EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 25.10.2004 COM(2004) 693 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Pamattiesību aģentūra Publisks dokuments {EKS(2004)1281} LV LV
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Pamattiesību aģentūra Publisks dokuments SATURA RĀDĪTĀJS 1. IEVADS...3 2. AĢENTŪRAS DARBĪBAS JOMA... 5 2.1. Pilnvaru ierobežošana Eiropas Kopienas (vai Eiropas Savienības) tiesību piemērošanas jomā... 5 2.2. Pilnvaras attiecībā uz ESL 7. pantu... 6 3. AĢENTŪRAS DARBĪBAS JOMAS TIESĪBAS UN TEMATISKĀS NOZARES... 7 4. ĢEOGRĀFISKAIS PĀRKLĀJUMS... 7 5. AĢENTŪRAI PIEŠĶIRAMIE UZDEVUMI... 8 5.1. Informācijas vākšana un analīze... 8 5.2. Atzinumi un viedokļi Eiropas Savienības dalībvalstu iestāžu ievērībai... 9 5.3. Dialoga un saziņas stratēģija... 9 6. ATTIECĪBUU NODROŠINĀŠANA AR PILSONISKO SABIEDRĪBU... 9 7. SINERĢIJAS NODROŠINĀŠANA AR CITĀM IESTĀDĒM... 10 7.1. Ar Eiropas Padomi... 10 7.2. Ar nacionālām iestādēm, kas veicina un aizsargā cilvēktiesību ievērošanu... 10 7.3. Ar neatkarīgu ekspertu tīklu attiecībā uz pamattiesībām... 10 8. AĢENTŪRAS STRUKTŪRA... 10 Pielikums : Atsauces... 12 LV 2 LV
1. IEVADS 2003. gada 12. un 13. septembrī Eiropas Padomes dalībvalstu pārstāvju sanāksmē Briselē tika nolemts paplašināt Eiropas Rasisma un ksenofobijas novērošanas centra mandāta pilnvaras(1) 1, lai šo centru pārveidotu par Pamattiesību aģentūru (2). Šis lēmums noslēdz ilgas debates, kuru gaitā tika izskatītas vairākas nostājas par labu šādas aģentūras izveidei (3). Eiropadomes 1999. gada jūnija sanāksmē Ķelnē ierosināja izpētīt iespēju radīt Cilvēktiesību un demokrātijas aģentūru(4). Eiropas Parlaments arī pauda šādu domu (5). Komisija pilnībā pievienojas šim lēmumam, jo tas ir saskaņā ar pašsaprotamām Eiropas Savienības saistībām attiecībā uz pamattiesību ievērošanu (6). Turklāt pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencijai (ECK) pastiprinās Eiropas Savienības līdzdalību pamattiesību aizsargāšanā, Eiropas Savienībai ieviešot ārējo tiesas kompetences kontroli attiecībā uz pamattiesību ievērošanu (7). Lēmumu par Pamattiesību aģentūras izveidi un tās mērķiem pēta Novērošanas centrs, kura uzdevums ir sniegt Kopienas iestādēm ieteikumus, lai sekmīgi tiktu galā ar pamattiesību ievērošanas pienākumu, izstrādājot un piemērojot dažādas politikas un aktus, kas ir pieņemti šīm iestādēm atbilstošajās nozarēs(8). Lai to īstenotu, Novērošanas centra galvenais uzdevums, kura izpildei pašreiz ir ierobežots personāls un budžets (9), ir vākt un analizēt informāciju par rasismu un ksenofobiju, kā arī izpētīt tā cēloņus. Kad tika pieņemts 2003. gada decembra lēmums, Novērošanas centru noteicošā regula bija objekts tam Komisijas priekšlikumam par pārveidošanu (10), kuru pieteica pēc Novērošanas centra ārējās novērtēšanas (11). Lai gan šo priekšlikumu neīstenoja, novērtējuma slēdziens attiecībā uz Novērošanas centru paliek spēkā un tiks ņemts vērā, ja izveidos aģentūru. Aģentūras izveide skar tādus niansētus jautājumus kā, piemēram, juridiskais pamats (tā kā Kopienas tiesības attiecībā uz pamattiesībām ir ierobežotas, Komisija, izveidojot priekšlikumu regulai par Aģentūras izveidi, uzmanīgi izskatīs šīs darbības sekas uz regulas saturu), finanses, kuras tiks piešķirtas Aģentūrai (12), kā arī jautājumi, kas saistīti ar tās darbības sfēras definēšanu, tai piešķiramiem uzdevumiem, misijām un saistībām, ko tā varētu attīstīt ar Eiropas Padomes un citu internacionālu iestāžu palīdzību; Aģentūras izveide skar arī problēmas, kas ir saistītas ar piemērošanos pašreizējai struktūrai tā, lai nodrošinātu Aģentūras efektivitāti. Risinājumus šīm problēmām jāmeklē, ņemot vērā Aģentūras mērķauditoriju: Eiropas Savienības iestādes, dalībvalstis un plašākā nozīmē visa sabiedrība. Aģentūrai vajadzētu būt pārejas punktam, kas dažādiem indivīdiem pamattiesību jomā atvieglotu saskarsmi; tas dotu iespēju sinerģijai un veiksmīgam dialogam. Tas dotu 1 Atsauču saraksts atrodas darba dokumentā EKS (2004) 1281. LV 3 LV
