(Trybuna? Konstytucyjny (Konstitucion?l? tiesa, Polija) l?gums sniegt prejudici?lu nol?mumu)

Transkripts

1 Downloaded via the EU tax law app / web Pagaidu versija?ener?ladvok?tes JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT] SECIN?JUMI, sniegti gada 8. septembr? (1) Lieta C?390/15 Rzecznik Praw Obywatelskich (RPO) (Trybuna? Konstytucyjny (Konstitucion?l? tiesa, Polija) l?gums sniegt prejudici?lu nol?mumu) Nodok?u ties?bu akti PVN Samazin?ta nodok?a likme gr?matu, laikrakstu un periodisku izdevumu pieg?dei Direkt?vas 2006/112/EK III pielikuma 6. punkta Direkt?vas 2009/47/EK redakcij? sp?k? esam?ba LESD 113. pants Eiropas Parlamenta l?dzdal?ba Vienl?dz?gas attieksmes princips Atš?ir?ga attieksme pret pap?ra un cit? fizisk? form?t? izdot?m publik?cij?m sal?dzin?jum? ar elektroniski nos?t?t?m publik?cij?m I Ievads 1. Atbilstoši sp?k? esošajiem Savien?bas ties?bu aktiem PVN jom? dal?bvalst?m ir ties?bas paredz?t nodok?u priekšroc?bas gr?matu, k? ar? laikrakstu un periodisku izdevumu tirdzniec?bai. Ta?u neierobežoti tas attiecas tikai uz druk?tiem izdevumiem. To tirdzniec?bai dal?bvalstis var paredz?t samazin?tu likmi, kas joproj?m gandr?z nekad nav attiecin?ma uz digit?liem izdevumiem. 2. Polijas Konstitucion?l? tiesa ar šo l?gumu sniegt prejudici?lu nol?mumu apšauba samazin?t?s PVN likmes sp?k? esam?bu attiec?b? uz gr?mat?m un cit?m publik?cij?m, k? t? ir reglament?ta Savien?bas ties?b?s. Šaj? zi?? Tiesas veiktaj? p?rbaud? galven? uzman?ba tiks piev?rsta jaut?jumiem par to, k?das saist?bas vienl?dz?gas attieksmes princips uzliek Savien?bas likumdev?jam, pie?emot ties?bu aktus PVN jom?, un cikt?l tas š?s pras?bas ar? ir iev?rojis, nosakot samazin?tas likmes gr?mat?m, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem. II Atbilstoš?s ties?bu normas 3. EKL (2) 93. pant? (tagad LESD 113. pants) bija reglament?ta š?da Kopienas likumdošanas kompetence: Padome p?c Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un soci?lo lietu komiteju, ar vienpr?t?gu l?mumu pie?em noteikumus par likumu saska?ošanu attiec?b? uz apgroz?juma nodok?iem, akc?zes nodok?iem un citiem netiešajiem nodok?iem, cikt?l t?da saska?ošana ir vajadz?ga, lai 14. pant? noteiktaj? termi?? nodrošin?tu iekš?j? tirgus izveidi un darb?bu.

