Scientific Journal of Riga Technical University Material Science. Textile and Clothing Technology Volume 5 Bioelektrogrāfijas metode šķidrumu analīzei

Transkripts

1 Bioelektrogrāfijas metode šķidrumu aalīzei Eva Trumsia, Riga Techical Uiversity, Silvija Kukle, Riga Techical Uiversity Kopsavilkums. GDV metodes pamatā ir biofiziska pieeja fraktālu attēlu datu ieguvei ar elieārās matemātiskās aalīzes palīdzību. GDV bioelektrogrāfijas metode apvieo vairākas savstarpēji esaistītas ozares gāzizlādes fiziku, hidrodiamiku, klīisko medicīu, ķīiešu u idiešu filozofiju u.c.. GDV BEG aalīzei tiek izmatots liels skaits parametru, kuri tiek iedalīti četrās grupās: itegrālie parametri, spektrālie parametri, fraktālie parametri, struktūras parametri. Atslēgas vārdi: pustoņu attēli, itegrālie parametri, spektrālie parametri, fraktālie parametri, struktūras parametri. I. IEVADS GDV (gas discharge visualizatio gāzizlādes vizualizācija) bioelektrogrammu aalīze tiek veikta, pielietojot mūsdieīgas matemātiskas metodes u kocepcijas. GDV metodes pamatā ir biofizikāla pieeja fraktālu attēlu datu ieguvei ar elieārās matemātiskās aalīzes metodēm [1]. GDV bioelektrogrāfijas (GDV BEG) metode apvieo vairākas savstarpēji esaistītas ozares gāzizlādes fiziku, hidrodiamiku, klīisko medicīu u apziņas mehāismu pētiecību, ķīiešu u idiešu filozofiju u.c.. Metodes attīstību ietekmē arī iformācijas teorijas sasaistīšaa ar bioloģijas ziāti, kā rezultātā izveidota hipotēze par bioloģisku sistēmu eksisteciālo atkarību o iformācijas uztveres, pārstrādes u izmatošaas spējām. Iformāciju pārraida ga apkārtējā vide, ga iekšējie orgāi, bez šiem procesiem dzīvības pastāvēšaa ir apdraudēta āve ir iformācijas apstrādes pārtraukšaa fiziskā līmeī [1]. Rezultātu u teoriju kopums ļauj attīstīt jauu ziātes virzieu kvatu iformācijas biofiziku, kas odarbojas ar bioloģisku objektu varbūtējo, stohastisko, viļņveida starojuma īpašību pētīšau, izmatojot kvatu fizikas, iformācijas teorijas, sierģētikas u citu matemātisku u fizikālu ovirzieu teoriju. Ciparu teholoģiju progress veicia attēlu aalīzes metodes attīstību, kas ļauj iegūt kvatitatīvu iformāciju par attēla lauka objektiem, parādībām vai procesiem. II. GDV BIOELEKTROGRĀFIJAS SPECIFIKA ŠĶIDRUMU TESTĒŠANĀ GDV iekārtu attīstības stadijā ziātieku grupa profesora Kostatīa Korotkova (Константин Георгиевич Коротков) vadībā veica ziātiskus eksperimetus ar mērķi idetificēt datu populācijas sadali atkarībā o parametriem u ovērtēt GDV iekārtu sistemātiskas kļūdas [2]. K.Korotkova vadībā veikto pētījumu rezultātā izdarītie seciājumi u apkopotā iformācija, kas balstīta uz vairāk ekā 36 šķidrumu paraugu GDV BEG aalīzi rāda, ka aalīzes procesā iegūtajiem parametriem ir ormālais sadalījums. Tas pieļauj dažādu šķidrumu parametru statistisko aalīzi, piemēram, dispersijas aalīzi, t kritērija aalīzi u.c. statistikas metodes [2]. GDV bioelektrogrāfija ir izmatojama tikai salīdzioši epieciešams izveidot etalous, ar ko salīdziāt pētāmā šķidruma paraugu īpašības, piemēram, parastu krāa ūdei uzskatot par etalou u salīdziot to ar metālu aodaļiņām piesārņotu tādu pašu