EIROPAS KOMISIJA Briselē, 3.2.2014. COM(2014) 38 final ANNEX 4 PIELIKUMS DĀNIJA dokumentam ES Pretkorupcijas ziņojums --- LV LV
DĀNIJA 1. IEVADS GALVENĀS IEZĪMES UN TENDENCES Pretkorupcijas regulējums Stratēģiska pieeja. Dānijā ir labi attīstīta likumdošanas, tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sistēma korupcijas jautājumu risināšanai, 1 lai gan nav valsts pretkorupcijas stratēģijas. Dažos pētījumos un statistikas analīzēs ir aplūkota korupcijas būtība vai apmērs Dānijā. 2 Dānijas Starptautiskā attīstības aģentūra (Danida), kas ietilpst Ārlietu ministrijas sastāvā, ir ieviesusi procedūras ziņošanai par korupciju, sniegusi apmācību integritātes jeb godprātīguma jautājumos un veikusi korupcijas riska pārvaldību. 3 Tiesiskais regulējums. Dānijas krimināltiesības attiecas uz visiem koruptīvajiem nodarījumiem, kas ietverti Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā 4 un tās Papildprotokolā 5, izņemot tirgošanos ar ietekmi. 6 Parlaments 2013. gadā pieņēma tiesību akta grozījumus nolūkā stiprināt ar ekonomiskajiem noziegumiem saistītu gadījumu novēršanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem. Attiecībā uz kukuļošanu maksimālo sodu par aktīvo kukuļošanu publiskajā sektorā palielināja no trim gadiem līdz sešiem gadiem. Par kukuļošanu privātajā sektorā un šķīrējtiesnešu kukuļošanu maksimālo sodu palielināja no viena gada un sešiem mēnešiem līdz četriem gadiem. 7 Piekļuvi informācijai nosaka likums, un ikviena persona var piekļūt ikvienas valsts pārvaldes struktūras dokumentiem. 8 2013. gada sākumā parlamenta komitejai tika iesniegts tiesību akta projekts par piekļuvi valsts pārvaldes informācijai. 9 Jaunais tiesību akts uzlabotu atklātību valsts pārvaldē un atvieglotu piekļuvi dokumentiem. 10 Sabiedriskās apspriešanas laikā tika paustas bažas, ka jaunā tiesību akta daļas ierobežotu sabiedrības piekļuvi informācijai likumdošanas procesā. 11 Dānijas parlaments likumu pieņēma 2013. gada jūnijā. Dānija nav īstenojusi Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumus ar mērķi uzlabot Dānijas regulējumu par politisko partiju, individuālo kandidātu un vēlēšanu kampaņu finansēšanu. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) otrās novērtēšanas kārtas ziņojums, 2005. gads, 15. lpp. Dokuments pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round2/grecoeval2(2004)6_denmark_en.pdf. Dānijas statistika (2011. g.) Kriminalitet, pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.dst.dk/pukora/epub/upload/17949/krim.pdf, un Transparency International Danmark (2012. g.) National Integrity System Study Denmark, pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.transparency.org/whatwedo/nisarticle/denmark_2012. OECD Phase 3 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery convention in Denmark, 2013. gada marts, 47. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/denmarkphase3reporten.pdf. Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija (ETS Nr. 173). Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Protokols (ETS Nr. 191). Saistībā ar šo konvenciju Dānija arī saglabājusi tiesības attiecībā uz 17. pantu (jurisdikcija). GRECO trešās novērtēšanas kārtas ziņojums, atbilstības ziņojums par Dāniju, 2011. gads, 6. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/grecorc3(2011)8_denmark_en.pdf. https://www.retsinformation.dk/forms/r0710.aspx?id=152268. Dānijas Likums par piekļuvi valsts pārvaldes dokumentiem un Dānijas Likums par valsts pārvaldi reglamentē vispārēju piekļuvi administratīvajai informācijai. GRECO otrā novērtēšanas kārta 2005. gadā, 8. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round2/grecoeval2(2004)6_denmark_en.pdf. Tieslietu ministrija (2013. g.) L 144 Forslag til lov om offentlighed i forvaltningen. