Laikraksta Izglītība un Kultūra elektroniskais pielikums par visu, kas svarīgs pirmsskolā 19. decembris, 2013, Nr. 22 (42) numura tēma Satiec putnus z

Transkripts

1 Laikraksta Izglītība un Kultūra elektroniskais pielikums par visu, kas svarīgs pirmsskolā 19. decembris, 2013, Nr. 22 (42) numura tēma Satiec putnus ziemā Ludzas pilsētas 4. PII Pasaciņa Telpu noformēšana Ludzas pilsētas 4. PII Pasaciņa decembris 2013

2 Ludzas pilsētas 4. PII Pasaciņa telpu noformējums Zilz l te Satiec putnus ziemā Integrētajā rotaļnodarbībā iespējams interesanti un daudzpusīgi sistematizēt un paplašināt sešgadīgo bērnu zināšanas par ziemā sastopamajiem putniem. Bērni uzzina dažādu informāciju, aplūko spārnotos draugus attēlos, audio ierakstos noklausās putnu balsis. Praktiski darbojoties, viņi iemācās gatavot barotavu un uzzina, kā pareizi palīdzēt putniem pārziemot. Laikraksta Izglītība un Kultūra elektroniskais pielikums Vecākiem Lasot elektronisko pielikumu Vecākiem, uzzināsiet: kā Ziemassvētku vakarā iet kopā ar bērniem rotaļās un kāpēc tas viņu dzīvē ir tik svarīgi; kāpēc pastaiga dabā kopā ar bērnu var jūs patiesi tuvināt un palīdzēt labāk iepazīt vienam otru. 2 decembris 2013 Telpu noformēšana Idejas, kā sirsnīgi, skaisti un mājīgi iekārtot telpas, kurās bērni pavada lielāko dienas daļu, varat aizgūt no Ludzas 4. pirmsskolas izglītības iestādes Pasaciņa bērnu vecākiem un skolotājām. Izrādās, lai to paveiktu, nav jāpērk dārgi materiāli, bet, vērīgi lūkojoties, tos var atrast visapkārt. Laikraksta Izglītība un Kultūra elektroniskais pielikums Pirmsskolas Izglītība Izdevējs: SIA AB konsultants Vienotais reģistrācijas numurs: LR UR masu informācijas līdzekļa reģ. apl. Nr Redakcijas adrese: Marijas iela 2 Rīgā, LV-1050; tālr.: , fakss: , e-pasts: Redaktore: Daiga Kļanska Reklāmas un mārketinga vadītāja: Agita Zaharovska Korektore: Zigrīda Purvlīce Maketētāja: Daiga Dzene Vāka foto: Ludzas pilsētas 4. pirmsskolas izglītības iestādes Pasaciņa darinātais vainags Pielikuma fotogrāfijas no personiskā arhīva

3 abonējiet Laikraksta izglītība un kultūra elektroniskos pielikumus pirmsskolas izglītība un Vecākiem AbonesAnAs cena redakcijā Ls 35 (eur 49.80) Izdevumus saņemsiet divas reizes mēnesī uz norādīto e-pastu KOMPLEKTS: Laikraksts izglītība un kultūra + elektroniskie pielikumi pirmsskolas izglītība un Vecākiem + + abonēšanas cena redakcijā Ls 59,37 (eur 84,48) KOMPLEKTS: izglītība un kultūra + elektroniskie pielikumi pirmsskolas izglītība un Vecākiem + žurnāls praktiskie rokdarbi abonēšanas cena redakcijā Ls 67,77 (eur 96,43) Abonējiet ar redakcijas starpniecību, rakstot uz e-pastu uz adresi info@izglitiba-kultura. lv vai zvanot pa tālruni Sūtot e-pastu, tajā jānorāda maksātāja rekvizīti un laikraksta piegādes adrese.