krāa ūdei. Par etalou var izmatot arī destilētu ūdei [1]. GDV bioelektrogrāfijas metode ir ļoti jūtīga gāzizlādes īpašības būtiski atkarīgas o piemaisījumu klātbūtes šķidrumā, tāpēc pat eliels citas vielas piejaukums ievērojami ietekmē starojuma parametrus. Šī iemesla dēļ liela uzmaība jāpievērš lietoto trauku tīrībai av vēlams izmatot stikla u keramikas traukus, jo tie viegli obsorbē traukā esošās vielas īpašības, ko av iespējams ovērst tos mazgājot. Ielejot šķidrumu traukā, kurā iepriekš uzglabāta kāda viela, šķidrums pārņem šīs vielas īpašības. Sevišķi izteikti tas ovērojams ja trauki pēc mazgāšaas uzglabāti oslēgti. Par to var pārlieciāties atverot izmazgātu trauku bieži tajā saglabājas iepriekš lietotās vielas smarža. Eksperimetiem ar GDV iekārtām vēlams izmatot viereiz lietojamus koteierus u šļirces, kā arī rūpīgi jāotīra pārējos piederumus [1]. Ar GDV iekārtām var fiksēt ļoti smalkas šķidruma parametru izmaiņu iases; taču ir jāņem vērā, ka rezultātu var ietekmēt tādi blakus faktori kā eksperimetētāja oskaņojums, mēess fāze, saruas pa mobilo telefou eksperimeta laikā utt.. Lai ga atsevišķos gadījumos, ja izmaiņas bioelektrogrammu parametros ir ļoti izteiktas, piemēram, pievieojot destilētam ūdeim sāli, iepriekš miēto blakus faktoru ietekme ir mazozīmīga [1]. Gāzizlāde var ietekmēt objekta stāvokli, radot sekudāras emisijas, destruktīvus u termiskus procesus, kas gāzizlādes attīstības procesā veicia iformācijas trasformāciju. Bioloģiskā objekta stāvoklis raksturojams ar fizikāli ķīmiskiem u emisijas procesiem, kā arī ar gāzu izdalīšaos, kas atkarīgi o bioloģisko objektu impedaces (pilās pretestības) izmaiņām, o impedaces to virsmas apgabalos, bioloģisko objektu struktūras u emisijas īpašībām. Virsmas u apjoma eviedabīgums, uzlādēto daļiņu emisijas procesi vai gāzu izdalīšaās ietekmē elektromagētiskā lauka parametrus, tādējādi maiot gāzizlādes parametrus. [1]. Bioelektrogrāfijas laikā elektromagētiskā lauka ietekmē otiek šķidruma parametru izmaiņas. Šīs izmaiņas ir statistiski ozīmīgas. No tā izriet, ka GDV iekārtas var tik izmatotas arī lai pētītu elektromagētiskā lauka ietekmi uz šķidrumiem. Jebkurā gadījumā ir jāņem vērā arī GDV bioelektrogrāfijas mērīšaas procesa ietekme uz objektu, statistisko kritēriju jutība, kas atkarīga o vidējo vērtību starpības. To stadartovirzes ir pamats pieņēmumam, ka viea pētījuma ietvaros vieas kocetrācijas šķidrums jāpārbauda e mazāk kā 4 reizes. 4 bioelektrogrammu skaitā tiek iekļauti arī 94

2 viea bioelektrogrāfijas seasa laikā iegūtie attēli. Tā kā GDV IV. ŠĶIDRUMU ANALĪZES METODIKA AR GĀZIZLĀDES bioelektrogrāfijas laikā otiek ūdes parauga joizēšaa, tad VIZUALIZĀCIJAS IEKĀRTU pieļaujamais bioelektrogrammu skaits o viea parauga ir 5 Šķidrumu testēšaai ar GDV Camera epieciešamas attēli [2]. palīgierīces o komplekta GDV Mii-Lab (skat. 1.att.). K.G.Korotkova vadībā veiktajās eksperimetālajās pārbaudēs tika kostatēta sekojoša ūdes parametru jutība: laukums, etropija, autokorelācijas leņķis, fraktalitātes koeficiets [1]. Starojuma laukuma izmērs ir cieši saistīts ar šķidrumu elektrokoduktivitāti, joizācijas