm ar mazāko un lielāko atnešanās vecumu (mēnešos). Tauku saturs 1. laktācijā iegūts 4.08 4.79% (40. un 19. mēnesis), 2. laktācijā 4.37 4.81% (29. un 30. mēnesis) un 3. laktācijā 4.35 5.07% (71. un 43. mēnesis), bet olbaltumvielu saturs 1. laktācijā 3.30 3.40 % (19., 30., 34., 37., 38. un 40. mēnesis), 2. laktācijā 3.35 3.58% (51. un 29. mēnesis) un 3. laktācijā 3.24 3.81% (67. un 43. mēnesis). Daudzi pētījumi pierādījuši, ka pirmās atnešanās vecuma samazināšana dod pozitīvu ietekmi uz paaudžu intervāla samazināšanu un jauno pārbaudes buļļu ātrāku novērtēšanu, kā arī uz piena produktivitāti un govju produktīvās dzīves ilgumu (Pirlo u.c., 2000; Nilforooshan, Edriss, 2004). Pirlo u.c. (2000) pētījums parādīja, ka pirmās atnešanās vecuma samazināšanai ir negatīva ietekme uz pirmās laktācijas izslaukumu un tauku saturu. Katrā laktāciju grupā veidotas atnešanās vecuma klases, jo pētījumā iekļauta liela atnešanās mēnešu dažādība. Atnešanās vecuma mēnešus pirmajā laktācijā sadalījām 2 un 3 klasēs, bet pirmo trīs laktāciju pētījumu grupā 3 un 5 klasēs un darba gaitā pārbaudījām statistiskās atšķirības starp tām. Pirmās laktācijas izslaukums augstāks bija vecāko govju grupā pie 2 klašu (13.2 kg, 28 40 mēneši), bet vidējai vecuma grupai pie 3 klašu sadalījuma (14.0 kg, 30 40 mēneši). Trīs laktāciju grupā, augstāko izslaukumu uzrādījušas vecākās govis: 15.9 kg (41 74 mēneši) un 16.0 kg (48 74 mēneši), attiecīgi pie 3 un 5 klašu sadalījuma. Pie mazākā klašu sadalījuma abās laktāciju grupās būtiskas atšķirības iegūtas visām pazīmēm starp visām klasēm (p<0.05; p<0.01). Pie lielākā klašu sadalījuma, pirmās laktācijas grupā (3 klases) izslaukumam, tauku un olbaltumvielu daudzumam statistiski ticamas atšķirības iegūtas 3. klasei (vecākās govis) ar 1. un 2. klasi, bet trīs laktāciju grupā (5 klases) statistiski 13

ticamas atšķirības iegūtas visos gadījumos (p<0.05; p<0.01), izņemot starp 1. un 2. klasi. Literatūra norādīts, ka svarīgi produktivitātes pazīmju ciltsvērtību novērtēšanas modelī iekļaut starpatnešanās intervāla faktoru, lai nodrošinātu pietiekamu govju salīdzināšanu. Tāpat norādīts, ka īsāks starpatnešanās intervāls lielākā mērā ietekmē katras slaukšanas dienas produktivitāti (Reents, Dopp, 1996; Dedkova, Nemcova, 2003). Starpatnešanās intervāla dienu skaits abās laktāciju grupās sadalīts 3 un 5 klasēs, kur starp produktivitātes pazīmju dažādām starpatnešanās klasēm ieguvām statistiski ticamas atšķirības (p<0.05; p<0.01). 2. Ģenētisko parametru novērtēšana Pirmās laktācijas grupas rezultāti parādīja, ka izslaukuma, tauku un olbaltumvielu daudzuma pazīmēm lielākas aditīvās (σ 2 a) dispersijas iegūtas aprēķinos, kur kontroles dienas faktors apvienots ar pagasta faktoru, attiecīgi σ 2 a = 2.077; 0.004; 0.002. Turpretim modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, aditīvo dispersiju novērtējums bijis mazāks, attiecīgi σ 2 a = 1.394; 0.003; 0.001. Tāpat pirmās