4 INTEGRĒTĀ NODARBĪBA Satiec putnus ziemā Mg. paed. Inga Loseviča, Ludzas pilsētas 4. PII Pasaciņa pirmsskolas skolotāja Integrētā rotaļnodarbība: iepazīstināšana ar dabu (dominante) + lasītmācīšana + rokdarbi. Mērķauditorija: sešgadīgo bērnu grupa. Rotaļnodarbības tips: integrētā, izmantojot PowerPoint prezentāciju ar audio, video informāciju uz interaktīvās tāfeles. Mērķis: sistematizēt un paplašināt bērnu zināšanas par ziemā sastopamajiem putniem. Uzdevumi: 1. Audzināt saudzīgu attieksmi pret putniem. 2. Attīstīt dzirdes atmiņu, klausoties un salīdzinot putnu dziesmas. 3. Veicināt lasītprasmes iemaņas. 4. Attīstīt spēju sadarboties un uzstāties auditorijas priekšā. 5. Pilnveidot prasmi strādāt rokdarbus patstāvīgi pēc parauga. Nepieciešamie uzskates līdzekļi un izdales materiāls: Attēli ar ziemas skatiem. Prezentācijas materiāls. Nelieli attēli ar putniem (lielā zīlīte, zilzīlīte, dzilnītis, svilpis, mājas zvirbulis, lauku zvirbulis, zaļžubīte), to nosaukumiem un raksturīgām dziesmām. Trīs vingrošanas riņķi. Graudi, sēklas, putraimi, čiekuri Kartona sirdis (katram bērnam). Klīsteris. Platās otas. Aukliņas. Zīmītes ar bērnu vārdiem. Ievada daļa Nodarbība tiek uzsākta, visiem stāvot aplī. Skolotāja: Bērni, sakiet, lūdzu, kāds tagad ir gadalaiks! Bērni: Ziema! Skolotāja: Pareizi! Sakiet kādi ir ziemai raksturīgie nokrišņi? Tādi nokrišņi, kuri nekad nav sastopami vasarā! Bērni: Sniegs! Skolotāja: Malači! Vēlos jums šodien iemācīt jaunu pirkstiņu rotaļu par sniedziņu! Klausieties un skatieties uzmanīgi! Pirkstiņrotaļa Sākumā skolotāja noskaita viena, tad vairākas reizes kopā ar bērniem B. Brices dzejoli. Sniedziņš krīt, sniedziņš krīt, Kustinot pirkstus, laiž rokas no Visu zemi apsegt grib. augšas uz leju. Sniedziņš krīt, sniedziņš krīt, Kustinot pirkstus, laiž rokas no Visu zemi apsegt grib. augšas uz leju. Sniedziņš krīt uz vaidziņiem, Pieskaras pie vaigiem. Sniedziņš krīt uz pleciņiem, Pieskaras pie pleciem. Iekrīt mūsu rociņās Rāda plaukstas. Ai, cik priecīgas ir tās! Sit plaukstas pa zilbēm. Attēlu aplūkošana Skolotāja: Cik skaisti mēs visu ar sniedziņu noklājām! Paskatieties! (Rāda attēlus ar ziemas skatiem.) Viss ir kluss, tīrs un mierīgs. Vai jums patīk ziema un ziemas prieki? Bērni: Jā, var slēpot, slidot, šļūkt no kalna un celt sniegavīrus! Skolotāja: Redz, cik jautri jums ir ziemā! Sakiet, vai tikpat jautri ir arī savvaļas dzīvniekiem un putniem? Bērni: Nē! Viņiem ir auksti un grūti atrast barību. Skolotāja: Jā, tieši tā! Bet vai ziemā mēs varam sastapt daudz putnu? Bērni: Nē! Daudzi putni aizlido uz siltajām zemēm! Skolotāja: Zināt, bērni, īstenībā pie mums Latvijā ziemot paliek diezgan daudz putnu! Aicinu jūs ar tiem iepazīties! Prezentācija Skolotāja aicina bērnus ieņemt vietas uz krēsliņiem. Satiec Latvij ziemo aptuveni 60 putnu sugu. Iepaz simies ar da u no t m. Slaids Nr. 1 (attēlots nodarbības nosaukums un īsa informācija par putnu skaitu Latvijā ziemas sezonā). Skolotāja: Kā jūs domājat vai daudz putnu ziemo Latvijas teritorijā? Bērni: Nē, jo daudzi aizlido uz siltajām zemēm. Skolotāja: Latvijā ziemo aptuveni 60 putnu sugu. Iepazīsimies ar daļu no tām! 4 decembris 2013

