Ilgstpējīgas attīstības mērķis Nr. 11 PADARĪT PILSĒTAS UN APDZĪVOTAS VIETAS IEKĻAUJOŠAS, DROŠAS, ELASTĪGAS UN ILGTSPĒJĪGAS
|
|
- Grieta Rubenis
- pirms 3 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 ILGTSPĒJĪGAS PILSĒTAS UN KOPIENAS Ilgstpējīgas attīstības mērķis Nr. 11 PADARĪT PILSĒTAS UN APDZĪVOTAS VIETAS IEKĻAUJOŠAS, DROŠAS, ELASTĪGAS UN ILGTSPĒJĪGAS
2 2018, IZGLĪTĪBAS INICIATĪVU CENTRS Materia la autors: SELĪNA VANCĀNE, CEE Bankwatch Latvijas pārstāvniecības vadītāja, biedrī bas Zala brīvība klimata un enerģ e tikas eksperte Materia ls izstra da ts projekta Globa la s pilsoniska s izģlītī bas stimule s ana - tilts uz ilģtspe jīģu attīstī bu (Līģuma Nr. LV-100). Projekts tiek īstenots par valsts budz eta proģrammas Attīstī bas sadarbī bas projekti un starptautiska palīdzība līdzekliem. Projektu līdzfinanse Eiropas Savienība un Je kabpils pilse tas pas valdība. Par materia la saturu atbild Izģlītī bas iniciatīvu centrs un tas neka da veida neatspoģulo LR A rlietu ministrijas un Eiropas Savienības oficia lo viedokli. Materia la izmantota vispa rpieejama informa cija.
3 Te ma ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA: GLOBĀLI - LATVIJĀ - KOPIENĀS Ilgtspējīgas attīstības modelis - nākotne, ko vēlamies Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina pašreizējās paaudzes vajadzības, neradot draudus nākamajām paaudzēm apmierināt to vajadzības Ilģtspe jīģa attīstība mu sdiena s ir termins, kas biez i tiek izmantots daz a da s situa cijas, nereti ietverot daz a das nozīmes un interprete jot to sev izdevī ģa virziena. Ilģtspe jīģas attīstības koncepcija ir nove rst ekoloģ isko, socia lo un ekonomisko proble mu saasina s anos, un liela ka dala ta s definīcijas sakn ojas 1987.ģada ANO Vides un attīstības komisijas zin ojuma (Bruntlandes zin ojuma ), ko ANO pien e ma 1992.ģada Riodez aneiro. Sociālā sfēra Ekonomika Ilgtspējīga attīstība Vide Sabiedrības attīstības modela pamata jau tradiciona li ticis izmantots pien e mums, ka ekonomiska s iespe jas attīstīties nav ierobez otas un ka dabas kapita ls nav izsmelams. Tac u ru pniecības izauģsmes nelabve līģa ietekme uz vidi 20.ģs. lika mainīt s o sabiedrības pien e mumu. Sabiedrībai arvien vaira k na cies pien emt, ka ekstensīva raz os ana, milzīģs radītais atkritumu daudzums, lauksaimniecība un citas darbības var padarīt cilve ka dzīves vidi neizmantojamu un novest pie straujas resursu izsmels anas. Ta de l, lai nove rstu draudus cilve ka un dabas veselībai, ja n em ve ra ne tikai ekonomiska s attīstības izauģsme un socia la s ietekmes, bet arī ietekmes uz vidi. 20 ģadus pe c Riodez aneiro konferences, 192 valstis tika s ANO konference par ilģtspe jīģu attīstību Rio +20, kas notika 2012.ģada un kalpoja ka paģrieziena punkts ilģtspe jīģas attīstības veicina s anas ve sture. RIO +20 risina ja bu tiskas mu sdienu proble mas: bezdarbs, enerģ e tika, pilse tu attīstība, pa rtikas nodros ina jums, u dens, okea nu aizsardzība un dabas katastrofas. S o konferenci nosle dza ar ta s svarīģa ko dokumentu Na kotne, ko ve lamies, kas ir 53 lappus u ģara strate ģ ija, ietverot valstu kope jo redze jumu par ilģtspe jīģas attīstības nepiecies amību. Dokuments ietver arī politisko saistību atjaunos anas meha nismu, kur uzsvars tika likts uz ANO Tu kstos ģades me rk u izpildi, ka arī tiek pieda va ts Zala s ekonomikas princips. S is pla ns ietve ra arī svarī ģa kos pasa kumus, lai valstis sasnieģtu me rk us, un liela loma tiek atve le ta ilģtspe jīģas pilse tas, cilve ku dzīves vietas kvalita tei, ka arī nabadzības izskaus anai un pa rtikas, dzerama u dens nodros ina jumam.
