Ziņnesis Jūnijs 2019 Grāmatplauktu stāsti. Žurnāliste Una Ulme Armēņu rakstniece Narinē Abgarjana viesojas Rīgā Foto Meridian Czernowitz / Suhrkamp Verlag Intervija ar norvēģu rakstnieci Sīri Petešenu Īpašie piedāvājumi Pircēja kartes īpašniekiem Iznācis ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana romāns Mezopotāmija # 184
Iepērcies grāmatnīcās JĀNIS ROZE, sakrāj zīmodziņus un saņem 20% atlaidi! Rotaļīgiem, priecīgiem soļiem esam iesoļojuši jūnijā mēnesī, kas ne tikai iemieso vasaras sākumu un alkas pēc saulainiem piedzīvojumiem, bet arī saistās ar izlaidumiem un pirmajiem atvaļinājumiem, tāpat arī ar vēlēšanos nolīst vai aizlidot kaut kur, kur beidzot var pabūt divvienatnē ar grāmatu. Arī mūsu šī mēneša Grāmatplauktu stāstu varone Una Ulme ar nepacietību gaida atvaļinājumus, kuros dodoties, kā pati saka, koferi piekrāmē pilnu ar grāmatām, lai beidzot lasītu. Arī man grāmatu lasīšana saistās ar lēnu un bagātinošu atgūtni, kas ļauj savu mūsdienās izkaisīto esību atkal sapulcināt vienuviet. Lappuses sakārto domas un dāvā nenovērtējamu miera baudījumu, ko ne ar ko citu nevar salīdzināt. Varbūt vienīgi ar garu, garu pastaigu gar jūru, kas ar katru vilni sevi mācās no jauna, mācot mums darīt to pašu. Grāmata tieši tāpat lappusi pēc lappuses, vilni pēc viļņa, atklāj mums par sevi jaunas lietas un reizēm palīdz atcerēties aizmirstās. Ir skaisti laiku pa laikam grāmatas arī pārlasīt, jo, kā teic Una Ulme: Pārlasīšanas process parāda, cik daudz tu esi audzis un ko jaunu vari grāmatā ieraudzīt. Es šovasar labprāt pārlasīšu neprātīgo Olivjē Burdo mīlas stāstu Gaidot Bodžanglu. Tikmēr baudu nesen iznākušo Serhija Žadana poētisko un trauslo Mezopotāmiju grāmatu, kurā satiekas autora proza un dzeja. Grāmatnīcās šomēnes būsim rotaļīgi un dāsni, piedāvājot 20% atlaidi apgāda Mansards grāmatām, dāvinot saulainas cenas Jāņa Rozes apgāda pavārgrāmatām un dāvināmām grāmatām, kā arī pircējiem piedāvāsim uzspēlēt Rozes bingo. Lai iesaistītos, ir jāiepērkas grāmatnīcās virs 5 eiro, jāsakrāj 4 zīmodziņi un tādējādi piektajam pirkumam varēs saņemt 20% atlaidi. Lai skaista un lasāmprieka bagāta vasara! Inga Pizāne, dzejniece un Jānis Roze mājaslapas un sociālo tīklu satura veidotāja NEDĒĻAS PIEDĀVĀJUMS 3. 9. jūnijs 10. 16. jūnijs 13,85 14,45 6,50 7,00 Akcijas laikā: veic 4 pirkumus virs EUR 5; sakrāj zīmodziņus akcijas kartītē; saņem 20% atlaidi 5. pirkumam. 17. 23. jūnijs 15,25 24. 30. jūnijs 12,75 8,75 5,20 Akcija notiek visās grāmatnīcās JĀNIS ROZE. Atlaides nesummējas. Akcijas laiks: 1. jūnijs 31. jūlijs 3
Satura darbnīca TAPT Dana Gulbe KAS NOTIEK BĒRNUDĀRZĀ Grāmatā Kas notiek bērnudārzā vienkāršā valodā tiek aplūkotas visdažādākās situācijas, kas vecākiem ir aktuālas atsevišķos bērna vecuma posmos no dzimšanas līdz pat skolai. Pēc Danas Gulbes pieredzes vecākiem ir daudz nezināmā, kad bērnudārza gaitas mazajam vēl tikai priekšā. Pēc tam seko posms, kurā gan bērnam, gan pieaugušajiem jāaprod ar jauno kārtību, viss notiek pirmo reizi, un raudiens nāk abām pusēm. Tam seko laiks, kad bērnudārza kārtība iepazīta, un autore iesaka, kā labāk baudīt šo salīdzinoši mierīgo posmu. Jauns izaicinājums abām pusēm ir brīdis, kad atvasei jāsāk gatavoties skolai, un arī šeit grāmata sniedz labus padomus. Jāatzīmē, ka Dana Gulbe grāmatas tapšanas laikā tikusies ar vairākiem desmitiem bērnudārzu audzinātāju gan pašvaldības, gan privātajos bērnudārzos, uzklausot arī viņu pieredzi. Kas notiek bērnudārzā laidusi klajā Satura darbnīca TAPT, autores Danas Gulbes tekstu ar brīnišķīgiem zīmējumiem papildinājusi ilustratore Krista Miltiņa. Autore ir bērnudārza audzinātāja ar augstāko izglītību pirmsskolas pedagoģijā, viņai ir arī Montesori skolotāja kvalifikācija. Dana strādā bērnudārzā par audzinātāju, un vienlaikus viņa ir mamma savam divgadīgajam dēliņam, tādēļ ļoti labi saprot vecākus, kam bērni ir bērnudārznieku vecumā. Prometejs Marta Velsa SLEPKABOTA DIENASGRĀMATAS. 1. grāmata No angļu valodas tulkojusi Ieva Melgalve Tas nav cilvēks. Tas nav persona. Ikviens par to labprātāk domātu kā par robotu, nevis cilvēka un mehānisma apvienotu konstruktu. To sauc par DrošVienību. Tomēr visi zina, ka tikai iebūvētais vadības modulis šķir to no slepkabota: baisas, pamatīgi bruņotas, ar pārcilvēcisku spēku un rokās iebūvētiem ieročiem apveltītas būtnes, kas varētu izsmērēt pa sienu savus apnicīgos un reizēm klaji muļķīgos klientus... Bet šī DrošVienība, uzlauzusi savu vadības moduli, labprāt pavadītu visu brīvo laiku, skatoties publiskos kanālos nospertus seriālus. Tikai diemžēl tas nav iespējams, jo tā klientiem draud briesmas, kurām tie nepavisam nav gatavi... Marta Velsa (1964) ir pazīstama fantāzijas un fantastikas darbu autore. Slepkabota dienasgrāmatu sērijas darbi saņēmuši gan Hugo, gan Nebula balvas, kā arī citus prestižus apbalvojumus un kritiķu atzinību. Prometejs Šeins Hegartijs TUMŠMUTE: VAROŅA LAIKS Tumšmute: Haosa sākums ir īru rakstnieka Šeina Hegartija ceturtā grāmata par topošā leģendu mednieka Fina trakajiem piedzīvojumiem Tumšmutes ciemā (iepriekš iznākušas grāmatas Tumšmute, Tumšmute: Pasauļu sprādziens un Tumšmute: Haosa sākums ). Visu laiku neveiksmīgākajam leģendu medniekam pienācis laiks atkal uzvilkt