Apstiprin ta ar Ministru kabineta 2007.gada 19.apr a r kojums Nr.213 Lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu un dz vnieku, meža un zivju ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
2 Saturs 1. Programmas sasaiste ar Latvijas starptautiskaj m saist b m, vald bas un ministrijas priorit t m un atbalst tajiem politikas dokumentiem... 3 2. Esoš s situ cijas raksturojums... 4 2.1. Lauksaimniec b un p rtik izmantojamie augi...4 2.1.1. Laukaugi...5 2.1.2. Aug augi un ogul ji...6 2.1.3. D rze i...7 2.1.4. Arom tiskie un rstniec bas augi...8 2.2. Lauksaimniec bas dz vnieki...9 2.3. Meži...9 2.4. Zivis...9 2.5. Probl mas saglab šanas un izp tes jom...10 2.6. Starptautisk sadarb ba...11 3. Programmas m r is un apakšm r i... 12 4. Programmas politikas un darb bas rezult ti... 13 5. Darb bas rezult tu sasniegšanas r d t ji... 13 6. Galvenie uzdevumi programmas rezult tu sasniegšanai... 13 7. Uzdevumu realiz cijai veicamie pas kumi, finans jums, laiks un rezultat vie r d t ji... 15 8. Par programmas uzdevumu izpildi atbild g s instit cijas... 28 9. Programmas p rskata sniegšanas un nov rt šanas k rt ba... 28 2. Programmas m r is...31 3. Galvenie uzdevumi...31
3 1. Programmas sasaiste ar Latvijas starptautiskaj m saist b m, vald bas un ministrijas priorit t m un atbalst tajiem politikas dokumentiem Lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu un dz vnieku, meža un zivju ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. - 2009.gadam (turpm k programma) ir vid ja termi a politikas pl nošanas dokuments, kas nosaka m r us, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezult tus 2007. - 2009.gadam. Programma izstr d ta Latvijas valsts starptautisko saist bu izpildei. Programma sagatavota uz trim gadiem, emot v r prognoz jam s izmai as starptautiskajos ties bu aktos par lauksaimniec bas saglab šanu, k ar saska Zemkop bas ministrijas darb bas strat ij 2007. - 2009.gadam nospraustajiem m r iem. Programma 2007. 2009.gadam izstr d ta, pamatojoties uz: 1) Nacion lo vides politikas pl nu 2004. 2008.gadam. Nacion lais vides politikas pl ns paredz izveidot lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu saglab šanas sist mu, veikt biolo isk s daudzveid bas saglab šanai noz m go meža teritoriju inventariz ciju, saglab t meža biolo isko daudzveid bu, Latvijas de u biolo isko daudzveid bu un popul ciju strukt ru, aizsarg t zivju popul ciju en tisko daudzveid bu. 2) Biolo isk s daudzveid bas nacion lo programmu. Biolo isk s daudzveid bas nacion l programma paredz izstr d t: a) programmu lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu saglab šanai; b) programmu m jdz vnieku saglab šanai; c) aizsarg jamo meža biotopu sarakstu un nodrošin t šo biotopu aizsardz bu; d) r c bas pl nu lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu saglab šanai, izv rt šanai un izmantošanai. Pasaul lauksaimniec b un p rtik izmantojamo v kšanas un izmantošanas darbu veic, pamatojoties uz š diem: 1) starptautiskajiem normat vajiem aktiem: a) Konvenciju par biolo isko daudzveid bu. Pie emta Riodežaneiro 05.06.1992. (Likums Par 1992.gada 5.j nija Riodežaneiro Konvenciju par biolo isko daudzveid bu (pie emts 1995.gada 31.august )); b) Starptautisko l gumu par augu en tiskajiem resursiem p rtikai un lauksaimniec bai. Pie emts 03.11.2001. (Likums Par Starptautisko l gumu par augu en tiskajiem resursiem p rtikai un lauksaimniec ba (pie emts 2004.gada 7.apr l )); 2) starptautiskajiem politiskajiem dokumentiem: a) Starptautisko Baltijas j ras zvejniec bas komisijas (IBSFC) Lašu r c bas pl nu 1997-2010 ;
4 b) Ministru konferences par mežu aizsardz bu Eirop Strasb ras 2. (1990) un Helsinku 2. un 3. (1993.) rezol ciju. Latvija ir ratific jusi noz m g kos starptautiskos ties bu aktus par en tiskajiem resursiem. L dz ar to visi noteikumi, kas deklar ti šajos dokumentos, ir saistoši ar m su valstij. Balstoties uz šiem ties bu aktiem, ir pie emti vair ki iepriekš min tie politiskas pl nošanas dokumenti: - Nacion lo vides politikas pl nu 2004. 2008.gadam (pie emts 2004.gada 3.febru r ); - Biolo isk s daudzveid bas nacion lo programmu (apstiprin ta 1999.gad, veicamo pas kumu pl ns atjaunots 2003.gad ). Pie emti ar vair ki normat vie ties bu akti: - Zvejniec bas likums (pie emts 1995.gada 12.apr l ); - Sugu un biotopu aizsardz bas likums (pie emts 2000.gada 16.mart ); - Meža likums (pie emts 2000.gada 24.febru r ); - Ministru kabineta 2001.gada 2.janv ra noteikumi Nr.3 Noteikumi par r pniecisko zveju iekš jos de os ; - Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumi Nr.648 Noteikumi par meža reprodukt vo materi lu ; - Ministru kabineta 2001.gada 12.maija noteikumi Nr.189 Dabas aizsardz bas noteikumi meža apsaimniekošan. 2. Esoš s situ cijas raksturojums Dabas en tiskie resursi ir visas cilv ces kop j bag t ba, t p c en tisko resursu apzin šanai un nov rt šanai, saglab šanas un iesp jam s izmantošanas jaut jumiem pasaul velta oti lielu uzman bu, jo biolo isk un en tisk daudzveid ba ir svar gs nosac jums lauksaimniecisk s ražošanas un lauku vides ilgtsp j gas att st bas nodrošin šanai. Lauksaimniecisk s ražošanas intensifik cijas rezult t iev rojami samazin jusies augu un dz vnieku genotipisk daudzveid ba. Ražošan ievieš aizvien augstraž g kus un p c kvalit tes r d t jiem noteiktam izmantošanas veidam atbilstošus m ksl gi veidotus (selekcijas ce ) augu un dz vnieku genotipus, p rvietojot tos lielos att lumos. L dz ar to iev rojami palielin s risks pazaud t dabisk vid veidojušos genotipus, kas, ilgstoš laika period izejot dabisko atlasi, ir piem rojušies viet jiem apst k iem un ir ar noteiktu plastiskumu un iztur bu pret konkr t vid iesp jam m stresa situ cij m. 2.1. Lauksaimniec b un p rtik izmantojamie augi Lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu kolekcijas atrodas selekcijas instit tos, Latvijas lauksaimniec bas universit t, Latvijas Universit t, Nacion laj bot niskaj d rz, k ar priv taj s kolekcij s. Lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu saglab šana un dokument šana l dz šim finans ta no Valsts nacion l atbalsta lauksaimniec bai
