RĪGAS PILSĒTAS BŪVVALDE Reģistrācijas Nr.LV90002719440, Amatu iela 4, Rīga, LV-1050, tālrunis 67105800, fakss 67012805 e-pasts: buvvalde@riga.lv, www.rpbv.lv Rīgā 18.07.2014. Nr. BV-14-8692-nd Uz Uz 02.12.2013. 09.05.2014. Nr. Nr. K-ORD-1915-12/2013 08-02/14/21 Arhitektu biroja Iotti+Pavarani Architetti pilnvarotajai personai SIA Office of Regional Database reģ. Nr. 40103241583 Brīvības ielā 47, Rīgā, LV-1010 Informācijai: SIA AGN reģ. Nr. 40003835675 Mazajā Juglas ielā 3 Rīga, LV-1064 Par atteikumu apstiprināt detālplānojumu teritorijai starp Juglas ielu un Mazo Juglas ielu, Rīgā Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk Būvvalde) ir saņēmusi jūsu 02.12.2013. iesniegumu Nr. K-ORD-1915-12/2013 (reģistrēts 02.12.2013. ar Nr. BV-13-20631-sd) ar lūgumu izskatīt un apstiprināt tam pievienoto detālplānojuma projektu teritorijai starp Juglas ielu un Mazo Juglas ielu, Rīgā (turpmāk Detālplānojums). Atbilstoši Ministru kabineta 16.10.2012. noteikumu Nr. 711 Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem (turpmāk Noteikumi Nr. 711) 114. punktam Detālplānojumam pievienots administratīvā līguma projekts par Detālplānojuma īstenošanu (turpmāk Līgums) un kopsavilkums par Detālplānojuma izstrādes procesu. Noteikumu Nr. 711 116. punkts nosaka, ja ir saskaņoti administratīvā līguma nosacījumi par detālplānojuma īstenošanu un panākta vienošanās, pašvaldība četru nedēļu laikā pēc Noteikumu Nr. 711 114. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem: par detālplānojuma projekta apstiprināšanu un vispārīgā administratīvā akta izdošanu (116.1. apakšpunkts); par detālplānojuma
2 projekta pilnveidošanu (116.2. apakšpunkts); par atteikumu apstiprināt detālplānojumu (116.3. apakšpunkts). Būvvalde 20.01.2014. ar lēmumu Nr. BV-14-630-nd pagarināja administratīvā akta izdošanas termiņu konkrētajā lietā līdz 02.04.2014., to pamatojot ar nepieciešamību precizēt Detālplānojumu un nepieciešamību saskaņot Līguma nosacījumus, savukārt ar 01.04.2014. lēmumu Nr. BV-14-3836-nd tika pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš līdz 18.07.2014., pamatojot to ar nepieciešamību turpināt Līguma saskaņošanas procesu. Būvvaldē saņemts jūsu 09.05.2014. iesniegums Nr. 08-02/14/21 (reģistrēts 09.05.2014. ar Nr. BV-14-8584-sd) ar pievienoto precizēto Detālplānojumu. Būvvalde konstatē, ka Detālplānojums ir izstrādāts atbilstoši izsniegtajam darba uzdevumam un institūciju nosacījumiem un tajā veikti nepieciešamie precizējumi, kas norādīti Būvvaldes 20.01.2014. lēmumā Nr. BV-14-630-nd. Taču Līguma nosacījumi atbilstoši Noteikumu Nr. 711 116. punktam nav saskaņoti un nav panākta vienošanās starp Detālplānojuma ierosinātāju SIA AGN (reģ. Nr. 40003835675; turpmāk Detālplānojuma ierosinātājs) un Rīgas pilsētas pašvaldību, uz ko norāda turpmāk minētais. Atbilstoši Noteikumu Nr. 711 100. punktam Rīgas pilsētas pašvaldība detālplānojuma uzsākšanu, izstrādi un apstiprināšanu ir deleģējusi Būvvaldei, kā tas izriet no Rīgas domes 21.07.2008. nolikuma Nr. 117 Rīgas pilsētas būvvaldes nolikums 7.2.16. apakšpunkta, saskaņā ar kuru Būvvalde pieņem lēmumus par detālplānojuma projektiem, savukārt šī nolikuma 7.2.17. apakšpunkts nosaka, ka Būvvalde saskaņo un slēdz administratīvos līgumus par detālplānojumu īstenošanu. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 31. pants nosaka, ka detālplānojumu īsteno saskaņā ar administratīvo līgumu, kas noslēgts starp vietējo pašvaldību un detālplānojuma īstenotāju (31. panta pirmā daļa), šādā līgumā iekļauj dažādus nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību (31. panta otrā daļa). No minētā izriet, ka šāds līgums ir komplicēts dokuments, kas ietver dažādus nosacījumus attiecībā uz jomām, kas ir dažādu pašvaldības iestāžu kompetencē un kurām attiecīgie līguma nosacījumi ir jāsaskaņo. Piemēram, Līgums ietver nosacījumus par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā (turpmāk Nodeva). Atbilstoši Rīgas domes 19.02.2013. saistošo noteikumu Nr. 211 Par pašvaldības nodevu un pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā (turpmāk Noteikumi Nr. 211) 4. punktam Nodevas administrēšanu veic Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, līdz ar to Līguma nosacījumi saskaņojami ar šo departamentu. Savukārt Līguma nosacījumi attiecībā uz ielu izbūvi, rekonstrukciju un plānoto sabiedriskā transporta maršruta maiņu ir Rīgas domes Satiksmes departamenta kompetence atbilstoši Rīgas domes 24.01.2006. nolikumam Nr. 35 Rīgas domes Satiksmes departamenta nolikums satiksmes infrastruktūras uzturēšanas, projektēšanas un būvniecības organizēšana (7.1. apakšpunkts) un pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu pārraudzības koordinēšana (7.2. apakšpunkts), līdz ar to Līguma nosacījumi saskaņojami ar šo departamentu. Ievērojot minēto Būvvalde 06.01.2014. ar dienesta vēstuli Nr. BV-14-22-dv lūdza Rīgas domes Īpašuma departamentam, Rīgas domes Pilsētas attīstības
3 departamentam, Rīgas domes Satiksmes departamentam, Rīgas pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma, SIA Rīgas ūdens savas kompetences ietvaros sniegt viedokli par Līgumu, uz ko tika saņemtas atbildes Rīgas domes Īpašuma departamenta 10.02.2014. dienesta vēstule Nr. 1-6/DI-14-137-dv, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 20.01.2014. dienesta vēstule Nr. DA-14-83-dv, Rīgas domes Satiksmes departamenta 28.01.2014. dienesta vēstule Nr. DS-14-78-dv, Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma 18.02.2014. dienesta vēstule Nr. RG-14-16-dv un SIA Rīgas ūdens 20.01.2014. vēstule Nr. TI-5.2.7/117n, par kurām jūs tikāt informēti Būvvaldes 01.04.2014. lēmumā Nr. BV-14-3836-nd. Kā arī Būvvalde norāda, ka laika posmā no 02.12.2013. līdz šim brīdim ir notikusi sarakste ar Detālplānojuma ierosinātāju par Līguma nosacījumu saskaņošanu. Sarakstes ietvaros ir saņemti šādi iesniegumi 14.04.2014. Nr. 10-04/14 (reģistrēts 14.04.2014. ar Nr. BV-14-6902-sd), 24.04.2014. Nr. 24-04/14 (reģistrēts 06.05.2014. ar Nr. RD-14-3346-sd), 07.05.2014. Nr. 07-05/14 (reģistrēts 07.05.2014. ar Nr. BV-14-8351-sd), 09.06.2014. Nr. 09-06/14 (reģistrēts 12.06.2014. ar Nr. BV-14-11373-sd), savukārt Būvvalde ir sniegusi atbildes 27.12.2013. Nr. BV-13-13875-nd, 01.04.2014. Nr. BV-14-3836-nd, 14.05.2014. Nr. BV-14-5542-nd, 22.05.2014. Nr. BV-14-5976-nd, 11.07.2014. Nr. BV-14-8389-nd. Tāpat 28.04.2014. Būvvaldē ir notikusi sanāksme par Līguma nosacījumu saskaņošanu (turpmāk Sanāksme), kurā piedalījās Detālplānojuma ierosinātājs, Būvvaldes, Rīgas domes Īpašuma departamenta, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, SIA Rīgas Ūdens pārstāvji. Sanāksmes protokols Detālplānojuma ierosinātājam nosūtīts 22.05.2014. vēstulē Nr. BV-14-5976-nd. Minēto darbību rezultātā līdz šī administratīvā akta sagatavošanas brīdim vienošanās starp Detālplānojuma ierosinātāju un Rīgas pilsētas pašvaldību par Līguma nosacījumu