2 4. Pamatojoties uz min?to, tika pie?emta Padomes gada 28. novembra Direkt?va 2006/112/EK par kop?jo pievienot?s v?rt?bas nodok?a sist?mu (3) (turpm?k tekst? PVN direkt?va ). 5. Atbilstoši PVN direkt?vas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktam nodokli uzliek pre?u pieg?dei, ko par atl?dz?bu k?d? dal?bvalsts teritorij? veic nodok?a maks?t?js, kas r?kojas k? t?ds. Tas pats saska?? ar ties?bu normas c) apakšpunktu ir piem?rojams pakalpojumu sniegšanai. 6. Saist?b? ar nodok?a likmi PVN direkt?vas 96. pant? ir paredz?ts, ka dal?bvalst?m ir j?reglament? pamatlikme, kas nedr?kst b?t zem?ka par konkr?tu minim?lu lielumu, kas ir reglament?ts 97. pant?. Papildus PVN direkt?vas 98. pant? redakcij?, kas ir ietverta Direkt?v? 2008/8/EK (4), ir paredz?ts: 1. Dal?bvalstis var piem?rot vienu vai divas samazin?tas likmes. 2. Samazin?tas likmes piem?ro tikai t?du kategoriju pre?u pieg?dei vai t?du kategoriju pakalpojumu sniegšanai, kas min?ti III pielikum?. Samazin?tas likmes nepiem?ro elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem. 3. [..] 7. PVN direkt?vas III pielikum?, uz kuru ir nor?d?ts 98. panta 2. punkta pirmaj? da??, ir ietverts to pre?u pieg?žu un to pakalpojumu sniegšanas saraksts, kam var piem?rot 98. pant? min?t?s samazin?t?s likmes. T? 6. punkts redakcij?, kas ir ietverta Direkt?v? 2009/47/EK (5) un kas ir pamatlietas priekšmets, ir formul?ts š?di: 6) visa veida fizisk? form?t? (ietverot broš?ras, bukletus un taml?dz?gus iespieddarbus, bilžu, z?m?jam?s un kr?sojam?s gr?matas b?rniem, iespiestas notis vai nošu rokrakstus, kartes un hidrogr?fiskas vai taml?dz?gas sh?mas) izdotu gr?matu pieg?de, tostarp bibliot?ku izsniegtas gr?matas, laikrakstus un periodiskus izdevumus, iz?emot materi?lus, kas piln?gi vai galvenok?rt velt?ti rekl?mai; [..]. 8. Pirms groz?jumu izdar?šanas ar Direkt?vu 2009/47 š? ties?bu norma bija formul?ta š?di: 6) gr?matu pieg?de, tostarp bibliot?ku izsniegtas gr?matas (ieskaitot broš?ras, lapi?as un taml?dz?gus iespieddarbus, bilžu, z?m?jam?s un kr?sojam?s gr?matas b?rniem, iespiestas notis vai nošu rokrakstus, kartes un hidrogr?fiskas vai taml?dz?gas sh?mas), laikrakstus un periodiskus izdevumus, iz?emot materi?lus, kas piln?gi vai galvenok?rt velt?ti rekl?mai; [..]. 9. Komisijas priekšlikum?, kurš ir Direkt?vas 2009/47, ar kuru tika izdar?ti groz?jumi, pamat?, paredz?t? ties?bu normas redakcija v?l bija š?da (6): 6) gr?matu pieg?de, tostarp bibliot?ku izsniegtas gr?matas (ieskaitot broš?ras, inform?cijas lapi?as un taml?dz?gus iespieddarbus, bilžu, z?m?jam?s vai kr?sojam?s gr?matas b?rniem, iespiestas notis vai nošu manuskriptus, kartes un hidrogr?fiskas vai taml?dz?gas sh?mas, k? ar? klaus?mgr?matas un gr?matas, kas ierakst?tas CD, CD?ROM vai jebk?d? cit? fizisk? ska?as nes?j? un kur?s reproduc?ts t?ds pats inform?cijas saturs k? druk?taj?s gr?mat?s), laikraksti un periodiski izdevumi, iz?emot materi?lus, kas piln?gi vai galvenok?rt velt?ti rekl?mai; [..]. 10. Polijas Republika PVN direkt?vas 98. pant?, lasot to kop? ar III pielikuma 6. punktu, ietverto pilnvarojumu ir?stenojusi, pie?emot Ustawa o podatku od towarów i us?ug (2004. gada 11. marta