bruņas un ņemt rokās eksikatoru, jo piedzīvojumi turpinās. Ļaunāk vairs nevar būt. Leģendas sadumpojušās. Pusmednieki kļuvuši nevaldāmi. Finam un Emijai atņemta Tumšmute. Hugo pelna iztiku, mazgājot suņus. Bet Tumšmutei tuvojas kaut kas daudz briesmīgāks mūžsenas šausmas, kas apdraud abas pasaules. Tāpēc aizmirstiet, ko teicām. Viss var kļūt vēl ļaunāk. Daudz ļaunāk. Tumšmutei varonis ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk Autorizdevums Andrita Grīnberga LAIKA JAUTĀJUMS esejas ar epifāniju garšu Māksliniece Līga Kitchen Situāciju novērojumi, pārdomu pieraksti, atmiņu apcerējumi, kas iezīmē mūsu laikmeta izaicinājumus un reizē izgaismo vērtības. Kas uzdod jautājumus. Laika kopjautājums reducējas līdz vienam jautājumam KO NU? Meklējot atbildi uz jautājumu, kas tas par žanru, pirmajā brīdī bija doma, ka tās ir esejas. Bet tai pat laikā kaut kas no dzejas arī tur pavīd. Noteikti atradīsies kāds, kurš teiks, ka tās nav esejas un līdz dzejai arī tur tālu. Tad jau drīzāk jāpiekrīt Imantam Ziedonim, ka tie ir kādi niķi vai kaprīzes, un tā tur parādās epifāniju garša. Beigās nonācu pie secinājuma, ka nav būtiski līdz galam definēt žanru, ieliekot grāmatu kādā noteiktā plauktā. Lai priekšplānā paliek domas pavediens un impulss, kas rodas lasītājā /autore/ Izcila dāvana izlaidumā un ne tikai. Mansards LIELĀ PUTNU GRĀMATA No angļu valodas tulkojusi Laura Romanovska Jaunā grāmata jau pazīstamajā un iemīļotajā lielo grāmatu sērijā iepazīstina ar krāšņiem, vareniem un smieklīgiem putniem no visas pasaules. Mākslinieks Juvals Zommers (Yuval Zommer) ar iemīļotām ilustrācijām atklāj atbildes uz jautājumiem kādēļ flamingo ir rozā? vai papagailis var runāt? un daudzus citus. Latviešu lasītājiem par prieku grāmatā mājo arī baltā cielava Latvijas nacionālais putns. Lielā putnu grāmata savus pirmos lasītājus iekaro vairākās valstīs vienlaicīgi, tostarp jau tradicionāli vieni no pirmajiem ir lielo grāmatu sērijas fani Latvijā. Līdz šim Mansards izdevis Lielo sīkbūtņu grāmatu (ar papildlaidienu!) un Lielo ūdeņu grāmatu. Abi šie izdevumi saņēmuši neskaitāmas balvas, tostarp abām grāmatām Zelta medaļu piešķīrušas mammas Lielbritānijā, bet skolotāji savu The Teachers Book Award 2018 pasnieguši Lielajai ūdeņu grāmatai. Lielo grāmatu sēriju bērni no 4 līdz 12 gadu vecumam lasa visā pasaulē. Latvijā sēriju iesaka mammas grāmatu blogeres, iekļaujot bērnam vajadzīgo un mīļāko grāmatu sarakstos. Mansards DRĪZUMĀ! Oskars Vizbulis PĒCJĒZUS VECUMA SVIESTS Oskars Vizbulis ir dzimis 1973. gadā Ventspilī. Studējis filozofiju un 23 gadus strādājis žurnālistikā. Pēcāk pārgājis ierakumu otrajā pusē pievērsies sabiedriskajām attiecībām. Hronoloģiski stāstu krājums Pēcjēzus vecuma sviests ir autora otrā grāmata, jo pirmā romāns (nosaukums, lai paliek intrigai) vēl tiek slīpēts, rediģēts un, cerams, lasītāju rokās nonāks nākamajā gadā. Grāmatas vāka foto nav montāža, tā uzņemta ziemā Voleros. Grāmatā Pēcjēzus vecuma sviests iekļautie stāsti ir par cilvēkiem un viņu dzīvēm. Ar šķietami vienkāršu un saprotamu valodu autors ievelk sadzīviskās situācijās, kuras izvēršas traģiskas vai komiskas, dažbrīd abas kopā. Krāsu poētikas un ironijas piesātinātajiem stāstiem piešķir spēles ar stāstītāja un skatpunkta maiņu, kas sniedz iespēju uz attēlotajiem notikumiem paskatīties no dažādām perspektīvām. Spilgta un pārliecinoša debija latviešu literatūrā. 4 5
Pelnītas brīvdienas 20 grāmatām 20% atlaide Katru jaunu darbu autors sāk ar milzu aizrautību un entuziasmu, bet pienāk brīdis, kad abu attiecības kļūst sarežģītas un rakstīšanas procesa beigās rakstnieks un grāmata nereti viens otru ienīst. Taču No debesīm nokrita trīs āboli ir darbs, ar kuru manas attiecības nebija tik saspringtas kā citkārt, saka Narinē Abgarjana. NOTIKUMS Maijā, pašā skaistākajā ceriņu laikā Rīgā pirmo reizi viesojās populārā armēņu izcelsmes krievu rakstniece Narinē Abgarjana. Viņas balsi varējām dzirdēt gan Latvijas Radio 4 un radio Baltcom programmās, gan Liegas Piešiņas veidotajos Grāmatu stāstos, drīzumā gaidāmas arī vairākas intervijas presē. Grāmatnīcā Polaris bija sanācis rekordliels skaits viņas krievvalodīgo cienītāju, bet 21. maija vakarā tikšanos ar Narinē un abu līdz šim latviski izdoto grāmatu tulkotāju Ilzi Paegli-Mkrtčjanu piedāvāja Jāņa Rozes apgāds. Raiņa un Aspazijas muzeja viesmīlīgajā sētas mājā pirms un pēc pasākuma skanēja gan latviešu, gan armēņu valoda, jo Abgarjanas asprātīgajām, sirsnīgajām grāmatām ir daudz cienī tāju, un iespēju satikt autori izmantoja arī armēņu kopienas pārstāvji. Narinē pastāstīja gan par savām attiecībām ar grāmatām un rakstīšanu, gan par lielo mīlestību pret Armēniju un vēlmi pasauli labāk iepazīstināt ar savas dzimtenes vēsturi un tradīcijām. Lai gan pati apgalvo, ka esot introverta, rakstniece par sevi un saviem grāmatu varoņiem stāstīja aizrautīgi un temperamentīgi, atbildēs ik pa brīdim iepinot pa trāpīgam, kodolīgam jokam, jo bez humora izjūtas armēņu tauta pēdējos simts gadus nekādi nebūtu izdzīvojusi. Savukārt latviešu valoda viņai šķiet apbrīnojami mīksta, plūstoša un melodiska kā strautiņš, un pašas sarakstītie teksti latviešu tulkojumā skanot skaisti. Latviešu lasītāji Narinē Abgarjanas darbus iepazīst ar Ilzes Paegles-Mkrtčjanas starpniecību. 01. 30.06.2019. grāmatnīcās Jānis Roze un www.jr.lv Skaistus muzikālus akcentus variācijas par armēņu tautas melodijām uz klavierēm un flautas atskaņoja daudzpusīgā mūziķe Sniedze Prauliņa. Narinē Abgarjanas vizītes rīkošanā aktīvi piedalījās Armēnijas vēstniecība, un Armēnijas vēstnieks Tigrans Mkrtčjans sarīkojuma atklāšanas runu teica armēņu valodā. Rakstnieci un viņas darbu tulkotāju iztaujāja Jāņa Rozes apgāda direktore Renāte Punka. Pēc romāna Maņuņa iznākšanas Narinē dzimtajā Berdā bieži vien ierodas tūristi, kuri vēlas apskatīt grāmatā aprakstītās vietas un pat satikt autores ģimeni. Arī daži šīvakara skatītāji apliecināja, ka apsverot šādu iespēju un cerot, ka izdosies to īstenot. 7