u disociācijas pakāpi Etropija mēra ovirzes o līdzsvara tās vērtība samaziās, tuvojoties līdzsvara stāvoklim [1]. Autokorelācijas fukcija raksturo procesa regularitāti. Ja autokorelācijas fukcija kādā distacē ir ulle, tas ozīmē, ka starp procesa parametru izmaiņām šajā laika ogriezī av korelācijas. [1]. Fraktalitātes koeficiets raksturo dotā šķidruma jou aktivitāti u fleksibilitāti, kas raksturīga elektrokoduktīviem šķīdumiem (piemēram, NaC1, KC1, Na NO3). Vielaicīgi ar kocetrācijas samaziāšaos, jou aktivitāte samaziās. Šai saistībai ir liela ozīme fizikāli ķīmiskos u diagostikas 1.att. Palīgierīču komplekts bioloģisku objektu testēšaai GDV Mii-Lab procesos [1]. [3] Iegūtie dati ļauj aprakstīt fraktalitātes koeficieta u ekvivaletās elektrovadītspējas sakarību ar trešās pakāpes poliomu. Etropijas u ekvivaletās elektrovadītspējas sakarības ir izsakāmas ar ceturtās pakāpes poliomu, bet laukuma - ar piektās pakāpes poliomu, kas liecia, ka GDV parametri u elektrovadītspēja veido elieāra rakstura savstarpējas sakarības [1]. III. LAVĪNVEIDA GĀZIZLĀDES VIZUALIZĀCIJAS PROCESA NORISE ŠĶIDRUMU TESTĒŠANAS LAIKĀ GDV bioelektrogrāfijas procesā otiek elektromagētiskā lauka (EML) mijiedarbība ar pētījumu objektu. Gāzizlādes sākumposmā padodot sprieguma impulsus uz elektrodu, rodas elektriskais lauks. Sprieguma ietekmē otiek objekta virsmas daļiņu emisija, tā kā elektriskais lauks "izvelk" elektrous o objekta virsmas, piem., o šķidruma meiska; tie palielia ātrumu elektriskajā laukā, iegūst eerģiju, taču oākot gaisā, ļoti ātri saskaras ar gaisa molekulām. No "eerģiskā" elektroa trieciea molekula atbrīvo dažus fotous u elektrous, veidojas ļoti smagi joi, kas elektriskajā laukā praktiski ekustās. Jauizveidotie elektroi savukārt laukā paātriās u, saskaroties ar gaisa molekulām, atbrīvo jauus fotous u elektrous. Tādējādi katrs elektros rada citus elektrous - otiek elektrou lavīveida vairošaās. Rezultātā elektrou lavīa līdzīgi lavīai kalos izplatās pa elektriskā lauka spēka līijām. Attāliot objektu o objektīva virsmas, elektrou eerģija samaziās, u, sasiedzot oteiktu attālumu, tā vairs av pietiekama, lai radītu joizāciju, lavīa tiek pārtraukta [1]. Lavīas attīstības laikā uz stikla virsmas saglabājas pozitīvi lādēts kaāls, tam o sāiem piesaistās arvie jauas eliela izmēra elektrou lavīas. Tajā pat laikā pozitīvo lādiņu kaāls kavē savus elektrous, kas veicia lavīas pārtraukšau. Elektrou lavīu pavada mirdzums. Rezultatā ap šķidruma piliea meisku veidojas viemērīga laukuma starojums, ko reģistrē GDV iekārtas optiskā sistēma [1]. Miilaboratorijā iekļauta šļirce, šļirce ar stikla uzgali, šļirce ar zemējumu, komplekts liela izmēra bioloģisku objektu fotografēšaai, pārklājs oēošaai (liela izmēra objektu fotografēšaai), dielektriskā detaļa stikla kausa ostipriāšaai, metāliskā detaļa stikla kausa ostipriāšaai, kā arī lietotājam epieciešamā iformācija digitālā u teksta formā [3]. Veicot mērījumus ar GDV kameru, testējamo objektu ovieto uz vai virs caurspīdīga elektroda (plākses) ar caurspīdīgu strāvu vadošu pārklājumu otrā pusē. Starp objektu u plāksi tiek padoti sprieguma