Signum Fungic ds slim bu ierobeïo anai burkçnu, s polu, zir u un pupu sïjumos, galvi kçpostu, Briseles kçpostu, zeme u, dzïrve u, krapplemmelle u, plapplemju, ir u un kartupe u stçd jumos ReÆistrÇcijas Nr. ReÆistrÇcijas klase: Darb gçs vielas: FormulÇcija: Iepakojums: 0269 2. boskal ds 26,7% (w/w), (d.v. 267 g/kg) piraklostrob ns 6,7% (w/w), (d.v. 67 g/kg) disperæïjo as granulas 0,5 kg; 2,5 kg PreparÇta apraksts Signum ir sistïmas iedarb bas fungic ds ar Çrstïjo u un aizsargçjo u iedarb bu daïçdu sï u izrais to slim bu ierobeïo anai dçrze os, ogulçjos un aug u dçrzos. Fungic dam Signum ir sevi i spïc ga iedarb ba uz slim bçm, ko ierosina Alternaria, Sclerotinia, Botrytis un Monilia sugu sïnes. Signum satur divas darb gçs vielas, kurçm ir at ir gs iedarb bas mehçnisms, un tçdïjçdi samazinçts rezistences izveido ançs risks. Lieto ana Boskal dam ir sistïmas iedarb ba. Nok applestot uz auga, tas translaminçri pçrvietojas caur lapçm, nok applestot ar to apak pusï. AugÇ boskal ds pçrvietojas pa vadaudu sistïmu akropetçli virzienç uz aug u. Piraklostrob nam rakstur ga lokçli sistïmiska pçrvieto ançs. Lai iegappletu vislabçko efektivitçti, Signum ieteicams lietot aizsargçjo i (profilaktiski). Strobilur ni un tos saturo ie produkti ir lietojami ne vairçk par divçm reizïm sezonç vienç un tajç pa Ç kultapplerç. Galvi kçpostu un Briseles kçpostu plat bçs Signum ir efekt vs pret: kçpostu sausplankumain bu (Alternaria brassicicola, A. brassicae), krustzieïu lapu baltplankumain bu (Pseudocercosporella capsellae), krustzieïu baltkrevïm (Albugo candida), kçpostu gredzenplankumain bu (Mycosphaerella brassicicola). Deva: 1,0 kg/ha. VisaugstÇko efektivitçti nodro ina profilaktiska apstrçde ar Signum, vai apstrçde uzreiz pïc pirmo slim bas paz mju parçd ançs. Nepiecie am bas gad jumç apstrçde ir atkçrtojama pïc 3 4 nedï u intervçla, atkar bç no slim bas b stam bas pakçpes. Ìdens patïri : 200 l/ha. πoti sabiezinçtos stçd jumos priek roka dodama darba idruma daudzuma palielinç anai l dz 1000 l/ha, jo tiks sasniegta labçka kultappleraugu noklç ana. Nogaid anas laiks: 21 diena.
S polu plat bçs Signum ir efekt vs pret: pelïko un s polu kakla puvïm (Botrytis cinerea, Botrytis squamosa, Botrytis allii), fuzariozi (Fusarium oxysporum), melno sodrïjumu (Alternaria porri, Cladosporium alli-cepae), s polu balto puvi (Sclerotinia cepivorum). Deva: 1,5 kg/ha. PirmÇ apstrçde bappletu jçveic 1 mïnesi pirms plçnotç s polu raïas novçk anas laika, apmïram japplelija beigçs augusta sçkumç, kç profilaktiska apstrçde pret Botrytis, Alternaria un Cladosporium. IntervÇls starp apstrçdïm 5 10 dienas. Ìdens patïri : 300 500 l/ha. MaksimÇlais apstrçïu skaits sezonç: 2 reizes, mainot ar citiem fungic diem galveno s polu slim bu ierobeïo anai. Svar gi lietot efekt vu ne stçs miltrasas (Peronospora destructor), uz kuru Signum nenodro ina efektivitçti, ierobeïo anas fungic du. BurkÇnu plat bçs Signum ir efekt vs pret: ãemurzieïu melno puvi (Alternaria radicina), parasto balto puvi (Sclerotinia sclerotiorum), burkçnu lapu brapplenplankumain bu (Cercospora carotae), burkçnu miltrasu (Erysiphe heraclei). Deva: 0,75 kg/ha. ApstrÇde jçuzsçk tad, kad t rumç novïrotas slim bas paz mes. Ja nepiecie ams, apstrçde ir jçatkçrto pïc 2 nedï Çm. Ìdens patïri : 200 400 l/ha, atkar bç no lapotnes biez bas. Zir u plat bçs Signum ir efekt vs pret: parasto pelïko puvi (Botrytis cinerea), zir u gai plankumu iedegçm (Ascochyta pisi). Deva: 1,0 kg/ha. Zir u plat bçs tiek rekomendïta profilaktiska apstrçde ziedï anas sçkumç vai tad, kad t rumç novïrotas pirmçs slim bas paz mes. PÇkstu veido ançs sçkumç nepiecie am bas gad jumç veicama atkçrtota apstrçde. Ìdens patïri : 200 400 l/ha. Pietiekams appledens daudzums, lai labi noklçtu lapotni, ir sevi i svar gs, ierobeïojot Ascochyta pisi un Botrytis cinerea vïlçs infekcijas.