labumu pamattiesību subjektiem, pilsoņiem un jebkurai citai personai, kas atrodas ES teritorijā. Nacionālās cilvēktiesību veicināšanas un aizsargāšanas iestādes, ko dažas dalībvalstis ir izveidojušas, balstoties uz ANO izstrādātajiem principiem (13, 14), var būt iedvesmas avots šīs Aģentūras izveidei pat, ja jāpatur šo piemēru vienkārša transpozīcija, ņemot vērā ES specifiskās īpatnības. Pamatojoties uz šiem principiem, šīm iestādēm jābūt ar konsultatīvām, informatīvām un uzraudzības funkcijām, lai varētu formulēt viedokļus, sagatavot pētījumus un ziņojumus, kā arī izglītojošas un informatīvas programmas. Arī dažām nacionālām iestādēm ir minimālas tiesības (sūdzību un petīciju izskatīšana). Aģentūrai nebūs iestāžu līguma tiesības: ir jāievēro Komisijas tiesības par pareizu Kopienas noteikumu piemērošanas kontroli. Aģentūras uzdevumu definīcijā, kuru nosaka atvasinātais tiesību akts, neietilps Eiropas Savienības iestādēm ar līgumiem piešķirtās tiesības. Kā jebkura cita Kopienas aģentūra, tā būs Eiropas sabiedrisko tiesību organizācija, atšķirīga no Kopienas iestādēm, tai būs savas tiesības, un tai būs jāpilda tehniski, zinātniski vai specifiski vadības uzdevumi, kas ir precizēti Aģentūras dibināšanas aktā bez jebkādām lēmuma pieņemšanas tiesībām. Tātad tai būs atbalsta uzdevums, kuru varēs izmantot iestādes, dalībvalstis un sabiedrības locekļi. Visbeidzot, Aģentūras radīšana ir svarīga arī visas pasaules mērogā. Sarunas pamattiesību jomā ir jāveicina arī šādā mērogā. Publiskā konsultācija 2005. gadā pēc padziļinātām pārrunām ar ES pamattiesību attīstībā iesaistītajiem Komisija nodos izskatīšanai regulas par Aģentūru priekšlikumu (15). Saistībā ar šo līdz 17. decembrim Komisija vēlas saņemt ieteikumus uz šo e-pasta adresi : JAI-charte@cec.eu.int Saņemtie ieteikumi ar norādi uz autoru tiks publicēti iknedēļas avīzē Your Voice in Europe, izņemot gadījumu, ja autors vēlas palikt anonīms vai pieprasa, lai ieteikums paliktu konfidenciāls. Sarunas par Aģentūras izveidi beigsies 2004. gada 30. novembrī ar noklausīšanos, kurā varēs piedalīties visi interesenti. LV 4 LV
2. AĢENTŪRAS DARBĪBAS JOMA Līguma par ES (ESL) 6. panta 1. punktā izklāstīti principi, uz kuriem balstās Kopienas struktūra. Tas apstiprina, ka Eiropas Savienība balstās uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību, pamattiesību un tiesiskas valsts principiem, uzsverot, ka šie principi ir kopīgi visām dalībvalstīm. Šī līguma 2. punkts pasludina, ka Eiropas Savienība ievēro tādas pamattiesības, kādas garantē ECAK un kādas izriet no kopīgām konstitucionālām tradīcijām dalībvalstīs, piemēram, Kopienas tiesību vispārīgie principi. Pamattiesību harta apstiprina tiesības, kuras jo īpaši izriet no konstitucionālajām tradīcijām un dalībvalstīm kopīgajām internacionālajām saistībām, no ECAK, no Eiropas Padomes un ES sociālajām hartām, kā arī no Eiropas Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas likumu interpretācijas. Tā precizē, ka šie noteikumi attiecas uz iestādēm, organizācijām un ES aģentūrām, lai tiktu ievērots subsidiaritātes princips, kā arī uz dalībvalstīm, ja tās īsteno Eiropas Savienības tiesības (16). ESL 7. pants (17) pasludina katras dalībvalsts saistību 6. pantā paredzēto principu ievērošanu, saistību, kas ir sankcionētas ar procedūru, kas Eiropas Savienībai ļauj iejaukties, ja pastāv acīmredzams risks kāda šī principa nopietnai pārkāpšanai vai lai konstatētu kāda šī principa nopietnu un ilgstošu pārkāpšanu. 