Bioloģija pamatskolai shēmas un tabulas

Transkripts

1 Bioloģija pamatskolai shēmas un tabulas

2 Priekšvārds Bioloģijā apgūstam o jautājum u loks ir ļoti plašs, tāpēc attēli ar paskaidrojum iem, pārskata tabulas un shēmas, kurās attēlotas dzīvības norises, palīdz labāk atcerēties un izprast mācību grām atās lasīto. Šajā grām atā iekļauti tie jautājum i, kuri aplūkoti pam atskolas bioloģijas stundās: augu, dzīvnieku, sēņu, baktēriju un cilvēka uzbūve un dzīvības norises, kā arī svarīgākie ekoloģijas un dabas aizsardzības jautājum i. Tajā var atrast bioloģiskos term inus, kuri ikdienā var būt aizmirsušies, piem ēram, noskaidrot, kā sauc kādu konkrētu lapas vai stum bra veidu. Shēm as un tabulas noderēs, gatavojoties dabaszinību ieskaitei 9. klases nobeigumā. G rā m a tu var izm antot arī vidusskolēni, lai rak stu ro tu dažādus organism us, veidotu augu un dzīvnieku noteicējus, lai a tk ārto tu pam atskolā apgūto vielu, kā arī, gatavojoties vidusskolas bioloģijas eksām enam, dažādiem konkursiem un bioloģijas olimpiādei.

3 SATURS Ievads...7 Bioloģijas p a m a tn o z a re s...7 Dzīvo organism u iedalījums valstīs...7 Augu un dzīvnieku uzbūves p a m a tp r in c ip i... 8 Augu valsts sistem ātika...9 Karls L in n e js...9 Augu n o d alīju m i...9 S ū n a s...9 K o s a s...10 S ta ip e k ņ i...10 P a p a r d e s K ailsēk ļi...11 S egsēkļi...11 Augu iedalījums pēc u z b ū v e s...11 Augu nodalījumu uzbūves sa līd z in āju m s...12 Segsēkļujeb ziedaugu uzbūve un dzīvības n o r is e s Segsēkļu uzbūves s h ē m a...13 P u m p u ru v e id i...14 P u m p u ru sakārtojum s pie s t u m b r a Lapas uzbūve Lapu v e id i...15 Lapu malu v e id i...15 Lapu piestiprinājum a veidi pie s t u m b r a Lapu s a k ā rto ju m s...16 Lapu dzīslojuma v e id i...16 Lapu pārveidnes...17 S tum bru v e id i...17 Zieda uzbūves s h ē m a Zieda d ia g ra m m a...18 Zieda f o rm u la...18 Ziedu v e id i...19 Segsēkļu iedalījums pēc ziedu d z i m u m a...19 Ziedkopu v e id i...20 Ziedu appute un divkāršā a p a u g ļo ša n ā s...21 Apputēs v e id i...21 Augu pielāgojumi sv e šap p u te i Sēklu uzbūve...22 Augļu v e id i Augļu un sēklu izplatīšanās v e id i...24 Augļu un sēklu pielāgojumi dažādiem izplatīšanās v e id ie m... 25

4 Virszemes vasas pārveidnes - stīgas...25 Pazem es vasas pārveidnes...26 Sakņu sistēmu t i p i...26 Sakņu v e id i Ja u n as saknes uzbūves s h ē m a...27 Sakņu veidi un funkcijas...27 Augu veģetatīvā p a v a iro š a n a...28 L āčsūnujeb dzegužlinu dzīves cikls...29 Paparžu dzīves cikls Priežu dzīves cikls Augu bezdzim um paaudze un dzim um paaudze...30 Augu iekšējā uzbūve...31 Augu audu v e id i Stum bra šķērsgriezum s...32 Saknes šķērsgriezums u z s ū k ša n a sjo slā Lapas šķ ērsg riezu m s...33 Fotosintēzes s h ē m a...34 Vielu riņķojums augos...34 Segsēkļu s is te m ā tik a Viendīgļlapju un divdīgļlapju klases augu salīdzinājum s Pārskats par biežāk sastopam ajām segsēkļu d z i m t ā m...36 Dzīvnieku valsts sistemātika...38 Dzīvnieku valsts t i p i...38 Z arndobum aiņu t i p s Tārpu tipi un klases...39 Izplatītākās cilvēkā parazitējošo tārp u s u g a s...40 Gliemju tipa klases...41 Posmkāju tipa klases...42 H ordaiņu tipa m ugurkaulnieku apakštipa raksturojum s Abinieku klases k ā rta s...44 Rāpuļu klases k ā rta s...44 Zīdītāju klases k ā rta s...45 Dzīvnieku iekšējā uzbūve...47 Dzīvnieku audu v e id i...47 N ervu sistēmas v e id i...48 M ugurkaulnieku galvas sm adzeņu šķ ē rsg rie z u m i...48 Acu v e id i Dzīvnieku m aņu o r g ā n i...49 M ugurkaulnieku asinsrites evolūcija...50 Asinsrites v e id i Zīdītāju grem ošanas sistēmas uzbūve atkarībā no barības v e id a... 51

5 G rem ošanas sistēmu d au d z v eid īb a Elpošanas orgānu d au d zv eid īb a...53 Skeletu v e id i...54 M ugurkaulnieku skeletu shematisks sa līd z in āju m s...54 Dzīvnieku a ttīs tīb a...55 Sūcējtārpa (trem atodes) aknu fasciolas attīstības c i k l s...56 Vērša lenteņa attīstības c ik ls...56 Vielu riņķojums d zīvniekos...57 Augu un dzīvnieku salīdzinājum s...58 Dzīvnieku uzbūve...59 Sēņu valsts Sēņu iedalījums pēc barošanās v e i d a...61 Cepurīšsēņu uzbūve Ķ ē rp ji Ķēpju iedalījums pēc lapoņa v e id a Ķērpja uzbūve...62 Protistu valsts...63 Vienšūņijeb pro to zo ji...63 Galvenie aļģu n o d alīju m i...64 Aļģu uzbūve Vienšūnas zaļaļģes hlam idom onas dzīves c i k ls...64 Monēru valsts...65 Baktēriju iedalījums pēc f o rm a s Baktēriju iedalījums pēc barošanās v e i d a...66 Baktēriju saimnieciskā nozīme...66 Cilvēka anatomija un fizioloģija...67 Sirdsdarbības cikls Sirds uzbūve...68 E le k tro k a rd io g ra m m a...68 A sinis...69 Asiņu funkcijas...70 Im u n itātes v e id i...70 Asins g r u p a s...71 Limfātiskā s is tē m a...71 Elpošanas orgānu s is tē m a P lau šas...72 A lveolas Elpošanas orgānu uzbūve un fu n k cijas...73 G rem ošanas orgānu s is tē m a...74 M utes dobum s...74 Kumosa n o r īš a n a...75 Zoba uzbūve U ztu ra sagrem ošana...76

6 Aknu funkcijas...77 V itam īni un to loma cilvēka o rg an ism ā...78 Izvadorgānu s is tē m a N ieres šķ ē rsg rie zu m s...80 N efrona uzbūve...80 U rīna v eid o ša n ā s...81 U rīna sastāvs... S 1 Nozīm īgākie horm oni un to loma o rg a n is m ā...82 E ndokrīnie d z ie d z e ri...83 N ervu sistēmas ie d alīju m s...84 Refleksa loka s h ē m a...85 N eirona uzbūve...85 Refleksa loks, kas sastāv no diviem neironiem un iet caur m uguras sm adzenēm (ceļgala reflekss)...86 Refleksa loks, kas sastāv no trim neironiem un iet caur m uguras sm adzenēm (rokas saliekšanas aizsargreflekss) 86 Galvas sm adzeņu uzbūve...87 C entrālās nervu sistēmas atsevišķo daļu n o z īm e...88 Acs ārējā u zbūve...88 Acs iekšējā u zbūve...89 Acs daļu n o zīm e Auss uzbūve un funkcijas...90 Ada - m aņu orgāns un izvadorgāns...91 Vides te m p e ra tū ra s ietekm e uz ā d u...91 Balsta un kustību orgānu s is tē m a K aulu savienojumu v e id i...92 S k e le ts...93 Sievietes dzim um orgānu s is tē m a...94 Vīrieša dzim um orgānu s is tē m a O rganism u darbības reg u lā cija E k oloģija...96 Ekoloģiskie f a k to r i...96 O rganism u iedalījums pēc barošanās v e i d a...97 Augu iedalījums pēc prasībām pret ū d e n i B arošanās ķēdes shem atisks a ttē lo ju m s...98 Barošanās ķēdes piem ērs p ļa v ā...98 Dzīvo organism u ķerm eņa tem p eratū ra s r e ž īm i Ū deņu bioloģiskā a t tīr īš a n a...99 Vides m o n ito rin g s Aizsargājamās dabas teritorijas L a tv ijā Dabas r e z e r v ā ti N acionālie p a r k i Dabas p ie m in e k ļi Sugu aizsardzība un s a g la b ā ša n a...103

7 IEVADS Bioloģija - zinātne par dzīvību, organism iem, to daudzveidību, uzbūvi, dzīvības norisēm, vairošanos, attīstību un saistību ar citiem organism iem un dzīves vidi. M orfoloģija (pēta organismu ārējo uzbūvi) Anatomija (pēta organismu iekšējo uzbūvi) Fizioloģija (pēta dzīvības procesus) Botānikā (pēta augus) Zooloģija (pēta dzīvniekus) M ikrobioloģija (pēta mikroorganismus un to darbību) Šūnas bioloģija (pēta dzīvības norises šūnās, audos) B io lo ģ ija s p a m a tn o zares Sistem ātika (klasificē organismus, iedala tos radniecīgās grupās) Ekoloģija (pēta organismu un vides attiecības) D zīv o org a n ism u ied a līju m s v a lstīs (pēc Vitakera klasifikācijas) Moneras (sk. 65. Ipp.) P rotisti (sk. 63. Ipp.) Senes (sk. 61. Ipp.) Augi (sk. 9. Ipp.) Dzīvnieki (sk. 38. Ipp.)

8 Augu un dzīvnieku uzbūves pam atpricipi Šūnas > (sīpola epidermas šūna) Audi ( sīpola sulīgās zvīņlapas epiderma) Orgāni (sīpols - vasas pārveidne) Organisms (dārza sīpols Allium cepa) CJ Šūnas -----*- Audi ( kaula šūna ) ( kaulaudi ) Orgāni (lielakauls) - Orgānu sistēm as (suņa skelets) - * Organisms (mājas suns Cams lupus)

9 AUGU VALSTS SISTEMĀTIKĀ Nodalījums - klase - rinda - dzimta - ģints - suga Piemērs. Segsēkļu nodalījums - divdīgļlapju klase - magnoliju rinda - rožu d zim ta - ābeļu ģints - meža ābele (Malus silvestris) Karls Linnejs ( ) - zviedru dabaszinātnieks, kurš ieviesa augu un dzīvnieku zinātnisko klasifikāciju. K. Linnejs katru sugu apzīmēja ar diviem latīniskiem vārdiem - pirm ais vārds norāda ģinti, pie kuras šī suga pieder, bet otrais vārds ir sugas epitets, kas raksturo sugu sīkāk. Latviešu valodā pirm ais ir sugas epitets, otrais - ģints nosaukum s. P iem ēram, Lathyms pratensis (pļavas dedestiņa). AUGU NODALĪJUMI Sūnas - nelieli augi, kuriem ir stum brs un lapas (bez vadaudiem ), bet nav sakņu. Pats augs ir dzim um paaudze, bet sporu vācelīte, kurā attīstās sporas, - bezdzim um paaudze, kas cieši saistīta ar dzim um paaudzi. Sfagni (lapu sūnas) Lāčsunas (lapu sūnas) Sp Maršancija (aknu sūna)

10 Kosas - sporaugi ar v a d a u d ie m je b vaskulārie sporaugi, kuriem ir posm ots stum brs un saknenis. Mezglu vietās piestiprināti zari, bet reducētās lapas veido maksti. Sporas attīstās vālīšveida sakopojumos zaļā auga galotnē vai uz atsevišķiem stum briem (tīrum a kosai). -Vālīte ar sporām ļ- Posms Posm s S tum brs Sakneni- Saknes Staipekņi - m ūžzaļi sporaugi ar vadaudiem jeb vaskulārie sporaugi, kuriem ir ložņājošs, pacils vai gulošs stum brs ar sīkām, zaļām lapām, sakneņi un saknes. Sporas attīstās vālītēs. Papardes - sporaugi ar vad au d iem jeb vaskulārie sporaugi, kuriem ir lapas, saknes un sakneņi. Sporas visbiežāk nobriest sporu sakopojumos jeb šorās lapu apakšpusē. Lapa Saknes~==š ~*F

11 Kailsēkļi - galvenokārt m ūžzaļi kokaugi, k uriem nav ziedu, bet sēklas veidojas čiekuros vai čiekurogās. P utekšņi nobriest vīrišķajos čiekuros, bet olšūnas - sievišķajos. Apputi nodrošina vējš, bet apaugļošanās notiek bez ūdens līdzdalības. Sievišķie čiekuri a r sēklaizm etniem V īrišķais čiekurs N obriedis ^ ar putekšņiem sievišķais čiekurs Lapas - adatveida skujas Kail sēklis Segsēkļi je b ziedaugi - lakstaugi, koki un krūm i, kuriem no ziediem pēc apputēs un apaugļošanās veidojas augļi ar sēklām. Jauno augu attīstības sākum u nodrošina sēklās uzkrātās rezerves barības vielas. Valdošā augu grupa uz Zemes. A ugu ied a līju m s p ēc u zb ū v es Sporaugi Sēklaugi Sūnas Papardes Kosas Staipekņi Kailsēkļi Segsēkļi I ' v ' Bez vadaudiem Ar vadaudiem

12 AUGU NODALĪJUMU UZBUVES SALĪDZINĀJUMS Augu nodalījum i Augu orgāni L apoņveida ķerm enis Rizoīdi Stum brs Lapas Saknes Sporu sakopojum i Ziedi Seklas A ugļi Sūnas Aknu sūnas Lapu sūnas - +/ Kosas / Staipekņi Papardes Kailsēkļi Segsekļi jeb ziedaugi Piezīme. + /- nozīme, ka orgāni ir reduceti (lapas kosām) vai ari daļai augu to nav. SEGSEKĻU JEB ZIEDAUGU UZBŪVE UN DZĪVĪBAS NORISES Vasa - auga virszemes daļa (stum brs bez lapām). Pum p urs - lapas, vasas v a i zieda aizmetnis. Zieds - auga dzim um orgāns, no kura pēc apputēs un apaugļošanās attīstās auglis ar sēklām. Zieds ir vasas pārveidne. A p p u te - putekšņu nonākšana no putekšņlapām uz t ā paša vai cita zieda auglenīcas drīksnas. Apaugļošanās - sievišķās un vīrišķās d z im u m šū n a s saplūšana, pēc kuras attīstās auglis. Segsēkļiem ir divkāršā apaugļošanās, jo viena vīrišķā dzim um šūna (spermijs) saplūst ar olšūnu, lai veidotu ja u n ā auga dīgli, bet otra - ar īpašu sekundāro kodolu, lai veidotu rezerves barības vielas ja u n ā auga attīstības sākum am. A uglis - auga orgāns, k a s veidojas no zieda pēc apputēs u n apaugļošanās. Auglī ir viena vai vairākas sēklas, kurās atrodas nākam ā auga dīglis, un apvalks, kas sēklas aizsargā. Auglim var būt arī palīgierīces, kas palīdz sēklām izplatīties. Sēkla - auga vairošanās vienība.