ĀRZEMJU Kateržina Tučkova BALTO KARPATU DIEVIETES Romāns Balto Karpatu dievietes ir tulkots vairāk nekā piecpadsmit valodās. Augstu Balto Karpatu kalnos kopš senseniem laikiem dzīvoja ar īpašām spējām apveltītas sievietes. Viņas spēja dziedēt un palīdzēt dažādās likstās, viņas mācēja dot padomus grūtos brīžos un esot arī pratušas pareģot nākotni. Dora Idesova ir pēdējā Žītkovas dieviešu dzimtā. Tomēr dieviešu mākslu viņa nav apguvusi viņa izstudē etnogrāfiju un nolemj par viņām uzrakstīt plašu zinātnisku pētījumu. Deviņdesmito gadu beigās Dora Iekšlietu ministrijas arhīvā Pardubices pilsētā atrod Valsts drošības operatīvo lietu, kas savākta par iekšējo ienaidnieci viņas tanti, dievieti Surmenu. Dora šķetina Žītkovas sieviešu likteņus un ar pārsteigumu atklāj lai gan pati par dievieti nav kļuvusi, arī viņa ir nesaraujami saistīta ar noslēpumaino tradīciju VĪNA UN GARŠU PASAULĒ Kas gan ir ceļojums bez jaunu ēdienu atklājumiem? Un kas gan ir ēdiens bez laba vīna malka? Daži apgalvos vien vējā izmests laiks un nauda. Šī grāmata aizvedīs lasītāju uz tradicionālajām vīna zemēm Franciju, Itāliju un Spāniju. Uz Atlantijas okeāna ieskautajām Azoru salām, kur vulkāniskā lavas augsne briedina retu, unikālu vīnu. Uz saulaino Kaliforniju pie Jaunās pasaules vīniem. Uz Bukovinu Ukrainā, kur organiski sadzīvo vīna, alus un degvīna kultūras. Un uz mūsu pašu Lubānu, kur top neparasti ābolu un rabarberu vīni. (Juris Lorencs, sastādītājs) Arnis Terzens LŪSIS. LAIKMETA IEZĪMĒTAIS JĀNIS LŪSIS latviešu zemnieces dēls spējis sevi attīstīt līdz trenētības augstākajām virsotnēm cilvēces senākajā sporta rīkā šķēpa mešanā, ar kuru mūsu sentēvi ieguva pārtiku un gāja karā, bet Jānis uzvarējis 200 lielākajās pasaules sacensībās, ceturtdaļu gadsimta valdot pasaules šķēpa mešanā. Tas ir divu talantīgu latviešu trenera Valentīna Mazzālīša un sportista Jāņa Lūša daudzu gadu sadarbības rezultāts. Savu mūža mīlestību Jānis noskatīja Ļeņingradā un latviešu meiteni Elvīru, olimpisko čempioni, atveda atpakaļ uz Latviju, un izveidoja vienīgo šķēpa metēju olimpisko čempionu ģimeni pasaulē. (Daumants Znatnajs, LPSR sporta ministrs) Andris Staģis ŠĶĒPIEM MIRDZOT Latvijas šķēpa mešanas vēsture ir spoža un izcila. Kaut atceramies Ineses Jaunzemes zelta medaļu Melburnā, Jāņa Lūša pilno medaļu komplektu, Daiņa Kūlas zeltu, Vadima Vasiļevska un Aināra Kovala sudraba medaļas. Tieši pateicoties vēsturei šodien varam lepoties ar izciliem rezultātiem un redzam, ka arī nākotnē šie panākumi neizpaliks. 2012. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā no mazās Latvijas šķēpa mešanu pārstāvēja maksimāli atļautais dalībnieku skaits vienā disciplīnā 3 sievietes un 3 vīrieši, to nespēja pat lielvalstis. Jānis Lūsis uzņemts Starptautiskās Vieglatlētikas Federācijas (IAAF) slavas zālē par sevišķu ieguldījumu vieglatlētikas sportā. Mēs varam būt lepni un tajā pat laikā ļoti pateicīgi, ka mūsu škēpmetēju saime kopīgi domā par nākotni un pašaizliedzīgi piedalās nākotnes veidošanā. (Biedrība Latvijas Šķēpmetēju klubs ) Vintage Books E.L. James THE MISTER London, 2019. Life has been easy for Maxim Trevelyan. With his good looks, aristocratic connections, and money, he s never had to work and he s rarely slept alone. But all that changes when tragedy strikes and Maxim inherits his family s noble title, wealth, and estates, and all the responsibility that entails. It s a role he s not prepared for and one that he struggles to face. But his biggest challenge is fighting his desire for an unexpected, enigmatic young woman who s recently arrived in England, possessing little more than a dangerous and troublesome past. Reticent, beautiful, and musically gifted, she s an alluring mystery, and Maxim s longing for her deepens into a passion that he s never experienced and dares not name. Just who is Alessia Demachi? Can Maxim protect her from the malevolence that threatens her? And what will she do when she learns that he s been hiding secrets of his own? Ember Jay Kristoff LIFEL1K3 On an island junkyard beneath a sky that glows with radiation, a deadly secret lies buried in the scrap. Seventeen-year-old Eve isn't looking for trouble she's too busy looking over her shoulder. The robot gladiator she spent months building has been reduced to a smoking wreck, she's on the local gangster's wanted list, and the only thing keeping her grandpa alive is the money she just lost to the bookies. Worst of all, she's discovered