4 ANO tūkstošgades Deklarācija un ilgtspējīgas attīstības mērķi tika apstiprināti 2000.gadā un ietvēra virkni uzdevumu ar mērķi padarīt pasauli pieņemamāku un labāku visām tautām ģada valstis zin oja par s o me rk u izpildi un saprata, ka lai arī daudz, kas pana kts un izveidots atbilstos s instituciona ls ietvars me rk u izpildei, tome r me rk us sasnieģt pilnība nav izdevies ģada N ujorka notika ANO G enera la Asambleja, kura analize ja Tu kstos ģades me rk u īstenos anas rezulta tus un izvirzīja jaunus me rk us, kas s obrīd aktua li mu sdienu pasaulei. Mūsu pasaules pārveidošana: Ilgtspējīgas attīstības īstenošana līdz 2030.gadam ir 17 ilģtspe jīģas attīstības me rk i, kas pasaulei ja sasniedz līdz 2030.ģadam. Ilgtspējīga attīstība Latvijā Ilģtspe jīģas attīstības je dziens ir kluvis par starptautisko sarunu stu rakmeni un vienos ana s pamatu virknei daz a du socia lo, ekonomikas un vides jauta jumu pasaule. Arī Latvijai pe c valsts dibina s anas un iesta s ana s ES un NATO bija ja veido sava ilģtermin a attīstības strate ģ ija, kas noteiktu, ka da valstī dzīvosim ne tikai me s, bet ka da Latvija dzīvos na kama s paaudzes ģada tika apstiprina ta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030, kas tika izstra da ta profesora R. Ķ īla vadīta ekspertu ģrupa. Strate ģ ijas pamatuzsta dījumi ir laimīģs cilve ks labkla jības valstī, ilģtspe jīģs un veselīģs dzī vesveids, rados a, iecietīģa un toleranta sabiedrība, sadarbība radīta konkure tspe ja un valsts ka uzticams partneris ģada Latvija tiek pla nota ka plaukstos a aktīvu un atbildīģu pilson u valsts. Valsts kura ikviens ju tas dros i un piederīģs, kura katrs vare s īstenot savus me rk us. Strate ģ ija Rīģa tiek pla nota ka nozīmīģs kultu ras, tu risma un biznesa centrs, bet pilse tu un lauku partnerība nodros ina s auģstu dzīves kvalita ti visa Latvijas teritorija. Latvijas Nacionālais attīstības plāns gadam (NAP2020) ir ģalvenais vidēja termin a valsts attīstības pla nos anas dokuments Latvija, un tas ir Latvijas ilģtspe jīģas attīstības strate ģ ijas līdz 2030.ģadam rīcības pla ns. NAP2020 centra lais vadmotīvs s aja pla nos anas perioda ekonomiskais izra viens, kas uzvare ja vīziju par Latviju ka zalu valsti. NAP2020 ietver valsts attīstības un liela ko investīciju pla nu septin u ģadu ģaruma, un uz s ī dokumenta pamata tiek pla notas arī investīciju priorita tes Eiropas Savienības daudzgadu budz etam (arī 7 ģadi, parasti sasaistīti ar naciona lajiem pla nos anas periodiem), kas pe ca k tiek ieviesti ka ES fondu projekti. ES Fondi ir liela kais publiskais finanse jums Latvija, kas ir apme ram 70% no visa m publiskaja m finanse m Latvija.
5 Rīcība reģionos: domā globāli rīkojies lokāli Arī Latvija 1992.gadā valstu vadītāju tikšanās reizē Riodežaneiro parakstīja Vietējo rīcības programmu 21.gadsimtam (Agenda 21), kurā tika ietverta rīcības stratēģija ilgtspējīgas attīstības īstenošanai visām valstīm (150 parakstīja). Sai strateģijai Domā globāli, rīkojies lokāli ir arī dzili simboliska jeģa, jo tas atspoģulo sabiedrības nakotnes attīstības perspektīvu jaunaja tukstosģade. Ta ka loti daudz Aģenda 21 strateģija mineto problemu un risinajumu slepjas tiesi pasvaldību līmenī, pasvaldībam savi vietejie attīstības plani ir jaizstrada, balstoties uz ilģtspejīģas attīstības modeli. Aģenda 21 merkis ir iesaistīt dazadas sabiedrības ģrupas, ka arī uznemejus saja kopīģa attīstības procesa. Lai ilģtspejīģas attīstības merku un strateģijas ieviesana valstīm veiktos vieģlak, 1996.ģada nolema veicinat valstu kopīģu izpratni par ilģtspejīģu attīstību reģionos ģada apstiprinaja un ieviesa dokumentu Baltija 21 Darba kartība Baltijas juras reģionam, kas kalpo ka vadlīnijas reģionam un ietver virkni pasakumu, kas ir saistosi arī pasvaldībam. Sīs vadlīnijas aptver dazadus tautsaimniecības sektorus, bet arī uzstada merkus telpiskai planosanai un attiecībam starp pasvaldībam. Pirmas pasvaldības, kas iesaistījas un izradīja iniciatīvu saistība ar Baltija 21 ieviesanu bija Jurmala, Jelģava, velak arī Talsi Cesis, Rezekne, Rīģa, Ventspils, Ķuldīģa un citas. PAŠVALDĪBA SABIEDRĪBA Pašvaldības attīsta un veido vietējo ekonomisko, sociālo un vides infrastruktūru un uztur plānošanas procesus. Tieši pašvaldībai ir vislielākā loma sabiedrības iesaistes veicināšanā, jo pašvaldības ir vistuvāk sabiedrībai esošā pārvaldes struktūra un uzticības persona. Tādēļ arī ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un mērķu sasniegšanā pašvaldībai ir būtiska loma gan labā piemēra demonstrēšanā, gan izglītības un informācijas nodrošināšanā.