impulsi o ģeeratora. Pie augstas elektriskā lauka itesitātes gāzes vidē telpā starp objektu u plāksi veidojas gāzizlāde, tās raksturs atkarīgs o objekta īpašībām. Izlādes starojuma bioelektrogramma ar optiskās sistēmas palīdzību tiek ierakstīta atsevišķu kadru (GDV BEG) vai videofaila formātā. Iegūto primārās iformācijas datņu - statisko (attēlu sērija) vai diamisko (videofails) GDV bioelektrogrammu uzņemšau u apstrādi veic specializēts datu aalīzes programmu komplekss, kurā ietilpst vairākas secīgas darbības datorprogrammas. GDV BEG iegūšau u to sākotējo apstrādi veic programmā GDV Capture-1 vai GDV Capture-2. Programma GDV Scietific Laboratory, kas paredzēta statisku u diamisku GDV BEG parametru apstrādei, odrošia virki risiājumu: GDV BEG skaitlisko vērtību aprēķiu ga visam attēlam, ga atsevišķam sektoram; katra parauga statistisko raksturlielumu aprēķiāšau, izmatojot izvēlētos parametrus; tedeču aprēķiu; diamisko GDV BEG parametru laikridu etropijas u fraktāļu aalīzi; vizuālo aalīzi u salīdziājumus ar sākotējām GDV BEG, aprēķiāto skaitlisko datu blokiem [1]. Programma GDV Scietific Laboratory automātiski aprēķia 12 bioeerģētiskā starojuma parametrus laukumu, ormalizētu laukumu, vidējo itesitāti, fragmetu skaitu, 95

3 formas koeficietu, izolīijas vidējo rādiusu, izolīijas rādiusa Pustoņu attēlu parametriskā aalīze ormalizēto vidējo kvadrātisko ovirzi, izolīijas garumu, GDV metodē iegūtie attēli tiek apstrādāti pirms to aalīzes. etropiju pa izolīiju, fraktalitāti pa izolīiju, fraktalitātes Attēlu apstrāde iekļauj elielu izmaiņu veikšau, kas tos vidējo kvadrātisko ovirzi, attālumu o cetra līdz iekšējā apļa pārveido vieglāk apstrādājamā u aalizējamā formā [6]. kotūrai. Attēla aalīzes procesā tiek veikti attēla laukā ietilpstošo daļu, fragmetu u atsevišķu objektu pētījumi, ar attēla aalīzi jāsaprot videofailu apstrādes mērošo aspektu. Miimālais attēla elemets ir pikselis, to raksturo atrašaās vieta (x, u spilgtums b (b(x, {,1,2,...255}). Pikselis var būt tukšs (fos) vai ozīmīgs (attēla elemetu saturošs) [6]. GDV metodē attēls tiek aprakstīts ar fukciju f(x). Par fukcijas īpašībām var būt attēla maksimālais rādiuss, mediāa, maksimālais spilgtums u rādiusu vidējās vērtības. GDV BEG aalīzei tiek izmatoti parametri, kas klasificējami četrās grupās: itegrālie parametri (laukums, blīvums, perimetrs); spektrālie parametri (starojuma itesitāte); fraktālie parametri (formas koeficiets, fraktalitāte); struktūras parametri (etropija, autokorelācija). 2.att. GDV bioelektrogrāfijas metodes šķidrumu aalīzei [4] Šķidrumu izpētei var izvēlēties vieu o variatiem (2. att.): 1) elielu šķidruma daudzumu ovieto uz caurspīdīgas filmas, kas atrodas virs objektīva, šķidrumā ievieto iezemētu elektrodu (2.att. a); 2) šķidrumu suspedē oteiktā attālumā virs objektīva (2.att. b); 3) oslēgtu kapsulu ar šķidrumu u tajā ievietotu iezemētu elektrodu ovieto virs objektīva (2.att. c) [4]. Pirmo variatu evar izmatot visu veidu šķidrumu testēšaā pilies var izplūst elektrostatisko spēku ietekmē. Otrajā variatā jāodrošia emaiīga šķidruma meiska kofigurācija u attālums līdz