5 (subs dij m), ta u t m nav noteikts juridiskais statuss, k ar nav skaidri formul ts, kas ir Latvijas augu en tiskie resursi. Pašreiz atbalsta sa emšanai kolekciju uztur šanas principus un apjomus izstr d Nacion l augu š ir u padome un apstiprina speci li izveidota Zemkop bas ministrijas komisija. Latvijas Universit tes Biolo ijas instit ta Augu en tikas laboratorij funkcion kult raugu g nu banka. G nu bankai nav juridiska statusa. G nu bank glab jas ap 1200 paraugu (daž d s sagatavošanas stadij s). P d jo gadu laik ieg d ta aparat ra lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu izp tei, k ar sadarb bas projekta ietvaros sa emtas iek rtas no Zieme u g nu bankas. Lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu raksturošana un izp te l dz šim veikta no Zin tnes padomes grantu, Tirgus orient to p t jumu un starptautisko projektu finans juma, kas tikai da ji sedz šim m r im nepieciešamos izdevumus. Lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu saglab šana, dokument šana, raksturošana un izp te l dz šim bijusi zin tnieku selekcion ru inici ta, l dz ar to var teikt, ka šaj sf r darbojas augstas kvalifik cijas zin tnieki vai m c bsp ki, kuriem tas ir papildu darbs. Tr kst speci listu darbam ar molekul r m un audu kult ru metod m. Materi li tehnisk s b zes nodrošin jums daž d s lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu saglab šanas un izp tes viet s ir atš ir gs. P d jos gados uzlabojies gan kolekciju kopšanas, gan laboratoriju tehniskais nodrošin jums, ta u daudz k v l tr kst. 2.1.1. Laukaugi Latvijas laukaugu en tiskie resursi ir Latvij izveidot s š irnes, tautas selekcijas š irnes, no citu valstu g nu bank m vai kolekcij m repatri t s Latvijas izcelsmes š irnes, š irnes-popul cijas vai hibr di, Latvij izveidoti kloni un l nijas v rt gu kvalitat vu vai kvantitat vu paš bu nes jas, Latvijas teritorij zin tniskaj s eksped cij s sav kti laukaugu en tiskie resursi. Ar terminu laukaugi šeit saprot visus Latvij audz tos laukaugus, k ar kultiv tos p avu un gan bu augus. Šobr d laukaugu en tiskie resursi tiek uzglab ti tikai ex situ g nu bank, in vitro un lauka kolekcij s. Kop tiek uzglab tas 57 sugu laukaugu un z laugu en tiskie resursi. Plašas lauka kolekcijas katru gadu tiek iek rtotas Stendes graudaugu selekcijas instit t un Prieku u laukaugu selekcijas instit t, SIA Latgales Lauksaimniec bas zin tnes centr, k ar Latvijas lauksaimniec bas universit tes (turpm k - LLU) a ent r Zemkop bas zin tniskais instit ts Skr veros. Pašreiz plaš k tiek p t ti lab bu (auzas, kvieši, mieži, rudzi, tritik le), zir u, v u, kartupe u, linu, k ar ilggad go stiebrz u un tauri ziežu en tiskie resursi, t.i., to sugu en tiskie resursi, ar kuru selekciju Latvij nodarbojas pašreiz vai nodarboj s pirms neilga laika. P r jo laukaugu sugu en tiskie resursi glab jas g nu bank. Lauka kolekcij s tiek uzglab tas un daž d s pak p s p t tas un aprakst tas ~ 2000 vien bu, kuras b tu
6 uzskat mas par Latvijas nacion lajiem en tiskajiem resursiem, bet šis skaitlis b tu j preciz, veicot inventariz ciju un izv rt jot, kuras vien bas var pieskait t Latvijas nacion liem en tiskajiem resursiem. J em v r ar fakts, ka apjoms pa gadiem palielin s. Lai dokument tu en tiskos resursus, ir izveidota centraliz t datu b ze, kur pašreiz ir ievad ti dati vair k k par 2000 paraugu, kas ietver paraugus g nu bank un kartupe u lauka kolekcij s. Datu b ze satur tikai paraugu pases datus (Passport Data saska ar P rtikas un lauksaimniec bas organiz cijas (turpm k FAO) apstiprin to Multicrop Passport Descriptor List) un glab šanas datus. Datu b z ir iek auti paraugi, kas var tu b t atz stami k Latvijas izcelsmes en tiskie resursi. Paraugi, kas faktiski atrodas g nu bank, bet iziet p rbaudi un nov rt šanu, šaj datu b z nav dokument ti. Datu b ze ir j pilnveido. Dokument šanu veic p tniec bas viet s, galvenok rt visus datus iegr matojot, ta u ar šim darbam tr kst materi lo un darbasp ka resursu. Laukaugu raksturošanai (aprakst šanai) Latvij uztur t ji apraksta lauka kolekcij s p tniec b esošas vien bas galvenok rt atbilstoši selekcion ra vajadz b m. Paraugus katru gadu v rt un apraksta to daž d s saimniecisk s un biolo isk s paš bas, ta u paraugu aprakst šanas proces nav vienotas sist mas. Vien bas pa liel kai da ai ir aprakst tas, emot v r konkr to selekcion ru vajadz bas aktualit tes, selekcijas programmas u.tml. Tr kst vienotas sh mas, lai šos aprakstus izmantotu ar citi interesenti. Jaut jums par deskriptoru lietošanu en tisko resursu aprakst šan l dz šim palicis diskusiju l men. Uzdevums tuv kaj n kotn izstr d t deskriptoru programmu Latvijai. Izp te l dz šim veikta galvenok rt t p c, lai nodrošin tu raksturošanu selekcijas vajadz b m. Ir izmantotas vizu l s, metrisk s un bio misk s metodes, da ai vien bu veic p rstr des, uzglab šanas un slim bu iztur bas p t jumus. T k nav noteikti krit riji, kad vien bu var uzskat t par izp t tu, vien bas pašreiz var uzskat t tikai par da ji izp t t m. Izp te tiek veikta eksped cij s iev kt materi la izv rt šanai (galvenok rt z laugiem), lai pie emtu l mumu par paraugu iek aušanu Latvijas en tisko resursu status. 2.1.2. Aug augi un ogul ji Latvijas aug augu un ogul ju en tiskie resursi ir Latvij izveidot s š irnes, k ar Latvij izveidoti, izdal ti kloni un elites hibr di ar v rt g m kvantitat v m vai kvalitat v m paš b m, viet j s tautas selekcijas š irnes (t.sk. Latvij ilgstoši vair k nek 100 gadus audz tas neskaidras izcelsmes š irnes). Šobr d tiek saglab ti 21 sugas 459 Latvijas aug augu un ogul ju en tiskie resursi. Visplaš k s aug u koku un ogul ju kolekcijas ir Latvijas Valsts aug kop bas instit t Dobel un P res D rzkop bas izm in jumu stacij. Atseviš as sugas tiek saglab tas Latvijas Universit tes (LU) Bot niskaj d rz,
7 Nacion laj bot niskaj d rz, LLU Lauksaimniec bas fakult tes (LF) Agrobiotehnolo ijas instit t, k ar atseviš s priv to selekcion ru kolekcij s. Latvij aug augu un ogul ju en tiskie resursi tiek saglab ti tikai ex situ (lauka) kolekcij s d rz. Lai garant tu droš bu, liel kajai da ai aug augu un ogul ju sugu Latvijas en tiskie resursu paraugi tiek dubl ti pamatkolekcija atrodas Valsts aug kop bas instit ta kolekcij, rezerves kolekcija P res D rzkop bas izm in jumu stacij. Uz šo br di ir dubl ti 332 paraugi. Pašlaik Valsts aug kop bas instit t da ji ir dubl ta LU Bot nisk d rza aprikožu un persiku kolekcija. Savuk rt visp r nav dubl tas Nacion l bot nisk d rza, LLU LF Agrobiotehnolo ijas instit ta, k ar priv to selekcion ru kolekcij s esošais materi ls. Dokument šana pases datu ievad šana aug augu un ogul ju datu b z atbilstoši FAO apstiprin tajam Multicrop Passport Descriptor List ir veikta vis m sug m un visiem paraugiem, kas atrodas Valsts aug kop bas instit ta un P res D rzkop bas izm in jumu stacijas kolekcij s. Cit m kolekcij m nav veikta pases datu ievad šana datu b z. Aug augu un ogul ju paraugu pases dati ir sagatavoti ievad šanai kop j centr laj datu b z. Aug augu un ogul ju raksturošanai (aprakst šanai) liel kajai da ai sugu ir izstr d ti deskriptori 9 sug m veikta da ja aprakst šana p c deskriptoriem. L dzek u tr kuma d tas nav izdar ts l dz galam vis m sug m. Izp te l dz šim veikta galvenok rt t p c, lai nodrošin tu raksturošanu. Izmantotas vizu l s, metrisk s un bio misk s metodes, da ai sugu veikti p rstr des, uzglab šanas un slim biztur bas p t jumi. P d jos gados uzs kti molekul rie ( en tiskie) p t jumi, kas aus prec zi defin t Latvijas en tiskos resursus. Izp ti veic eksped cij s iev kt materi la izv rt šanai, lai pie emtu l mumu par paraugu iek aušanu Latvijas status. 