6 Vietējā kopienu ekonomika Mu sdienu ģloba laja ekonomika, kur par attīstības pamatu tiek izmantota konkure tspe jas uzlabos ana, resursu koncentra cija, reģ ioni, un īpas i lauku teritorijas, klu st par vieta m, kur s īs tendences izju t visskaudra k - tiek zaude ts kapita ls, resursi un citi ekonomikas veselībai svarīģi aspekti. S o procesu rezulta ta cilve ki no viete ja m kopiena m dodas dzīvot uz liela ka m apdzīvota ka m vieta m ka rezulta ta samazina ne tikai skaitlisko iedzīvota ju skaitu, bet arī socia lo kapita lu uz ka pamata vare tu veidot spe cīģas viete ja s ekonomikas. Vietējās kopienas nereti nenovērtē tās kultūras un sociālā kapitāla nozīmību, arī indivīdi bieži vien savu piederību vietējai kopienai neapzinās kā unikālu vērtību. Taču kopienas loma ilgtspējīgas attīstības kontekstā ir nenovērtējama. Pasaulē un Eiropā ir ne mazums piemēru, kur kopienas ieviesušas ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas pašvaldībās un tālāk tas rezultējies arī izmaiņām valsts ilgtspējas vīzijā. Kopienu ekonomika: veicina viete ju pa rtikas apģa di; nodros ina produktu un pakalpojumu radīs anu un pieejamību tuva k dzīvesvietai; veicina viete ju enerģoapģa des infrastruktu ras izveidi un pla no resursu plu smu; nodros ina viete ju piekluvi veselības apru pei un citiem pakalpojumiem; veicina sabiedrības izģlītos anos, socialize s anos un kultu ras pakalpojumu pieejamību tuva k dzīvesvietai. Viete ja s ekonomikas pla nos ana ka politika veidoja s kops ģadiem, kad politikas veidota ji saprata, ka teritorijas sava starpa konkure ne tikai ģloba li, bet arī loka li - par iedzīvota jiem, par kapita lu, par tu ristiem. Kopienu ekonomikas pla nos ana ir viens no bu tiska kajiem elementiem, lai pieņemtu lēmumu, kurā attīstības virzienā nepieciešams pielikt pūles mērķu sasniegšanai - vai ta ir resursu laba ka izmantos ana, vai naudas taupīs ana, vai atsevis k u loka lelementu kvalita tes uzlabos ana, vai arī ta ir savu resursu sapra tīģa izmantos ana uzn e me jdarbības veiks anai, kuras rezulta ta labumu ģu st ne tikai uzn e me jdarbības veice js, bet ties a veida arī uzn e muma klienti un pastarpina ti visi kopienas iedzīvota ji. Viena no iespe ja m attīstīt lauku kopienu ekonomiku ir īstenot LEADER pieeju, kas tiek īstenota projektu veida, un ta s īstenos anai ir iespe ja piesaistīt ES fondu atbalstu (skatīt Lauku atbalsta dienesta ma jas lapa ). LEADER pieeja balsta s uz viete ja s lauku attīstības strate g iju izstra di, kas paredze tas iedzīvota jiem aktua lu viete ja līmen a proble mu risina s anai. Strate ģ ijas izstra de un īstenos ana aktīvi tiek iesaistīti viete jie iedzīvota ji. Savuka rt, lai nodros ina tu vienotu skatījumu uz lauku attīstības jauta jumu risina - s anu, strate ģ ijas izstra de un saskan os ana tiek uztice ta viete ja m rīcības grupām jeb partnerībām, kuras apvieno daz a du lauku attīstība iesaistīto sektoru un lauku iedzī vota ju interes u ģrupu pa rsta v- jus. Ikviens interesents, kas ve las iesaistīties vai uzzina t par savas kopienas attīstību var sazina ties ar savas teritorijas viete jo rīcības ģrupu.
7 Enerģētikas kopienas Viete ja s ekonomiska s attīstības me rk is ir palielina t reģ iona ekonomisko kapacita ti, lai uzlabotu ta ekonomisko na kotni un dzīves līmeni. Tas ir process, kura valsts, priva ta un nevalstiska sektora partneri stra da kopa, lai radītu labve līģa kus apsta klus ekonomiskai izauģsmei un nodarbina tības palielina s anai. Arī mazas pas valdības vai kopienas var pla not viete ja s ekonomikas attīstību, ne vienme r visus sektorus uzreiz ieklaujot, bet var attīstīt atsevis k us sektorus, kas kopienai s k iet ve lama ki vai izdevīģa ki. Pieme ram, pasaule popula ras ir enerģ e tikas kopienas, kas vienojas kope jai enerģ ijas resursu pa rvaldībai. Ķopienas var izveidot un uzture t enerģoapģa des kompa nijas un bu t noteice jas par to, ka dus resursus ta s izmantos, cik efektīva bu s enerģ ijas raz os ana, un pas as arī veido un nosaka izmaksas. S a da enerģo-uzn e muma vadība ir pas u kopienas iedzīvota ju pa rzin a, un uzn e mums var piedere t katram iedzīvota jiem, sadalot ta kapita ldalas viena da s dala s. S a di pieme ri ir izplatīti Da nija, Zviedrija, Va cija, Slova kija un cita s valstīs. Plānojot vietējo ekonomisko attīstību, ir svarīga: Plānošana un darbu organizēšana - lai veiksmīģi orģanize tu viete ja s ekonomiska s attīstības strate ģ iju, pas a pla nos anas procesa sa kumposma nepiecies ams vienoties par instituciona laja m struktu ra m un ieinterese taja m puse m. Izveidojot saliede tas darba attiecības un orģanizatoriska s struktu ras, lai atbalstītu strate ģ iska s pla nos anas procesu, iespe jams nodibina t izdevīģu ilģlaicīģas valsts, priva ta un nevalstiska sektora partnerību. Sadarbība. Bu tiski, ka pla nojot viete jo ekonomiku, tiek veidotas viete ja s partnerības, kura s iesaista s viete jie uzn e me ji, pas valdību pa rsta vji, ka arī iedzīvota ji. Atkarība no attīstības pla nos ana izvirzīta me rk a, daz a da s aktivita te s uz savstarpe jas ieinterese tības principiem tiek iesaistīti visi kopienas iedzīvota ji. Uz izveidoto sadarbības sais u ba zes ir iespe jams veidot spe cīģas - ilģtspe jīģas kopienas, kura m ir cerīģa na kotne. Ilgtspējīgu kopienu esamība palīdz nodrošināt teritoriju vienmērīgu apdzīvotību, tādā veidā mazinot urbanizācijas un industrializācijas negatīvās sekas uz nacionālo un globālo ekonomiku Potenciāla izvērtēšana viete ja s ekonomikas stipro un va jo pus u izve rte jums. Svarīģi, lai tiktu identifice ti valsts, priva tie un nevalstiskie resursi. Nepiecies ams va kt un analize t esos o vai vajadzīģo kvalitatīvo un kvantitatīvo informa ciju par viete ja s ekonomikas attīstības perspektīva m. Svarīģa ir arī salīdzinos a informa cija par apka rte jo kopienu resursiem un aktivita te m. Izve rte juma bu tu ja ieklauj plas a me roģa viete ja s ekonomikas attīstības iespe ju potencia ls visos ģalvenajos sektoros.
