SIA Bolderaja Ltd Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā.
Saturs I. Ziņas par operatoru.. 3 II. Vispārīga informācija par piesārņojošām darbībām. 4 III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem 7 IV. Emisijas aprēķini specifiskiem sadedzināšanas procesiem.. 8 V. Kopējie siltumnīcefekta gāzu emisijas dati... 8 VI. Operatora apliecinājums... 9 2
Pārskats par siltumnīcefekta gāzu emisiju 2008.gadā. I. Ziņas par operatoru. 1. Operators: 1.1. nosaukums: SIA Bolderaja Ltd 1.2. adrese: Guberņciema iela 7, Rīga, LV-1016 1.3. tālruņa un faksa numurs: tālr. 67430147, fakss 67430176 1.4. e-pasta adrese: office.bolderaja@bolderaja.lv 1.5.reģistrācijas numurs Komercreģistrā: 40003774690 1.6. reģistrācijas datums: 12.10.2005. 1.7. valdošā uzņēmuma nosaukums, ja operators ir koncerna atkarīgais uzņēmums: - 2. Operatora pilnvarotā kontaktpersona: 2.1. vārds un uzvārds: Aira Krastiņa 2.2. adrese: Guberņciema iela 7, Rīga, LV-1016 2.3. tālruņa un faksa numurs: tālr. 67430724, fakss 67430176 2.4. e-pasta adrese: aira.krastina@bolderaja.lv 3. Iekārta: 3.1. nosaukums: Sadedzināšanas iekārtas 3.2. atrašanās vietas adrese: Guberņciema iela 7, Rīga, LV-1016 3.3. atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas: Emisijas avota kods ziemeļu austrumu platums garums A1 57 0 01 15 24 0 03 40 A2 57 0 01 07 24 0 03 39 A3 57 0 01 15 24 0 03 45 A4 57 0 01 13 24 0 03 34 A5 57 0 01 17 24 0 03 25 A6 57 0 01 17 24 0 03 25 A7 57 0 01 17 24 0 03 25 A8 57 0 01 13 24 0 03 27 A40 57 0 01 18 24 0 03 45 A41 57 0 01 15 24 0 03 43 A42 57 0 01 15 24 0 03 42 A42 57 0 01 15 24 0 03 42 4. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas numurs: RIT-R-II-SEG-35 5. Iekārtas īpašnieks: 5.1. nosaukums: SIA Bolderaja Ltd 5.2. reģistrācijas numurs Komercreģistrā: 40003774690 3
5.3. reģistrācijas datums: 12.10.2005. 5.4. adrese: Guberņciema iela 7, Rīga, LV-1016 5.5 tālruņa un faksa numurs: tālr. 67430147, fakss 67430176 5.6. e-pasta adrese: office.bolderaja@bolderaja.lv II. Vispārīga informācija par piesārņojošajām darbībām. 6. Piesārņojošo darbību veidi un kodi, kā arī emisijas apjoma noteikšanas metodes (1. un 2. tabula). 1.tabula Piesārņojošo darbību veidi un kodi Piesārņojošās darbības veids 1 Sadedzināšanas iekārtas vai tehnoloģiskās iekārtas nosaukums (tips, marka) 2 Līdzdalības veids emisijas kvotu tirdzniecībā (obligāta vai brīvprātīga) NACE kods PRODCOM kods Darbības kodi atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes noteiktajiem 3 Darbības kodi atbilstoši Eiropas piesārņotāju reģistrā noteiktajiem 4 1 2 3 4 5 6 7 8 1. Kalte BABCOCK 1. 16.21 16.21.13.13. 1.A.1. Katls Lokomo 2. VPO5000 16.21 16.21.13.13 1.A.1. 1. 3. Katls Intec 16.21 16.21.13.16 1.A.1. 1. 4. Katls Kontaktomat 1-2-0300S 16.21 16.21.13.13 1.A.1. 1. 5.- 6. 7. 8. Sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā jauda pārsniedz 20 megavatus Divi katli: E-1.0-0.9 Katls E-1.6-0.9 Katls Lamborghini Mega prex 1050 Obligāta 35.30 35.30 35.30 1.A.1. 1. 1.A.1. 1. 1.A.1. 1. 9. Kalte Schenkmann&Piel 16.21 16.21.13.16 1.A.1. 1. 10. Apkures iekārta Logamax U052-28 35.30 1.A.1. 1. 11. 12. Apkures iekārta Logamax plus GB-162-80 Apkures iekārta Logamax plus GB-162-80 35.30 1.A.1. 1. 35.30 1.A.1. 1. 4