7. pantam ir liela piemērošanas joma, kas Eiropas Savienības iestādēm ļauj rīkoties ne tikai Eiropas Savienības tiesību piemērošanas jomas robežās, bet arī tad, kad tiek pārkāpti noteikumi jomā, kuras neatkarīgās darbības ir dalībvalsts kompetencē. Kā noteikt Aģentūras darbības jomas ietekmes sfēru, zinot, ka Aģentūrai būs jāveic pamattiesību tematiska uzraudzība nevis jāgatavo ziņojumi par katru valsti? Vai to jāierobežo ar Kopienas (vai Eiropas Savienības) tiesību piemērošanas jomu vai to var paplašināt līdz ESL 7. panta piemērošanas jomai, paredzot procedūru, kuru var lietot tikai izņēmuma gadījumos, ņemot vērā to situāciju nopietnumu, kurās tā ir jāpiemēro? Jāpārliecinās, ka Aģentūras darbības jomas izvēle dod nozīmīgu labumu pamattiesību aizsardzībai un neapdraud Aģentūras efektivitāti. 2.1. Pilnvaru ierobežošana Eiropas Kopienas (vai Eiropas Savienības) tiesību piemērošanas jomā Pilnvaru ierobežošana Eiropas Kopienas (vai Eiropas Savienības) tiesību piemērošanas jomā dotu iespēju labvēlīgi ietekmēt pamattiesību ievērošanu gan ar Kopienas tiesībām un politiku, gan ar šo tiesību un politikas piemērošanu dalībvalstīs. Aģentūra papildinātu šo Kopienas pamattiesību aizsardzības un veicināšanas sistēmu, sevi raksturojot ar dažādiem elementiem: Eiropas Kopienu Tiesas kontrole, kuru pēc pievienošanās ECAK pastiprinās Eiropas Cilvēktiesību tiesas ārēja kontrole; LV 5 LV
Eiropas Ombuda kontrole, kas ar Eiropas Savienības iestādēm nodrošina tiesību ievērošanu; Eiropas Datu aizsardzības inspekcijas kontrole par fizisko personu pamattiesību aizsardzību attiecībā uz profesionālu datu apstrādi, ko veic Kopienas iestāde vai organizācija; Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas politiska uzraudzība gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārienē attiecībā uz to gada ziņojumu pieņemšanu, kuru piemērošanas joma pārsniedz Kopienas tiesības attiecībā uz pamattiesībām; Balstoties uz Kopienas likumdošanas prasību, neatkarīgu iestāžu izveidošana, kuru uzdevums ir uzraudzīt pamattiesību ievērošanu (18) dažās jomās, piemēram, cīņā pret diskrimināciju vai personisku datu aizsardzībā; Novērošanas centra nozīme cīņā pret rasismu un ksenofobiju ar izmeklēšanas darbībām un saskarsmē ar sabiedrību. Ierobežojot Aģentūras mandāta pilnvaras līdz konkrētām Kopienas kompetences jomām, varētu izvairīties no liekiem terminiem attiecībā uz citu aktīvu organizāciju darbu nacionālā vai internacionālā līmenī. Vēlamā koordinācija, kas jānodrošina starp Aģentūras darbību un tādu internacionālo organizāciju darbību kā Eiropas Padome un arī nacionālās pamattiesību veicināšanas un aizsardzības iestādes, tādā veidā attiektos uz sinerģijas attīstību. Šīs izvēles iespējas nepilnība ir tā, ka šādā gadījumā Aģentūrai nevar prasīt vākt un apstrādāt nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama konkrētas situācijas analīzei un kas var balstīties uz ESL 7. pantā apskatīto procedūru, ja šai situācijai nav saistības ar Eiropas Savienības tiesībām vai ja tā pārsniedz pamattiesību jomu. 2.2. Pilnvaras attiecībā uz ESL 7. pantu Kā iepriekš minēts, šis pants dod Eiropas Savienībai intervences tiesības, kas atšķiras no Eiropas Savienības intervences tiesībām attiecībā uz dalībvalstīm, lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu, ja dalībvalstis īsteno Eiropas Savienības tiesības. Tas Eiropas Savienībai dod intervences iespēju ārpus Eiropas Savienības tiesību piemērošanas jomas un tātad jomās, kas ir pakļautas dalībvalstu autonomai darbībai. Turklāt paredzētā procedūra netiek ierobežota ar pamattiesību neievērošanu. 7. pants attiecas uz visiem 6. panta 1. punktā pasludinātajiem principiem: brīvības, demokrātijas, tiesiskas valsts un pamattiesību un cilvēktiesību ievērošanas principiem. Ja Aģentūras darbības jomu definē kā lauku, kas pilda savlaicīgas trauksmes uzdevumu gadījumā, kad tiek izpildīti noteikumi situācijās, kas ir pakļautas ESL 7. pantam, Aģentūras uzdevums ir ekspertīzes veikšana iestādēs, lai ļautu tām balstīt savu lēmumu uz uzticamu un objektīvu informāciju. Tomēr var uzdots jautājumu par to, vai tik plašas mandāta pilnvaras, ar kuru palīdzību var risināt jebkuru situāciju dalībvalstī, var saskaņot ar efektīvas Aģentūras mērķi. Turklāt, šis mandāts varētu izraisīt terminu pārmērību attiecībā uz darbiem, kurus to attiecīgajā līmenī vada Eiropas Padome un nacionālas cilvēktiesību iestādes. LV 6 LV