2.1.3. D rze i Latvijas d rze u en tiskie resursi ir Latvij izveidot s š irnes un re istr to hibr du vec kaugu l nijas, ko Latvij pavairo vismaz 10 paaudz s. Latvij izveidoti, izv rt ti kloni, l nijas ar v rt g m kvantitat v m vai kvalitat v m paš b m, viet j s tautas selekcijas š irnes. Šobr d tiek saglab ti 13 sugu 53 d rze u paraugi. Galvenais kolekciju uztur t js ir P res D rzkop bas izm in jumu stacija, enerat vi pavairojamaj m sug m s klu paraugi ir ievietoti g nu bank un daudzgad go, ve etat vi pavairojamo d rze u dubult s droš bas kolekcija uzs kta veidot LLU LF Agrobiotehnolo ijas instit t. Visi paraugi tiek uztur ti ex situ lauka kolekcij s, ilgstoši saglab jam s klu kolekcij g nu bank, akt v s klu kolekcija tiek uzglab ta P res D rzkop bas izm in jumu stacij. Dokument šana. Paraugu dati ievad ti datu b z, kur iek auta paraugu pases inform cija un katras sugas deskriptoru tabula. Š inform cija ir par paraugiem, kuri kolekcij bija iek auti l dz 2003.gadam. Inform cija par
8 paraugiem, kuri bija kolekcij l dz 2003.gadam, ir pieejama P res d rzkop bas izm in jumu datu b z, bet enerat vi pavairojamaj m sug m ar centr laj datu b z. Ir uzs kta deskriptoru izstr de 5 sug m. Paraugu aprakst šana tika veikta p c Starptautisk s jaunu augu š ir u aizsardz bas savien bas (turpm k UPOV) deskriptoriem 5 sug m vair kus gadus, ta u UPOV deskriptoros bieži nav iek autas t das paz mes, kuras nepieciešamas saglab šanai. T k d rze u kolekcij iek auto sugu skaits ir diezgan liels (13 sugas) un references š ir u kl sts ar ir liels, tad d rze u references š irnes kolekcij nav iek autas. L dz šim nav bijusi paša nepieciešam ba to dar t. Izp te l dz šim veikta d rze u raksturošanai. Kolekcij s esošos un eksped ciju ce ieg tos paraugus p ta p c starptautiski pie emt m metodik m, k ar izmantojot vizu l s, metrisk s un bio misk s metodes. S kts izmantot molekul r s izp tes metodes. 2.1.4. Arom tiskie un rstniec bas augi Arom tisko un rstniec bas augu en tiskie resursi ir viet jas izcelsmes vai ar citzemju sugas, kuras ilgstoši audz tas un izmantotas Latvij. Arom tisko augu en tiskajiem resursiem pieskait mas kultiv t s sugas, k ar to savva as radniec g s vai izejas formas, kuras piem rojuš s Latvijas agroklimatiskajiem apst k iem. Šobr d tiek saglab ti 13 sugu 100 paraugi. LLU LF Agrobiotehnolo ijas instit t. Esoš ex situ kolekcija veidota k arom tisko augu un rstniec bas augu en tisko daudzveid bu reprezent joša kolekcija, kas pašreiz uzskat ma k arom tisko augu pamatkolekcija. Atseviš i arom tisko un rstniec bas augu en tiskie resursu paraugi glab jas ar Nacion laj bot niskaj d rz, LU Bot niskaj d rz, Bulduru d rzkop bas vidusskol un priv t s kolekcij s. Atseviš as savva as sugas tiek saglab tas ar in situ. Dokument šanai inform cija par divu sugu arom tisko augu en tiskajiem resursiem ir ievad ta datu b z, kur iek auta paraugu pases inform cija. P r jo sugu iev ktie paraugi re istr ti tikai arom tisko un rstniec bas augu LLU Lauksaimniec bas fakult tes Agrobiotehnolo ijas instit ta re istr. Raude u un m rsilu paraugi re istr ti Zieme valstu G nu bank atbilstoši starptautisk s sadarb bas projekt izstr d tajiem noteikumiem. Raksturošana uzs kta div m sug m (raudenei un m rsilam) Zieme valstu G nu bankas un Baltijas valstu sadarb bas projekta ietvaros, veicot da ju en tisk materi la pieejam bas apzin šanu, eksped ciju organiz šanu, klonu v kšanu un p rnešanu uz kolekciju st d jumiem. Š m sug m izstr d ti deskriptori un uzs kta aprakst šana. P r j m sug m nav izstr d ti deskriptori. Izp te l dz šim veikta arom tisko un rstniec bas augu raksturošanai div m sug m. Veikta ve etat v s pavairošanas veidu izp te, organoleptisko paš bu izmai u un da ju morfolo isko paš bu izp te. Molekul ro p t jumu metodes l dz šim nav izmantotas.
9 2.2. Lauksaimniec bas dz vnieki Lauksaimniec bas dz vnieku en tiskie resursi ir Latvij izveidot s š irnes, kas var b t vec s viet j s, k ar apzin t s selekcijas proces izveidot s un š irnes robež s esoš s l nijas (krustojumi). Dz vnieku saglab šanas programmu realiz vair kas nevalstisk s organiz cijas, proti, Š irnes dz vnieku audz t ju savien ba, Š irnes saglab šanas apvien ba Zil govs, Latvijas Aitu audz t ju asoci cija, Latvijas Zirgaudz t ju biedr ba, Latvijas Š irnes zirgu audz t ju asoci cija, C ku Ciltsdarba centrs, Latvijas Kazu audz t ju apvien ba un Latvijas Biškop bas biedr ba, kas atz tas Ministru kabineta noteiktaj k rt b. Lauksaimniec bas dz vnieku saglab šanai dz vnieku pašnieks realiz konkr tai saimniec bai organiz cijas izstr d tu ciltsdarba izkopšanas programmu, k rezult t tiek veicin ta š ir u saglab šana. 2004.gad tika apsekotas noz m g k s Latvijas izcelsmes lauksaimniec bas dz vnieku popul cijas. L dz ar to tika noskaidrots, kur s viet s un k das kvalit tes dz vnieki Latvij ir saglab ti. Š pas kuma m r is bija ES maks jumu piesaist šana saglab šanas programm iesaist tiem dz vniekiem. Atz šanas proced ra balst j s uz dz vnieku izcelšan s un fenotipisko paz mju nov rt šanu. Šo pas kumu veica attiec g s dz vnieku sugas audz šanas organiz cija bez valsts finansi l atbalsta. Vienlaikus j uzsver, ka tr kst kop jas vienotas valsts programmas par dz vnieku saglab šanu un populariz šanu. Nav ar atbilstošas imuno en tikas laboratorijas genofonda izp tei un vienotas datu b zes. 2.3. Meži Latvijas meža en tiskos resursus veido t s koku sugas, kuru dabiskais izplat bas are ls ietver Latviju. Latvija atbilstoši klimatiskajiem apst k iem atrodas semi bore laj zon. Meža en tiskie resursi tiek saglab ti divos veidos in situ un ex situ. Latvij, s kot ar 80-to gadu vidu, ir uzs kta fenotipiski lab ko mežaudžu noteikšana un aizsardz ba, nosakot t m mežaudžu statusu. emot v r to, ka ar Latvijas meži saimniecisk s darb bas rezult t ir atjaunoti ar daž das izcelsmes reprodukt vo materi lu, ir nepieciešama en tisk izp te, lai noteiktu, vai aizsarg t s audzes ir viet j s izcelsmes un t tad aizsarg jamas. Reprodukt v materi la v kšana un uzglab šana ex situ kolekcij meža en tiskajiem resursiem nav veikta. Ir tikai atseviš i reprodukt v materi la v kumi (s klas, potzari). S klu ilgstoš uzglab šana atbilstoši nepieciešamajiem saglab šanas noteikumiem un apjomiem netiek veikta. Ir ier koti nelieli ex situ st d jumi. Nav veidota vienota genofonda datu b ze, k ar sist miska dokument šana. 2.4. Zivis
