Eiropas Parlaments 2019-2024 Sesijas dokuments B9-0365/2021 16.6.2021 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B9-0018/2021 un B9-0019/2021, uz kuriem jāatbild mutiski, saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību 25. gadadiena (ICPD25) Nairobi augstākā līmeņa sanāksme (2019/2850(RSP)) Tomas Tobé Attīstības komitejas vārdā Evelyn Regner Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā: RE\1234365.docx PE694.483v01-00 Vienoti daudzveidībā
B9-0365/2021 Eiropas Parlamenta rezolūcija par Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību 25. gadadienu (ICPD25) (2019/2850(RSP)) Eiropas Parlaments, ņemot vērā 1994. gadā Kairā notikušo Starptautisko konferenci par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD), tās rīcības programmu un pārskatīšanas konferenču rezultātus, ņemot vērā ICPD rīcības programmas 1. principu, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz personas brīvību un drošību, ņemot vērā Nairobi paziņojumu "ICPD25: Accelerating the Promise" ("ICPD25: ātrāk panākt solīto") un valstu un partneru apņemšanās un sadarbības pasākumus, kas tika izziņoti Nairobi samitā, ņemot vērā Pekinas Rīcības platformu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus, ņemot vērā Otavas paziņojumu par apņemšanos, kas pieņemts septītajā starptautiskajā parlamentāriešu konferencē par ICPD īstenošanu (IPCI), kura notika 2018. gada 22. un 23. oktobrī Otavā, Kanādā, ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 1999. gada 5. oktobra ziņojumu par Ģenerālās asamblejas 21. speciālo sesiju ar mērķi vispārēji izskatīt un novērtēt ICPD rīcības programmas īstenošanu (piecu gadu pārskats par rīcības programmas īstenošanas progresu), ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumu par rīcības satvaru Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmas pēcpasākumiem pēc 2014. gada ("globālais ziņojums par ICPD pēc 2014. gada"), ņemot vērā 2015. gada septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķus Nr. 3 un Nr. 5, ņemot vērā ANO pasaules humānās palīdzības samitu, kas 2016. gada 23. un 24. maijā notika Stambulā, un attiecīgo ANO ģenerālsekretāra ziņojumu (A/70/709), jo īpaši Humānisma programmu, ņemot vērā 2018. gada 31. maija rezolūciju par kopīgā dienestu darba dokumenta (SWD(2015)0182) "Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016. 2020. gadā" 1, ņemot vērā 2018. gada 4. jūlija rezolūciju "Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām 1 OV C 76, 9.3.2020., 168. lpp. PE694.483v01-00 2/14 RE\1234365.docx
un piespiedu laulībām turpmākie pasākumi" 2, ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 25. novembra rezolūciju par ES un globālo regulējumu attīstības jomā pēc 2015. gada 3, ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju par gatavošanos pasaules humānās palīdzības samitam risināmie jautājumi un iespējas sniegt humāno palīdzību 4, ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) 2019. gada pasaules iedzīvotāju stāvokļa ziņojumu "Unfinished Business: the pursuit of rights and choices for all" ("Nepabeigts darbs: cīņa par tiesībām un izvēles iespējām visiem"), ņemot vērā Euromapping 2018. gada ziņojumu "Accountability Guide for Reproductive, Maternal, New Born and Child Health and Family Planning" ("Atbildības pārskats par reproduktīvo, mātes, jaundzimušā un bērna veselību un ģimenes plānošanu"), ņemot vērā 2017., 2018. un 2019. gada Kontracepcijas atlantu, kur Eiropas valstis sarindotas pēc piekļuves kontracepcijai un izcelta Eiropā vērojamā nevienlīdzība un tas, ka dažās Eiropas daļās neapmierināta vajadzība pēc kontracepcijas lielā mērā palikusi nepamanīta, ņemot vērā 2018. gada 12. decembra rezolūciju par 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 5, ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011 2020), ko Padome pieņēma 2011. gada 7. martā 6, ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. maija secinājumus par dzimumu aspektu attīstības jomā, ņemot vērā ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016. 2020. gadam (GAP II), ko Padome pieņēma 2015. gada 26. oktobrī, un Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada īstenošanas ziņojumu, kas publicēts 2019. gada 11. septembrī (SWD(2019)0326), ņemot vērā 2017. gada jūnijā pieņemto Eiropas Konsensu par attīstību "Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne", ņemot vērā jautājumus Komisijai un Padomei par Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību 25. gadadienu (ICPD25) (Nairobi samits) (O-000020/2021 B9-0018/2021 un O-000021/2021 B9-0019/2021), 2 OV C 118, 8.4.2020., 57. lpp. 3 OV C 289, 9.8.2016., 5. lpp. 4 OV C 399, 24.11.2017., 106. lpp. 5 OV C 388, 13.11.2020., 100. lpp. 6 OV C 155, 25.5.2011., 10. lpp. RE\1234365.docx 3/14 PE694.483v01-00
ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu, ņemot vērā Attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas rezolūcijas priekšlikumu, A. tā kā 2019. gadā apritēja 25 gadi, kopš Kairā notika Starptautiskā konference par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD), kurā 179 valdības pieņēma ICPD rīcības programmu, apņemdamās globāli iestāties par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām (SRVT) atbilstoši Pekinas Rīcības platformai un pašai rīcības programmai un vienodamās reproduktīvās veselības programmas un demogrāfiskās plānošanas centrā izvirzīt individuālās tiesības un labklājību; B. tā kā rīcības programmā ģimenes plānošana ir skatīta vispārējās reproduktīvās veselības aprūpes kontekstā un valdības tiek aicinātas dot piekļuvi tādiem pakalpojumiem kā pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpe, drošas dzemdības, neauglības ārstēšana, drošs aborts, ja tas ir likumīgs, un nedroša aborta seku novēršana, reproduktīvās sistēmas infekciju, seksuāli transmisīvo infekciju, krūts vēža un reproduktīvās sistēmas vēža ārstēšana, kā arī informācijai, izglītībai un konsultācijām par seksualitāti, reproduktīvo veselību un atbildīgu vecāku pienākumu pildīšanu, vienlaikus vienmēr atzīstot, ka neatņemamai primārās veselības aprūpes daļai jābūt dzimumbalstītas vardarbības un citu kaitējošu ieražu novēršanai; C. tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM) Nr. 3 attiecas uz seksuālo un reproduktīvo veselību, tostarp mātes un jaundzimušo mirstību un HIV, savukārt IAM Nr. 5 attiecas uz dzimumbalstīto vardarbību un kaitējošām ieražām; D. tā kā IAM paredz arī panākt vispārēju veselības apdrošināšanu, konkrētāk visiem nodrošinot piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pamatpakalpojumiem un drošām, iedarbīgām un cenas ziņā pieejamām zālēm un vakcīnām; tā kā pārējo IAM sasniegšanas nolūkā ir būtiski garantēt seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi un tiesības un sieviešu tiesības un brīvību pašām lemt par savu ķermeni un dzīvi; E. tā kā 25. gadadiena valdībām un citiem globāliem aktoriem paver iespēju vēlreiz apņemties īstenot SRVT programmu, jo daudzās valstīs SRVT ir liegtas; tā kā ICPD ir universāls dokuments, kas jāīsteno gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās; F. tā kā populācijas pieaugums nekad nav bijis tik straujš pašreizējā tempā pasaules iedzīvotāju skaits dubultosies 35 gados vien; G. tā kā populācijas tendences pašos pamatos noteiks nākotnes attīstības izredzes; tā kā dzimumu līdztiesības veicināšana, SRVT un ilgtspējīgs ģimenes lielums iet roku rokā; H. tā kā sievietēm jābūt pilnīgai noteikšanai pašām par savu ķermeni, veselību un auglību un viņām ir jāvar pašām noteikt savu lomu sabiedrībā, jo citādi ilgtspējīga izaugsme un attīstība nespēs turēties līdzi tik straujam iedzīvotāju skaita pieaugumam; I. tā kā aizvien lielāka kontracepcijas pieejamība un jaunas kontracepcijas metodes ir būtiski palīdzējušas sievietēm plānot savu grūtniecību un līdz ar to bijušas svarīgas visos pārējos dzīves aspektos; PE694.483v01-00 4/14 RE\1234365.docx
J. tā kā mūsdienīgu kontracepcijas metožu inovācijas ir padarījušas tās ērtāk lietojamas un samazinājušas blakusietekmes; K. tā kā 2015. gadā ģimenes plānošanas atbalstu sniedza 94 % valdību; L. tā kā tādu attiecībās esošu sieviešu īpatsvars, kuras lieto kontracepciju, ir palielinājies no 36 % 1970. gadā līdz 64 % 2015. gadā; M. tā kā piekļuve reproduktīvās veselības pakalpojumiem sievietēm ir izšķirīgi svarīga, lai viņas varētu izmantot savas reproduktīvās tiesības; tā kā "piekļuve" nozīmē, ka produktiem un pakalpojumiem jābūt ne tikai pieejamiem, bet arī bez sociāliem, ekonomiskiem, juridiskiem vai citādiem tostarp ideoloģiskiem šķēršļiem; N. tā kā lielākajā daļā jaunattīstības valstu pašlaik piekļuve svarīgākajiem seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem (tostarp vispārējai izglītībai par seksualitātes jautājumiem, ģimenes plānošanas pakalpojumiem, mūsdienīgai kontracepcijai, droša un likumīga aborta pakalpojumiem, adekvātai pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpei, palīdzībai dzemdībās) kopumā viszemākajā līmenī ir nabadzīgākajiem 20 % mājsaimniecību, bet visaugstākajā bagātākajiem 20 %; tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem 2018. gadā vismaz 214 miljoni sieviešu vēlējās novērst vai atlikt grūtniecību, bet nevarēja izmantot mūsdienīgas kontracepcijas metodes; O. tā kā piekļuve SRVT ļoti atšķiras arī Eiropas Savienībā un starp tās dalībvalstīm un visvairāk ierobežota tā ir pašiem neaizsargātākajiem cilvēkiem; tā kā 2019. gada Kontracepcijas atlantā iekļautā analīze par katru valsti rāda, ka būtu jāpalielina centieni uzlabot piekļuvi informācijai un kontracepcijas līdzekļiem, lai cilvēki varētu izdarīt izvēles par savu reproduktīvo dzīvi; P. tā kā dažas valstis ir noteikušas juridisku prasību, ka sieviešu vai pusaudžu piekļuvei veselības pakalpojumiem ir vajadzīga trešās personas atļauja, vai ir noteikušas par krimināli sodāmām viendzimuma attiecības; tā kā tas ierobežo attiecīgo cilvēku piekļuvi vajadzīgajai informācijai un pakalpojumiem; Q. tā kā 1970. gadā ģimenes plānošanas programmas jaunattīstības reģionos aptvēra aptuveni 40 % pieprasījuma, bet pašlaik aptuveni 77 %; tā kā aptuveni trīs ceturtdaļas laika ģimenes plānošanas dienestiem trūkst dažu veidu kontracepcijas