Nicgales TP Vides parskats

Transkripts

1 VIDES PĀRSKATS NĪCGALES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM gadam Nīcgale 2009

2 SATURS Ievads PLĀNOŠANAS DOKUMENTA GALVENIE MĒRĶI, ĪSS SATURA IZKLĀSTS UN TĀ SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM Plānošanas dokuments un tā mērķi Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI Nepieciešamības pamatojums Iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS Nīcgales pagasta teritorijas vispārīgs raksturojums Nīcgales pagasta teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, reljefs un ģeoloģiskā riska novērtējums Nīcgales pagasta hidrogrāfija Nīcgales pagasta klimatiskais raksturojums Augšņu raksturojums Nīcgales pagastā Ainavu novērtējums Nīcgales pagastā Nīcgales pagasta augu un dzīvnieku valsts raksturojums Nīcgales pagasta kultūrvēsturiskie pieminekļi Nīcgales pagasta demogrāfiskais raksturojums un apdzīvojuma struktūra Nīcgales pagasta ceļu infrastruktūra Nīcgales pagasta gaisa kvalitāte Nīcgales pagasta ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana Atkritumu apsaimniekošana Nīcgales pagastā Nīcgales pagasta piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Virszemes ūdeņu kvalitāte plānošanas teritorijā Īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi AR PLĀNOŠANAS DOKUMENTU SAISTĪTĀS VIDES PROBLĒMAS

3 6. STARPTAUTISKIE UN NACIONĀLIE VIDES AIZSARDZĪBAS MĒRĶI Starptautiskie vides aizsardzības mērķi Nacionālie vides aizsardzības mērķi un to integrēšana pagasta teritorijas plānojumā TERITORIJAS PLĀNOJUMĀ PAREDZĒTO DARBĪBU ĪSTENOŠANAS BŪTISKĀS IETEKMES UZ VIDI Tiešās un netiešās ietekmes Īslaicīgās, vidēji ilgas un ilglaicīgās ietekmes RISINĀJUMI, LAI NOVĒRSTU VAI SAMAZINĀTU PLĀNOŠANAS DOKUMENTA UN TĀ IESPĒJAMO ALTERNATĪVU ĪSTENOŠANAS BŪTISKO IETEKMI UZ VIDI Plānotās teritorijas izmantošanas nosacījumi, lai novērstu vai samazinātu plānošanas dokumenta īstenošanas būtisko ietekmi uz vidi Plānotās teritorijas izmantošanas ieteikumi, lai novērstu vai samazinātu plānošanas dokumenta īstenošanas būtisko ietekmi uz vidi PLĀNOŠANAS DOKUMENTA IESPĒJAMO ALTERNATĪVU IZVĒLES PAMATOJUMS IESPĒJAMIE KOMPENSĒŠANAS PASĀKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS IESPĒJAMĀS BŪTISKĀS PĀRROBEŽU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAI LIETOTO GALVENO PAMATPRINCIPU UN METOŽU APRAKSTS PAREDZĒTIE PASĀKUMI PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANAS MONITORINGA NODROŠINĀŠANAI VIDES PĀRSKATĀ IEKĻAUTĀS INFORMĀCIJAS KOPSAVILKUMS...72 IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS

4 IEVADS Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicama likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu un tam pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai novērtētu plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai, kā arī lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu plānošanas dokumenta izstrādāšanas procesā. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams šādiem plānošanas dokumentu veidiem, kā arī to grozījumiem: plāniem, programmām, koncepcijām (kuras attiecas uz vairākām jomām) un nacionālajam plānojumam; reģionālā vai vietējā līmeņa attīstības stratēģijām, plāniem, programmām un nozaru politikas plānošanas dokumentiem (kuri attiecas uz visas nozares plānošanu); republikas pilsētu un rajonu teritoriju plānojumiem; visiem plānošanas dokumentiem, kas saistīti ar ostu attīstību Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams arī plānošanas dokumentiem, kuru ieviešana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes (NATURA 2000) īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk tekstā ĪADT), konkrētajā gadījumā tas ir Nīcgales pagasta teritorijā esošais aizsargājamais ainavu apvidus Nīcgaļu meži (kods 6010). Vides pārskats ir Nīcgales pagasta teritorijas plānojuma gadam sastāvdaļa un šī pārskata pamatuzdevums ir noteikt plānošanas dokumentā paredzēto darbību un teritorijas izmantošanas iespējamo ietekmi uz vidi Nīcgales pagastā. 1. PLĀNOŠANAS DOKUMENTA GALVENIE MĒRĶI, ĪSS SATURA IZKLĀSTS UN TĀ SAISTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM 1.1. Plānošanas dokuments un tā mērķi Nīcgales pagasta teritorijas plānojums tiek izstrādāts uz 12 gadiem ( ), tas ir pagasta turpmākās attīstības un zemes izmantošanas konceptuāls dokuments, kurš definē teritorijas izmantošanas ierobežojumus. Nīcgales pagasta teritorijas plānojums tiek izstrādāts uz 12 gadiem ( ), tas ir pagasta turpmākās attīstības un zemes izmantošanas konceptuāls dokuments, kurš definē teritorijas izmantošanas ierobežojumus. Nīcgales pagasta teritorijas plānojumā nosaka: 1. teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu; 2. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kas ietver prasības zemes vienībām un to apbūvei, kā arī katras teritorijas daļas (ar noteiktu atšķirīgu plānoto (atļauto) izmantošanu) labiekārtojumam; 3. plānotās administratīvās teritorijas un ciemu robežas; 4. teritorijas apdzīvojuma struktūras attīstību. Nīcgales pagasta Teritorijas plānojuma mērķi ir šādi: 1. izvērtēt pašvaldības teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus; 2. radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei; 3. iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos; 4. radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai; 4

5 5. garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu; 6. veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu; 7. saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti. Nīcgales pagasta teritorijas plānojums sastāv no sekojošām sadaļām: 1. paskaidrojuma raksts; 2. grafiskā daļa; 3. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi; 4. pārskats par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem Nīcgales pagasta teritorijas plānojuma galīgā redakcija izstrādāta, ievērojot nacionālos tiesību aktus un citus saistošos normatīvos aktus. Nīcgales pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izstrāde tika uzsākta pamatojoties uz Nīcgales pagasta teritorijas plānojuma 1.redakciju (apstiprināta ) Nīcgales pagasta sociāli ekonomisko attīstības programmu (2000.g.). Tika ņemti vērā Latgales reģiona teritorija, kā arī Nīcgales pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izstrādē tika ņemti vērā šādi plānošanas dokumenti: Latgales telpiskais struktūrplāns (2004.gads), - Latgales tūrisma attīstības stratēģija, Latgales attīstības plāns (2000.gada augusts - pilotprojekts / ES Phare līgums: LE /0001), kā arī Nacionālais plānojums, kas nosaka valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā. Nīcgales pagasta teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izstrādē izmantoti arī Valsts Ģeoloģijas dienesta "Pārskats par Daugavpils rajona zemes dzīļu resursiem, pazemes ūdeņiem un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem", Daugavpils rajona sociāli ekonomiskās attīstības programma (apstiprināta 1999.gada 21.jūnijā atrodas aktualizācijas stadijā), Daugavpils rajona Civilās aizsardzības plāns ārkārtēju situāciju gadījumos, institūciju un organizāciju iesniegtie nosacījumi (saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.423; 32.2.punkts), Daugavpils rajona teritorijas plānojuma gala redakcija, VZD Dienvidlatgales nodaļas izstrādātā Daugavpils rajona aizsargjoslu karte, institūciju, kuru objekti atrodas pagasta teritorijā sniegtā informācija, kā arī sabiedriskās apspriešanas rezultāti. 5

6 2. VIDES PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS PROCEDŪRA UN IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS, SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA UN REZULTĀTI 2.1. Nepieciešamības pamatojums Vides pārskata sagatavošanas nepieciešamību nosaka sekojoši ES un nacionālie normatīvie akti: 1) Eiropas Savienībā: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu; 2) Latvijā: Likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu (4., 5.pants, VI.nodaļa); gada Ministru kabineta noteikumi Nr.157 Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums. LR likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 4.panta trešajā daļā noteikts, ka stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu veic teritorijas plānojumiem, kuros ietver pamatnosacījumus šī likuma 1. vai 2. pielikumā paredzēto darbību īstenošanai vai kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000). Nīcgales pagasta teritorijā ietilpst viena NATURA 2000 teritorija aizsargājamais ainavu apvidus Nīcgaļu meži. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs izskatīja Nīcgales pagasta padomes 2004.gada 23.marta iesniegumu par plānošanas dokumenta izstrādi Nīcgales pagastā. Izvērtējot IVN valsts biroja rīcībā esošo informāciju saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, IVN valsts birojs ir pieņēmis lēmumu ( Nr.141) piemērot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu Nīcgales pagasta teritorijas plānojumam. Nīcgales pagasta teritorijas plānojuma izstrāde tika uzsākta 2004.gada 26.februārī lēmums Nr.27 un plānošanas dokumenta izstrādes laikā ir saņemti nepieciešamie nosacījumi no valsts institūcijām Iesaistītās institūcijas, sabiedrības līdzdalība un rezultāti Pamatdokuments, kurš tiks sagatavots stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā ir Vides pārskats. Vides pārskata sagatavošanu veica SIA Limnoloģijas institūts, sadarbojoties ar Nīcgales pagasta padomi, Daugavpils rajona padomi, Daugavpils Universitātes Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedru un Ģeomātikas laboratoriju, balstoties uz publiski pieejamo informāciju par vides kvalitāti Latvijā un Daugavpils rajonā. Pagasta teritorijas plānojuma ievietotā informācija par vides kvalitāti un nozīmīgākajām vides problēmām ir kvalitatīva un pietiekama, kas kopumā dod iespēju novērtēt vides stāvokli pagastā. Papildus minētajai informācijai vides pārskata sagatavošanā tika izmantoti Vides ministrijas un Valsts ģeoloģijas dienesta sagatavotie, publicētie un vispasaules tīmeklī izvietotie informācijas avoti, Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas aģentūras (VĢMA) un LR Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ņemti vērā nosacījumi, ko sniegušas sekojošas institūcijas: Daugavpils rajona padome, Daugavpils rajona padomes Reģionālās attīstības nodaļa, Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija, Latvijas Autoceļu direkcija, Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvalde, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra u.c. Daudzas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un aizsargājamie objekti, kā arī potenciālas vides problēmas apsekotas in situ (uz vietas). Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.157 no Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums, Nīcgales pagasta padomes teritorijas plānojuma gala redakcija un Vides pārskats tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai. Vides pārskats atzinuma sniegšanai tika nosūtīts Dabas aizsardzības pārvaldei un Valsts vides dienesta 6

7 Daugavpils reģionālajās vides pārvaldei. Paziņojums par Vides pārskata nodošanu sabiedriskai apspriešanai tika ievietots vietējā laikrakstā Latgales Laiks, kā arī Latvijas Vēstnesī. Sabiedriskās apspriešanas un rakstisku priekšlikumu pieņemšanas termiņš bija no līdz , šajā periodā vides pārskats bija pieejams Nīcgales pagasta padomē, sanāksme notika Tautas bibliotēkas telpās. Vides pārskata kopsavilkums un Nīcgales pagasta teritorijas plānojums ( ) tika ievietots Daugavpils rajona mājas lapā kur varēja iepazīties ar plānojuma gala redakciju, kā arī minētais paziņojums tika nodots Vides pārraudzības valsts birojam elektroniskā veidā ievietošanai biroja mājas lapā Internetā 3. ESOŠĀ VIDES STĀVOKĻA APRAKSTS Nīcgales pagasta teritorijas plānojums nosaka pagasta teritorijas esošo un plānoto zemes izmantošanu, kā arī definē šīs izmantošanas ierobežojumus Nīcgales pagasta teritorijas vispārīgs raksturojums Nīcgales pagasts atrodas Latgales D daļā (skat att.), Daugavpils rajonā, robežojas ar Dvietes, Līksnas, Sventes, Kalupes pagastiem Daugavpils rajonā, ar Dunavas pagastu Jēkabpils rajonā, Rožkalnu un Jersikas pagastiem Preiļu rajonā. Pagasta kopējā platība ir 9638,8 ha. Nīcgales pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā. Virsas saposmojums parasti nepārsniedz 10 m, pārsvarā virsas augstums svārstās no 95 līdz 107 m vjl. Gar pagasta R robežu tek Daugava. Tās krasti galvenokārt lēzeni un zemi, palienes platas, upes gultne smilšaina, vietām izveidojušies smilšu sēkļi un salas; augšpus Nīcgales baznīcas atrodas Nīcgales saliņa (pl ha), pie tās upes gultnē ir lielais bada akmens. Iepretī Mālgalam ir nelielā Mālgala saliņa (1.98 ha). Pagasta teritorijā Daugavā ietek Jāņupe, un vairākas upītes Baturišku grāvis, Dūbupe, Pištaks, Kozupe. Neskatoties uz ilgstošu lauksaimnieciskās darbības attīstību Nīcgales pagastā ir palicis salīdzinoši daudz mežu - tie aizņem aptuveni 4702,6 ha jeb apm. 55%, lielākie mežu masīvi atrodas pagasta A, ZA daļā (Lielais Nīcgaļu mežs). Izplatītākās koku sugas ir bērzs, apse, egle, un priede. Nīcgales pagastā uz 2004.gada 1.janvāri dzīvoja 1010 iedzīvotāji. Vidējais apdzīvojuma blīvums pagastā ir 10,5 iedzīvotāji uz 1 km 2. Iedzīvotāju nodarbošanās pamatjomas: lauksaimniecība, kokapstrāde, pašvaldību iestādes (izglītība, pagasta pārvaldes aparāts, u.c.) Pagasta teritorijā esošo autoceļu kopgarums sastāda 36,5 km. Nīcgales pagastā atrodas divi vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi Buivīšu pilskalns, Mālagala (Mālgala) apmetne. Nīcgales pagastā aug 3 aizsargājami koki: divas priedes un viens kadiķis. Ievērojamākie pagasta dabas objekti ir aizsargājamais ainavu apvidus Nīcgaļu meži, kas ir NATURA 2000 īpaši aizsargājama dabas teritorija un ģeoloģiskais dabas piemineklis Nīcgales Lielais akmens, kas ir lielākais laukakmens Latvijas teritorijā. 7

8 3.1.1.att. Nīcgales pagasta novietojums Latvijā un Daugavpils rajonā (administratīvais iedalījums uz 2005.gadu.) 8