objektīva stiklam. Visviekāršākā ir pēdējā metode, bet tā ir arī viseefektīvākā. Palīgierīču komplektā GDV Mii-Lab iekļauti piederumi šķidrumu testēšaai pēc otrā variata shēmas (2.att. b). V. SPONTĀNAIS UN STIMULĒTAIS OPTISKAIS STAROJUMS SPEKTRA REDZAMAJĀ UN ULTRAVIOLETAJĀ ZONĀ, TĀ ANALĪZE Gāzizlādes spektrā gaisā ietilpst starojuma viļņu garumi robežās o 15 līdz 8 m. Orgaisma audu starojuma pamatā ga redzamajā, ga ultravioletajā spektra zoā ir kāds o lumiisceces paveidiem fotolumiiscece (redzamā spektra u ultravioletais starojums), radiolumiiscece (joizējošs starojums), elektrolumiiscece (elektriskā strāva), hemilumiiscece (ķīmiskās reakcijas) [5]. Orgaisma audu u šūu ultravioletā starojuma viļņu garums variē robežās o 19 līdz 34 m. Par šī starojuma substrātu kalpo olbaltumvielas, polipeptīdi u ūdeņraži [5]. Pie itegrālajiem parametriem pieder laukums (S) - pikseļu skaits ar itesitāti, kas pārsiedz filtrācijā uzstādīto trokšņu līmei (skat. 1. formulu [6]). S = m i= 1 j= 1 p ij kur p ij = 1, ja b(i,j) < L; p ij =, ja b(i,j) = L; L foa spilgtuma sliekšņa lielums;, m B matricas izmēri., (1) Attēla blīvums (D) tiek aprēķiāts kā attēla starojuma laukuma attiecība pret kopējo reģioa laukumu (skat.2. formulu [6]). Ja reģiou, kurā ietverts attēls, apzīmē ar A= a ( x, B= b( x,, tad attēla blīvumu aprēķia: i A kur p i =1, ja a(x,<l; p i =, ja a(x,=l; S l =1 visiem i A. D = p i / Si, (2) i A Attēla perimetrs tiek aprēķiāts kā attēla aploces izklājuma garums, kuru pārstāv divdimesiju masīvs [ m] M, kur attēla maksimālā amplitūda pikseļos, m stūru skaits, ko izmato izklājuma iegūšaai. Attēla izklājumā pikseļi tiek apskatīti kā pukti ar kokrētiem gabarītiem, tādēļ, lai vies u tas pats pikselis etiktu ierakstīts vairākas reizes, 96

4 gadījumos, kad rādiuss R ir eliels u stūra solis ir mazāks par 1, masīvs M tiek aprēķiāts sekojoši (3. formula [6]): kur P(f) fukcijas f(x) blīvuma vērtību sadalījuma fukcija; df dispersija. kur M [ i, j] = [ i, j] = 255 b( x, + 1 M, (3), ja pikselis b(x, jau ir ierakstīts Procesa regularitāti raksturo autokorelācijas fukcija; to aprēķia (skat. 7. formulu [6]): = π. (7) 2 ( K ( f ( x) f )( f ( x+ f ) dx masīvā; [ i, j] = b( x, + 1 M, ja b(x,<251, kur x = xo + Rϕ); x,y - attēla smaguma cetra koordiātas. Pie spektrālajiem parametriem pieskaitāmo attēla itegrālo spilgtumu jeb starojuma itestitāti (PJ) aprēķia, izmatojot visus pikseļus, kuru itesitāte av zemāka par trokšņu filtrācijā iestatīto līmei (skat. 4. formulu [6]): PJ = i= d [ i] i / d[ i], (4) i= kur fukcija d=n(b i ) veido spilgtu attēla spektru, kas orāda, cik pikseļu ar spilgtumu b i atrodas šajā attēlā. Formas koeficiets (K f ) pieder pie fraktālajiem parametriem; tas raksturo attēla malas robojumu itesitāti (skat. 5. formulu [6]). K f = L 2 /S, (5) kur L attēla perimetra garums; S kopējais laukums. Fraktalitāti f aprēķia kā starojuma attēlu perimetru attiecību, kuri iegūti pie dažādiem GDV bioelektrogrammas mērogiem [6]. Etropija pieder pie struktūras parametriem; tā tiek uzskatīta par mērvieību iformativitātei u ovirzei o līdzsvara etropija samaziās, tuvojoties līdzsvara