13 Lapa - auga orgāns, kuram ir galvena nozīme fotosintēzes, auga elpošanas un ūdens iztvaikošanas jeb transpirācijas nodrošināšanā. Stumbrs - auga orgāns, kas balsta zarus, ziedus un augļus, kā arī nodrošina organisko vielu pārvadīšanu augā. Sakne - auga orgāns, kas n o tu r augu augsnē un apgādā to ar ūdeni un tajā izšķīdušajiem sāļiem, kas nepieciešami dzīvības procesu nodrošināšanai. Fotosintēze - nozīmīgākais process dabā, kas notiek lapās un citās hlorofilu saturošās auga daļās. Fotosintēzē saules gaismas ietekm ē no ogļskābās gāzes veidojas organiskās vielas (glikoze), bet u zņ em tā ūdens sadalīšanās jeb fotolīzes rezultātā no auga izdalās skābeklis, kas nepieciešams organism u elpošanai. Elpošana - skābekļa patērēšana auga šūnās, lai noārdītu organiskās vielas un iegūtu auga dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju. T ranspirācija - ūdens iztvaikošana n o auga, k a s notiek caur lapu atvārsnītēm. Transpirācija nodrošina vielu tran sp o rtu augā un pasargā augu no pārkāršanas. Segsekļa uzbuves shēma >1 1 - vasa 2 - saknes 3 - lapa 4 - stumbrs 5 - zari 6 - lapu pum puri 7 - zieda pum purs 8 - zieds 9 - auglis

14 P u m p u ru v e id i Lapu pumpurs' (gargriezums) Ziedu pum purs (gargriezums) P um purzvīņas Lapu aizm etņi Ziedu aizm etņi A ugšanas konuss Sānpum puru aizm etņi S tu m b ra aizm etnis P u m p u ru sak artoju m s p ie stu m b ra ļ Pam īšus Pretējs G alotnes pum purs Žākles pum purs P osm s M ezgls L apas u zb ū ve

15 L apu v eid i V ienkāršas (viena lapas plātne pie kāta) Saliktas (vairākas lapas plātnes pie kāta) Vienkāršas veselas ^ k Staraini saliktas Divkārt salikta Plūksnaini saliktas Daivainas Vienkāršas izgrieztas Šķeltas Dalītas L apu m alu v e id i Gluda Zobaina Zāģzobaina Rantaina Jomaina

16 16 L apu p iestip rin ā ju m a v e id i p ie stu m b ra Y Kātaina Sēdoša Skaujoša Cauraugusi Saaugušas L apu sak a rto ju m s Pam īšus Pretējs Mieturi R ozetē L apu d zīslo ju m a v eid i Paralēls Lokveida Tīklveida A Plūksnains Starains AlUi

17

18 Z ieda u zb ū v es sh ēm a P utekšņ maciņi P utekšņlapa < P u tek šņ lapas ^kātiņš Apziednis ļ Vainaglapas [K auslapas D rīksna Irbulis /> Auglenīca Sēklotne^ Ziedgultne Zied kāts Z ieda d iagram m a Piemērs. Kāposta zieda diagramma P utekšņlapas Auglenīca (sēklotne a r diviem iecirkņiem un vairākiem sēklaizm etniem ) Ca - kauss Co - vainags A - putekšņlapas G - augļlapas (saaugot veido auglenīcu) P - vienkāršs apziednis oo - zieda daļu skaits, kas ir lielāks p ar desm it ( ) - saaugušas zieda daļas Z ieda form u la Piemērs. Kāposta zieda formula

19 Z iedu v eid i Bez apziedņa' Ar apziedni Vīrišķais zieds Kārtni jeb aktinomorfi (ar vairākām simetrijas plaknēm) Nekārtni jeb zigomorfi (ar vienu simetrijas plakni) Sievišķais zieds Divdzimumu zieds Šķirtlapaini Koplapaini Šķirtlapaini Koplapaini S e g sēk ļu ied a līju m s p ēc zied u d zim u m a Vienm ājas augi (uz viena auga ir gan vīrišķie, gan sievišķie ziedi) Divmāju augi (uz viena auga ir vīrišķie ziedi, bet uz cita auga - sievišķie ziedi, piemēram, kaņepēm, kārkliem, apsēm) Ar viendzimuma ziediem (sievišķajos ziedos ir tikai auglenīcas, vīrišķajos ziedos - tikai putekšņlapas, piemēram, gurķiem, ķirbjiem, lazdām, bērziem) Ar divdzimumu ziediem (vienā ziedā ir gan putekšņlapas, gan auglenīcas, piemēram, ābelēm zemenēm, redīsiem)

20 Z iedkop u v e id i Vienkāršas (ziedi sakārtoti uz galvenās ass) N \ /1 Saliktas (ziedi sakārtoti uz sānu asīm) Ķekars Skara (salikts ķekars) Vālīte Galviņa Kurvītis Vairogs

21 Z iedu ap p u te u n d iv k ā ršā a p a u g ļo ša n ā s 1 - appute - putekšņu nonākšana uz drīksnas 2 - putekšņa dīgšana 3 - viens p utekšņa sperm ijs apaugļo olšūnu. 4 - otrs p utekšņa sperm ijs apaugļo īpašu šūnu - sekundāro kodolu. 5 - no apaugļotas olšūnas veidojas dīglis, kam ir dīgļpum purs, dīgļstum brs, dīgļsakne. 6 - no apaugļota sekundārā kodola veidojas rezerves barības vielas dīgļa attīstīb ai (divdīgļlapjiem dīgļlapās, viendīgļlapjiem endosperm ā). A p p u tes v e id i Pašappute (ar tā paša zieda putekšņiem) Svešappute _(ar cita zieda putekšņiem) Entomofilija Hidrofilija Ornitofilija (ar kukaiņu (ar ūdens (ar putnu palīdzību - palīdzību) palīdzību) tropos un subtropos) Mākslīgā appute (veic cilvēks, nodarbojoties ar augu selekciju)

22 Augu pielāgojumi svešapputei Apputes veids Zieda sievišķo daļu uzbūves īpatnības Zieda vīrišķo daļu uzbūves īpatnības Citas pazīmes Anemofilija jeb appute ar vēja palīdzību Drīksnas ar lielu putekšņus uztverošu virsmu Gari putekšņlapu kātiņi Milzīgs putekšņu skaits Sīki ziedi Ziedi bieži sakopoti skarās vai vārpās Entomofilija jeb appute ar kukaiņu palīdzību Auglenīcas nogatavojas citā laikā nekā tā paša veida putekšņlapas Putekšņiem ir dažādi izaugumi Putekšņlapas bieži ir garākas vai īsākas par drīksnu Ziedi ar košām vainaglapām, smaržīgi Zieda forma atbilst apputeksnētāja ķermeņa formai S ek lu u zb ū v e D ivdigļlapju (pupiņas) V iendigļlapju (kukurūzas) Sēklapvalks apvalks {D īgļpum purs D īgļstum brs D igļsakne Dīgļlapas

23 A ugļu v eid i Sausie Sulīgie Neveroņi Oga Grauds ' >\s s '!! / 0 Rieksts Pākstenis Zīle Ābols Pakstemtis Seklenis Pogaļa Kauleņu Kopaugļi Riekstiņu

24 Anemohor ij a (ar vēju)

25 Augļu un seklu pielāgojumi dažādiem izplatīšanās veidiem Seklu izplatīšanas veids Anemohorija jeb izplatīšanās ar vēja palīdzību Zoohorija jeb izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību Hidrohorija jeb izplatīšanās ar ūdens palīdzību Autohorija jeb pašizplatīšanās Pielāgojumi šadam seklu izplatīšanās veidam Lidmatiņi Lidspārni Neliela sēklu masa Ķeraines (irbuļa, augļapvalka, kausa, ziedgultnes vai vīkala āķīši, kas pieķeras dzīvniekiem) Spilgti, smaržīgi augļi, kurus dzīvnieki apēd un izplata Peldierīces Augļiem ir aerenhīma - ar gaisu pildīti audi Augu ierīces un kustību mehānismi, kas pie neliela satricinājuma izkaisa sēklas spiediena starpības dēļ dažādās auga daļās Piemeri Pienenes, apses, plostbārži Egles, priedes, bērzi Pīlādži u. c, ko apēd putni Bitenes, sunīši, diždadži Vāveres, sīļi vāc zīles u. c. sēklas Ezerrieksts Ūdensrozes, lēpes Spriganes, grābeklītes, šāvēj gurķi V irszem es v a sa s p a r v e id n e s - stīg a s

26 S ak ņ u sistēm u tip i M ietsaknes B ārkšsaknes

27 S ak ņ u v eid i * J a u n a s sa k n e s u zb ū v es sh ēm a Sakņu veidi un funkcijas Sakņu veids Sakņu attīstība Funkcijas Galvenā sakne Izaug no sēklas dīgļsaknes Balsta augu, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušos sāļus Uzkrāj ēj sakne Paresnināta galvenā sakne Uzkrāj rezerves barības vielas, piemēram, biete, burkāns Sānsaknes Izaug no galvenās saknes Balsta augu, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušos sāļus Piesaknes Attīstās no stumbra, lapām Balsta augu, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušos sāļus Gurni Paresninātas piesaknes Uzkrāj rezerves barības vielas, nodrošina augu vairošanos

28 Ar sakņu pārveidnem (gurniem u. c.) Potējot < f Ar pumpuru (acojot) r Pumpurs Ar potzaru Ar vasas pārveidnēm (bumbuļiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem u. c.) Augu v eģetatīvā pavairošana Potzars / 1 Ar stumbra, lapu, sakņu spraudeņiem Ar meristemu kulturam \ Potcelms Ar noliektniem CT5 n ~ r f Ar augšanas konusa (meristēmas) šūnām

29 L āčsū n u je b d zeg u žlin u d zīv e s cik ls 1 - vīrišķais augs, dzim um - paaudze jeb gam etofīts 2 - sievišķais augs, dzim um paaudze jeb gam etofīts 3 - veidojum s (anterīdijs), kurā attīstā s sperm atozoīdi 4 - veidojum s (arhegonijs), k u rā a ttīstā s olšūnas 5 - sperm atozoīds jeb vīrišķā dzim um šūna 6 - olšūna jeb sievišķā dzim um šūna 7 - apaugļošanās 8 - sporu vācelīte, bezdzim um - paaudze jeb sporofits 9 - sporu izsēšanās 10 - pirm dīgļi P ap aržu d zīv e s c ik ls 1 - papardes augs, bezdzim um - paaudze jeb sporofits 2 - sporu sakopojum s jeb sora lapas apakšpusē 3 - sporu izsēšanās 4 - pirm dīglis jeb protallijs 5 - veidojum s (anterīdijs), k u rā a ttīstā s sperm atozoīdi 6 - veidojum s (arhegonijs), k u rā a ttīstā s olšūnas 7 - sperm atozoīds jeb vīrišķā dzim um šūna 8 - olšūna jeb sievišķā dzim um šūna 9 - apaugļošanās 10 - ja u n as papardes attīstīb a un pirm dīgļa bojāeja

30 P riežu d z īv e s cik ls 1 - sievišķie čiekuri a r sēklaizm etņiem 2 - vīrišķie čiekuri a r putekšņiem 3 - puteksnis 4 - sēklzvīna a r 2 sēklaizm etņiem 5 - sēklaizm etnis 6 - appute un apaugļošanās 7 - sēkla ar lidspārnu 8 - dīgsts A ugu b ezd zim u m p a a u d ze u n d zim u m p aau d ze Neiekrāsota - bezdzimumpaaudze Melni iekrāsota - dzimumpaaudze Sauszeme Sēklaugi Mitras vietas Sūnas Papardes

31 AUGU IE K ŠĒ JĀ UZBŪVE A ugu au d u v eid i Segaudi (epiderma, korķis, kreve - pasargā no ārvides nelabvēlīgās iedarbības) Pam ataudi jeb parenhīm a (veido orgānu pamatmasu: asimilējošā parenhīma veic fotosintēzi; uzkrājēj parenhīma uzkrāj rezerves barības vielas; aerenhīma palīdz peldēt un nodrošina ar gaisu auga zemūdens daļas) Veidotāj audi jeb m eristēm a (šūnas intensīvi dalās un diferencējas) M ehāniskie audi (balsta un piešķir izturību visiem auga orgāniem; tos bieži veido nedzīvas šūnas, piemēram, akmensšūnas augļos) Izdalītāj audi jeb sekretorie audi (satur piensulu, sveķus, miecvielas u. c. vielas vai izvada vielas no auga, piemēram, caur dziedzermatiņiem un nektārijiem) Vadaudi (trahejas un traheīdas (koksne) pārvada augšup ūdeni un minerālsāļus, sietstobri un pavadītāj šūnas (lūksne) pārvieto organiskās vielas no lapām uz uzkrājējorgāniem)

32 S tu m b ra šķ ērsg riezu m s (trīsgadīgs liepas stumbrs) Epiderm a M iza Korķa k ā rta L ūksne Kambijs Sietstobri Koksne T rahejas G adskārta Serdes stari Serde S a k n es šķ ērsg riezu m s u zsū k ša n a s jo slā P am ataudi (parenhīm a) S purgaliņas E piderm a Sietstobri Vadaudi

33 Lapas šķērsgriezum s E piderm a Zedeņu >parenhīm a Čauganā parenhīm a P arenhīm a >jeb pam ataudi (satu r hlorofilu) Epiderm a Vadaudi (dzīsla) Atvārsnīte A tvarsnites uzbūve Slēdzējšūnas a r hloroplastiem Sprauga F o to sin tē z e s sh ēm a 1 - auga šūna 2 - hloroplasts 3 - leikoplasts

34 V ielu riņ ķ oju m s au gos H.,0 H20, sāļu joni ūdenī izšķīdušo organisko vielu tran sp o rts ūdens un izšķīdušo sāļu jonu tran sp o rts

35 SEG SEK ĻU SISTEM ĀTIKĀ V ien d īg ļla p ju u n d iv d īg ļla p ju k la ses augu sa līd zin ā ju m s Dīglim viena dīgļlapa, k u rā neuzkrājas barības vielas Viendīgļlapji (w Sēklā divas dīgļlapas, kurās uzkrājas barības vielas Divdīgļlapji G alvenokārt b ārkšsaknes G alvenokārt m ietsaknes Lapām galvenokārt paralēls vai lokveida dzīslojum s Lapām galvenokārt tīklveida dzīslojum s Zieda daļu skaits dalās a r 3. G alvenokārt vienkāršs apziednis Zieda daļu skaits dalās ar 4 vai 5. G alvenokārt divkāršs apziednis Vadaudu kūlīši stu m b rā izvietoti izklaidus Vadaudu kūlīši stu m b rā izvietoti aplī G alvenokart lakstaugi Lakstaugi, koki un krūm i