9 3.2. Nīcgales pagasta teritorijas ģeoloģiskā uzbūve, reljefs un ģeoloģiskā riska novērtējums Nīcgales pagasta teritorijas ģeoloģiskajai uzbūvei kopējos vilcienos ir tādas pašas iezīmes, kā Latvijas teritorijai un Daugavpils rajonam. Zemes garozas augšējo daļu te veido Austrumeiropas platformai raksturīgie izcelšanās vecuma, ģenēzes un iežu sastāva ziņā atšķirīgie struktūrkompleksi: kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega. Pagasta ģeoloģiskās uzbūves raksturošanai var izmantot terminus, kas tiek attiecināti uz Latvijas zemes dzīlēm: kristāliskais pamatklintājs arhaja un proterozoju magmatiskie un metamorfie ieži; pamatieži - kristāliskais pamatklintājs un visi zemkvartāra (venda - juras) nogulumieži; nogulumiežu sega visi (venda - kvartāra) nogulumieži; kvartāra nogulumu sega visi kvartāra nogulumieži. Kristāliskais pamatklintājs Nīcgales pagasta teritorijā iegulst apm m zjl., respektīvi 820 līdz 860 m dziļumā no zemes virsas, tā virsma ir ar vienmērīgu kritumu ZR virzienā un atrodas Daugavpils monoklināles ietvaros. Kristāliskais pamatklintāja virsma vistuvāk zemes virsmai iegulst pagasta DA pie robežas ar Līksnas pagastu, bet visdziļāk pagasta ZR pie robežas ar Jersikas pagastu Preiļu rajonā (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Kristālisko pamatklintāju pagastā veido augšarhaja-apakšproterozoja magmatiskie un metamorfie ieži D daļā Ašvas sērijas (AR 2 aš) hiperstēna, granātu-biotīta gneisi, bet Z daļā Daugavpils kompleksa (mγar 1 dg) biotīta, biotīta-ragmāņa, plagiomikroklīna granīti un migmatītgranīti u.c. metamorfie ieži. Pamatklintāju veidojošos iežus pārklāj 5 līdz 10 m bieza dēdējumgaroza, kurai dēdēšanas produkti piešķir gaišu krāsu. Ģeoloģiskās izpētes un seismoizpētes dati liecina par to, ka Nīcgales pagasta R daļā esošo granītgneisu masīvu iespējamas šķērso divi pirmsplatformas tektoniskie lūzumi, kuru vērsums ir Skuķu ezers (Dvietes pag.) Dukurīši un Nīcgale Lazdāni (Rožklanu pag.) (Vereteņņikovs, 1996). Baltijas reģionā veiktie kristāliskā pamatklintāja atkārtoti pētījumi (Explanation of the Map..., 1996) tomēr parāda, ka intruzīvo un metamorfo iežu kompleksu vecums un startigrāfiskā piederība ir pieņemta nosacīti, arī šo iežu izplatība, kas aprakstīta balstoties uz netiešo izpētes metožu rezultātu interpretāciju (gravimetriskie un magnetometriskie mērījumi) un atsevišķu urbumu datiem, ir jāuzskata par hipotētisku. Nogulumiežu sega. Kristāliskā pamatklintāja sadēdējušo virsmu 820 līdz 860 m biezā slānī (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003) pārsedz slāņkopu biezuma, vecuma, iežu sastāva un ģenēzes ziņā atšķirīgi nogulumieži, kurus, ņemot vērā to stratigrāfisko piederību un ģenētisko grupu, var sadalīt pirmskvartāra un kvartāra nogulumiežos. Nogulumiežu segas pirmskvartāra pamatiežu struktūrkomplekss ir veidojies, jūras apstākļos uzkrājoties terigēniem, biogēniem un karbonātiskiem nogulumiežiem. Paleozoja iežu veidošanās sākusies līdz gadu atpakaļ, proterozoja ēras (PR) jaunākajā periodā vendā (V) un noslēgusies līdz gadu atpakaļ, paleozoja ēras (PZ) devona perioda (D) beigās. Pamatiežu segas pamatnē ieguļ no 720 m līdz 620 m zjl. dziļumā augšproterozoja (PR 3 ) venda (V) perioda jūras apstākļos uzkrājušies terigēnie nogulumi (Kotļinas stāvs, Valdaja sērija): gravelīti, smilšakmeņi, aleirolīti un māli. Tos pārklāj paleozoja vecuma kembrija, ordovika, silūra un devona periodu nogulumieži. Kembrija struktūrstāvu pagasta teritorijā no 620 m līdz 510 m zjl. dziļumā pārstāv apakškembrija Lontovas svītas (Єm 1 ln) un apakš- un viduskembrija Cirmas slāņkopas (Єm 1-2 cr) māli, smilšakmeņi, aleirolīti un gravelīti (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Raksturīgi, ka Cirmas slāņkopā sastopamie ūdeņi ir stipri mineralizēti (sāļu daudzums sasniedz 100 un vairāk gramus litrā). Šos ūdeņus iespējams izmantot balneoloģijā. Ordovika struktūrstāvu pagasta teritorijā no 510 m līdz 320 m zjl. dziļumā pārstāv apakšordovika (O 1 ), vidusordovika (O 2 ) un augšordovika (O 3 ) merģeļi, māli, kaļķakmeņi, argilīti un aleirolīti (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). 9

10 Silūra struktūrstāvu pagasta teritorijā salīdzinoši plānā slānī no 320 m līdz 280 m zjl. dziļumā pārstāv Landoveras nodaļas (S ln ) un Venlokas nodaļas (S w ) merģeļi, māli, mālaini kaļķakmeņi un domerīti (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Devona struktūrstāvu veidojošo nogulumu segas biezums ir salīdzinoši vislielākais. Šī struktūrstāva apakšējo daļu pagasta teritorijā no 280 m zjl. līdz 20 m zjl. dziļumā pārstāv vidusdevona Eifela un Živetas stāva Rēzeknes svītas (D 2 rz), Pērnavas svītas (D 2 pr), Narvas svītas (D 2 nr), Arukilas svītas (D 2 ar) un Burtnieku svītas (D 2 br) smilšakmeņi, māli, aleirolīti, merģeļi, dolomīti. No minētajam īpaši jāizceļ ir Narvas svīta, kas visā Latvijas teritorijā un arī Nīcgales pagasta teritorijā ir stabils reģionālais sprostslānis, atdalot saldūdens horizontus no zemāk iegulošajiem mineralizētajiem sāļūdeņiem. Svītu veido pelēki, zaļganpelēki domerīti, mālaini dolomīti, aleirolīti, virsējā daļā ar retiem ģipša starpslāņiem; to biezums m. Terigēnā kompleksa vidusdevona smilšainajos slāņos sastopamie pazemes ūdeņi ir mineralizēti (sāļu daudzums sasniedz 3,5-10 g/l) un tos iespējams izmantot kā galda dzeramos ūdeņus, gan arī kā dziednieciskos minerālūdeņus. Devona struktūrstāva augšējo daļu pagasta teritorijā no 20 m zjl. līdz 60 m vjl. dziļumā pārstāv augšdevona Franas stāva Gaujas svītas (D 3 gj) smilšakmeņi, aleirolīti, māli un aleirītiski māli (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Jāatzīmē, ka Arukilas, Burtnieku un Gaujas svītas smilšakmeņu horizontiem ir svarīga saimnieciskā nozīme, jo tie visā pagasta teritorijā ir galvenais potenciālais dzeramā ūdens ieguves avots. Kopējais pirmskvartāra pamatiežu slāņa biezums vidēji ir 800 m, kuri pamatā ir paleozoja vecuma jūras apstākļos veidojošies nogulumieži. Nīcgales pagasta teritorijā pamatiežu atsegumi ar stratotipa vai dabas pieminekļa nozīmi pagaidām nekur nav konstatēti un līdz ar to tie nav arī jāietver kā ierobežojumi teritorijas plānojumā. Neskatoties uz karbonātisko minerālo resursu krājumiem Nīcgales pagasta teritorijā, to ieguve ir ekonomiski neizdevīga un praktiski nav iespējama lielā iegulšanas dziļuma dēļ. Pamatiežu virsma (subkvartāra virsma) Nīcgales pagasta teritorijā ir samērā līdzena, taču to, iespējams, saposmo ielejveida iegrauzums, kura novietojums sakrīt ar Daugavas ieleju. Pastāv pieņēmums, ka šis iespējamais ielejveida iegrauzums ir pirmskvartāra upju ieleju tīkla fragments. Subkvartāra virsmas absolūtās augstuma atzīmes ir apm. 60 m v.j.l. Ģeoloģisko urbšanas un izpētes darbu rezultāti (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003), ļauj secināt, ka pamatiežu virsmas reljefs veidojies ilgstošas kontinentālās denudācijas procesu ietekmē, kuru virzību savukārt noteica lēni tektoniskie procesi, kas aptvēra Austrumeiropas platformas Z daļu. Pleistocēnā subkvartāra virsmu pārveidojusi ledāja un tā kušanas ūdeņu ģeoloģiskā darbība. Kvartāra iežu sega. Paleozoja pamatiežu līdzeno virsmu Nīcgales pagasta teritorijā pārsedz kvartāra (Q) iežu sega. Tā veidojusies salīdzinoši nesen (pēdējos 700 līdz g.) galvenokārt pleistocēnā, bet kvartāra iežu veidošanās un uzkrāšanās turpinās arī mūsdienās, t.i. pēcleduslaikmetā jeb holocēnā. Latvijas DA apzināti triju jaunāko apledojumu atstātie nogulumi. Vislielākā nozīme kvartāra segas veidošanā ir pēdējam Latvijas (Baltijas, Vislas) apledojumam. Kvartāra iežu sega sastāv no vairāku kontinentālo apledojumu glacigēniem (ledāja) un akvaglaciāliem (ledāja kušanas ūdeņu) nogulumiem, kā arī pēcleduslaikmeta nogulumiem, kuru izplatība ir lokāla. Griezumā kvartāra nogulumus visplašāk pārstāv Kurzemes (Q 2 ) un Latvijas jeb Baltijas (Q 3 ) svītas bezakmeņu māla un aleirītu nogulumi, retāk akmeņaini morēnas smilšmāli un mālsmilts, smilts, grants nogulumi. Kvartāra iežu segas biezums svārstās apm. 30 līdz 40 m robežās, bet Nīcgales pagasta teritorijā ietilpstošajā Daugavas ielejas daļā tas samazinās līdz 26 m (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Nīcgales pagasta teritorijas virsmu, kā arī reljefa formas veidojošo (formveidojošo) iežu kompleksu pamatā pārstāv augšpleistocēna ledājkušanas ūdeņu baseina limnoglaciālie (lq 3 ltv) bezakmens māla, slokšņu māla (skat att.) un aleirītiski nogulumi ar smilšainām starpkārtām (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Mozaīkveidīgi pagasta teritorijā plašos pazeminājumos 10

11 apgrūtinātas noteces apstākļos Nīcgaļu purvā, Mazajā pūreņā, Osinugas purvā u.c. izveidojušies un turpina uzkrāties jaunāki holocēna purva (bq 4 ) nogulumi att. Slokšņu māli Nīcgales mālu karjerā ir ne tikai resurss, bet arī satur informāciju par klimata sezonālajām izmaiņām Nīcgales ledājkušanas ūdeņu baseina eksistences periodā. Foto J.Soms Gar pagasta R malu Daugavas ielejā un mazo upīšu (Jāņupe, Saušupe, Auseika u.c.) ielejās sastopami smilts - grants aluviālie nogulumi (aq 4 ). Bez minētajiem nogulumiem kvartāra virsmu Nīcgales pagasta teritorijā atsevišķas vietās veido arī holocēna ezeru (lq 4 ) smilts un dūņu nogulumi, putekļainas smilts un mālsmilts proluviālie gravu nogulumi (pq 4 ). Minētie nogulumi konstatēti un turpina uzkrāties Kalnišku ezerā (ezeru nogulumi), gravās, kuras funkcionē Daugavas ielejas labā pamatkrasta un virspalu terases nogāzēs, uzkrājas proluviālie (pq 4 ) putekļainas smilts un smilts nogulumi. Saskaņā ar esošajiem kvartārģeoloģiskās kartēšanas datiem (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003), Nīcgales pagastā zemes virspusē praktiski nav konstatēti augšpleistocēna glacigēnie (gq 3 ltv) nogulumi. Kvartāra iežu sega vienlaicīgi ir gan augsnes cilmiezis, gan arī veicamo celtniecības darbu un ceļu remontam nepieciešamo derīgo izrakteņu nozīmīgs ieguves avots pagasta pašvaldībai un pagasta teritorijā dzīvojošajiem cilvēkiem. Bez tam kvartāra ūdensnesējslāņos ieslēgtos pazemes ūdeņus lieto gan saimnieciskajām vajadzībām, gan individuālajai apgādei ar dzeramo ūdeni liela daļa pagasta iedzīvotāju. Tāpēc kvartāra nogulumu segas uzbūves īpatnības jāņem vērā, risinot būvniecības jautājumus, kā arī lai novērstu augsnes, zemes dzīļu un pazemes ūdeņu piesārņojumu. Kvartāra nogulumu minerālos resursus pamatā veido celtniecības un ķīmiskās rūpniecības minerālie resursi: māls, kūdra. Vēlreiz jāuzsver, ka pagasta teritorijā nav sastopamas rūpnieciskas nozīmes ģipšakmens, kaļķakmens un dolomīta atradnes, jo ģipšu un dolomītu izgulsnēšanai savulaik te nav bijuši labvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi, bet kaļķakmeņu iegulas atrodas lielā dziļumā un to ieguve nav iespējama. Esošajām un perspektīvajām atradnēm Nīcgales pagasta teritorijā (skat tab.) ir gan valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes statuss (Nīcgales mālu karjers), gan vietējās nozīmes 11

12 statuss (izmantojamas rajona un/vai pagasta līmenī, vai individuālajām vajadzībām) (Nīcgales kūdras atradne). Visvērtīgākās tehnoloģiskās īpašības ir tieši Nīcgales atradnes māliem. Produktīvo slāņkopu atradnē veido limnoglaciālo nogulumu slānis, kura biezums mainās no 2,0 līdz 9,5 m (vidējais biezums 5,3 m), bet segkārtas biezums nepārsniedz 2,5 m. Atradnes māli ir viegli kūstoši, vidēji plastiski, ar nelielu (ap 5%) karbonātu saturu. Pēc sastāva un tehnoloģiskajām īpašībām tie derīgi būvkeramikas un keramzīta ražošanai (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003). Nr.VĢD Atradnes nosaukums kartē un veids 28. Nīcgale mālu atradne 59. Daugavas gultne g. grants, smilts 16. Nīcgale kudras atradne Nīcgales pagasta nozīmīgākās derīgo izrakteņu atradnes (Latvijas ģeoloģiskā karte, 2003) tabula Administratīvā teritorija Krājumi (milj. m 3 ) Platība (ha) Izmantošanas iespējas Nīcgales pagasts 2,46 114,5 keramzītam, ķieģeļiem, kārniņiem, būvkeramikai Līksnas pagasts, 19,2 499,0 betonam, javām Nīcgales pagasts, (D-pils Jersikas pagasts rajonā) Nīcgales pagasts nav datu 205 substrāts siltumnīcās, pakaišiem Taču jāņem vērā, ka potenciālie resursu ieguves laukumi atrodas aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgales meži tiešā tuvumā un karjeru izstrādes gaitā var tikt izmainīts gruntsūdeņu plūsmas apjoms un virzība, tādejādi negatīvi ietekmējot minēto ĪAD teritoriju. Vienlaicīgi teritorijas plānojumā jāaizceļ vietas, kuras ir nelabvēlīgas derīgo izrakteņu ieguvei, proti, saskaņā ar esošo likumdošanu derīgo izrakteņu ieguve ir aizliegta mikroliegumos (t.sk. īpaši aizsargājamos meža iecirkņos kā potenciālajos mikroliegumos), mikroliegumos, kas izveidoti ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, derīgo izrakteņu ieguve ir aizliegta, ja tā maina grunts stāvokli ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos; dabas liegumu teritorijā; dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem un akmeņiem; virszemes ūdensobjektu 10 metrus platā joslā ap ūdensobjektiem (izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai); bakterioloģiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām; aizsargjoslās gar autoceļiem (bez autoceļa īpašnieka atļaujas); aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem; aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm; aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem. Nīcgales pagastā uz atradni Daugavas gultne-1992.g. attiecas aizliegums derīgo izrakteņu ieguvei, jo izstrādes gadījumā tiktu mainīts grunts stāvoklis Daugavā. Tāpēc, ņemot vērā Daugavpils rajona derīgo izrakteņu izmantošanas stratēģiju, pagasta teritorijas plānojumā būtu jāmeklē citas iespējas, lai nākotnē nodrošinātu nepieciešamo būvsmilts, ceļu būvei un remontam u.c. vietējām vajadzībām nepieciešamo apjomu ieguvi. Nīcgales pagastā, saskaņā ar esošo likumdošanu (MK Noteikumi par aizsargājamiem..., 2001; ), tiek izdalīts viens valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis - Nīcgales Lielais akmens (skat att.). Šim objektam ir liela antropogēnā noslodze, jo gada laikā to apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku. Tāpēc Nīcgales pagasta pašvaldības plānošanas dokumentā būtu ieteicams iekļaut šī unikāla dabas pieminekļa apsaimniekošanas pasākumu plānu. Vienlaicīgi, ņemot vērā Aizsargjoslu likumā noteiktās prasības (LR Aizsragjolsu likums, 1997), teritorijas plānojumā vajag paredzēt 10 m aizsargjoslu apkārt dabas piemineklim. 12