10 Latvijas zivju en tiskie resursi ir faktiski vai potenci li zivsaimniec b izmantojamas v rt go zivju popul cijas, kuru reprodukt vais cikls notiek Latvijas jurisdikcij esošos iekš jos un j ras de os, k ar zivju vaislas bari specializ t s zivju audz tav s. Zivju daž du sugu dab go popul ciju en tiskie resursi ir vair k vai maz k aizsarg ti ar normat viem dokumentiem, kas reglament racion lu zivju resursu izmantošanu, k ar vides aizsardz bu. Ta u nav sak rtota likumdošana lašu un citu zivju sugu aizsardz bas jom, taj skait no akvakult ras negat v s ietekmes. Latvijas zivju resursu a ent r esošie en tiskie p t jumi zivsaimniec bas jom ir orient ti galvenok rt uz lašiem un taimi iem un tiek organiz ti k sistem tisks monitorings. Izmantojot elektrofor zes poliakrilam d g la metodi un polimorfo alloz mu anal zi, tiek p t ta popul cijas en tisk strukt ra. Audz tavas apst k os tiek p t ta laša diferenci la mirst ba un t s ietekme uz mazu u en tisko strukt ru. Visas en tiskas anal zes tiek veiktas paral li ar biolo isk m anal z m. Izmantotiem vaisliniekiem tiek noteikti ar augl bas un ikru kvalit tes rad t ji. Latvijas zivju resursu a ent r ir izveidota en tisko p t jumu rezult tu datu b ze, t.sk. Baltijas laša n rsta bara genotipu datu b ze un DNS paraugu banka (ap 3500 paraugu). Zivju p t jumi tiek finans ti no valsts pamatbudžeta l dzek iem Zivju resursu atražošanas valsts programmas ietvaros (2006.gad ap Ls 6000 apm r ). Latvijas zivkop bas sist m l dz šim nav veikts m r tiec gs un zin tniski pamatots darbs par karpu izp ti un iesp jamo turpm ko selekciju. Tr kst speci las molekul r s en tikas laboratorijas zivju izp tei. 2.5. Probl mas saglab šanas un izp tes jom Latvij l dz šim nav izstr d ta vienota lauksaimniec bas kolekcion šanas, saglab šanas, raksturošanas, izv rt šanas un izmantošanas ties bu aktu b ze un sist ma kopum. Lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu kolekcij m nav noteikts juridiskais statuss, tr kst vienotas aprakstu sist mas, tr kst kvalific ta person la darbam ar en tiskajiem resursiem izp tes jom. Past v ga finans juma tr kums ne auj pl not darb bu ilgtermi. Daž s instit cij s materi li tehnisk s b zes nodrošin jums ir mor li un fiziski novecojis. Dz vnieku en tiskajiem resursiem tr kst vienotas kop jas valsts programmas par dz vnieku saglab šanu un populariz šanu. Nav ar atbilstošas imuno en tikas laboratorijas dz vnieku en tiskajai izp tei un vienotas datu b zes. Meža en tiskajiem resursiem nav sak rtota likumdošana en tisko resursu mežaudžu apsaimniekošanai un aizsardz bai, nav veikta reprodukt v
11 materi la v kšana un uzglab šana ex situ kolekcij s. Netiek veikta s klu ilgstoš uzglab šana atbilstoši nepieciešamajiem saglab šanas noteikumiem un apjomiem. Nav veidota vienota genofonda datu b ze, k ar sist miska dokument šana. Attiec b uz ziv m nav sak rtota likumdošana lašu un citu zivju sugu aizsardz bas jom, taj skait no akvakult ras negat v s ietekmes. Latvijas zivkop bas sist m l dz šim nav veikts m r tiec gs un zin tniski pamatots darbs par karpu izp ti un iesp jamo turpm ko selekciju. Tr kst speci las molekul r s en tikas laboratorijas zivju izp tei. Pamatojoties uz iepriekš min to, vis m Zemkop bas ministrijas p rzi esošaj m nozar m v kšanai, uzskaitei, izp tei, saglab šanai un t l kai izmantošanai nav kop jas valsts programmas, kur b tu formul ti m r i, uzdevumi, pak aut ba, administr šanas meh nisms, laboratoriju un iek rtu nepieciešam ba un izvietojums, k ar finansi lie resursi attiec go pas kumu veikšanai. 2.6. Starptautisk sadarb ba 1) Latvija ir Eiropas augu t kla sadarb bas programmas (ECP/GR) pilnties ga dal bniece no 2003.gada. ECP/GR k pilnties gi programmas locek i darbojas 38 Eiropas valstis, bet k asoci t s valstis (bez balss ties b m), darbojas 5 valstis (Krievija, Baltkrievija, Moldova, Ukraina, Bosnija un Hercegovina). Pateicoties ECP/GR programmai, tiek sa emti informat vie materi li un no programmas l dzek iem ir apmaks ta piedal šan s darba grupu s d s. 2) Sadarb ba ar Zieme u g nu banku: a) Latvijas rezerves kolekcijas uztur šana Zieme u g nu bank ; b) Latvijas datu pilnveidošana Zieme u g nu bankas uztur taj datu b zes sist m SESTO. S kot ar 2005.gadu, sadarb ba ir ieg jusi jaun f z uz l dzties gas partner bas pamata. Pašlaik tiek mekl tas kop jo projektu realiz cijas iesp jas. 3) Sadarb ba ar N.Vavilova Viskrievijas augkop bas instit tu (VIR): a) Latvijas izcelsmes paraugu repatri cija; b) paraugu pavairošana Latvij un s klas materi la nodošana VIR. 4) Zemkop bas ministrija ir FAO Augu komisijas un Lauksaimniec bas dz vnieku komisijas nacion lie koordinatori Latvij. 5) Latvijas zivju resursu a ent ras Akvakult ras laboratorija piedal s starptautisk s zin tnisk s organiz cijas Starptautisk s J ras P t jumu Padomes (ICES) Marikult ras komitejas (MC) darb un darba grup s: a) en tisk (ICES WGAGFM) laša un taimi a kr jumu nov rt šanas (ICES WGBAST) darba grup s;
12 b) Lašu r c bas pl na ekolo isko un en tisko probl mu ekspertu darba grupa (WGSAPEG). Par izp ti ir veikti vair ki starptautiski finans ti zin tniskie projekti: 1. en tisko un mikro misko mar ieru, k diadromo un apdraud to komerci lo sugu popul ciju p rvald bas instrumenta, piem rošana. Savstarp jo zin tnisk s sadarb bas fondu programma Lietuvas Republikas, Latvijas Republikas un nas (Taiv nas) Republikas starp. 