Ja netiek nodrošināta laba koordinācija ar šiem atšķirīgajiem līmeņiem, pastāv pretrunu un divdomības risks. Lai novērstu šādas situācijas, Aģentūrai vajadzētu uzsākt sarunas par sadarbības līdzekļiem, ļaujot izmantot savas ekspertīzes rezultātus. 3. AĢENTŪRAS DARBĪBAS JOMAS TIESĪBAS UN TEMATISKĀS NOZARES Pamattiesību harta, kuru 2000. gada decembrī pasludināja Nicā un kas atspoguļota Konstitucionālā līguma 2. daļā, ar tiesisku spēku sagrupē tiesību, brīvību un principu kopumu, kas pēc Konstitucionālā līguma stāšanās spēkā saistīs Eiropas Savienības iestādes, kā arī dalībvalstis, ja tās piemēros Eiropas Savienības tiesības. Par spīti tiesiskā spēka neesamībai šajā posmā, Komisija uzskata, ka turpmāk tā būs autentiska izteiksme pamattiesībām, kuras kā vispārīgus principus sargā Kopienas tiesiskā kārtība. Tātad tā ir būtisks atsauces punkts debatēs par Aģentūras intervences jomas definīciju. Būtu atbilstīgi prasīt Aģentūrai sekot pamattiesību kopumam, kuru aizsargā Kopienas juridiskā kārtība un kas ir atspoguļots hartā (19). Tas ļautu dot globālu iespēju tiesībām, uz kurām balstās ES, kas ir svarīgi dažādu pamattiesību jomu līdzsvarotai attīstībai. Turklāt tas ļautu nodrošināt to, ka neviena tiesību hierarhizācija neapšaubītu pamattiesību universalitāti vai netraucētu izcelt to svarīgumu. Bet atsauce uz hartu Aģentūrai dotu ļoti plašu darbības jomu, jo īpaši, ja Aģentūras darbībai būtu jāattiecas uz pamattiesību ievērošanu attiecībās starp indivīdu un Eiropas Savienības vai valstu iestādēm, kā arī jebkurās sociālās attiecībās starp indivīdiem, kā tas ir rasisma un ksenofobijas gadījumā. Cita iespēja būtu novirzīt Aģentūras darbību uz tematiskām jomām, kas atspoguļo īpašu saistību ar Kopienas vai Eiropas Savienības politiku (imigrācija, patvērums, nediskriminācija, ētiski jautājumi, kriminālizmeklēšanas garantijas, vardarbība, utt.). No šiem rasisms un ksenofobija paliks Aģentūras prioritāte. Tas izriet no tā 2003. gada decembra Lēmuma noteikumiem, kurā paredz Novērošanas centra mandāta pilnvaru paplašināšanu. Saistībā ar šo Aģentūras darbības definīcijai jāņem vērā nesenais Eiropas Padomes Lēmums par Eiropas vīriešu un sieviešu vienlīdzības institūta izveidi (20). Lai kāds būtu izvēlētais virziens, tam jānodrošina līdzsvars starp intervences jomu, kura teorētiski var būt ļoti plaša, un Aģentūras efektivitāti. Tātad ir vēlama zināma elastība. 4. ĢEOGRĀFISKAIS PĀRKLĀJUMS Vai Aģentūras darbībai jābūt ierobežotai tikai ar Eiropas Savienību vai tai ir jābūt arī trešās valstīs? Ierobežojot Aģentūras darbību ar Eiropas Savienību skaidri norādītu uz vēlmi norādīt centrālo vietu, kuru aizņem Eiropas Savienība pamattiesības, un tas būtu līdzeklis, lai LV 7 LV
efektīvi pilnvarotu Aģentūras iestādes rīkoties pamattiesību jomā. Turklāt tas ļautu labi noteikt ekspertīzes rīcības apjomu, kuram ir jābūt Aģentūras rīcībā. Tā Aģentūras mandāta pilnvaru paplašināšana līdz trešām valstīm, kuru savā paziņojumā par ES lomu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu trešajās valstīs (21) Komisija 2001. gada 25. jūnija atzinumā noraidīja ar dalītu viedokli ar Padomi, varētu radīt šī ziņojuma vājināšanos. Pie tam cilvēktiesību ievērošana Eiropas Savienības ārējā politikā jau ir ņemta vērā tās sadarbībā ar trešām valstīm. 