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.ft.dk/samling/20121/lovforslag/l144/index.htm#dok. Likums sagatavots, pamatojoties uz ieteikumiem, ko sniedza īpaši iecelta komisija, kuru vadīja bijušais ombuds Hans Gammeltoft-Hansen. Hans Gammeltoft-Hansen (2009. g.) 26 fremskridt 5 tilbageskridt. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.aabenhedstinget.dk/26-fremskridt-5-tilbageskridt/. OSCE media freedom representative concerned about proposed public information law in Denmark. Stokholma, 2013. gada 23. maijs, EDSO plašsaziņas līdzekļu brīvības pārstāve Dunja Mijatovi. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.osce.org/fom/101841. Pret likumu tika savākti arī 86 000 parakstu. 2
Institucionālā sistēma. Smagu ekonomisko un starptautisko noziegumu prokuratūra ir galvenā struktūra, kura atbild par korupcijas izmeklēšanu un kuras daudzdisciplīnu komandā ietilpst prokurori un izmeklētāji. Tiek uzskatīts, ka Dānijas civildienestā ir augsta godprātīguma pakāpe. 12 Pamatojoties uz Dānijas augsto ētikas standartu un pārredzamības tradīcijām publiskajā iepirkumā, valsts pārvaldē ir ieviesti nedaudzi formāli noteikumi, ar ko reglamentē godprātīguma un pretkorupcijas jomu. 13 Dānijā kopš 2007. gada spēkā ir valsts amatpersonu rīcības kodekss. 14 Kodeksā aplūkoti praktiskie aspekti, aprakstot situācijas, kas var rasties valsts pārvaldē, tostarp pamatvērtības un principi, vārda brīvība, konfidencialitātes pienākums, objektivitāte un dāvanu pieņemšana. 15 Kodeksu izplatīja publiskā sektora darbavietās, un tika veikti informatīvie pasākumi, lai palielinātu informētību par kodeksu. Tieslietu ministrija 2007. gadā izdeva brošūru Kā izvairīties no korupcijas. Brošūrā sniegti piemēri un interpretēti Dānijas pretkorupcijas tiesību akti. 16 Uzskatu izzināšana Aptaujas par viedokļiem. Dānija pastāvīgi tiek ierindota starp valstīm ar zemāko korupcijas līmeni Eiropas Savienībā. Saskaņā ar 2013. gada īpašo Eurobarometer apsekojumu par korupciju 20 % dāņu uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta (ES vidējais rādītājs 76 %), un tikai 3 % Dānijas respondentu izjūt, ka viņu ikdienas dzīvi skar korupcija (ES vidējais rādītājs 26 %). Abos šajos jautājumos Dānija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Pieredze ar korupciju. Pēdējo 12 mēnešu laikā mazāk nekā 1 % respondentu tika prasīts dot kukuli vai tika gaidīts, ka viņi to dos (ES vidējais rādītājs ir 4 %), un 12 % norādīja, ka viņi personīgi pazīst kādu, kas ir ņēmis kukuļus (ES vidējais rādītājs ir 12 %). 17 Uzņēmumu aptaujas. Saskaņā ar Eurobarometer apsekojumu 19 % Dānijas respondentu no vadītāju vidus 18 uzskata, ka favorītisms un korupcija traucē uzņēmumu konkurencei Dānijā (ES vidējais rādītājs ir 73 %). Tikai 4 % Dānijas uzņēmēju uzskata, ka korupcija viņu uzņēmumam rada problēmas veikt uzņēmējdarbību (ES vidējais rādītājs ir 43 %). 19 Attiecībā uz publisko iepirkumu 2013. gada Eurobarometer uzņēmumu apsekojums par korupciju 20 liecina, ka 14 % respondentu uzskata, ka korupcija ir plaši izplatīta valsts iestāžu vadītajā publiskajā iepirkumā, un 20 % vietējo iestāžu vadītajā publiskajā iepirkumā (ES vidējie rādītāji ir 56 % un 60 %). Abos šajos jautājumos Dānija ieņem augstākās vietas starp ES valstīm. Konteksta jautājumi Privātais sektors. Attiecībā uz tiesisko regulējumu Dānija pareizi transponēja Pamatlēmuma 2003/568/TI noteikumus par aktīvās korupcijas definēšanu privātajā sektorā, kā arī 12 13 14 15 16 17 18 19 20 Transparency International Denmark, National Integrity System Study Denmark 2012, kopsavilkums. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.transparency.org/whatwedo/pub/national_integrity_system_assessment_denmark_executive_summary. GRECO otrā novērtēšanas kārta, 2004. gads, 10. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round2/grecoeval2(2004)6_denmark_en.pdf. Kodeksu sagatavoja Valsts pārvaldes modernizācijas aģentūra sadarbībā ar dažādām ministrijām, publiskā sektora darba devējiem un darba ņēmēju organizācijām. Valsts amatpersonu rīcības kodekss ir pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://hr.modst.dk/publications/2007/god%20adfaerd%20i%20det%20offentlige%20-%20juni%202007.aspx. GRECO otrā novērtēšanas kārta, Addendum of the Compliance Report on Denmark, 2009. gads, 3. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round2/grecorc2(2007)2_add_denmark_en.pdf. Tieslietu ministrija (2007. g.) Undgå corruption. Pieejams: http://jm.schultzboghandel.dk/upload/microsites/jm/ebooks/andre_publ/korruption/index.html. 2013. gada īpašais Eurobarometer izlaidums Nr. 397. 2013. gada Eurobarometer zibapsekojums Nr. 374. 2013. gada Eurobarometer zibapsekojums Nr. 374. 2013. gada Eurobarometer zibapsekojums Nr. 374. 3
noteikumus par sodiem, kas piemērojami fiziskām un juridiskām personām. 21 Ārvalstu kukuļošanas jomā ESAO darba grupa pret kukuļošanu pauda nopietnas bažas par izpildes trūkumu ārvalstu kukuļošanas nodarījumu gadījumos un par to, ka lietas tika slēgtas, neveicot atbilstošu izmeklēšanu vai pietiekamus pasākumus, lai nodrošinātu ārvalstu pierādījumus. 22 No otras puses, ESAO atzinīgi vērtēja Dānijas centienus palielināt informētību un veicināt korporatīvo sociālo atbildību. Interešu konflikti un aktīvu atklāšana. Dānijas parlamenta deputātiem nav juridiska pienākuma atklāt savus aktīvus, uz viņiem neattiecas arī kāda cita veida noteikumi par interešu konfliktu uzraudzību. Tomēr konkrētas politiskās partijas prasa, lai to deputāti atklāj savus aktīvus bez jebkāda oficiāla pienākuma; kontroli veic parlamenta prezidijs. 23 Prezidijs arī izskata interešu konflikta gadījumus attiecībā uz ministriem vai parlamenta deputātiem. Turklāt Dānijas parlaments ir rādījis pozitīvu piemēru, uzlabojot ministru izdevumu pārredzamību, piemērojot atklātības shēmu, vienošanos starp politiskajām partijām, ar ko ministri tiek mudināti deklarēt savus ikmēneša izdevumus, ceļa izdevumus, saņemtās dāvanas un citu šāda veida saistīto informāciju. 24 Ministru prezidenta biroja tīmekļa vietnē ministri var brīvprātīgi atklāt arī savas personiskās un finansiālās intereses. 25 Ziņošana par pārkāpumiem. Dānijā nav paredzēta darba ņēmēju visaptveroša aizsardzība ziņošanai par pārkāpumiem publiskajā vai privātajā sektorā. Dānijas valsts ierēdņu rīcības kodeksā 26 sniegti vadoši norādījumi, kad valsts sektora darbiniekiem ir tiesības brīvi izpaust nekonfidenciālu informāciju presei un citiem ārējiem partneriem. 27 Dānijas Darba kodekss nenodrošina nekādu aizsardzību pret atlaišanu no darba privātā sektora darbiniekiem, kas ziņo par aizdomām kukuļošanā. 28 Nodarbinātības ministrija 2009. gadā publicēja paskaidrojuma rakstu un norādījumu kodeksu, īpaši pievēršoties privātā sektora darba ņēmēju veiktajai ziņošanai par pārkāpumiem un vārda brīvībai. 29 Kodekss nav juridiski saistošs, un tāpēc tas ir niecīgs tiesiskās aizsardzības līdzeklis ziņotājiem. 30 Rezultātā ESAO darba grupa pret kukuļošanu konstatēja nepieciešamību uzlabot ziņošanas par pārkāpumiem sistēmu publiskā un privātā sektora darbiniekiem Dānijā. 31 Valdība nesen izveidoja komiteju, lai pārbaudītu reformas nepieciešamību šajā jomā. 32 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 COM(2011) 309 galīgā redakcija, Pamatlēmuma 2003/568/TI otrais īstenošanas ziņojums, 2011. gada 6. jūnijs. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/lexuriserv/lexuriserv.do?uri=com:2011:0309:fin:en:pdf. OECD Phase 3 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery convention in Denmark, 2013. gada marts, 5. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/denmarkphase3reporten.pdf. Transparency International, National Integrity System Study Denmark 2012. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://transparency.dk/wp-content/uploads/2011/12/19.1.12._elektronisk_nis_final1.pdf. Politisk aftale mellem regeringen og Dansk Folkeparti, Socialdemokratiet, Socialistisk Folkeparti og Det Radikale Venstre om en ny åbenhedsordning om ministres udgifter og aktiviteter. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.stm.dk/multimedia/politisk_aftale_om benhedsordningen.pdf. http://www.stm.dk/_a_1628.html. Saskaņā ar rīcības kodeksu darba ņēmējs var vai nu konsultēt organizāciju, sniedzot profesionālu palīdzību, vai iesniegt sūdzību parlamentārajam ombudam, 37. lpp. Valsts amatpersonu rīcības kodekss ir pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://hr.modst.dk/publications/2007/god%20adfaerd%20i%20det%20offentlige%20-%20juni%202007.aspx. Likumā par tiesiskajām attiecībām starp darba devējiem un algotiem darba ņēmējiem ietverta arī netaisnīga atlaišana no darba, un noteikumi attiecas gan uz publisko, gan uz privāto sektoru. Taču noteikumi neattiecas uz cita veida represijām, piemēram, uz pazemināšanu amatā un aizskaršanu. OECD Phase 3 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery convention in Denmark, 2013. gada marts, 46. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/antibribery/denmarkphase3reporten.pdf. OECD Phase 2 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery Convention in Denmark, 2006. gads, 17. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/anti-briberyconvention/36994434.pdf. http://bm.dk/da~/media/bem/files/dokumenter/beskaeftigelsesomraadet/arbejdsret/privatansattes_ytringsfrihed.ashx. OECD Phase 3 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery Convention in Denmark, 2013. gada marts, 46. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/denmarkphase3reporten.pdf. OECD Phase 3 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery Convention in Denmark, 2013. gada marts. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/denmarkphase3reporten.pdf. http://www.justitsministeriet.dk/nyt-og-presse/pressemeddelelser/2013/regeringen-neds%c3%a6tter-udvalg-om-offentligtansattes. 4
Lobēšanas pārredzamība. Lobēšana Dānijā netiek regulēta. Nav īpaša pienākuma reģistrēt saziņu starp valsts amatpersonām un lobētājiem vai sniegt pārskatu par to. ASV konsultāciju uzņēmums 2009. gada ziņojumā pierādīja, ka piekļuve Dānijas regulatoriem ir ievērojami vienkāršāka nekā citos Eiropas tirgos. 33 Profesionālu lobētāju grupas Dānijā ir pieprasījušas lobētāju reģistra izveidi. Tomēr parlaments nesen noraidīja plānus veidot šādu reģistru. 2. SVARĪGĀKIE JAUTĀJUMI Politisko partiju finansēšana Dānijas politisko partiju finansēšanas pārredzamības sistēma valsts līmenī tiek reglamentēta ar Likumu par politisko partiju pārskatiem un Likumu par publisko finansējumu. 34 Šie divi likumi pēdējo gadu laikā pakāpeniski tika grozīti un uzlaboti, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību par politisko partiju finansēšanu. Piemēram, politiskajām partijām ir pienākums ziņot par ziedojumiem virs EUR 2700, un parlaments partiju pārskatus dara zināmus sabiedrībai. 35 Tomēr spēkā esošajos tiesību aktos vēl arvien ir nepilnības politisko partiju finansējuma pārredzamības jomā. Piemēram, nav ierobežojumu ziedojumu saņemšanai no ārzemēm, no juridiskām personām vai no anonīmiem ziedotājiem, un nav ierobežojumu summām, kuras var ziedot. 36 Tādējādi sabiedrībai ir maz iespēju novērtēt iespējamās saiknes starp privāto finansējumu un politiskajiem lēmumiem. Politiskās partijas Dānijā valsts, reģionālajā un vietējā līmenī saņem ievērojamu publisko finansējumu no valsts. Tomēr ierobežotais regulējums par politisko partiju un individuālu partijas biedru privāto finansēšanu apvienojumā ar noteikumu trūkumu attiecībā uz lobēšanu, aktīvu deklarēšanu un īpašiem nosacījumiem par interešu konflikta pārvaldību padara sistēmu potenciāli neaizsargātu pret korupciju. 