Emisijas apjoma noteikšanas metodes raksturojums 2.tabula 1. Piesārņojošās darbības veids Sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā jauda pārsniedz 20 megavatus Lietotā metode (aprēķini vai mērījumi) Nenoteiktība (mērījumu metode) 5 Līmeņu maiņa (jā vai nē) Aprēķini - nē 7. Tehniskā informācija par piesārņojošajām darbībām un emisiju no sadedzināšanas iekārtām un tehnoloģiskajām iekārtām (3. un 4. tabula). 3.tabula Izmantotā tehnoloģija un emisija gaisā Piesārņojošās darbības veids Sadedzināšanas iekārtas vai tehnoloģiskas iekārtas nosaukums (tips,marka) Emisijas avota kods 6 Tehnoloģiskā paņēmiena (metodes) nosaukums 7 Ievadītā siltuma nominālā jauda (MW) 8 Iekārtas darbības uzsākšanas datums Emisija (t CO 2 ) 1 2 3 4 5 6 7 8 1. Kalte BABCOCK A1 Kurināmā 34.6 2007. 2. Katls Lokomo A2 Kurināmā 6.2 1977. VPO5000 3. Katls Intec A3 Kurināmā 8.86 2008. 4. Katls Kontaktomat Sadedzināšanas 1-2-0300S A4 Kurināmā 3.1 2002. iekārtas, kuru 5. nominālā jauda Katls E-1.0-0.9 A5 Kurināmā 0.75 2001. 42 994 pārsniedz 20 6. megavatus Katls E-1.0-0.9 A6 Kurināmā 0.75 2001. 7. Katls E-1.6-0.9 A7 Kurināmā 1.34 2001. 8. Katls Lamborghini Mega prex 1050 A8 Kurināmā 1.11 2002. 9. Kalte Schenkmann&Piel A40 Kurināmā 43.76 2008. 5
10. Apkures iekārta Kurināmā Logamax U052-28 A41 0.03 2008. 11. Apkures iekārta Logamax plus GB-162-80 12. Apkures iekārta Logamax plus GB-162-80 A42 A42 Kurināmā 0.084 2008. Kurināmā 0.084 2008. Kopā: 42 994 Reģistrējamie lielumi 10 4.tabula Piesārņojošās darbības veids 1. Sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā jauda pārsniedz 20 megavatus pārneses daudzums (t) CO 2 pārnese pārneses materiāls un veids Sadedzināšanai izmantotā biomasa (TJ) Biomasa, ko izmanto rūpnieciskajā procesā(m 3 ) Emisija no biomasas 12 (t CO 2 ) - - 288,80 43 103,80 - Kopā: - 8. Darbības dati izmantotais kurināmais, izejvielas un palīgmateriāli (5., 6. un 7.tabula). Operators aizpilda tikai tās tabulas, kuras atbilst konkrētajai piesārņojošajai darbībai. 5. tabula Kurināmā izmantošana sadedzināšanas iekārtās un tehnoloģiskajās iekārtās Izmantotais daudzums Oglekļa saturs Kurināmā veids sadedzināšanas iekārtās tehnoloģiskajās iekārtās kurināmajā (%) 1 2 3 4 5 1. Dabasgāze (tūkst. m 3 ) 22 883,00-51,54 2. Koksnes putekļi (m 3 ) 43103,80-20,11 6
Saražotā enerģija 6.tabula Siltumenerģija (MWh/gadā) ražošanas siltumapgādei procesiem Lietderības koeficients (%) 13 Kurināmā izmantošanas bruto koeficients (%) Elektroenerģija (MWh/gadā) Sistēmas operatoram Ražošanas procesiem Lietderības koeficients (%) 13 5691,24 243214,04 85 85 - - - 7.tabula neattiecas uz piesārņojošo darbību un netiek aizpildīta. 9. Masas plūsma, oglekļa un enerģijas saturs katrai iekārtā ieplūstošajai un no tās izplūstošajai kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu plūsmai un to krājumi, ja lietota masas bilance. Masas bilance netiek lietota dabas gāzes patēriņa noteikšanā. Kurināmā patēriņu mēra bez starpuzglabāšanas pirms sadedzināšanas iekārtā, izmantojot mērierīces ar maksimāli pieļaujamo mērīšanas procesa nenoteiktību mazāku par ± 5,0%. Masas bilance netiek lietota koksnes putekļu patēriņa noteikšanā, jo tie rodas kā ražošanas atkritumi un pa tiešo bez starpuzglabāšanas tiek sadedzināti. Koksnes putekļu patēriņu aprēķina, nodrošinot maksimāli pieļaujamo nenoteiktību mazāku par ± 7,5%, pēc sekojošas aprēķinu formulas: A= A 1 A 0, kur A noslīpējamo putekļu daudzums no saražotās plātnes, % A 0 - noslīpētas plātnes biezums, 100% A 1 = r 2 x 100/r 0, kur A 1 neslīpētas plātnes biezums, % r 2 = r 0 + r 1, kur r 0 saražoto kokskaidu plātņu biezums, mm r 1 noslīpētās putekļu kārtiņas biezums, mm r 2 plātnes biezums pirms slīpēšanas, mm B = P x A, kur B noslīpēto putekļu daudzums, m 3 P saražoto kokskaidu plātņu daudzums, m 3 S = B x ρ, kur S noslīpēto putekļu daudzums, t ρ - putekļu blīvums, kg/m 3, noteikts mērījumu ceļā. C = P x k, kur C ražošanā izlietotās šķeldas daudzums, m 3 /a; P saražotās kokskaidu plātnes, m 3 /a; K 1,7 šķeldas patēriņš/1 m 3 KSP saskaņā ar uzņēmumā noteiktām materiālu patēriņa normām. E = C x d, kur E šķeldas frakcionēšanas laikā radušies putekļi, m 3 /a; d = 6%, putekļu daudzums šķeldā,% 7