5. AĢENTŪRAI PIEŠĶIRAMIE UZDEVUMI Aģentūrai būtu jāvāc dati attiecībā uz pamattiesībām, tādējādi ļaujot Eiropas Savienībai būt pilnībā informētai par pamattiesībām tās īstenojamās politikas izstrādē. Tas rosina raksturot iespējamos Aģentūras uzdevumus divās jomās: informācija savākšana un analīze un atzinumu sagatavošana (23). Līdz ar šiem uzdevumiem var ieplānot citus, kuru mērķis ir nodrošināt pastāvīgu dialogu ar Eiropas Savienības iestādēm, dalībvalstīm un sabiedrību pamattiesību veicināšanas jomā. 5.1. Informācijas vākšana un analīze Objektīvas, uzticamas un Eiropas līmenī salīdzināmas informācijas vākšanu un analīzi var uzskatīt par Aģentūras galveno uzdevumu. Saistībā ar šo ir svarīgi, ka tā aktīvi iesaistās sasaistē ar citām organizācijām. Saskaņā ar 1997. gada Regulas 2. panta 1. punkta noteikumiem informācijas vākšana ir Novērošanas centra galvenais uzdevums. Šai vākšanai būtu jānotiek, sadarbojoties ar dalībvalstīm un sabiedrības locekļiem, kas ir aktīvi pamattiesību jomā, proti, nevalstiskajām organizācijām, nacionālajām pamattiesību iestādēm un Eiropas Padomi; par svarīgu Aģentūras informācijas avotu var uzskatīt arī pamattiesību jomas neatkarīgos ekspertus. Savāktās informācijas apkopošanai un analīzei var izmantot vairākas metodes. Ir jāatrod līdzekļi, lai nodrošinātu informācijas objektivitāti, uzticamību un salīdzināšanu. Ir iespējams veikt aktīvu darbību, prasot Aģentūrai izveidot mehānismus, kas nodrošina informācijas vākšanu. Novērošanas centrs seko šai pieejai ar RAXEN tīklu (24). Tādējādi Aģentūra varētu radīt vienu vai vairākus tīklus, kas varētu palīdzēt šī uzdevuma veikšanai, papildinot jau esošo tīklu. Informāciju var vākt pasīvā veidā, paredzot informācijas nodošanas saistības attiecībā uz dalībvalstu un Eiropas Savienības iestādēm, piemēram, pastāvīgu ziņojumu veidā. Šo informāciju var papildināt ar ziņojumiem, kurus fakultatīvā veidā jāsniedz nevalstiskajām organizācijām vai citiem sabiedrības locekļiem. Šī vākšanas uzdevuma nodošana neskar jautājumu par datu kvalitāti un salīdzināmību. LV 8 LV
Aktīvais veids, kas Aģentūrai ļauj brīvi meklēt informāciju dažādos avotos, pieprasa, ka tā šos avotus stingri atlasa, jo savāktai informācijai jābūt uzticamai, taču procesā iesaista mazāk nacionālās un Kopienas iestādes. Pasīvais informācijas vākšanas veids atbrīvo Aģentūru no saistībām ieviest informācijas meklēšanas mehānismus un rada papildu atbildību Eiropas Savienības un dalībvalstu iestādēm attiecībā uz informācijas nodošanu un kvalitāti. Ziņojumu sistemātiskā piegāde ļautu regulārāk sekot pamattiesību situācijas attīstībai. 5.2. Atzinumi un viedokļi Eiropas Savienības dalībvalstu iestāžu ievērībai Informācijas vākšanai un analīzei būtu jāpalīdz dalībvalstu iestāžu viedokļu un atzinumu formulēšanā, šos viedokļus un atzinumus Aģentūra izmantotu savā analīzē. Šī uzdevuma izpildīšana varētu notikt, publicējot ziņojumus, vai ar citiem saziņas līdzekļiem. 5.3. Dialoga un saziņas stratēģija Aģentūras darbības izplatīšanai, kā arī dialogam ar dažādiem sabiedrības locekļiem ir jābūt skaidri definētas un sarunas locekļu apmierinošas saziņas stratēģijas pamatā, radot apstākļus izglītojošas un ieinteresējošas politikas īstenošanai attiecībā uz pamattiesībām saskaņā ar to, kas tiek darīts Eiropas Padomes un nacionālā līmenī. Šī saziņas stratēģija tiktu izplatīta ar žurnālu publikācijām, kā arī citos ziņu nodošanas veidos, ar izpētes publikācijām, ar datu bāzes un interneta lappušu izveidi. Stratēģija būs svarīgs rīks dialoga norisē starp Aģentūru un dažādiem locekļiem pamattiesību jomā, jo īpaši nevalstiskajām organizācijām (25) un sadarbībā ar Eiropas Padomi nacionālajām iestādēm cilvēktiesību jomā. 6. ATTIECĪBUU NODROŠINĀŠANA AR PILSONISKO SABIEDRĪBU Aģentūrai vajadzētu uzsākt saistības ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem, universitātēm un citiem iesaistītajiem partneriem pamattiesību jomā, kā arī ar specializētajām organizācijām attiecībā uz pamattiesību aizsargāšanu privātās dzīves un personīgo datu jomā. Aģentūrai ir jābūt pastāvīgiem sakariem ar partneriem, kas kopā ar Aģentūras ekspertīzi lielā mērā varēs labvēlīgi ietekmēt Aģentūras darbību. Ar šo sakaru palīdzību sadarbojošās iestādes varētu apvienot kopīgā. Tomēr Aģentūras darbībai nevajadzētu radīt šaubas par tās partneru patstāvīgo darbību. LV 9 LV