līdzekļu; R. tā kā saskaņā ar UNESCO starptautiskajām tehniskajām vadlīnijām par dzimumaudzināšanu vispusīgas dzimumaudzināšanas mācību programmas dod iespēju bērniem un jauniešiem iegūt precīzas zināšanas un attīstīt piemērotu attieksmi un prasmes, tostarp cieņu pret cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību un dažādību, kas savukārt palīdz veidot drošas, veselīgas un cieņpilnas attiecības; tā kā šāda izglītība nodrošina bērnu un jauniešu pilnvērtīgas iespējas, nodrošinot pierādījumos balstītu un vecumam piemērotu informāciju par seksualitāti, piemēram, šādos seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos: seksuālā un reproduktīvā anatomija un fizioloģija; pubertāte un menstruācijas; reprodukcija, mūsdienīga kontracepcija, grūtniecība un dzemdības; seksuāli transmisīvas infekcijas (STI), tostarp HIV un AIDS; kaitējošas ieražas, piemēram, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu RE\1234365.docx 5/14 PE694.483v01-00
kropļošana; tā kā lielākajai daļai pusaudžu pasaulē nav piekļuves vispusīgai dzimumaudzināšanai; S. tā kā 1994. gadā rīcības programmā valstis tika mudinātas līdz 2000. gadam panākt mātes mirstības līmeņa samazināšanos uz pusi salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un vēl uz pusi līdz 2015. gadam, kas nozīmētu mātes mirstības līmeņa samazinājumu 75 % apmērā; tā kā par spīti tam, ka pasaulē mātes mirstības līmenis kopš 1995. gada ir krities par aptuveni 44 % un progress ir vērojams visos reģionos, pusaudžu grūtniecības gadījumi joprojām veido lielu daļu mātes mirstības un saslimstības gadījumu, proti, ar grūtniecību vai dzemdībām saistītu cēloņu dēļ ik gadu mirst aptuveni 70 000 pusaudžu, un lielākā daļa mātes nāves gadījumu joprojām notiek tur, kur trūkst resursu, vai intersekcionālās diskriminācijas dēļ; tā kā mātes mirstību nedroša aborta dēļ un vispārējo mātes mirstības līmeni samazina juridisko aborta ierobežojumu atcelšana; T. tā kā varbūtība ciest no novājinošas ietekmes uz veselību augstāka ir sievietēm, kurām nav piekļūstami tādi pakalpojumi kā pirmsdzemdību aprūpe, palīdzība dzemdībās un neatliekamā aprūpe dzemdībās; tā kā 92 % mātes un jaundzimušo mirstības līmeņa pasaulē veido gadījumi jaunattīstības valstīs, taču tās nodarbina tikai 42 % no pasaules medicīnas, vecmāšu un medmāsu personāla; U. tā kā kvalificētu dzemdību speciālistu vai neatliekamās dzemdību aprūpes procedūru trūkuma vai nedroša aborta dēļ ik dienu grūtniecības un dzemdību laikā ārkārtas apstākļos mirst vairāk nekā 500 sieviešu un meiteņu; V. tā kā no visiem pasaulē veiktajiem abortiem tikai 55 % tiek veikti droši; tā kā saskaņā ar PVO datiem tas nozīmē, ka no 2010. līdz 2014. gadam ik gadu tika veikti aptuveni 25 miljoni nedrošu abortu; tā kā aborts joprojām ir pilnīgi nelikumīgs 26 valstīs, bet aborts pēc pieprasījuma ir likumīgs tikai 67 valstīs un ar grūtniecības ilgumu saistītie ierobežojumi dažādās valstīs ir atšķirīgi; tā kā visā pasaulē gan jaunattīstības valstīs, gan attīstītajās valstīs, tostarp arī dažās ES dalībvalstīs, ir vērojama pretreakcija pret sieviešu tiesībām uz savu ķermeni; W. tā kā pasaulē katra trešā sieviete kaut kad savas dzīves laikā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību; tā kā saskaņā ar ANO datiem vairāk nekā 200 miljoni meiteņu un sieviešu ir piespiestas pakļauties sieviešu dzimumorgānu kropļošanai; X. tā kā tiek lēsts, ka 650 miljoni sieviešu ir apprecējušās, vēl būdamas bērni, un deviņas no desmit meitenēm, kas ir jaunākas par 18 gadiem un dzemdē bērnu, ir precētas; tā kā saskaņā ar UNICEF informāciju bērnu laulību negatīvo seku vidū jāmin: nošķirtība no ģimenes un draugiem, nepietiekama brīvība kontaktēties ar vienaudžiem un piedalīties kopienas darbībās, mazākas iespējas iegūt izglītību, seksuāla izmantošana, smagi veselības riski, piemēram, priekšlaicīga grūtniecība, seksuāli transmisīvas infekcijas un aizvien vairāk arī HIV/AIDS; tā kā bērnu laulība var novest pie piespiedu darba, verdzības vai prostitūcijas; Y. tā kā piespiedu laulības ir viens no visizplatītākajiem dzimumbalstītas vajāšanas cēloņiem, kā, piesakoties uz patvērumu, norāda ievērojams skaits sieviešu; tā kā joprojām nav likvidēta virkne šķēršļu, kas neļauj piespiedu laulības atzīt par iemeslu piešķirt starptautisko aizsardzību, kaut arī tās ir uzskatāmas par dzimumbalstītas vajāšanas paveidu un par nopietnu un sistemātisku pamattiesību pārkāpumu, kura sekas PE694.483v01-00 6/14 RE\1234365.docx