laktācijas grupas izslaukuma, tauku un olbaltumvielu daudzuma pazīmēm iegūtas lielākas atlikuma (σ 2 e) dispersijas, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors, σ 2 e = 3.999; 0.015; 0.005, bet modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, atlikuma dispersiju novērtējums trīs pazīmēm bijis mazāks, σ 2 e = 3.041; 0.012; 0.004. Turpretim permanentā vides dispersija (σ 2 pe) noteiktās pētījumu grupā neiezīmējas ar lielākām vai zemākām vērtībām, ja modelī iekļauts ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors. Dispersijas sastāvdaļas pirmo trīs laktāciju grupā parādīja, ka arī šajā gadījumā visām pazīmēm lielākas aditīvās un atlikuma dispersijas iegūtas aprēķinos, kur kontroles dienas faktors apvienots ar pagasta faktoru. Pazīmēm izslaukums, tauku daudzums un olbaltumvielu daudzums tās iegūtas sekojošas: σ 2 a = 3.571; 0.007; 0.008, bet modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, aditīvo dispersiju novērtējums bijis mazāks: σ 2 a = 1.388; 0.003; 0.001. Tāpat trīs laktāciju grupas pazīmēm izslaukumam, tauku un olbaltumvielu daudzumam iegūtas lielākas atlikuma dispersijas, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors (σ 2 e = 6.578; 0.024; 0.008), bet, modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, atlikuma dispersiju novērtējums bijis mazāks (σ 2 e = 2.522; 0.005; 0.002). Permanentās vides dispersijas mazākas bija izslaukuma un tauku daudzuma pazīmēm, ja modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors (σ 2 pe = 1.862; 0.004), bet olbaltumvielu daudzumam abos gadījumos tās bija vienādas (σ 2 pe = 0.002). 14

Paura un Grīslis (1999) secināja, ka iespējams samazināt nekontrolēto faktoru īpatsvaru no 77.8 līdz 29.7%, ja modelī iekļauj papildus fiksētos faktorus: laktācija, atnešanās gads un sezona. Reents u.c. (1995a) publicēja produktivitātes pazīmju vidējās trīs laktāciju permanentās vides dispersijas 1.6 reizes lielākas, salīdzinot ar aditīvi ģenētisko dispersiju. Serrano u.c. (2003) norādīja, ka lielākas permanentās vides dispersijas, salīdzinoši ar aditīvi ģenētiskajām, iespējams iegūtas nepietiekošas izcelšanās informācijas un dzīvnieka atkārtoto mērījumu rezultātā. Dažos pētījumos (Pennington, 2005; Shirley u.c., 1998; Socha un Johnson, 1998) norādīts, ka tauku daudzuma pazīmei atlikuma dispersijas ir daudz lielākas, salīdzinot ar izslaukumu un olbaltumvielu daudzumu. Pētījuma laikā iedzimstamības koeficienti visām pazīmēm abās laktāciju grupās iegūti robežās no 0.10 līdz 0.30 (3. tabula). Modelī iekļaujot ganāmpulka kontroles dienas faktoru, augstāki iedzimstamības koeficienti visām pazīmēm iegūti pirmās laktācijas pētījumu grupā, bet trīs laktāciju grupā, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors. Izvērtējot modelī iekļauto dažādo definēto laktācijas līkņu skaitu (24/90 un 108/450 laktācijas līknes pirmās un trīs laktāciju grupā), uzskatāmas iedzimstamības koeficientu