36 Parskats par biežāk sastopamajam segsekļu dzimtam Dzimta Zieda uzbūve Augļi Citas pazīmes Savvaļas augi Kultūraugi Krustziežu (kāpostu) Ca4Co4A4+2G(2) Pāksteņi, pākstenlši Vainaglapas krusteniski Plikstiņi, nauduļi, pērkones, ķērses, daudzgadīgā m ēnesene Kāposti, kolrābji, sinepes, mārrutki, redīsi, rāceņi, matiolas, lefkojas Rožu Ca5Co5AGl Kauleņi, āboli, kauleņu, riekstiņu un sēkleņu kop augļi Tariņziežu (pupu) Kurvjziežu (asteru) Čemurziežu Ca(5)C01+2+(2) A(9)+1G1 Pāksts Uz saknēm - gumiņi, vainaglapas: karogs, buras, laiviņa Co5(3)A5G2 Sēkleņi Ziedkopā kurvīti ir stobrziedi, mēlziedi, piltuvziedi. Ir vīkals Ca(5)0Co5 A5G(2) Skaldauglis, kas dalās 2 daļās, - katrā ir 1 sēkla Sīki ziedi. Ziedkopa - vienkāršs vai salikts čemurs. Stumbri dobi vai ar lielu serdi, labi redzami posmi, mezgli Retēji, bitenes, vīgriezes, ievas, krūmu čuža Vīķi, amoliņi, dedestiņas, smiltāju esparsete, zemeņu āboliņš Pienenes, pīpenes, pelašķi, biškrēsliņi, dadži, māllēpes, jūrmalas miķelīte, Sibīrijas mēlziede Ābeles, plūmes, ķirši, avenes, rozes, spirejas, aprikozes Zirņi, pupas, pupiņas, lupīnas, robīnijas, karagānas, puķzirnīši Saulgriezes, asteres, cīnijas, salāti, dālijas, krizantēmas, kliņģerītes Gāršas, Dilles, rūgtdilles, pētersīļi, suņuburkšķi, latvāņi, selerijas lupstāji, zirdzenes, suņstobri, ķimenes, velnarutki, lielā zvaigznīte, jūrmalas zilpodze

37 Dzimta Zieda uzbuve Augļi Nakteņu (kartupeļu) Lūpziežu Graudzāļu Liliju Ca(5)Co(5) A(50G(2) Ca5Co5A4G2, parasti zigomorfi Ogas, pogaļas 4 riekstiņi Citas pazīmes Daudzi indīgi - satur solanlnu, atroplnu, nikotīnu Lapas pretējas vai mieturi A3G1 vai 2 Graudi Lapas ar makstīm, dobi stumbri. Apziedņa lapu vietā - zieda plēksnes P A G (3) Ogas, pogaļas Pazemes daļas - sīpoli, bumbuļslpoli, sakneņi Savvaļas augi Driģenes, velnāboli, naktenes, bebrukārkliņi Panātres, sārmenes, mētras, raudenes, mārsili, zeltnātrltes, lielziedu brūngalvīte, Ruiša pūķgalve, piramidālais cekuliņš Airenes, skarenes, auzenes, niedres, timotiņi, vārpatas, vizuļi, Eiropas kāpumiezis Zeltstarltes, čūskogas, mežloks, mieturu mugurene Kulturaugi Tomāti, kartupeļi, sarkanie pipari, tabaka, petūnijas Piparmētras, salvijas, baziliki, lavandas, rozmarlni, majorāni, izopi, melisas Auzas, rudzi, kvieši, mieži Lilijas, krokusi, tulpes, zilsniedzltes, baltstarltes, hiacintes, maijpuķltes Piezīme. Ar tum šiem burtiem rakstītie augi ir Latvijas Sarkanaja grām atā.

38 d z ī v n i e k u v a l s t s s i s t e m ā t i k a Tips - k la se - kārta - dzim ta - ģin ts - suga Piemērs. H ordaiņu tips - zīdītāju klase - plēsēju kārta - sermuļu d zim ta - ca u n u ģints - meža cauna {Martes martes) D zīv n iek u v a lsts tip i Plakarītarpi Pos tntarpi Adī tādam ^\^H ordaiņi Zarndobum aiņi Veltņtarpi Gliemji Posm kāji Z a r n d o b u m a iņ u tip s Staraini jeb radiāli simetriski, plēsīgi dzīvnieki, kas sastāv no 2 šūnu kārtām - ārējās kārtas jeb ektoderm as un iekšējās kārtas jeb entoderm as; barību sagremo zarnas dobumā. Sēdošās formas sauc par polipiem, bet brīvi peldošās - par m edūzām. Hidra 1 - ektoderma 2 - entoderm a Medūza 3 - taustekļi 4 - zarn as dobum s Aktinija

39 T. plakantārpi {hermafrodīti ar plakanu, divpusēji simetrisku ķermeni, kurā nav dobuma) Kl. skropstiņ tārpi (galvenokārt ūdenī dzīvojoši tārpi, kuru ķermeni klāj skropstiņ epitēlij s) Kl. sūcēj tārpi jeb trem atodes (dzīvnieku iekšējo orgānu parazīti, kas piestiprinās pie tiem ar piesūcekņiem) Kl. lenteņi jeb cestodi (dzīvnieku parazīti ar garu, posmos jeb proglotīdos sadalītu ķermeni) Tārpu tip i un klases Tārpi T. veltņtārpi (šķirtdzimuma dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni, kurā ap zarnu kanālu ir ar šķidrumu pildīts primārais ķermeņa dobums) Kl. nem atodes (brīvi dzīvojoši un parazītiski tārpi ar smailu ķermeni abos galos) Kl. virpotāji (ļoti sīki ūdensdzīvnieki, kuriem ir nozīmīga loma citu nelielu ūdensdzīvnieku barībā) T. posm tārpi (visaugstāk attīstītie tārpi, kuriem ir posmots ķermenis, sekundārais ķermeņa dobums jeb celoms, slēgta asinsrites sistēma) Kl. daudzstartārpi (šķirtdzimuma jūru iemītnieki ar labi attīstītiem maņu orgāniem un primitīvām kājām (parapodijām) pie katra segmenta jeb posma) Kl. m azsartārpi (hermafrodītiski ūdens un augsnes iemītnieki, kuru ķermenis klāts ar sariņiem) Kl. dēles (plēsīgi un parazītiski saldūdens iemītnieki ar piesūcekņiem abos ķermeņa galos)

40 Izplātītākās cilvēka parazitējošo tārpu sugas Tārpu sistemātiskā piederība Definitīvais saimnieks (tajā dzīvo pieaudzis parazīts) Starpsaimnieks (tajā dzīvo parazīta kāpurs) Cilvēka invadēšanās iespējas Plakantārpi Vērša lentenis Cilvēks Liellops Termiski nepietiekami apstrādātas gaļas ēšana Cūkas lentenis Cilvēks CUka, cilvēks Termiski nepietiekami apstrādātas gaļas ēšana Cilvēka pundurlentenis Cilvēks Cilvēks Tārpu olu norīšana, ja neievēro personisko higiēnu Graudainais ehinokoks Suns, lapsa, vilks Liellops, aita, cuka, cilvēks Tārpu olu norīšana pēc kontakta ar invadētu dzīvnieku Platais jeb zivju lentenis Cilvēks, suns, kaķis Pirmais - airkājvēzis Otrais - zivs Jēlu, mazsālltu vai termiski vāji apstrādātu zivju ēšana Veltņtārpi Cilvēka cērme Cilvēks Nemazgātu dārzeņu lietošana uzturā, roku nemazgāšana pirms ēšanas Cilvēka spalītis Cilvēks Personiskās higiēnas neievērošana, roku nemazgāšana pirms ēšanas Trihinella Cilvēks CUka Termiski slikti apstrādātas mājas vai meža cukas gaļas ēšana Matgalvis Cilvēks Nemazgātu dārzeņu lietošana uzturā, roku nemazgāšana pirms ēšanas

41 G liem ju tip a klases Ūdens un sauszemes iemītnieki. Vairumam ir kalcija karbonāta čaula. Mantijas dobumā ir žaunas vai plauša. Ir vaļēja asinsrites sistēma un garš gremošanas trakts. Daļai mutē ir rīvīte, kas palīdz iegūt barību. Šķirtdzimuma dzīvnieki un hermafrodīti (kopdzimuma dzīvnieki). Gliemeži jeb vēderkāji Vairumam ir viena spirālē savīta čaula. Sauszemes gliemeži elpo ar plaušu, ūdensgliemeži - ar plaušu (uzpeld ieelpot) vai ar žaunām (čaulas ieeju slēdz vāciņš). Pārvietojas ar kāju. Divi pāri taustekļu. Garo taustekļu galos - acis. Gliem enes Ķermeni sedz divas apaļas vai ovālas čaulas. Mantijas dobumu izmanto barības filtrēšanai, un tajā ir žaunas elpošanai. Sēdošs dzīvesveids. Ar kāju ierokas smiltīs Ūdensdzīvnieki. Galvkaji Astoņkāji un kalmāri. Ap mutes atveri gari taustekļi. Astoņkājiem čaula ir izzudusi, bet kalni āriem tā ir iekšēja, reducējusies. Pārvietojas pēc reaktīvā principa, izgrūžot ūdeni no mantijas dobuma (kalmāri), vai rāpojot (astoņkāji). Labi attīstītas acis.

42 Posm kāju tip a klases Ķermenis sastāv no galvas, krūtīm un vēdera. Kājas sastāv no vairākiem posmiem un ir kustīgi savienotas ar ķermeni. Ir ārējais skelets jeb hitīnu saturošs apvalks, kas sedz ķermeni. Vaļēja asinsrites sistēma, saliktas un/vai vienkāršas acis. Šķirtdzimuma dzīvnieki. Vairojas tikai dzimumiski. Vēži Daudzkaji Kukaiņi Zirnekļi Galvenokārt ūdensdzīvnieki. Daudziem ir galvas vairogs, kas daļēji vai pilnīgi pārklāj vidukli. Elpo ar žaunām, kas ir pārveidotas kājas vai to daļas. Pie galvas ir antenas, kas kalpo kā taustes orgāns vai noder peldēšanai. Upesvēži, ūdensblusas, ciklopi, sānpeldes, ūdensēzelīši, krabji u. c. Sauszemes dzīvnieki ar tārpveida formu. Vidusdaļa sastāv no daudziem segmentiem, pie kuriem piestiprinātas daudzas posmainas kājas. Elpo ar trahejām. Simtkāji, tūkstoškāji u. c. Vairums ir lidotspējīgi dzīvnieki, kam skaidri var izšķirt galvu, krūtis un vēderu. Ir trīs kāju pāri. Elpo ar trahejām. Mutes daļas daudzveidīgas, pielāgotas noteikta veida barības uzņemšanai. Ir barības vada paplašinājums - guza. Ir saliktas acis, ļoti laba oža. Taisnspārņu, termītu, prusaku, spāru, cietspārņu, zvīņspārņu, divspārņu, plēvspārņu, blakšu, utu, blusu, maksteņu un viendienīšu kārtas. Ķermenis sastāv no galvkrūtīm, pie kurām piestiprināti seši kāju pāri, un vēdera. Elpo ar trahejām vai plaušām. Mutes daļas - heliceras un pedipalpi, kas kalpo upura notveršanai un apēšanai. Daļa veido tīklus, izmantojot uz vēdera esošo tīmekļa kārpiņu sekrētu. Zirnekļi, skorpioni, ērces, solpugas, māņzirnekļi. H ord aiņ u tip a m u g u rk a u ln iek u a p a k štip a rakstu roju m s Klase V airošanās Āda D zīves vide C itas uzbūves īp atn īb as Skrim šļzivis Kaulzivis r Zīdītāji - f 9ļļ Iekšēja Iekšēja apaugļošanās. M ātītēm viena olnīca. A ttīstās lielas olas ragvielas kapsulā. Oldēšan a vai oldzīvdzem dēšana Ārēja apaugļošanās. Tēviņi nērš pieņus, bet m ātītes - ik rus recekļainā apvalkā Ārēja apaugļošanās. A ttīstās ar pārvēršanos jeb m etam orfozi. No ikra izšķiļas k u rk u lis - astains kāpurs, no k ura izaug pieaudzis dzīvnieks apaugļošanās. Dēj olas ādainā apvalkā, no kurām izšķiļas m azuļi Iekšēja apaugļošanās. M ātītēm ir tikai viena olnīca. Pēc riesta ligzdās dēj olas ar kaļķa čaum alu. No tām izperē m azuļus - cāļus Iekšēja apaugļošanās. M azuļi piedzim st pēc attīstīb as m ātītes dzemdē. Viņus baro ar pienu M itra, kaila vai ar epiderm as zvīņām G ļotaina, klāta ar zvīņām, kuras sa tu r zobu dentīnam līdzīgu vielu G ļotaina, m itra Sausa, k lāta ar ragvielas zvīņām Sausa, bez dziedzeriem, klāta ar spalvām. Ir lidspalvas, kontūrspalvas un dūnas Sausa, klāj apm atojum s. Ādā ir tauku un sviedru dziedzeri (dažiem - sm irddziedzeri) G alvenokārt jū rā s un okeānos Jū rās, okeānos un saldūdeņos Ū denī un uz sauszem es, galvenokārt m itrās vietās Ū denī un uz sauszem es G alvenokārt sauszem es dzīvnieki G alvenokārt sauszem es dzīvnieki A ukstasiņu (poikiloterm i) dzīvnieki. S k rim šļa skelets. Spēcīgi žokļi ar asiem zobiem, kuri nom ainās. Nav peldpūšļa. N ep ārtraukti peld. Elpo caur žaunu spraugām. Izcila oža A ukstasiņu (poikiloterm i) dzīvnieki. Žaunu spraugas sedz žaunu vāki. Ir peldpūslis. Peld ar spuru un astes palīdzību. L aba oža, redze, ir sānu līnija A ukstasiņu (poikiloterm i) dzīvnieki. Elpo ar plaušām un caur ādu (kurkuļi - caur ādu un ar žaunām ). Pārvietojas peldot, ejot vai lecot. Slikti a ttīstīta oža A ukstasiņu (poikiloterm i) dzīvnieki. Elpo ar plaušām. Ļoti laba oža, redze un tauste. D a ļai (bruņurupučiem ) ķerm eni ietver bruņas Siltasiņu (hom oterm i) dzīvnieki. P riek š kājas pārveidojušās par spārniem. D ivkārša elpošana (ir plaušas u n gaisa maisi). Žokļi pārveidoti par knābi bez zobiem. Augēdājiem ir barības vada paplašinājum s - guza. Laba redze, dzirde, oža Siltasiņu (hom oterm i un h eteroterm i - tie, kas iet ziem as vai vasaras guļā) dzīvnieki. Žokļos ir zobi. Labi a ttīstīta oža, dzirde, redze, tauste, garšas sajūta

43 A b in iek u k la se s k a rta s Astainie abinieki Ir aste. Priekšējās un pakaļējās kājas vienāda garuma. Daudzi dzīvo ūdenī. Sirēnas, salamandras. Latvijā - lielais un mazais tritons. B ezasatain ie abinieki Plakana galva. Saplacināts viduklis. Pakaļkājas 2-3 reizes garākas un lielākas par priekškājām. Vardes, krupji, koku vardes. Latvijā - 9 sugas. Bezkaju abinieki Mitros tropu mežos. Tārpveida ķermenis. Augsnē un skudru pūžņos. Cecīlijas. R āpuļu k la se s k a rta s Bruņurupuči Ķermeni no augšas, sāniem un apakšas apņem bruņas. Ar tām ir saaugušas ribas un mugurkauls. Dzīvo jūrās, purvos, uz sauszemes. Latvijā - purva bruņurupucis. Knabjgalvji Vissenākie mūsdienu rāpuļi. Jaunzēlandes hatērija. Zvmrapuļi Ar vai bez kājām. Daļai - daudz ribu. Hameleoni, ķirzakas un čūskas. Latvijā - sila un pļavas ķirzaka, glodene, zalktis, odze un gludenā čūska. Krokodili Lieli dzīvnieki ar ķirzakveida ķermeni. Nāsis uz pauguriem un acis virs purna virsmas. Zobi ir žokļa alveolās. Aligatori, krokodili un gaviali.