8 Stratēģijas izstrāde un plānošana strate ģ ijas izveides process ir visatbildīģa kais un nereti sarez ģ īta kais darba posms. Strate ģ ija sevī ietver attīstības vīziju, izvirza me rk us un pieda va uzdevumus ar kuriem tos sasnieģt, ka arī pla notos projektus, iespe jamo finanse juma avotu. Bu tiski jauno strate ģ iju sasaistīt ar cita m, jau esos a m strate ģ ija m. Galvenaja m ieinterese taja m ģrupa m nepiecies ams līdzsvarot viete jo ekonomisko attīstību ar apka rte ja s vides aizsardzības un socia laja m vajadzība m. Stratēģijas ieviešana īstenojot pla nus, svarīģi nepa rtraukt sadarbību ar iesaistītaja m ģrupa m, laiku pa laikam sekot proģresam un veikt pla nos izmain as, ja tas ir nepiecies ams.
Deleg e s anas li gums Pielikums Cēsu novada domes sēdes lēmumam Nr.340 Cēsi s, 2016.gada decembri Ce su novada pas valdi ba, reg istra cij
Deleg e s anas li gums Pielikums Cēsu novada domes sēdes 29.12.2016.lēmumam Nr.340 Cēsi s, 2016.gada decembri Ce su novada pas valdi ba, reg istra cijas Nr.90000031048, juridiska adrese: Bērzaines iela
SīkākMicrosoft PowerPoint - RP_ _TV_zinojums_n.akti.ppt [Compatibility Mode]
Par izmaiņām normatīvajos aktos, kuri skar augstāko izglītību Tatjana Volkov a Rektoru padomes priek s d t ja Banku augstskolas rektore Zi ojums Rektoru padomes 23.05.2008. s d Saturs 2 1. PVN likums 2.
SīkākMicrosoft PowerPoint - rektoru_padome_09_09_2011.ppt [Compatibility Mode]
Eiropas Sociālā fonda projekts Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. Vieno an s Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 Latvijas Rektoru padome
SīkākEiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/ (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un
151/15 bas Ofici lais V stnesis L EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/881 (2019. gada 17. apr lis) par ENISA (Eiropas Savien bas Kiberdroš bas a ent ra) un par inform cijas un komunik cijas
SīkākMicrosoft Word - Noteikumi_Dizaina pakalpojumi_
VAS STARPTAUTISKĀ LIDOSTA RĪGA Tirgus izpētes Dizaina pakalpojumu sniegšana VAS Starptautiskā lidosta Rīgā (Identifikācijas Nr. TI-13/60) NOTEIKUMI M rupes novad 1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA 1.1. Pasūtītājs
SīkākNevienādības starp vidējiem
Nevienādības starp vidējiem Mārtin, š Kokainis Latvijas Universitāte, NMS Rīga, 07 Ievads Atrisināt nevienādību nozīmē atrast visus tās atrisinājumus un pierādīt, ka citu atrisinājumu nav. Pierādīt nevienādību
SīkākSIA Daugavpils reģion la slimnīca vid ja termiņa darbības strat ģija gadam Daugavpils, 2016 SIA DAUGAVPILS RE ION L SLIMN CA VID J TERMI A
SIA Daugavpils reģion la slimnīca vid ja termiņa darbības strat ģija 2017.-2020.gadam Daugavpils, 2016 SIA DAUGAVPILS RE ION L SLIMN CA VID J TERMI A DARB BAS STRAT IJA 2017.-2020. 1 Saīsin jumu saraksts
SīkākTirgus dal bnieka nosaukums: Ieguld jumu p rvaldes akciju sabiedr ba "Finasta Asset Management" Kods: 100 Invalda konservativais ieguldijumu plans 1.
Tirgus dal bnieka nosaukums: p rvaldes akciju sabiedr ba "Finasta Asset Management" 1. pielikums Finanšu un kapit la tirgus komisijas 14.09.2007. noteikumiem Nr. 125 UPDK 0651293 J iesniedz Finanšu un
SīkākAAS BALTA gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savien bā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, un neatkar
AAS BALTA 2017. gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Eiropas Savien bā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, un neatkar gu revidentu ziņojums. Saturs LAPA Inform cija par
SīkākYOUSEND.LV PAKALPOJUMU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI spe ka no gada 13. februāra Noteikumos izmantotie termini un to skaidrojums 1. Porta ls - internet
YOUSEND.LV PAKALPOJUMU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI spe ka no 2019. gada 13. februāra Noteikumos izmantotie termini un to skaidrojums 1. Porta ls - interneta porta ls www.yousend.lv, www.yousend.lt, www.yousend.ee.
SīkākMicrosoft Word - Document2
The Multifunction Terminal of Relay Protection and Anti-Emergency Automation // Scientific proceedings of Riga Technical university.- 2003.- Vol. 4.- Power and Electrical Engineering No.8.- Riga Technical
SīkākBioekonomikas attīstības iespējas Latvijā
Šeit top veiksmīgas karjeras Bioekonomikas attīstības iespējas Latvijā IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress 2018.gada 18.-20.jūnijs Irina Pilvere Rektore, profesore www.llu.lv Kāpēc bioekonomikas attīstība
SīkākALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 9 (171) GADA septembris ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ 17.septembrī notika domes sede, darba kartība tik
ALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 9 (171) 2015. GADA septembris ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ 17.septembrī notika domes sede, darba kartība tika izskatīti vairaki jautajumi. Apstiprinaja skolēnu
SīkākMicrosoft Word - Entcom-WP5-IO2_ECVET_LV.docx
IO2 ECVET Vadlnijas un instrumenti Tojas, Portugale Dokumenta v sture Versija (v) Datums Atbalstītāji Ieguldījums Statuss 0 15.03.2016 Tojas Portugal Projekts Apstiprin ts 1 31.08.2016 Tojas Portugal NFIL
SīkākSAUSZEMES TRANSPORTL DZEK U APDROŠIN ŠANAS NOTEIKUMI Nr.41.6 APSTIPRIN TI AR IF LATVIA AAS VALDES 2008.GADA 24.J LIJA L MUMU 1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI 1.1. Apdrošin šanas sabiedr ba - If Latvia apdrošin
SīkākALSUNGAS ZIŅAS Dažādi ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 10 (208) GADA OKTOBRIS ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ Domes gada 1. oktobra se de: Noteica
ALSUNGAS ZIŅAS Dažādi ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 10 (208) 2018. GADA OKTOBRIS ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ Domes 2018. gada 1. oktobra se de: Noteica Pirmsskolas izglītības iesta de Mik elītis ar 2018.