37 Saskaņā ar Transparency International ierobežotā pārredzamība attiecībā uz privātas personas veiktu finansēšanu ir viens no lielākajiem Dānijas godprātīguma sistēmas trūkumiem. 38 Jaunākajā Global corruption barometer Dānijas respondenti norādīja, ka uztver Dānijas politiskās partijas kā vienu no institūcijām, ko visvairāk skar korupcija. 39 GRECO iesniedza Dānijai deviņus ieteikumus par partiju finansēšanas pārredzamības uzlabošanu. 40 Pēc diskusijām Dānijas parlamentā Dānijas iestādes uzskatīja, ka nav nepieciešamības veikt pasākumus, lai grozītu spēkā esošo tiesisko regulējumu par partiju finansēšanu. 41 Savā atbilstības ziņojumā GRECO pauda vilšanos to, ka nebija panākts nekas būtisks attiecībā uz ieteikumiem, lai arī atbilstība obligāti neprasa veikt likumdošanas pasākumus. 42 Saskaņā ar valdības programmu A Denmark that stands together 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 Ziņojums pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.slideshare.net/dianova/burson-marsteller-effective-lobbying-guide-ineurope. Abi tiesību aktu kopumi ir pārredzamības tiesiskais pamats attiecībā uz politisko partiju finansēšanu. https://www.retsinformation.dk/forms/r0710.aspx?id=2409. Sk. arī GRECO trešo novērtēšanas kārtu 2009. gadā, 12. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/grecoeval3(2008)9_denmark_two_en.pdf. GRECO trešā novērtēšanas kārta, atbilstības ziņojums, 2011. gads, 7. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/grecorc3(2011)8_denmark_en.pdf. GRECO trešā novērtēšanas kārta 2009. gadā, 11. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/grecoeval3(2008)9_denmark_two_en.pdf. Transparency International, National Integrity System Study Denmark 2012, kopsavilkums. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.transparency.org/whatwedo/pub/national_integrity_system_assessment_denmark_executive_summary. Transparency International, National Integrity System Study Denmark 2012, kopsavilkums angļu valodā. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://transparency.dk/?page_id=1258. Atbilstoši Transparency International 2013. gada Global Corruption Barometer apsekojumam 30 % Dānijas respondentu uzskatīja, ka politiskās partijas bija koruptīvas/ļoti koruptīvas. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.transparency.org/gcb2013/country/?country=denmark. GRECO trešā novērtēšanas kārta 2009. gadā, 16. 17. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/grecoeval3(2008)9_denmark_two_en.pdf. GRECO trešā novērtēšanas kārta, atbilstības ziņojums par Dāniju, 2011. gads, 6. 7. lpp. GRECO trešā novērtēšanas kārta, atbilstības ziņojums par Dāniju, 2011. gads, 6. 7. lpp. 5
valdība izveidos ekspertu komiteju, kas sniegs ieteikumus pārredzamības uzlabošanai attiecībā uz politisko partiju finansēšanu. 43 Parlamenta priekšsēdētājs 2013. gadā uzsāka partiju finansēšanas noteikumu pārskatīšanu. Darbs vēl arvien ir sākuma posmā, un tāpēc GRECO vēl nav saņēmusi informāciju par reformas saturu. 44 Nesen parlamentā tika apspriesta nepieciešamība uzlabot politisko partiju un individuālu kandidātu finansēšanas pārredzamību. 45 Ārvalstu kukuļošana Dānijā ir daudzi uzņēmumi ar klientu bāzi visā pasaulē, galvenokārt mehānismu un instrumentu, gaļas un piena produktu, farmācijas un vēja turbīnu nozarē. Dānijas tirdzniecība un ieguldījumi jaunietekmes ekonomikas valstīs ir salīdzinoši zemi, taču gaidāms to palielinājums. 