she can somehow destroy machines with the power of her mind, and a bunch of puritanical fanatics are building a coffin her size because of it. If she's ever had a worse day, Eve can't remember it. The problem is, Eve has had a worse day one that lingers in her nightmares and the cybernetic implant where her memories used to be. Her discovery of a handsome android named Ezekiel called a "Lifelike" because they resemble humans will bring her world crashing down and make her question whether her entire life is a lie. With her best friend Lemon Fresh and her robotic sidekick Cricket in tow, Eve will trek across deserts of glass, battle unkillable bots, and infiltrate towering megacities to save the ones she loves... and learn the truth about the bloody secrets of her past. Weidenfeld & Nicolson Malala Yousafzai WE ARE DISPLACED Nobel Peace Prize-winner Malala Yousafzai will start with her own story of displacement as an Internally Displaced Person to show what it means to lose your home, your community, and the only world you've ever known. She will also share the personal stories of some of the girls she has met on her various journeys to refugee camps and the cities where refugee girls and their families have settled. In a time of immigration crises, war, and border conflicts, We Are Displaced is a reminder from one of the world's most famous people who experienced displacement that everyone deserves universal human rights and a home. 8 9
MINECRAFT. IESĀCĒJIEM Tulkojusi Diāna Alksne Šī grāmata ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai iepazītu Minecraft pasaules Bedrock versiju. Vienkāršie, izsmeļošie norādījumi palīdzēs izdzīvot bīstamajā Virszemē. Grāmata sniegs daudz padomu un informācijas par dzīvniekiem, briesmoņiem un interesantām vietām sākot no govīm un krīperiem, beidzot ar ciematiem un pazemes raktuvēm, kā arī pamācīs iegūt materiālus, darināt rīkus, atrast pārtiku, būvēt pajumti un kalt bruņas. MANI JAUKIE PĒTNIEKU STĀSTI Tulkojis Mārtiņš Karelis Laipni aicināti aizraujošu atklājumu pasaulē! Traucies kosmosā, lai uzspēlētu kosmobolu, nirsti jūras dzelmē pēc mirdzošiem dārgumiem un sastopi nebēdnīgus pērtiķēnus safari parkā! Šie un vēl citi sirsnīgi stāsti noteikti patiks gan lieliem, gan maziem pētniekiem! Šajā sērijā vēl iznākusi grāmata Mani jaukie poniju stāsti. KAS PATĪK PĪLĒNAM? Tulkojusi Linda Kalna Kur pīlēns dzīvo? Ko ēd? Un kā atpūšas? Uzzini, kas pīlēniem vislabāk padodas un kā viņi sarunājas ar pasauli! Šajā jaukajā grāmatiņā atradīsi daudz sirsnīgu zīmējumu un aizraujošu taustes elementu. Šajā sērijā veļ iznākusi grāmata Kas patīk kaķēnam?. ALADINS. MAZAIS KINOSTĀSTS Tulkojusi Eva Jansone Disnejas studijas klasiskās animācijas filmas Aladins stāsts grāmatas lappusēs. Iepazīsti galvenos varoņus un uzzini, kā vienkāršs jauneklis vārdā Aladins stājas pretī ļaunajam burvim Džafaram un iekaro princeses Jasmīnas sirdi. Šobrīd Latvijas kinoteātros skatāma aizraujoša piedzīvojumu filma Aladins. Silvija Vanden Hēde Te Dzon-Kina ilustrācijas LAPSA UN ZAĶIS No nīderlandiešu valodas tulkojusi Inga Karlsberga Jāņa Rozes apgāds sarūpējis mazo lasītāju iepriecinājumam jaunu, brīnišķīgi ilustrētu grāmatu. Silvijas Vanden Hēdes un mākslinieka Te Dzon- Kina stāsti par lapsas un zaķa piedzīvojumiem ir kļuvuši par nīderlandiešu bērnu literatūras klasiku. Tie ir smieklīgi, sirsnīgi un arī mazliet pamācoši, un piemēroti gan priekšā lasīšanai vakara pasaciņas vietā, gan arī lielākiem bērniem lasītprasmes apgūšanai un nostiprināšanai. Pirmā grāmata par lapsu un zaķi, kas nu beidzot ir lasāma latviski, klajā nāca jau tālajā 1998. gadā, un vēlāk tai sekoja daudzas citas. Silvija Vanden Hēde (Sylvia Vanden Heede), kas dzimusi 1961. gadā Beļģijā, ir ievērojama flāmu bērnu grāmatu autore. Rakstīt viņa sākusi 1985. gadā un kopš tā laika izpelnījusies lasītāju atzinību un dažādas godalgas ne tikai savā zemē, bet arī aiz tās robežām. Bērni īpaši iemīļojuši viņas stāstus par lapsu un zaķi, kas iznākuši jau vairākās grāmatās. Nīderlandiešu mākslinieks Te Dzon-Kins (Thé Tjong-Khing) dzimis 1933. gadā ķīniešu ģimenē Javas salā Indonēzijā, bet 1956. gadā pārcēlies uz Nīderlandi, lai turpinātu dzimtenē iesāktās mākslas studijas, un tur arī nodibinājis ģimeni un palicis uz dzīvi. Mākslinieka karjeru sācis ar komiksu un animācijas filmu zīmēšanu, bet kopš 1971. gada nodarbojas pārsvarā ar bērnu grāmatu ilustrēšanu. Viņa ieguldījums šajā jomā ir ticis augsti novērtēts ar dažādām godalgām, un nīderlandiešu prestižo Gouden Penseel (Zelta ota) balvu viņš ir saņēmis veselas trīs reizes. Lapsa un zaķis ir ciemos pie ūpja. Ūpim ir ola. Kas tā par olu? Kas tajā iekšā? Ūpis to nezina. Lapsa to nezina. Un nezina arī zaķis. Te piepeši pēc brīža... Foto Jef Boes Lapsa un zaķis ir nepārspējams savā žanrā. Tā ir literatūra mūžībai. (No jaunatnes literatūras prēmijas Gouden Uil 2008 žūrijas atzinuma) Grāmata tulkota ar Flāmu literatūras fonda finansiālu atbalstu un izdota ar Nīderlandiešu literatūras fonda finansiālu atbalstu. 10 11