7. SINERĢIJAS NODROŠINĀŠANA AR CITĀM IESTĀDĒM 7.1. Ar Eiropas Padomi Jāgarantē tieša sadarbība, tā jāpielīdzina tai, kas pastāv starp Novērošanas centru un EKRN (27), paredzot Eiropas Padomes (26) līdzdalību Aģentūras darbībā. Konkrētie sadarbības noteikumi ar Eiropas Padomi būs jānosaka abpusēji. Tāpat ir vēlams, ka Aģentūra attīsta tiešus sakarus, piemēram, ar cilvēktiesību komisāru, lai nodrošinātu papildfunkcijas starp abu pušu attiecīgajām kompetencēm. 7.2. Ar nacionālām iestādēm, kas veicina un aizsargā cilvēktiesību ievērošanu Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sakariem, kurus aģentūra var nodibināt ar nacionālām iestādēm attiecīgo darba programmu noteikšanai. Ir iespējams ieplānot tīkla darbību starp Aģentūru un nacionālām aģentūrām un organizācijām, kas ir līdzvērtības dalībvalstīm. 7.3. Ar neatkarīgu ekspertu tīklu attiecībā uz pamattiesībām Ir jāizmeklē sinerģijas, kuras Aģentūra varētu attīstīt ar pamattiesību neatkarīgo ekspertu tīklu, kuru ar Parlamenta prasību ieviesa Komisija, un jāanalizē, vai abu iestāžu uzturēšana dos reālu ieguldījumu pamattiesību veicināšanā un aizsardzībā. 8. AĢENTŪRAS STRUKTŪRA Lai Aģentūra varētu pildīt savus uzdevumus objektīvi, tai jābūt neatkarīgai. Šo neatkarību jāapstiprina visām tām iestādēm, kurām ir saistības ar Aģentūru: Komisiju, Eiropas Parlamentu, Padomi, dalībvalstīm un sabiedrību. Par Aģentūrai piešķirto neatkarību rīcības brīvībā attiecībā uz tai piešķiramajiem uzdevumiem tiks izveidots atbilstošs (politisks, finansiāls, administratīvs, juridisks) atbildības režīms. Tajā pašā laikā ir jānodrošina Aģentūras efektivitāte, Aģentūrai ir jāpaliek vienkāršai personāla un budžeta jomas iestādei, ir jānodrošina arī Aģentūras pārredzamība un pārstāvība. Ir jāpārdomā šie ierosinājumi un jāizdara secinājumi attiecībā uz Aģentūras struktūru un vadošo iestāžu sastāvu. Komisijas, Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un Eiropas Padomes ievēlēti pārstāvji dalībai Aģentūras vadošajās iestādēs būtu Aģentūrai piešķirtā svarīguma garantija. Lai nodrošinātu darbības efektivitāti, Aģentūras vadošajām iestādēm ir: jābūt nepieciešamajai ekspertīzei, lai definētu Aģentūras darba programmu, kā arī nodrošinātu tās vadību; LV 10 LV
jāpalielina Aģentūras ietekme uz dalībvalstu lēmējiestādēm un Eiropas Savienības iestādēm. Labvēlīgu ietekmi varētu panākt, Novērošanas centra iestādēm (padome, izpilddirekcija un direktors) pievienojot zinātnisku padomi (28). LV 11 LV
Pielikums : Atsauces (1) Izveidots ar Padomes 1997. gada 2. jūnija Regulu (EK) Nr. 1035/97 par Eiropas Novērošanas centra izveidi rasisma un ksenofobijas jautājumos, OV, L 151, 10.06.1997., 11. lpp. Eiropas Novērošanas centrs rasisma un ksenofobijas jautājumos tika izveidots 1997. gada jūnijā. Tā galvenais uzdevums ir vākt un analizēt datus par rasismu, ksenofobiju un antisemītismu, kā arī pētīt šo parādību cēloņus, lai palīdzētu Kopienai un dalībvalstīm izstrādāt un virzīt savas politikas. Novērošanas centra mītne ir Vīnē, centra personālu veido 30 darbinieki, budžets 2003. gadā bija 6,5 miljoni eiro. (2) Šajā dokumentā terminiem «pamattiesības» un «cilvēktiesības» ir viena nozīme. (3) 2000. gadā Viedo komitejas ziņojumā (ko bija sagatavojuši Martti Ahtisaari, Jochen Frowein un Marcelino Oreja un kurā analizēts Austrijas valdības ieguldījums kopīgo Eiropas vērtību