46 Lai gan 2013. gada Eurobarometer apsekojums liecina, ka tikai 4 % Dānijas uzņēmējdarbības aprindu pārstāvju uzskata, ka korupcija ir problēma uzņēmējdarbības veikšanai Dānijā, un tas ir zemākais rādītājs visās 28 valstīs, 47 cita aptauja liecina, ka gandrīz puse Dānijas uzņēmumu uzskata, ka viņiem ir jādod kukulis vai jāpārkāpj oficiāli noteikumi, ja viņi vēlas veikt uzņēmējdarbību dažās valstīs, piemēram, Brazīlijā, Krievijā, Indijā vai Ķīnā. 48 Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Dānijā ir apstiprinājuši šo viedokli. 49 Veikti pasākumi, lai palielinātu informētību par ārvalstu kukuļošanu un novērstu to, kā arī veicinātu korporatīvo sociālo atbildību, un Dānijas iestādes un uzņēmējdarbības organizācijas ir izdevušas vairākas pamatnostādnes un politikas dokumentus. 50 Labā prakse: ārvalstu kukuļošanas novēršana Mediation and Complaints-Handling Institution for Responsible Business Conduct ir ESAO valsts kontaktpunkts Dānijā. Šī iestāde ir daļa no valdības 2012. 2015. gada rīcības plāna korporatīvās sociālās atbildības jomā 51, un tai ir tiesības uzsākt izmeklēšanu un pieņemt lēmumus par ESAO daudznacionālo uzņēmumu pamatnostādņu pārkāpumiem. 52 43 44 45 46 47 48 49 50 51 52 Valdības programma (2011. gada 9. oktobris) A Denmark that stands together, 76. lpp. Pieejama šajā tīmekļa vietnē: http://www.stm.dk/publikationer/et_danmark_der_staar_sammen_11/regeringsgrundlag_okt_2011.pdf. GRECO trešās novērtēšanas kārtas ziņojums Second Interim Compliance Report on Denmark, 2014. gads, 5. lpp. Pieejama šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/grecorc3(2013)11_second%20interim_denmark_en.pdf. 20-spørgsmål S 347 Om økonomisk partistøtte. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.ft.dk/samling/20131/spoergsmaal/s347/index.htm. OECD Phase 3 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery Convention in Denmark, 2013. gada marts. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/denmarkphase3reporten.pdf. Eurobarometer īpašie apsekojumi par eiropiešu attieksmi pret korupciju 2013. gadā ir pieejami šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb_special_en.htm. Det Glemte o-rige.the Trade Council. Udenrigsministeriet. 0113, 31. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://ipaper.ipapercms.dk/udenrigsministeriet/eksportfokus/eksportfokus012013/?page=31. GRECO trešā novērtēšanas kārta 2009. gadā, 11. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/grecoeval3(2008)9_denmark_two_en.pdf. Šīs pamatnostādnes un politikas dokumenti ir šādi: 1) Tieslietu ministrijas buklets Kā izvairīties no korupcijas ; 2) Dānijas Rūpniecības konfederācijas publikācija Izvairīšanās no korupcijas ; 3) Dānijas Tirdzniecības padomes pretkorupcijas politika; 4) Dānijas Investīciju fonda pretkorupcijas pamatnostādnes; 5) Danida rīcības kodekss pretkorupcijas jomā. Danida kodekss 2011. gadā tika aizstāts ar Ārlietu ministrijas pretkorupcijas politiku. OECD Phase 3 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery convention in Denmark, 2013. gada marts, 14. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/denmarkphase3reporten.pdf. Responsible growth. Action Plan for Corporate Social Responsibility 2012-2015. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://csrgov.dk/file/318420/uk_responsible_growth_2012.pdf. Annual Report on the OECD Guidelines for Multinational Enterprises 2012. Ziņojums ir pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/inv/mne/2012annualreportontheguidelinesformnes.htm; http://oecdwatch.org/news-en/oecd-watchwelcomes-denmark2019s-strengthened-ncp. 6