Serhijs Žadans MEZOPOTĀMIJA No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova un atdzejojis Māris Salējs Tomasa Folka mākslinieciskais noformējums Šķiet, daudziem vēl atmiņā ievērojamā ukraiņu rakstnieka Serhija Žadana viesošanās Rīgā un romāna Džezs pār Donbasu atvēršanas vakars Kaņepes kultūras centrā, kad pēc ilgas un izvērstas sarunas par grāmatu autors kopā ar tulkotāju Māru Poļakovu un dzejnieku Māri Salēju, Platona Buravicka klavieru improvizācijām fonā dārdot, vēl pusotru stundu lasīja dzeju, bet stāvgrūdām pilnā zāle sastingusi sēdēja, viņa vārdu apburta. Mums ir lieliska ziņa visiem Žadana cienītājiem Jāņa Rozes apgāds sarūpējis vēl viena romāna izdevumu. Pirms divarpus gadiem izdotajam Džezs pār Donbasu (2010, latviešu valodā 2016), par kura tulkojumu Māra Poļakova tika nominēta Latvijas Literatūras Gada balvai, nule pievienojies 2014. gadā saraks tītais darbs Mezopotāmija. Tiem, kuri sajūsminājās par Serhija Žadana prasmi dzīves skarbāko prozu sakausēt ar ārkārtīgi gleznainiem, poētiskiem aprakstiem, šoreiz būs iespēja izbaudīt vēl lielāku literārās formas un māksliniecisko līdzekļu dažādību romāna pirmo daļu Stāsti un biogrāfijas veido deviņu tā personāžu vīriešu vēstījumi, kuru kopsakarības un vienotas aprises sajaušam vien pamazām, savukārt otrajā daļā Precizējumi un vispārinājumi par iepriekšējās lappusēs lasītajiem notikumiem un attiecībām vēlreiz vēstīts dzejas formā. Prozas tekstus, tāpat kā iepriekšējo romānu, tulkojusi Māra Poļakova, bet otro daļu atdzejojis Māris Salējs. Žadans kā publiska persona ir seksīgs, skarbs ska grupas SOBAKI V KOSMOSE solists; viņš sacer post proletārisku pankroku, viņa dzeja ir liriska, bet romānu rakstības stils atgādina bītņikus, Viljamu Barouzu, Ērvinu Velšu un Kurtu Vonnegūtu, brīžiem tajos ieskanas arī kaut kas no Latīņamerikas maģiskā reālisma. Taču, satiekot aci pret aci, Žadans ir apcerīgs sarunu biedrs un uzmanīgs klausītājs. Viņš lieliski apzinās savu lomu būt par neoficiālu Austrumukrainas bardu, un vēl vairāk apzinās, kādu morālo atbildību uzņemas par saviem vārdiem. Nav daudz cilvēku no viņa dzimtās vietas, kuru vārdi spētu aizsniegties pāri tās robežām, tā tikšanos ar Serhiju Žadanu pirms pāris gadiem žurnālā The New Yorker aprakstījusi Jeila Universitātes asociētā vēstures profesore, Austrumeiropas studiju speciāliste Mārsija Šora. Romānā Mezopotāmija visi personāži ir spilgti un atmiņā paliekoši kā deviņi stāstnieki, tā cilvēki, kuriem viņu dzīvēs ir lielākas vai mazākas lomas. Un viena no galvenajām varonēm ir Harkiva pilsēta, uz kuru Luhanskas apgabala Starobiļskas pilsētiņā dzimušais Žadans pārcēlās septiņpadsmit gadu vecumā, lai studētu valodas un literatūru, īpaši ukraiņu futūristus un modernistus, kuru daiļradei bijusi liela ietekme uz Ukrainas literatūras turpmāko attīstību. Vienmēr esmu gribējis būt rakstnieks. Mātes radiniece bija dzejniece un tulkotāja, pasniedzēja Harkivas Pedagoģiskajā universitātē, kurā arī es pēc tam iestājos. Viņa mani ļoti iedrošināja, deva lasīt daudz interesantu grāmatu. Mani interesēja gan krievu, gan poļu, vācu, franču, amerikāņu literatūra, visus autorus pat grūti būtu nosaukt. Mani interesēja literatūra kopumā, kā pašizteiksmes iespēja. Īpaši vācu literatūra. Studiju gados un strādājot Harkivas Pedagoģiskajā universitātē par pasniedzēju, atdzejoju Rilki, atceras Žadans. Kopš 2004. gada viņš ir pilna laika rakstnieks, jau kopš pirmo grāmatu iznākšanas aktīvi braukā pa skolām, grāmatnīcām, tiekas ar lasītājiem. Man ļoti patīk sastapt cilvēkus, komunicēt ar viņiem. Gribu redzēt, kādi ir mani lasītāji. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai rakstniekam būtu tieša saskare ar viņa auditoriju. Žadana romānu varoņi ir vienkārši Austrumukrainas ļaudis vitāli, tieši, kaislīgi, līdz kaulam patiesi. Viņu dzīvē ir gan mīlestība, gan skumjas un smeldze. Viņi cīnās ar nebūšanām un svin dzīvi, izgaršo un apspriež to, smejas un izsmej, iemet lasītāju Žadana valodas upē, kas plūst tikpat plaša un elpu aizraujoša kā pakalni, kas ieskauj romānā attēloto pilsētu. Rakstnieks stāsta, ka viņa dzimtajā Starobiļskā runājuši suržukā tā nebija ne ukraiņu literārā valoda, ne krievu valoda, bet abu sajaukums. Iespējams, arī šajā faktā sakņojas Žadana prozas spilgtais kolorīts. Abi latviešu valodā tulkotie darbi tapuši vēl pirms politiskās situācijas saasināšanās, pirms Ukrainas kara, tie ir kā atskats uz vēl tikko pastāvējušu pasauli, kuras vairs nav. Rakstnieks atzīst, ka kopš 2014. gada lielākā daļa viņa tekstu vēsta par karu. Maidana laikā mēs visi dzīvojām kā vienā elpā ar apkārt notiekošo. No ausmas līdz rietam, ja nebijām ielās, feisbukā sekojām ziņām. Tie bija ļoti īpaši, ļoti savādi trīs mēneši. Taču tā pavasara un vasaras notikumi mainīja visu. Sākās cīņas, un Ukrainas neatkarības atbalstītājiem viss mainījās. Manā dzīvē viss mainījās. Šodienas realitāte nav salīdzināma ar dzīvi pirms 2013. gada. Protams, ka karš ir vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbriesmīgākais, kas ir noticis. Tas nosaka dzīves ritmu, noskaņojumu, kā veidojas tava diena visu. Man mēdz jautāt, vai ukraiņu literatūra šajos piecos gados ir mainījusies, kļuvusi labāka? Man tas šķiet mazliet dīvains uzstādījums labāks var kļūt futbola čempionāts vai raža labības laukā, literatūra ir dzīvs organisms, to šādi raksturot ir grūti. Taču tā ir kļuvusi daudzveidīgāka un intensīvāka. Ja sekojat situācijai Ukrainā, tad zināsiet, ka lietas jau notiek ne tikai ugunslīnijās. Ukrainas kultūra mainās, tas ir ļoti svarīgs, ļoti sāpīgs process. Tā ir ļoti pieprasīta. Nedomājiet, ka ukraiņi piepeši kļuvuši ļoti garīgi vai ka visi tagad lasa grāmatas, nē, taču kritiskos mirkļos ir būtiski uz sevi paskatīties no cita skatpunkta. Tā ir kā spogulis: tajā redzi to, kas tev patīk, un arī to, kas tev nepatīk. Un tad ir vieglāk saprast, kas ar tevi notiek. Materiāla sagatavošanā izmantoti raksti no izdevumiem The New Yorker, Calvert Journal un The Ukrainian Weekly. Grāmatas tulkojumu un izdošanu atbalstījusi ES programma Radošā Eiropa un Latvijas Kultūras ministrija. Foto Meridian Czernowitz / Suhrkamp Verlag 12 13