3 Likums par pre?u un pakalpojumu nodokli) 41. panta 2. un 2.a punktu, lasot tos kop? ar 3. pielikuma poz?ciju un 10. pielikuma poz?ciju. Atbilstoši min?tajam šobr?d samazin?tas likmes 8 % vai 5 % apm?r? tiek piem?rotas druk?t? vai citu datu nes?ju (it?paši CD vai kasešu) form?t? izdot?m gr?mat?m, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem. Gr?mat?m, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem, kas tiek public?ti elektroniski, piem?ro pamatlikmi 23 % apm?r?. III Pamatlieta un tiesved?ba Ties? 11. Rzecznik Praw Obywatelskich (Polijas ombuds) ieskat?, Polijas ties?b?s konstat?jam? atš?ir?gie nodok?i vien?d?m publik?cij?m ir pretrun? vienl?dz?gas attieksmes nodok?u jom? principam, k?ds tas izriet no Polijas Konstit?cijas. T?d?? tas Trybuna? Konstytucyjny (Konstitucion?l? tiesa, Polija) ir l?dzis p?rbaud?t Polijas ties?bu normu par samazin?tu nodok?a likmi publik?cij?m atbilst?bu Konstit?cijai. 12. Polijas Konstitucion?l?s tiesas ieskat?, Polijas Republikai, pamatojoties uz PVN direkt?vas pras?b?m, ir pien?kums elektroniski nos?t?t?m gr?mat?m un p?r?j?m elektroniskaj?m publik?cij?m piem?rot pamatlikmi. Ta?u tai ir šaubas par to, ka attiec?g?s PVN direkt?vas ties?bu normas ir sp?k?. Pirmk?rt, Direkt?vas 2009/47, kura ir pamat? šobr?d sp?k? esošajai PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta redakcijai, teksts likumdošanas proced?r? p?c apspriešan?s ar Eiropas Parlamentu esot ticis b?tiski groz?ts. Otrk?rt, t? samazin?tas likmes piem?rošanas izsl?gšanu attiec?b? uz elektronisk?m publik?cij?m, kas tiek lejupiel?d?t?s, izmantojot internetu, vai tiek pieg?d?tas t? sauktaj? straum?šanas form?, uzskata par nesader?gu ar nodok?u neitralit?tes principu, kas esot vienl?dz?gas attieksmes principa izpausme PVN jom?. 13. T?d?? Polijas Konstitucion?l? tiesa gada 20. j?lij? atbilstoši LESD 267. pantam iesniedza š?dus jaut?jumus: 1) Vai PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkts ir sp?k? neesošs, jo likumdošanas proces? nav iev?rota b?tiska procesu?l? pras?ba par konsult?šanos ar Eiropas Parlamentu? 2) Vai 1. jaut?jum? min?t?s PVN direkt?vas 98. panta 2. punkts saist?b? ar š?s direkt?vas III pielikuma 6. punktu ir sp?k? neesošs, jo tas ir pret?js nodok?u neitralit?tes principam, cikt?l ar to ir izsl?gta samazin?tu nodok?a likmju piem?rošana gr?mat?m, kas izdotas digit?la form?, un cit?m elektronisk?m publik?cij?m? 14. Tiesved?b? Ties? par šiem jaut?jumiem savus rakstveida apsv?rumus iesniedza Polijas ombuds, Prokurator Generalny (Polijas?ener?lprokurors), Grie?ijas Republika, Polijas Republika, Eiropas Savien?bas Padome un Eiropas Komisija gada 14. j?nija tiesas s?d? piedal?j?s Polijas ombuds, Polijas Republika, Padome un Komisija. IV Juridiskais v?rt?jums 15. Ar saviem prejudici?lajiem jaut?jumiem Polijas Konstitucion?l? tiesa b?t?b? v?las zin?t, vai sp?k? esoš? PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta redakcija, k?da t? izriet no Direkt?vas 2009/47 1. panta 13. punkta, lasot to kop? ar pielikuma 1. punktu, ir sp?k? div?j?d? zi??, proti, no form?l? un no saturisk? viedok?a. A Par pirmo prejudici?lo jaut?jumu: sp?k? esam?ba no form?l? viedok?a 16. Ar pirmo prejudici?lo jaut?jumu ir j?noskaidro, vai Direkt?vas 2009/47, ar kuru PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkts tika izteikts t? sp?k? esošaj? redakcij?, likumdošanas proced?ra ir notikusi pien?c?g? k?rt?. Tas t?d??, ka saist?b? ar šo groz?jumu Parlamentam var?tu b?t bijusi