Corporate Social Responsibility compass ir bezmaksas tiešsaistes rīks, kas pieejams uzņēmumiem un kas var palīdzēt uzņēmumiem un apakšuzņēmējiem īstenot atbildīgu piegādes ķēdes pārvaldību, kā arī dokumentēt un izpildīt vides standartus, cilvēktiesības, darba ņēmēju tiesības u. c. 53 Dānijas Ārlietu ministrija ir veikusi vairākus pasākumus, lai palielinātu informētību par korupciju tās darbinieku vidū. Jaunā Ārlietu ministrijas pretkorupcijas politika ietver pretkorupcijas rīcības kodeksu, kas piemērojams visiem darbiniekiem, kuri strādā Ārlietu ministrijā Kopenhāgenā, Dānijas vēstniecībās, pārstāvniecībās, Tirdzniecības komisijā, kā arī padomdevējiem un konsultantiem, ko nodarbina Ārlietu ministrija. Jaunā kodeksa mērķis ir novērst korupciju Dānijas palīdzības sniegšanas sistēmā, novērst korupciju attīstības atbalsta izmantošanā un palīdzēt novērst korupciju valstīs, kuras saņem Dānijas atbalstu. 54 Neraugoties uz šiem centieniem, ESAO darba grupa pret kukuļošanu pauda bažas, ka tikai vienā no 13 apgalvojumiem par ārvalstu kukuļošanu tika veikta kriminālvajāšana un piemērotas sankcijas. 55 Apsūdzības pret šo uzņēmumu tika atrisinātas ārpustiesas ceļā. Saskaņā ar vienošanos uzņēmums atzina, ka ir īstenojis privātu korupciju, kas ir mazāk smags pārkāpums nekā ārvalstu kukuļošana. 56 Dānijas iestādes arī pabeidza 14 lietas par izvairīšanos no sankcijām un ANO Irākas embargo pārkāpumiem saistībā ar ANO programmu Oil-for-Food. Šajās lietās netika pieņemti tiesas spriedumi, jo bija iestājies noilgums; tomēr noziedzīgi iegūtie līdzekļi tika konfiscēti. Dānijā ir ieviesta sankciju sistēma juridiskajām personām, kas ir veikušas ārvalstu kukuļošanu; tām piemēro sodu, ko nosaka, ņemot vērā, piemēram, uzņēmuma apgrozījumu. Iepriekšminētajā gadījumā apsūdzētais samaksāja EUR 335 000 sodu, un vēl EUR 2,7 miljoni tika konfiscēti ārpustiesas izlīgumā. Tomēr šīs sankcijas šķiet zemas salīdzinājumā ar kukuļa vērtību, kas bija EUR 760 000, un apsūdzētā iegūtajām līgumslēgšanas tiesībām EUR 109 miljonu apmērā. Turklāt ESAO darba grupa pret kukuļošanu norāda, ka lietu neierosināšana rada bažas par to, vai pirms lietu slēgšanas tika veikta pietiekama izmeklēšana, vai Dānijas iestādes pārāk nepaļaujas uz ārvalstu iestāžu veikto izmeklēšanu un vai ir veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu ārvalstu pierādījumus un sadarbību. GRECO paziņoja, ka priekšnosacījums par abpusēju sodāmību lietas ierosināšanai par kukuļošanas nodarījumiem būtiski ierobežo Dānijas panākumus cīņā pret korupciju, kas veikta konkrētās ārvalstīs. 57 GRECO uzskata, ka šī juridiskā prasība rada nepareizu priekšstatu par Dānijas saistībām apņēmīgi apkarot korupciju. Visbeidzot, GRECO ziņojums attiecas uz dubultajiem standartiem Dānijas tiesību aktos attiecībā uz dažām simboliskām naudas balvām jeb veicināšanas maksājumiem ārvalstu amatpersonām. 58 Veicināšanas maksājums ir nelielu naudas summu maksājums vai nelielas 53 54 55 56 57 58 CSR Compass pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://csrcompass.com/about-csr-compass. Dānijas Ārlietu ministrijas jauno pretkorupcijas politiku ministrijas vadība apstiprināja 2011. gadā. Jaunā politika un pretkorupcijas kodekss aizstāj Danida 2008. gada pretkorupcijas rīcības kodeksu, kas lielā mērā ir jaunā kodeksa pamatā. Dokuments pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://uganda.um.dk/en/~/media/uganda/documents/english%20site/danidaframeworktopreventandfightcorruption.pdf. No pārējiem 12 gadījumiem deviņi tika pārtraukti bez lietas ierosināšanas, turpretī trīs gadījumus turpina izskatīt. OECD Phase 3 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery convention in Denmark, 2013. gada marts, 8. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/denmarkphase3reporten.pdf. ESAO Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos un Padomes 2009. gada Ieteikums par turpmāku ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos. OECD Phase 3 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery Convention in Denmark, 2013. gada marts, 9. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/denmarkphase3reporten.pdf. Priekšnosacījums par abpusēju sodāmību nozīmē, ka pret Dānijas rezidentiem nevar ierosināt lietu par ārvalstīs veiktiem kukuļošanas nodarījumiem, ja šis nodarījums nav sodāms konkrētajā ārvalstī. Turklāt Dānijas tiesas nevar piemērot sankcijas, kas ir bargākas par sankcijām, kas piemērojamas atbilstoši ārvalsts tiesībām. GRECO trešās novērtēšanas kārtas ziņojums, I temats, 2009. gads, 15. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/grecoeval3(2008)9_denmark_one_en.pdf. GRECO trešā novērtēšanas kārta, atbilstības ziņojums, 2011. gads, 3. lpp.: http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/greco/evaluations/round3/grecorc3(2011)8_denmark_en.pdf. 7