G = E x ρ 1, kur G putekļu daudzums, t/a ρ 1 šķeldas putekļu tilpumsvars, kg/m 3 M = S + G, kur M kopējais putekļu daudzums dedzināšanai, t/a S slīpēšanas putekļu daudzums, t/g 10. Metožu līmeņu īslaicīgas izmaiņas vai izmaiņas, kas veiktas ilgstošam laikposmam (norāda izmaiņu pamatojumu un sākuma datumu (īslaicīgajām izmaiņām arī beigu datumu)). Metožu līmeņu izmaiņas netika veiktas. 11. Jebkuras operatora ziņojumam būtiskas izmaiņas iekārtā pārskata periodā. Pārskata periodā būtiskas izmaiņas nav veiktas. III. Emisijas aprēķini sadedzināšanas procesiem. 12. Emisija, kas rodas, sadedzinot kurināmo sadedzināšanas iekārtās un tehnoloģiskajās iekārtās (par katra veida piesārņojošo darbību). 8.tabula 1. Piesārņojošās darbības veids Sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā jauda pārsniedz 20 megavatus 2. Piesārņojošās darbības apraksts SIA Bolderaja Ltd ir uzstādītas 2 kaltes šķeldas žāvēšanai, trīs termoeļļas sildīšanas katli un septiņi katli siltuma ražošanai. Kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda 100,668 MW, no tiem 96,52MW tiek izmantoti ražošanas procesu nodrošināšanai un 4,148 MW uzņēmuma siltumapgādei. Kā kurināmo izmanto dabas gāzi un koksnes putekļus. 3. Fosilais kurināmais 3.1. izmantotā kurināmā veids 14 - Dabas gāze Daudzums Līmenis 15 3.1.1. darbības dati (tūkst. m 3 ) 22883 3 3.1.2. darbības dati (TJ) 16 770,24 2a 3.1.3. emisijas faktors (t CO 2 /TJ) 56,10 2a 3.1.4. oksidācijas faktors (%) 17 99,5 2 3.1.5. emisijas apjoms (t CO 2 ) 18 42994-4. Biomasa 19 vai jauktais kurināmais 20 4.1. kurināmā veids 14 Koksnes putekļi 4.2. oglekļa saturs biomasā (%) - 20,11 Daudzums Līmenis 4.2.1. darbības dati (m 3 ) 43103,80 1 4.2.2. darbības dati (TJ) 288,80 2a 4.2.3. emisijas faktors (t CO 2 /TJ) 0-4.2.4. oksidācijas faktors (%) - - 4.2.5. emisijas apjoms (t CO 2 ) 18 0-5. Kopā par piesārņojošās darbības veidu 5.1. kopējais emisijas apjoms (t CO 2 ) 21 42994 5.2. kopējā izmantotā biomasa (TJ) 22 288,80 8
IV. Emisijas aprēķini specifiskiem ražošanas procesiem Neattiecas uz piesārņojošo darbību. V. Kopējie siltumnīcefekta gāzu emisijas dati 14. Kopējais iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu daudzums gaisā atbilstoši piesārņojošās darbības veidam. 10.tabula Piesārņojošās darbības veids 1. Sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā jauda pārsniedz 20 megavatus Siltumnīcefekta gāze Oglekļa dioksīds (CO 2 ) Emisija no sadedzināšanas iekārtas (t) 9 Emisija no tehnoloģiskās iekārtas (t) 9 Kopējā emisija (t CO 2 ) 42 994-42 994 Kopā: 42 994 VI. Operatora apliecinājums Apliecinu, ka pārskatā sniegtā informācija ir patiesa un precīza. Operators vai operatora pilnvarotā persona: vārds, uzvārds un paraksts Datums Valdes pr-js Slotvinskis Prokūrists Rišards Ivars Plaudis tālruņa numurs 67430147 Z.v. Reģionālās vides pārvaldes atzīmes Saņemšanas datums Reģionālās vides pārvaldes amatpersona: vārds, uzvārds un paraksts Datums Z.v. 9