atšķirības dažādās pētījumu grupās nav iegūtas. Modelī iekļaujot pagasta kontroles dienas faktoru, augstākie koeficienti iegūti izslaukumam pirmās laktācijas (h 2 = 0.24), bet izslaukumam un olbaltumvielu daudzumam trīs laktāciju grupā (h 2 = 0.29, 0.30, pie 108 un 450 laktācijas līknēm). Pazīme / Trait Izslaukums / Milk yield, kg Piena produktivitātes pazīmju iedzimstamības koeficienti (h 2 ) Heritabilities (h 2 ) for milk productivity traits 3. tabula / Table 3 1. laktācija / 1 st lactation Pirmās trīs laktācijas / First three lactations pētījumu grupa / h 2 2 pētījumu grupa / ± s research group h research group h 2 2 ± s h 1.1. 0.20 ± 0.010 3.1. 0.15 ± 0.007 1.2. 0.24 ± 0.011 3.2. 0.29 ± 0.007 1.3. 0.20 ± 0.010 3.3. 0.16 ± 0.007 1.4. 0.24 ± 0.005 3.4. 0.30 ± 0.008 1.1. 0.13 ± 0.007 3.1. 0.10 ± 0.005 1.2. 0.16 ± 0.008 3.2. 0.21 ± 0.006 1.3. 0.14 ± 0.007 3.3. 0.11 ± 0.005 Tauku daudzums / Fat yield, kg 1.4. 0.17 ± 0.009 3.4. 0.21 ± 0.006 Olbaltumvielu 1.1. 0.16 ± 0.009 3.1. 0.13 ± 0.006 daudzums / 1.2. 0.20 ± 0.009 3.2. 0.29 ± 0.007 Protein yield, 1.3. 0.16 ± 0.005 3.3. 0.13 ± 0.006 kg 1.4. 0.20 ± 0.010 3.4. 0.30 ± 0.005 15

Vācijā līdz 2003. gadam un Igaunijā līdz 2006. gadam produktivitātes pazīmju ciltsvērtības novērtēja ar fiksētās regresijas modeli (Trends, Fakten, Zahlen. Jahresbericht 2001, 2002; Results of Animal Recording in Estonia 2003, 2004), pielietojot VIT organizācijas izstrādāto programmatūru, par pamatu ņemot VIT aprēķinātos iedzimstamības koeficientus. Tā kā abās valstīs novērtējumā iekļauti pirmo trīs laktāciju rādītāji, tad attiecīgie iedzimstamības koeficienti salīdzināti ar pētījumā iegūtajiem trīs laktāciju grupā. Pētījumā aprēķinātie iedzimstamības koeficienti izslaukumam bija no 0.15 līdz 0.30, tauku daudzumam no 0.10 līdz 0.21 un olbaltumvielu daudzumam no 0.13 līdz 0.30, bet abās valstīs pielietotie iedzimstamības koeficienti izslaukumam bija no 0.23 līdz 0.30, tauku daudzumam no 0.18 līdz 0.25 un olbaltumvielu daudzumam no 0.20 līdz 0.25. Rezultāti parādīja, ka aprēķinātie iedzimstamības koeficienti pētījumā bija robežās no 0.10 līdz 30, kas savukārt ir tajās pašās robežās, salīdzinot ar Vācijā un Igaunijā pielietotajiem. Pauras un Grīšļa (1999) pētījumos, izmantojot vaislinieka modeli, Latvijas brūnās šķirnes govīm iegūti zemi iedzimstamības koeficienti: īpaši olbaltumvielu saturam (h 2 = 0.09). Divreiz augstāks rādītājs iegūts Holšteinas melnraibo govju grupā (h 2 = 0.16). Kaya u.c. (2003) pētījumā iegūtie kontroles dienas modeļa iedzimstamības koeficienti izslaukumam iegūti mazāki kā 305 dienu produktivitātei (h 2 = 0.11 ± 0.06). Ar randomās regresijas modeli, iedzimstamības koeficienti Jamrozik un Schaeffer (1997) pētījumā iegūti 0.40 līdz 0.59 izslaukumam, 0.34 līdz 0.68 tauku daudzumam, 0.33 līdz 0.69 olbaltumvielu daudzumam. Zemāki koeficienti iegūti Mostert u.c. (2004b), Strabel un Misztal (1999) pētījumos, izmantojot vienas