dāvanas valsts sektora darbiniekiem, kas veic tādus pienākumus kā pases noformēšana vai atļaujas izsniegšana. Dānijas tiesību aktos izskaidrots, ka uz jebkāda veida nepamatotu priekšrocību attiecas noteikums par iekšzemes un ārvalstu valsts amatpersonu kukuļošanu. Tomēr, pamatojoties uz sagatavošanās darbiem attiecībā uz kriminālkodeksa noteikumiem par kukuļošanu, šķiet, ka veicināšanas maksājumus ārvalstu amatpersonām konkrētās valstīs nevar novērst, ņemot vērā vietējos paradumus un likumus. Tieslietu ministrija 2007. gadā bukletā turpināja skaidrot, ka veicināšanas maksājumi vienmēr tiks uzskatīti par nepiemērotiem, un tāpēc tie starptautiskajās darījumu attiecībās ir noziedzīgs nodarījums, ja nolūks ir pamudināt ārvalstu valsts sektora darbinieku pārkāpt savus pienākumus. Tomēr ESAO darba grupa pret kukuļošanu paziņoja, ka nav skaidrības attiecībā uz konkrētu veicināšanas maksājumu pieļaujamību, un tāpēc mudināja Dāniju nodrošināt, ka pieļaujamībai jābūt skaidri definētai, juridiskai saistošai un saskaņotai ar ESAO Konvencijas pret kukuļošanu 1. pantu. 59 3. TURPMĀKĀ RĪCĪBA Dānijā ir viens no labākajiem sniegumiem pārredzamības, godprātīguma un korupcijas kontroles ziņā. Vairākas starptautiskās aptaujas liecina, ka korupciju Dānijā par problēmu neuzskata ne paši Dānijas iedzīvotāji, ne starptautiskie eksperti. Tā kā Dānijā ir tikai daži korupcijas gadījumi, šis jautājums nav izvirzīts politiskajā darba kārtībā. Tomēr vēl arvien ir iespējami daži uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz politisko partiju finansēšanu, kā arī regulējumu Dānijas korporāciju saukšanai pie atbildības un notiesāšanai ārvalstu kukuļošanas gadījumā. Turpmāk uzmanība būtu jāpievērš šādiem jautājumiem. Turpināt stiprināt preventīvo darbību attiecībā uz partiju finansēšanu, ņemot vērā GRECO ieteikumus par pārredzamības un uzraudzības mehānismu uzlabošanu saistībā ar politisko partiju un individuālu kandidātu finansēšanu. Īstenot pasākumus, lai izskaustu ārvalstu kukuļošanu, paaugstinot soda apmēru korporācijām un juridiskajām personām; apsvērt noteikumu pārskatīšanu par abpusēju sodāmību attiecībā uz ārvalstu kukuļošanas nodarījumiem un nodrošināt, ka konkrētu nelielu veicināšanas maksājumu pieļaujamība ir skaidri definēta, juridiski saistoša un saskaņota ar ESAO Konvenciju pret kukuļošanu. 59 ESAO konvencijas 1. pantā norādīts: Ikviena puse veic tādus pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai noteiktu, ka saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem ikvienas personas veikta apzināta nepiemērotu finanšu vai cita veida labumu piedāvāšana, apsolīšana vai došana ārvalsts amatpersonai vai trešajai pusei, nododot to tieši šai ārvalsts amatpersonai vai caur starpniekiem, lai amatpersona rīkotos vai atturētos no zināmas rīcības, kas saistīta ar amatpersonas amata pienākumu izpildi, nolūkā iegūt vai saglabāt darījumu vai cita veida neatbilstošas priekšrocības starptautiskas komercdarbības veikšanā, ir uzskatāma par krimināli sodāmu nodarījumu. ESAO Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. OECD Phase 3 Report on Implementing the OECD Anti-Bribery convention in Denmark, 2013. gada marts, 15. lpp. Pieejams šajā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/denmarkphase3reporten.pdf. 8