Piezīmes. 1 Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumam. Piemēram, "Enerģētika: minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas". 2 Sadedzināšanas iekārta stacionāra tehniska vienība, kas paredzēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai. Tehnoloģiskā iekārta stacionāra tehniska vienība, kas paredzēta specifisku produktu ražošanai. 3 Saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Piemēram, "2.A.2. Rūpnieciskie procesi. Minerālu izstrādājumu ražošana. Kaļķa ražošana". 4 Saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Piemēram, "3.1/3.3./3.4./3.5. Rūpnieciskie procesi. Minerālu izstrādājumu ražošana. Kaļķa ražošana". 5 Aizpilda, ja emisijas apjomu nosaka, izmantojot mērījuma metodi. 6 Katru dūmeni vai citu emisijas avotu, ja to neuzskata par difūzās emisijas avotu, identificē ar iekšējo kodu A1, A2, A3 utt. 7 Informācija par tehnoloģiskajā iekārtā izmantotiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem. 8 Aizpilda, ja sadedzināšanas iekārta ir katlumāja. 9 Emisijas apjomu norāda saskaņā ar pārskata III un IV sadaļā noteikto emisijas apjomu, no kura atņem oglekļa dioksīda (CO 2 ) pārneses daudzumu (4.tabula). 10 Emisija, kura netiek ieskaitīta kopējā emisijas apjomā gaisā. 11 Oglekļa dioksīds (CO 2 ), ko iekārta neemitē gaisā, bet uztver un izmanto citā tehnoloģiskajā procesā kā tīru vielu, kā degvielas sastāvdaļu vai kā ķīmiskās vai papīra rūpniecības izejvielu. 12 Aizpilda, ja emisijas apjoms noteikts, izmantojot mērījuma metodi. 13 Lietderības koeficientu norāda katliem. 14 Tabulu aizpilda par katra veida kurināmo. 15 Saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. 16 Darbības dati enerģētiskajās vienībās (TJ) ir kurināmā patēriņš masas, tilpuma vienībās (tūkst. tonnas, milj. m 3 ), ko reizina ar zemākā s siltuma faktoru, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteiktajā kārtībā. 17 Lieto, ja emisijas faktorā nav ņemta vērā oglekļa neoksidētā daļa. 18 Emisijas apjomu norāda veselos skaitļos (tonnās). Emisijas apjoms (tonnās) ir darbības dati, kas reizināti ar emisijas faktoru un oksidācijas faktoru (ja emisijas faktorā nav ņemta vērā oglekļa neoksidētā daļa). 19 Biomasa ir bioloģiski noārdāms augu, dzīvnieku vai mikroorganismu izcelsmes materiāls, piemēram, lauksaimniecības un mežsaimniecības produkti, blakusprodukti, atliekas un sadzīves atkritumi. Biomasa ietver arī gāzes un šķidrumus, ko iegūst bioloģiski noārdāmu organisko materiālu sadalīšanās procesā. 20 Jauktais kurināmais ir kurināmais, kas satur fosilo kurināmo un biomasu. 21 Kopējo emisijas apjomu katram piesārņojošās darbības veidam iegūst, summējot emisiju no visiem fosilā kurināmā veidiem un visu jauktā kurināmā veidu fosilās daļas. 22 Kopējā izmantotā biomasa ir enerģijas saturs tīrā biomasā un biomasas daļā jauktajā kurināmajā. 23 Tabulu aizpilda par katru izmantotās izejvielas un palīgmateriālu veidu. 24 Emisijas apjomu norāda veselos skaitļos (tonnās). Emisijas apjoms (tonnās) ir darbības dati, kas reizināti ar emisijas faktoru un pārvēršanas faktoru (ja emisijas faktorā nav ņemta vērā oglekļa neoksidētā daļa). 25 Jauktā izejviela vai jauktais palīgmateriāls ir materiāls, kas satur fosilo izejvielu vai fosilo palīgmateriālu un biomasu. 26 Kopējo emisijas apjomu katram piesārņojošās darbības veidam iegūst, summējot emisiju no katra veida fosilajām izejvielām un fosilajiem palīgmateriāliem un visu veidu jaukto izejvielu un jaukto palīgmateriālu fosilās daļas. 27 Kopējo izmantotās biomasas apjomu iegūst, summējot biomasas apjomu un biomasas daļas jauktajā izejvielā un jauktajā palīgmateriālā apjomu. 10