13 3.2.2.att. Nīcgales Lielais (Baltais) akmens lielākais dižakmens Daugavpils rajonā un Latvijā. Foto J.Soms Nīcgales Lielais akmens ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā, kura garums ir 10,5 m, platums - 10,4 m, augstums - 3,50 m, apkārtmērs - 31,1 m un virszemes daļas tilpums m 3 (Jansons, Cigle, 1992). Tas atrodas dziļi mežā ap 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas, taču viegli sasniedzams pateicoties ierīkotajam zemesceļam un norādēm. Akmens atrodas meža stigu krustpunktā. Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju nostāstiem, 18. un 19. gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Kalupes, Nīcgales, Vārkavas un citi apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās, lai atpūstos un stiprinātos. Vietējo muižnieku ar medībām saistītās izdarības atceras arī V.Gavars, kas Nīcgales mežniecībā 20. gs. 30-jos gados bija mežsargs, un, jauns puisis būdams, pats piedalījies muižnieku rīkotajās medībās ka dzinējs. Te esot svinēti arī Līgo svētki, un ka stāsta vecāki cilvēki, uz akmens laukumiņa notikušas dejas. Kas attiecas uz pakāpieniem, kuri ir iecirsti akmenī, tad to skaits nekad nav bijis 12 (kā tas bieži tiek rakstīts) un kas it kā pierādot akmens grimšanu. Nīcgales mežniecības mežzinis A.Jotsons, gadā meža strādniekam Lauskim licis iekalt trīs pakāpienus, par katru samaksājot 5 latus. Šos trīs pakāpienus tad joprojām min ekskursantu papēži. Reljefs, līdztekus ģeoloģiskajai uzbūvei, iekšējiem ūdeņiem un dabas daudzveidībai, ir viens no svarīgākajiem saimniecisko darbību un plānošanas pasākumus limitējošiem faktoriem Nīcgales pagastā. Bez šaubām, teritorijas plānošanas dabisko pamatni veido ne tikai reljefs, bet arī klimatiskie apstākļi, pazemes un virszemes ūdeņi, augsnes, augu sega un citi faktori. Tomēr reljefam šo faktoru vidū ir īpaša nozīme, jo tas veido teritoriālo bāzi telpiskajai struktūrai, nosaka galvenās saimnieciski izmantojamo zemju īpašības un dažādas kvalitātes zemju izplatību, kā arī to izvietojumu pagastā. Pēc teritorijas tehnoloģisko apstākļu sarežģītības pakāpes Latvijas Republikā izdala divas lielas reljefa grupas (Maldavs et.al., 1981): 1) lēzeni viļņotais un līdzenumu reljefs, 2) pauguraines. Savukārt pauguraines pēc dominējošām formām, to sakopojuma rakstura, kā arī valdošā nogāžu slīpuma dalās divās apakšgrupās: 1) lēzenu nogāžu retas un vidēji blīvas sīkpauguraines un vidējpauguraines, bieži ar nelielu līdzenumu īpatsvaru, 2) sarežģīti dažādu 13

14 morfometrisko tipu pauguru blīvi sakopojumi, pārsvarā ar stāvām nogāzēm. Praktiski visa Nīcgales pagasta teritorija atbilst pirmajai reljefa grupai (lēzeni viļņotais reljefs). Lai labāk izprastu reljefu kā teritorijas plānojumu ierobežojošu un ietekmējošu faktoru, nepieciešams apskatīt Nīcgales pagasta reljefa raksturīgākās iezīmes: Nīcgales pagasts, atbilstoši esošajai rajonēšanai (Ramans, Zelčs, 1995) atrodas Austrumlatvijas zemienes augstienes fizioģeogrāfiskajā apgabalā, Jersikas līdzenumā (skat att.); kopumā pagasta teritorija ir novietota vidēji augstu virs jūras līmeņa 90 līdz 110 m v.j.l; pagasta teritoriju, ņemot vērā dabas apstākļus un reljefa iezīmes, vispārīgā veidā var sadalīt divās daļās, kuras iegūst, novelkot lauztu līniju Auseika Rasnači Kalvāni; zemākā (un mazākā) pagasta teritorijas R daļa atrodas 85 līdz 92 m v.j.l.; augstākā teritorijas A, D un Z daļa atrodas 100 līdz 110 m v.j.l.; Nīcgales pagasta R mala ir izvietojusies Daugavas ielejā un novietota zemāk par pārējo teritoriju vidēji apm m vjl., šīs pagasta daļas zemais novietojums nosaka arī regulāru šīs teritorijas applūšanu pavasara palu vai ilgstoša lietus izraisītu plūdu gadījumos; Nīcgales pagastā Daugavas ielejas dziļums ir ap 12 m, platums - 2,0 līdz 2,5 km, lielāko ielejas platības daļu aizņem akumulatīvā I virspalu terase, kura pavasara palos bieži applūst, tās augstums virs upes līmeņa ir 6 līdz 7 metri, vietām fragmentāri saglabājusies arī II virspalu terase (Eberhards, 1985); salīdzinoši nelielās reljefa formu absolūtā augstuma vērtības nosaka arī nelielu reljefa amplitūdu, respektīvi augstuma starpību starp teritorijas zemāko un augstāko punktu jeb relatīvo augstumu Nīcgales pagastā tas ir līdz 23 m; pagasta teritorijas augstākās daļas virsmai ir lēzeni viļņots raksturu, kur atsevišķos plašos pazeminājumos izveidojušies Nīcgales un Avilkas u.c. purvi; Nīcgales pagasta teritorija galvenais reljefa saposmojuma elements ir līdz 12 m augsta, sengravu un ūdensteču saposmota Daugavas ielejas labā pamatkrasta nogāze, kas stiepjas praktiski cauri visai Nīcgales pagasta teritorijas R daļai, sevišķi labi šī forma izteikta pie Somugola un no Buivīšiem līdz Auseikai. Nosauktās reljefa raksturīgākās iezīmes lielā mērā nosaka arī citu dabas faktoru (hidrogrāfija, veģetācija u.c.) veidošanos un teritoriālās īpatnības pagastā. 14

15 3.2.3.att. Jersikas līdzenums uz Z no Nīcgales. Foto J.Soms Nosakot nogāžu slīpumu saskaņā ar standartmetodēm (Burrough, 1999) un pēc tam iegūtos datus vizualizējot, var secināt, ka reljefs ir vāji saposmots lielākajā Nīcgales pagasta teritorijas daļā, tikai Daugavas ielejas pamatkrasta nogāzes izvietojuma joslā tas ir vidēji līdz stipri saposmots. Zemes virsas nelielais saposmojums nosaka arī reljefa formu nogāžu nelielo garumu (līdz 100 līdz 250 m) un slīpumu, kurš svārstās no 2-5 o, retos gadījumos līdz 20 o. Intensīvs plakniskās erozijas (augsnes noskalošanās) process sākas pie nogāžu slīpuma 6 o, bet strūklveida un gravu erozija pie nogāžu slīpuma, kas pārsniedz 15 o (skat tab.) tabula Nogāžu iedalījums pēc slīpuma un krituma leņķa (α), nogāžu procesi un saimnieciskās darbības ierobežojumi (Maldavs et.al. 1981; Zelčs, Markots, 1999). Nogāžu grupa Nogāžu tips Krituma leņķis Nogāžu procesi lēzenas α 3 o lēzenas (α < 3 o ) Erozijas procesi praktiski nenorisinās vidēji lēzenas stāvi lēzenas (3 o < α <6 o ) Vāji izteikta plakniskā erozija, kura pastiprinās augsnes nepareizas apstrādes gadījumā vai virsmas tehnogēnā pārveidē, garās nogāzēs var sākt veidoties gravas (6 o < α < 10 o ) Plakniskā erozija norisinās pat ievērojot agrotehniskos noteikumus, rodas ūdens turbulence, izskalojumvagas veidojas augsnes nepareizas Saimnieciskās darbības ierobežojumi Nav ierobežojumu Zemes apstrādes virziena ierobežojumi - nedrīkst uzart laukus nogāzes krituma virzienā Pazeminās tehnikas izmantošanas iespējas, stipri ierobežota celtniecība un zemes darbi 15

16 apstrādes vai virsmas tehnogēnās pārveides gadījumā stāvas (α > 10 o ) lēzeni (10 o < α < 16 o ) Strauji pieaug erozija, stāvas plakniskā erozija un izskalojumvagu erozija norisinās pat ievērojot agrotehniskos noteikumus, sākas gravu erozija vidēji stāvas Riteņtraktoru izmantošana vai tehnogēnā pārveide nav ieteicama (16 o < α <20 o ) Intensīva erozija Aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, kuras rezultātā tiek ļoti (20 o < α < 35 o ) labvēlīgos apstākļos attīstās stāvas noslīdeņi un noplūdeņi kraujas (α > 35 o ) attīstās noslīdeņi un noplūdeņi, pie lielākiem slīpumiem attīstās nobiras un nogruvumi iznīcināta velēnu vienlaidu sega, nogāzes apstrādāšana vai tehnogēnā pārveide ir aizliegta Nogāžu slīpums ietekmē ne tikai pašu nogāžu procesu specifiku, bet arī būtiski ietekmē saimniecisko darbību. No teiktā izriet, ka nogāžu slīpums nosaka iespēju norisināties erozijas procesiem un nogāžu procesiem ar dažādu intensitāti tikai nelielā Nīcgales pagasta teritorijas daļā, pie kam sevišķi apdraudēti ir Daugavas ielejas pamatkrasta nogāzes atsevišķi posmi pie Somugola, un posmā no Buivīšiem līdz Auseikai. Daugavas ielejas labā pamatkrasta veidotā kāple kombinācijā ar veģetācijas segas trūkumu nosaka arī augsnes ūdens erozijas un gravu veidošanās risku, kura kartēšana nacionālajā līmenī ir paveikta (Upju baseinu apgabalu..., 2005), taču Nīcgales pagastam plānošanas vajadzībām atbilstošā mērogā teritorijas plānojuma izstrādei šādas kartes pagaidām nav. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka teritorijas plānojumā nav pieļaujama zemes virsas tehnogēnā pārveide minētajās vietās, jo iznīcinot veģetāciju un velēnas segu, stāvajās nogāzēs var sākties lineārās erozijas procesi. Nīcgales pagasta teritorijā erozijas potenciāli apdraudētajos apgabalos virsmu formveidojošo iežu kompleksu pamatā pārstāv augšpleistocēna limnoglaciālie lgq 3. Minētajam formveidojošajam iežu kompleksam raksturīga zema erozijas izturība (iežus neizskalojošas ūdensplūsmas ātrums v n ir 1,0 līdz 1,3 m/s), bez tam liels pelītisko (putekļaino) daļiņu saturs vienlaicīgi nosaka zemus infiltrācijas koeficientus; šo faktoru summa nodrošina bezgultnes ūdens plūsmu virzīšanos pa nogāzi uz leju un erozijas procesu norisi. Vietējo erozijas bāzu dziļums (relatīvais augstums) svārstās no 2-3 m atsevišķās vietās pagasta teritorijas Z daļā līdz 12 m Daugavas ielejas nogāzēs, taču pārsvarā teritorijā dominē vietējās erozijas bāzes 5 līdz 8 m. Šis faktors nosaka strūklveida erozijas veidotu izskalojumvagu veidošanās iespēju, taču neveicina lielu gravu vai gravu sistēmu veidošanos. Gada nokrišņu daudzums (līdz 730 mm/gadā) (skat sadaļu) nodrošina plakniskās erozijas procesu norisi un ūdensteču kā sateces baseinā noskalotā un erodētā materiāla transporta artēriju funkcionēšanu. Vienlaicīgi notiek upīšu, strautu, kā arī meliorācijas grāvju sistēmas aizsērēšana un dziļuma samazināšanās. Kā sekas tam ir saldūdens ekosistēmu daļēja degradācija (aizaugšana) visos hidrogrāfiskā tīkla posmos, noteces apstākļu pasliktināšanās un pārpurvošanās procesu pastiprināšanās. Vidējā augāja masa 3 t/ha, ja tā ir vienmērīgi izvietota, praktiski pilnīgi novērš gāzienveida nokrišņu erodējošo ietekmi, turklāt zemākie veģetācijas stāvi samazina ūdensplūsmu ātrumu, bet sakņu sistēma aizkavē augsnes noskalošanās procesus. Nīcgales pagastā mazāk apmežota ir tieši reljefa ziņā saposmotākā pagasta teritorijas daļa Daugavas ielejas nogāzēs, tātad vienlaidus veģetācijas segas trūkums var veicināt erozijas procesu norisi. Pagasta teritorijas plānojumā jāņem 16

17 vērā iepriekš minētie fakti un jāparedz, ka erozijas apdraudētās teritorijas vienības būtu jāizņem no lauksaimnieciski izmantojamo zemju fonda, un gadījumā, ja tās nav segtas ar vienlaidu veģetāciju, jāsaglabā vienlaidus velēnu sega. Kā atsevišķs sintētiska rādītājs, kas jāņem vērā vērtējot ģeomorfoloģisko risku, ir reljefa enerģija jeb maksimālās augstuma diferences metros uz 1 km 2 teritorijas, kas parāda teritorijas potenciālo bīstamību no tekoša ūdens īslaicīgo straumju erozijas iespējamības viedokļa, atsedz nogāžu procesu potenciālās norises areālus un ļauj noteikt ainaviski augstvērtīgās teritorijas tūrisma vajadzībām un perspektīvās rekreācijas vietas. Pagaidām šāda karte ļoti ģeneralizētā veidā (M 1 : ) ir izstrādāta tikai visai Latvijas teritorijai kopumā (Rutkis, 1960), taču būtu ieteicams veikt LR VZD sagatavotājā pamatkartē M 1 : ietvertā tematiskā slāņa Reljefs apstrādi ar ģeogrāfisko informācijas sistēmu programmatūru un reljefa enerģijas kartes sastādīšanu Nīcgales pagastam. Ģeoloģiskās vides paaugstināta riska apvidi un apdraudētības faktori. Atsevišķās vietās teorētiski, piemēram naftas produktu un pārsūknēšanas staciju un glabātuvju, gāzes maģistrālo vadu vietās ir paaugstināts vides (zemes dzīļu, augsnes, pazemes un virszemes ūdeņu) piesārņojuma vai vides apdraudētības risks sakarā ar ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām vai bīstamiem ģeoloģiskajiem procesiem. Parasti ģeoloģiskā riska teritoriju kartēs tiek iekļauti šādi eksogēno (eksodinamisko) un endogēno (ģeodinamisko) bīstamo ģeoloģisko procesu izplatības nogabali: karsta izplatības teritorijas, aktīvas abrāzijas darbībai pakļautie ezeru un ūdenskrātuvju piekrastes posmi, upju ieleju erozijas un akumulācijas posmi, nogāžu posmi ar noslīdeņiem, nobrukumiem un gravu veidošanos, eolo procesu aktivizācijas iespējamie iecirkņi, seismiskā riska zonas (Pazemes ūdeņi, 1997) Upju erozijas procesi ir vieni no dinamiskākajiem Latvijā, Daugavpils rajonā un pagastā. Upes gultnes mūsdienu procesu izpēti Gaujas baseina upēm, Pededzei un Lielupei veicis G.Eberhards (1985). Mūsdienās notiek upju gultņu aizsērēšana un dziļuma samazināšanās daudzos posmos, bet pavasara palos tiek izskalotas jaunas gultnes. Kopumā upju darbība izpaužas kā erozijas un akumulācijas procesu mija. Ģeoloģiskajai videi un saimnieciskajiem objektiem apdraudoši ir gan vieni, gan otri procesi. Tāpēc saimnieciskā darbība nebūtu jāizvērš Daugavas, Jāņupes, Saušupes un citu upīšu palienēs, pirmajā virspalu terasē un upju gultnes līkumojošajos (meandrējošajos) posmos (skat att.). 17