Zeme u plat bçs Signum ir efekt vs pret: parasto pelïko puvi (Botrytis cinerea), zeme u miltrasu (Sphaerotheca macularis), zeme u lapu baltplankumain bu (Mycosphaerella fragariae), iedegçm (Colletotrichum spp.), lapu brapplenplankumain bu (Diplocarpon earlianum), zeme u sak u kakla puvi (Phytophthora cactorum), kç ar Rhizopus stolonifer, Mucor spp., Gnomonia fragariae. Deva: 1,8 kg/ha. ApstrÇde ir veicama profilaktiski ziedï anas sçkumç un otro reiz pïc 10 14 diençm, bet ne vïlçk kç 3 dienas pirms raïas novçk anas. Zeme u aizsardz bai no galvenajçm slim bçm miglo anas programmç, Signum lieto ana jçkombinï ar citiem augsti efekt viem fungic diem. Ìdens patïri : 400 2000 l/ha. Darba duma patïri ir atkar gs no lapu masas lieluma, ar mïr i labi noklçt lapas un aizmetu Çs ogas. Nogaid anas laiks: 3 dienas. Plapplemju un ir u stçd jumos Signum ir efekt vs pret: kaule koku pelïko puvi (Monilinia laxa), aug u parasto puvi (Monilinia fructigena), rapplegto puvi (Colletotrichum gleosporioides), ir u lapbiri (Blumeriella jaapii). Deva: 0,75 1,0 kg/ha. VislabÇkÇ vieta kopïjç fungic du shïmç 2 apstrçdes ar Signum ziedï anas periodç: ziedï anas sçkumç un atkçrtoti pïc 5 10 diençm. Ìdens patïri : 600 2000 l/ha. Dzïrve u stçd jumos Signum ir efekt vs pret: vertikçlo dzinumu galu atmir anu (Phomopsis vaccinii), ogu puvi (Colletotrichum gloeosporioides), ogu puvi (Botryosphaeria vaccinii). Deva: 0,5 1 kg/ha. PirmÇ apstrçde ar Signum ir veicama profilaktiski ziedï anas sçkumç, otrç apstrçde veicama pïc 10 14 diençm. Ìdens patïri : 500 l/ha.
Krapplemmelle u stçd jumos Signum ir efekt vs pret: lapu un dzinumu bojçjumiem (Botryosphaeria spp., Phomopsis vaccinii), dzinumu vïzi (Gloeosporium minus), ogu puvi (Colletotrichum gloeosporioides). Deva: 1,0 kg/ha. PirmÇ apstrçde ar Signum ir veicama profilaktiski ziedï anas sçkumç, otrç apstrçde veicama ziedï anas beigçs. Ìdens patïri : 500 l/ha. Kartupe u stçd jumos Signum ir efekt vs pret: sausplankumain bu (Alternaria solani). Mazais lietojums Deva 0,25 kg/ha. Pret sausplankumain bu kartupe os apstrçdes ar Signum jçveic, parçdoties slim bas pirmajçm paz mïm. Atkar bç no sezonas apstçk iem, apstrçde varïtu bapplet japplelijç augustç. IntervÇls starp apstrçdïm 7 14 dienas. Ìdens patïri : 250 400 l/ha. MaksimÇlais apstrçïu skaits sezonç: 4 reizes. Nogaid anas laiks: 3 dienas. Signum neierobeïo kartupe u lakstu puvi. Darb bas jomas papla inç ana veikta saska Ç ar Regulas (EK) 1107/2009 51. pantu. Pupu graudiem (lauka pupas, kçr u pupas, kanavçlijas, sviesta pupas, lopbar bas pupas) plat bçs Signum ierobeïo: pupu koncentrisko plankumain bu (Ascochyta fabae), pupu rapplesu (Uromyces fabae), pupu brapplenplankumain bu (Botrytis fabae), pelïko puvi (Botrytis cinerea). Deva: 0,75 1,0 kg/ha. ApsmidzinÇt, parçdoties slim bas pirmajçm paz mïm, sçkot ar ziedpumpuru veido anos l dz ziedï anas beigçm (AS 50 69). AtkÇrtoti pïc 10 14 diençm. Ìdens patïri : 200 400 l/ha. Nogaid anas laiks: 21 diena.
Tvertnes mais jumi: Signum var lietot tvertnes mais jumos ar Candit, Effector, Fastac 50, ja saskan preparçtu lieto anas termi i. Kartupe u stçd jumos Signum var lietot tvertnes mais jumç ar lakstu puvi ierobeïojo iem fungic diem, piemïram, Orvego vai citiem. Uzman bu! H410, EUH401, P391, P501, SP1, SPe3*