5 INTEGRĒTĀ NODARBĪBA agata (Pica pica). Ziemo putnu. Ziem naktsgu ai pulc jas baros. d visu, kas ir dams. Aizvien bie k sastopama ar pils t. KRAUKLIS.Ziemo putnu. Pamaz m aizvien vair k krauk u k st par pils tniekiem. Vis d js. Parasti virs teritorijas de ur viens nov rot js, un, atrodot bar bu, sapulc jas krauk i no lielas teritorijas. Melnais me astrazds. Ziemo putnu. Liel k da a m t u, kas ir pel kas, kop ar jaunu iem dodas ziemot uz DR Eiropu. P rtiek no kukai iem, aug iem un og m. Reiz m ielido barotav s. KOV RNIS. Ziemo putnu. Nak o lielos baros kokos, tor os un b ni os. Sabiedrisks vis d js. M JAS BALODIS. Ziemo putnu. Piem rojies dz vei kop ar cilv kiem. P rtiek no s kl m un atkritumiem. V rna. Ziemo putnu. Barojas klaj s lauku, pils tu un r pniecisk s viet s, ar atkritumu izg ztuv s. M JAS STRAZDS.Ziemo putnu. Liel k da a putnu ziemo Rietumeirop, bet silt k s ziem s da a paliek Latvij. Ziem p rtiek no augu bar bas. Pa zemi p rvietojas so ojot. Slaids Nr. 2 (attēloti putni žagata, kovārnis, vārna, krauklis, strazds, balodis un īsa informācija par tiem). Skolotāja jautā, vai bērni pazīst kādu no putniem. Visi kopā precizē putnu nosaukumus. Skolotāja sniedz īsu informāciju par tiem: Tie ir putni, kurus mēs bieži varam sastapt arī ziemā. Žagata. Ziemo putnu. Ziemā naktsguļai pulcējas baros. Ēd visu, kas ir ēdams. Aizvien biežāk sastopama arī pilsētā. Kovārnis. Ziemo putnu. Nakšņo lielos baros kokos, torņos un bēniņos. Sabiedrisks visēdājs. Vārna. Ziemo putnu. Barojas klajās lauku, pilsētu un rūpnieciskās vietās, arī atkritumu izgāztuvēs. Mājas balodis. Ziemo putnu. Piemērojies dzīvei kopā ar cilvēkiem. Pārtiek no sēklām un atkritumiem. Melnais meža strazds. Ziemo putnu (parasti tēviņi). Pārtiek no kukaiņiem, augļiem un ogām. Reizēm ielido barotavās. Cekulz l te. Ziemo putnu. Mitin s vecos prie u me os. Ziem p rtiek no eg u un prie u s kl m. S k iecien t barotavas. IVULIS Barojas: Ar alk u un b rzu s kl m, Latvij : parasts ligzdot js skuju koku un jauktos me os. Ce o anas laik nov rojams diezgan lielos baros. Diezgan parasts ar ziem S lis. Ziemo putnu. Ska Latvijas papagailis, kas m l atdarin t citu dz vnieku balsis un da das ska as (klij nu, ka u, durvju kstus, su u rejas). Vis d js, ozolz u sl p js. Pat k iz st barotavas. Di kn bis/ziemo putnu. Ir man ts P rdaugav barotav s. P rtiek no k avu, gobu un ir u s kl m un pumpuriem. Dadz tis jeb ciglis Ziemo putnu. Bie i barojas nez u audz s uz laukiem, me mal s un gr vmal s un cildina tos, kas nav nop vu i usnes un Ziemo putnu. Pa laik mitin s bari os lauku ainav ce mal s, pie siena gube iem, k t m un graudu kalt m un mekl graudz u s klas. Bie i tup uz vadiem. Di raibais dzenis, at ir b no citiem dze iem, tam uz pleciem ir lieli, balti laukumi un melna galvas virsa. Sastopams da dos me os, parkos un kaps t s, ziem bie k skuju koku me os, kur barojas galvenok rt ar skuju koku s kl m, m dz ier kot pa as "kalves" iekuru apstr dei. Latvij Slaids Nr. 3 (attēloti putni cekulzīlīte, ķivulis, dadzītis, sīlis, dižraibais dzenis, dzeltenā stērste un īsa informācija par tiem). Skolotāja: Te mēs redzam putnus, kuri retāk nāk pie cilvēku mītnēm. Cekulzīlīte. Ziemo putnu. Mitinās vecos priežu mežos. Ziemā pārtiek no egļu un priežu sēklām. Reti iegriežas barotavās. Sīlis. Ziemo putnu. Skaļš Latvijas papagailis, kas mīl atdarināt citu dzīvu būtņu balsis un dažādas skaņas. Dzeltenā stērste. Ziemo putnu. Pašlaik mitinās bariņos lauku ainavā ceļmalās, pie siena gubeņiem, kūtīm un graudu kaltēm un meklē graudzāļu sēklas. Bieži tup uz vadiem. Ķivulis. Barojas ar alkšņu un bērzu sēklām. Ceļošanas laikā novērojams diezgan lielos baros. Diezgan parasts arī ziemā. Dižraibais dzenis. Atšķirībā no citiem dzeņiem tam uz pleciem ir lieli, balti laukumi un melna galvas virsa. Sastopams dažādos mežos, parkos, ziemā biežāk skuju koku mežos, kur barojas galvenokārt ar skuju koku sēklām. Ziemo ~ putnu. Dadzītis jeb ciglis. Ziemo putnu. Bieži barojas nezāļu audzēs uz laukiem, mežmalās un grāvmalās un cildina tos, kas nav nopļāvuši usnes un dadžus. Me irbi ir oti gr ti nov rot dab t k t m t biezos me os. Ziem me irbes gu vietas ier ko snieg, jo nodro ina ar dro bu un siltumu. Vakar putni samekl k du noma u klajumu, sak auj sp rnus un ienirst kupen, tom r atst jot galvu un kaklu virspus, lai p rl kotu apk rtni. Rubenis ir nometnieks. Uzturas p rsvar uz zemes, bet aukst laik labpr t ar koku zaros, kur nov rojams ar uz tieviem zariem, kas liekas neierasti dam lielam putnam. Ar barojas gan uz zemes, gan kokos ar b rzu pumpuriem. Lidojums trs un m r tiec gs. Ziem s m dz ierakties zem sniega, lai izvair tos no aukstuma. Mednis p rtiek no prie u skuj m, lapu koku un kr mu pumpuriem, lap m un s kl m, lakstaugu jaunajiem dzinumiem, ziediem un da d m og m. Latvij ligzdo vair k nek 1000 p ri, bet ziemo apm ram putni. Laukirbe barojas gan ar dz vnieku, gan augu valsts bar bu. Pal dz t laukirb m p rciest bargo periodu var ne tikai ar dienu, bet ar radot iesp ju stipr sal un v jain laik iek t k d pasl ptuv, teiksim, siena n, nojum, vai vismaz pagl bties kaut kur aizv j. Var pat izveidot speci las nojumes. Slaids Nr. 4 (attēloti putni meža irbe, laukirbe, rubenis, mednis un īsa informācija par tiem). Skolotāja: Arī tālāk no cilvēku apdzīvotām vietām ir putni, kas veiksmīgi pavada bargās ziemas. Meža irbi ir ļoti grūti novērot dabā, jo tā mīt biezos mežos. Ziemā meža irbe guļvietu ierīko sniegā, lai nodrošinātu siltumu. Vakarā sameklē kādu nomaļu klajumu, sakļauj spārnus un ienirst kupenā, virspusē atstājot galvu un kaklu, lai pārlūkotu apkārtni. Laukirbe uzvedas līdzīgi, bet barojas gan ar dzīvnieku, gan augu valsts barību. Rubenis uzturas pārsvarā uz zemes, bet aukstā laikā labprāt arī koku zaros. Arī barojas gan uz zemes, gan kokos ar bērzu pumpuriem. Ziemās mēdz ierakties zem sniega, lai izvairītos no aukstuma. Mednis pārtiek no priežu skujām, lapu koku un krūmu pumpuriem, sēklām. Latvijā ligzdo vairāk nekā 1000 pāru, bet ziemo apmēram puse. decembris