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākHP Deskjet 3840 series
1. izdevums, 09/2004 Autorties bas 2004 Hewlett-Packard Company Pazi ojums 2004 Copyright Hewlett-Packard Development Company, L.P. Pavairošana, piem rošana vai tulkošana bez iepriekš jas rakstiskas at
SīkākKas mums izdodas un ko darīsim tālāk?
Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis
SīkākIdejas radošiem risin jumiem T rvete - mūsu m jas šodien un r t! 2014.gada 3.-4.decembrī, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautāju
Idejas radošiem risin jumiem T rvete - mūsu m jas šodien un r t! 2014.gada 3.-4.decembrī, balstoties uz Britu padomes metodoloģiju pilsētvides jautājumu risināšanai, notika situācijas analīzes un ideju
SīkākESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Finanšu instrumenti
ESIF finanšu instrumenti attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie finanšu instrumenti ir ilgtspējīgs un efektīvs veids,
SīkākLATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013
LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA NACIONĀLO BRUŅOTO SPĒKU KIBERAIZSADZĪBAS VIENĪBAS (KAV) KONCEPCIJA Rīga 2013 Ievads Saskaņā ar Nacionālās drošības koncepciju viens no aktuālākajiem nacionālās
SīkākLatvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars P
Latvijas ekonomiskās attīstības resursi: cilvēkkapitāls, sociālais kapitāls, intelektuālais kapitāls, kultūras kapitāls un radošais kapitāls. Aigars Plotkāns no Zosēniem Vai cilvēkkapitāls ir kapitāls?
SīkākIstockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietau
Istockphoto.com / WWF-Canada Kas ir Zaļais birojs? WWF Zaļais birojs ir praktiska vides pārvaldības sistēma birojiem. Ar tās palīdzību Jūs varat ietaupīt līdzekļus, samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu
SīkākPowerPoint Presentation
K.Lankovska vecākā speciāliste veselības veicināšanas jautājumos Jelgavas sociālo lietu pārvalde Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un
SīkākPowerPoint Presentation
LAUKU TŪRISMA SPĒKS: uzņēmēju, pašvaldības un vietējās kopienas sadarbība Mežotnes pils, 2015. gada 30. oktobris Mārketinga kampaņa, veidojot un popularizējot lauku tūrisma produktus skolu jauniešiem,
SīkākValsts pētījumu programma
Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības
SīkākHSA47520 LV Lietošanas instrukcija
HSA47520 UZMAN BU! Lai garant tu j su sasald šanas iek rtas (kura izmanto viedei nekait gu dzes šanas vielu R 600a uzliesmojošs tikai pie noteiktiem apst iem), ir nepieciešams iev rot sekojošo: Netrauciet
Sīkāk_ZINO_240413_00
KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS KULDĪGAS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA 2012. GADA DARBĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS Saturs 1. Aģentūras izveidošanas mērķis 3 2. Aģentūras uzdevumi un funkcijas 3 3. Aģentūras svarīgākie
Sīkākuntitled
ObligÞtie principi 2010. gada jŀnijs Nestlé korporatĉvie uzġðmðjdarbĉbas principi Oblig tie principi 2010. gada j nijs Autors/izdev js Valdes priekšs d t js un uz muma vad t js M r auditorija Visi darbinieki
Sīkāk11
LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu
SīkākMicrosoft PowerPoint - Dompalma_21Apr_2009
UNODC grantu shēma un atbalstītie projekti Evija Dompalma, UNODC Nacionālā koordinatore Latvijā Prezentācijas saturs UNODC grantu shēmas mērķis un attīstības posmi HIV profilakses punktu iesniegto projektu
SīkākKORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA
KORPORATĪVĀS SOCIĀLĀS ATBILDĪBAS POLITIKA 2016 Saturs Vispārējie principi... 2 Misija, vīzija un vērtības... 2 Korporatīvā sociālā atbildība... 3 KSA mērķis... 3 KSA aktivitāšu virzieni un prioritātes...