laktācijas randomās regresijas modeli: izslaukumam 0.13 līdz 0.20. Gadini u.c. (1998) pētījumā iedzimstamības koeficienti bija 0.14, 0.12 un 0.12, attiecīgi izslaukumam, tauku daudzumam un olbaltumvielu daudzumam. Interbull organizācijas starptautiskā ģenētiskā novērtējuma iegūšanai sarkano šķirņu grupā, izmantotie iedzimstamības koeficienti augstāki ir valstīs, kurās izmanto randomās regresijas modeli. Izslaukumam no 0.35 (Jaunzēlande) līdz 0.59 (Lielbritānija), tauku daudzumam no 0.28 (Jaunzēlande) līdz 0.48 (Lielbritānija, Vācija/Igaunija/Latvija), olbaltumvielu daudzumam no 0.31 (Jaunzēlande) līdz 0.55 (Lielbritānija). Izmantojot fiksētās regresijas kontroles dienas modeli, Dienvidāfrikā šie iedzimstamības koeficienti ir viszemākie: izslaukumam 0.19, tauku daudzumam 0.12, olbaltumvielu daudzumam 0.17. Valstīs ar laktācijas modeļa pieeju (Austrālijā, Norvēģijā, ASV), iedzimstamības koeficienti ir vidēji lieli: 0.25 0.30 izslaukumam, 0.19 0.30 tauku daudzumam, 0.21 0.30 olbaltumvielu daudzumam (Interbull organizācija, 2007). 16

3. Vaislas buļļu ciltsvērtību novērtējums Pētījumā apskatīti 687 valsts ciltsgrāmatas buļļu ciltsvērtību novērtējuma rezultāti ar fiksētās regresijas modeli, atsevišķi izdalot arī 278 buļļu grupu, kur visu pazīmju novērtējuma drošība (REL, %) ir vismaz 50%. Vaislas buļļu vidējie novērtēto ciltsvērtību rezultāti pazīmei izslaukums parādīja (4. tabula), ka augstāki ciltsvērtību novērtējumi un standartkļūdas abās laktāciju grupās iegūti, modelī iekļaujot pagasta kontroles dienas faktoru (28 ± 11.7 kg un 27 ± 11.6 kg pirmās laktācijas, bet 64 ± 16.2 kg un 62 ± 16.3 kg trīs laktāciju grupā), kur abās grupās augstāki vidējie rādītāji un standartkļūdas iegūtas pie lielāka definēto laktācijas līkņu skaita. Šajās grupās iegūta arī lielāka izkliede starp novērtētājām ciltsvērtībām, zemāko izkliedes rādītāju uzrādot pirmās laktācijas grupā (1777 2289 kg), bet augstāku trīs laktāciju grupā (1926 2970 kg), kur augstāki rādītāji iegūti pētījumu grupās ar modelī iekļauto pagasta kontroles faktoru. Mazāk novērtējumu ietekmējis modelī iekļautais laktācijas līkņu skaits. Būtiskas atšķirības pazīmei izslaukums iegūtas starp abu laktācijas grupu novērtētajām ciltsvērtībām, kā arī starp trīs laktāciju grupas ciltsvērtībām, kad bijis atšķirīgs modelī iekļautais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (p<0.01; p<0.05). Buļļu novērtētās ciltsvērtības pazīmei izslaukums, kg Estimated breeding values of bulls for trait milk yield, kg 4. tabula / Table 4 n = 687 n = 278, REL = 50% Pētījumu grupa / ciltsvērtību izkliede / Research group x ± s x breeding value variation x ± s x 1.1. 10 ± 9.4 a 1777 42 ± 19.9 1.2 28 ± 11.7 a 2243 84 ± 24.0 1.3. 12 ± 9.4 a 1825 47 ± 20.0 1.4. 27 ± 11.6 a 2289 81 ± 23.9 3.1. 6 ± 10.1 ab 1948 26 ± 20.8 3.2. 64 ± 16.2 ab 2947 191 ± 29.6 3.3. 7 ± 10.2 ac 1926 29 ± 21.0 3.4. 