2. Divpus ji Zviedrijas Karalisk s zin t u akad mijas finans ti projekti ar Zviedrijas Lauksaimniec bas universit tes D rzkop bas instit tu: Pl mju, iršu, aprikožu, upe u un bolu p t jumi ; 3. ES 4. Ietvara projekts Cidonija (Chaenomeles japonica) Eirop jauns kult raugs sulas, garšvielu un š iedras ražošanai ; 4. Zviedrijas Lauksaimniec bas un Mežsaimniec bas karalisk s akad mijas grants, PhD m c bu programma dabas resursu izmantošan Latvijas un Zviedrijas saldo un sk bo iršu raksturojums, izmantojot morfolo iskos un molekul ros mar ierus (sadarb b ar Zviedrijas Lauksaimniec bas universit tes Augu zin tnes departamentu un Mi iganas štata universit tes D rzkop bas katedru); 5. Zviedrijas Lauksaimniec bas un Mežsaimniec bas karalisk s akad mijas grants, PhD m c bu programma dabas resursu izmantošan en tisk daudzveid bas anal ze lauksaimniec bas kult raugiem Zieme u- Baltijas valst s (mieži) modelis en tisk s erozijas p t jumiem ; 6. Zieme valstu G nu bankas un Baltijas valstu sadarb bas projekta ietvaros izstr d ti sugu Origanum vulgare L un Thymus spp.l. apraksti deskriptori. Bez tam notiek selekcijas instit tu selekcion ru tieša sadarb ba ar daž d m pasaules g nu bank m. 3. Programmas m r is un apakšm r i Programmas m r is ir nodrošin t lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu un dz vnieku, meža un zivju ilgtermi a saglab šanu un ilgtsp j gu izmantošanu, k ar izveidot vienotu sist mu lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu un dz vnieku, meža un zivju saglab šanai, dokument šanai, raksturošanai un izp tei. M r i pl nots sasniegt emot, v r valstiski defin tos priorit ros sektorus un stenojot š dus ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas veicin šanas politikas r c bas virzienu apakšm r us: 1) Latvijas izcelsmes lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu un tiem radniec go sugu saglab šana ex situ kolekcij s (g nu banka, lauka un in vitro kolekcij s) un dabiskos apst k os in situ, to izp te un izmantošana tautsaimniec b, zin tn un izgl t b ;
13 2) Latvijas viet j s izcelsmes produkt vo m jdz vnieku en tisk s daudzveid bas saglab šana, to izp te un racion la izmantošana; 3) Latvijas saimnieciski noz m g ko meža koku en tisk s daudzveid bas saglab šana in situ un ex situ kolekcij s, to izp te un racion la izmantošana; 4) Latvijas zivju saglab šana dabiskaj s un m ksl gi atražotaj s popul cij s, to izp te un racion la izmantošana. 4. Programmas politikas un darb bas rezult ti stenojot programmu, tiks sasniegts politikas rezult ts n kamaj m paaudz m tiks saglab ti lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu, lauksaimniec bas dz vnieku, mežu un zivju en tiskie resursi. Maksim li tiks saglab ti pašreiz izmantojamie Latvijas lauksaimniec bas en tiskie resursi, kuri saglab jami in situ apst k os, un piln gi visi (100%) pašreiz izmantojamie Latvijas lauksaimniec bas en tiskie resursi, kuri saglab jami ex situ apst k os. Programmas uzdevumi katram darb bas virzienam: 1. Izveidot vienotu sist mu lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu un dz vnieku, meža un zivju saglab šanai, dokument šanai, raksturošanai un izp tei. 2. Nodrošin t Latvijas starptautisko saist bu un ES pras bu izpildi lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu un dz vnieku, meža un zivju ilgtermi a saglab šan n kamaj m paaudz m, k ar ilgtsp j g to izmantošan tautsaimniec b, zin tn un izgl t b. 5. Darb bas rezult tu sasniegšanas r d t ji 1. Izveidota lauksaimniec bas vienota organizatorisk strukt ra. 2. Iek rtota g nu banka ar m sdienu pras b m atbilstošu apr kojumu. 3. Izstr d ti vienoti daž du sugu aprakst šanas principi (deskriptori). 4. Izveidota informat v sist ma ar visu Latvijas datu b z m, kas ietver sev inform ciju par to uzglab šanas viet m un visu veidu izp tes rezult tiem. 5. Izveidota moderna centr l molekul r s en tikas laboratorija un nodrošin ta t s stabila darb ba. 6. Lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu un dz vnieku, meža un zivju kolekciju un popul ciju saglab šanas, uztur šanas un izp tes viet s izveidota un uztur ta materi li tehnisk b ze. 6. Galvenie uzdevumi programmas rezult tu sasniegšanai 1. organizatorisk s strukt ras izveide.
14 2. G nu bankas iek rtošana un atbilstošu iek rtu papildin šana un atjaunošana. 3. Centr l s datu b zes materi li tehnisk pilnveidošana un sistematiz tas datu b zes izveidošana. 4. Centr l s molekul r s en tikas laboratorijas papildin šana un stabilas darb bas nodrošin šana. 5. Materi li tehnisk s b zes pilnveidošana un paplašin šana lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu, lauksaimniec bas dz vnieku, mežu un zivju kolekciju un popul ciju saglab šanas, uztur šanas un izp tes viet s atbilstoši izstr d tajam grafikam. 6. Izstr d t datu uzglab šanas pamatprincipus daž d izp tes stadij esošiem paraugiem gan to saglab šanas un izp tes viet s, gan centr laj datu b z. 7. Uzs kt raksturošanas datu apkopošanu, sagatavošanu un ievad šanu izp tes viet s un centr laj datu b z.
7. Uzdevumu realiz cijai veicamie pas kumi, finans jums, laiks un rezultat vie r d t ji Darba uzdevumi Darb bas rezult ts Izpildes laiks 1. Normat vo aktu b zes izveidošana 1.1. Izstr d t Izstr d ts likumprojekts likumprojektu Par Lauksaimniec bas lauksaimniec bas ilgtsp j ga izmantošana un ilgtsp j gu izmantošanu un aizsardz ba aizsardz bu 1.2. Izstr d t Izstr d ts likumprojekts likumprojektu Groz jumi Latvijas Groz jumi Latvijas Administrat vo p rk pumu Administrat vo kodeks p rk pumu kodeks 1.3. Izstr d t Ministru kabineta noteikumu projektu en tisko resursu padomes nolikums 1.4. Izstr d t Ministru kabineta noteikumu projektu Augu saglab šanas, dokument šanas, raksturošanas, izp tes un ilgtsp j gas izmantošanas k rt ba Izstr d ts Ministru kabineta noteikumu projekts en tisko resursu padomes nolikums Izstr d ts Ministru kabineta noteikumu projekts Augu en tisko resursu saglab šanas, dokument šanas, raksturošanas, izp tes un ilgtsp j gas izmantošanas k rt ba 2. Centr l s strukt rvien bas darb bas nodrošin šana Par uzdevumu atbild g s instit cijas 30.04.2007. Zemkop bas ministrija 30.06.2007. Zemkop bas ministrija 30.06.2007. Zemkop bas ministrija 30.12.2007. Zemkop bas ministrija Gadi un nepieciešamais finans jums, Ls 2007. 2008. 2009. Rezultat vais r d t js (kvantitat vi) - - - Likumprojekts - - - Likumprojekts - - - Ministru kabineta noteikumi - - - Ministru kabineta noteikumi
16 G nu bankas, centr l s datu b zes, molekul r s pasportiz cijas laboratorijas uztur šana un darb ba 3. Laukaugi 3.1. Laukaugu un selekcion ru darba kolekciju izv rt šana un Latvijas laukaugu saglab jamo kolekciju preciz šana (inventariz cija) 3.2. Laukaugu lok lo datu b zu izveide, datu sagatavošana un ievad šana centr laj Nodrošin ta g nu bankas, centr l s datu b zes un molekul r s pasportiz cijas laboratorijas darb ba 1. Saglab ti laukaugu en tiskie resursi augu g nu bank ; p tniec bas instit cij s atjaunoti s klu resursi nepieciešam bas gad jum. 2. Saglab ti kartupe u en tiskie resursi lauka kolekcij un in vitro 3. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 1. P rbaude centr laj datu b z, par Latvijas laukaugu en tisko resursu uzglab jamo kolekciju inform cijas esam bu un 31.12.2009. Latvijas Valsts 43 000 50 000 55 000 K LVMI mežzin tnes instit ts Silava Silava strukt rvien ba funkcion g nu banka, centr l datu b ze un molekul r s pasportiz cijas laboratorija Kop : 43 000 50 000 55 000 31.12.2009. Latvijas Valsts 3 560 3 915 4 300 Saglab tas 56 mežzin tnes instit ts laukaugu un Silava ; z laugu sugas Prieku u laukaugu selekcijas instit ts; Stendes graudaugu 31.12.2009. selekcijas instit ts; 6 570 8 530 11 089 Saglab ti Latvijas izcelsmes kartupe u en tiskie resursi 31.12.2009. Latvijas lauksaimniec bas universit tes (LLU) a ent ra Zemkop bas zin tniskais instit ts ; Zemkop bas ministrija 31.03.2007. Latvijas Valsts mežzin tnes instit ts Silava ; Prieku u laukaugu selekcijas instit ts; Stendes graudaugu selekcijas instit ts; 4 000 10 000-1) Kartupe u glab tuve ar klimata kontroli; 2) Autokl vs. - - - Atjaunota datu b ze, lai perspekt v var tu integr ties starptautiskaj aprit ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