6 INTEGRĒTĀ NODARBĪBA Ur lp ce M jas zvirbulis Vistu vanags Tikai Latgal Me a p ce Pe u klij ns Ausain p ce Zvirbu u vanags Slaids Nr. 5 (attēloti putni: meža pūce, ausainā pūce, urālpūce, vistu vanags, zvirbuļu vanags, peļu klijāns). Skolotāja: Ziemā Latvijas teritorijā nelielā skaitā uzturas ne vien vietējie vanagi un pūces, bet arī plēsīgie putni no ziemeļu un austrumu teritorijām. Cauri dziļajai sniega segai tie nespēj noķert barības objektus sīkos peļveidīgos grauzējus, tādēļ koncentrējas pie ceļiem (kur medījumu var noķert vieglāk), nereti naktīs starmešu gaismā apžilbst un tiek notriekti. Sauciens " irp", "d ev d ev d ev", klusi p kstieni " p- v p". Trauksmes sign ls " errrr". M jas zvirbulis. Ziemo putnu. Barojas galvenok rt uz zemes. Mitin s apdz vot s viet s. Slaids Nr. 7 (attēlots mājas zvirbulis, pievienots audio ieraksts ar putna balsi). Iznāk bērnu grupa ar kartīti Nr. 1, nolasa informāciju no izdales materiāla putna nosaukumu, raksturīgos saucienus. Skolotāja ieslēdz putna balss audio ierakstu. Saucieni " irp", " ilp". "tett", " ett". Dziesma - saucienu virkn jums ar asak m ska m nek m jas zvirbulim. Lidojum rakstur gs "tekk". Uztraukum "grek-grek", "tetr-tetr". Lauku zvirbulis J ras un citu neaizsalsto u de u tuvum paliek ziemot Paugurkn bja gulbis Zieme u gulbis Lielais ris Sudrabkaija Kajaks Garums: cm. Barojas galvenok rt uz zemes. Pa zemi p rvietojas l cieniem. Ruden un ziem pulc jas baros. Sastopams pils t s un da d s apdz vot s viet s, da d s ferm s, ret k viens t s, R g ar lielu piem rotu ku iek telp s, piem ram, Centr ltirgus paviljonos. Ziemo putnu. J ras rglis Me a p le Cekuld kuris Slaids Nr. 6 (attēloti putni: ziemeļu gulbis, paugurknābja gulbis, sudrabkaija, lielais ķīris, kajaks, jūras ērglis, cekuldūkuris, meža pīle). Skolotāja: Arvien vairāk ūdensputnu paliek ziemot neaizsalstošos ūdeņos, kur nereti tos piebaro cilvēki. Patstāvīgais darbs grupās Skolotāja: Jūs esat lieli malači, ka tik uzmanīgi klausījāties manu stāstījumu par daudziem putniem, bet tagad es vēlos, lai jūs paši man pastāstāt par putniem, kurus mēs ļoti bieži varam sastapt pie mūsu mājām, meklējot barību. Skolotāja mudina bērnus sadalīties grupās pa trīs un izvēlēties vienu no piedāvātajām kartītēm, uz kurām ir attēlots uzstāšanās kārtas numurs, putna nosaukums, putna attēls un uzrakstīti putnam raksturīgie saucieni (dziesma). Lai bērni iepazītos ar materiālu, tiek dots patstāvīgā darba laiks apmēram 3 minūtes. Slaids Nr. 8 (attēlots lauku zvirbulis, pievienots audio ieraksts ar putna balsi). Iznāk bērnu grupa ar kartīti Nr. 2, nolasa informāciju no izdales materiāla putna nosaukumu, raksturīgos saucienus. Skolotāja ieslēdz putna balss audio ierakstu. Liel z l te oti daudzveid ga, da di saucieni "si-tvi", " err", " pink-pink" uc. Dziesma rakstur ga "za ana" - vair kk rt atk rtojot "cici- ","ci- ", vai "v - iu". Ziemo putnu. Gardums: e as, spe is, augu s kli as. Slaids Nr. 9 (attēlota lielā zīlīte, pievienots audio ieraksts ar putna balsi). Iznāk bērnu grupa ar kartīti Nr. 3, nolasa informāciju 6 decembris 2013