62 ± 16.3 ac 2970 188 ± 29.8 a ciltsvērtībām ar vienādiem augšrakstiem ir statistiski ticama atšķirība pirmās un trīs laktāciju pētījumu grupās / breeding values with similar superscripts differ significantly in research groups of first and three lactations (p<0.01; p<0.05); b, c ciltsvērtībām ar vienādiem augšrakstiem ir statistiski ticama atšķirība pirmo trīs laktāciju pētījumu grupās / breeding values with similar superscripts differ significantly in research groups of first three lactations (p<0.01; p<0.05). 17

Izvērtējot 278 buļļu novērtētās ciltsvērtības pazīmei izslaukums, kur pazīmju drošības novērtējums ir vismaz 50%, vidējā novērtētā ciltsvērtība ir augstāka: pirmās laktācijas grupā par 32 līdz 56 kg, bet pirmo trīs laktāciju grupā par 20 līdz 127 kg, salīdzinot ar 687 buļļu grupas rādītāju. Pazīmei tauku daudzums novērtētās ciltsvērtības parādīja, ka vidējais ciltsvērtību novērtējums un standartkļūdas vienā laktāciju grupā neatšķiras, ja modelī atšķiras definēto laktācijas līkņu skaits, bet neatšķiras modeļa fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (5. tabula). Zemākie un augstākie vidējie rādītāji iegūti pirmo trīs laktāciju grupā: ar zemākajām novērtētajām ciltsvērtībām, ja modelī iekļauts ganāmpulka kontroles dienas (0.2 kg) un augstākajām, ja modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors un definēto laktācijas līkņu skaits attiecīgi bija 108 un 450 (2.1 un 2.4 kg). Līdzīgi rezultāti iegūti pirmās laktācijas grupā, kur zemākās ciltsvērtības bijušas grupā ar modelī iekļauto ganāmpulka kontroles dienas faktoru (attiecīgi 0.3 kg ± 0.42 kg pie 24 definētajām laktācijas līknēm un 0.4 kg ± 0.42 kg pie definētām 90 laktācijas līknēm), bet augstākās ciltsvērtības ar modelī iekļauto pagasta kontroles dienas faktoru (attiecīgi 0.8 ± 0.50 kg). Mazāka novērtēto ciltsvērtību izkliede bijusi pirmās laktācijas grupā ar modelī iekļauto fiksēto ganāmpulka kontroles dienas faktoru un 24 definētajām laktācijas līknēm, bet lielākā iegūta trīs laktāciju grupā ar modelī iekļauto fiksēto pagasta kontroles dienas faktoru un 108 definētajām laktācijas līknēm (101.8 un 132.4 kg). Buļļu novērtētās ciltsvērtības pazīmei tauku daudzums, kg Estimated breeding values of bulls for trait fat yield, kg 18 5. tabula / Table 5 n = 687 n = 278, REL = 50% Pētījumu grupa / ciltsvērtību izkliede / Research group x ± s x breeding value variation x ± s x 1.1. 0.3 ± 0.42 101.8 1.4 ± 0.94 1.2 0.8 ± 0.50 119.7 2.8 ± 1.08 1.3. 0.4 ± 0.42 104.2 1.6 ± 0.94 1.4. 0.8 ± 0.50 121.0 2.8 ± 1.08 3.1. 0.2 ± 0.46 104.6 0.8 ± 0.99 3.2. 2.1 ± 0.69 132.4 6.7 ± 1.32 3.3. 0.2 ± 0.47 102.5 1.0 ± 0.99 3.4. 2.4 ± 0.72 131.4 7.4 ± 1.35 Vaislas buļļiem ar novērtējuma drošību vismaz 50%, vidējās novērtētās ciltsvērtības pazīmei tauku daudzums visās pētījumu grupās iegūtas augstākas par 0.6 līdz 5.0 kg, salīdzinot ar 687 buļļu grupas rādītāju (skat. 5. tabulu): pirmās laktācijas grupā par 1.1 2.0 kg, bet pirmo trīs laktāciju grupā par 0.6 5.0 kg.