SīkākPubliskā apspriešana
BŪVNIECĪBS IECERES PUBLISKĀ PSPRIEŠN JUNS TRMVJU INFRSTRUKTŪRS POSM IZBŪVE UN ESOŠS TRMVJU LĪNIJS PĀRBŪVE. BŪVNIECĪBS IEROSINĀTĀJS: Rīgas Pašvaldības SI Rīgas satiksme Reģ.Nr.40003619950, Kleistu 28, Rīga,
SīkākSeptītā Pamatprogramma
Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas
SīkākFMzino_
Informatīvais ziņojums par Latvijas gatavību Eiropas Savienības finanšu resursu apguvei Šajā ziņojumā ir ietverta informācija par ES struktūrfondu (turpmāk - SF) un Kohēzijas fonda īstenošanas gaitu uz
SīkākMicrosoft PowerPoint - 1_2_EirPol_Bol_2009 [Compatibility Mode]
Eiropas kopējā augstākās izglītības politika (I) Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas nepieciešamība un tās pamatprincipi Prof. Andrejs Rauhvargers, informācija par Eiropas kopējo politiku pieejama
SīkākI Aizkraukles pilsētas Bērnu un jauniešu centra nolikumā lietotie termini
AIZKRAUKLES NOVADA PAŠVALDĪBA AIZKRAUKLES INTEREŠU IZGLĪTĪBAS CENTRS Spīdolas iela 11, Aizkraukle, Aizkraukles nov., LV-5101 Aizkrauklē Nolikums Nr.2017/9 APSTIPRINĀTS ar Aizkraukles novada domes 2017.gada
SīkākPowerPoint Presentation
Eiropas Savienības programma JAUNATNE DARBĪBĀ 2007.gada 01.janvāris 2013.gada 31.decembris v/a Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra jauniešu neformālā izglītība JSPA darbības virzieni ES programma
SīkākLATVIJAS BASKETBOLS CEĻĀ UZ SASNIEGUMIEM – Dace
LATVIJAS LATVIJAS BASKETBOLA BASKETBOLA SASNIEGUMI SASNIEGUMI LATVIJAS LATVIJAS LEPNUMS LEPNUMS Basketbola Basketbola attīstības attīstības programma programma STRATĒĢISKIE VIRZIENI KONKURĒTSPĒJĪGU KONKURĒTSPĒJĪGU
SīkākES struktūrfondu finanšu pārdale pēc noslēgumu pieprasījumu iesniegšanas
ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda investīciju progress līdz 2013.gada 31.janvārim* * ziņojumā līdz 31.12.2012. un aptver arī EEZ un Norvēģijas un Šveices programmas Saturs 1. ES fondu ieviešanas progress
SīkākPowerPoint Presentation
Zinātnieku un praktiķu sadarbības tīkli: ES zinātnisko projektu pieredze Tālis Tisenkopfs Baltic Studies Centre un LU Referāts Starpresoru forumā Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma, IZM, Rīga,
SīkākSATURA RĀDĪTĀJS Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas sastāvdaļa Seesam Insurance AS Latvijas filiāle starptautiskas komandas s
1 Par Seesam Seesam s pakalpojumus Baltijas valstīs sāka sniegt 1991. gadā, kad Somijas Pohjola Group Plc. un ASV s koncerns American International Group Inc. nodibināja Seesam nedzīvības s akciju sabiedrību
SīkākPowerPoint Presentation
VAS Starptautiskās lidostas Rīga vidēja termiņa darbības stratēģija 2017.-2023. gadam un ilgtermiņa stratēģija 2017.-2036. gadam Apstiprināts 2018.gada 14.decembra VAS Starptautiskā lidosta Rīga padomes
SīkākIzglitiba musdienigai lietpratibai ZO
ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja, Skola2030 1 Projekta mērķis Aprobēt, pilnveidot, pēctecīgi ieviest vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā
SīkākSlide 1
VIĻĀNU NOVADA DOME VIĻĀNU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS 2015. 2022. GADAM IZSTRĀDE Projekta uzsākšanas sanāksme 2014. gada 27. jūnijs 2 SATURS Pasūtītājs Izpildītājs Tiesiskais ietvars Viļānu novada attīstības
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikum
LATVIJAS REPUBLIKA JŪRMALAS PILSĒTAS DOME NOLIKUMS Jūrmalā 2016.gada 25.februārī Nr. 8 (protokols Nr.2, 15.punkts) Jūrmalas vakara vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 22.panta pirmo
SīkākSeminārs skolu sociāliem pedagogiem “Preventīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības mazināšanai” 1.grupa un grupa - 31.
Laba pārvaldība Rīgas domes Labklājības departamentā Inese Švekle Rīgas domes Labklājības departamenta direktore 2012.gada 21.novembris Zinātniski praktiskā konference: «Laba pārvaldība. Vīzija un realitāte»
SīkākPowerPoint Presentation
Snieguma ietvara mehānisms un snieguma rezerve Regulas Nr. 1303/2013 nosacījumi Katram prioritārajam virzienam nepieciešams veidot snieguma ietvaru, kurā iekļaujami iznākuma un finanšu rādītāji. Regula
SīkākPowerPoint Presentation
Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un
SīkākSV. PĒTEŖA DRAUDZES ZIŅAS Nr gada aprīlis un maijs R E D A K T O R A S L E J A V AI TU TO ZINĀJI? Pirmie kristies i Kristus augs a mceļs an
SV. PĒTEŖA DRAUDZES ZIŅAS Nr. 125 2019. gada aprīlis un maijs R E D A K T O R A S L E J A V AI TU TO ZINĀJI? Pirmie kristies i Kristus augs a mceļs anos svine ja Nisana me - nes a 14. datuma (atbiļst martam
SīkākPPP
PUBLISKO IEPIRKUMU DIREKTĪVAS INTEREŠU KONFLIKTI IZSLĒGŠANAS IEMESLI CENTRĀLĀ IZSLĒGŠANAS DATUBĀZE Artis Lapiņš (FM TAD) 08.11.2012. «KLASISKAIS» UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS 2 Esošās ES direktīvas
SīkākLETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1
LETTISKA Solnas pilsēta Ievads 1 Tā tiek vadīta Solna Pilsētas deputāti likumu un noteikumu robežās var brīvi izlemt, kā tiks vadīta Solna. Politiskā vīzija ir tāda, ka Solnai ir jābūt vienotai un dzīvotspējīgai
SīkākBaltijas jūras ziemeļu ēdamgliemene – viens no risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanā
SOCIĀLI EKONOMISKIE FAKTORI GLIEMEŅU AUDZĒŠANAI POTENCIĀLIE IEGUVUMI, IZMANTOJOT GLIEMEŅU BARĪBU Kurzemes plānošanas reģions Baltic Blue Growth 1 Miljoni EUR Zivsaimniecība Latvijā Pēdējo 3 gadu laikā
SīkākKULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr , tālr./fakss
KULDĪGAS NOVADA DOME VĀRMES PAMATSKOLA Izgl.iest.reģ.Nr.4112901178 Vārmē, Vārmes pagastā, Kuldīgas novadā, LV-3333, tālr. 63324284, tālr./fakss 63324169 e-pasts: varmesk@kuldiga.lv APSTIPRINĀTS Ar Kuldīgas
SīkākDPP
IEVADS Darbības programma Infrastruktūra un pakalpojumi 2.prioritāte Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana 2.2. pasākums IKT infrastruktūra un pakalpojumi Pašreizējā sabiedrības attīstības
SīkākEiro Latvijā!?