18 3.2.4.att. Meandrējošā Saušupes gultne pie Dreiskiem. Foto J.Soms Nogāžu procesi ietver plaknisko noskalošanos, lineāro (gravu) eroziju, noslīdeņus, noplūdeņus un nogruvumus. Kopumā nogāžu procesi ir vāji apzināti, tāpēc pastāv uzskats, ka to aktivitāte mūsdienās nav liela. Pašreiz aktīvi nogāžu procesu pētījumi notiek tikai Augšdaugavas senielejā un Latgales augstienē (Soms, 1996; 1997a un 1997b; 1999a un 1999b; 2000; 2003), taču pētījumu rezultāti vēl nav pilnībā apkopoti. Senākos laika posmos notikušo minēto procesu izpausmes vērojamas galvenokārt Daugavas ielejas nogāzēs. Potenciālajam teritorijas apdraudējumam nogāžu procesu norises ietekmē ir jāpievērš īpaša vērība, paredzot iespējamo zemes virsas tehnogēno pārveidi Nīcgales pagastā esošajos Daugavas ielejas labā krasta nogāzes atsevišķos posmos pie Somugola un no Buivīšiem līdz Auseikai. Ģeodinamiskie procesi saistās ar zemes garozas kustībām, kas savukārt var izsaukt zemestrīces. Zemestrīces Latvijā un Nīcgales pagastā ir reta un neraksturīga parādība, taču ilggadējo instrumentālo seismoloģisko novērojumu analīze un ģeoloģiski ģeofizikālie zemes garozas pētījumi pierāda, ka tās ir iespējamas (Pazemes ūdeņu..., 1997). Pēc V.Ņikuļina datiem (Nikuļins, 1996), valsts teritorijā (Bauskā, Irbē, Koknesē, Rīgā, Daugavpils rajonā u.c.) un tās tiešā tuvumā ir bijušas zemestrīces, kuru intensitāte epicentrā ir sasniegusi 7 balles (pēc MSK-64 skalas). Latvijas teritorijā iespējamas arī inducētas zemestrīces - līdzīgas kā gadā Ilūkstes apriņķī. Līdz ar to Nīcgales pagastā paaugstināta ģeoloģiskā riska zonām pieskaitāmas arī seismiskā riska teritorijas (skat att.), jo seismisko procesu radītās zemes garozas svārstības var izraisīt celtņu un to pamatu bojājumus, kā arī cauruļvadu plīsumus. Attēlā redzams, ka Daugavpils seismiski aktīvajā joslā ietilpst liela daļa Nīcgales pagasta teritorija. No Latvijā noteiktajām seismiskā riska zonām, visnelabvēlīgākās ir Daugavpils un Bauskas apkārtnē esošās. Tuvu Daugavpils zonai Lietuvas teritorijā atrodas Ignalinas AES, kas ir uzskatāma par potenciāli bīstamu objektu arī Latvijas teritorijai. Paaugstināta seismiskā riska zonā vai tās tiešā tuvumā ir ieplānots būvēt arī īsdzīvojošo zemas un vidējās radioaktivitātes atkritumu pievirsmas glabātuvi Latvijas Republikas pierobežā Ignalinas rajonā Galilaukē vai Apvardai. VĢD sagatavotajā ģeoloģiskajā informācijā (Pazemes ūdeņu..., 1997) ir ieteikts, ka, plānojot nozīmīgas inženiertehniskas vai ekoloģiski bīstamas būves, vajadzētu izvairīties no to celtniecības seismiskā riska zonās. Ja tomēr tāda celtniecība ir nepieciešama, papildus jāveic seismoloģiskais vērtējums un jānodrošina ar būves drošību saistītie inženiertehniskie un arhitektoniskie pasākumi. 18

19 3.2.5.att. Seismiskā riska teritorijas (Daugavas baseina..., 2003) Nīcgales pagasta hidrogrāfija Visa Nīcgales pagasta teritorija ietilpst Latvijas galvenās upes Daugavas baseinā. Nīcgales paagstā atrodas tikai viens ezers Kalnišku ezers, toties tajā ir daudz upju Daugava, Dūbupe, Pištaks, Kozupe, Joņupe un Saušupe, kas visas ir Daugavas labā krasta pietekas. Kopumā Nīcgales pagasta iekšējo ūdeņu raksturīgākās iezīmes ir sekojošas: Nīcgales pagasts atrodas Daugavas sateces baseinā, pagasta garākā un ūdeņiem bagātākā upe ir Daugava; atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvai (ŪSD) iedalījumam, Daugavas baseina apgabals atrodas 15.ekoreģionā Baltijas province un 5.ekoreģionā Baltijas jūra (EEK 2000/60/EC); Daugavas baseina apgabals aizņem km 2 jeb 42 % no kopējās Latvijas platības, attiecīgi visa Nīcgales pagasta teritorija 100% ietilpst Daugavas baseinā; Nīcgales pagastā tekošajām upēm ir raksturīgs salīdzinoši zems ūdens līmenis vasarā un ziemā un augsts līmenis palu laikā. Pavasara palos, kas parasti sākas marta beigās vai aprīļa sākumā, Daugavā veidojas ledus sastrēgumi un strauji ceļas ūdens līmenis. Līdz ar to applūst Daugavas paliene; Garākās pagasta upes ir Daugava un Jāņupe; Daugavai Nīcgales pagastā ir zemi un smilšaini krasti, atsevišķās vietās upes gultnē ir sēkļi un smilšu salas (skat un att.). Pagastā ir plaši izplatīti purvi. Lielākie purvi atrodas pagasta A, ZA daļā Nīcgales purvs (962 ha) u.c.; Nīcgales pagastā virszemes ūdeņi galvenokārt tiek izmantoti ūdens ieguvei, notekūdeņu novadīšanai un rekreācijai. 19

20 3.3.1.att. Smilšainu salu, piegultnes sēru un sēkļu veidošanās pie Somugola, lejpus Mazās Daugavas, paaugstina ledus sastrēgumu un plūdu iespējamību pavasara palos. Foto J.Soms att. Smilšainu sanesu akumulācijas gaitā Daugavā pie labā krastā, iepretī Nīcgales katoļu baznīcai, izveidojusies Nīcgales saliņa. Foto J.Soms 20

21 Lielāka upju tīkla koncentrācija vērojama pagasta R daļā. Nīcgales pagasta iekšējie ūdeņi tiek izmantoti aktīvai atpūtai, makšķerēšanai, zvejai ūdenssportam, medībām. Ezeru un ūdensteču termiskais režīms (ātrāka ūdens sasilšana nekā jūrā) nosaka arī to piemērotību peldvietu ierīkošanai (skat tabula) tabula Nīcgales pagasta peldvietas Administratīvā teritorija Ūdenstilpju/ūdensteču nosaukums Publiskie ūdeņi Citi Peldvietu skaits Nīcgales pagasts Kalnišku ezers 1 Daugavas upe 2 Plūdu apdraudētās teritorijas. Daugavas baseina hidroloģiskā režīma raksturīgākās īpatnības ir augsti un ilgstoši pali. Nīcgales pagasta teritorijas applūšana ir saistīta ar ilgstošiem lietainiem periodiem un pavasara paliem, ko izraisa strauja sniega kušana, ledus iešana un ledus sastrēgumi. Visbiežāk plūdi veidojas Daugavas atsevišķos posmos ar zemiem lēzeniem krastiem, kur upes gultnē ir sēkļi un smilšu salas, kad veidojoties vižņiem, samazinās upes aktīvais šķērsgriezums un caurplūdums. Vidējais plūdu sākums ir marta beigās. Ledus iešanas laikā Daugavā gandrīz katru gadu veidojas ledus sastrēgumi lejpus Daugavpils. Tas izsauc strauju ūdenslīmeņa celšanos, bieži tiek appludinātas lauksaimniecības zemes, apdzīvotas vietas, ceļi, atsevišķas viensētas. Pēc sastrēguma pārraušanas ledus iet uz leju, veidodams jaunus sastrēgumus, applūdinot galvenokārt kreisā krasta teritorijas. Līdz ar ko lielos palos ūdens līmenis Jāņupes lejtecē pavasarī var celties par vairākiem m virs mazūdens perioda līmeņa. Kritisko situāciju parasti vairāk veido nevis ledus sastrēgumi, bet aiz tiem sekojošais ūdens vilnis. Palu ūdens līmeņa krišanās notiek lēnāk. Ūdeņiem bagātos pavasaros palu perioda ilgums palienēs var sasniegt 3 mēnešus (no marta vidus līdz jūnija vidum) to gadu vidū institūts Meliorprojekts izstrādāja Daugavas baseina ūdenssaimniecisko pasi, kur tika aprēķinātas 1% un 10% nodrošinājuma potenciāli applūstošās platības gar visām Daugavas baseina upēm, garākām par 10 km. Galvenā potenciāli applūstošā teritorija ir Daugavas ieleja. Pagasta teritorija atrodas paaugstināta applūšanas riska teritorijā Daugavas palienes posmā Jēkabpils-Daugavpils (skat tab. un att.) tabula Applūšanas riska teritorijas Nīcgales pagastā Upes posms Novietojums Platību apraksts Daugava Paliene un I virspalu terase Visa Nīcgales pagasta R daļa Daugavas ielejā Daugava no Nīcgales līdz Daugavpilij Attiecīgie pagasti (mazāk vai vairāk bīstami posmi ir visā garumā pat līdz 0.5 1km un platākā joslā) Atkarībā no reljefa un ledus sastrēguma apstākļiem, galvenokārt platības Daugavas palienē. Pārējās teritorijās plūdi ir lokāli, nav ilgstoši, postījumi parasti ir nelieli, tie skar galvenokārt citu upīšu palienes un pieguļošās pļavas. Taču pietiekami detāli nav pētīta katastrofālo lietusgāžu (1% un 0,5% nodrošinājums, intensitāte > 20 mm/diennaktī) vai ilgstošu lietusgāžu iespējamo lokālo plūdu ietekme, kā arī šādu plūdu potenciāli apdraudētās teritorijas Nīcgales pagastā. Tas, ka situācija var izvērsties ļoti nopietni, liecina plūdi 2005.g. maijā. 21

22 3.3.3.att. Palu laikā applūdušās palieņu pļavas Nīcgales pagastā pie Somugola. Foto J.Soms 3.4. Nīcgales pagasta klimatiskais raksturojums Klimats ir viens no svarīgākajiem dabas faktoriem, kas ietekmē daudzu ekonomikas nozaru attīstību, kā arī nosaka iespēju konkrētajā reģionā attīstīt kādu no saimnieciskās darbības vai pakalpojumu veidiem. Vienlaicīgi klimats un atsevišķi tā faktori ir jāņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu. Klimata ietekme izpaužas gan tiešā, gan netiešā veidā. Tiešā veidā klimatiskie radītāji vai laika apstākļi, pirmkārt, nosaka kāda konkrētā saimnieciskās darbības veida vai pakalpojuma piedāvāšanas iespēju kā tādu, otrkārt, nosaka konkrētā saimnieciskās darbības veida vai pakalpojuma kvalitāti (piem. saules spīdēšanas ilgums, apmākušos dienu skaits, dienu skaits ar atbilstošu temperatūru nosaka lauksaimniecības kultūru audzēšanas iespējas un tml.). Pagasta teritorija, tāpat kā visa Latvijas Republika, atrodas mēreni mitrajā atlantiski kontinentālajā klimata apgabalā, t.i. pārejas klimata apgabalā starp kontinentālo Austrumeiropas un maritimo Rietumeiropas klimatu. Nīcgales pagasta teritorijā vietējo klimatu veidojošais un līdz ar to arī klimata komforta pakāpi noteicošais galvenais faktors ir summārā saules radiācija. Aplūkojamā teritorija saņem relatīvi nelielu saules radiācijas daudzumu. Maksimālā vērtība - līdz 14,7 kcal/cm 2 min - novērojama jūlijā. No saules saņemtā siltuma daudzuma un atmosfēras masu cirkulācijas ietekmē veidojas pagasta termiskais režīms. Tam ir raksturīga neliela temperatūru amplitūda gada laikā, pie kam ziemā gaisa temperatūra ir nedaudz augstāka, bet vasarā zemāka par ģeogrāfiskā platuma un summārās saules radiācijas noteikto klimatisko normu. Novirzes izskaidrojamas ar atmosfēras masu cirkulācijas ietekmi. Nīcgales pagasta teritorijā ilggadējo gaisa vidējo temperatūru var raksturot ar Daugavpils rajona datiem - janvārī ir 6,6 o C, bet jūlijā +17,6 o C. Ilggadējo gaisa vidējo minimālo un maksimālo temperatūra amplitūda februārī (aukstākais mēnesis) ir no 11,2 o C līdz 2,9 o C, bet jūlijā (siltākais mēnesis) no +11,9 o C līdz +23,2 o C. Gada vidējā gaisa temperatūra ir +5,4 o C, bet vidējo temperatūru amplitūda ir 24,2 o C. 22