saskaņošanu (Līguma 5. nodaļa par ielu un inženierkomunikāciju izbūves vai rekonstrukcijas sarkano līniju robežās iespējamiem īstenošanas variantiem) nav panākta un Būvvalde norāda, ka: 1) lai arī Detālplānojuma īstenošana ir saistīta ar blakus esošās teritorijas pie Juglas, Ūdeļu un Mazās Juglas ielas detālplānojuma īstenošanu, saskaņā ar Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr. 112 Vispārīgie būvnoteikumi 31. punktu būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona, kas nozīmē, ka Detālplānojuma ierosinātājs nevar ierosināt būvniecību ārpus sava zemesgabala. Līdz ar to šobrīd Līgumā nevar atrunāt situāciju par būvniecības veikšanu uz citai personai piederoša zemesgabala. Būvniecība ārpus Detālplānojuma teritorijas, t.i., ārpus Detālplānojuma ierosinātājam piederošajiem zemesgabaliem, jārisina atbilstoši būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem konkrētā būvniecības procesā. Papildus Būvvalde vērš uzmanību, ka Detālplānojuma teritorijā neatrodas esošas ielas un inženierkomunikācijas, līdz ar to Līgumā nav nepieciešams minēt to rekonstrukciju; 2) Būvvalde nepiekrīt Līguma 5.1.2. apakšpunktā norādītajam apgalvojumam, ka ielu un inženierkomunikāciju izbūve vai rekonstrukcija sarkano līniju robežās Detālplānojuma teritorijā dod sabiedrisko labumu Detālplānojuma piegulošajā teritorijā īstenošanai un apkārtējās teritorijas izmantošanai. Vispārināti var uzskatīt, ka, īstenojot Detālplānojumu, tiks sakārtota pašreiz neizmantota teritorija, bet kopumā
4 Detālplānojuma īstenošana nav uzskatāma par sabiedriskā labuma darbību, jo saskatāma personu privāto interešu un vajadzību apmierināšana; 3) attiecībā uz Līguma 5.2.1. apakšpunktu Būvvalde norāda, ka atbilstoši Noteikumi Nr. 211 3. punktam Nodevas maksātāji ir personas, kuras Rīgas pilsētā īsteno Noteikumu Nr. 211 1. pielikumā norādītās būvniecības ieceres. Līdz ar to normatīvajos aktos nav paredzēta situācija, ka zemesgabala īpašnieks maksā Nodevu par pašvaldības veiktu būvniecību, un šāda punkta redakcija nav atbalstāma; 4) Līguma 5.2.2. 5.2.3. apakšpunktos, kur tiek minēts par Nodevas atlaides piemērošanu, nav ņemti vērā nosacījumi, kad piemērojama atlaide, t.i.: 1) ja būvniecības īstenotājs izbūvējis jaunu pilsētas ielu vai veicis pilsētas ielas rekonstrukciju ārpus sava zemesgabala robežām; 2) pilsētas ielas izbūvi Rīgas domes Satiksmes departaments uzlicis par pienākumu; 3) ir saskaņots attiecīgs būvprojekts; 4) izbūvētā iela ir pieņemta ekspluatācijā (Noteikumu Nr. 211 10. punkts). Ievērojot minēto, šobrīd Līgumā var ietvert deklaratīvu punktu, ka Detālplānojuma īstenotājam ir tiesības atbilstoši tajā brīdī spēkā esošo normatīvo aktu prasībām vērsties pašvaldībā ar lūgumu piemērot Nodevas atlaidi, ja tiek ievēroti visi nosacījumi. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 211 regulējumu Līgumā nevar tikt ietverta vienošanās par Nodevas atlaides piemērošanu uz nākotnē iespējamu situāciju; 5) attiecībā uz Līguma 5.2.4. apakšpunktu par Rīgas pašvaldības iesaistīšanos Detālplānojuma īstenošanā, Būvvalde norāda turpmāk minēto. Atbilstoši apstiprinātajam Rīgas pilsētas budžetam (pašvaldība kā budžeta iestāde budžetu nosaka un pamato līdzekļu apjomu nepieciešamo funkciju un uzdevumu izpildei kārtējam saimnieciskajam gadam atbilstoši likumā Par pašvaldību budžetiem noteiktajam), Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (turpmāk Stratēģija), Rīgas attīstības programma 2014. 