INTERVIJA INTERVIJA Foto: Lars Myhren Holand Drīkst un vajag jokot par visu Izdevniecībā Latvijas Mediji iznākusi pazīstamās norvēģu fantāzijas žanra rakstnieces Sīri Petešenas grā mata Burbulis, kas atzinīgi novērtēta dzimtenē un jau tulkota vairākās valodās. Ar rakstnieci sarunājās Latvijas Avīzes žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce. Burbulis ir Kīne vienpadsmit gadus veca meitene, kura necieš skolu, īpaši dziedāšanu un peldbaseinu, necieš pilsētu, kurā dzīvo (pamestā kapsēta ir tīri OK, ja vien kāds salabotu soliņus!) un jūtas nomākta mājās, jo vecāki, īpaši māte, šķiet nodarbināti ar visu citu, tikai ne meitas problēmām. Un reiz viņai rodas iespēja no tā visa eleganti aizbēgt... Kā saprotu, esat dzimusi pašos Norvēģijas ziemeļos ar tās garajām tumšajām naktīm un ziemeļblāzmu. Vai daba iespaidojusi jūsu noslieci uz fantāzijas žanru? Ziemeļi noteikti veidojuši mani kā cilvēku un rakstnieci. Savvaļas daba rosina iztēli un veido mūsu mītus stāstus par visdažādākajām parādībām, no briesmoņzivīm jūrā līdz bezdibeņa ezeriem, troļļiem kalnos un apburtiem mežiem. Mani īpaši fascinēja stāsti par to, ka ziemeļblāzma atnāks un nolaupīs mūs, ja māsim tai vai apsmiesim to. Tas man liek justies saistītai ar pasauli. Ne tikai dabu, bet arī ar iepriekšējo paaudžu atstātajām pēdām. Pilsētā vecās ēkas tiek ātri nojauktas un aizstātas ar jaunām. Bet tur, kur uzaugu, bija daudz vietas un nevajadzēja visu strauji aizstāt. Mājām bija iespēja pamazām satrūdēt, līdz tās beidzot sagruva. Un, protams, bija stāsti par pamestām mājām un cilvēkiem, kuri tajās reiz dzīvojuši. Es domāju, ja cilvēku ieskauj lietas, kuras vienmēr tur bijušas, un paliks arī, kad pats jau būsi miris, tas sniedz pārlaicīgu perspektīvu. Un tad, protams, laikapstākļi. Vētras un aukstums norūda un atgādina, ka esi varenāku spēku varā. Visi šie apstākļi kopā dod ziemeļniekiem īpašu prāta ievirzi, ko mēdz saukt par karātavu humoru jeb melno humoru. Ziemeļos drīkst un vajag jokot pilnīgi par visu. palīdzēt. Izdarīt kaut ko citam cilvēkam, vienalga, ko lielu vai mazu, tas vienmēr liek atkal sajusties kā daļai no šīs pasaules. Vai atceraties, kāda pati bijāt Kīnes vecumā? Mierīga un mērķtiecīga kā viņas draudzene Eurūra, nīgra kā Kīne vai pavisam atšķirīga? Es biju mazliet vientuļniece, vienmēr laimīga pati savā kompānijā lasot, zīmējot vai rakstot. Kad centos iederēties, piemēram, ģērbjoties stilīgi kā citas meitenes, vienmēr kaut kas bija mazliet nepareizi. Kaut kas, ko biju palaidusi garām. Kas tāds kā sarkanas zeķubikses, kas neiederējās koptēlā, vai nepareizie apavi. Līdzīgi Kīnei, jutos atšķirīga (lielākā daļa no mums tā jūtas), bet es par to mazāk uztraucos. Esmu reizēm teikusi pusaudžiem: Neraizējieties, par tām lietām, par kurām jūs šobrīd citi kaitina, jūs vēlāk mīlēs. Kīne ienīst Uteni pilsētiņu, kurā dzīvo. Vai tās apraksts tapis pēc noteiktas pilsētas parauga? Pilsēta iecerēta kā tipiska mazpilsētiņa, kuru ienīst katrs pusaudzis, jo domā, ka citās pilsētās ir daudz labāk (smejas). Un, kad viņi izaug, saprot, cik veiksmīgi bijuši. Bet vizuāli es, rakstot par Uteni, iztēlojos brīnišķīgo Tronheimu, kurā nodzīvoju astoņus gadus. Daudziem latviešiem Norvēģija šķiet sapņu valsts, tā ir arī viena no tām zemēm, uz kurām mani tautieši tiecas emigrēt. Vai pārticīgajā, rāmajā Norvēģijā vispār ir sociālas problēmas? Jā, Norvēģija ir brīnišķīga valsts, un ir privilēģija tajā dzīvot. Diemžēl liela daļa mūsu bagātības nāk no naftas, kas rada milzīgas ekoloģiskas problēmas, kuras iespaido visu pasauli. Taču, protams, katrai valstij ir savas problēmas. Norvēģija ir ļoti gara, un tieši patlaban mēs diskutējam par veselības aprūpes nevienlīdzību. Tālākajās Norvēģijas vietās nepieciešamas vairākas stundas, lai nonāktu slimnīcā, vai arī lai atbrauktu policija. Un, tāpat kā daudzas citas valstis, mēs pieredzam finansiālo nevienlīdzību un jaunatnes noziedzības līmeņa pieaugumu. Turīga valsts diemžēl nenozīmē, ka mums nav trūcīgu cilvēku. Kad rakstījāt savu slaveno triloģiju Odina bērni, iespaidojāties no norvēģu mitoloģijas. No kurienes nāca ideja par Burbuli? Burbulis balstās patiesā fantāzijā (smejas). Es tā saku, jo man pašai, kad biju bērns, bija sapnis par burbuli, kurš varētu lidot un aizvest mani jebkur. Tas būtu pilnīgi caurspīdīgs, tādēļ es varētu redzēt pasauli, taču silts un omulīgs, ar gultu, spilveniem un visu, kas man nepieciešams. Kad Kraukļa gredzena triloģija ieguva popularitāti, mana