23 Tāpat kā Nīcgales pagasta aplūkojamajā teritorijā arī dominē atlantisko gaisa masu cirkulācija, tad klimatu raksturo liels gaisa mitrums, liels mākoņainums un samērā daudz nokrišņu vidēji līdz 730 mm/gadā Nīcgales pagastā. Valdošie rietumu vēji, kas nes mitrās atlantiskās gaisa masas un dominējošā cikloniskā tipa bārisko sistēmu virzīšanās pāri apskatāmajai teritorijai, ir par cēloni lielajam nokrišņu daudzumam. Nokrišņi novērojami visos mēnešos, bet gada gaitā izpaužas vairāk kontinentāla tipa nokrišņu sadalījums ar maksimumu vasarā un minimumu ziemas beigās pavasarī. Visvairāk nokrišņu (vidēji līdz 93 mm mēnesī) izkrīt jūlijā, kad diezgan bieži novērojamas gāzienveida lietusgāzes ar pērkona negaisu. Aukstajā periodā nokrišņu ir daudz mazāk, jo tie rodas ciklonu darbības dēļ un ir siltās frontes nokrišņi. Tādēļ tie ir samērā vienmērīgi. Nokrišņu minimums novērojams martā (vidēji līdz 40 mm mēnesī), kas saistīts ar augsta spiediena kontinentālo tropisko gaisa masu ieplūšanu pavasarī no Dienvidaustrumeiropas un Vidusāzijas. Saules radiācijas siltuma nelielais pieplūdums, ko saņem Nīcgales pagasts, nav pietiekams, lai notiktu pilnīga nokrišņu iztvaikošana. Iztvaikošanas gada rādītāji ir mm, t.i. 53% līdz 55% no izkritušo nokrišņu daudzuma. Pārējais ūdens daudzums papildina pazemes ūdeņu krājumus, veido virszemes noteci upēs un strautos, papildina ūdens krājumus ezeros un veicina pārpurvošanos ieplakās, līdz ar to nosakot plaša un sazarota hidrogrāfiskā tīkla veidošanos pagasta teritorijā. Sniega sega Nīcgales pagasta teritorijā tāpat Daugavpils rajona teritorijā veidojas samērā vēlu tikai novembra otrajā dekādē, noturīga sniega sega veidojas sākot ar 13. decembri un parasti saglabājas līdz 10. aprīlim. Kopumā periods, kad reģiona teritoriju klāj sniega sega, ilgst no 112 dienām. Sniega segas biezums Nīcgales pagasta teritorijā var sasniegt līdz 50 cm. Taču parasti tas svārstās 20 līdz 30 cm robežās, pie kam, biezākā sniega sega parasti veidojas februāra 2. un 3. dekādē un marta 1. dekādē. Esošo meteoroloģisko datu analīze liecina, ka Nīcgales pagastā un Latvijas-Lietuvas pierobežā dominējošā ir atlantisko gaisa masu DR-R pārnese. Tas nozīmē, ka notiekot noplūdei atmosfērā no Ignalinas AES vai no plānotās īsdzīvojošo zemas un vidējās radioaktivitātes atkritumu pievirsmas glabātuves Latvijas Republikas pierobežā Ignalinas rajonā Galilaukē vai Apvardai, pastāv ievērojams risks, ka radioaktīvie aerosoli pārrobežu pārneses gaitā var nonākt Nīcgales pagasta teritorijā. Turklāt jāatzīmē, ka radioaktīvā piesārņojuma pārrobežu pārnese var negatīvi ietekmēt pagasta teritorijā esošo NATURA 2000 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsargājamo ainavu apvidu Nīcgaļu meži tajā gan neizraisot īpaši aizsargājamo sugu bojāeju vai biotopu tūlītēju degradāciju, taču pasliktinot vides kvalitāti. Kopumā pagastā tāpat, kā visā kā visā Daugavpils rajonā, arī Nīcgales pagastā dominē vēji ar nelielu ātrumu - 2 līdz 5 m/s. Rudens mēnešos ir novērojamas vētras, kad vēja ātrums var sasniegt 20 līdz 25 m/s, brāzmās pat līdz 35 m/s Augšņu raksturojums Nīcgales pagastā Augsne ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem, kas nodrošina lauksaimniecības produkcijas ražošanu, un kā ekosistēmas komponents ietekmē biomasas producēšanu. Tā kalpo kā filtrs, kas aizsargā pazemes ūdeņus, ūdensteces un ūdenstilpes no ķīmiskā un bioloģiskā piesārņojuma, tomēr pārmērīga mitruma periodos agri pavasarī un rudenī augsne tiek caurskalota, un piesārņojošām vielām ir iespēja nokļūt ūdeņos. Augsne ir teritorijas bioloģiskās daudzveidības noteicēja un saglabātāja (Vides kvalitāte Latvijā, 2003). Nīcgales pagasta teritorija ietilpst Austrumlatvijas līdzenuma augšņu rajonā, Jersikas līdzenuma apakšrajonā. Jersikas līdzenumā augsnes veidojušās uz ledājkušanas ūdeņu veidotiem māla, smilšmāla un mālsmilts nogulumiem, šajā reģionā izplatītas vāji un vidēji podzolētas velēnu podzolaugsnes, velēnu glejaugsnes, velēnpodzolētās glejaugsnes (Āva, 1994 b). Pagasta teritorijā izplatītāko augšņu tipu raksturojums: erodētas vāji un vidēji podzolētas velēnu podzolaugsnes (Pv) šī tipa augsnes veidojušās uz nabadzīgiem cilmiežiem caurskalošanās režīma apstākļos, dominējot podzolēšanās 23

24 procesam (Āva, 1997; Brīvkalns, 1959), to izvietojums Nīcgales pagastā ieleju nogāzēs ir noteicis to, ka kultivēšanas gaitā tās lielākā vai mazākā mērā ir bijušas pakļautas plakniskajai un strūklveida erozijai, līdz ar to ir samazinājusies to auglība; velēnu glejaugsnes (Vg) veidojušās uz ķīmiski bagātiem cilmiežu seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktiem mežiem. Nīcgales pagastā tās sastopamas Z un C daļā Jersikas līdzenumā, kur glejošanās process norit virsūdeņu vai gruntsūdeņu ietekmē reljefa pazeminājumos un citās vāji drenētās vietās (Āva, 1995; Brīvkalns, 1978). aluviālās jeb palieņu augsnes (A) izplatītas Daugavas un mazo upīšu ielejās, kuras applūst palu laikā un kurās uzkrājušies palu ūdeņu sanesumi; augsnes auglība ir augsta un šāda tipa augsnes piemērotas visdažādākajiem kultūraugiem (Brīvkalns, 1959), taču ņemot vērā Nīcgales pagasta esošo upju hidrogrāfisko režīmu, to izmantošana ir apgrūtināta palu un plūdu dēļ; glejaugsnes (V g un V G ) veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu gruntsūdeņu ietekmē, kā arī var veidoties no automorfajām augsnēm, ūdens sastrēguma dēļ tajās pastiprinoties anaerobiem apstākļiem (Āva, 1995; Brīvkalns, 1959); velēnu podzolētās glejotās augsnes (Pg) lēzenās ieplakās un veidojušās, pasliktinoties augsnes ūdens režīmam. Augsnes ir mazauglīgas, stipri izskalotas, trūdvielām nabadzīgas, ar skābu reakciju; velēnu gleja un glejotās augsnes (Vg) sastopamas vietās, kur tikai periodiski ir liels mitrums, virskārtā tām ir labi izveidots trūda horizonts, zem kura ir glejots ieskalošanās horizonts vai glejots cilmiezis; glejošanās process norit virsūdeņu vai gruntsūdeņu ietekmē reljefa pazeminājumos un citās vāji drenētās vietās Ainavu novērtējums Nīcgales pagastā Saskaņā ar esošo ainavrajonēšanu (Ramans, 1994), Nīcgales pagasta teritorija ietilpst Daugavzemes ainavzemē (Daugavpils Līvānu viļņaine), Aiviekstes zemes ainavzemē (Dienvidlatgales purvaine, Dienvidlatgales jeb Kalupes āraine). Pagasta Z un C daļā dominē līdzenumu ainavas, kur raksturīgas viļņaines ainavas. Viļņaine ir ainavu vienību tips, kas raksturīgs ar vaļņu un pauguru, kuriem ir lēzenas nogāzes un nelieli relatīvie augstumi (< 25 m), miju ar reljefa pazeminājumiem. Viļņainei raksturīgs viendabīgums un plašums. Zemes lietojumveidu daudzveidību nosaka augšņu un mitruma apstākļu atšķirības. Vaļņus parasti aizņem tīrumi un ganības, bet pazeminājumos sastopamas pļavas, zemie purvi un meži. Šāda tipa ainavās ir izteikta priekšrocība zemkopības attīstībai. Meliorācijas rezultātā parasti ainavas dabiskā struktūra stipri pārveidota. Daugavas ielejā paveras ainavas, ko veido koridorveida skatu (upes krasti apauguši ar kokiem un krūmiem) mija ar panorāmas skatiem (paveras plašs skats uz apkārtni) (skat att.). Ņemot par pamatu ainavas segas raksturojumu, Nīcgales pagasta ainavu raksturojums ir sekojošs pagastā lielās platības ir raksturīgas mežāres, kur novērojama lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar mežu masīviem un puduriem; pagasta teritorijas Z daļā ir arī purvaines tipa ainavas, kur dominē purvu un mitrāju ainavas. Raksturīgs līdzens reljefs, kā rezultātā ir slikti dabiskās drenāžas apstākļi. Šāda tipa ainavas raksturīgas piem., Nīcgales purvam, kā arī daudzajiem nelielajiem zemajiem purviem un mitrājiem, kas ir atrodami pagasta teritorijā; cieši gar ceļiem lielākoties arī izvietojusies ciemu un viensētu apbūve, viensētās daudzos gadījumos saimniecību plānojums un būvju stils vairumā gadījumu atbilst Latgales tautas celtniecībai raksturīgajam lauku sētas tipam, kurā būves izvietotas kompakti, veidojot nelielu iekšpagalmu; 24

25 tāpat kā daudzviet citur, arī Nīcgales pagastā daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes netiek apstrādāta un aizaug ar krūmājiem - notiek renaturalizācijas process, kā rezultātā ainava ap ceļiem noslēdzas (skat att.) att. Daugavas ielejas ainava pie Nīcgales baznīcas. Foto J.Soms 25

26 3.6.2.att. Renaturalizācijas un ainavas noslēgšanās process Daugavas ielejā augšpus Buivīšiem. Foto J.Soms 3.7. Nīcgales pagasta augu un dzīvnieku valsts raksturojums Nīcgales pagasts atrodas mērenā klimata joslas jaukto mežu dabas zonā, tāpēc te ir raksturīga gan skujkoku, gan platlapju veģetācija. Pagasta teritorijā ir saglabājies diezgan daudz mežu tie aizņem aptuveni 55% no kopējās pagasta platības. Nīcgales pagastā ir izplatīti priežu, priežu-egļu, priežu-sīklapju, egļu-sīklapju un sīklapju meži. Lielākos vienlaidus mežu masīvus veido bērzu, apšu un priežu-egļu meži. Lielākie meži ir: Nīcgales mežs u.c. No apdraudētām un aizsargājamām augu sugām pagasta teritorijā mežos ir sastopama laksis, gludā nekera, doblapu nekera, pieczobu trejsmailīte, īssmailes lāpstīte u.c. Dzīvnieku valsts neizceļas ar lielu daudzveidību, Nīcgales pagastā nav konstatētas īpaši aizsargājamas dzīvnieku sugas. Toties pagastā ir konstatētas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku (skat att.) un putnu sugas: lielā gaura, mežirbe, ormanītis, dzērve, baltmuguras dzenis, vidējais dzenis, melnā dzilna, trīspirkstu dzenis (skat nodaļu). Vasaras sākumā uz smilšainām un granšainām Daugavas salām perē arī ūdensputni (skat att.), tajā skaitā arī ES un Latvijā aizsargājamā suga jūras žagata (Haemotopus ostralegus), tāpēc šīs salas pagasta teritorijas plānojumā būtu ieteicams izcelt kā sezonālos liegumus perēšanas periodā (V-VI). 26

27 3.7.1.att. Retas un aizsargājamas kukaiņu sugas Nīcgales mežos: zaļais vītolgrauzis (att. pa kreisi) un nātru lācītis (att. pa labi). Foto J.Soms att. Nīcgales pagastā Daugavas smilšainajās un granšainajās salās vasaras sākumā perē daudzi ūdensputni, tajā skaitā arī baltvaigu zīriņš (dējums att. pa kreisi) un upes zīriņš (dējums att. pa labi). Foto J.Soms Nīcgales pagasta īpaši aizsargājamai dabas teritorijai - aizsargājamam ainavu apvidum Nīcgaļu meži par savām unikālajām īpatnībām jāpateicas attiecīgajam mežam, respektīvi, Nīcgaļu mežam. Liela daļa mežu mijiedarbībā ar teritorijas reljefa formu kompleksu veģetāciju nosaka augstvērtīgu ainavu un ES nozīmes biotopu esamību Nīcgales pagastā (skat nodaļu) Nīcgales pagasta kultūrvēsturiskie pieminekļi Nīcgales pagasta teritorijā atrodas vietējas nozīmes kultūras pieminekļi - Buivīšu pilskalns (Vecie kapi), Malagala (Mālgala) apmetne. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 8.pantu teritorijas plānojumā kultūras pieminekļiem ir jāparedz aizsargjosla līdz 500 m. 27

28 3.8.1.att. Buivīšu pilskalns, skats no R. Foto J.Soms Daļa no potenciālajiem kultūrvēsturiskā mantojuma objektiem nav iekļauti aizsargājamo objektu sarakstā (piem., Nīcgales katoļu baznīca skat att.) un līdz ar to formāli tiem nav jānosaka aizsardzības režīms. Tāpēc Nīcgales pagasta padomei būtu jālemj par vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa statusa piešķiršanu šādiem objektiem un aizsargjoslu noteikšana tiem. Būtu nepieciešams lemt arī par līdzekļu piesaisti kultūrvēsturiskā mantojuma objektu remontam Nīcgales katoļu baznīcai att. Nīcgales katoļu baznīca. Foto J.Soms 3.9. Nīcgales pagasta demogrāfiskais raksturojums un apdzīvojuma struktūra Nīcgales pagastā uz 2005.gada 1.janvāri dzīvoja 982 iedzīvotāji. Vidējais iedzīvotāju blīvums Nīcgales pagastā ir 10,5 iedz./1 km 2, tas ir apm. 1,5 reizes mazāks nekā vidēji Daugavpils rajonā (16,3 iedz/1 km 2 ) un gandrīz 3,5 reizes mazāks nekā vidēji Latvijā (36 iedz/1 km 2 ). 28

29 Iedzīvotāju nodarbošanās pamatjomas: lauksaimniecība, kokapstrāde, pašvaldību iestādes (izglītība, pagasta pārvaldes aparāts u.c.). Demogrāfiskās attīstības tendences laika posmā no gadam parāda, ka pagastā iedzīvotāju skaits samazinās un turpinās samazināties, jo pagasta iedzīvotāju dzimstība ir mazāka par mirstību. Nīcgales pagasta apdzīvojuma tips ir izklaidus. Raksturīga iezīme lauku apvidos ir viensētu izvietojums grupās (sādžās), kurām ir arī lokāls apzīmējums sola jeb sala. Pagastā ir vidējciems Nīcgale, mazciems Vingri, un 19 skrajciemi (Turlajs, Milliņš, 1998). Ir labi attīstīta ceļu infrastruktūra. Pagastā atrodas reģionālās, valsts un starptautiskas nozīmes autoceļi un dzelzceļš; multimodāla transporta sistēma. Pagastā ir 1 izglītības iestāde, 1 pasta nodaļa, bibliotēka, feldšeru un vecmāšu punkts u.c Nīcgales pagasta ceļu infrastruktūra Autoceļu tīkls pagasta teritorijas plānojumā ir būtisks attīstības faktors, kas nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus, sociālo, veselības aprūpes un glābšanas dienestu efektīvu darbību, kā arī daudzveidīgas saiknes starp apdzīvotajām vietām. Nīcgales pagastu šķērso valsts nozīmes autotransporta koridors Rīga Daugavpils - Minska, kuram raksturīga augsta transporta kustības intensitāte. Patreizējais ceļu tīkls izveidojies dabisko un vēsturisko apstākļu ietekmē un ataino padomju laika saimniekošanas modeli lielsaimniecību un meža ceļu tīkls bieži nav saistīts savā starpā, pastāv centrtiece uz bijušajiem lauku centriem Nozīmīgāko autoceļu tīklu Nīcgales pagastā veido šādu kategoriju autoceļi: valsts galvenie autoceļi: melnā seguma ceļi; valsts pirmās šķiras autoceļi: melnā seguma ceļi; valsts otrās šķiras autoceļi: melnā seguma ceļi; grants seguma ceļi; Pagasta teritorijas plānojumā ir noteikti prioritārie rekonstruējamie autoceļu posmi, kā arī parādīti jaunbūvējamie autoceļi. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā ir pieejami līdzekļi, lai sekmīgi apsaimniekotu, veiktu rekonstrukciju gan uz valsts, gan uz pašvaldību ceļiem. Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Nacionālo programmu, lai administrētu ES struktūrfondu līdzekļus uz valsts ceļiem tabula Nīcgales pagasta galvenie autoceļi Objekts Atrašanās vieta A6 Autoceļš Rīga Daugavpils Daugavpils rajona Nīcgales pagastā Krāslava - Latvijas-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) P64 Višķi - Nīcgale Daugavpils rajona Nīcgales pagastā V 675 Nīcgale - Upmala Daugavpils rajona Nīcgales pagastā Pagasta ceļu kopgarums ir 36,5 km. Nīcgales pagasta teritoriju šķērso vairākas dzelzceļa līnijas (skat tabulu) tabula