var būt necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās, kas ir pielīdzināma spīdzināšanai; Z. tā kā LGBTIK aizvien saskaras ar diskrimināciju un vardarbību gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, turklāt daļā valstu joprojām ir spēkā likumi, kas paredz kriminālatbildību par viendzimuma attiecībām; AA. tā kā iniciatīva "Spotlight" vieno ES un ANO cīņā pret visu dzimumbalstīto vardarbību visā pasaulē un ir svarīgs rīks, ar ko apkarot seksuālo vardarbību un kaitējošas ieražas, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un piespiedu laulības; AB. tā kā SRVT finansējuma prioritātes bijušas nevienmērīgas valsts finansētie veselības aprūpes pakalpojumi parasti ietver ģimenes plānošanu, mātes, jaundzimušo un bērnu veselības aprūpi un HIV/AIDS pakalpojumiem lielu uzmanību pievērš līdzekļu devēji, savukārt neauglības un reproduktīvās sistēmas vēža ārstēšanas pakalpojumi un seksuālās vardarbības upuriem paredzētie pakalpojumi diemžēl netiek finansēti pietiekami; AC. tā kā Globālais finansēšanas mehānisms kopš 2015. gada tiecas pamudināt valstu valdības palielināt finansējumu atbilstoši veselības jomas IAM mērķrādītājiem; tā kā "globālā aizlieguma" atjaunošana un paplašināšana ir negatīvi ietekmējusi sieviešu un meiteņu piekļuvi visaptverošai veselības aprūpei, tostarp SRVT; AD. tā kā daudzas jaunattīstības valstis ir apņēmušās rīcības programmu īstenot, tai pielāgojot valsts mērķus un budžetu, taču lielākā daļa joprojām paļaujas uz līdzekļu devēju palīdzību, tādējādi apdraudot valsts programmu stabilitāti; AE. AF. tā kā nolūkā nodrošināt, ka vajadzīgie pakalpojumi tiek sniegti pastāvīgi, ir izšķirīgi svarīgi, lai seksuālās un reproduktīvās veselības finansējums būtu stabils un paredzams; tā kā sekot līdzi tam, vai valdības nākamajā periodā īsteno rīcības programmā un Nairobi samitā paustās apņemšanās, un nodrošināt, ka līdz 2030. gadam tiek pienākti ar veselību saistītie IAM, nebūs iespējams bez globāla monitoringa un izvērtēšanas mehānisma; AG. tā kā Eiropas Konsenss par attīstību kā pamatprincipu un prioritāti visās ES ārējās darbības jomās ietver dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu cilvēktiesības, kā arī viņu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu un aizsardzību; tā kā tajā arī uzsvērts, ka ir nepieciešama "universāla piekļuve kvalitatīvai un izmaksu ziņā pieejamai informācija par seksuālo un reproduktīvo veselību, izglītībai, tostarp vispusīgai dzimumaudzināšanai, un veselības aprūpes pakalpojumiem", un vēlreiz pausta apņemšanās vismaz 20 % no ES atbalsta līdzekļiem veltīt sociālajai iekļaušanai un cilvēces attīstībai; AH. tā kā GAP II īstenošana ir svarīga izdevība SRVT piešķirt papildu līdzekļus fiziskās un psiholoģiskās integritātes pīlāra ietvaros, AI. tā kā 2020. gadā atzīmējama 25. gadskārta, kopš pieņemta Pekinas Rīcības platforma; tā kā starp ICPD un Pekinas Rīcības platformu būtu jāveido saiknes tā, lai panāktu dzimumu līdztiesību un ikvienam nodrošinātu SRVT; RE\1234365.docx 7/14 PE694.483v01-00
AJ. tā kā UN Women Paaudžu līdztiesības forums Mehiko un Parīzē 2020. gadā varēja būt iespēja steidzami rīkoties un atskaitīties par dzimumu līdztiesību, taču Covid-19 uzliesmojuma dēļ tas tika atlikts, ICPD rīcības programma kopš 1994. gada 1. atzinīgi vērtē līdzšinējo progresu tādās konkrētās jomās kā kontracepcijas pieejamības palielināšana, kas sievietēm devusi lielākas auglīguma kontroles iespējas, un mātes un jaundzimušo mirstības samazināšana, taču atzīst, ka tad, ja vēlamies sasniegt šīs programmas mērķus un radīt tādu vidi, kas veicinātu puses pasaules iedzīvotāju labklājību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu un pašrealizāciju, valstu valdībām un starptautiskajām organizācijām jādarbojas daudz intensīvāk, it īpaši inovācijas, koordinācijas un piekļuves nodrošināšanas aspektā; 2. Atzinīgi vērtē un atbalsta Nairobi paziņojumu "ΙCPD+25: ātrāk panākt solīto", tajā pausto aicinājumu pilnīgi, iedarbīgi un paātrināti īstenot un finansēt ICPD rīcības programmu un tā mērķi panākt universālu piekļuvi SRVT vispārējās veselības apdrošināšanas ietvaros; 3. atzinīgi vērtē Nairobi samita mērķi mobilizēt steidzami nepieciešamo politisko gribu un finanšu saistības, lai beidzot panāktu, ka vajadzība pēc ģimenes plānošanas informācijas un pakalpojumiem tiek apmierināta vienmēr, ka nevienā gadījumā netiek pieļauta novēršama mātes nāve un ka tiek pilnīgi izskausta pret sievietēm un meitenēm vērsta seksuālā un dzimumbalstītā vardarbība un kaitējošas ieražas; atzinīgi vērtē valdību, līdzekļu devēju, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības un citu aktoru konkrēto apņemšanos finansiāli un politiski atbalstīt "trīs nuļļu" principu un palīdzēt līdz 2030. gadam visiem nodrošināt SRVT; īpaši atzinīgi vērtē ES apņemšanos iekšējās ĀKK programmas 2018. gada rīcības programmā 29 miljonus EUR atvēlēt pusaudžu meiteņu veselībai un SRVT un aicina ES arī turpmāk finansiāli un politiski atbalstīt darbu šajā jomā gan Savienībā, gan ārpus tās; 4. vēlreiz apstiprina, ka uz iedzīvotājiem vērstai un tiesībās balstītai pieejai jābūt pamatā ikvienai demogrāfijas politikai un veselības, izglītības un sociālajām sistēmām, kas vērstas uz to, lai sievietes varētu pašas noteikt savu lomu sabiedrībā, un kas respektē viņu cieņu un cilvēktiesības, atkārtoti apstiprina arī to, ka sievietēm ir tiesības pašām izlemt, vai, kad un cik bieži ieņemt bērnu; šajā sakarā īpaši atzinīgi vērtē to, ka Nairobi samitā centrāla loma bija marginalizētu kopienu un jauniešu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un ka viņi varēja valstu vadītājiem un politikas veidotājiem tieši paust savu viedokli, kā īstenot visu