2020. gadam un SIA Rīgas ūdens stratēģiskās attīstības plānam 2012. 2025. gadam finanšu līdzekļi ielu, ūdensapgādes, kanalizācijas tīklu un siltumtīklu projektēšanai un izbūvei Detālplānojuma teritorijā nav paredzēti. Pašvaldības budžeta plānošana ir komplicēts pasākums. Likuma Par pašvaldību budžetiem 15. panta pirmais punkts nosaka, ka gadskārtējais pašvaldības budžets tiek izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas, savukārt likuma Par pašvaldībām 14. pants nosaka, ka, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Plānojot ikgadējo pašvaldības budžetu, pilsētas vadība savus lēmums pamato ar Rīgas pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteikto prioritāšu un projektu realizāciju attiecīgajam saimnieciskajam gadam. Lai Detālplānojuma īstenošanu par pašvaldības budžeta līdzekļiem varētu īstenot, ir nepieciešams konkrēto ielu un inženierkomunikāciju izbūvi paredzēt Rīgas pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Stratēģijā ir norādīts, ka atbilstoši pieejamajiem resursiem Rīgas pilsētas pašvaldībai nepieciešams palielināt infrastruktūras pieejamību Rīgas pilsētā, primāri nodrošinot prioritārās attīstības teritorijas (291. punkts), un pašvaldības investīciju projektu īstenošanas lēmumi jābalsta uz plašu vajadzību un risinājumu izpēti un detalizētu tehniski ekonomisko pamatojumu, jāizvēlas funkcionāli un ekonomiski efektīvākie risinājumi. Ar attīstības plānošanas dokumentu palīdzību jānodrošina investīciju projektu īstenošanas koordinēšana (292.
5 punkts). Stratēģijā Detālplānojuma teritorija nav norādīta kā prioritārā attīstības teritorija. Ievērojot minēto, nav atbalstāms 5.2.4. apakšpunkts, jo pašvaldībai nav iespējams finansēt Detālplānojuma ierosinātāja īpašumā jeb Detālplānojuma teritorijā ielu un inženierkomunikāciju izbūvi. To apliecina arī Sanāksmē runātais, kas fiksēts Sanāksmes protokolā. Papildus Būvvalde vērš uzmanību, ka konkrēti lēmumi ir pieņemami un finanšu līdzekļi plānojami situācijā, kad ir zināmi konkrēti ielu un inženierkomunikāciju tehniskie risinājumi (piemēram, garums, diametrs, materiāls), jo tehnisko projektu izstrādes rezultātā ir iespējams izstrādāt tāmes un tehniski ekonomiskos pamatojumus konkrēto projektu realizācijai. Būvvalde norāda, ka attiecībā par pārējiem Līguma punktiem domstarpību nav. Ņemot vērā, ka Līgums slēdzams starp divām pusēm, t.i., pašvaldību un Detālplānojuma ierosinātāju, Līgums ir uzskatāms par publisko tiesību līgumu, kas ir elastīga valsts pārvaldes darbības forma, kura pieļauj ar privātpersonu risināt kompleksus dzīves gadījumus sadarbības attiecību formā. Publisko tiesību līgumu slēdz līdzīgi kā privāttiesisku līgumu, apmainoties ar saskanīgiem gribas izteikumiem (http://www.juristavards.lv/doc/194652-pasvaldibas-un-privatpersonas-noslegtaliguma-tiesiska-daba/). Administratīvā līguma īpatnība ir tā, ka tas ir izmantojams gan kā administratīvā akta alternatīva, gan kā palīglīdzeklis administratīvā akta izdošanas vai izpildes procesā (Administratīvā procesa likuma komentāri, Tiesu nama aģentūra, 2013, 605. lpp.). Administratīvais līgums (tāpat kā jebkurš civiltiesisks līgums) ir abu līgumslēdzēju brīvu un saskanīgu gribas izteikumu rezultāts. Ierosinājums otram iespējamam līdzējam parasti nevar būt uzspiedošs, un pēc ierosinājuma izvērtēšanas tam ir tiesības nepiekrist (Administratīvā procesa likuma komentāri, Tiesu nama aģentūra, 2013, 