30 Nīcgales pagasta dzelzceļa līnijas N.p.k. Objekts 1. Dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils Nīcgales pagasta gaisa kvalitāte Lai nodrošinātu gaisa kvalitāti cilvēka veselības un ekosistēmas aizsardzībai tiek noteikti gaisa kvalitātes normatīvi (2003. gada 21. oktobra LR MK noteikumi Nr.588 Noteikumi par gaisa kvalitāti ), kas paredz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni. Gaisa kvalitātes normatīvus nosaka: sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam un dioksīdam, putekļiem PM 10 un PM 2,5, svinam, ozonam, benzolam, oglekļa oksīdam. Lai novērtētu gaisa piesārņojuma līmeni piesārņojošām vielām, kurām nav noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, izmanto gaisa kvalitātes mērķlielumus, kas norādīti LR MK noteikumu Nr pielikumā (gaisa piesārņojuma līmenis, kuru pārsniedzot var radīt kaitējumu cilvēka veselībai vai videi kopumā). Nīcgales pagasta teritorijā nav lielu uzņēmumu, kas būtiski varētu ietekmēt atmosfēras gaisa kvalitāti. Lielākie gaisa piesārņojuma avoti pagastā ir pagasta padomes katlu māja, dzīvojamo māju dūmvadi, autotransports, dīzeļvilcieni. Nīcgales pagasts kā kurināmo izmanto galvenokārt koksni 765 tonnas 2004.gadā (skat tabula) tabula Kurināmā izlietojums, 2004 (LVA dati, 2004) Tai skaitā Sēra Rindas Kurināmā Mērvienība Kopā Katlu Tehnoloģiskiem saturs, Kn kods veids mājām procesiem % A B C Koksne Tonnas Kurināmam sadegot, gaisā tiek izmestas dažādas vielas. Uzskaitīti tiek: putekļi, oglekļa oksīdi, slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds, vanādija (V) oksīds, piesārņojums tiek uzskaitīts tonnās gada laikā. Pēdējā laikā tas īpaši nav mainījies. Visnetīrākais kurināmais ir akmeņogles, tās izmet sēra dioksīdu, kas veicina skābā lietus veidošanos. Tas nelabvēlīgi ietekmē gan augu, gan arī dzīvnieku valsti. Koksnes dedzināšanas rezultātā gaisā tiek izmestās cietās daļiņas, bet to var samazināt, aprīkojot kurtuves ar pelnu uztvērēju Nīcgales pagasta ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana Nīcgales pagasta padome ūdensapgādē 100% izmanto pazemes ūdeņus, kurus ņem 3 vietās. Kopējais ņemtā pazemes ūdens daudzums gadā sastāda 26,612 tūkst.m 3 /gadā. Šos ūdeņus pagasta iedzīvotāji izmanto galvenokārt komunālajām un sadzīves vajadzībām ( un tabula). Galvenais pazemes ūdeņu patērētājs ir Nīcgales ciemats tabula Ņemtā ūdens daudzums Nīcgales pagasta lielākos ūdensapgādes objektos (tūkst.m³/gadā) (2004.gada Formas "Nr.2-Ūdens" UPDK apkopojums) 30

31 Nosaukums Nīcgales pagasts Kopā ņemtais no dabīgajiem ūdens avotiem kopā vietu skaits tai skaitā ņemts svaigais ūdens t.sk. izmērīts virszemes pazemes lietus ūdeņi tabula Ūdens izmantošana Nīcgales pagasta lielākos ūdensapgādes objektos (tūkst.m³/gadā) (2004.gada Formas "Nr.2-Ūdens" UPDK apkopojums) tai skaitā Nosaukums Kopā ražošanas komun., sadzīves vajadzībām vajadzībām Nīcgales pagasts 26,612 26,612 Ūdeņu zudumi Nīcgales pagasta teritorijā atrodas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kas nodrošina notekūdeņu attīrīšanu, kuru jauda m 3 /dnn, bet diemžēl tās jau ir novecojušas un tāpēc ir nepieciešama to atjaunošana (skat un tabula). Artēzisko urbumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatācija atļauta saskaņā ar atļaujā tālāk uzskaitītajiem nosacījumiem, kā arī ievērojot iekārtu tehnoloģiskos režīmus. Kopējais ūdens patēriņš no artēziskajiem urbumiem m 3 /dnn, m 3 /g. Nīcgales pagasta pašvaldība plāno tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizāciju Nīcgales ciema centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas renovācijai. Līdz ar to, individuālo māju īpašniekiem varētu rasties papildus iespēja pieslēgties arī centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem. Pakāpeniski gadā tiks realizēta neizmantojamo artēzisko urbumu tamponāža. Notekūdeņu attīrīšanai no katlu mājas izmanto mehānisko filtru un novada meliorācijas grāvī. Notekūdeņus no atdzelžošanas stacijām pa notekūdeņu kolektoru novada meliorācijas grāvī. Lietus ūdeņu savākšanu no katlu mājas teritorijas, kā arī no atdzelžošanas stacijām pa notekūdeņu kolektoru novada meliorācijas grāvī. Lietus ūdeņu savākšanu no katlu mājas teritorijas, kā arī no atdzelšanas staciju (Nr.1 un Nr.2) teritorijām veikta ar lietus ūdens kanalizācijas palīdzību, kas ir novadīta uz izplūdes vietām meliorācijas grāvjiem. Pašvaldība gatavo tehnisko dokumentāciju, lai iesniegtu projektu par Nīcgales pagasta ūdenssaimniecības un notekūdeņu sistēmas rekonstrukciju, kas tiks iesniegts Vides ministrijā Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai, kā arī plāno izstrādāt projektu, lai piesaistītu Eiropas Savienības līdzekļus bioloģisko attīrīšanas iekārtu rekonstruēšanai tabula Ūdens novadīšana Nīcgales pagasta virszemes ūdens objektos (tūkst.m³/gadā) (2004.gada Formas "Nr.2-Ūdens" UPDK apkopojums) Nosaukums Novadīšanas vietu skaits (izplūdes) Kopā novadītie notekūdeņi 31 Ar att. norm. tīri tai skaitā Ar att. norm. netīri Bez att. norm. tīri Nīcgales pagasts 1 15,825 15, tabula Nīcgales pagasta bioloģisko attīrīšanas iekārtu raksturojums (tūkst.m³/gadā) (2004.gada Formas "Nr.2-Ūdens" UPDK apkopojums)

32 Nosaukums Nīcgales pagasts Skaits Jauda (tūkst.m 3 /dnn) Notekūdeņu daudzums Attīrīšanas pakāpe Pirmējā attīrīšana Otrējā attīrīšana Atkritumu apsaimniekošana Nīcgales pagastā Nīcgales pagasta pašvaldība ir iekļāvusies Dienvidlatgales reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plānā Turpmākās darbības sadzīves atkritumu saimniecības attīstībā ir plānotas tā, ka tiks izveidots Dienvidlatgales sadzīves atkritumu poligons Daugavpils rajona Demenes pagastā. Nīcgales pagasta teritorijā nav uzņēmumu un iestāžu, kuru darbības rezultātā rastos ievērojams daudzums rūpniecisko un bīstamo atkritumu. Pašvaldībai saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9.pantu ir jāizstrādā un jāpieņem saistošie noteikumi par atkritumu apriti pašvaldības teritorijā, novēršot vides piesārņojumu un iesaistot centralizētā sistēmā katru atkritumu saražotāju. Nīcgales pagasta teritorijas robežās nav sadzīves atkritumu izgāztuves gadā tika slēgta cieto sadzīves atkritumu izgāztuve Jaunā sādža, kas pašlaik ir rekultivēta. Atkritumus no iedzīvotājiem, iestādēm un uzņēmumiem izved uz Demenes pašvaldību, kur atrodas Daugavpils pilsētas atkritumu izgāztuve Demene. Nīcgales pagastā atkritumi netiek šķiroti tabula Nīcgales pagasta teritorijā savākto sadzīves atkritumu sadalījums pa veidiem (2004.gada Valsts statistikas pārskata par sadzīves atkritumiem 3-SA apkopojums) Atkritumu nosaukums Atkritumu kods Administratīvā teritorija Atkritumu daudzums, tūkst.t Nešķiroti sadzīves atkritumi Nīcgales pagasts 14, Nīcgales pagasta piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas Saskaņā ar Nīcgales pagasta teritoriālo plānu pagasta lielākās piesārņotās vietas ir joslas gar autoceļiem, bijušā kolhoza Nīcgale mehāniskās darbnīcas, bijusī pesticīdu noliktava Vingri, bijušā kolhoza Nīcgale degvielas noliktava un atkritumu izgāztuve Jaunā sādža. Nīcgales pagasta pašvaldībai savā administratīvajā teritorijā būtu jāizstrādā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu monitoringa programma, jāveic potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu un jāpiesaista līdzekļi piesārņojuma rakstura un līmeņa izpētei. Gadījumā, ja tiks konstatēts, ka piesārņojums pārsniedz max. pieļaujamās normas, izstrādāt sanācijas programmu un veikt piesārņoto vietu sanācijas darbus tabula Piesārņota vieta Nīcgales pagastā (pēc Latvijas vides aģentūras datiem uz 2007.gada sākumu) 32

33 Reģistrācijas numurs Vietas nosaukums Vietas kategorija Darbības nozares 44768/4466 Bijušā kolhoza 2.potenciāli piesārņota 5020 Automobiļu Nīcgale mehāniskās vieta tehniskā apkope un darbnīcas remonts 44768/4455 Bijusī pesticīdu noliktava Vingri 44768/4461 Bijušā kolhoza Nīcgale degvielas noliktava 44768/4457 Atkritumu izgāztuve Jaunā sādža Nīcgale 2.potenciāli piesārņota vieta 2.potenciāli piesārņota vieta 2.potenciāli piesārņota vieta 0110 Augkopība. Dārzeņkopība, dārzkopība 5050 automobiļu degvielas mazumtirdzniecība 9000 atkritumu apsaimniekošana, teritorijas tīrīšana Latvijas vides aģentūras piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu informācijas sistēmas (uz 2007.gada janvāri) dati par piesārņotām vietām Nīcgales pagasta teritorijā nav izdarīti. Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanu un sākotnējo novērtēšanu savā administratīvajā teritorijā organizē un veic vietējā pašvaldība sadarbībā ar Daugavpils reģionālo vides pārvaldi. Likums par Zemes dzīlēm aizliedz sadzīves atkritumu un piesārņojošo vielu izgāztuvju ierīkošanu karjeros. Neskatoties uz to Nīcgales karjeros ir ierīkotas nesankcionētas sadzīves atkritumu izgāztuves. Tas nozīmē, ka daudzos karjeros tiek nekontrolēti un nelikumīgi izgāzti atkritumi. Tā rezultātā notiek ne tikai gruntsūdens, bet ar pamesto atradņu atlikušo smilts un grants iegulu piesārņošana. Nīcgales pagasta teritorijā samilzusi problēma ir nesankcionēta atkritumu izgāšana mežu teritorijās. Pēc Daugavpils reģionālas vides pārvaldes datiem, gadā SIA Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starp pašvaldību organizācija ir saņēmusi tehniskos nosacījumus projektam: Nīcgales pagasta sadzīves atkritumu izgāztuves jaunā sādža slēgšanas un rekultivācijas (0.5 ha platībā) projekta izstrādei tabula Daugavpils rajona B kategorijas piesārņojošās darbības uzņēmumi enerģētiskas jomā (pēc Vides pārraudzības valsts biroja atļauju reģistra) Uzņēmums Adrese Lēmums Datums Nīcgales pagasta c.nīcgale, Nīcgales Atļauja B kategorijas padome pagasts, Daugavpils piesārņojošai darbībai Nīcgales ciemata rajons, LV-5463 notekūdeņu attīrīšanas Nr.DR-B28 iekārtas Nīcgales pagasta dzīvokļu komunālās saimniecības dienests Atļauja izdota Nīcgales pagasta padomei Nīcgales ciemata ūdenssaimniecības sistēmas apkalpošanai. Iespējamie piesārņojuma avoti 33

34 Potenciāls augsnes un gruntsūdens piesārņojums ar naftas produktiem vai citiem ķīmiskiem produktiem varētu tikt konstatēts : 1. Dzelzceļa sliežu ceļa tiešā apkārtnē (stratēģiskā (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija Kārsava- Rēzekne-Daugavpils- Grīva Kurcums un Indra Daugavpils Krustpils Rīga), pa kuru tiek pārvadātas bīstamas ķīmiskas vielas un produkti, bet, tā kā konkrētās izpētes nav veiktas, objektīvi novērtēt esošo piesārņojuma pakāpi ir apgrūtinoši. 2. Potenciāls augsnes un gruntsūdens piesārņojums varētu tikt konstatēts autoceļu A6 Rīga Daugavpils Krāslava Latvijas -Baltkrievijas robeža (Pāternieki) un A14 Daugavpils apvedceļš tiešā tuvumā: pa kuriem tiek pārvadātas bīstamās kravas, bet, tā kā konkrētās izpētes nav veiktas, objektīvi novērtēt esošo piesārņojuma pakāpi ir apgrūtinoši. Tā kā konkrētās izpētes šajās teritorijās nav veiktas, objektīvi novērtēt esošo piesārņojuma pakāpi ir apgrūtinoši. Neizmantoto dziļurbumu apsaimniekošanas statusa precizēšana un nodrošināšana pret piesārņošanu (iekonservēšana vai tamponēšana) ir viena no prioritārajām darbībām Nīcgales pagastā, lai konkretizētu potenciālos piesārņojuma avotus Iespējamās izmaiņas, ja plānošanas dokuments netiktu īstenots Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu un LR MK noteikumiem Nr.883 Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi no , teritorijas plānojums ir pašvaldības attīstības pamatdokuments, kurā tiek uzrādīta pašvaldības teritorijas pašreizējā izmantošana, atļautā izmantošana nākotnē un tajā izvirzītie nosacījumi ir pašvaldības saistošie noteikumi darbībai pašvaldības teritorijā. Teritorijas plānojuma esamība nosaka saimnieciskās darbības noteikumus Nīcgales pagasta iedzīvotājiem un komersantiem atbilstoši esošajai likumdošanai. Apstākļos, kad Nīcgales pagastam netiktu izstrādāts plānošanas dokuments, neizbēgami rastos likumdošanas pārkāpumi vides aizsardzībā, aizsargjoslu ierobežojumu ievērošanā, ūdens resursu izmantošanā, saimniecisko objektu un dzīvojamo ēku celtniecībā un atjaunošanā u.c. Teritorijas plānojuma trūkums prasītu ievērojami vairāk laika un līdz ar to arī finanšu līdzekļu no komersantu puses, sevišķi gadījumos, kad tiktu plānotas jaunas saimnieciskas darbības uzsākšana. Neizstrādājot plānošanas dokumentu, ievērojami tiktu apgrūtināta infrastruktūras objektu izveide un rekonstrukcija pagasta teritorijā, kā arī ūdensapgādes un citu objektu plānošana. Apstākļos, kad nav teritorijas plānojuma, potenciālās saimnieciskās darbības attīstības teritorijas tiktu izvietotas aizsargājamo teritoriju (aizsargājamo ainavu apvidus, aizsargjoslas u.c.) vai dzīvojamo ēku tiešā tuvumā, kas turpmāk nākotnē neizbēgami veicinātu vides stāvokļa pasliktināšanos, biotopu degradāciju, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, vides piesārņojumu un novestu pie Nīcgales pagasta iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes pazemināšanās. Gadījumā, ja netiktu izstrādāts Nīcgales pagasta teritorijas plānojums, pašvaldībai būtu apgrūtināta sekojošu uz teritorijas attīstību attiecināmu darbību veikšana: detālplānojumu izstrāde atsevišķām Nīcgales pagasta teritorijas daļām; jaunu saimniecisko objektu un dzīvojamo ēku celtniecības projektēšana un būvniecība; esošo ēku un būvju remonta, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas projektēšana un veikšana; zemes grāmatā nostiprināto īpašumu un zemes nogabalu sadalīšana, apvienošana vai robežu pārkārtošana; sakaru un transporta komunikāciju un ar tiem saistītu būvju projektēšana, būvniecība vai atjaunošana; tūrisma infrastruktūras objektu projektēšana un būvniecība; teritorijas labiekārtošana. 34