17 datu b z. 3.3. Latvijas izcelsmes laukaugu aprakst šana p c deskriptoriem. 3.4. Laukaugu en tiski molekul r izp t un pasportiz cija. Laukaugu en tisko resursu eksped cij s nepieciešam bas gad jum datu preciz šana vai inform cijas papildin šana 2. Laukaugu en tisko resursu raksturošanas datu apkopošana un ievad šana atbilstoš s datu b z s. 3. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 1. Izstr d ti deskriptori vis m laukaugu en tisko resursu sug m. 2. Iek rtotas lauka kolekcijas un veikta laukaugu en tisko resursu raksturošana atbilstoši izstr d tajiem deskriptoriem. 3. Darbu ar en tisko resursu kolekcij m organiz atbild gie eksperti. 4. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 1. Izstr d ta un ieviesta laukaugu en tiski molekul r s pasportiz cijas metodika. LLU a ent ra Zemkop bas zin tniskais instit ts ; 31.12.2009. Zemkop bas ministrija 2 545 2 800 3 080 31.12.2007. 2 000 - - Dators un programmat ra 31.12.2009. Latvijas Valsts 4 730 4 184 4 184 Izstr d ti mežzin tnes instit ts deskriptori Silava ; 31.12.2009. Prieku u laukaugu 50 552 65 730 80 593 Veikta laukaugu selekcijas instit ts; Stendes graudaugu raksturošana selekcijas instit ts; atbilstoši LLU a ent ra deskriptoriem Zemkop bas 31.12.2009. zin tniskais instit ts ; 8 928 8 928 8 928 Zemkop bas ministrija 31.12.2009. 31.12.2009. Latvijas Valsts mežzin tnes instit ts Silava 14 400 24 300 14 600 Izolatori, mini s klu t r m s maš nas, kasešu s jmaš na u.c. 15 480 17 030 18 732 Izstr d tas laukaugu molekul r s pasportiz cijas metodikas ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
18 iev kt materi la izp te un nov rt šana. 4. Aug augi un ogul ji 4.1. Aug augu un ogul ju en tisko resursu un selekcion ru darba kolekciju izv rt šana un Latvijas Aug augu un ogul ju en tisko resursu saglab jamo kolekciju preciz šana (inventariz cija) 4.2. Aug augu un ogul ju en tisko resursu lok l s (instit cijas) datu 2. Eksped cij s papildin ti laukaugu en tiskie resursi (z laugi) 3. Atvese oti no v rusu slim b m laukaugu en tiskie resursi (kartupe i) 4. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 1. Pabeigta pamatkolekcijas st d jumu izveide aug augiem un ogul jiem; 2. Pabeigta dubl još s kolekcijas st d juma izveide aug augiem un ogul jiem. 3. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 1. Sagatavoti dati un ievad ti centr laj datu b z. 31.12.2009. LLU a ent ra Zemkop bas zin tniskais instit ts 31.12.2009. Prieku u laukaugu selekcijas instit ts 31.12.2009. Prieku u laukaugu selekcijas instit ts; LLU a ent ra Zemkop bas zin tniskais instit ts 2 600 3 380 4 394 Katru gadu 2-3 eksped cijas pa Latvijas teritoriju 4 470 4 470 4 470 15 000 1 500 3 000 Aparat ra kartupe u v rusu noteikšanai, mikroskops u.c. Kop : 134835 154767 157370 31.12.2009. Latvijas Valsts 21 200 23 200 25 400 Izveidota Aug kop bas aug augu un instit ts; ogul ju Zemkop bas pamatkolekcija ministrija; un dubl još Valsts a ent ra (VA) kolekcija Nacion lais bot niskais d rzs 31.12.2009. - - 17 000 Aug u paraugu glab šanas kameru tehniskais 31.12.2009. Latvijas Valsts Aug kop bas instit ts; Zemkop bas 2 000 2 200 1 500 apr kojums ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
19 b zu izveide, datu sagatavošana un ievad šana centr laj datu b z. 4.3. Latvijas izcelsmes aug augu un ogul ju en tisko resursu aprakst šana p c deskriptoriem. 4.4. Aug augu un ogul ju en tisko resursu en tiski molekul r izp t un pasportiz cija. Aug augu un ogul ju eksped cij s iev kt materi la izp te un nov rt šana. 5. D rze i 5.1. D rze u kolekciju izv rt šana un Latvijas d rze u 2. Apkopoti aug augu un ogul ju raksturošanas dati un ievad ti atbilstoš s datu b z s. 3. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 1. Izstr d ti deskriptori vis m aug augu un ogul ju sug m 2. Raksturoti aug augu un ogul ju en tiskie resursi atbilstoši izstr d tajiem deskriptoriem. 1. Izstr d ta un ieviesta aug augu un ogul ju en tiski molekul r s pasportiz cijas metodika. 2. Papildin ti aug augu un ogul ju en tiskie resursi eksped cij s. 1. Saglab ti d rze u en tiskie resursi augu g nu bank un p tniec bas instit cij s. Atjaunoti s klu resursi ministrija; VA Nacion lais bot niskais d rzs 31.12.2009. - 1 000 1 000 Datori un programmat ra 31.12.2007. Latvijas Valsts 3 000 - - Izstr d ti Aug kop bas deskriptori instit ts; 31.12.2009. Zemkop bas 5 000 5 500 6 000 Veikta Aug augu ministrija; un ogul ju VA Nacion lais bot niskais d rzs raksturošana atbilstoši deskriptoriem 31.12.2009. Latvijas Valsts Aug kop bas 24 000 26 000 20 000 Izstr d tas aug augu instit ts; Zemkop bas ministrija 31.12.2009. 31.12.2009. Zemkop bas ministrija; LLU Lauksaimniec bas fakult tes (LF) un ogul ju en tisko resursu molekul r s pasportiz cijas metodikas 5 300 5 800 6 300 Katru gadu 2-3 eksped cijas pa Latvijas teritoriju Kop : 60 500 63 700 77 200 7 600 8 300 9 100 Saglab tas 13 d rze u sugas ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
20 saglab jamo kolekciju preciz šana (inventariz cija) 5.2. D rze u lok l s (instit cijas) datu b zu izveide, datu sagatavošana un ievad šana centr laj datu b z. 5.3. Latvijas izcelsmes d rze u aprakst šana p c deskriptoriem. 5.4. D rze u en tiski molekul r nepieciešam bas gad jum. Pabeigta ve etat vi pavairojamo d rze u st d jumu pamatkolekcija. 2. Pabeigta ve etat vi pavairojamo d rze u dubl još kolekcija. 3. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 1. Sagatavoti dati un ievad ti centr laj datu b z. 2. Apkopoti d rze u raksturošanas dati un ievad ti atbilstoš s datu b z s. 3. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 1. Izstr d ti deskriptori vis m d rze u en tisko resursu sug m. 2. Raksturoti d rze u en tiskie resursi atbilstoši izstr d tajiem deskriptoriem. 1. Izstr d ta un ieviesta d rze u en tiski molekul r s Agrobiotehnolo ijas instit ts 31.12.2009. - 12 000 15 000 Tehnika un laist šanas sist mas rekonstrukcija 31.12.2009. Zemkop bas 600 660 700 ministrija 31.12.2008. 800 1 000 - Datori un programmat ra 31.12.2007. Zemkop bas ministrija 1 800 - - Izstr d ti deskriptori 31.12.2009. 31.12.2009. Zemkop bas ministrija 2 500 2 000 2 000 Veikta d rze u raksturošana atbilstoši deskriptoriem 9 100 10 000 10 000 Izstr d tas d rze u ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