cilvēku tiesības un veicināt viņu veselību; 5. apstiprina, ka SRVT pamatojas cilvēktiesībās, ir būtiski cilvēka cieņas elementi un pilda izšķirīgi svarīgu lomu dzimumu līdztiesības panākšanā; aicina ES un tās dalībvalstis atzīt sieviešu un meiteņu tiesības uz ķermenisko neaizskaramību un lēmumu pieņemšanas patstāvību; nosoda biežos sieviešu seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumus, tostarp to, ka tiek liegta piekļuve vispusīgai dzimumaudzināšanai, ģimenes plānošanas pakalpojumiem, kontracepcijai, mātes veselības aprūpei, kā arī drošam un likumīgam abortam; aicina iepriekš minētajiem mērķiem piešķirt adekvātu budžetu; 6. uzsver, ka IAM Nr. 5 cita starpā aicina valsts plānos, rīcībpolitikā un programmās integrēt ICPD rīcības programmas ieteikumus; uzsver, ka sasniegt IAM būs iespējams PE694.483v01-00 8/14 RE\1234365.docx
tikai tad, ja tiks nodrošināta universāla piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei; 7. atgādina, ka, lai izpildītu ICPD rīcības programmas apņemšanās, ir jāvēršas pret diskriminējošām dzimtes normām un jāizskauž seksuālā vardarbība pret meitenēm un sievietēm, kā arī jāstiprina sieviešu un meiteņu darbībspēja un spēja pieņemt patstāvīgus un informētus lēmumus par savu reproduktīvo veselību; 8. vēlreiz apstiprina apņemšanos veicināt, aizsargāt un īstenot ikviena indivīda tiesības uz kontroli pār savu seksualitāti un seksuālo un reproduktīvo veselību, brīvi un atbildīgi lemt par šādiem jautājumiem un dzīvot no diskriminācijas, piespiešanas un vardarbības brīvu dzīvi; Vienmēr apmierināta vajadzība pēc ģimenes plānošanas 9. norāda, ka vidēji 214 miljoniem sieviešu jaunattīstības valstīs nav piekļuves iedarbīgai kontracepcijai, kā rezultātā ik gadu konstatējami 75 miljoni neplānotas grūtniecības gadījumu; pauž bažas par to, ka daļā valstu piekļuve kontracepcijai nozīmē tikai vienas metodes pieejamību; uzsver, ka sievietēm un pusaudzēm ne tikai jābūt pieejamai drošai un mūsdienīgai kontracepcijai, bet arī jāvar informēti izvēlēties, kuru metodi izmantot, un tai jābūt patiešām piekļūstamai; 10. pauž bažas par to, ka daļā valstu piekļuvi reproduktīvās veselības pakalpojumiem lielā mērā ierobežo tādi šķēršļi kā pārmērīgi augstas izmaksas, zema aprūpes un/vai telpu un materiālu kvalitāte, diskriminējoši un piespiedu pasākumus noteicoši tiesību akti un noraidoša attieksme un ka vajadzība pēc seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem visvājāk tiek apmierināta pusaudžu, neprecēto, LGBTIK, cilvēku ar invaliditāti, mazākumtautību grupu un lauku un pilsētu nabadzīgo iedzīvotāju gadījumā; 11. atgādina, ka SRVT pakalpojumiem vajadzētu būt dzimumresponsīviem, balstītiem tiesībās, pusaudžiem un jauniešiem draudzīgiem un pieejamiem visiem pusaudžiem un sievietēm neatkarīgi no vecuma un ģimenes stāvokļa, arī konfliktu un katastrofu apstākļos; turklāt uzskata, ka šādos pakalpojumos būtu jāievēro privātums un konfidencialitāte un nedrīkstētu prasīt tiesas, laulātā, vecāka vai aizbildņa piekrišanu; 12. uzteic saskaņotos centienus ģimenes plānošanas iespējas pavērt arī visgrūtāk sasniedzamajām sievietēm un aicina šādus centienus īstenot arī attiecībā uz pārējiem seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem; iesaka izmantot radošus pakalpojumu sniegšanas modeļus, piemēram, vaučerus pakalpojumiem par subsidētu maksu, nosacījumbalstītus naudas pārvedumus, sociālās apdrošināšanas programmas un sniegumā balstītu monitoringu; 13. uzsver, ka pierādījumos balstītas vispusīgas dzimumaudzināšanas mācību programmas ir pamats veselīgu pieaugušo attīstībai, jo tās sniedz vecumam piemērotu informāciju par pubertāti, grūtniecību un dzemdībām, it īpaši kontracepciju, HIV un STI profilaksi un agrīnai grūtniecībai raksturīgajiem riskiem, turklāt uzsver, ka šādām vispusīgas dzimumaudzināšanas programmām būtu jākoncentrējas arī uz starppersonu attiecībām, seksuālo orientāciju, dzimumu līdztiesību, dzimtes normām, piekrišanu un dzimumbalstītas vardarbības novēršanu tas viss ir izšķirīgi svarīgi, lai jaunieši varētu attīstīt veselīgu pašapziņu un veidot vienlīdzīgas, gādīgas un drošas attiecības; uzskata, RE\1234365.docx 9/14 PE694.483v01-00
ka nodrošināt vispusīgu dzimumaudzināšanu ir izšķirīgi svarīgi ne tikai meiteņu pašaktualizācijai, bet arī nolūkā jau agri iesaistīt zēnus, kam jāpilda būtiska loma dzimumu līdztiesības veicināšanā un atbalstīšanā vienaudžu vidū un savās kopienās; 14. uzsver, ka sievietēm būtu jāgarantē pienācīga un cenas ziņā pieejama veselības aprūpe, viņu seksuālo un reproduktīvo tiesību vispārēja ievērošana un iespējas izmantot šīs tiesības; uzsver, ka piekļūstama veselības aprūpe un vispārēja SRVT ievērošana un iespējas tās izmantot, ģimenes plānošana, mātes, pirmsdzemdību un jaundzimušo aprūpe un droša aborta iespējas ir svarīgi elementi cīņā par sieviešu dzīvību un pret jaundzimušo un bērnu mirstību; uzskata par nepieņemamu to, ka sieviešu un meiteņu ķermeņi, jo īpaši attiecībā uz SRVT, joprojām ir ideoloģisku cīņu krustpunktā; 15. atgādina, ka ik dienu gandrīz tūkstoš meiteņu un sieviešu inficējas ar HIV un