35 4. VIDES STĀVOKLIS TERITORIJĀS, KURAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTA ĪSTENOŠANA VAR BŪTISKI IETEKMĒT Apskatot vides stāvokli teritorijās, kuras plānošanas dokumenta īstenošana var būtiski ietekmēt, uzsvars tiek likts uz sekojošiem būtiskiem aspektiem no vides aizsardzības viedokļa: vides stāvoklis NATURA 2000 aizsargājamā dabas teritorijā aizsargājamā ainavu apvidū Nīcgaļu meži ; virszemes ūdeņu kvalitāte plānošanas teritorijā; īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi. Vides stāvoklis uz plānošanas dokumentu attiecināmajā ĪADT ir raksturots aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgaļu meži dabas aizsardzības plānā g., tāpēc situācija šajā jomā ir uzskatāma par apmierinošu. Uz teritorijas plānojuma apstiprināšanas brīdi nav izstrādāti aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgaļu meži individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Saskaņā ar MK 2003.gada 22.jūlija noteikumu Nr.415 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" ar grozījumiem līdz pantu, šie noteikumi attiecas uz tām aizsargājamām teritorijām, kurām nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu, respektīvi, tie attiecināmi arī uz aizsargājamo ainavu apvidus Nīcgaļu meži. Aizsargājamo ainavu apvidus Nīcgaļu meži ir viena no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā un tai ir saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti, kas regulē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu, kā arī normatīvie akti, kas regulē saimnieciskās darbības, kas veicamas teritorijā saskaņā ar plānošanas dokumentu un paredzēto (atļauto) teritorijas izmantošanu, piem., mežsaimniecība, lauksaimniecība, tūrisma attīstība u.c. Tāpat teritorijai saistoši normatīvie akti, kas regulē teritorijā sastopamo biotopu (meži, pļavas, purvi un citi) izmantošanu un vispārējie īpašuma tiesības regulējošie normatīvie akti. Tikpat nozīmīgas ir valsts mēroga programmas un stratēģijas, kas ietekmē teritorijas izmantošanas prioritātes. Būtiskākie no normatīvajiem aktiem uzskaitīti tabulās Vispārējie un speciālie Dabas aizsardzību regulējošie tiesību akti 4.1. tabula Normatīvā akta saturs, kas attiecināms uz teritorijas Normatīvā akta nosaukums apsaimniekošanu LR Satversme Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot , spēkā no ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. LR likums Vides Nosaka vispārējos vides un dabas aizsardzības un tiesību aizsardzības likums principus. Nosaka sabiedrības tiesības saņemt informāciju par ( ) vidi un piedalīties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā. Nosaka atbildību un valsts kontroli vides aizsardzībā un videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanā. Ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidi, aizsardzību un izmantošanu saistītie normatīvie akti Likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ( ) Likums nosaka: - īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas pamatprincipus; - īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes, to stāvokļa kontroles un uzskaites kārtību; - savieno valsts, starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā. 35

36 LR likums Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos ( ) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (nr. 415 / ) Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību (nr. 686 / ) Kārtība, kāda novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) (nr. 455/ ) Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību (nr.219/ ) Likums paredz nosacījumus, ar kādiem piešķirama kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajās aizsargājamās teritorijās, un šīs kompensācijas piešķiršanas kārtību. Zemes īpašniekam attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi aizsargājamās dabas teritorijās, arī mikroliegumos, var piešķirt tikai vienu no kompensācijas veidiem atlīdzību vai zemes atpirkšanu. Zemes īpašnieks var prasīt tās zemes (vai tās daļas) atpirkšanu, kura atrodas dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā. Izrietošie Ministru kabineta noteikumi Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus aizsargājamās teritorijās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību. Saskaņā ar 2.punktu, noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar aizsargājamo teritoriju individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Nosaka, kā izstrādājami dabas aizsardzības plāni, lai nodrošinātu vienotu aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādāšanas, apspriešanas un atjaunošanas kārtību un noteiktu to saturu. Noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtējama to paredzēto darbību ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), kuru īstenošanai nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums; ziņojuma par kompensējošo pasākumu piemērošanu saturu, kā arī kārtību, kādā ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai; kārtību, kādā sagatavo informatīvo ziņojumu par paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta īstenošanu un iesniedz to Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai. Noteikumi nosaka kārtību, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos un atlīdzības novērtēšanas metodiku. Ar sugu un biotopu aizsardzību saistītie likumi Sugu un biotopu aizsardzības Likuma mērķi ir nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot likums Latvijai raksturīgo faunu, floru un biotopus; regulēt sugu un ( ) biotopu aizsardzību un apsaimniekošanu; veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Izrietošie Ministru kabineta noteikumi 36

37 Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu (nr. 396 / ) Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu (nr. 421/ ) Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu (nr. 153./ ) Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu (nr. 117/ ) Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem (nr.345/ ) Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā (nr.189 / ) Teritorijas plānošanas likums ( ) Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo sugu sarakstu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu Latvijā, kuros iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas, vai arī sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus. Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, kurā iekļauti apdraudēti vai reti biotopi Latvijā. Noteikumi nosaka Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu. Noteikumi nosaka zaudējumu par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, atlīdzības apmērus un kārtību. Noteikumu nosaka zaudējumu pieteikšanas, novērtēšanas un kompensāciju izmaksas kārtību. Noteikumi nosaka vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā; dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē; saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā. Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu. Teritorijas plānošanas viens no uzdevumiem ir saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti. Vispārējie un speciālie Vides aizsardzību regulējošie tiesību akti 4.2. tabula Normatīvā akta nosaukums Ūdens apsaimniekošanas likums ( ) Atkritumu apsaimniekošanas likums Normatīvā akta saturs, kas attiecināms uz teritorijas apsaimniekošanu Likuma mērķis ir veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni. Vietējās pašvaldības organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši 37

38 ( ) atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem savā administratīvajā teritorijā. Vispārējie īpašuma tiesību un tiesību aprobežojumu principi 4.3. tabula Normatīvā akta nosaukums LR Satversme , spēkā no VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības, 105. Pants. LR Civillikums , spēkā no III daļas Lietu tiesības pants Likums Par zemes lietošanu un zemes ierīcību ( ) 30. pants. Zemes lietotāju vispārīgie pienākum Likums Par nekustamā īpašuma nodokli ( ) 1.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa objekts Normatīvā akta saturs, kas attiecināms uz teritorijas apsaimniekošanu Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Civillikuma trešās daļas Lietu tiesības pants nosaka īpašuma tiesību aprobežojuma būtību: īpašuma tiesību aprobežojumus noteic vai nu likums, vai līgums, un šis aprobežojums attiecās arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām īpašuma tiesībām, kā arī jāpacieš, ka tās izlieto citi. Likuma uzdevums ir aizsargāt zemes lietotāju tiesības un regulēt zemes lietošanas un zemes ierīcības pamatnoteikumus. Zemes lietotājiem ir pienākums: 1. nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši tiem mērķiem un noteikumiem, kādi paredzēti, to piešķirot; 2. aizsargāt dabas un kultūrvēsturiskos pieminekļus, ievērot īpaši aizsargājamo dabas objektu un to aizsargjoslu izmantošanas režīmu. Nosaka nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, nodokļu atvieglojumus. Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek: zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas; nekustamo īpašumu, kas atzīts par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, un zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu valsts aizsargājamo kultūras pieminekli par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas. Plāni un programmas 4.4. tabula Dokumenta nosaukums Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Rīga, 2000 Nacionālais vides politikas plāns Latvijai gadiem. Rīga, 2003.gads Saturs, kas attiecināms uz teritorijas apsaimniekošanu Formulē problēmas, kas ietekmē ekosistēmu, sugu un ģenētisko daudzveidību, izvirza mērķus problēmu risināšanai un piedāvā risinājumus katra konkrētā mērķa sasniegšanai. Uzsver bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prioritāti. 38

39 Preiļu novada teritorijas attīstības plānojums ( gadam) Riebiņu novada Rušonas pagasta teritorijas plānojums ( gadam) Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Citu nozaru normatīvie akti 4.5. tabula Normatīvie akti ietekmes uz vidi novērtējuma jomā Likums Par ietekmes uz vidi IVN ir jāveic, ja paredzētā darbība var būtiski ietekmēt Eiropas novērtējumu ( ) nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) (4. 1 pants). Normatīvie akti lauksaimniecības jomā Lauksaimniecības un lauku Likuma mērķis (2.pants) ir radīt tiesisku pamatu attīstības likums lauksaimniecības attīstībai un noteikt ilglaicīgu lauksaimniecības ( ) un lauku attīstības politiku saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku. Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas (nr. 619 / ) Meža likums ( ) Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi (nr. 169/ ) Izrietošie Ministru kabineta noteikumi Noteikumi, nosaka kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamu zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļauju. Mežu aizsardzības normatīvie akti Šā likuma mērķis noteikts likuma 2.panta 1.daļā: - regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, - visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantēt vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un noteikt vienādus pienākumus. Saskaņā ar likuma 35.pantu, apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai: nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas; pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas; saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā. Izrietošie Ministru kabineta noteikumi Noteikumi nosaka: 1. Meža valsts reģistra uzturēšanas kārtību: 2. Meža inventarizācijas kārtību (kā arī profesionālās kvalifikācijas prasības meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai); 3. Apliecinājuma izsniegšanas kārtību un pieteikumā apliecinājuma saņemšanai iekļaujamo informāciju; 4. Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sniedzamo informāciju un 39

40 Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība (nr. 228 / ) Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes (nr. 416/ ) Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs (nr. 152/ ) Meža atjaunošanas noteikumi (nr. 398/ ) Medību likums ( ) tās iesniegšanas kārtību; 5. Profesionālās kvalifikācijas prasības meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina mežam nodarītos zaudējumus, kuri radušies, pārkāpjot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Saskaņā ar Meža likuma 41. pantu, meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja. Saskaņā ar Meža likuma prasībām (50.panta 3.daļa), Valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij, ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot Meža likumu un citus meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus. Ja meža zemi transformē, transformācijas ierosinātāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus valstij par dabiskās meža vides iznīcināšanu. Noteikumi nosaka kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes. (9.punkts) Ja kokus cērt, pārkāpjot šo noteikumu prasības, koku ciršana uzskatāma par patvaļīgu un vainīgās personas saucamas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jāatceras, ka interpretējot noteikumu 2.punkta prasības, pēc saskaņojuma koku ciršanai kompetentajā institūcijā var griezties tikai zemes tiesiskais valdītājs (zemes, kurā atrodas ciršanai paredzētie koki, īpašnieks, lietotājs, vai cita persona, kura rakstiski vienojās ar zemes tiesisko valdītāju par koku ciršanu) Noteikumi nosaka: - galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu un to noteikšanas kārtību; - galvenās cirtes caurmēru un tā noteikšanas kārtību pēc valdošās koku sugas un bonitātes; - kailcirtes maksimālo platību vai platumu (cirsmas lielākais platums, kas mērīts paralēli cirtes virzienam); - kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu; - slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību; - cirsmu (mežaudzes vai tās daļas, kurās tiek veikta vai plānota koku ciršana) izveidošanas kārtību; - koku ciršanas kārtību ārkārtas situācijās. Noteikumi nosaka: - meža atjaunošanas termiņus atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem; - kritērijus, pēc kuriem mežaudzi atzīst par atjaunotu; - atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes kritērijus.. Medību likums un izrietošie Ministru kabineta noteikumi Likuma mērķis ir reglamentēt medību saimniecības pamatnoteikumus. Saskaņā ar 7.pantu, medību sezona ir periods no 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam. 24.pantā ir noteiktas medības, kuras tiek atzītas par nelikumīgām medībām. 40

41 Medību noteikumi (nr. 760/ ) Tūrisma likums ( ) Atbilstoši savai kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību veic VMD, VIDM un Valsts policija. Noteikumos ir atrunāts, ka medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti. Noteikumu 3.punktā sniegts limitēti un nelimitēti medījamo dzīvnieku saraksts, kā arī atrunāts, kādos termiņos viņi ir medījami. Normatīvie akti tūrisma attīstības jomā Nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un uzņēmumi darbojas tūrisma jomā, kā arī aizsargā tūristu intereses. Likums definē, ka dabas tūrisms ir tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgās ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Nīcgales pagastā atrodas viena nozīmīga aizsargājama teritorija aizsargājamais ainavu apvidus Nīcgaļu meži, kas ietilpst NATURA 2000 sarakstā (skat tab.) tabula Nīcgales pagasta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vispārīgs raksturojums Kategorija Aizsargājamo ainavu apvidi: Nosaukums Valsts (V)/vietējās nozīmes (v) NATURA 2000 teritorija Kopējā platība, ha Nīcgaļu meži V tabula Nīcgales pagasta īpaši aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgaļu meži īss raksturojums Nīcgaļu meži Administratīvais Nīcgales pagasts iedalījums Platība, ha 915 Dibināšanas gads Dabas vērtības 2004.g. Teritorija nozīmīga vienas ES Biotopu direktīvas II pielikuma tauriņu sugas (skabiosu pļavraibenis), divu II un IV pielikuma sugu (ošu pļavraibenis, zirgskābeņu zilenītis) un divu IV pielikuma sugu (meža sīksamtenis, gāršas samtenis) saglabāšanai. Visas taureņu sugas ir iekļautas Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksta 1. pielikumā. Teritorijā atrodas nozīmīgas šo sugu populācijas. Visā teritorijā ir jaukti apšu-ošu-liepu-melnalkšņu-gobu meži lielās platībās, vietām ar nelielu egles piejaukumu. Cauri mežu masīvam tek neliela upīte. Tā kā augsnes ir auglīgas un mitras, tad mežs pēc kailcirtēm labi atjaunojas dabiski galvenokārt ar apsēm un ošiem. Meža apsaimniekošana nodrošina lapkoku mežu attīstību, it īpaši ošu audzes ar 41