Pazīmei olbaltumvielu daudzums buļļu novērtēto ciltsvērtību vidējos rādītājus ir ietekmējis modelī iekļautais fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (6. tabula). Zemākās un augstākās vidējās ciltsvērtības iegūtas pirmo trīs laktāciju grupā, 0.1 un 0.2 kg ar modelī iekļauto ganāmpulka kontroles dienas faktoru (grupa 3.1. un 3.3.), bet 1.9 un 2.0 kg ar modelī iekļauto pagasta kontroles dienas faktoru (grupa 3.2. un 3.4.). Pazīmei olbaltumvielu daudzums novērtētās ciltsvērtības ar lielāku izkliedi iegūtas trīs laktāciju grupā (68.9 93.6 kg), bet mazāka tā iegūta pirmās laktācijas grupā (57.8 70.5 kg). Tāpat abās laktācijas grupās iezīmējās tendence, ka lielāka ciltsvērtību izkliede iegūta ar modelī iekļauto pagasta kontroles dienas faktoru (70.3, 70.5 kg pirmās laktācijas un 91.7, 93.6 kg trīs laktāciju grupā). Olbaltumvielu daudzuma ciltsvērtību novērtējums iegūts ar statistiski ticamām atšķirībām starp dažādām fiksētās regresijas modeļa laktācijas grupām un trīs laktāciju grupā, kad modelī iekļauts atšķirīgs fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (p<0.01; p<0.05). 6. tabula / Table 6 Buļļu novērtētās ciltsvērtības pazīmei olbaltumvielu daudzums, kg Estimated breeding values of bulls for trait protein yield, kg n = 687 n = 278, REL = 50% Pētījumu grupa / ciltsvērtību izkliede / Research group x ± s x x ± breeding value variation s x 1.1. 0.3 ± 0.27 a 57.8 0.9 ± 0.56 1.2 0.9 ± 0.34 a 70.3 2.0 ± 0.67 1.3. 0.3 ± 0.27 a 58.3 1.0 ± 0.56 1.4. 0.8 ± 0.34 a 70.5 2.0 ± 0.67 3.1. 0.1 ± 0.30 ab 68.9 0.7 ± 0.59 3.2. 1.9 ± 0.49 ab 91.7 5.5 ± 0.84 3.3. 0.2 ± 0.34 ac 74.6 0.8 ± 0.62 3.4. 2.0 ± 0.50 ac 93.6 5.9 ± 0.87 a ciltsvērtībām ar vienādiem augšrakstiem ir statistiski ticama atšķirība pirmās un trīs laktāciju pētījumu grupās / breeding values with similar superscripts differ significantly in research groups of first and three lactations (p<0.01; p<0.05); b, c ciltsvērtībām ar vienādiem augšrakstiem ir statistiski ticama atšķirība pirmo trīs laktāciju pētījumu grupās / breeding values with similar superscripts differ significantly in research groups of first three lactations (p<0.01; p<0.05). Buļļu grupai ar olbaltumvielu daudzuma novērtēto ciltsvērtību drošības rādītāju vismaz 50%, vidējais ciltsvērtību novērtējums abās laktāciju grupās iegūts augstāks par 0.6 līdz 0.7 kg, kad modelī iekļauts ganāmpulka kontroles dienas faktors (grupas 1.1, 1.3., 3.1., 3.3) un par 1.1 līdz 3.9 kg, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors (grupas 1.2, 1.4., 3.2., 3.4). 19

Katrā ģenētiskās novērtēšanas sistēmā svarīgu vietu ieņem buļļu rangu noteikšana. Labāko 20 buļļu sarakstā pēc pazīmes izslaukums deviņi dzīvnieki iekļauti visās pētījumu grupās, kuri attiecīgi ieņēma no 1. līdz 15. vietai, dzimuši laikā no 1985. līdz 1998. gadam, ar vidējo novērtēšanā iekļauto meitu skaitu no 14 līdz 83. Visās pētījumu grupās labāko buļļu sarakstā pēc pazīmes tauku daudzums novērtējuma iekļauti 34 buļļi, t.sk. 9 buļļi labāko sarakstā ir visās grupās, ar vidējo novērtējumā iekļauto meitu skaitu 21 221. Pēc pazīmes olbaltumvielu daudzums, labāko sarakstā visās grupās kopā iekļauti 34 buļļi, t.sk. 10 buļļi labāko sarakstā ir visās pētījumu grupās, ar vidējo novērtējumā iekļauto meitu skaitu 18 līdz 221. Mostert u.c. (2006a) pētījumā, kur pielietots fiksētās regresijas kontroles dienas modelis, norādīts, ka pārāk augstus novērtējumus ieguvuši vecākie vaislinieki: 80-tajos gados dzimušie, plaši izmantotie, bet kuru mātēm, radnieciskajām govīm un aktīvajiem pēcnācējiem nav uzkrāti kontroles dienas rādītāji. Tālākajos