44 Zīdītāju klases kartas Karta Pazīmes Pārstāvji un izplatība Kloākaiņi Somaiņi Kukaiņēdāji Sikspārņi Nepilnzobji Dēj olas, bet mazuļus baro ar pienu. Nav zldekļu. Piena dziedzeri atveras ādā Mazuļi piedzimst nepilnīgi attīstīti un turpina attīstīties somā, kur sākumā turas pie zldekļa. Nav placentas Visi zobi vienādas formas. Ķermeni klāj adatas vai apmatojums. Purna gals ir kustīgs snuķis No priekškāju pirkstiem līdz pakaļkājām ir lidplēve. Lielas ausis, gara mēle. Izcila dzirde. Sikspārņi raida un uztver ultraskaņas, lai orientētos un iegūtu barību Vienkāršas uzbūves zobi vai to vispār nav Plļknābji (Austrālija, Tasmanija), ehidnas un proehidnas (Austrālija, Tasmanija, Jaungvineja) Ķenguri, posumi, bandikuti, koalas, vombati un citi (Austrālija), Tasmanijas velns (Tasmanija), oposumi (Dienvidamerika), Virdžlnijas oposums (Ziemeļamerika) Ciršļi, eži, kurmji Augļsikspārņi, vamplrsikspārņi (tropu un subtropu apgabali), slksikspārņi (mērenā klimata apgabali) Sliņķi, skudrulāči, bruņneši (Dienvidamerika, Centrālamerika) Zvlņneši Ķermeni klāj dakstiņveidā sakārtotas zvīņas. Nav zobu. Barību (skudras) savāc ar mēli. Gara tvērējaste, asi nagi Ķīnas zvlņnesis (Āzija), Teminka zvlņnesis (Āfrika) Grauzēji Zaķi Plēsēji Lieli priekšzobi, kas ataug. Nav ilkņu Augšžokli ir viens pāris papildu priekšzobu. Augēdāji Spēcīgi attīstīti ilkņi. Asi, smaili nagi, dažkārt - ievelkami Vāveres, susuri, bebri, peles, žurkas, strupastes, susliki, dzeloņcūkas un citi. Izplatīti visā pasaulē Zaķi, truši (no tundras līdz pustuksnešiem), plkstētāji (Ziemeļamerika, Āzija) Kaķi, suņi, hiēnas, lūši, lāči, jenoti, ūdri, sermuļi, zebiekstes, ūdeles (visā pasaulē, izņemot Antarktiku)

45 Karta Pazīmes Pārstāvji un izplatība Pārnadži Nepārnadži Snuķaiņi Airkāji Pēdas nospiedumu veido 2 vai 4 pirksti. Lieli augēdāji Vislabāk attīstīts trešais pirksts. Lieli augēdāji Ir snuķis, kas veidojies, saaugot degunam un augšlūpai. Lieli triekņi (pagarināti priekšzobi), viens dzeroklis katrā augšžokļa un apakšžokļa pusē Plūdlīnijas ķermenis, biezs zemādas tauku slānis, kājas pārveidojušās par peldpleznām. Plēsīgi ūdensdzīvnieki Aļņi, staltbrieži, stirnas, antilopes, aitas, kazas, vērši, meža cūkas, kamieļi, nīlzirgi, lamas, žirafes (visā pasaulē, izņemot Rietumindiju, Indonēziju un Antarktiku) Tapīri, zebras, zirgi, ēzeļi, degunradži (Āfrika, Āzija, Dienvidamerika, Centrālamerika) Āfrikas zilonis, Indijas zilonis un Āfrikas mežu zilonis Roņi, lauvroņi, valzirgi (visā pasaulē, galvenokārt mēreno un polāro apgabalu jūrās) Vaļi Plūdlīnijas ķermenis, biezs zemādas tauku slānis. Priekškājas pārveidojušās par spurām, pakaļkājas reducējušās. Vairumam ir muguras un astes spura. Filtrē planktonu vai aktīvi medī Vaļi, kašaloti, delfīni (visās pasaules jūrās, daži - tropu un subtropu upēs) Primāti Piecpirkstainas, tveršanai piemērotas plaukstas un pēdas. Lielas galvas smadzenes, lielas acis sejas priekšdaļā Lori, indri, lemuri (Dienvidāzija, Āfrika, Madagaskara), tamarīni, kapucīni, galago, bļauri, marmoseti (Dienvidamerika), giboni, oragutani (Āzija), gorillas, šimpanzes (Āfrika) un citi Piezīme. Ar tum šiem burtiem rakstītas tas kartas, kuru pārstāvji savvaļā sastopam i Latvijā.

46 D ZĪV N IE K U i e k s e j a u z b u v e (iekšējos orgānos) (skeleta muskuļos) (sirdī)

47 N ervu sistē m a s v e id i Tīklveida nervu sistēm a (zarndobumainiem) Ganglijveida nervu sistēm a (posmkājiem) Centrālā un perifērā nervu sistēm a (mugurkaulniekiem) M u gu rk au ln iek u g a lv a s sm a d zeņ u šķ ērsg riezu m i Kaulzivs Varde Rāpulis lielās puslodes (regulē nosacījuma refleksus; atrodas sirds, redzes, ožas u. c. centri) 2 - starpsmadzenes (regulē ķermeņa temperatūru, izsalkumu, slāpes, dzimumtieksmi) 3 - vidussmadzenes (uztur muskuļu tonusu, nodrošina orientācijas refleksus) 4 - smadzenītes (koordinē sarežģītas kustības) 5 - iegarenās smadzenes (atrodas sirdsdarbības, elpošanas, asinsrites un dažādu aizsargrefleksu centri)

48 A cu v eid i Plakana acs (daļai posmtārpu) Kausveida acs (skropstiņ - tārpiem) Kamerveida acs bez lēcas (g lie m ež iem ) Kamerveida acs ar lēcu (kalmāriem, mugurkaulniekiem) R edzes orgāni - acis uztver redzamo, ultravioleto (bites, daļa putnu) un infrasarkano (daļa zivju) gaismu Dzirdes orgāni - ausis (m ugursaulniekiem), timpanālie orgāni (sienāža priekškāju augšstilbos) - uztver skaņas signālus, daži (sikspārņi, vaļi) raida un uztver ultraskaņas, vēl citi (žirafes, ziloņi) sazinās ar infraskaņām Term oreceptori - temperatūras paaugstināšanos uztveroši receptori (čūsku term o receptori atrodas starp acīm un nāsīm, ērču term o receptori - priekškājās) D zīv n iek u m aņ u o rgān i T austes un līdzsvara orgāni sānu līnija zivīm, abinieku kāpuriem, maņu matiņi uz posmkāju ķermeņa, ūsas (vibrisi) un iekšējās auss pusloka kanāli zīdītājiem Ožas un garšas orgāni - ķīmiskās maņas orgāni, ar kuriem uztver vielu molekulas (kukaiņu taustekļi un pēdās esošie receptori, nāsis mugurkaulniekiem, mugurkaulnieku mēles garšas sīpoli un zivju taustekļu garšas pumpuri)

49 M u gurk auln iek u a sin srite s ev o lū cija Zivs Varde Putns, zīdītājs Vēna Priekškambaris Kambaris Žaunu artērija Audu un orgānu kapilāri Plaušu artērija Labais priekškambaris Kambaris Lielā asinsrites loka vēna Žaunu kapilāri Plaušu un ādas kapilāri Plaušu vēna Kreisais pi iekškambaris Lielā asinsrites loka artērija - venozas asinis (satur maz skabekļa, daudz ogļskābās gāzes) Audu un orgānu kapilāri Plaušu artērija Labais priekškambaris Labais kambaris Lielā asinsrites loka vēna Plaušu kapilāri Plaušu vēna Aorta Kreisais priekšt kambaris Kreisais kambaris Audu un orgānu kapilāri Lielā asinsrites loka artērija fcv'&j - jauktas asinis IZZ1 - arteriālas asinis (satur daudz skābekļa) 1. Mazais asinsrites loks 2. Lielais asinsrites loks

50 A sin sr ite s v eid i Vaļēja asinsrite (asinis no asinsvadiem izplūst dobumos, piemēram, posmkājiem, gliemjiem) Slēgta asinsrite (asinis plūst tikai pa asinsvadiem, piemēram, posmtārpiem, mugurkaulniekiem) Z īdītāju g rem o ša n a s sistē m a s u zb ū ve a tk a rīb ā n o b arīb a s v eid a Plēsējs 1 Pārnadzis (atgremotājs) barības vads kuņģis tievā zarna aklā zarna ar piedēkli resnā zarna ānuss spureklis aceknis grāmatnieks glumenieks kuņģis

51 G rem ošan as sistē m u d a u d zveid īb a Vienšūnu grem ošanas vakuolas Zarndobumaiņu (hidras) grem ošanas dobums Gremošanas vakuola Gremošanas vakuolas veidošanās Plakantārpu (planārijas) grem ošanas sistēm a Posmtarpu (sliekas) grem ošanas sistēm a Mute Guza Kuņģis Anuss Knābis Putna grem ošanas sistēm a Atgremotaja zīdītāja (aitas) kuņģis Grāmatnieks Barības vads

52 Elpošanas orgānu d a u d zveid īb a Ķermeņa siena^ Elpvads

53 S k e le tu v e id i Iekšējais' (sūkļi, adatādaiņi, mugurkaulnieki) Ārējais (gliemji, posmkāji) H idrostatiskais (posmtārpi, veltņtārpi) M u gu rk au ln iek u sk e le tu sh e m a tisk s sa līd zin ā ju m s Zivs Abinieks Rāpulis Putns 1 r Zīdītājs 1 - galvaskauss 2 - mugurkauls 3 - plecu josla 4 - iegurņa josla 5 - priekšējās ekstremitātes skelets 6 - pakaļējās ekstremitātes skelets 7 - spuru skelets

54 D zīvnieku attīstīb a Tieša attīstīb a (no olas izšķīlies vai piedzimis mazulis ir līdzīgs pieaugušam organismam, piemēram, zirneklis, pīle, lūsis) Attīstība ar pārvēršanos jeb metamorfozi (ir vairākas attīstības stadijas, kuras atšķiras no pieauguša indivīda) Attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos jeb nepilnīgu m etam orfozi (jaunie indivīdi nedaudz atšķiras no pieaugušajiem indivīdiem, piemēram, no ērces vai sienāža olas izšķīlusies nimfa maz atšķiras no pieaugušas ērces vai sienāža) A ttīstība ar pilnīgu pārvēršanos jeb pilnīgu m etam orfozi (jaunie indivīdi ievērojami atšķiras no pieaugušajiem indivīdiem) Parazītiski organism i (ir ola, kāpurs, pieaudzis parazīts) organism i (piemēram, vardei ir ikrs, kurkulis un pieaugusi varde, bet vabolei - ola, kāpurs, kūniņa un pieaugusi vabole) A ttīstība bez saim nieka maiņas (piemēram, cilvēka cērmes pilns attīstības cikls notiek cilvēka organismā) Attīstība ar saim nieku maiņu (piemēram, platā jeb zivju lenteņa kāpuri dzīvo airkājvēžos un zivīs (starpsaimniekā), bet pieauguši parazīti parazitē plēsīgajos dzīvniekos, cilvēkā (definitīvajā saimniekā))

55 Sūcejtarpa (trem atodes) aknu fascio la s a ttīstīb a s cikls I - definitīvais saimnieks II - starpsaimnieks 1 - pieaugusi aknu fasciola 2 - ola 3 - skropstains kāpurs 4; 5 - kāpura partenoģenētiskās attīstības stadijas gliemeža aknās 6 - cista Vērša len ten a attīstīb a s cik ls I - definitīvais saimnieks II - starpsaimnieks 1 - ola 2 - kāpurs 3 - finna (iecistējies kāpurs) 4 - pieaudzis lentenis

56 Vielu riņķojum s dzīvniekos 0 o CO, Dzīvnieka organisms vīrišķās dzimumšūnas * sekrēti Elpošanas orgānu sistēm a CO., \ A sinsrites orgānu sistēm a 0, C02- Dzim um orgānu sistēm a Sekrēcijas dziedzeri hormoni Izvadorganu sistēm a 02 co2 vielmaiņas galaprodukti Sūna * organismam raksturīgās organiskās vielas -V glikoze, aminoskābes, taukskābes, glicerīns V O* C 0, enzīmi jeb fermenti Gremošanas orgānu sistēm a - glikoze, aminoskābes,. taukskābes, glicerīns ekskre- menti urīnviela, H.,0, sāļi barība (ogļhidrāti, tauki, olbaltumvielas), ūdens