ka sievietes un meitenes HIV infekcijas riskam ir pakļautas vairāk nekā zēni, it īpaši Subsahāras Āfrikā; uzsver, ka sievietēm un meitenēm ar HIV ir lielāks risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi; uzsver, ka ir jāizstrādā un jāstiprina profilakses un skrīninga stratēģijas, kas īpaši paredzētas jaunām sievietēm; 16. uzsver, ka piekļuve ūdenim un sanitārijai ir cilvēktiesības un nepieciešama seksuālās un reproduktīvās veselības nodrošināšanai neatkarīgi no tā, vai tas skar kontracepciju, grūtniecību, dzemdības, abortu, seksuāli transmisīvām slimības vai menstruālo higiēnu; 17. atgādina, ka līdzās ar menstruācijām saistītajiem tabu liels šķērslis meiteņu izglītībai laikā, kad viņām ir mēnešreizes, ir nepietiekama piekļuve ūdenim, sanitārijai un higiēnas (WASH) iespējām skolās; uzsver, ka skolās ir vajadzīga adekvāta infrastruktūra, lai meitenēm būtu pieejams ūdens un atsevišķas tualetes; 18. aicina ES ar WASH saistītos aspektus dziļāk iestrādāt savā dzimumu līdztiesības un sieviešu diskriminācijas apkarošanas darbā; 19. vēlreiz apstiprina, ka visos lēmumu pieņemšanas posmos ir svarīgi garantēt jēgpilnu un iekļaujošu pusaudžu un jauniešu līdzdalību; uzskata, ka Nairobi globālās apņemšanās ietvaros liels uzsvars būtu jāliek uz jaunākiem pusaudžiem un dzimumaudzināšanu, lai palīdzētu risināt pusaudžu grūtniecības problēmu, kas lielā mērā palielina mātes mirstības rādītājus; atzīst, ka dzimumsensitīva un dzīvesprasmēs balstīta vispusīga dzimumaudzināšana, kas atbilst spēju attīstībai, ir būtiska, lai pusaudži un jaunieši varētu izsargāties no neplānotas grūtniecības un seksuāli transmisīvām infekcijām, tostarp HIV un AIDS, lai attiecībās stiprinātu tādas vērtības kā tolerance, savstarpējā cieņa, piekrišana un nevardarbība un lai viņi varētu paši plānot savu dzīvi; Novēršamas mātes nāves izskaušana 20. pauž bažas par to, ka daudzās valstīs pieņemti ierobežojoši tiesību akti par abortu, nepietiekama pakalpojumu pieejamība, augstas izmaksas, stigmatizācija, veselības aprūpes speciālistu uz pārliecību balstīta atteikšanās sniegt pakalpojumus un liekas prasības, piemēram, obligāti nogaidīšanas periodi, obligātas konsultācijas, maldinoša informācija un medicīniski nevajadzīgi testi, ir vieni no galvenajiem šķēršļiem mātes veselības sargāšanai un palielina nedrošu abortu un mātes mirstības gadījumu skaitu; 21. uzskata, ka valdībām, kas to vēl nav izdarījušas, ir svarīgi vispārējās veselības aprūpes PE694.483v01-00 10/14 RE\1234365.docx
sistēmas ietvaros pieņemt rīcībpolitikas pasākumus, kas samazinātu jaundzimušo un mātes nāves gadījumu skaitu un novērstu nedrošus abortus, vairāk pieņemot darbā un apmācot kvalificētus medicīnas darbiniekus un paplašinot pēcdzemdību un jaundzimušo pamataprūpi, vispārējo pirmsdzemdību un dzemdību aprūpi un pēcaborta aprūpi; 22. uzsver, ka atbilstoši Pekinas Rīcības platformai un ICPD rīcības programmai ir jāaizsargā visu personu tiesības uz ķermeņa neaizskaramību un autonomiju un jānodrošina piekļuve pamatpakalpojumiem, kas dod iespēju šīs tiesības izmantot; aicina seksuālās un reproduktīvās veselības pamatpaketē īstenot vispusīgu pieeju, tostarp nedroša aborta profilakses un novēršanas pasākumus un pēcaborta aprūpes pasākumus, kas jāintegrē valsts vispārējās veselības apdrošināšanas stratēģijās, rīcībpolitikā un programmās; Pret sievietēm, meitenēm un jauniešiem vērstas dzimumbalstītas vardarbības un kaitējošu ieražu izskaušana 23. aicina ES un tās dalībvalstis novērst dzimumbalstītu vardarbību un sniegt atbalstu cietušajām personām; vēlreiz aicina ES, visas tās dalībvalstis un Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas un īstenojušas Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), to izdarīt pēc iespējas drīz; aicina ES sadarboties ar dalībvalstīm un citām valstīm, lai investētu augstvērtīgu, pēc vecuma, dzimuma, neaizsargātības pakāpes un ģeogrāfiski sadalītu kvantitatīvo un kvalitatīvo datu vākšanā; aicina stiprināt tiesisko regulējumu un rīcībpolitikas sistēmas, lai novērstu un izmeklētu ģimenē un ārpus tās notikušus dzimumbalstītas vardarbības gadījumus un sodītu par tiem un lai sniegtu atbalstu cietušajām un izdzīvojušajām personām, tostarp piedāvātu konsultācijas un veselības, psihosociālos un juridiskos pakalpojumus; aicina tiesu sistēmas, tiesībaizsardzības un veselības aprūpes speciālistiem nodrošināt apmācības programmas dzimumbalstītas vardarbības jautājumos un nostiprināt veselības un izglītības sistēmas tā, lai dzimumbalstītu vardarbību novērstu un uz to reaģētu ar tiesībās balstītu dzīves gājuma pieeju; 24. nosoda visu veidu dzimumbalstīto vardarbību, piemēram, fizisko, seksuālo un psiholoģisko vardarbību un ekspluatāciju, masveida izvarošanu, cilvēku tirdzniecību un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; atzīmē, ka dzimumbalstīta vardarbība Eiropā joprojām ir noturīga problēma, kuras risināšanai vajadzīga koordinēta veselības, izglītības, sociālā un juridiskā sektora reakcija ar tiesībās balstītiem dzīves gājuma profilaktiskajiem un reaģēšanas pasākumiem; pauž bažas par nemitīgajiem uzbrukumiem sieviešu tiesībām un SRVT, tostarp par ģimenes plānošanas pakalpojumu, kontracepcijas un droša un likumīga aborta liegšanu, kā arī par daudzviet pasaulē, arī Eiropas Savienībā, pieņemtajiem tiesību aktiem, kas ierobežo minētās tiesības; stingri uzsver, ka SRVT pakalpojumu, tostarp drošu un likumīgu abortu, liegšana ir pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības veids; 25. uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi visās valstīs ieviest uzraudzības pasākumus un sankcijas pret nodarījumu veicējiem, lai izskaustu dzimumbalstītu vardarbību, tostarp agrīnas, bērnu un piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un citas kaitējošas ieražas; RE\1234365.docx 11/14 PE694.483v01-00