7 INTEGRĒTĀ NODARBĪBA no izdales materiāla putna nosaukumu, raksturīgos saucienus. Skolotāja ieslēdz putna balss audio ierakstu. Iznāk bērnu grupa ar kartīti Nr. 6, nolasa informāciju no izdales materiāla putna nosaukumu, raksturīgos saucienus. Skolotāja ieslēdz putna balss audio ierakstu. Zilz l t e Balss: Melodiska "dvu t" vai erksto s "d errrr". Lidojum parasti "cec cec cec...". Dziesma k "ter er er ting cijcijcij tjotjotjo d v ". Za ub te Smalks "c -c -c " un vari jo s " -de de de", vai " i i i vi vi" Dziesma ir dzidrs atk rtots svilpiens, kam seko gar s trellis " c -c i sirrrrrrrr". Zilz l te. Ziemo putnu. Uzturas me os, parkos, d rzos, apst d jumos. Ziem liel koties p rtiek no niedru laputu k puriem un k ni m. Slaids Nr. 10 (attēlota zilzīlīte, pievienots audio ieraksts ar putna balsi). Iznāk bērnu grupa ar kartīti Nr. 4, nolasa informāciju no izdales materiāla putna nosaukumu, raksturīgos saucienus. Skolotāja ieslēdz putna balss audio ierakstu. Sauciens ir melodisks svilpiens, ar kluss erksto s sauciens. Dziesma klusa svilpo ana. Dzied gan m t tes, gan t vi i. Sarkankr t tis. Ziemo putnu. Ziem bie i sastopams parkos, d rzos un pils tu apst d jumos. Bie i apmekl barotavas, it pa i, ja tur ir vi u liel kais gardums p l d ogas. Svilpis Slaids Nr. 11 (attēlots svilpis jeb sarkankrūtītis, pievienots audio ieraksts ar putna balsi). Iznāk bērnu grupa ar kartīti Nr. 5, nolasa informāciju no izdales materiāla putna nosaukumu, raksturīgos saucienus. Skolotāja ieslēdz putna balss audio ierakstu. Ska atk rtots "tvit-tvit". Dziesma skan gi svilpieni, ska i atk rtoti "fu -fu -fu " vai tri "vi-vi-vi-vi". Garums: 14 cm. Veikli k pel pa koku stumbriem, bie i ar ar galvu uz leju (vien g suga, kas Latvij t dara). Barojas ar uz zemes. oti labpr t apmekl barotavas un veido bar bas kr jumus, glab jot tos aiz koku mizas. Sastopams lapu koku un ar jauktos me os, parkos un d rzos, kur ir lieli koki, piem ram, ozoli. Ziemo putni. Slaids Nr. 12 (attēlots dzilnītis, pievienots audio ieraksts ar putna balsi). t vi Dziln tis m t te Garums: 15 cm. Drukns putns. Barojas: Pamatbar ba da das s klas. Ligzdo anas laik un mazu us baro galvenok rt ar kukai iem. Ziem apmekl putnu barotavas. Da js nometnieks, klejot js, vai g jputns. Maz k skait regul ri ziemo. Slaids Nr. 13 (attēlota zaļžubīte, pievienots audio ieraksts ar putna balsi). Iznāk bērnu grupa ar kartīti Nr. 7, nolasa informāciju no izdales materiāla putna nosaukumu, raksturīgos saucienus. Skolotāja ieslēdz putna balss audio ierakstu. Fizminūte Skolotāja: Malači, esat visi čakli strādājuši. Tagad piedāvāju jums izkustēties un paspēlēt rotaļu Sals un putni. Uz grīdas nelielā attālumā viens no otra izvietoti trīs vingrošanas riņķi tās ir putnu mājiņas. Spēles sākumā katrā mājiņā mitināsies seši putniņi. Viens bariņš būs zvirbuļi, otrs zīlītes, trešais svilpji. Viens bērns pa vidu šiem apļiem sals. Kad es nosaukšu divus putnus, piemēram, zīlīti un svilpi, bērniem ir jāpāriet no viena apļa uz otru, bet salam jāpaspēj pieskarties pēc iespējas vairākiem putniem. Pie kura putna sals pieskāries, tas izstājas no spēles, jo ir nosaldēts. Bērni spēlē apmēram 5 minūtes Aplaudē uzvarētājiem. Skolotāja: Jūs gan esat veikli! Laiks atsākt darbu! Skolotāja aicina bērnus ieņemt vietas uz krēsliņiem. Prezentācija Putni, kas pie mums atlido ziemot e is Sniedze Ziemas ub te Z daste Slaids Nr. 14 (attēlota sniedze, ziemas žubīte, ķeģis, zīdaste). Skolotāja: Zināt, bērni? Citiem putniem nemaz tik decembris