Eiro Latvijā?!? Sanita Putniņa, biedrība «Radošās Idejas» Šodien runāsim par... Kāpēc veido monetārās savienības? Kāpēc Latvijā ievieš eiro? Kā notiks eiro ieviešana? Kas ir monetārā savienība? Valstu
SīkākSlide 1
Prezentācija: Runas taktika Notikums: Latvijas Studentu apvienības Senatoru seminārs 2011. gada 22. janvārī Zināšanas brīvība saruna Mijiedarbības māksla Sarunas laikā Notiek izmaiņas Izdomā no kā atteiksies
SīkākP R O J E K T S v
APSTIPRINĀTS ar Ādažu novada domes 23.08.2016. sēdes lēmumu (protokols Nr.13 4) 2016.gada 23.augustā NOLIKUMS Ādažu novadā Nr.14 Ādažu vidusskolas nolikums Izdots saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta
SīkākLatvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka
Latvijas tautsaimniecība: attīstības tendences un riski Kārlis Vilerts, Latvijas Banka 28.3.219. Ekonomiskās izaugsmes tempi pasaulē kļūst lēnāki 8 7 6 5 4 3 2 1-1 Reālā IKP pārmaiņu tempi (%) -2 213 214
SīkākBiedrības Latvijas Basketbola Savienība VALDES SĒDE Biedrība Latvijas Basketbola Savienība, Ieriķu ielā 3, Rīgā gada 11.janvārī Nr.1 Sēde sasauk
Biedrības Latvijas Basketbola Savienība VALDES SĒDE Biedrība Latvijas Basketbola Savienība, Ieriķu ielā 3, Rīgā 2017. gada 11.janvārī Nr.1 Sēde sasaukta: 2017. gada 11.janvārī pl.10:00 Sēdi vada: Sēdē
SīkākInovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par L
Inovatīvi risinājumi viedai pilsētai Juris Golunovs, Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs VARAM seminārs par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju
Sīkāk2019. gada 30. maijs Nostāja Nr. 2 FICIL nosta ja attieci ba uz darbaspe ka pieejami bu un kvalita ti 1. Kopsavilkums Šajā Viedokļa ziņojumā par darba
2019. gada 30. maijs Nostāja Nr. 2 FICIL nosta ja attieci ba uz darbaspe ka pieejami bu un kvalita ti 1. Kopsavilkums Šajā Viedokļa ziņojumā par darbaspēka pieejamību un kvalitāti Ārvalstu investoru padome
SīkākAbsolventi
Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos
SīkākA9R1q9nsan_v63m4l_2ow.tmp
Studiju programmas raksturojums 2015./2016. a 1. uzdevumi. Programm Studiju programmas. 1. Sagatavot. 2. N. 3. N 1 2. 4. V. 5., balstoties noteikt izm Studiju programmas uzdevumi. 1.. 2. V ir. 3. Nodro.
SīkākRE_Statements
EIROPAS PARLAMENTS 2014-2019 Sesijas dokuments 19.12.2014 B8-0000/2014 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTS iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu, saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
SīkākLatvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze
Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums
SīkākZiņojums par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm
15.12.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 304/49 ZIŅOJUMS par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2008. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (2009/C 304/10)
SīkākValkas novada pašvaldības informatīvs izdevums N Nr. 66 (4) 2015.gada 29.aprīlī umura ievadsleja A r Lielo talku noslēdzies aprīlis. Valkas novada ied
Valkas novada pašvaldības informatīvs izdevums N Nr. 66 (4) 2015.gada 29.aprīlī umura ievadsleja A r Lielo talku noslēdzies aprīlis. Valkas novada iedzīvotāji aktīvi talkoja gan pilsētā, gan pagastos.
SīkākPrezentācijas tēmas nosaukums
Godīgas konkurences aspekti publisko iepirkumu procedūrās Kristaps Riekstiņš Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta vecākais referents Publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme,
SīkākBiedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbība
Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013. gadu Šis materiāls Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi darbības pārskats par 2013.gadu ir izstrādāts ar Eiropas Ekonomikas
SīkākPowerPoint prezentācija
lai mācītos jebkurā laikā un vietā 2016. gada 24. augusts Lielais dzintars, Liepāja www.iespejutilts.lv IESPĒJU TILTS 2016, lai mācītos jebkurā laikā un vietā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisināsies
SīkākMicrosoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2
SIA VMF LATVIA 2017.gada darbības rezultāti un uzdevumi 2018.gadam Jānis Buļs Valdes priekšsēdētājs SIA VMF LATVIA 23.03.2018. Esošie VMF LATVIA stratēģiskie mērķi 1. Nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu
Sīkāk04.AR.12_11LV.fm
System 2000 Lietošanas pam c ba 04.AR.12_11LV 02/2017...with people in mind BR DIN JUMS! Lai izvair tos no traumu g šanas, vienm r izlasiet šo lietošanas pam c bu un tai pievienotos dokumentus, pirms s
SīkākBiedrība Bauskas rajona lauku partnerība G A D A P Ā R S K A T S par 2009.gadu 1
Biedrība Bauskas rajona lauku partnerība G A D A P Ā R S K A T S par 2009.gadu 1 SATURS Lpp. Bilance 3 Ieņēmumu un izdevumu pārskats 5 Ziedojumu un dāvinājumu pārskats 6 Ziņojums 7 Ziedotāji un dāvinātāji
Sīkāk2008. gada 5. decembris Salaspils Vēstis Salaspils novada domes bezmaksas izdevums Nr.23 (453) Nr.23 (453) Šajā numurā: Vai star
Salaspils novada domes bezmaksas izdevums 5.12.2008. Nr.23 (453) 5.12.2008. Nr.23 (453) Šajā numurā: Vai starp bo jā gā ju ša jiem arī ir vien līdz īgie un vien līdz īgā kie? 2. lpp. Valsts svēt ki Sa
SīkākLatvijas ekonomikas akmeņainais ceļš pēc neatkarības atgūšanas