26. uzskata, ka izšķirīgi svarīgi ir arī vērsties pret kaitējošām dzimtes normām un stereotipiem, lai sasniegtu IAM Nr. 5 dzimumu līdztiesības jomā un vēl vairāk sekmētu SRVT programmas virzību; atgādina, cik svarīgi ir šajā darbā iesaistīt vīriešus un zēnus; uzsver, ka šajā kontekstā ir nepieciešams vīriešus un zēnus iesaistīt projektos un programmās, kuru mērķis ir apkarot visu veidu dzimumbalstīto vardarbību un kaitnieciskus stereotipus; šajā sakarā uzsver, ka vispusīga attiecību izglītība un dzimumaudzināšana ir svarīga, lai attīstītu bērnu un jauniešu prasmes veidot veselīgas, vienlīdzīgas, gādīgas un drošas attiecības, kurās nepastāv diskriminācija, piespiešana un vardarbība, un nepieļaut seksuālo, dzimumbalstīto un intīmo partneru nodarīto vardarbību; tāpēc mudina visas dalībvalstis skolās ieviest vispusīgu vecumam piemērotu dzimumaudzināšanu un attiecību izglītību jauniešiem; 27. atzinīgi vērtē iniciatīvu "Spotlight", ar ko visā pasaulē tiek apkarota dzimumbalstīta vardarbība, un uzsver, ka tai būtu jāpiesaista vairāk valstu starptautiskā līmenī; 28. uzsver dzimumbalstītas vardarbības saasināšanos tiešsaistē un nepieciešamību visos dzimumbalstītas vardarbības izskaušanas centienos ņemt vērā tiešsaistes vidi; 29. atzīst, ka bērnu, agrīno un piespiedu laulību aizliegšana ar likumu pati par sevi nenodrošinās šīs prakses izskaušanu; aicina ES un tās dalībvalstis labāk koordinēt un stiprināt starptautisko līgumu, tiesību aktu un programmu izpildes panākšanu, cita starpā izmantojot diplomātiskās attiecības ar trešo valstu valdībām un organizācijām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām; aicina darīt visu iespējamo, lai panāktu likumā noteikto aizliegumu izpildi, un tos papildināt ar plašāku tiesību aktu un rīcībpolitiku kopu; atzīst, ka šajā sakarā ir jāpieņem un jāīsteno vispusīgas un holistiskas rīcībpolitikas, stratēģijas un programmas, tostarp jāatceļ diskriminējošas tiesību normas attiecībā uz piespiedu laulībām un jāpieņem nepilngadīgo meiteņu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas pasākumi; 30. atkārto, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir dzimumbalstītas vardarbības veids; aicina Komisiju izskatīt sinerģijas starp ES iekšējām un ārējām programmām, lai nodrošinātu saskanīgu un pastāvīgu pieeju cīņā pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu gan Savienībā, gan ārpus tās, ņemot vērā, ka šī problēma būtībā ir saistīta ar citām pasaules daļām; 31. ir stingri pārliecināts, ka pasākumiem, kuru mērķis ir izskaust sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, būtu jāietver arī sadarbība ar kopienām, kā arī tradicionālajiem un reliģiskajiem līderiem; 32. ir stingri pārliecināts, ka visām stratēģijām pret dzimumbalstīto vardarbību ir jāaizsargā arī LGBTIK; 33. atzīst, ka humanitārās krīzes saasina ar SRVT saistītās grūtības, īpaši smagi skarot visneaizsargātākos cilvēkus globālajos dienvidos; atgādina, ka krīzes zonās sievietes un meitenes īpaši apdraud seksuālā vardarbība, izvarošana, seksuāli transmisīvās slimības, seksuālā izmantošana un negribēta grūtniecība; uzsver, ka šādās situācijās svarīga ir piekļuve SRVT pakalpojumiem un ka attiecīgi ir jāpielāgo humānā palīdzība; aicina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt humānās palīdzības pasākumu dzimumu līdztiesības un SRVT perspektīvu, tostarp humānās palīdzības sniedzēju apmācības un finansējuma aspektā, jo seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes piekļūstamība PE694.483v01-00 12/14 RE\1234365.docx
cilvēkiem vietās, kur nepieciešama humānā palīdzība, ir viena no pamatvajadzībām; 34. aicina izmeklēt kara noziegumus, kuros spīdzinātas un piedzīvojušas vardarbību sievietes un meitenes, piemēram, kristietes un jezīdes Ziemeļirākā, kas cietušas no teroristu organizācijas "Islāma valsts" pastrādātās vardarbības; Apņemšanās attīstības un finansējuma jomā 35. ir pārliecināts, ka vienam no Nairobi samita iznākumiem vajadzētu būt mehānismam, kas nodrošinātu pārskatatbildību par globālu un nacionālu apņemšanos īstenošanu un pasākumu iedarbīgumu; 36. aicina ES pārliecinoši uzņemties vadošu lomu meiteņu un sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā, arī ārējā darbībā, īstenojot vērienīgo GAP III laikam pēc 2020. gada; turklāt aicina ES attīstības sadarbības politikā piešķirt pietiekamu