57 Augu un dzīvnieku salīdzinājums Pazīmes Augi Dzīvnieki Sūnu uzbūve Organisma uzbūve Dzīvības procesiem nepieciešamo organisko vielu ieguve (barošanās) Elpošana un vielmaiņa Kustības un kairināmlba Augšana Sastav no šunam, ko ieskauj membrānā. Sūnas ir kodols un dažādi organoldi Ir šūnapvalks un plastldas (hloroplasti, hromoplasti un leikoplasti) Sūnas veido audus un orgānus Ir veidotājaudi (meristēma), no kuriem attīstās pamat - audi (parenhīma), vadaudi, segaudi, mehāniskie audi un sekretorie audi. Vairumam ir sakne, stumbrs, lapas, ziedi, augļi. Nav orgānu sistēmu Nav šūnapvalka un plastldu. Netālu no kodola ir šūnas centrs, kas nodrošina šūnu dalīšanos Ir epitēlijaudi, muskuļaudi, nervaudi un saistaudi. Ir orgānu sistēmas (gremošanas, elpošanas, asinsrites, balsta un kustību, izvadorgānu, endokrīnā, nervu sistēma, dzimumsistēma), ko veido dažādi orgāni Nepieciešami ogļhidrāti, tauki, olbaltumvielas un citas organiskās vielas Fotosintēzē veido organiskās vielas (glikozi) gaismas ietekmē no C02un H 20. Kā blakusproduktu izdala 02 Uzņem gatavas organiskās vielas. Ar gremošanas sulām tās sašķeļ, uzsūc un pēc tam izmanto organismam raksturīgo organisko vielu veidošanai Izmanto 02 organisko vielu sašķelšanai un enerģijas iegūšanai. Rezultātā rodas C02, ko izvada no organisma Nav speciālu elpošanas orgānu, gāzu maiņa notiek caur virsmu un atvārsnltēm. Nav īpašu izvadorgānu. Visbiežāk no nevajadzīgajām vielām atbrīvojas, nometot lapas Reaģe uz kairinajumu, veicot kustības Aktīvi nepārvietojas. Reaģē, piemēram, uz gaismu, noliecoties gaismas avota virzienā (pozitīvs fototropisms), izdalot fitohormonus 02 uzņem caur virsmu vai caur speciāliem elpošanas orgāniem - žaunām (ūdeni), trahejām vai plaušām (uz sauszemes). Patērē vairāk 02 nekā augi. Vielmaiņas galaproduktus izvada izvadsistēma, piemēram, nieres Vairums aktīvi pārvietojas - peld, rāpo, lien, lido. Ārvides kairinājumu uztver ar nervu sistēmu un maņu orgāniem Aug, šunam daloties. Raksturīga reģenerācijā - spēja atjaunot bojātos audus Aug visu mūžu. Sūnas diferencējas, daloties veidotājaudiem Aug noteiktu laiku. Pieaugušiem dzīvniekiem visbiežāk atjaunojas tikai nolietotās šūnas

58 Pazīmes Augi Dzīvnieki Vairošanās Vairojas bezdzimumiski (no atsevišķām viena organisma šūnām vai ķermeņa daļām) un dzimumiski (saplūstot vecāku dzimumšūnām - olšūnai un spermatozoīdam vai spermijam) Gandrīz visus augus var pavairot bezdzimumvairošanās ceļā jeb veģetatīvi. Ziedaugiem sievišķās dzimumšūnas veidojas auglenīcā, bet vīrišķās - putekšņlapās Bezdzimumvairošanās raksturīga zarndobumaiņiem, sūkļiem, daļai tārpu. Vairumam sievišķās dzimumšūnas veidojas olnīcās, bet vīrišķās - sēkliniekos Dzīvnieku uzbuve Sēklinieki - dzīvnieku tēviņu dzim um dziedzeri, kuros attīstās dzim um šūnas jeb spermatozoīdi. Olnīcas - dzīvnieku m ātīšu dzim um dziedzeri, kuros attīstās dzim um šūnas jeb olšūnas. Dzemde - zīdītāju m ātīšu vēdera dobum a orgāns, kurā notiek m azuļu attīstība līdz piedzim šanai. P1 acenta - orgāns, kas em brionālās attīstības laika savieno dīgli ar mātes organismu. Caur to mazulis saņem no mātes asinīm skābekli un barības vielas un atbrīvojas no vielmaiņas galaproduktiem. Grūsnība - zīdītāju dīgļa attīstība dzemdē. Pumpurošanās - b e z d z im u m v a iro š a n ā s veids, kad uz vecākorganism a veidojas jaunais īpatnis, kas vēlāk no tā atdalās (hidrām) vai paliek saistīts ar to (koraļļiem). Hermafrodīti - divdzim um u dzīvnieki, kuru ķerm enī nobriest gan sievišķās dzim um šūnas (olšūnas), gan vīrišķās dzim um šūnas (sperm atozoīdi). Ola - ar izturīgu apvalku klata apaugļota olšūna. Kāpurs - dzīvnieku attīstības stadija, kura parasti ievērojami atšķiras no pieauguša dzīvnieka un bieži barojas ar atšķirīgu barību un dzīvo citā vidē. Kokons - ar apvalku klātas olu grupas, p iem ēram, zirnekļiem, planārijām, sliekām. Finna - pūslis saim nieka m uskuļaudos, kurā atrodas parazīta, piem ēram, lenteņa kāpurs. Nervu mezgli je b gangliji - dzīvnieku nervu šūnu sakopojumi, no kuriem atiet nervi. Reģenerācija - spēja atjaunot zaudētās vai bojātās ķerm eņa daļas. Ektoderma - ķerm eņa ārējais šūnu slānis, piem ēram, hidrām. Zīdītājiem no ektoderm as veidojas āda. Entoderma - ķerm eņa iekšējais šūnu slānis, piem ēram, hidrām. M ugurkaulniekiem no entoderm as veidojas, piem ēram, sirds.

59 Mezoderma - vidējais šūnu slānis starp ektoderm u un entoderm u, piem ēram, p la k an tā rp iem. M ugurkaulniekiem no m ezoderm as veidojas, piem ēram, muskuļi. Kutikula - aizsargslānis, kas klāj ķerm eni, piem ēram, sliekām ta s ir plāns un gļotains. Hitīns - organiska viela, kas posm kājiem ietilpst ķ erm e ņ a apvalka sastāvā. Ķ erm enim augot lielākam, hitīna apvalks nestiepjas, tāpēc dzīvniekiem tas jā n o m ain a jeb jānovelkas. Segspārni - cieti kukaiņu priekšējie spārni, kas sakļautā veidā aizsargā ķerm eni. Plēvspārni - plāni, caurspīdīgi spārni, k a s raksturīgi daudziem kukaiņiem, piem ēram, bitēm, m ušām. Dūcekļi - nelieli izaugumi, kas m ušām un citiem divspārņiem veidojušies no pakaļējiem spārniem un noder līdzsvara saglabāšanai un skaņas radīšanai. Mantija - ādas kroka, kas gliemjiem ieskauj vidukli. Starp m antiju un ķerm eni ir mantijas dobums. RTvTte - orgāns, k a s gliemjiem noder barības sasm alcināšanai un atrodas rīklē. Rīvītei ir daudzi sīki, cieti izaugumi. Guza - barības vada paplašinājums, kurā norītā barība uzkrājas un tiek sam itrināta, piem ēram, augēdājiem putniem, sliekām. Kuņģis - zarnu tra k ta paplašinājum s, kurā barība sajaucas a r grem ošanas sulām un tiek daļēji sagremota. Tievā zarna - zarnu tra k ta daļa, kurā barība tiek sagrem ota un no kuras uzsūcas organism am nepieciešam ās barības vielas. Resnā zarna - zarnu tra k ta daļa, kurā nesagrem otās barības atliekas tiek atūdeņotas. Kloāka - kopēja izvadatvere zarnu trak tam, dzim um izvadkanāliem un urīnizvadkanālam, piem ēram, putniem, abiniekiem, zivīm. Nieres - m ugurkaulnieku izvadorgāni, kas attīra asinis no organism am nevajadzīgajām vielām un veido urīnu. Urīnpūslis - biezsienains pūslis, kurā uzkrājas nierēs izveidotais urīns. Nav putniem. Žaunas - ū d en sdzīvnieku elpošanas orgāni. Trahejas - zarota caurulīšu sistēma, k a s piegādā skabekli katrai kukaiņu šūnai; m ugurkaulnieku elpvadi. Plaušas - sauszem es m u g u rk au ln iek u elpošanas orgāni. Alveolas - sīki plaušu pūslīši, kuros notiek gāzu m aiņa: skābeklis no ieelpotā gaisa pāriet asinīs, bet ogļskābā gāze no asinīm pāriet izelpojamā gaisā. Horda - elastīga m u g u ras stiegra, kas la n cetn iek iem un nēģiem veido ass skeletu, bet citiem m ugurkaulniekiem ir tikai em brionālās attīstības laikā. Peldpūslis - kaulzivju ar gāzi pildīts m aisveida orgāns, kas regulē iegrimšanas dziļumu.

60 SĒNU VALSTS» Heterotrofi organismi. Nav plastīdu un hlorofila. Ir hitinu saturošs šunapvalks. Vairums sēņu sastāv no sēņotnes (micēlija), ko veido pavedieni (hifas). Daļai ir augļķerm enis, kas sastāv no kātiņa un cepurītes. Vairojas a r sporām. Sēņu iedalījum s pec barošanās veida Cepurīšsēnes M elnplauka Lapiņsēnes M ikorizas sēnes (veido kopdzīvi ar augu saknēm, apgādājot tās ar ūdeni un sāļiem un paņemot no tām organiskās vielas)

61 C ep u r īšsē n e s u zb ū ve 1 - cepurīte 2 - lapiņas (stobriņi, adatiņas), kurās veidojas sporas 3 - kātiņš 4 - gredzens 5 - maksts (bumbuļveida paplašinājums pie kātiņa pamatnes) augļķermenis 6 - hifas, kas veido sēņotni jeb micēliju Ķ ērpji Ķērpji pieder pie sēņu valsts, lai gan ārēji no sēnēm ir atšķirīgi. To laponis sastāv no sēnes un aļģes. Daļai ķērpju ir rizoīdi. Vairojas galvenokārt veģetatīvi. Ķ ērpju ied a līju m s p ēc la p o ņ u v eid a I Krevju un zvīņu ķērpji Lapu ķērpji Krumu ķērpji Ķ ērpja u zb ū ve 5 a ocla JĻ- o tio o - ^ 'j * e augšējā mizas kārta 2 - aļģes 3 - sēnes hifas 4 - apakšējā mizas kārta 5 - rizoīdi 5

62 PROTISTU VALSTS P rotisti - vienšūnas un daudzšūnu organismi, kuru šūnās ir kodols (eikarioti). Vairojas bezdzimumiski un dzimumiski. Pie protistiein pieder vienšūni jeb protozoji un aļģes. V ienšūni jeb protozoji - vienšūnas organismi, kas dzīvo galvenokārt ūdenī vai parazitē citos organismos. Barojas heterotrofi. V ien šū n i je b p ro to zo ji T Sakņkāji Skropstaiņi (pārvietojas ar mainīgas (pārvietojas, formas citoplazmas saskaņoti darbojoties daudzām izaugumiem - māņkājiņām jeb pseidopodijām) skropstiņām) Sporaiņi (visi parazīti) Kailamēba Tupelīte Čaulamēba Stentors Vicaiņi (pārvietojas ar vienu vai vairākām vicām) Eiglēna Lamb lija Tripanosoma

63 Aļģes - vienšūnas un daudzšūnu organismi, kuri satur hlorofilu un citus pigm entus. D audzšūnu aļģēm var būt dažādas formas laponis, bet nav stum bra, lapu, sakņu. Raksturīga dzim um vairošanās un bezdzim um vairošanās. Dzīvo galvenokārt ūdenī un m itrās vietās. G a lv en ie a ļģ u n od a līju m i Zaļaļģes Sārtaļģes B rūnaļģes Kramaļģes (hlorellas, (furcelārijas (fukusi, (navikulas spirogīras u. c.) laminārijas u. c.) u. c.) u. c.) M ieturaļģes (haras u. c.) A ļģu uz b ū ve Vicas Kodols Hlamidomona (zalalģe) Aļģu hloroplasts (hromatofors) Spirogira (zaļaļģe) V ien šū n a s z a ļa ļģ e s h la m id o m o n a s d zīv e s cik ls 1 - pieaugusi aļģe 2 - dzimumšūnu veidošanās 3 ~ dzimumšūnu saplūšana (apaugļošanās) 4 - šūna pēc apaugļošanās 5 - sporu veidošanās 6 - zoosporu veidošanās 7 - zoosporas

64 MONĒRU VALSTS Monēras - vienšūnas organismi, kuru šūnās nav ar m em brānu norobežota kodola (prokarioti). Barojas heterotrofi vai autotrofi. Pie m onērām pieder baktērijas. Baktērijas - m ikroskopiski (parasti 0,5-5 /xm d iam etrā) organismi, kuri sastopam i visur - ūdenī, augsnē, gaisā, organismos. Daļa baktēriju nelabvēlīgos apstākļos veido sporas. Autotrofi organism i - organismi, kuri paši spēj veidot dzīvības norisēm nepieciešam ās organiskās vielas no neorganiskajām vielām. Fototrofi organism i - organismi, kuri izm anto gaismas enerģiju organisko vielu veidošanai no neorganiskajām vielām, veicot fotosintēzi, piem ēram, daļa baktēriju, augi. H em otrofi organism i - organismi, kuri izm anto ķīmiskajās r e akcijās iegūto enerģiju organisko vielu veidošanai no neorganiskajām vielām, piem ēram, daļa baktēriju. H eterotrofi organism i - organismi, kuri uzņem gatavas organiskās vielas, piem ēram, daudzas baktērijas, sēnes, dzīvnieki. Saprotrofi organism i - organism i, kuri organiskās vielas iegūst no nedzīviem organism iem vai to atliekām, piem ēram, daļa baktēriju, sēņu, dzīvnieku. Parazīti - organismi, kuri barojas ar citu organism u saražotajām organiskajām vielām, piem ēram, daļa baktēriju, sēņu, vienšūnu. Patogēni - organismi, kuri izraisa citu organism u saslimšanu, piem ēram, daļa baktēriju, vienšūnu, tārpu. B a k tēriju ied a līju m s p ec form as Lodveida (koki) 0 O O o Nūjiņveida (ja veido sporas, baciļi) Vibrioni Izliektas Spirillas oo8 c a

65 B a k tēriju ied a līju m s p ēc b a ro ša n a s v eid a Autotrofas (pašas veido organiskās barības vielas) H eterotrofas (uzņem gatavas organiskās barības vielas, piemēram, pienskābes baktērijas) Fototrofas (izmanto gaismas enerģiju, piemēram, ciānbaktērijas) Hemotrofas (izmanto neorganisko vielu ķīmisko reakciju enerģiju, piemēram, sēra baktērijas) B a k tēriju sa im n ie c isk ā n o zīm e M edicīnā Antibiotikas Hormoni Enzīmi Antivielas Vakcīnas Vitamīni Citronskābe u.c. bioloģiski aktīvas vielas Vides aizsardzībā * Notekūdeņu attīrīšana Atkritumu pārstrāde Pārtikas rūpniecībā * Piena produktu pārstrāde (jogurta, skābā krējuma, paniņu, siera u.c. produktu ražošana) * Dārzeņu skābēšana * Alus un vīna ražošana L auksaim niecībā Skābbarības ieguve Aminoskābju un citu barības piedevu ražošana Augsnes bagātināšana (Azotobacters, nitrogūrs u.c.) Augu aizsardzības līdzekļi Enerģetika Biodegvielas izmantošana