606. lpp.). Detālplānojuma izstrāde ir īpašnieka brīva izvēle. Pašvaldība, apstiprinot teritorijas plānojumu un nosakot plānoto (atļauto) izmantošanu, īpašniekam neuzliek par pienākumu to obligāti izmantot teritorijas plānojumā norādītajam mērķim, jo īpašnieks var turpināt izmantot zemes vienības, kas atrodas Detālplānojuma teritorijā, rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūvei, kā tas ir pašreiz. Privātpersonas ierosināts detālplānojums ir konkrēts attīstības priekšlikums/projekts, kuru ierosina un īsteno pats ierosinātājs, jo šādā situācijā tiek iegūts privāts labums. Uzsākot šāda veida projektu, Detālplānojuma ierosinātājam ir jāapzinās, ka detālplānojuma īstenošana prasīs ilgāku laiku un lielus finanšu ieguldījumus, jo ir jāizbūvē ielas un nepieciešamā infrastruktūra, lai īstenotu jaunveidojamajos zemesgabalos konkrētās būvniecības ieceres. Likuma Par pašvaldībām 15. panta 1. apakšpunkts nosaka, ka pašvaldībām ir autonomā funkcija organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Būvvalde norāda, ka esošajai Detālplānojuma teritorijai ir nodrošināta iespēja veidot pieslēgumus netālu esošajām inženierkomunikācijām un blakus esošajām ielām. Ņemot vērā minēto, ka nav saskaņoti Līguma nosacījumi un nav panākta vienošanās, Būvvaldei nav pamata pieņemt lēmumu par Detālplānojumu Noteikumu Nr. 711 116. punkta kārtībā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk APL) 63. panta pirmās daļas 3. punktam pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod
6 administratīvo aktu, ar kuru pilnībā vai daļēji atteikts izdot iesniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata vai tā nav lietderīga. APL 62. panta pirmā daļa paredz, ka, lemjot par tāda administratīva akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Tā paša panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Ņemot vērā augstāk minēto saraksti, kas ilgusi vairākus mēnešus, jūs un Detālplānojuma ierosinātājs esat informēti par esošo situāciju, līdz ar to jūsu viedokļa noskaidrošana nav adekvāta. Pamatojoties uz APL 62. panta pirmo daļu un otrās daļas 3. Punktu, 63. panta pirmās daļas 3. punktu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 31. panta pirmo un otro daļu, Noteikumu Nr. 711 100., 114., 116. punktu, Rīgas domes 21.07.2008. nolikuma Nr. 117 Rīgas pilsētas būvvaldes nolikums 7.2.16. un 7.2.17. apakšpunktu, Būvvalde nolemj: atteikt pieņemt lēmumu par Detālplānojumu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata. Atbilstoši APL 70. panta pirmajai daļai šis administratīvais akts stājas spēkā tā paziņošanas brīdī adresātam. Saskaņā ar APL 70. panta pirmo un otro daļu, 76. panta pirmo un otro daļu, 121. panta pirmo daļu, 122. pantu, 189. panta pirmo daļu un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 30. panta pirmo daļu šo administratīvo aktu varat pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad administratīvais akts stājies spēkā, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas tiesu namā (Rīgas tiesu nams: Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007; Jelgavas tiesu nams: Atmodas iela 19, Jelgava, LV-3001; Valmieras tiesu nams: Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV-4201; Rēzeknes tiesu nams: Atbrīvošanas aleja 88, Rēzekne, LV-4601; Liepājas tiesu nams: Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401) pēc pieteicēja adreses. Vadītājs p.i. I.Vircavs J.Belkovskis Valaine 67012812