stāvoklim. Turklāt etropijas samaziāšaai ir izīciošs raksturs [1]. Attēlu var aprakstīt ar fukciju f(x), kuras argumets x atrodas robežās [-2π]. Šajās robežās fukcija f(x) maiās o f mi līdz f max. Fukcijas f(x) vērtību apgabalu sadala N vieādos itervālos u defiē P(f) fukcijas f(x) vērtību blīvuma sadalījumu itervālā [f mi f max ]. Pēc aaloģijas ar plaši izmatoto termodiamiskās etropijas jēdzieu fukcijas f(x) etropiju (E) var izteikt ar šādu formulu (6. formula [6]): E = P( f )log( P( f )) df, (6) Paredzams, ka f(x+2 π ) = f(x). Šī fukcija ir 1 pie x vērtībām u 2 π, maksimumu esamība liecia par procesa regulām svārstībām, ja K(=, korelācija atstatu o y epastāv. Visi GDV BEG parametri tiek aprēķiāti pēc programmu operācijās iekļautiem algoritmiem. Programmu komplekss sastāv o sekojošiem galveajiem blokiem: operāciju bibliotēkas, kur pabeigtu programmu moduļu veidā realizētas GDV bioelektrogrammu apstrādes u aalīzes fukcijas attēlu pirmapstrāde (diskretizācija, trokšņu u traucējumu ovēršaa, pseidoiekrāsošaa); GDV bioelektrogrammu segmetācija (attēla sadalīšaa sektoros); attēla izklājums; dažādu parametru izskaitļošaa, GDV bioelektrogrammu klasifikācija; procedūru sitēzes apakšsistēmas, kur automatizētā režīmā tiek projektēta kopējā GDV bioelektrogrammu apstrādes u aalīzes procedūra; lietotāja iterfeiss, kas sastāv o programmu kompleksa lietotāja u programmu/aparātu kompleksa mijiedarbības odrošiāšaai; uz operāciju bibliotēkas bāzes izstrādātas sistēmas procedūras GDV sigāla ovērošaa laikā; attēlu sākotējā ievade, saglabāšaa u datu komplektēšaa; iegūto parametru statistikā apstrāde u histogrammu izveide; sitēze u drukāšaa vajadzīgajā formātā. Visas augstāk miētās procedūras opvieotas programmu kompleksā GDV Techique, kas strādā Widows 95/98/2 operētājsistēmās. Uz šī kompleksa bāzes izstrādāta virke modifikāciju, dažādas izcelsmes objektu gāzizlādes starojuma parametru pētiecībai. VI. NOBEIGUMS GDV bioelektrogrammas attēlo sarežģītas divdimesiju fraktālas figūras, kuru laukuma u spektrālie rādītāji siedz iformāciju par objekta struktūru u īpašībām. Šāda pieeja attēlu aalizēšaai realizēta programmatūras kompleksā GDV Techique, uz tās bāzes izstrādāta virke programmu/aparātu kompleksu modifikāciju atšķirīgas izcelsmes objektu gāzizlādes attēlu parametru aalīzei. Komplekss tiek izmatots eergoiformatīvās apmaiņas 97

5 pētījumiem bioloģijā u medicīā, dažādu objektu struktūras aalīzei tehikā u krimiālistikā [6]. GDV iekārtu pielietojuma jomas epārtraukti paplašiās. Iegūtie pētījumu rezultāti [1], apskatītie matemātiskie apraksti u pieejamās teholoģijas liek domāt, ka paveras plašas iespējas GDV teholoģiju lietošaai šķidrumu strukturālo īpašību fiksēšaai u to izmaiņu pētīšaai dažādu faktoru ietekmē. Tas paver jauas iteresatas perspektīvas, piem., tādas kā pricipiāli jauu atgriezeiskās saites sistēmu izveidi veicot šķidrumu, tai skaitā ūdes strukturizācijas aalīzi kā reakciju uz izmaiņām bioloģiskās sistēmās, dzīvojamā vidē, ārvidē. Protams, vēl ir daudz eatrisiātu problēmu, kas prasa padziļiātus pētījumus, kā arī specifisku metodiku izstrādi. Šis darbs izstrādāts ar daļēju Eiropas Sociālā foda atbalstu Nacioālās Programmas ietvaros Rīgas Tehiskajā uiversitātē. LITERATŪRAS SARAKSTS 1. Коротков К.