66 CILVĒKA ANATOMIJA UN FIZIOLOĢIJA Asinis un asinsrites orgānu sistēma Arteriālas asinis - asinis, kurās ir daudz skābekļa. Asinis kļūst arteriālas plaušu kapilāros. Shēm ās tās iekrāso sarkanā krāsā. Venozas asinis - asinis, kurās ir daudz ogļskābās gāzes. Asinis kļūst venozas audu kapilāros. Shēm ās tās iekrāso zilā krāsā. Artērijas - asinsvadi, pa kuriem asinis plūst prom no sirds. Lielākā artērija ir aorta, kas sākas no kreisā kam bara. Artērijas mēdz saukt arī par pretestības asinsvadiem, jo to sienām ir jāiztur liels spiediens; tās ir elastīgas, ar biezu gludo m uskuļšūnu kārtu. Vēnas - asinsvadi, pa kuriem asinis atgriežas sirdī. Vēnas mēdz saukt par tilpum a asinsvadiem, jo to sienas ir viegli iestiepjamas un spēj ievērojami palielināt asinsvadu tilpum u. Roku un kāju vēnās ir vārstuļi, kas neļauj asinīm plūst atpakaļvirzienā. Lielais asinsrites loks - asiņu ceļš no kreisā sirds kam bara cauri ķerm enim līdz labajam sirds priekškam barim. N odrošina visas dzīvās šūnas ar skābekli un savāc no tām ogļskābo gāzi. Mazais asinsrites loks - asiņu ceļš no labā sirds kam bara cauri plaušām līdz kreisajam sirds priekškam barim. N odrošina skābekļa uzņem šanu un radušās ogļskābās gāzes izvadīšanu no organisma. Asinsspiediens - asiņu plūsm as radīts spiediens uz asinsvadu sienām. Asinsspiedienu nosaka uz augšdelm a vai apakšdelm a artērijas. Augšējais jeb sistoliskais spiediens ir spiediens kam baru sistoles laikā, bet apakšējais jeb diastoliskais spiediens ir spiediens sirds pauzes laikā. N orm āls asinsspiediens pieaugušam cilvēkam ir /60-80 mm Hg. Pulss - ritm iskas artēriju sienu svārstības, kuru biežum s atbilst sirds saraušanās biežum am. Pieaugušam cilvēkam m iera stāvoklī norm āls pulss ir 60 reizes m inūtē. Sistole - sirds m uskuļa saraušanās. Sirdsdarbības ciklā vispirms ir priekškam baru, pēc tam - kam baru sistole. Diastole - sirds m uskuļa atslābšana. Diastole iestājas sirds pauzes laikā. Elektrokardiogramma - elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājum a rašanos un izplatīšanos sirds muskulī.

67 Sirdsdarbības cik ls C ik la fā z e F āzes ilg u m s (s) Priekškambaru sistole 0,1 (viru vārstuļi atveras, pusmēness vārstuļi ir aizvērti) Kambaru sistole 0,3 (viru vārstuļi ir aizvērti, pusmēness vārstuļi atveras) Sirds pauze (diastole) 0,4 Bezvārda artērija Augšējā dobā vēna Aorta Sirds uzbūve artērija artērija Plaušu artērijas stumbrs Plaušu vēnas vārstuļi Labais priekškambaris Labais kambaris Apakšējā dobā vēna priekškambaris Viru vārstuļi Kreisais kambaris Milivolti R E lektrokardiogram m a PQ - uzbudinājuma izplatīšanās priekškambara un kambara mezglā QRS - uzbudinājums kambaros T - pauzes sākums Milisekundes

68 A sinis (šķidrie saistaudi, kas veido organisma iekšējo vidi) Plazm a (asiņu šķidrā daļa, kas sastāv no ūdens, olbaltumvielām (albumīniem, globulīniem, fibrinogēna u. c.), ogļhidrātiem, taukiem, vitamīniem, hormoniem, sāļiem u. c. vielām) Neitrofili (krāsojas ar neitrālām krāsvielām; fagocitozes ceļā iznīcina nolietotās šūnas, baktērijas) Eozinofili (krāsojas ar skābām krāsvielām; savairojas alerģisku slimību gadījumā) Eritrocīti jeb sarkanās asins šūnas pārnēsā skābekli organismā) G ranulocīti (to citoplazmā ir olbaltumvielu granulas) \ Bazofili (krāsojas ar bāziskām krāsvielām; nepiedalās fagocitozē, bet izdala heparīnu un histamīnus, savairojas ilgstoša iekaisuma gadījumā) A sinsķerm enīši Leikocīti jeb baltās asins šūnas (aizsargā organismu pret slimībām un svešķermeņiem) Monocīti (lielākās asins šūnas; spēj fagocitēt aptuveni 100 baktērijas vienlaikus, savairojas hronisku infekciju gadījumā) A granulocīti (to citoplazmā nav olbaltumvielu granulu) Trombocīti jeb asins plātnītes (piedalās asinsrecē - organisma aizsargreakcijā pret asiņu zudumu) Lim focīti (mazākās asins šūnas ar lieliem kodoliem; spēj pārvērsties par cita veida leikocītiem) T limfocīti (aktivē vai nomāc citu imūnšūnu imīmdarbību) B limfocīti (veido antivielas; saglabā atmiņā antigēnu)

69 Asiņu funkcijas Plazm a Ūdens Asiņu sastāv d aļas Olbaltumvielas jeb proteīni Albumīni Fibrinogens Globulīni Sāļi A sinsķerm enīši Eritrocīti (satur hemoglobīnu) 4-5 milj. 1 mm3asiņu Leikocīti 4-9 tūkst. 1 mm3asiņu Trombocīti tūkst. 1 mm asinu Funkcijas Veido asiņu tilpumu, šķīdina un transportē barības vielas, bioloģiski aktīvas vielas, C0,, regulē temperatūru Piedalās spiediena regulācijā Sarecina asinis Cīnās ar infekcijām Regulē osmotisko spiedienu un ph Pārnēsā skābekli un daļu ogļskābās gāzes Piedalās svešķermeņu un mikroorganismu iznīcināšanā (fagocitēšanā - neitrofili un monocīti, imūnvielu radīšanā - limfocīti) Piedalās asinsrecē Im u n itā te s v e id i (organisma neuzņēmība pret slimību izraisītājiem un indēm) N especifiskā (ādas un gļotādas pretošanās svešķermeņu iekļūšanai; dziedzeru sekrētu baktericīdās īpašības) Specifiskā (paliekoša imunitāte pret konkrēto antigēnu) Iedzimta Dabiskā Mākslīgā Aktīvā Pasīvā Aktīvā Pasīvā (pārslimojot (zīdainis manto (ar vakcīnu (ar serumiem iegūtā) no mātes) iegūtā) iegūtā)

70 Asins grupas Plazmas aglutinini Asins grupa Anti A AntiB A - + B + - AB - - Asins grupu n oteicošais antigēns - specifiska olb altu m v iela uz eritrocītu virsmas. Antivielajeb aglutinīns - plazm as olbaltum viela. Aglutinācija - eritrocītu salipšana, kas notiek, pārlejot neatbilstošas grupas asinis. Aglutinācija notiek, ja antigēns A sastopas ar plazm as antivielu jeb aglutinīnu anti A, vai B - ar anti B. Rēzus piederība (Rh) - specifiska olbaltum viela uz eritrocītu virsmas, kuru vispirms atklāja rēzus pērtiķiem. Eiropā 85 % cilvēku ir šī antiviela, tāpēc viņus sauc par rēzus pozitīviem - Rh (D) plus, bet 15 % šīs olbaltumvielas nav, tāpēc viņi ir rēzus negatīvi - Rh (D) mīnuss. Donors - asiņu vai orgānu ziedotājs. Recipients - asiņu vai orgānu saņēmējs. Limfatiska sistēma Orgāni Uzbūve Nozīme Limfkapilāri Limfvadi Limfmezgli Mandeles Liesa Sīki vadi, kuru sienas sastāv no vienas epitēlijšūnu kārtas. To viens gals ir slēgts Vēnām līdzīgi vadi, kuros ir vārstuļi, kas nodrošina limfas plūsmu vienā virzienā Apaļi un ovāli veidojumi limfvadu ceļā tuvu pie lielajām vēnām, piemēram, ceļu, cirkšņu, elkoņu, padušu limfmezgli. Tos no ārpuses apņem saistaudi, bet vidū ir dobumi, kuros ir leikocīti (limfocīti un makrofāgi) 3 pāri limfātisko audu veidojumu ar limfmezgliem, kas atrodas rīkles apvidū Garens veidojums vēdera dobuma kreisajā pusē zem ribām Difūzijas ceļā uzņem šķidrumu (limfu) no šūnstarpu vielas No limfkapilāriem ieplūst limfa, kas nonāk lielā asinsrites loka vēnās Attīra caurplūstošo limfu no infekciju izraisītājiem un svešķermeņiem Cīnās ar ausu, kakla un deguna infekcijām Embrionālās attīstības laikā veidojas visi asinsķermenīši, bet pēc piedzimšanas - daļa leikocītu. Uzkrāj rezervē līdz 0,5 / asiņu, noārda vecos eritrocītus

71 E lp o ša n a s o rg ā n u sistē m a P la u ša s A lv eo la s Vairogskrimslis Ribu nospiedumi Elpvads Bronhi No plaušu artērijas \ Uz plaušu vēnu Plaušu daivas Sirds ierobs Plaušu pūslīši jeb alveolas Kapilari

72 Elpošanas orgānu uzbuve un funkcijas Elpošanas orgānu sistēmas daļa Deguna dobums Rīkle Balsene Elpvads jeb traheja Bronhi Plaušas Uzbuve To veido galvaskausa sejas daļas kauli, deguna skrimšļi un starpsiena; izklāj gļotāda ar skropstiņepitēliju Cauruļveida orgāns, kas savieno deguna dobumu un muti ar balseni un barības vadu Veido skrimšļi. Rijot kumosu, ieeju tajā noslēdz uzbalsenis. Balsenē ir divas muskuļotas balss saites Cauruļveida orgāns, ko veido skrimšļa pusgredzeni un izklāj skropstiņepitēlij s Bronhus veido skrimšļa pusgredzeni. Katrs bronhs ieiet savā plaušā. Bronhi plaušās zarojas sīkāk, veidojot bronhu koku Pāra orgāns, kas aizpilda krūšu dobuma lielāko daļu. Sastāv no bronhu zariem, plaušu pūslīšiem jeb alveolām un asinsvadu kapilāriem. Plaušas apņem plaušu pleira Funkcijas Sasilda, samitrina un attīra ieelpoto gaisu Nogādā ieelpojamo gaisu balsenē un uzturu barības vadā. Izvada izelpojamo gaisu deguna vai mutes dobumā Nodrošina skaņu veidošanos, nogādā ieelpojamo gaisu elpvadā, bet izelpojamo - rīklē Nogādā ieelpojamo gaisu bronhos, bet izelpojamo - balsenē. Skropstiņu kustības attīra elpceļus no putekļiem un mikroorganismiem Nogādā ieelpojamo gaisu plaušās un izelpojamo - elpvadā Nodrošina skābekļa nonākšanu no ieelpotā gaisa plaušu pūslīšu asinsvadu kapilāros un ogļskābās gāzes nonākšanu izelpojamā gaisā difūzijas ceļā Plaušu dzīvības tilpums jeb vitālā kapacitāte - m a k sim ā la is gaisa daudzum s, ko var izelpot pēc visdziļākās ieelpas. M ēra ar spirom etru. Atlieku je b reziduālais tilpum s - gaisa tilpum s, kāds paliek plaušās pēc visdziļākās izelpas (aptuveni 11). Elpošanas aizsargrefleksi - b e z n o sa c īju m a refleksi, kas atbrīvo elpceļus no svešķerm eņiem vai spēcīgi smaržojošu vielu molekulām. Skavas atbrīvo deguna dobum u, klepus - tālākos elpceļus.

73 G rem ošan as o rg ā n u sistēm a 1 - mutes dobums 2 - rīkle 3 - barības vads 4 - kuņģis 5 - divpadsmitpirkstu zarna (tievās zarnas sākumdaļa) 6 - tievā zarna 7 - aklā zarna 8 - aklās zarnas piedēklis 9 - resnā zarna 10 - taisnā zarna (resnās zarnas beigudaļa) 11 - ānuss 12 - siekalu dziedzeri 13 - aknas 14 - žultspūslis 15 - aizkuņģa dziedzeris 1 - lūpas 2 - smaganas 3 - aukslējas 4 - rīkle 5 - mandeles 6 - mēle 7 - garšas kārpiņas 8 - priekšzobi 9 - acu zobi 10 - mazie dzerokļi 11 - lielie dzerokļi 12 - ūka jeb mēlīte

74 Zoba u zb ū ve 1 - zoba kronis (vainadziņš) 2 - zoba kakliņš 3 - zoba sakne 4 - emalja 5 - dentīns 6 - pulpa jeb mīkstie audi 7 - nervs 8 - asinsvadi K um osa n o rīša n a 1 - balsene 2 - barības vads 3 - barības kumoss 4 - uzbalsenis

75 Uztura sagremošana Gremošanas trakta dala Mutes dobums Kuņģis Tievā zarna Procesi, kas notiek ar uzņemto uzturu Zobi uzturu sasmalcina; mēle to sajauc ar siekalām Kuņģa muskuļotā siena barību sajauc ar kuņģa sulu Divpadsmitpirkstu zarnā izdalās žults, kas sašķeļ taukus emulsijā Divpadsmitpirkstu zarnā barība sajaucas ar aizkuņģa dziedzera sulu Enzīmi jeb fermenti Siekalu amilāze Kuņģa sulas pepsīns Aizkuņģa dziedzera sulas: amilāze, tripsīns, lipāze Sašķeļamās vielas un šķelšanas galaprodukti Ogļhidrāti Olbaltumvielas Tauku emulsija, kas sastāv no sīkām tauku lodītēm Ogļhidrāti Olbaltumvielas Tauki Resnā zarna Barība sajaucas ar zarnu sulu; sašķeltās vielas caur tievās zarnas bārkstiņām uzsūcas asinīs Tiek atūdeņotas nesagremotās barības atliekas Aptuveni tādi paši enzīmi kā aizkuņģa dziedzera sulā - - Ogļhidrāti sašķeļas līdz glikozei; olbaltumvielas - līdz aminoskābēm; tauki - līdz taukskābēm un glicerīnam E n zlm ijeb ferm enti - biokatalizatori jeb vielas, k a s p aā trin a reakcijas, bet pašas tajās nem ainās. Cilvēka enzīmi darbojas ķerm eņa te m p e ra tū rā un noteiktos vides apstākļos (ph). Emalja - organism a cietākie audi, k a s sedz zobus n o ārpuses. Satur fluoru. Gremošanas sulas - šķidrum i, ko izdala g rem o ša n as dziedzeri (siekalu, kuņģa sulas, aizkuņģa, aknas, zarnu sulas dziedzeri); satur vielas, kas veicina grem ošanu. Ģ en ētisk i m odificēta pārtika - pārtika, k a s iegūta v a i satur ģenētiski modificētus organism us jeb organism us, kuriem mākslīgi ievadīti citu organism u gēni. P iem ēram, ģenētiski modificēti tom āti, kas ir izturīgāki un vieglāk transportējam i; eļļa no ģenētiski modificētas sojas; siers, kura ražošanā izm antotas ģenētiski modificētas baktērijas.