42 Nosaukums Laksis, mežloks dažādu vecuma struktūru. Izcirtumos veidojas labvēlīgi apstākļi lakstaugu attīstībai. Minēto apsaimniekošanas pasākumu komplekss labvēlīgi ietekmē un nodrošina reto taureņu sugu populāciju saglabāšanos. Teritorijā izklaidus ir ap 30 dabisko meža biotopu nogabalu ar kopējo platību apmēram 45 ha. Teritorijā atrodas arī Nīcgales akmens, kas ir tūristu iecienīts apmeklējumu objekts. Teritorijā ir izveidots mācību maršruts meža apsaimniekotājiem Aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgaļu meži īpaši aizsargājamie augi (pēc Latvijas vides aģentūras datu bāzes uz 2007.gada janvāri) Latīn. nosaukums Allium ursinum L tabula SG 1 ES 2 BK 3 ĪAS 4 MIK 5 Citas konvencijas tabula Aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgaļu meži īpaši aizsargājamie bezmugurkaulnieki (pēc Latvijas vides aģentūras datu bāzes uz 2007.gada janvāri) Nosaukums Gāršas lācītis Čemurziežu dižtauriņš Kārklu zaigraibenis Apšu zaigraibenis Krūkļu gartaustkode Apšu raibenis Sausseržu raibenis Rudais pāvacis Nātru lācītis Ošu ordeņpūcīte Latīn. SG 1 ES 2 BK 3 ĪAS 4 MIK 5 Citas nosaukums konvencijas Pericallia 1 + matronula L. Papilio machaon 2 L. Apatura iris L. 2 Apatura ilia 2 (Denis et Schiff.) Aristotelia 3 coeruleopictella Car. Limenitis populi 4 L. Limenitis 4 camilla L. Aglia tau L. 4 Callimorpha dominula L. Catocala fraxini L tabula Aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgaļu meži īpaši aizsargājamie ķērpji (pēc Latvijas vides aģentūras datu bāzes uz 2007.gada janvāri) 1 Sarkanās Grāmatas katalogs 2 Eiropas Savienības direktīvas 3 Bernes konvencija 4 īpaši aizsargājama suga saskaņā ar LR MK Noteikumiem 5 īpaši aizsargājama suga, kurai dibināms mikroliegums 42

43 Nosaukums Parastais plaukšķērpis Kaķpēdiņu artonija Latīn. nosaukums Lobaria pulmonaria (L.) Hoffm. Arthonia leucopellea (Ach.) Almq. SG 1 ES 2 BK 3 ĪAS 4 MIK 5 Citas konvencijas tabula Aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgaļu meži īpaši aizsargājamie putni (pēc Latvijas vides aģentūras datu bāzes uz 2007.gada janvāri) Nosaukums Latīn. SG 1 ES 2 BK 3 ĪAS 4 MIK 5 Citas nosaukums konvencijas Lielā gaura Mergus 2 BD + + merganser L. II/2 Mežirbe Bonasa bonasia (L.) BD I;II/2 + Dzērve Grus grus (L.) 3 BD I Ann II + Ormanītis Porzana porzana (L.) 2 BD I Ann II + Baltmuguras Dendrocopos 3 BD I + + dzenis leucotos () Vidējais Dendrocopos 3 BD I + + dzenis medius () Trīspirkstu Picoides 3 BD I + + dzenis tridactylus (L.) Melnā Dryocopus BD I + dzilna martius (L.) Pelēkā dzilna Picus canus Gm. BD I tabula Aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgaļu meži īpaši aizsargājamās sūnas (pēc Latvijas vides aģentūras datu bāzes uz 2007.gada janvāri) Nosaukums Doblapu leženeja Gludā nekera Latīn. nosaukums Lejeunea cavifolia (Ehrh.) Lindb. Neckera complanata (Hedw.) Hueb. SG 6 ES 7 BK 8 ĪAS 9 MIK 10 Citas konvencijas Sarkanās Grāmatas katalogs 7 Eiropas Savienības direktīvas 8 Bernes konvencija 9 īpaši aizsargājama suga saskaņā ar LR MK Noteikumiem 10 īpaši aizsargājama suga, kurai dibināms mikroliegums 43

44 Pieczobu trejsmailīte Īssmailes lāpstīte Tritomaria quinquedentata (Huds.) B Scapania mucronata Buch Aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgaļu meži zīdītāji (pēc Latvijas vides aģentūras datu bāzes uz 2007.gada janvāri) tabula Nosaukums Latīn. SG 1 ES 2 BK 3 ĪAS 4 MIK 5 Citas nosaukums konvencijas Bebrs Castor fiber L. HD III II;IV Staltbriedis Cervus elaphus L. Stirna Capreolus capreolus (L.) Alnis Alces alces (L.) tabula Aizsargājamā ainavu apvidus Nīcgaļu meži īpaši aizsargājamie biotopi (pēc Latvijas vides aģentūras datu bāzes uz 2007.gada janvāri) Latviskais nosaukums Melnalkšņu slapjie meži Sausieņu meži (dabiski, veci sausieņu meži, atbilstoši DMB kritērijiem) Jaukti platlapju meži (dabiski, veci platlapju meži, atbilstoši DMB kritērijiem) Natura 2000 Nosaukums Melnalkšņu staignāji Natura 2000 kods 9080 Ir Boreālie meži 9010 Ir Jaukti platlapju meži Prioritāte 9020 Ir Jā Latvijas īpaši aizsargājamais biotops 44

45 4.1.1.att. ES nozīmes īpaši aizsargājams biotops - melnalkšņu slapjais mežs (kods 9080). Foto J.Soms 45

46 4.1.2.att. ES nozīmes īpaši aizsargājams biotops - jaukts platlapju mežs (kods 9020). Foto J.Soms 4.2. Virszemes ūdeņu kvalitāte plānošanas teritorijā Daugavpils reģionā mazo upju pētījumi uzsākti gadā, tomēr pārsvarā dati par ūdeņu bioloģisko kvalitāti iegūti gadā, piedaloties LVDC hidrobiologiem. Kvalitātes kartēs apkopota informācija par 48 upēm 78 posmos. Nīcgales pagastā tika apsekotas divas upes Daugava un Jāņupe. Abu upju ūdens kvalitāte atbilst vāji piesārņotu ūdeņu kvalitātei. Jāatzīmē arī, ka negatīvas demogrāfiskas tendences un iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī lauksaimniecības lejupslīde kopumā rada priekšnoteikumus upju pašattīrīšanās procesu intensifikācijai un ūdeņu kvalitātes pieaugumam. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras apkopotie dati (Upju baseinu apgabalu, 2005) liecina, ka Daugavā (posmā no Daugavpils līdz Līvāniem) ir laba ūdens kvalitātes klase, un tas liecina, ka iespējams līdz gadam šajā posmā varēs sasniegt Virszemes ūdeņu direktīvas izvirzītos ūdens kvalitātes mērķus. Virszemes ūdeņu kvalitāti ietekmē piesārņojošo organisko vielu iekļūšana ūdenstecēs un ūdenstilpēs no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (piem. no Nīcgales ciema), kūtīm un fermām (arī likvidētām piem. pie Buivīšiem, jo turpinās augsnē akumulētā organiskā piesārņojuma, slāpekļa un fosfora ieskalošana), virszemes un pazemes notece no lauksaimniecības zemēm (lauksaimniecībā izmantojamo ķimikāliju piesārņojums) un autoceļiem un dzelzceļiem (smago metālu, smērvielu un degvielas piesārņojums). Nīcgales pagastā esošajās ūdenstecēs nav veikti kompleksi vides kvalitātes pētījumi, kas ļautu spriest par šo ūdensobjektu stāvokli un tos apdraudošajiem faktoriem (piem. ūdens ziedēšana, biogēnu koncentrācijas, toksisko hlororganisko savienojumu koncentrācijas, u.c.). Lielākā daļa no centralizētos pakalpojumus neizmantojošiem piem., Līpkolnu un Vorkavīšu skrajciemu iedzīvotājiem notekūdeņus novada septiskajās tvertnēs vai izsmeļamās bedrēs, vai arī bez attīrīšanas tos izvada vidē. Tā kā šo sistēmu izbūve un izmantošana netiek stingri kontrolēta, notiek Kalnišku ezera, Jāņupes un arī pazemes ūdeņu piesārņošana ar neattīrītiem notekūdeņiem. 46

47 Pēdējais no minētajiem faktiem rada draudus to cilvēku veselībai, kuri sadzīves vajadzībām izmanto gruntsūdeņus, jo fekālais piesārņojums no viensētās esošajām sausajām tualetēm un lopu kūtīm, kā arī sadzīves notekūdeņi (galvenokārt sintētiskie mazgāšanas līdzekļi un pārtikas atkritumi) no viensētām piesārņo gruntsūdeņus, kuri ar pazemes noteci nonāk akās. Centralizētajai ūdensapgādei izmantojamie artēziskie Gaujas ūdens horizonti, kurus klāj ūdens vāji caurlaidīgie nogulumi, ir daudz drošāk aizsargāti no virszemes piesārņojuma. Artēziskie ūdeņi var tikt piesārņoti, galvenokārt, caur esošajiem urbumiem, ja netiek ņemtas vērā aizsargjoslu prasības tabula Monitoringa un slodžu riska apkopojums Nīcgales pagasta lielākajām upēm (Upju baseinu apgabalu, 2005) Ūdensteces VŪO kods Tips Monitorings N kop P kop nosaukums Daugava D Augsta kvalitāte (2) 2 Laba kvalitātes klase (2) 3 Vidēja kvalitātes klase (1B) 4 Slikta kvalitātes klase (1A) 5 Ļoti slikta kvalitātes klase (1A) Ūdensteces nosaukums tabula Monitoringa novērtējuma apkopojums Nīcgales pagasta lielākajām upēm (Upju baseinu apgabalu, 2005) VŪO kods Tips Gads (pēdējie dati) mino 2 BSP 5 N/NH 4 N kop P kop Saprobitātes indekss Daugava D Kopā Komentārs 1 Augsta kvalitāte (2) 2 Laba kvalitātes klase (2) 3 Vidēja kvalitātes klase 4 Slikta kvalitātes klase (1A) 5 Ļoti slikta kvalitātes klase 1A objekti, par kuriem ir skaidri zināms, ka līdz gadam tajos nevarēs sasniegt Virszemes ūdeņu direktīvas izvirzītos vides kvalitātes mērķus; 1B objekti, kuros iespējams nevarēs sasniegt Virszemes ūdeņu direktīvas izvirzītos ūdens kvalitātes mērķus vai par kuriem nav pietiekami daudz informācijas, lai precīzi Jāņupīte: posms dabīgs, straume ātra un krāčaina, atbilst ritrāla tipam; upi raksturo labi skābekļa apstākļi, paaugstinātas organisko vielu un biogēnu koncentrācijas (bioloģiskā skābekļa patēriņa koncentrācija 2,3 mg/l, kopējā fosfora 0,08 mg/l); makrozoobentosa cenoze norāda uz vāju piesārņojuma pakāpi (saprobitātes indekss 1,80. Bagāta saprofitofāgo maksteņu fauna Anabolia, Limnephilus. Par eitrofikāciju liecina sūkļi Spongia un dēles Erobdella un Hoemopsis sanguisuga; upe vērtējama kā vāji piesārņota. 47

48 Virszemes ūdeņu kvalitāti negatīvi ietekmējošie faktori, kurus nepieciešams minimizēt teritorijas plānojuma realizācijas gaitā: Aizsargjoslu likuma prasību neievērošana; neattīrītu vai daļēji attīrītu sadzīves notekūdeņu novadīšana ūdenstecēs un ūdenstilpēs no apdzīvotam vietām un viensētām (kopā pagastā ir 1 notekūdeņu novadīšanas vieta virszemes ūdens objektos skat sadaļu); fekālais piesārņojums no viensētās esošajām sausajām tualetēm un lopu kūtīm piesārņo gruntsūdeņus, bet ar virszemes un pazemes noteci nonākot ūdenstecēs un ūdenstilpēs veicina to ūdens kvalitātes pasliktināšanos un eitrofikāciju; strauja ūdens ekosistēmu degradācija un vides stāvokļa pasliktināšanās biogēnu (P, N) apjoma pieauguma rezultātā, kā indikators tam ir regulāra ūdens ziedēšana vasaras otrajā pusē; publisko ezeru, piem., Kalnišku ez., zivju resursu pārekspluatācija tāpēc pašvaldībai ir nepieciešams izstrādāt individuālos ezeru ekspluatācijas noteikumus, bet sadarbībā ar Daugavpils reģionālo vides pārvaldi stingrāk vērsties pret nelegālo zveju Īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi Nīcgales pagastā atrodas 3 īpaši aizsargājami dižkoki, diemžēl par tiem nav aktualizēta informācija respektīvi, uz teritorijas plānojuma izstrādes momentu nav zināms, kāds ir dižkoku veselības stāvoklis tabula Nīcgales pagasta īpaši aizsargājamie dižkoki N.p.k. Suga Apkārtmērs Pašvaldība Atrašanās vieta 1.3 m augstumā 1. Parastā priede 3.04 Nīcgales pagasts Buivīšu vecie kapi, 1600 m uz D no jaunajiem, kapsētu no D un uz A puses norobežo dziļa grava, R pusē Daugavas paliene. Koks kapsētas Z malā 2. Parastā priede 2.75 Nīcgales pagasts Buivīšu vecie kapi, 1600 m uz D no jaunajiem, kapsētu no D un A puses norobežo dziļa grava, R pusē Daugavas paliene. Koks kapsētas D malā 3. Zviedrijas kadiķis 0.72 Nīcgales pagasts 350 m uz ZR no keramzīta 48

49 rūpnīcas un 60 m uz D no pagrieziena uz lielo Nīcgales akmeni, laukmalā. No minētajiem dabas pieminekļiem kadiķiem apdraudējumu veido pieaugošā antropogēnā noslodze, kuras ietekmē tiek piesārņota vide, kā arī Aizsargjoslu likuma prasību neievērošana. Dižpriedes Buivīšu vecajos kapos (pilskalnā) apdraud mazvērtīgo koku sugu vainagu radītais noēnojums, tāpēc šo dižkoku apkārtnē būtu jāveic sakopšanas darbi un krūmu izciršana. Nīcgales pagasta teritorijas plānojumā dižkokiem ir jānosaka 10 m aizsargjosla, kas pasargātu to sakņu sistēmu un nodrošinātu dižkoku tālāku eksistenci. Nīcgales pagastā būtu jāuzstāda atbilstošas informācijas zīmes ( ozollapa - dabas piemineklis), kas informētu par dabas objekta aizsardzības statusu. Nīcgales pagastā pie Auseikas atrodas arī īpatnējs koks liepas (Tilia cordata) zaru tilts, kas ir ievērojamākais šāda veida unikāls dabas objekts Daugavpils rajonā (skat att.). Tāpēc Nīcgales pagasta padomei būtu jālemj par vietējas nozīmes dabas pieminekļa statusa piešķiršanu šim objektam un attiecīgas aizsargjoslas noteikšanu teritorijas plānojumā. Nīcgales pagastā arī atrodas viens no Daugavpils rajona ievērojamākajiem dabas pieminekļiem Nīcgales Lielais akmens (skat. informāciju 3.2.apakšnodaļā). Balstoties uz Aizsargjoslu likumā noteiktajam prasībām (LR Aizsragjolsu likums, 1997), Nīcgales pagasta teritorijas plānojumā vajag paredzēt 10 m aizsargjoslu apkārt šim valsts nozīmes ģeoloģiskajam dabas piemineklim. 49

50 4.3.1.att. Liepas (Tilia cordata) zaru tilts ir ievērojamākais šāda veida unikāls dabas objekts Daugavpils rajonā. Foto J.Soms 50