21 izp te un pasportiz cija. pasportiz cijas metodika. 2. Veikta d rze u en tiski molekul r izp te un pasportiz cija. 3. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 6. Arom tiskie un rstniec bas augi 6.1. Arom tisko un 1. Noteiktas priorit r s rstniec bas augu sugas, kuras b tu saglab jamas, k kolekciju izv rt šana lauksaimniec bas augu un saglab jamo en tiskie resursi. kolekciju preciz šana 2. Saglab ti arom tisko un (inventariz cija). rstniec bas augu Pamatkolekcijas en tiskie resursi g nu papildin šana ar bank un p tniec bas zin tniskaj s instit cij s. Atjaunoti eksped cij s iev kto s klu resursi materi lu. nepieciešam bas gad jum. Pabeigta ve etat vi pavairojamo arom tisko un rstniec bas augu pamatkolekcijas st d juma izveide un papildin ta ar zin tniskaj s eksped cij s iev kto materi lu. 3. Izveidota un uztur ta ve etat vi pavairojamo arom tisko un rstniec bas augu dubl još s kolekcija. molekul r s pasportiz cijas metodikas 31.12.2007. 8 450 - - Laboratoriju tehniskais apr kojums Kop : 30 850 33 960 36 800 31.03.2007. Zemkop bas ministrija - - - Sugu saraksts 31.12.2009. LLU LF 3 700 6 400 7 000 Saglab ti Agrobiotehnolo ijas arom tisko un instit ts rstniec bas augu en tiskie resursi saska ar Zemkop bas ministrijas noteikto sugu sarakstu 31.12.2009. 1 500 3 000 1 000 Izveidota dubl još kolekcija ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
22 6.2. Arom tisko un rstniec bas augu lok l s (instit cijas) datu b zu izveide, datu sagatavošana un ievad šana centr laj datu b z. 6.3. Latvijas izcelsmes arom tisko un rstniec bas augu aprakst šana p c deskriptoriem. 6.4. Arom tisko un rstniec bas augu eksped cij s iev kt materi la izp te un nov rt šana. 7. Lauksaimniec bas dz vnieki 4. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 1. Sagatavoti dati un ievad ti centr laj datu b z. 2. Apkopoti arom tisko un rstniec bas augu raksturošanas dati un ievad ti atbilstoš s datu b z s. 3. Pilnveidota materi li tehnisk b ze 1. Izstr d ti deskriptori vis m arom tisko un rstniec bas augu sug m. 2. Raksturoti arom tisko un rstniec bas augu en tiskie resursi atbilstoši izstr d tajiem deskriptoriem. Papildin ti arom tisko un rstniec bas augu en tiskie resursi eksped cij s. 31.12.2008. - 10 000 - Siltumn ca 31.12.2009. LLU LF 3 600 4 800 2 000 Agrobiotehnolo ijas instit ts 31.12.2009. 400 600 1 000 Dators un programmat ra 31.12.2009. LLU LF 4 500 6 800 3 000 Izstr d ti Agrobiotehnolo ijas deskriptori instit ts 31.12.2009. 31.12.2009. LLU LF Agrobiotehnolo ijas instit ts 3 600 5 400 7 000 Veikta arom tisko un rstniec bas augu raksturošana atbilstoši deskriptoriem 1 500 2 000 3 000 Katru gadu 1-2 eksped cijas pa Latvijas teritoriju Kop : 18 800 39 000 24 000 ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
23 7.1. Lauksaimniec bas dz vnieku en tisko resursu gan mpulku un atseviš o pat u izv rt šana un saglab jamo un pavairojamo eksempl ru preciz šana (inventariz cija). 7.2. Latvijas izcelsmes dz vnieku aprakst šana p c deskriptoriem. 7.3. Lauksaimniec bas dz vnieku en tisko resursu en tiski molekul r izp te un pasportiz cija. 1. Izveidoti un uztur ti viet jo bišu popul cijas rezerves gan mpulki. 2. Izveidota un uztur ta g nu rezerves banka. Raksturoti dz vnieku en tiskie resursi, izmantojot ieg t s produkcijas kvalit tes paz mes 1. Izv l ti en tiskie mar ieri un izstr d tas paz mju aprakst šanas metodikas vis m lauksaimniec bas dz vnieku en tisko resursu sug m. 2. Veikta lauksaimniec bas dz vnieku en tisko resursu molekul r pasportiz cija. 31.12.2009. LLU LF Agrobiotehnolo ijas instit ts 31.12.2009. Zemkop bas ministrija 31.12.2009. LLU LF Agrobiotehnolo ijas instit ts, sadarb b ar akredit t m laboratorij m 31.12.2009. LLU LF Agrobiotehnolo ijas instit ts 25 340 25 340 25 340 15 000 15 000 15 000 Izveidota g nu rezerves banka, kas nodrošin s dz vnieku en tisk materi la saglab šanu 50 000 50 000 50 000 Izveidoti deskriptori Latvijas lauksaimniec bas dz vnieku š irn m un veikta šo š ir u aprakst šana 50 000 50 000 50 000 Izveidoti en tiskie mar ieri, aprakst šanas metodikas un veikta molekul r pasportiz cija Latvijas lauksaimniec bas dz vnieku š irn m Kop : 140340 140340 140340 ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
24 8. Meži 8.1. Mežu en tisko resursu apsaimniekošanas pl nu izstr de mežaudz m un s klu paraugu iev kšana. 8.2. Meža en tisko resursu dokument šanas k rt bas un veida izstr de un apstiprin to mežu dokument šana 8.3. Meža en tisko resursu raksturošana un inventariz cijas veikšana aizsarg jam s teritorij s 1. Izstr d ti apsaimniekošanas pl ni mežaudz m. 2. Iev kti s klu paraugi mežaudz s no kloniem s klu ieguves plant cij s un no dižkokiem 1. Apkopoti s kotn jie dati vienot form t. 2. Izstr d ta dokument šanas k rt ba un veids (meža koku datu b ze). 3. Dokument tas apstiprin t s mežu vien bas ( mežaudzes, pluskoki, dižkoki, klonu arh vi utt.). 1. Veikta meža en tisko resursu raksturošana ( mežaudzes, pluskoki, dižkoki, klonu arh vi utt.) un apkopots p cn c ju p rbaužu izm in jumu st d jumi nov rt jums (fenotipiskie apraksti, en tiskais raksturojums). 31.12.2009. Latvijas Valsts mežzin tnes instit ts Silava 31.12.2009. Latvijas Valsts mežzin tnes instit ts Silava 31.12.2009. Latvijas Valsts mežzin tnes instit ts Silava 5 000 7 000 10 000 mežaudžu apsaimniekošanas pl ni. Meža koku s klu paraugi g nu bank. 10 000 1 000 1 000 Meža koku sugu deskriptori. Meža koku sugu datub ze. 8 000 12 000 1 000 Atbilstoši izstr d tajiem deskriptoriem veikta meža koku sugu en tisko resursu raksturošana. Inventariz tas aizsarg jam s teritorijas. ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