4 nepietiekama iesp?ja l?dzdarboties. 17. Direkt?va 2009/47 ir tikusi pie?emta, balstoties uz EKL 93. pantu. Saska?? ar to Padome pie?em noteikumus par ties?bu aktu saska?ošanu, tostarp attiec?b? uz apgroz?juma nodok?iem, tikai p?c apspriešan?s ar Eiropas Parlamentu. 18. Apspriešan?s ar Parlamentu pien?c?g? k?rt? likumdošanas proced?r? saska?? past?v?go judikat?ru ir b?tisks proced?ras noteikums, kura neiev?rošanas gad?jum? attiec?gais ties?bu akts nav sp?k? (7). 19. Šaj? gad?jum? apspriešan?s ar Parlamentu notika par s?kotn?jo Komisijas priekšlikumu direkt?vai, un par to tas sniedza viedokli rakstveid? (8). S?kotn?j? priekšlikum? bija paredz?ts papildin?t PVN direkt?vas III pielikuma 6. punktu t?d?j?di, ka t?du gr?matu veidu uzskait?jums, kur?m it?paši var tikt piem?rota samazin?ta likme, tika papildin?ts ar citiem piem?riem, proti, klaus?mgr?matas un gr?matas, kuras ierakst?tas CD, CD?ROM vai jebk?d? cit? fizisk? ska?as nes?j? un kur?s reproduc?ts t?ds pats inform?cijas saturs k? druk?taj?s gr?mat?s (9). 20. Ta?u Padome turpm?kaj? likumdošanas proced?r? šo priekšlikumu neatbalst?ja. Galu gal? ar pie?emto Direkt?vu 2009/47 tobr?d sp?k? esošais PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkts tika groz?ts tikai t?d?j?di, ka teikuma da?a gr?matu pieg?de tika papildin?ta ar v?rdiem visa veida fizisk? form?t? [..] izdotu (10). Turpretim s?kotn?j? priekšlikum? direkt?vai nor?d?tie piem?ri vairs netika min?ti. 21. Par šo Padomes pie?emto PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta redakciju apspriešan?s ar Parlamentu vairs nenotika. Ta?u saska?? ar past?v?go judikat?ru ar Parlamentu ir j?apspriežas no jauna, ja pie?emt? teksta gal?g? redakcija kopum? b?tiski atš?iras no redakcijas, par kuru ar Parlamentu jau ir notikusi apspriešan?s, cikt?l šie groz?jumi b?t?b? neatbilst paša Parlamenta izteiktaj?m v?lm?m (11). 22. T?p?c, t? k? šaj? gad?jum? nav konstat?jama attiec?ga Parlamenta v?lme, rodas tikai jaut?jums par to, vai Padome p?c apspriešan?s ar Parlamentu pie?emt?s Direkt?vas 2009/47 tekstu kopum? b?tiski ir groz?jusi sal?dzin?jum? ar Komisijas priekšlikumu. 23. Vispirms ir j?piekr?t Polijas Konstitucion?lajai tiesai, kas ir v?rsusies Ties?, ka t? Padomes veiktaj? PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta jaun?s redakcijas p?rformul?šan? saskata izmai?as satura zi??. 24. Nevar gan viennoz?m?gi konstat?t, ka jaun?s redakcijas formul?jums pret?ji Komisijas priekšlikumam vairs neattiecas uz klaus?mgr?mat?m, par ko Polijas Konstitucion?l? tiesa ir p?rliecin?ta. Tas t?d??, ka ar? klaus?mgr?matas var?tu v?l tikt uzskat?tas par fizisk? form?t? izdotu gr?matu (12). 25. Ta?u viennoz?m?gi teksta izmai?as satura zi?? ir saist?tas ar apst?kli, ka galu gal? pie?emtaj? PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta redakcij? vairs nav ietverts priekšlikum? direkt?vai ietvertais papildu nosac?jums, atbilstoši kuram datu nes?j? reproduc?ts t?ds pats inform?cijas saturs k? druk?taj?s gr?mat?s. Turkl?t saska?? gan ar ang?u, gan ar fran?u valodas priekšlikuma direkt?vai redakcij?m vispirms bija j?b?t iesp?jamam samazin?to likmi piem?rot tikai t?diem l?dz?giem fiziskiem datu nes?jiem k? klaus?mgr?matas, CD un CD?ROM (13), savuk?rt PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkt? tagad runa ir par visa veida fiziskiem form?tiem. Ar šiem abiem groz?jumiem samazin?t?s likmes piem?rošanas joma, sal?dzinot ar Komisijas priekšlikumu, zin?m? m?r? tika paplašin?ta (14). 26. Ta?u š?di nav tikušas veiktas tik plašas izmai?as priekšlikum? direkt?vai, ka b?tu bijusi