8 INTEGRĒTĀ NODARBĪBA auksti pie mums nešķiet. Tie pie mums atlido pārziemot, gluži kā daudzi putni, kas ligzdo pie mums, pārziemo dienvidos. Skolotāja rāda attēlus, sākumā ļaujot bērniem nosaukt putnu; ja nav saņemta pareiza atbilde, nosauc pati. K putniem kl jas vasar un ziem? Kamēr bērni skatās filmiņu, skolotāja sakārto vienu galdu darbam: uzklāj vaskadrānu un uz galda izvieto iepriekš sagatavotas kastītes ar graudiem, putraimiem, sēklām un maziem čiekuriņiem. Kad bērni noskatījušies filmu, skolotāja jautā: Varbūt arī kādam no jums pie mājām ir barotava? No kā ir izgatavota, un kā tā izskatās? Bērni stāsta par savu pieredzi putnu piebarošanā. Skolotāja: Ļoti, jauki, ka arī mūsu grupiņas bērni rūpējas par putniņu labklājību ziemā. Vēlos jums parādīt, cik liela ir cilvēku izdoma, veidojot putnu barotavas. Bērni skatās slaidrādi ar putnu barotavu attēliem, skolotāja komentē. Var vienk r i izkais t s klas un graudus, uzk rt v tus ogu ekarus, uzspraust uz zari a spe ti, sav rt krell tes no v tiem aug iem, og m vai riekstiem, vai ar atst t da u ogu ruden uz zariem. Lai ar pat aukst s un sniegain s ziem s putni pa i sp j atrast sev nepiecie amo bar bu, tom r piebaro ana pal dz viegl k putniem tikt pie bar bas, turkl t putnu baro ana ir izveidojusies par sava veida trad ciju Latvij un citviet pasaul. Slaids Nr. 15 (attēloti putni ziedošā pļavā un putni uz sniega). Skolotāja: Kā jūs domājat kā tad putniem klājas ziemā? Vai cilvēkiem ir tiem jāpalīdz? Bērni: Citiem labi, citiem slikti! Palīdzēt vajag. Skolotāja: Lai gan pat aukstās un sniegainās ziemās putni paši spēj atrast sev nepieciešamo barību, tomēr piebarošana putniem palīdz vieglāk tikt pie barības, turklāt putnu barošana ir izveidojusies par sava veida tradīciju Latvijā un citviet pasaulē. Par to vairāk uzzināsim nelielā filmiņā Slaids Nr. 17: Var vienkārši izkaisīt sēklas un graudus, uzkārt žāvētus ogu ķekarus, uzspraust uz zariņa speķīti, savērt krellītes no žāvētiem augļiem, ogām vai riekstiem vai arī atstāt daļu ogu rudenī zaros. Barotavu izgatavo anai var izmantot da da veida iepakojumus Slaids Nr. 18: Barotavu izgatavošanai var izmantot dažāda veida iepriekš izlietotus iepakojumus. Slaids Nr. 16 (slaidā izvietota video filma Vai un kā ziemā piebarot putnus? ; māca un rāda ornitologs Gaidis Grandāns; filmas garums 5 min.; com/watch?v=ifsbb5zu0ai). Stacion ras barotavas Slaids Nr. 19: Stacionāras barotavas ir lielas un ērtas dažāda lieluma putniem. 8 decembris 2013