apliecināšanā, jo īpaši pievēršoties minoritātēm, bēgļiem un imigrantiem; ziņojums tika nodots atklātībā 2000. gada 8. septembrī) bija izvirzīts ieteikums izveidot Eiropas Cilvēktiesību aģentūru nolūkā sekmēt to, ka tiek izveidots ES mehānisms, kas ļautu uzraudzīt un izvērtēt individuālu dalībvalstu saistības un rīcību kopīgo Eiropas vērtību sakarā. (4) Secinājumu 46. punkts. (5) Jo īpaši, skatīt Eiropas Parlamenta 2000. gada 16. marta rezolūciju sakarā ar gada ziņojumu attiecībā uz to, kā Eiropas Savienībā tiek ievērotas cilvēktiesības, 94 (A5-0050/2000), Eiropas Parlamenta 2000. gada 16. marta rezolūciju par starptautiskajām cilvēktiesībām un par Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jautājumā 10 (A5-0060/2000), Eiropas Parlamenta 2003. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības stāvokli pamattiesību jomā, 8 (A5-0451/2002), Eiropas Parlamenta 2002. gada 25. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam Eiropas Savienības uzdevumi cilvēktiesību un demokratizācijas sekmēšanai trešās valstīs, 25 28 (A5-0084/2002). (6) Eiropas Savienības saistības ievērot pamattiesības nepārprotami izriet no 6. panta Līgumā par Eiropas Savienību. Nicā 2000. gada decembrī proklamētā Pamattiesību harta, OV, C 364, 18.12.2000., 1. lpp., tika iekļauta Eiropas Konstitucionālā līguma II daļā un tai ir juridiski saistošs spēks. Tā norāda uz pamattiesībām, ko aizsargā Kopienas tiesiskais regulējums. (7) Eiropas Savienība joprojām nav pievienojusies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, lai gan ar pievienošanos saistītās juridiskās un politiskās sekas tiek apspriestas un izvērtētas gadiem ilgi. Šobrīd jautājums atkal ir aktuāls sakarā ar Pamattiesību hartu. Ņemot vērā to, ka ir svarīgi, lai šis dokuments saskanētu ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Hartas 52. panta 3. punktā tika iekļauts šāds noteikums : «Ciktāl šajā hartā paredzētas tiesības, kuras atbilst tiesībām, ko garantē Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencija, minēto tiesību nozīme un darbības joma ir tāda pati, kā tā, ko nosaka minēta konvencija.» Eiropas Konstitucionālā līguma pantā I-9 (2) noteikts, ka Eiropas Savienība pievienosies Eiropas Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencijai ar LV 12 LV
nosacījumu, ka tās pievienošanās neskar Savienības Konstitūcijā definētās kompetences. (8) Skatīt Regulas 1035/97 2. apsvērumu. (9) Pašreiz centra personālu veido 30 darbinieki. Budžets 2003. gadā bija 6,5 miljoni eiro. (10) Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par darbībām, ko īsteno Eiropas Novērošanas centrs rasisma un ksenofobijas jautājumos, līdz ar grozījumu priekšlikumiem attiecībā uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1035/97, Priekšlikums Padomes Regulai par Eiropas Novērošanas centru rasisma un ksenofobijas jautājumos (Pārstrādāts variants) KOM (2003) 483 galīgais. (11) Ar pilnu vērtētāju iesniegtā ziņojuma variantu var iepazīties šādā tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/comm/employment_social/fundamental_rights/pdf/origin/eumc_e val2002_fr.pdf (12) Pirms iesniegt savu priekšlikumu regulai, Komisija ir gatava veikt iepriekšēju izvērtējumu, lai tiktu ievērots pareizas finanšu vadības princips. (13) Pielikumā ir neatkarīgu pamattiesību jautājumu speciālistu sagatavots dokuments, kas iepazīstina ar mehānismiem, kurus ieviesušas dalībvalstis katra atsevišķi, lai aizsargātu un sekmētu šādas tiesības. (14) Eiropas Padome arī formulējusi principus, pēc kuriem izveidojamas neatkarīgas valstu iestādes cilvēktiesību sekmēšanai un aizsardzībai (1997. gada 30. septembra Ieteikums Nr. R (97) 14). (15) Eiropas Parlamenta darba dokuments, ar kuru iepazīstināja Svībeles kundzes [Mme Swiebel] Amnesty International pienesumi, Sociālais forums un Eiropas