finansējumu SRVT un ģimenes plānošanai, it īpaši jaunajā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentā (NDICI), un izstrādāt stratēģijas, kas nodrošinātu, ka visi vajadzīgie pakalpojumi tiek sniegti stabili un pastāvīgi; 37. aicina īpaši investēt pusaudžu fiziskās un garīgās veselības un labjutības veicināšanā, cita starpā nodrošinot piekļuvi jauniešiem piemērotiem veselības aprūpes pakalpojumiem; uzskata, ka šādām investīcijām jāietver adekvāts finansējums un spēju veidošana sieviešu un jauniešu organizācijām, kas apstākļos, kad trūkst valsts programmu vai arī tās nav pietiekamas, bieži vien ir uzņēmušās svarīgo darbu sniegt informāciju par ģimenes plānošanu, nodrošināt vispusīgu dzimumaudzināšanu un cīnīties pret kaitējošiem dzimtes un sociālajiem stereotipiem; 38. atzīmē, ka ES veicina SRVT ar dažādiem ES instrumentiem, piemēram, ģeogrāfiskajām un reģionālajām programmām, kas vērstas uz dzimumaspektiem, veselību un demogrāfisko attīstību, devumu globālās iniciatīvās un ANO organizācijās, kā arī dotācijām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; taču pauž nožēlu par to, ka ir grūti precīzi kvantitatīvi izteikt, cik liela daļa ES finansējuma tieši veicina SRVT un ģimenes plānošanu; aicina pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) vērienīgi palielināt finansējumu, lai uzlabotu SRVT nodrošināšanu, un pastāvīgi uzlabot metodiku, lai nākotnē varētu labāk novērtēt pasākumu iedarbīgumu SRVT aspektā; 39. aicina valstu valdības un starptautiskos līdzekļu devējus nodrošināt, ka vispārējā seksuālās un reproduktīvās veselības pamatpakalpojumu paketē ir ietverti arī tādi pakalpojumi kā neauglības un reproduktīvās sistēmas vēža ārstēšana un no seksuālās vardarbības cietušo aprūpe, kam līdz šim sniegts vismazākais finansiālais atbalsts; 40. atzīst, kādu lomu pilda NVO kā pakalpojumu sniedzējas un SRVT atbalstītājas; šajā saistībā aicina ES stingrāk atbalstīt un aizsargāt NVO, kas palīdz īstenot ICPD rīcības programmu, un it īpaši sieviešu tiesību organizācijas gan Savienībā, gan ārpus tās, jo tās ir izšķirīgi svarīgas dzimumlīdztiesīgai sabiedrībai; 41. mudina Komisiju, gatavojot nākotnes globālo ilgtspējīgas attīstības rīcībpolitiku un vispusīgo stratēģiju attiecībā uz Āfriku, pilnībā integrēt un stiprināt ES atbalstu seksuālās un reproduktīvās veselības projektiem, kā arī iniciatīvai "Spotlight", kuras mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm un meitenēm; RE\1234365.docx 13/14 PE694.483v01-00
42. pauž dziļu nožēlu par Amerikas Savienoto Valstu, Brazīlijas, Baltkrievijas, Ēģiptes, Haiti, Ungārijas, Lībijas, Polijas, Senegālas, Sentlūsijas un Ugandas 2019. gada 14. novembra kopīgo paziņojumu par Nairobi samitu ar mērķi vājināt pastāvošo vienprātību un to pienākumus attiecībā uz sieviešu SRVT, par ko panākta vienošanās saskaņā ar ICPD rīcības programmu, Pekinas Rīcības platformu un to pārskatīšanas konferenču rezultātu dokumentiem; atzinīgi vērtē to, ka nesen atcelts noteikums "Global Gag Rule" un ka tas ir ietekmējis sieviešu un meiteņu vispārējo veselības aprūpi un tiesības; vēlreiz aicina ES un tās dalībvalstis, izmantojot valstu finansējumu un ES attīstības finansējumu, novērst finansējuma trūkumu šajā jomā; 43. pieņem zināšanai, ka komisāres Urpilainena un Dalli attiecīgi 2019. gada 1. un 2. oktobra uzklausīšanā apņēmās seksuālo un reproduktīvo veselību izvirzīt Komisijas dzimumu līdztiesības darba centrā; 44. uzstāj, ka jaunajam NDICI būtu jāveicina dzimumu līdztiesība un sieviešu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana, arī viņu SRVT, izmantojot pārredzamus pasākumus, kas dotu iespēju pastāvīgi veikt novērtējumus, tostarp par seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām atbilstoši Pekinas Rīcības platformai un ICPD rīcības programmai; atzinīgi vērtē NDICI mērķi, saskaņā ar kuru vismaz 85 % no programmām, ko finansē no oficiālās attīstības palīdzības (OAP), nozīmīgam vai galvenajam mērķim jābūt dzimumu līdztiesībai un vismaz 5 % no šādiem pasākumiem galvenajam mērķim jābūt dzimumu līdztiesībai un sieviešu un meiteņu tiesībām un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai; tomēr aicina pastiprināt centienus 20 % OAP atvēlēt projektiem, kuru galvenais mērķis ir dzimumu līdztiesība (ESAO dzimumu līdztiesības rādītājs Nr. 2); 45. aicina ES īstenot vispusīgu un vērienīgu dzimumu līdztiesības stratēģiju, tostarp priekšlikumus par saistošiem pasākumiem, kas būtu jāsasaista ar ICPD rīcības programmas īstenošanu, ieskaitot saistības un indikatorus visās attiecīgajās rīcībpolitikas jomās, un kas ar uzraudzības mehānisma palīdzību gādātu, ka ES iestādes un dalībvalstis pilda savus pienākumus; aicina nosodīt pretreakciju pret dzimumu līdztiesību un SRVT un diskursu un pasākumus, kas vājina sieviešu tiesības, autonomiju un emancipāciju visās jomās; norāda, ka svarīgs veids, kā šādu pretreakciju apkarot, ir proaktīvi veicināt tiesībās balstītu dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu; 46. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem. PE694.483v01-00 14/14 RE\1234365.docx