9 INTEGRĒTĀ NODARBĪBA T du varam pagatavot pa i!!! Piekaramas barotavas Nepiecie ams: -Kartons, -Kl steris, -S klas un graudi i, -Stri is. Slaids Nr. 20: Ļoti populāras ir piekaramas barotavas mājiņu izskatā. oti amizantas un dekorat vas barotavas Slaids Nr. 21: Amizantas un dekoratīvas barotavas. Vienk r kas pa u gatavotas barotavas Sald tas ogas un taukos sasald ti graudi Slaids Nr. 22: Vienkāršākas pašu gatavotas barotavas un iekārtas saldētas ogas un taukos sasaldēti graudi. Slaids Nr. 23 (attēlotas sirsniņveida putnu barotavas, ko paredzēts darināt, un tam nepieciešamo materiālu saraksts). Skolotāja: Bērni, vai jūs vēlētos paši izgatavot tādu skaistu sirsniņu barotavu, lai palīdzētu mazajiem putniņiem? Bērni: Jā! Skolotāja: Pirms visi dosimies pie galda, kur sagatavoti darbam nepieciešamie materiāli un es jums rādīšu, kā mēs veiksim šo darbu, nedaudz izkustināsim pirkstiņus un atsvaidzināsim atmiņā šodien iemācīto pirkstiņrotaļu. Atpūtas mirklis Bērni skaita pantiņu un atdarina kustības. Sniedziņš krīt, sniedziņš krīt, Kustinot pirkstus, laiž rokas no Visu zemi apsegt grib. augšas uz leju. Sniedziņš krīt, sniedziņš krīt, Kustinot pirkstus, laiž rokas no Visu zemi apsegt grib. augšas uz leju. Sniedziņš krīt uz vaidziņiem, Pieskaras pie vaigiem. Sniedziņš krīt uz pleciņiem, Pieskaras pie pleciem. Iekrīt mūsu rociņās Rāda plaukstas. Ai, cik priecīgas ir tās! Sit plaukstas pa zilbēm. Praktiskais darbs Bērni stāv ap galdu, skolotāja izskaidro veicamo darbu. Skolotāja: Šim darbam mums būs nepieciešami putraimi, graudi, sēklas un mazi čiekuriņi. Kurus no tiem jūs pazīstat? Bērni: Auzu pārslas, saulespuķu sēklas, griķi, rīsi Kurus bērni nav nosaukuši, nosauc skolotāja. Ļauj bērniem aptaustīt. Skolotāja: Būs nepieciešama līme, kas saturēs šos gardumiņus pie kartona sirsniņas. Šim nolūkam mēs nevaram izvēlēties parastu līmi, jo tā putniņiem var būt indīga, tādēļ esmu savārījusi klīsteri no miltiem un ūdens. Skolotāja rāda, kā uz kartona biezā kārtā uzsmērē klīsteri, apber to ar dažādiem putnu gardumiem un labi piespiež ar roku. Tad mudina bērnus katram parakstīt izvēlēto sirsniņu un sākt patstāvīgu darbu. Kad bērni darbu beiguši, skolotāja paslavē un mudina nomazgāt rokas. decembris

10 INTEGRĒTĀ NODARBĪBA Kad bērni atgriezušies no roku mazgāšanas Skolotāja: Redz, mūsu apkārtnes putniņiem sniegs raizes vairs nesagādās, jo tiem būs daudz skaistu barotavu. Diemžēl šodien mēs tās izkārt nevarēsim, jo tām ir jāizžūst, bet to darīsim rīt. Tagad aicinu jūs atkārtot to, ko mēs šodien redzējām un dzirdējām. Ieņemiet atkal savas vietas! Atkārtošana. Prezentācija K p c barojam putnus!? 1. V lme pal dz t mazajiem putni iem p rziemot. 2. Tas sag d patiesu prieku katru dienu sav tuvum v rot putnus laik, kad za ojo daba gu. 3.Putnu baro anai ziem var b t ar praktiska noz me da a putnu vienm r gaida rind, lai tiktu pie barotavas, un tikm r p rmekl tuvum eso os aug u kokus, ap dot tur ziemojo os kukai us. Bērni: Barotavās varam izlikt visu veidu sēklas un graudus, skujkoku čiekurus, zemesriekstus, žāvētus un svaigus augļus un ogas, speķi un taukus, baltmaizi, vārītu olu, putraimu kāpurus. Putniņiem nenāks par labu cepta, sālīta, bojāta (sapelējusi) pārtika un rupjmaize. Slaids Nr. 26 (vizuāli un tekstā attēlota informācija par Ja v lies uzst d t putnu barotavu pie savas m jas, atceries, ka t j novieto t d viet un augstum, kur tai netiek kl t su i, ka i vai citi pl s gi dz vnieki. S kot putnus barot, tas j dara regul ri, l dz pat p d jiem snieg iem. J a putniem ierastaj laik barotav nav bar bas, tie nemekl to citur, bet gan gaida, l dz ir par v lu. Atn kot pavasarim, barotava oblig ti j no em. Slaids Nr. 24 (izvietota informācija, kuru skolotāja nolasa). Skolotāja: Kāpēc mēs ziemā barojam putnus? Bērni izsaka savas domas. Skolotāja: Galvenokārt tā ir vēlme palīdzēt mazajiem putniņiem pārziemot, un patiesu prieku sagādā katru dienu savā tuvumā vērot putnus laikā, kad zaļojošā daba guļ. Putnu barošanai ziemā var būt arī praktiska nozīme daļa putnu vienmēr gaida rindā, lai tiktu pie barotavas, un tikmēr pārmeklē tuvumā esošos augļu kokus, apēdot tur ziemojošos kukaiņus. Baro anas noteikumi. Nedr kst: Ceptu p rtiku, S l tu p rtiku, Boj tu, sapel ju u p rtiku, Rupjmaizi. Dr kst: Visu veidu s klas un graudus, Skujukoku iekurus, zemesriekstus, v tus un svaigus aug us un ogas, Spe i un taukus, Baltmaizi, V r tu olu, Putraimu Slaids Nr. 25 (attēlota putnu barotava, izvietota informācija: ar sarkanu ar ko putnus nedrīkst barot, ar zaļu kāds būtu labākais cienasts putniem; skolotāja nolasa). Skolotāja: Ko drīkst un ko nav vēlams izvietot barotavās? Atcerieties video sižetu par barotavām! to, kas būtu jāievēro, izvietojot barotavas). Skolotāja: Barojot putniņus, vēl jāatceras trīs noteikumi: ja vēlies ierīkot putnu barotavu pie savas mājas, atceries, ka tā jānovieto tādā vietā un augstumā, kur tai netiek klāt suņi, kaķi vai citi plēsīgi dzīvnieki; sākot putnus barot, tas jādara regulāri līdz pat pēdējiem sniegiem. Ja putniem ierastajā laikā barotavā nav barības, tie nemeklē to citur, bet gan gaida, nesagaidot putni iet bojā; atnākot pavasarim, barotava obligāti jānoņem. Tad jūsu barotavās varēs sastapt daudz spārnoto viesu. Atcerēsimies, kuri putni atlaižas pie mums visbiežāk! Putni, kurus visbie var paman t barotav s. Slaids Nr. 27 (attēloti putni, pievienots audio ieraksts ar putnu balsīm). Skolotāja: Aicinu jūs vēlreiz noklausīties dažu putnu dziesmas! Bērni atkārto putnu nosaukumus un noklausās to dziesmas. k 10 decembris 2013