25 8.4. Meža en tisko resursu en tisk s daudzveid bas un to izcelsmes noteikšana ar molekul ro mar ieru pal dz bu, kandid taudžu izcelsmes noskaidrošana un kandid taudžu nepieciešamo apjomu noteikšana, saglab jot meža en tiskos resursus in situ 9. Zivis 9.1. Zivju en tisko resursu pavairošana un zivju en tisko resursu aizsardz ba 2. Veikta inventariz cija aizsarg jam s teritorij s to piem rot bas noskaidrošanai meža saglab šanas vajadz b m. 1. Veikta popul ciju en tisk s daudzveid bas un to izcelsmes noteikšana ar molekul ro mar ieru pal dz bu 2. Noskaidrota izcelsme kandid taudz m (priede, egle un cit m sug m); 3. Veikti apr ini in situ mežaudžu nepieciešamajam apjomam kandid taudžu izdal šan (priede, egle un cit m sug m). 1. Veikta zivju pavairošana, iev rojot popul cijas en tisk s paš bas, nepie aujot m ksl gas g nu pl smas starp daž du upju baseinu popul cij m. 2. Aizsarg tas dab gas popul cijas no 31.12.2009. Latvijas Valsts mežzin tnes instit ts Silava 31.12.2009. Latvijas zivju resursu a ent ra 40 000 70 000 30 000 Noskaidrota kandid taudžu izcelsme. Veikts popul ciju en tisk s daudzveid bas nov rt jums. Apr in ta nepieciešam mežaudžu plat ba pa sug m, hekt ri. Kop : 63 000 90 000 42 000 6 500 6 400 6 400 Ikgad jas rekomend cijas zivju kr jumu pavairošanai ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
26 9.2. Zivju en tisko resursu datu b zes pilnveidošana 9.3. Baltijas laša, taimi a un citu zivju popul ciju monitorings, zivju en tisk s daudzveid bas izp te un uzskaite akvakult ras darb bas destrukt v s ietekmes. 3. Izstr d ta apdraud to zivju popul cijas aizsardz bas un atjaunošanas programmas en tisk sast vda a. 4. Sadarb b ar cit m Baltijas j ras re iona valst m izstr d ts ilglaic gs starptautisko Baltijas j ras lašveid go zivju dab go popul ciju aizsardz bas r c bas pl ns un uzs kta realiz cija. Pilnveidota esoš en tisko p t jumu rezult tu datu b ze. Pilnveidota esoš DNS paraugu banka 1. Veikti Baltijas laša, taimi a un citu zivju popul ciju monitoringa p t jumi, lai var tu en tiski pamatoti regul t zivju kr jumu m ksl gas atražošanas sist mas darb bu un nov rt t to ietekmi uz dab gaj m popul cij m. 31.12.2009. 6 000 6 000 10 500 Programmas en tiska sast vda a 31.12.2009. 5 000 5 000 5 000 Materi li starptautiskam r c bas pl nam 31.12.2009. Latvijas zivju resursu - 1 300 1 300 Datu b ze a ent ra papildin ta ar 5000 ierakstiem 31.12.2009. - 1 300 1 300 DNS paraugu banka papildin ta ar 2000 paraugiem 31.12.2009. Latvijas zivju resursu 15 500 33 500 45 500 3 zivju sugu a ent ra popul cij m 2. Nodrošin ta zivju 31.12.2009. Latvijas zivju resursu 2 000 11 000 16 500 5 zivju sugu ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
27 en tisk s daudzveid bas izp te. 3. Nodrošin ta lašveid go zivju dab go popul ciju uzskaite un izp te. 4. Papildin ta materi li tehnisk b ze a ent ra 31.12.2009. Latvijas zivju resursu a ent ra popul cij m 1 000 10 500 12 500 4 zivju sugu popul cij m 31.12.2009. Latvijas zivju resursu 28 000 69 000 12 000 Ieg d ta a ent ra aparat ra un apr kojums Kop : 64 000 144000 111000 Kop nepieciešamais finans jums Programmas realiz cijai: 555325 715767 643710 ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programma 2007. 2009.gadam
28 8. Par programmas uzdevumu izpildi atbild g s instit cijas Par lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu un dz vnieku, meža un zivju ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programmas 2007. - 2009.gadam ieviešanu, koordin ciju un izpildi atbild ga ir Zemkop bas ministrija. Zemkop bas ministrija var ierosin t Programmu p rskat t un veikt taj izmai as atbilstoši nepieciešam bai. 9. Programmas p rskata sniegšanas un nov rt šanas k rt ba Zemkop bas ministrija katru gadu l dz 1.apr lim iesniedz Ministru kabinet informat vo zi ojumu par programmas uzdevumu izpildi iepriekš j gad. Programmas stenošanas gait sasniegto rezult tu nov rt šan ietilpst apkopota inform cija par veiktajiem pas kumiem, konkr tu pas kumu organiz t ju sniegtie p rskati un atzinumi. Zemkop bas ministrs M.Roze 27.02.2007. 16:05 6277 G.Lanka 67027258, Gints.Lanka@zm.gov.lv
29 Ministru kabineta 2007.gada 19.apr a r kojums Nr.213 Lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu un dz vnieku, meža un zivju ilgtermi a saglab šanas un ilgtsp j gas izmantošanas programmas 2007. 2009.gadam kopsavilkums
30 1. Situ cijas apraksts Dabas en tiskie resursi ir visas cilv ces kop j bag t ba, t p c en tisko resursu apzin šanai un nov rt šanai, k ar to saglab šanas un iesp jam s izmantošanas jaut jumiem pasaul velta oti lielu uzman bu, jo biolo isk un en tisk daudzveid ba ir svar gs nosac jums lauksaimniecisk s ražošanas un lauku vides ilgtsp j gas att st bas nodrošin šanai. Lauksaimniec b un p rtik izmantojamo augu kolekcijas atrodas selekcijas instit tos, Latvijas Lauksaimniec bas universit t, Latvijas Universit t, Nacion laj bot niskaj d rz, k ar priv taj s kolekcij s. Kult raugu saglab šana un dokument šana l dz šim finans ta no valsts nacion l atbalsta lauksaimniec bai (subs dij m), ta u tam nav noteikts juridiskais statuss, k ar nav formul ts, kas ir Latvijas augu en tiskie resursi. Lauksaimniec bas dz vnieku en tiskie resursi ir Latvij izveidot s š irnes. T s var b t senas viet j s š irnes, k ar apzin tas selekcijas proces izveidotas š irnes un š irnes robež s esošas l nijas (krustojumi). Dz vnieku saglab šanas programmu steno vair kas nevalstisk s organiz cijas Š irnes dz vnieku audz t ju savien ba, Š irnes saglab šanas apvien ba "Zil govs", Latvijas Aitu audz t ju asoci cija, Latvijas Zirgaudz t ju biedr ba, Latvijas š irnes zirgu audz t ju asoci cija, C ku ciltsdarba centrs, Latvijas Kazu audz t ju apvien ba un Latvijas Biškop bas biedr ba. 2004.gad tika apsekotas noz m g k s Latvijas izcelsmes lauksaimniec bas dz vnieku popul cijas. Šo pas kumu veica attiec g s dz vnieku sugas audz šanas organiz cijas bez valsts finansi l atbalsta. Vienlaikus j uzsver, ka nav vienotas dz vnieku saglab šanas un populariz šanas valsts programmas, k ar nav atbilstošas imuno en tikas laboratorijas genofonda izp tei un vienotas datu b zes. Meža en tiskie resursi tiek saglab ti divos veidos in situ un ex situ. S kot no 80.gadu vidus Latvij tiek noteiktas un aizsarg tas fenotipiski lab k s mežaudzes. T m tiek pieš irts mežaudžu statuss. emot v r to, ka Latvijas meži saimniecisk s darb bas rezult t ir atjaunoti ar daž das izcelsmes reprodukt vo materi lu, ir nepieciešama en tisk izp te, lai noteiktu, vai audzes ir viet jas izcelsmes un l dz ar to aizsarg jamas. Reprodukt v materi la v kšana un uzglab šana ex situ kolekcij meža en tiskajiem resursiem nav veikta. Ir tikai atseviš i reprodukt v materi la v kumi (piem ram, s klas un potzari). S klu ilgstoša uzglab šana atbilstoši nepieciešamajiem saglab šanas noteikumiem un apjomiem netiek veikta, ir tikai ier koti nelieli ex situ st d jumi. Vienota genofonda datu b ze nav veidota, k ar sist miska dokument šana nav veikta. Latvijas zivju en tiskie resursi ir zivju vaislas bari specializ t s zivju audz tav s, k ar faktiski vai potenci li zivsaimniec b izmantojamas v rt go zivju popul cijas, kuru reprodukt vais cikls notiek Latvijas jurisdikcij esošajos iekš jos de os un j ras de os.