dzīve sagriezās kājām gaisā. Es sāku atcerēties to bērnības sajūtu, nepieciešamību kaut kādā veidā reizēm izkāpt no pasaules un tikt prom. Grāmata mani nelaida vaļā, tā vienkārši bija jāuzraksta. Burbuļa galvenā varone, Kīne, jūtas vientuļa un nelaimīga, un nesaprasta. Tā ir agrīnajā pusaudžu vecumā, tomēr daži no mums šim dzīves posmam izkļūst cauri vieglāk, kamēr citiem iet grūtāk. Kā jums šķiet, kas rada vislabāko aizsardzību pret sajūtu, ka esi ārpusē? Esmu pārliecināta, ka ļoti svarīgi ir justies saistītam ar dabu un cilvēkiem ap mums. Reiz lasīju, ka ir izstrād āts mehānisms, kā cīnīties ar panikas lēkmēm tas ietver sevis iezemēšanu, pašam sev uzskaitot lietas, kuras tieši šajā brīdī vari tuvumā redzēt, dzirdēt, sasmaržot un tamlīdzīgi. Tas man šķiet ļoti svarīgi. Diemžēl mēs bieži paši sevi izolējam no apkārtnes un no cilvēkiem. Bet, kad es jūtos ārpusē, es zinu vienmēr palīdz tas, ka vari kādam Burbulis ir ļoti atšķirīga grāmata no Kraukļa gredzena triloģijas, kas jums atnesa slavu. Kā to uztvēra lasītāji? Zinu, ka kritiķi bijuši ļoti atzinīgi... Man šī bija brīnišķīga grāmata, jo tā ir tik atšķirīga no citām. Taču tas neatbaidīja cilvēkus. Tie paši, kas lasīja Kraukļa gredzenu, gribēja lasīt arī Burbuli, tādēļ man ir aizdomas, ka šai bērnu grāmatai ir ļoti augsts lasītāju vidējais vecums (smejas). Un esmu tiešām priecīga, ka pieaugušajiem tā patīk tikpat labi kā viņu bērniem! Daļa no veiksmīga rakstnieka darba ir tikšanās ar lasītājiem. Ko jums vis biežāk jautā skolēni? Man ļoti bieži jautā, ko es vēlētos, ja būtu burbulī un varētu vēlēties un dabūt pilnīgi jebko. Ja tikai man būtu laba atbilde uz šo jautājumu!... Un daudzi grib zināt arī to, kāpēc Kīne burbulī nevarēja vēlēties neko dzīvu. Viņi tiešām gribētu, kaut Kīne būtu varējusi iedabūt burbulī savu kaķeni Tipsiju, un man tas ļoti patīk! Sadarbībā ar izdevniecību "Latvijas Mediji" sagatavoja Linda Kusiņa. 14 15
GRĀMATPLAUKTU STĀSTI GRĀMATPLAUKTU STĀSTI Ciemos pie Unas Ulmes Sāksim ar to, ka mans tētis ir dzejnieks, teic Una Ulme, kad vaicāju par to, kā aizsākušās un cik senas ir viņas attiecības ar grāmatām. Visa bērnība pagāja radošā bohēmā, viņa piebilst. Unas sacītajam fonā čivina Raiskuma putni. Pēc pastaigas pa selekcionāra Jāņa Rukšāna ziedu sil tum nīcām (vai, kā man tās gribas dēvēt skaistuma siltumnīcām) esam iekārtojušās pie mājas lapenē un malkojam zāļu tēju. Saruna notiek ne gluži vēl pavasara plaukumā, bet ieskrējienā gan. Krokusi ir noziedējuši, bet baudām cīrulīšus, tulpes, mus kares un citus ziedus. Mana tēva labākais draugs bija Aivars Neibarts tad apmēram varat iedomāties, kā pagāja mana bērnība, Una pasmaida, sakot, ka diezgan ātri no bērnu grāmatām pārgājusi uz Ziedoni, Vācieti un citiem dzejniekiem, protams, saglabājot bērna skata prizmu: Es sākumskolas gados izlasīju arī Meistaru un Margaritu un pēc tam pārlasot secināju, ka bērna uztvere ir daudz interesantāka. Es esmu izaugusi starp grāmatām, Una turpina: Un man tas bija ārkārtīgi paticis līdz brīdim, kad sākās obligātā literatūra. Tiklīdz man skolā sāka kaut ko likt lasīt obligāti, tā man tas vairs galīgi nepatika, viņa atceras, piebilstot, ka ar obligāto lasāmvielu šmaukusies, kā tik varējusi. - Vai pēc tam sanāca atgriezties pie patikšanas? jautāju. - Jā, taču tad, kad dzīve ierauj mutulī, lasīt grāmatas var atļauties tikai ekskluzīvos mirkļos. Es lasu ceļojumos. Tos parasti plānoju mēnesi ilgus, un tad puse no mana kofera satur grāmatas. Līdz ar to grāmatas man ir lielākais atvaļinājumu prieks. Interesanti, ka lielu daļu grāmatu Una ceļojumu vietās atstāj, lai smagumus nevestu atpakaļ, bet, protams, gadās ļoti īpašas grāmatas, (te Una kā piemēru min G. D. Robertsa grāmatu Šantarāms ) ko par spīti visam viņa vedusi atpakaļ: Grāmata šobrīd ir uz izjukšanas robežas, jo dota lasīt ļoti daudziem cilvēkiem un pat pabijusi cietumā, kur viens no ieslodzītajiem tās citātus izmantojis savā aizstāvības runā, Una stāsta. Turpinām sarunu par to, ka koncentrēties grāmatām tehnoloģiju pārņemtajā laikā kļūst arvien grūtāk, taču Una izsaka cerību, ka tāpat kā atgriežas rūpes par vidi un Zero Waste kustība, varbūt cilvēkos atgriezīsies lielāka lasīšanas kāre, vēloties aizbēgt no pārlieku lielās tīklu un interneta uzbāzības. Internetam, protams, ir arī savas priekšrocības, piemēram, Facebook, kur ir daudz domubiedru grupu, kurās cilvēki cits citam iesaka lasāmvielu: Tas ir ārkārtīgi noderīgi, Una saka. Uz jautājumu, kā viņa pati atrod īstās grāmatas, Una teic, ka mēdz būt divējādi gan ļaujoties ieteikumiem, gan uzejot īsto lasāmvielu grāmatnīcās: Ir gadījumi, kad es, absolūti neko nezinot par grāmatu, to nopērku. Tā bija ar Elizabetes Gilbertes darbu Visu lietu nozīme es to nopirku, jo tai bija ļoti skaists vāks. Protams, zināju, ka viņa bija uzrakstījusi Ēd, lūdzies, mīli, bet par šo botānikai veltīto darbu nebiju dzirdējusi pilnīgi neko, Una aizrautīgi atzīstas, piebilstot, ka šo grāmatu iemīlēja visa viņas ģimene. Mana mamma ir ārkārtīgs grāmatu kritiķis. Viņai ļoti daudz kas nepatīk, un, ja viņa pēkšņi pasaka, ka viņai kaut kas patīk, tad tas ir simts punkti jāizlasa, Una stāsta par vecāku lasīšanas paradumiem: Tētis savukārt vairāk tiecas uz to ezotērisko