76 Vitamīni - bioloģiski aktīvas vielas, k a s regulē organism a vielm aiņu un kuras parasti uzņem ar uzturu. A vitam inoze - slimība, k o rada kāda vitam īna trū k u m s organismā, piem ēram, C, vitam īna trū k u m s rada cingu. Hipovitaminoze - vielm aiņas traucējum i, ko rada kāda vitam īna trū k u m s organismā, piem ēram, ja nepietiekam i uzņem ts C, vitamīns, asiņo smaganas un viegli veidojas zemādas asinsizplūdumijeb "zilumi". Attīra asinis no kaitīgām vielām Spēj pārveidot aminoskābes par citām aminoskābēm, ogļhidrātiem, taukiem Uzkrāj rezerves cukuru glikogēnu Piedalās organismam derīgu vielu, piemēram, B rļ vitamīna, asinsrecēšanas faktora veidošanā Asiņu depo

77 Vitamīni un to loma cilvēka organisma Apzīmējums Nosaukums Funkcijas un vitamīnu trūkuma sekas (hipovitaminoze, avitaminoze) Vitamīnu avoti un diennakts deva (mg) E ļļa šķīstošie vitamīni A Retinols Regulē augšanu, ādas un gļotādas atjaunošanos, redzes pigmenta rodopsīna veidošanos un funkcionēšanu. Trūkums rada "vistas aklumu", trauslus matus, ādas un gļotādas bojājumus D Kalciferols Regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, kaulu, zobu attīstību, muskuļu darbību. Trūkums rada svīšanu, nervozitāti, paaugstinātu uzņēmību pret infekcijas slimībām, rahītu E Tokoferols Ietekmē gludās un šķērssvītrotās muskulatūras darbību. Trūkums rada dzimumfunkciju traucējumus K Filohinons, vikasols Ūdeni šķīstošie vitamīni C B1 Askorbmskābe Tiamīns, kokarboksilāze Nostiprina eritrocītu membrānu, piedalās asinsrecē, kaulu vielmaiņā. Trūkums rada asins recēšanas traucējumus Nepieciešama saistaudu olbaltumvielu sintēzei. Trūkums rada smaganu asiņošanu, zemādas asinsizplūdumus, anēmiju, ringu jeb skorbutu, kā rezultātā izkrīt zobi un sairst locītavas Piedalās audu elpošanā, aminoskābju un tauku vielmaiņā. Trūkums rada muskuļu vājumu, sāpes, sirds nepietiekamību, augšanas palēnināšanos, paralīzi, beri-beri slimību B2 Riboflavins Piedalās olbaltumvielu un ogļhidrātu vielmaiņā. Trūkums rada ādas un gļotādas iekaisumu, redzes pavājināšanos Aknas, olas, sviests, augu karotīni, kas aknās pārvēršas par A vitamīnu 1,5-2 Veidojas ādā saules gaismas iedarbībā. Olas dzeltenums, zivju ella, piens 0,025 Zaļie lapu dārzeņi, augu eļļas, graudi 30 Zaļie dārzeņi, tievo zarnu mikrofloras baktērijas 0,001 Augļi (citrusi, upenes, kivi, mežrozītes u. c ), kartupeļi Raugs, klijas, zirņi, pupas, aknas, nieres 1-2 Graudi, piens, dārzeņi, olas, aknas. Sintezē zarnu mikroflora 1,5-2

78 Apzīmējums Nosaukums Funkcijas un vitamīnu trūkuma sekas (hipovitaminoze, avitaminoze) Vitamīnu avoti un diennakts deva (mg) B3 Pantotēnskābe Piedalās šūnu vielmaiņā. Trūkums rada nogurumu, nervu un muskuļu koordinācijas traucējumus, ādas iekaisumu B6 Piridoksīns Piedalās aminoskābju un tauku vielmaiņā. Trūkums rada anēmiju, nespēku, depresiju vai nervozitāti, ādas iekaisumu B 12 Folij skābe Piedalās eritrocītu veidošanā. Trūkums rada anēmiju (īpaši - grūtniecēm) p Rutlns Nostiprina asinsvadu sieniņas, veicina C vitamīna izmantošanu pp Svaigi dārzeņi, gaļa, zivis, olas. Deva nav noskaidrota Nikotlnskābes amlds, niacins Piedalās oksidēšanās enzlmu veidošanā. Trūkums rada CNS un gremošanas orgānu darbības traucējumus, pelagru H Biotlns Piedalās taukskābju sintēzē. Trūkums rada muskuļu sāpes un ādas iekaisumu Liesa gaļa, graudi, kāposti, kartupeļi 10 Zaļie dārzeņi, aknas, zivis, raugs. Sintezē zarnu mikroflora 1-2 Citrusaugļi, upenes, mežrozītes Gaļa, zivis, raugs, pupas, graudu apvalki Piens, aknas, nieres. Sintezē zarnu mikroflora. Deva nav noskaidrota

79 Izvad o rg ā n u sistēm a N ie r e s šķ ērsg riezu m s Nieres garoza Nieres serde piramīda bļodiņa Niere JfWTNiere Urīnvads artērija Nieres vēna izvadkanāls N efro n a u zb ū ve Kapilāru kamoliņš Nieres artērija Nieres kapilāri Izlocītais kanālinš Nieres vena Kapsula Savācējkanāliņš Nefrona cilpa

80 Unna veidošanas Procesa nosaukum s 1. Filtrācija kapilāru kamoliņos 2. Reabsorbcija kanāliņos 3. Nieru kanāliņu sekrēcija 4. Ūdens reabsorbcija Norise Asinsspiediens izspiež mazās molekulas no kapilāru kamoliņiem kapsulās Vielu molekulas atgriežas no izlocītajiem kanāliņiem asinīs difūzijas un aktīvā transporta ceļā Vielu aktīvais transports virza molekulas no asinīm izlocītajos nieru kanāliņos Visā nefrona garumā, sevišķi nefrona cilpā un savācējkanāliņā, pēc sāļu reabsorbcijas notiek ūdens osmoze 5. Ekskrēcija Urīna veidošanās atbrīvo organismu no vielmaiņas atkritumvielām Vielu m olekulas, kuras pārvietojas (piem ēri) Ūdens, glikoze, aminoskābes, urīnviela, sāļi, urīnskābe, kreatinīns Ūdens, glikoze, aminoskābes, sāļi Urīnskābe, kreatinīns, ūdeņražajoni, amonjaks Ūdens, sāļi Ūdens, sāļi, urīnviela, urīnskābe, amonjaks, kreatinīns Ūdens (95 %) Urīnviela Organiskās skābes (pienskābe, skābeņskābe u. c.)

81 Nozīmīgākie hormoni un to loma organisma Sekrecijas dziedzeris Hipofīze Vairogdziedzeris Epitēlijkermenlši Hormoni Antidiurētiskais hormons (ADH, vazopreslns) Oksitoclns Somatotropais hormons (STH) Luteinizējošais hormons (LH) Luteotropais hormons (LTH) Folikulus stimulējošais hormons (FSH) Loma cilvēka organisma Stimulē gludo muskuļu kontrakcijas, paaugstina asinsspiedienu, sekmē ūdens reabsorbciju nierēs Stimulē piena dziedzeru darbību, dzemdes muskuļu kontrakcijas Kontrolē augšanu un kaulu veidošanos Veicina olšūnas atbrīvošanos no folikula un ierosina progesterona izdalīšanos no dzeltenuma ķermeņa sievietēm, testosterona izdalīšanos vīriešiem Veicina piena dziedzeru attīstību grūtniecības laikā un regulē piena sekrēciju pēc dzemdībām Stimulē olšūnas attīstību olnīcā, estrogēna izdalīšanos no folikula Tirokslns (TSH) Paātrina vielmaiņu un sirdsdarbību Kalcitonlns Parathormons Samazina kalcija un fosfora daudzumu asinis Palielina kalcija un fosfora daudzumu asinis Virsnieres Kortizols Ietekmē ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu vielmaiņu. Iesaistīts olbaltumvielu pārvēršanā par ogļhidrātiem Aizkuņģa dziedzeris Olnīcas Aldosterons Adrenalīns Noradrenalins Insulīns Glikagons Estrogens (ražo folikuli) Progesterons (ražo dzeltenuma ķermenis) Regulē nātrija reabsorbciju nieru kanāliņos, liekā kālija izvadīšanu Paaugstina asinsspiedienu un palielina glikozes daudzumu asinis Pazemina asinsspiedienu un samazina glikozes daudzumu asinis Uztur nemainīgu glikozes līmeni asinis, pārvēršot lieko glikozi glikogēnā Uztur nemainīgu glikozes līmeni asinis, pārvēršot glikogēnu par glikozi Stimulē sekundāro dzimumpazlmju veidošanos, dzemdes iekšējās kārtas (endometrija) sabiezināšanos Stimulē piena dziedzeru attīstību, dzemdes iekšējās kārtas saglabāšanos grūtniecības laikā

82 Sekrecijas dziedzeris Placenta H orm oni Estrogens, progesterons Loma cilvēka organism a Izdalās grūtniecības laikā Sēklinieki Testosterons Stimulē sekundāro dzimumpazlmju veidošanos Epifize jeb čiekurveida dziedzeris Melatonins Regulē organisma bioritmus. īpaši attīstīts bērniem - kavē priekšlaicīgu dzimumnobriešanu E n d okrīn ie d z ie d z e r i Epifīze Hipoflze Vairogdziedzeris Epītēlijķermenlši Aizkrūtes dziedzeris jeb tīmuss Virsnieru dziedzeris Aizkuņģa dziedzeris i 1%\ Olnīcas -Sēklinieki

83 Nervu sistēm as iedalījum s Pēc novietojum a organism ā Pēc regulējamiem orgāniem Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes) Perifērā nervu sistēma (nervi) Somatiskā nervu sistēma (gribai pakļauta; regulē skeleta muskuļu darbību, nodrošina ķermeņa pozu) Veģetatīvā nervu sistēma (gribai nepakļauta; regulē gludos muskuļus, dziedzerus, sirdi) Simpātiskā nervu sistēma (darbojas trauksmes stāvoklī; paātrina sirdsdarbību, sašaurina asinsvadus, paplašina acu zīlītes, pavājina gremošanas sulu izdalīšanos, pastiprina svīšanu) Parasimpātiskā nervu sistēma (darbojas miera stāvoklī; palēnina sirdsdarbību, paplašina asinsvadus, sašaurina acu zīlītes, pastiprina gremošanas sulu izdalīšanos, neietekmē sviedru dziedzerus)

84 N eirona uzbuve Gala zari R eflek sa lo k a sh ēm a Receptors (kairinājuma uztvērējs) Centrtieces jeb jušanas neirons Sinapse (vieta, kur impulss pāriet no viena neirona uz citu) CNS (galvas vai muguras smadzenes) Sinapse Centrbēdzes jeb kustību neirons Efektors (orgāns, kas atbild uz kairinājumu, - muskulis vai dziedzeris)

85 R eflek sa lok s, k as sa stā v n o d iv iem n eir o n iem un ie t ca u r m u gu ras sm a d zen ēm (ceļg a la reflek ss) Sinapse Baltā viela,mugurējā saknīte -Ganglijs jeb nervu mezgls -Muguras smadzeņu nervs Pelēka viela Priekšejā saknīte / Centrtieces jeb jušanas neirons Centrālais kanāls Rieva Centrbēdzes jeb kustību neirons 'Receptors Efektors R eflek sa lok s, k as sa stā v n o trim n eir o n iem un ie t ca u r m u gu ras sm a d zen ēm (rok as sa lie k ša n a s a izsa rg reflek ss) Centrbēdzes jeb kustību neirons

86 Galvas sm adzeņu uzbūve Gala smadzenes jeb lielās puslodes Priekšējās smadzenes jeb starpsmadzenes Lielo pusložu garoza Smadzeņu saiklis Redzes uzkalns jeb talāms Zemuzkalne jeb hipotalāms Hipofīze Smadzeņu stumbrs * Smadzenītes Muguras smadzenes

87 Centrālās nervu sistēmas atsevišķo daļu nozīme C entrālās nervu sistēm a s daļa Muguras smadzenes Iegarenās smadzenes Smadzenītes Vidussmadzenes Starpsmadzenes Puslodes Funkcijas Reflektori skā funkcija (ceļgala reflekss, urīnpūšļa iztukšošanās reflekss u. c. iedzimti refleksi) un vadīšanas funkcija (vada impulsus uz galvas smadzenēm) Darbojas saistībā ar galvas smadzenēm Bojājuma gadījumā iestājas nāve, jo iegarenajās smadzenēs atrodas elpošanas, sirdsdarbības un asinsrites regulācijas centri Nodrošina šķaudīšanas, klepošanas, vemšanas, acu mirkšķināšanas aizsargrefleksus, zīšanas, košanas un rīšanas refleksus Saskaņo un koordinē sarežģītas kustības Nodrošina ķermeņa līdzsvaru Piedalās skeleta muskuļu tonusa regulācijā Nodrošina orientācijas refleksus (galvas pagriešanu skaņas vai gaismas virzienā, acu zīlīšu reakciju uz gaismu) Caur redzes uzkalnu iet vadītājceļi, kas nes informāciju par visām pārmaiņām ārējā un iekšējā vidē Zemuzkalne regulē dzimumtieksmi, izsalkuma, slāpju un sāta sajūtu, ķermeņa temperatūru Regulē visus nosacījuma refleksus Tajās atrodas dažādi centri (runas, dzirdes, redzes utt.) Nosaka cilvēka intelektuālo darbību A cs arēja u zb u ve

88 Acs iekšēja uzbuve Cīpslene Dzīslene Tīklene Dzeltenais plankums Aklais planku ms Starenes (akomodācijas muskulis Redzes nervs Stiklveida ķermenis Acs daļas Cīpslenejeb saistaudu apvalks A c s dalu nozīme 9 Funkcijas Piešķir acābolam formu un pasargā to no bojājumiem Dzīslene jeb asinsvadu apvalks Apgādā aci ar skābekli un barības vielām Tīklene Radzene Varavīksnene Zīlīte Lēca Stiklveida ķermenis Starenes (akomodācijas) muskuļi Dzeltenais plankums Aklais plankums Piedalās attēla veidošanā. Tajā esošās nūjiņas uztver krāsas, bet vālītes atšķir gaismu no tumsas Laiž cauri un lauž gaismas starus Piešķir acij krāsu, regulē zīlītes atvērumu Regulē acī nonākošās gaismas daudzumu Lauž gaismas starus Piepilda acābolu, laiž cauri un lauž gaismas starus Regulē lēcu Vieta, kur attēls ir visskaidrākais, jo tur ir koncentrētas nūjiņas un vālītes Vieta, kur nav gaismas jutīgo šūnu, bet sākas redzes nervs