5 nepieciešama atk?rtota apspriešan?s ar Parlamentu. Proti, saska?? ar judikat?ru izmai?as ir uzskat?mas par b?tisk?m tikai tad, ja t?s skar attiec?g? tiesisk? regul?juma b?t?bu (15). 27. Priekšlikuma direkt?vai galvenais m?r?is bija sniegt dal?bvalst?m visp?r?ju iesp?ju piem?rot samazin?tu likmi konkr?tiem viet?ji sniegtiem pakalpojumiem (16). Turpretim samazin?t?s likmes piem?rošanas jomas paplašin?šanai attiec?b? uz gr?mat?m priekšlikum? ir tikai pak?rtota noz?me, un t? tiek apz?m?ta tikai k? tehniskie dokumentu izstr?des piel?gojumi (17). 28. Pat ja pie?emtu, ka b?tiskuma krit?rijs ir j??em v?r? saist?b? ar katru konkr?tu priekšlikuma le?islat?vam aktam tiesisko regul?jumu, datu nes?ja inform?cijas satura ierobežojuma sv?trošana un p?reja no l?dz?giem uz visa veida datu nes?jiem neskar tiesisk? regul?juma par samazin?t?s likmes groz?šanu attiec?b? uz gr?mat?m b?t?bu. Tas t?d??, ka š? tiesisk? regul?juma pamat? galvenok?rt ir samazin?t?s likmes piem?rošanas jomas paplašin?šana attiec?b? uz gr?mat?m, kas ierakst?tas citos datu nes?jos, nevis kas izdotas pap?ra form?t?. Saist?b? ar b?tisko paplašin?šanu min?t? piem?rošanas jomas paplašin?šana ir tikai pak?rtots aspekts. 29. Turkl?t Parlamentam saist?b? ar notikušo apspriešanos ar to katr? zi?? bija iesp?ja izteikt viedokli par šiem aspektiem, jo v?l?k nepie?emtie piem?rošanas jomas ierobežojumi jau bija s?kotn?j? Komisijas priekšlikuma da?a (18). 30. T?p?c, t? k? ar Parlamentu likumdošanas proced?r?, kura nosl?dz?s ar Direkt?vas 2009/47 pie?emšanu, apspriešan?s notika pien?c?g? k?rt?, šaj? zi?? sp?k? esoš?s PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta redakcijas sp?k? esam?ba nav ietekm?ta. B Par otro prejudici?lo jaut?jumu: sp?k? esam?ba no saturisk? viedok?a 31. Ar savu otro prejudici?lo jaut?jumu Polijas Konstitucion?l? tiesa v?las zin?t, vai PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkts, lasot to kop? ar 98. panta 2. punktu, nav sp?k?, cikt?l atbilstoši tam ir izsl?gta samazin?tas likmes piem?rošana gr?mat?m, kas tiek nos?t?tas digit?l? form?t?, un cit?m elektroniskaj?m publik?cij?m. 32. Lai gan iesniedz?jtiesa prejudici?l? jaut?juma formul?jum? balst?s uz nodok?u neitralit?tes principa p?rk?pumu, no l?guma sniegt prejudici?lu nol?mumu pamatojuma izriet, ka t? v?las veikt p?rbaudi,?emot v?r? vienl?dz?gas attieksmes principu (19). 33. Tikai š?da p?rbaude ir ar? iesp?jama. Tas t?d??, ka PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta sp?k? neesam?ba var izriet?t tikai no prim?ro ties?bu p?rk?puma. Ta?u nodok?u neitralit?tes princips pats par sevi ir tikai pal?gl?dzeklis PVN direkt?vas interpret?šanai, kuram nav prim?ro ties?bu juridisk? sp?ka (20). Min?tais ir attiecin?ms ar?, cikt?l nodok?u neitralit?tes princips konkurences neitralit?tes noz?m? (21) ir vienl?dz?gas attieksmes principa izpausme (22). Tas t?d??, ka, neraugoties uz min?to, PVN direkt?vas ties?bu normas sp?k? esam?bas p?rbaude var notikt, tikai?emot v?r? pašu vienl?dz?gas attieksmes principu, kuram vien?gajam ir prim?ro ties?bu juridiskais sp?ks un kurš saska?? ar judikat?ru izvirza ar? citas s?k?kas pras?bas nek? nodok?u neitralit?tes princips. 