Г. Основы ГРВ биоэлектрографии. Санкт-Петербург: Санкт-Петербургскый государственный институт точной механики и оптики, с. 2. New priciples of computer processig. Applicatio of the GDV techique for study of water ad liquids [tiešsaiste]. GDV Research, 21 [skatīts 4.9..]. Pieejams: 3. GDV Material Testig Kit [tiešsaiste] / GDV Camera, 26 [skatīts 6.8..]. Pieejams: 4. Experimetal data aalysis. Applicatio of the GDV techique for study of water ad liquids [tiešsaiste]. GDV Research, 21 [skatīts 4.9..]. Pieejams: 5. Калмиков В., Вишневский В., Власова Т. Структурная модель полутонового изображения и ее использование в задаче сегментации изображений // XIV th Iteretioal Coferece Kowledge-Dialogue-Solutio, Jue-July 28. Vara: KDS, p. 6. Коротков К.Г., Крылов Б.А. Параметрический анализ полутоновых изображений // Информационные, вычислительные и управляющие системы: Научно-технический вестник. - Санкт- Петербург: Санкт-Петербургский государственный университет информационных технологий, механики и оптики, 22. [Выпуск 6], 285 c. Eva Trumsia. Mg.sc.ig., Professioal Master Degree i material desig ad techology, Riga Techical Uiversity, Riga, Latvia (29). Researcher of Riga Techical Uiversity, Textile Materials Techologies ad Desig Istitute, 14/24 Azees Street., Riga, Latvia, LV-148, Latvia, (sice 29); Research Assistat of Riga Techical Uiversity (28 29); Garmet Desiger of Ltd Burdas Salos (22 24). Research iterests: metal overlaid textile materials - appraisal of positive effects ad possible detrimets; GDV bioelectrography. eva_trumsia@ibox.lv Silvija Kukle Dr.habil.sc.ig. Work experiece: Professor of Riga Techical Uiversity sice 1993, Faculty of Materials Sciece ad Applied Chemistry, Istitute of Textile Materials Techologies ad Desig, Azees str. 14/24, Riga, Latvia, LV skukle@latet.lv Eva Trumsia, Silvija Kukle. Liquid Aalysis with the Bioelectrography Method GDV method is based o a biophysical approach to fractal image data acquisitio with a o-liear mathematical aalysis. GDV bioelectrography method combies a umber of separate sectors gas-discharge physics, hydrodyamics, cliical medicie, Chiese ad Idia philosophy, etc. The ew sciece, kow as quatum iformatio biophysics, studies the properties of the biological object radiatio. Iformatio theory, which cotais the biological object ability to receive, process ad use of the iformatio, gai popularity i the biology. I GDV method obtaied images prior to its aalysis are processed. Image processig icludes small chages, which trasforms pictures to easily treatable ad aalysable. The miimum elemet is the image pixel, which is characterized by the locatio ad brightess. More tha 36 liquid samples aalysis with GDV BEG shows that the GDV BEG parameters have a ormal distributio. This allows statistical aalysis of differet groups of fluid such as aalysis of variace, Studet's t - criterio, etc. statistical methods. Sesitivity of statistical criterio, which depeds o the