pusi, uz pārpasaulīgo ezotērikas sadaļu. Es, šķiet, atrodos vidus posmā, līdz ar to man ar viņu ieteikumiem ir pagrūtāk. Ļoti bieži Unas rokās nonāk grāmatas, kas cita citu papildina un saslēdzas: Nekas dzīvē nenotiek tāpat vien, jo īpaši grāmatas tās pie mums nonāk tajos brīžos, kad mums visvairāk nepieciešamas, viņa ir pārliecināta. Tāpat Unai ir svarīgi, lai grāmata viņu ierauj ar pirmajām lappusēm: Man nepatīk gari ievadi un apraksti. Mūsdienās, kad cilvēkiem ir tik maz laika un tik daudz informācijas, gribas, lai grāmata ievelk uzreiz. Runājot par viņas pašas nesen iznākušo grāmatu Skaistumam nav gadu, vaicāju Unai par pirmo impulsu tās tapšanai. Viņa teic, ka līdz ar bloga (ageless.lv aut.) aizsākšanu bija skaidrs, ka agrāk vai vēlāk informāciju gribēsies apkopot kādā citā formātā. Blogā viņai bija sācis pietrūkt strukturēšanas un secības, tāpēc jau pirms 3-4 gadiem viņa bija sākusi konspektēt un strukturēt materiālu grāmatai, kā arī intervēt cilvēkus: Un tad pa vasarām es šeit rakstīju. Es jums pēc tam parādīšu galdu, Una sola un solījumu izpilda. Rakstnieks ir profesija, viņa saka. Ja tev ir cita profesija, piemēram, žurnālists, tad tev ir ikdienas darbi, tevi visu laiku kaut kur rauj, tev kaut kur jāskrien, ir termiņi, kas rada stresu... Lai pa vidu no tā visa atslēgtos un pievērstos grāmatai... Tas ir ļoti grūti. Brīžiem gribējās datoru mest pret sienu. Ļoti smagi gāja ar skaistuma sadaļu, kuru es rakstu jau 15 gadus, bet ko bija ļoti grūti salikt kopā, lai būtu vienkārši, skaidri un saprotami. Visas citas nodaļas jau bija gatavas, un grāmata gandrīz samaketēta, izņemot skaistumu, ko es vilku un nekādi nevarēju pabeigt. Beigās puse no tā visa palika ārā, tādējādi man jau ir materiāls nākamajai grāmatai, Una teic un pēkšņi atceras mums pastāstīt, ka patiesībā viss bija sācies vēl daudz senāk (pirms padsmit gadiem), kad viņa pēc šķiršanās no vīra bija iesākusi rakstīt romānu: Kad mums ir tās emocionālās drāmas, tad mēs radām mūziku, dzeju, literatūru, gleznas. Tie ir labākie posmi. Bet tad es savā šausmīgajā paškritikā iestrēgu uz pārrakstīšanu te man stils nepatika, te vēl kaut kas. Tā es to darbu pārrakstīju un pārrakstīju, kamēr viss bija jau izsāpēts, un tā es romānu nepabeidzu. Iespējams, pie tā jāatgriežas, jo pats grūtākais ir sākums, viņa turpina: Un sākums man jau ir noslīpēts. Visgrūtāk ir izdot pirmo grāmatu, jo, lai to izdarītu, ir sev jānotic. Inita Sila mani iedrošināja. Tagad, kad visam ir iziets cauri un gūta pieredze, domāju, ka ar otro grāmatu būs vieglāk. - Kāpēc ir vērts lasīt? jautāju. - Man kā rakstošam cilvēkam ir jālasa obligāti. Redzesloka, valodas dēļ. Jauniešus, piemēram, tagad ir grūti klausīties. Viņiem ir ļoti švaki ar latviešu valodu. Viņi daudz ko skatās un lasa angļu valodā. - Vai, grāmatas lasot, ir svarīgs arī emociju gūšanas process? - Jā. Mana visu laiku mīļākā grāmata ir Brāļi Lauvassirdis, kas ir fantastiski aizkustinoša. Gribētu to vēlreiz izlasīt, bet man tās nav. - Vai ir vēl kādas grāmatas, pie kurām gribas atgriezties? - Pie daudzām, bet iznāk tik daudz jauna. Šantarāmam iznācis tur pinājums. Arī Dvēseles ceļojumam, bet vispār, jā, ļoti patīk atgriezties pie bērnības grāmatām. Tās pašas Tūve Jānsone un Lindgrēna viņas jau neraksta tikai bērniem par bērniem, tur ir daudz slāņu un skatu punktu iekšā. Katrs var atrast kaut ko sev. Jebkurā dzīves posmā. Pārlasīšanas process parāda, cik daudz tu esi audzis un ko jaunu vari grāmatā ieraudzīt. Sagatavoja: Inga Pizāne 16 17
Paplašinājums Pilsētas & Bruņinieki Kad līdzšinējie kolonisti ir nostabilizējušies salā, tad tiem ir iespēja attīstīt pilsētas, ražot jaunus resursus, dibināt bruņinieku ģildes un veicināt labklājību, taču kur labklājība, tur vienmēr uzrodas kāds, kas grib daļu no tās, tāpēc tagad Catan ieceļotājiem uzglūn laupītāji, kas nenovēršami tuvojas un ir gatavi jaukt un dedzināt spēlētāju neaizsargātās pilsētas. Tas viss padara spēli stratēģiski daudz grūtāku un dziļāku. Paplašinājums Jūrasbraucēji Spēle tiek papildināta ar daudziem lauciņiem, kas ļauj izveidot sarežģītas salu sistēmas, un ar kuģīšiem, ar kuriem tās apceļot. Tiem, kam iepaticies biedēt savus pretiniekus ar laupītāju, nu ir pieejams arī melnais pirātu kuģis, kas iedveš bailes kuģotājos, neļaujot tiem braukt garām. Šis paplašinājums, būs kā radīts tiem ceļotājiem, kam gribas lielāku laukumu un iespējas, bet negribas grūtāku spēli. 18 19
jaunums ĪPAŠI IZTURĪGAS KARTES AKTĪVAI ATPŪTAI DABĀ Multifunkcionāla nagu lakas pildspalva uz ūdens bāzes Nav nepieciešams nagu lakas noņēmējs Katrai nagu lakas pudelītei ir gan otiņa, gan kontūru uzgalis Triecienizturīga un pret skrāpējumiem izturīga krāsa Piemērots bērniem no 5 gadu vecuma nagu laka creative Nails www.kartes.lv Preces pieejamas lielākajās grāmatnīcās JĀNIS ROZE un www.jr.lv
ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI PIRCĒJA KARTES ĪPAŠNIEKIEM! Dāvanu maisiņi -30% Grāmata 8,93 11,90-25% Galda organizatori OSCAR COLLECTIONS -30% Grāmata 18,71 24,95-25% Piedāvājums spēkā, uzrādot Pircēja karti, no 1. līdz 30. jūnijam visās grāmatnīcās JĀNIS ROZE. SAŅEM ATLAIDES ARĪ PIE MŪSU SADARBĪBAS PARTNERIEM -20% -15% -10% -10% -10% -5% Vairāk informācijas meklē www.jr.lv