11 INTEGRĒTĀ NODARBĪBA Skolotāja: Malači! Es domāju, ka jau tuvākajās dienās mēs redzēsim dārziņa apkārtnē daudz dažādu putniņu! Bet pagaidām noskatieties dažus īsus video par putniem barotavās. Slaids Nr. 28 (slaidā izvietoti video, no kuriem pēc izvēles var noskatīties vienu vai vairākus: zīlītes, zaļžubīte, zvirbulis un melnais meža strazds; putnu brokastis: piedalās zaļžubītes, lauku zvirbuļi un lielās zīlītes. Aizkadrā brokastis patraucē žagata; svētdienas lielveikals; dižraibais dzenis un citi). Skolotāja: Liels paldies, bērni, par darbu! Kad mūsu pagatavotās sirsniņas būs izžuvušas, varēsim tās izkarināt dārziņa apkārtnē. decembris

12 INTEGRĒTĀ NODARBĪBA Nodarbības sagatavošanā izmantotie materiāli AUoAQ&biw=1680&bih=955 PowerPoint prezentācija Satiec putnus ziemā ir atrodama laikraksta mājaslapā 12 decembris 2013

13 METODISKAIS LĪDZEKLIS Kartītes bērnu patstāvīgajam darbam 1. MĀJAS ZVIRBULIS ČIRP DŽEV DŽEV DŽEV ČĪP- ČVĪP ČERRRR LAUKU ZVIRBULIS LIELĀ ZĪLĪTE ČIRP ČILP TETT ČETT TEKK GREK-GREK SI-TVI ČERR PINK-PINK CICI-ĶĒ CI-ĶĒ VĪ-ĶIU 4. ZILZĪLĪTE CĪ-CĪ-CĪ ČĪ-DE DE DE ČI ČI ČI VI VI CĪ-CĪI SIRRRRRRRR decembris

14 METODISKAIS LĪDZEKLIS 5. SVĪ-Ī-ĪP SVĪĪĪP ČERK ČERK ČERK SVILPIS 6. TVIT-TVIT FUĪ-FUĪ-FUĪ VI-VI-VI-VI 7. DZILNĪTIS ZAĻŽUBĪTE DVUĪĪĪT DŽERRRR CEC CEC CEC TER ER ER TING CIJCIJCIJ TJOTJOTJO DŽVĒĒ 14 decembris 2013

15 PIEREDZE Telpu noformēšana Diāna Golubeva, Ludzas 4. PII Pasaciņa vadītāja Fotogrāfijās ir redzams kāpņu telpu noformējums, ko veidoja vecāki, izmantojot dabas materiālus. Šajā mācību gadā mūsu gada tēma ir DABA, tāpēc arī nolēmām noformējumā izmantot daudz dabas metriālu. decembris

16 PIEREDZE 16 decembris 2013

17 PIEREDZE decembris

18 PIEREDZE 18 decembris 2013