Mostert (2007) fiksētās regresijas kontroles dienas modeļa pētījumos norādīts, ka modeļa ieviešana nedeva būtiskas izmaiņas dzīvnieku rangos, bet būtiskas atšķirības iegūtas atsevišķu dzīvnieku ciltsvērtībām un jaunāko buļļu ģenētiskajam trendam. Buļļu vidējais relatīvo ciltsvērtību novērtējums pazīmei izslaukums, neatkarīgi no laktāciju grupas, ir ar plašāku novērtējuma diapazonu, ja modelī iekļauts fiksētais pagasta kontroles dienas faktors: līdz 54 punktiem pirmās laktācijas 1.4. grupā un līdz 65 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.2. un 3.4. grupās (1. att.). Būtiskas atšķirības iegūtas starp trīs laktāciju grupas ciltsvērtībām, ja atšķīries modelī iekļautais fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (p<0.05; p<0.01). Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value 160 140 120 100 80 60 40 20 0 1.1. 1.2. 1.3. 1.4. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. Pētījumu grupa / Research group 1. att. Vaislas buļļu relatīvo ciltsvērtību novērtējums pazīmei izslaukums ( x, min, max) Fig. 1. Estimation of relative breeding values of sires for trait milk yield 20

Pazīmes tauku daudzums relatīvo ciltsvērtību novērtējums iegūts līdzīgs, jo lielākas variācijas starp ciltsvērtībām iegūtas grupās, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors: līdz 64 punktiem pirmās laktācijas 1.4. grupā un līdz 65 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.2. grupā (2. att.). Būtiskas atšķirības iegūtas starp pirmās laktācijas un pirmo trīs laktāciju tauku daudzuma relatīvajām ciltsvērtībām un starp trīs laktāciju grupas relatīvajām ciltsvērtībām, ja trīs laktāciju grupas novērtējums iegūts, modelī iekļaujot pagasta kontroles dienas faktoru (p<0.05; p<0.01). Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value 160 140 120 100 80 60 40 20 0 1.1. 1.2. 1.3. 1.4. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. Pētījumu grupa / Research group 2. att. Vaislas buļļu relatīvo ciltsvērtību novērtējums pazīmei piena tauku daudzums ( x, min, max) Fig. 2. Estimation of relative breeding values of sires for trait fat yield Relatīvo ciltsvērtību novērtējums pazīmei olbaltumvielu daudzums lielāko novērtējuma amplitūdu uzrāda pētījumu grupās, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors (3. att.): līdz 51 punktiem pirmās laktācijas 1.2. un 1.4. grupās un līdz 63 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.4. grupā. Statistiski ticamas atšķirības iegūtas starp trīs laktāciju grupas piena olbaltumvielu daudzuma relatīvajām ciltsvērtībām, ja atšķirīgs bijis novērtēšanas modelī iekļautais fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors (p<0.05; p<0.01). 21

Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value 160 140 120 100 80 60 40 20 0 1.1. 1.2. 1.3. 1.4. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. Pētījumu grupa / Research group 3. att. Vaislas buļļu relatīvo ciltsvērtību novērtējums pazīmei piena olbaltumvielu daudzums ( x, min, max) Fig. 3. Estimation of relative breeding values of sires for trait protein yield Buļļu grupai ar pazīmju ciltsvērtību novērtējuma drošību vismaz 50%, vidējais relatīvo ciltsvērtību novērtējums bija augstāks par 1 līdz 3 punktiem pazīmei izslaukums un olbaltumvielu daudzums un par 1 līdz 2 punktiem pazīmei tauku daudzums, salīdzinot ar 687 buļļu grupu. 4. Slaucamo govju relatīvo ciltsvērtību novērtējums Pētījumā vidējais relatīvo ciltsvērtību novērtējums kopumā iegūts 38495 govīm. Slaucamo govju relatīvo ciltsvērtību rādītāji izslaukumam iezīmējās ar mazāku standartnovirzi: no 4.4 punktiem pirmās laktācijas 1.1. un 1.3. grupās līdz 8.3 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.2. un 3.4. grupās (4. att.), kā arī ar minimālajām un maksimālajām vērtībām (RCV = 65 un 156), rezultātā dodot lielāku ciltsvērtību izkliedi (līdz 91 punktam pirmo trīs laktāciju 3.2. un 3.4. grupās). 22

Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value 175 150 125 100 75 50 25 0 1.1. 1.2. 1.3. 1.4. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. Pētījumu grupa / Research group 4. att. Govju relatīvo ciltsvērtību novērtējums izslaukumam ( x, min, max) Fig. 4. Estimation of relative breeding values of cows for trait milk yield Tauku daudzuma relatīvās ciltsvērtības, salīdzinot ar izslaukumu, iegūtas ar līdzīgiem vidējiem rādītājiem, standartkļūdām un novērtējuma izkliedi (5. att.). Relatīvo ciltsvērtību izkliede iegūta no 52 līdz 56 punktiem pirmās laktācijas un no 47 līdz 94 punktiem pirmo trīs laktāciju grupā, kur relatīvo ciltsvērtību standartnovirzes tauku daudzumam iegūtas no 4.5 punktiem pirmās laktācijas 1.1. un 1.3. grupās līdz 8.5 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.4. grupā. Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value 175 150 125 100 75 50 25 0 1.1. 1.2. 1.3. 1.4. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. Pētījumu grupa / Research group 5. att. Govju relatīvo ciltsvērtību novērtējums piena tauku daudzumam ( x, min, max) Fig. 5. Estimation of relative breeding values of cows for trait fat yield 23

Govju relatīvās ciltsvērtības olbaltumvielu daudzumam iegūtas ar vislielāko variāciju (6. att.): pirmās laktācijas grupā no 75 līdz 141 punktiem ar izkliedi no 54 līdz 66 punktiem, bet pirmo trīs laktāciju grupā no 62 līdz 172 punktiem ar izkliedi no 51 līdz 110 punktiem. Abās laktāciju grupās relatīvo ciltsvērtību izkliede bijusi līdzīga, kad modelī iekļauts ganāmpulka kontroles dienas faktors (no 54 punktiem pirmās laktācijas 1.3. grupā līdz 60 punktiem pirmo trīs laktāciju 3.3. grupā), bet starpība starp laktācijas grupām iegūta līdz 45 punktiem, kad modelī iekļauts pagasta kontroles dienas faktors. Relatīvā ciltsvērtība / Relative breeding value 175 150 125 100 75 50 25 0 1.1. 1.2. 1.3. 1.4. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. Pētījumu grupa / Research group 6. att. Govju relatīvo ciltsvērtību novērtējums piena olbaltumvielu daudzumam ( x, min, max) Fig. 6. Estimation of relative breeding values of cows for trait protein yield Būtiskas atšķirības iegūtas starp pirmās un pirmo trīs laktāciju izslaukuma, tauku un olbaltumvielu daudzuma relatīvajām ciltsvērtībām un starp katras laktāciju grupas relatīvajām ciltsvērtībām, ja modelī iekļauts atšķirīgs fiksētais ganāmpulka kontroles dienas vai pagasta kontroles dienas faktors, neskatoties uz definēto laktācijas līkņu skaitu (p<0.05; p<0.01). Lidauer u.c. (2003) parādīja, ka korelācijas starp laktācijas un randomās regresijas modeļa novērtētajām ciltsvērtībām iegūtas ~ 0.88, kas dod būtiskas govju rangu izmaiņas. Tāpat govju novērtētās ciltsvērtības, kas iegūtas ar randomās regresijas modeli, bija daudz precīzākas, kas norāda uz kontroles dienas modeļa pozitīvo ietekmi attiecībā uz ģenētisko progresu, jo tas dod iespēju veikt daudz precīzāku buļļu māšu izlasi. Turpretim, korelācijas starp laktācijas modeļa un fiksētās regresijas modeļa novērtētajām ciltsvērtībām jaunajām govīm iegūtas zemākas (0.84 līdz 0.86), iespējams dēļ govju neslēgtajām laktācijām. Tāpat pētījumā jaunajām govīm lielākas novērtēto ciltsvērtību standartnovirzes iegūtas no fiksētās regresijas modeļa, jo 24