stadard deviatio, is the basis for the assumptio that the same cocetratio of the liquid withi a sigle study must be tested o less tha 4 times. I 4 bioelectrogramms are also icluded bioelectrogramms from a sigle bioelectrography sessio of the liquid. As the GDV bioelectrography occur ioizatio of the water sample, the allowable umber of bioelectrogramms from oe sample is 5 files. Fluid testig with the GDV Camera possible oly with the accessories from GDV Mii-Lab. GDV BEG are take ad aalyzed by several successive software. GDV BEG acquisitio ad iitial processig are made by programms GDV Capture-1 ad GDV Capture-2. The program GDV Scietific Laboratory automatically calculates the 12 Bioeergetic parameters of radiatio, which are divided ito four groups: itegral parameters, spectral parameters, fractal parameters ad structure parameters. For liquid aalyzig with the GDV bioelectrography has developed three differet methods. Эва Трумсиня, Сильвия Кукле. Метод биоэлектрографии для анализа жидкостей ГРВ метод основан на биофизическом подходе к сбору данных фрактальных изображений с нелинейным математическим анализом. Метод ГРВ биоэлектрографии объединяет ряд отдельных секторов - физику газового разряда, гидродинамику, клиническую медицину, китайскую и индийскую философию, и т.д.. Новая наука, известная как квантовая информационная биофизика, изучает свойства излучения биологических объектов. В биологии все популярнее становится теория информации, которая изучает взаимовсязь между процессами жизнедеятельности и спасобностью воспринимать, обрабатывать и использовать информацию. В методе ГРВ полученные изображения обрабатываются до анализа. Анализ изображений состоит из исследования частей и фрагментов поля изображения и отдельных объектов. Пиксель, который характеризуется расположением и яркостью, являеться минимальным элементом изображения. ГРВ БЭГ анализ более 36 образцов жидкости показывает, что параметры, соответствующие ГРВ БЭГ, имеют нормальное распределение. Это позволяет проводить статистический анализ различных групп жидкостей, например, дисперсионный анализ, t-критерий Стьюдента и д. статистические методы. Чувствительность статистических критериев, которая зависит от стандартного отклонения, является основой для предположения, что одна и та же концентрация жидкости может проверяться не менее 4 раз. В 4 ГРВ БЭГ также входят в один сеанс полученные изображения. Во время ГРВ биоэлектрографии возникают ионизация воды, результате допустимое количество биоэлектрограмм от одного образца - 5 файлов. Тестирование жидкости с ГРВ-камерой возможно только с помощью аксессуаров с GDV Mii-Lab. ГРВ БЭГ фиксируется и анализируется с помощью ряда последовательных программ. Для сбора и первичной обработки ГРВ БЭГ использует программы GDV Capture-1 и GDV Capture-2. Программа GDV Scietific Laboratory автоматически вычисляет 12 параметров биоэнергетического излучения, которые разделены на четыры группы: интегральные параметры, спектральные параметры, фрактальные параметры и структурые параметры. Для анализа жидкости с ГРВ-камерой разработаны три различных методов 98