LATVIJAS EKONOMIKAS AKMEŅAINAIS CEĻŠ PĒC NEATKARĪBAS ATGŪŠANAS ARTŪRS KODOLIŅŠ, DR. OEC. PSRS Valsts budžeta rādītāji (1985.-1987.gads) 1985 1986 1987 Ieņēmumi (miljardos rbļ.) 567,7 366,0 360,1 Izdevumi
SīkākMicrosoft Word - lv-COM674.doc
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA Briselē, 10.11.2006 KOM(2006)674 galīgais redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS Gada ziņojums par pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) 2005 SEK(2006)1430 LV LV SATURS
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no
Rēzeknes novada pašvaldības 2012.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākBiznesa plāna novērtējums
[uzņēmuma nosaukums] biznesa plāns laika posmam no [gads] līdz [gads]. Ievads I. Biznesa plāna satura rādītājs II. Biznesa plāna īss kopsavilkums Esošais stāvoklis III. Vispārēja informācija par uzņēmumu
SīkākNAME :
STARPTAUTISKĀ INSPEKCIJAS UN SERTIFIKĀCIJAS ORGANIZĀCIJU KONFEDERĀCIJA TREŠO PERSONU INSPEKCIJAS UN SERTIFIKĀCIJAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA KAS MĒS ESAM UN KO MĒS DARĀM CEOC International ir Eiropas apvienība,
SīkākPowerPoint Presentation
ATBALSTA CENTRS VISIEM KURUS SKAR HIV/AIDS HIV infekcija apdraudoša aktualitāte LV. Ārstēšanās pieejamības veicināšana sociāli atstumtajām riska grupām RD LD konference Rīgas pilsētas pašvaldības sociālā
SīkākALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis , tālrunis/ fakss 6
ALSUNGAS NOVADA DOME ALSUNGAS VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4113901196 Skolas ielā 11, Alsungā, Alsungas novadā, LV- 3306, tālrunis 633 51347, tālrunis/ fakss 633 51127, elektroniskais pasts: vidusskola@alsunga.lv
SīkākSlide 1
Vēlēšanas internetā perspektīva Latvijā Satiksmes ministrijas Sakaru departaments Pieredzes apmaiņas seminārā republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju amatpersonām No pašvaldību vēlēšanām līdz Saeimai:
SīkākALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 6 (192) GADA JŪNIJS malkas atvesana pasvaldības iedzīvotajiem u.c.). 5. transporta pakalpojumu snieg
ALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 6 (192) 2017. GADA JŪNIJS malkas atvesana pasvaldības iedzīvotajiem u.c.). 5. transporta pakalpojumu sniegsana novada izglītības iestadem, pasdarbības kolektīviem
SīkākLATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr , Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis fakss
LATVIJAS REPUBLIKA BALVU NOVADA PAŠVALDĪBA Reģ.Nr.90009115622, Bērzpils ielā 1A, Balvos, Balvu novadā, LV-4501, tālrunis +371 64522453 fakss+371 64522453, e-pasts: dome@balvi.lv APSTIPRINĀTS ar Balvu novada
SīkākGrozījumi darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājumā
2014.gada 20.jūnija Rīkojums Nr. 315 Rīgā (prot. Nr.33 59. ) Grozījumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā 1. Izdarīt darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājumā
SīkākMicrosoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc
1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju
SīkākL LATVIJAS PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBAS PIEKRASTES INFRASTRUKTŪRAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS RPR PROJEKTI Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sa
L LATVIJAS PIEKRASTES PAŠVALDĪBU APVIENĪBAS PIEKRASTES INFRASTRUKTŪRAS TEMATISKAIS PLĀNOJUMS RPR PROJEKTI Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sapulce Grobiņa, 26.08.2016. Inga Brieze Rīgas plānošanas
SīkākEs esmu vadītājs –> es esmu profesionāls vadītājs
BRABANTIA LATVIA DARBINIEKU IEKŠĒJĀ MĀCĪBU UN ATTĪSTĪBAS SISTĒMA EVA NOLENDORFA 2019 MĒS ESAM DAĻA NO RISINĀJUMA, NEVIS DAĻA NO PROBLĒMAS SPĒJ SASNIEGT 112 KM/H Attīstības programmas vai sistēmas ieviešana
SīkākKo mēs vēlētos, lai speciālisti zinātu par bērnu ar AST uzvedības problēmām?
Problēmizraisoša uzvedība. Cēloņsakarību meklējumos 2018.gada 13.novembrī Līga Bērziņa Latvijas Autisma apvienība Stāsts nr 1 Ir bērni, kuri nonāk izglītības iestādēs, nezinot: kas ir droša distance, kas
SīkākSCENĀRIJS OIK ATCELŠANAI
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam Jānis Patmalnieks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 10.10.2018., Rīga Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
SīkākBaltic HIV Association
- 2014.gada pārskats 12/03/2015 Inga Upmace, Valdes priekšsēdētāja Dibināta 2010.gadā Reģ. Nr.40008153882 Fakti par biedrību Jurid. adrese Druvienas iela 36-144, LV-1079 Valdes sastāvs E.Dompalma-Linuža,
SīkākEiropas Savienības Padome Briselē, gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PI
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2018. gada 12. janvārī (OR. en) 5156/18 ECOFIN 10 UEM 6 SOC 3 EMPL 2 COMPET 16 ENV 6 EDUC 5 RECH 9 ENER 6 JAI 14 PIEZĪME Sūtītājs: Saņēmējs: Temats: Padomes Ģenerālsekretariāts
SīkākRēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes n
Rēzeknes novada pašvaldības 2013.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Rēzeknes novada pašvaldības budžets ir iedalīts pamatbudžetā,
SīkākSocial Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir
Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību
SīkākPowerPoint Presentation
Liene Kubliņa liene.kublina@cvor.lv www.cvor.lv IT nozares attīstības iespējas ierobežota darba tirgus apstākļos Latvijas darba tirgus Ko dara Latvijas IT uzņēmumi Patiesie motivatori un jēgpilna komandas
Sīkāk