89 Auss uzbuve un funkcijas Auss gliemežnīca (sakopo skaņu viļņus) Dzirdes kauliņi (pastiprina skaņu viļņus) Āmuriņš \ Laktiņa / Kāpslītis Pusloka kanāli (nodrošina statisko līdzsvaru) Dzirdes nervs Gliemezis (nodrošina dinamisko līdzsvaru, pārvērš skaņas nervu impulsā) Auss ārējā eja (attīra gaisu, sakopo skaņu viļņus) Bungplēvīte (pastiprina skanu vilnus) Dzirdes kanāls (izlīdzina spiedienu abpus bungplēvītei)

90 Ā da - m aņ u o rg ā n s u n iz v a d o rgāns Mats Nervu gali i f}virsāda jeb epiderma Ādas receptors Asinsvadi (ādas kapilāri) Jstā āda jeb derma Sviedru dziedzeris Tauku dziedzeris Mata sīpoliņš Zemāda (tauku slānis) V id es tem p era tū ra s ie te k m e uz adu Aukstum a Ādas asinsvadi sašaurinās Ādas mati saslienas Sviedru izdalīšanās pavājinās Rodas zosāda, kontrahējoties muskuļiem pie matu pamatnes Karstumā Ādas asinsvadi paplašinās Ādas mati piekļaujas ādai Sviedru izdalīšanās pastiprinās; tiem iztvaikojot, notiek atdzišana

91 Balsta un kustību orgānu sistēm a Muskuļi Galvas muskuļi (košanas, mīmikas) Ķermeņa muskuļi (krūšu, vēdera, muguras) Ekstremitāšu muskuļi (roku, kāju) Skelets Galvaskauss (sejas un paura daļa) Ass skelets (mugurkauls) Krūškurvis Plecu josla (lāpstiņas, atslēgkauli) Iegurņa josla (gūžas kauli) Ekstremitāšu josla (roku, kāju skelets) K aulu sa v ien o ju m u v eid i N ekustīgie (saaugum i) Piemēram, gūžas kauls M azkustīgie (šuves) Piemēram, galvaskausa paura daļā Kustīgie (locītavas) Piemēram, ekstremitātēs Vienass Piemēram, pirkstos Divasu Piemēram, plaukstas pamata locītava Daudzasu Piemēram, plecu locītava

92 S k e le ts Galvaskauss Sejas dala 1 - augšžoklis 2 - apakšžoklis 3 - vaiga kauls (2) 4 - deguna kauli Paura daļa 5 - deniņu kauls (2) 6 - pieres kauls paura kauls (2) pakauša kauls Mugurkauls Kakla josla 7 - kakla skriemeļi (7) Krūšu josla 8 - krūšu skriemeļi (12) Jostas josla 9 - jostas skriemeļi (5) Krustu josla 10 - krustu kauls (5 saauguši) Astes josla 11 - astes skriemeļi (4 vai 5) Plecu josla 12 - atslēgkauls (2) 13 - lāpstiņa (2) Iegurņa josla 14 - gūžas kauls (2 - pieaugušajiem) Rokas skelets Augšdelms 15 - augšdelma kauls Apakšdelm s 16 - spieķa kauls 17 - elkoņa kauls Plauksta 18 - plaukstas pamata kauli (8) 19 - plaukstas kauli (5) 20 - pirkstu kauli (īkšķim - 2, pārējiem pirkstiem - 3) Krūškurvis 21 - krūšu kauls 22 - ribas (12 pāri; aizmugurē pievienotas pie krūšu skriemeļiem) Kājas sk elets Augšstilbs 23 - augšstilba kauls A pakšstilbs Pēda 24 - lielais lielakauls 27 - pēdas pamata kauli (7) 25 - mazais lielakauls 28 - pleznas kauli (5) 26 - ceļa kauls (starp 29 - pirkstu kauli augšstilbu un apakšstilbu)

93 1 - olnīca 2 - olvads 3 - dzemde 4 - dzemdes kakls 5 - maksts 6 - kuteklis jeb klitors 7 - mazās kaunuma lūpas 8 - lielās kaunuma lūpas 9 - urīnpūslis (pieder pie izvadorgānu sistēmas) Sievietes dzimumorgānu sistēm a 1 - sēklinieks 2 - sēklinieka piedēklis 3 - sēklvads 4 - sēklas pūslītis 5 - priekšdziedzeris jeb prostata 6 - sīpoliņa dziedzeris 7 - urīnpūslis (pieder pie izvadorgānu sistēmas) 8 - urīnizvadkanāls (pieder pie izvadorgānu un dzimumorgānu sistēmas) 9 - dzimumloceklis jeb penis 10 - dzimumlocekļa galviņa V īrieša d zim u m orgān u sistē m a

94 O rganism u d a rb īb a s reg u lā cija Humorala regulācijā (ar ķīmisku vielu starpniecību) N eirāla regulācija (ar nervu sistēmas starpniecību) Uztverot ķermeņa iekšējos signālus (piemēram, slāpju sajūta rodas, ja receptori slāpju centrā smadzeņu stumbrā uztver spiediena paaugstināšanos asinīs ūdens trūkuma dēl) Uztverot ārējos signālus ar maņu orgāniem (piemēram, zivis migrācijas laikā orientējas, ar ožas orgāniem uztverot ūdeņu smaržu) Ar hormoniem - dzīvnieku hormoniem un fitohormoniem (piemēram, dzīvnieku insulīns regulē cukura daudzumu asinīs, etilēns veicina augļu nogatavošanos) Ar citām vielām, kas radušās organismā (piemēram, CO, pieaugums asinīs veicina ieelpu) Ar vielām, ko uzņem no ārvides (piemēram, ar medikamentiem, ko lieto cilvēks, ar augiem, ko izmanto dzīvnieki saslimšanas gadījumā) Piezīme. Neirālā un humorālā regulācija ir cieši saistīta, tāpēc to bieži sauc par neirohumorālo regulāciju. Piemēram, stress izraisa hormona adrenalīna izdalīšanos asinīs, kas veicina sirdsdarbības paātrināšanos.

95 EKOLOĢIJA E k o lo ģ isk ie fa k to ri Nedzīvās dabas jeb abiotiskie Cilvēka darbības radītie jeb antropogēnie Klimatiskie (gaisma, temperatūra, mitrums u. c.) Ģeoloģiskie (ieži, augsnes sastāvs u. c.) Ģeogrāfiskie (augstums virs jūras līmeņa u. c.) Ķīmiskie (rūpniecības piesārņojums u. c.) Fizikālie (troksnis, radiācija u. c.) Bioloģiskie (cilvēka ieviestas sugas u. c.) Dzīvās dabas jeb biotiskie jeb fitogēnie Dzīvnieku jeb zoogēnie Mikroorganismu jeb mikrobiogēnie O rganism u ied a līju m s p ēc b a ro ša n ā s v eid a Autotrofi organism i (paši veido sev nepieciešamās organiskās vielas no neorganiskajām vielām ) H eterotrofi organism i (uzņem no ārējās vides Fototrofi organismi (satur hlorofilu, organisko vielu sintēzei izmanto gaismas enerģiju. Augi, aļģes, ķērpji) Hemotrofi organismi (organisko vielu sintēzei izmanto neorganisko vielu oksidēšanās enerģiju. Daļa baktēriju) Fagotrofi organismi jeb biofāgi (patērē citu organismu organiskās vielas, lai sintezētu sev nepieciešamās organiskās vielas) Saprotrofi organismi (barojas ar nedzīvām organiskām vielām) Augēdāji jeb fitofāgi (zaķi, sienāži, laputis) Gaļēdāji jeb zoofāgi (vilki, zīlītes, mārītes) Visēdāji jeb polifāgi (žurkas, lāči) jeb detritofāgi (sliekas, daļa baktēriju) jeb nekrofāgi (kaprači) jeb koprofāgi (mēslvaboles)

96 A ugu ied a līju m s p ēc p ra sīb ā m p ret ū d en i Ū densaugi P iek rastes M ēreni m itru Sausu vietu augi jeb hidrofīti augi jeb vietu augi jeb k serofīti h igrofīti jeb m ezofīti Atvārsnīšu Atvārsnītes Atvārsnītes Lapas biezas, nav vai tās ir abās lapas lapas apakš klātas ar vaska peldošo lapu pusēs pusē kārtiņu vai virspusē Bieži lielas, Vidēji lielas matiņiem vai ir Ir gaisu sulīgas lapas lapas sīkas, reducētas, saturošie audi pārvērstas jeb aerenhīma par ērkšķiem Vāji attīstīti vadaudi Sakņu sistēma virspusēja vai ļoti dziļa B a ro ša n a s ķ ēd es sh e m a tisk s attēlo ju m s Piezīme. Bultiņas norāda enerģijas plūsmas virzienu barošanās ķēdē. B a ro ša n a s ķ ēd es p iem ērs p ļa v ā Piezīme. Barošanās ķēdes dabā krustojas, veidojot barošanas tīklus, jo gandrīz katrs organisms barojas ar dažādiem organismiem.

97 D zīvo organ ism u ķ erm eņ a tem p era tū ra s režīm i Aukstasiņu jeb poikiloterm i organism i (nepastāvīga ķermeņa temperatūra, kas atkarīga no ārvides temperatūras; augi un aukstasiņu dzīvnieki - bezmugurkaulnieki, zivis, abinieki, rāpuļi) S iltasiņu organism i Homotermi organismi (ir pastāvīga nemainīga ķermeņa temperatūra; putni, vairums zīdītāju) Heterotermi organismi (nelabvēlīgus laikapstākļus pavada neaktīvā stāvoklī - anabiozē, piemēram, ziemas guļā; eži, sikspārņi, lāči) U d en u b io lo ģ isk ā a ttīr īša n a D abiskos apstakļos Bioloģiskie dīķi (vienkāršākais attīrīšanas veids - skābekļa klātbūtnē noārdās organiskie piejaukumi) Filtrācijas lauki (notekūdeņus pēc mehāniskās attīrīšanas iesūcina zemē, kur tos attīra aerobās baktērijas) Apūdeņošanas lauki (attīrīšana notiek vienlaikus ar augsnes mēslošanu un kultūraugu laistīšanu. Var izmantot tikai augiem nekaitīgus notekūdeņus) M ākslīgi radītos apstakļos Biofiltri (mehāniski attīrītus notekūdeņus izsmidzina ar porainu materiālu pildītās kamerās, kur baktērijas noārda organiskās vielas. Ja veic aerāciju, - tas ir aerofiltrs) Aerotanki (notekūdeņus dzelzsbetona tvertnēs attīra ar aktīvajām dūņām)

98 V id es m o n ito rin g s (sistemātiski vides stāvokļa novērojumi, kas nepieciešami vides aizsardzības pasākumu plānošanai un to efektivitātes kontrolei) Globālais (iesaistās daudzas valstis, vada kāda starptautiska organizācija, piemēram, UNEP) R eģion ālais (īsteno kāda konkrēta iestāde, piemēram, Vides un reģionālās attīstības ministrija) L okālais (īsteno pašvaldības, dabas aizsardzības inspektori, brīvprā-' tīgie, piemēram, skolēni) A izsargajam as d ab as te r ito r ija s L atvija (valsts līmeņa aizsardzībā ir gandrīz 14 % Latvijas teritorijas) Dabas rezervāti Biosfēras rezervāti (Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts)

99 Dabas rezervāti (aizsargājamās teritorijas, kurās ir zonas, kur nenotiek nekāda cilvēka darbība. Rezervātos var būt ari zonas ar ierobežotu saimniecisko darbību, kā ari iedzīvotāju izglītošanai un tūristiem paredzētas takas. Rezervāta izveidošanu ierosina zinātnieki, apstiprina Saeima) Rezervāts Dibināšanas gads Platība Atrašanas vieta Izveides mērķis Moricsala g. 818 ha Ventspils rajonā Saglabāt nepārveidotas dabiskās ekosistēmas, reto floru un faunu Grīni g. 1454,9 ha Liepājas rajonā Grīna un grīna sārtenes aizsardzība Teici g ha Madonas un Jēkabpils rajonā Saglabāt lielāko sūnu purvu masīvu Latvijā, nozīmīgu ūdensputnu dzīves vidi Krustkalne g ha Madonas rajonā Saglabāt mežu un ūdeņu ekosistēmu kopumu, reto floru un faunu

100 Nacionālie parki (valsts aizsargāta plaša teritorija, kurā ir nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un m azpārveidotas ainavas, izcilas kultūrainavas, biotopu, kultūras un vēstures piem inekļu bagātība; uzdevum s ir aizsargāt šīs nacionālās bagātības un izglītot iedzīvotājus) Naciona- 1ais parks Dibināšanas gads Platība Atrašanas vieta Izveides mērķis Gaujas nacionālais parks Ķemeru nacionālais parks g ha Rīgas, Cēsu un Valmieras rajonā g ha Jelgavas, Rīgas un Tukuma rajonā Aizsargāt un saglabāt Gaujas senleju, veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību Dabas, kultūrvēsturisko un kurortoloģisko vērtību saglabāšana, netraucējot minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanos, iedzīvotāju ekoloģiskā izglītošana Slīteres nacionālais parks g ha Talsu rajonā Saglabāt unikālas ekosistēmas, ģeomorfoloģiskos veidojumus (vigas, kangarus), floras un faunas bagātību, piemēram, parasto īvi un Baltijas efeju Rāznas nacionālais parks g ha Rēzeknes, Ludzas un Krāslavas rajonā Saglabāt Rāznas ezera un ar to saistīto biotopu daudzveidību, kultūrvēsturiskās vērtības, veicināt dabas tūrismu un iedzīvotāju ekoloģisko izglītošanu

101 D abas p iem in e k ļi D endroloģiskie stādījumi (piemēram, Skrīveru dendroloģiskais parks) Aizsargajam i koki (piemēram, egle īves muižas parkā) Alejas (piemēram, Dižstendes-Bungu kapu bērzu aleja) Ģeoloģiski un ģeom orfoloģiski objekti (piemēram, Allažu karsta lauks, Ērgļu klintis Amatas krastā) S u gu a izsa rd zīb a u n sa g la b ā ša n a Aizsardzība dabiskajā vidē Aizsargājamu teritoriju (biosfēras rezervātu, rezervātu, naeionālo parku, liegumu) izveide un saimnieciskās darbības ierobežošana Nebrīvē savairotu organismu palaišana savvaļā to sākotnējās dzīvesvietās Aizsardzība m ākslīgajā vidē Zooloģiskie dārzi Botāniskie dārzi Sēklu bankas Gēnu bankas Iedzīvotāju izglītošan a Dabas takas, ekskursijas vides gidu pavadībā, lekcijas Informācija par aizsargājamām sugām (izglītojoša literatūra, informācija plašsaziņas līdzekļos, stendi, plakāti u. tml.) Vides inspektoru darbība (brīdinājumi un sodi par likumpārkāpumiem dabas aizsardzībā)

102 Maruta Kusiņa BIOLOĢIJA PAMATSKOLAI Shēmas un tabulas