Asociācijai cilvēktiesību aizsardzībai (FIDH-AE), jau ir līdzējuši sekmēt apspriešanu. (16) Hartas 51. pantā teikts, ka Harta nepaplašina Savienības tiesību darbības jomu, pārsniedzot Savienības kompetences, un tā arī nenosaka Savienībai nevienu jaunu kompetenci, ne uzdevumu. (17) Uz šo pantu bija norāde Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam attiecībā uz 7. pantu Līgumā par Eiropas Savienību Savienības pamatā esošo vērtību ievērošana un sekmēšana KOM (2003) 606 galīgais, 15.10.2003. (18) Tas jo īpaši attiecas uz Direktīvu 46/95 par datu aizsardzību, kas paredz uzraudzības iestāžu izveidi dalībvalstīs, un Padomes Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, kura nosaka dalībvalstīm par uzdevumu izraudzīt iestādes, kas būtu atbildīgas par to, lai tiktu sekmēta šāda vienlīdzība. (19) Hartas noteikumu interpretācija ir skaidrota dokumentā Paskaidrojumi attiecībā uz pilno hartas tekstu", par kura izveidi bija atbildīgs Konventa prezidijs, kurš izstrādāja Hartu. Tam nav juridiskas vērtības, un tas ir paredzēts tikai tam, lai izskaidrotu šī LV 13 LV
dokumenta noteikumus. Kaut gan šiem skaidrojumiem pašiem nav juridiskas vērtības, tas ir vērtīgs skaidrojošs līdzeklis, kas paredzēts Hartas noteikumu izskaidrošanai. (20) Briseles Eiropadome prezidentūras 45. slēdzienā (2004. gada 17. un 18. jūnijā) atgādina vienlīdzības mērķus, kas minēti Lisabonas programmā, un ievērojot politisko vienošanos, ko panāca Padome, izsaka savu atbalstu Eiropas vīriešu un sieviešu līdztiesību institūta izveidei un aicina Komisiju tai iesniegt priekšlikumu šajā sakarā. (21) 2001. gada 8. maija KOM (2001) 252 galīgais, 5. punkts. Komisija uzskatīja, ka viņas rīcībā ir vajadzīgie informācijas un padomu avoti attiecīgajā jomā, un neuzskatīja, ka ir vajadzīgs veidot izpildes aģentūru, lai izstrādātu projektus attiecībā uz trešām valstīm. (22) Padome uzsver, ka ir ļoti svarīgi pastiprināt sadarbību un saskaņošanu starp Kopienas programmām un KĀDP cilvēktiesību aizsardzības ietvaros, kā arī veiktos pasākumus demokrātijas stiprināšanai. Turklāt Padome atgādina, ka Kopienas programmām ir jābūt saderīgām ar Eiropas Savienības rīcību kopumā, ieskaitot KĀDP. Padome atbalsta Komisijas viedokli attiecībā uz veidu, kā sasniegt šos mērķus, neveidojot jaunas struktūras., Padomes 2362. sesija - Vispārējas lietas. (23) Atzinums izsaka tikai tās iestādes viedokli, kura to sniedz, un nav saistošs iestādei, kurai tas adresēts. (24) Skatīt Regulas Nr. 1035/97 2. panta 2. punkta h) apakšpunktu. (25) Komisija vairākas reizes, jo īpaši iepriekš minētajā Paziņojumā par ESL 7. pantu (sk. 2.4 apakšpunktu), ir uzsvērusi mērķi stiprināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši ar nevalstiskajām organizācijām. (26) Eiropas Padomes rīcībā ir vairāki instrumenti un mehānismi cilvēktiesību aizsardzības jomā, no kuriem galvenie ir: Eiropas Cilvēktiesību konvencija, Eiropas Sociālā harta, Eiropas Konvencija par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu, Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu, Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija, Eiropas Harta par reģionālajām vai minoritāšu valodām, kā arī Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību. (27) Padomes 1998. gada 21. decembra lēmums par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Eiropas Padomi, lai izveidotu ciešāku sadarbību starp Novērošanas centru un Eiropas Padomi atbilstīgi 7. panta 3. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1035/97 par Eiropas Novērošanas centra izveidi rasisma un ksenofobijas jautājumos, OV L 44, 18.2.1999., 33. lpp. 2. 1999, p. 33. (28) Skatīt 10. pantu Padomes 1993. gada 8. februāra Regulā (EEK) Nr. 302/93, ar ko izveido Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru, OV L 36, 12.2.1993., 1. lpp. LV 14 LV