34. No prejudici?l? jaut?juma,?emot v?r? t? pamatojumu l?gum? sniegt prejudici?lu nol?mumu, var secin?t, ka runa ir par vair?kiem nevienl?dz?gas attieksmes gad?jumiem, kuri ir j?p?rbauda saist?b? ar to atbilst?bu vienl?dz?gas attieksmes principam. Galvenok?rt iesniedz?jtiesa iebilst, ka digit?laj?m gr?mat?m tiek piem?rota atš?ir?ga attieksme atkar?b? no t?, vai t?s pirc?jam tiek nodotas ar fiziska datu nes?ja starpniec?bu piem?ram, izmantojot CD?ROM vai elektronisk? veid? piem?ram, izmantojot lejupiel?d?šanu internet? (23) (par to t?l?t 1)

6 punkt?). Turkl?t ar prejudici?lo jaut?jumu tiek uzdots jaut?jums ar? par atš?ir?gu attieksmi pret cit?m publik?cij?m, kas ietilpst samazin?tas likmes tiesiskaj? sast?v? un kas nav gr?matas t?tad laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem. Tas, ka gr?matas digit?l? form?t? ir izsl?gtas no samazin?tas likmes piem?rošanas pat tad, ja tiek pieg?d?tas uz fiziska datu nes?ja, tiek analiz?ts vispirms (par to 2) punkt?), pirms nobeigum? v?l ir j?apl?ko atš?ir?ga attieksme pret vis?m elektroniski pieg?d?t?m publik?cij?m sal?dzin?jum? ar druk?t?m publik?cij?m (par to 3) punkt?). 35. Par visu min?to Tiesa l?dz šim v?l nav spriedusi. Ar? nesen izlemtaj? liet? par pras?bu sakar? ar valsts pien?kumu neizpildi, kur? runa bija par PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta piem?rošanu elektroniski nodot?m digit?l?m gr?mat?m, Tiesa expressis verbis neanaliz?ja jaut?jumu, vai š? ties?bu norma atbilst vienl?dz?gas attieksmes principam (24). 1) Atš?ir?ga attieksme pret digit?laj?m gr?mat?m atkar?b? no nos?t?šanas veida 36. Vispirms ir j?noskaidro, vai PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkts, lasot to kop? ar 98. panta 2. punktu, ir pretrun? vienl?dz?gas attieksmes principam, cikt?l atbilstoši tam dal?bvalst?m ir ties?bas izmantot samazin?tas likmes tiesisko regul?jumu attiec?b? uz digit?l?m (klaus?m?)gr?mat?m tikai tad, ja t?s tiek pieg?d?tas fizisk? form?t?, ta?u ne tad, ja t?s tiek pieg?d?tas elektronisk? form?t? (25). 37. Saska?? ar Tiesas past?v?go judikat?ru vienl?dz?gas attieksmes princips paredz, ka l?dz?g?s situ?cij?s nedr?kst b?t atš?ir?ga attieksme, ja vien š?da attieksme nav objekt?vi attaisnota (26). Šis visp?r?jais vienl?dz?gas attieksmes princips šobr?d ir nostiprin?ts Hartas (27) 20. pant?. a) L?dz?gas situ?cijas 38. Pirmk?rt, rodas jaut?jums, vai fizisk? form?t? izdotu digit?lo gr?matu pieg?de, no vienas puses, un to elektroniska pieg?de, no otras puses, ir uzskat?mas par l?dz?g?m situ?cij?m. 39. Saska?? ar past?v?go judikat?ru divu situ?ciju sal?dzin?mais raksturs ir nov?rt?jams,?emot v?r? p?rbaud?m? tiesisk? regul?juma m?r?i, k? ar? tiesisk? regul?juma jomas principus un m?r?us kopum? (28). T?d??, lai noraid?tu divu situ?ciju sal?dzin?m?bu, nepietiek tikai konstat?t objekt?vas atš?ir?bas, neizkl?stot to noz?mi saist?b? ar tiesisk? regul?juma m?r?i (29) vai akli sekojot Savien?bas likumdev?ja v?rt?jumam (30). i) Tiesisk? regul?juma jomas m?r?i 40. Kop?j?s pievienot?s v?rt?bas nodok?a sist?mas, kur? ietilpst šis tiesiskais regul?jums par samazin?tu likmi, m?r?is atbilstoši PVN direkt?vas preambulas ceturtajam apsv?rumam ir iekš?j? tirgus?stenošana. Lai sasniegtu šo m?r?i, ar saska?ošanu Savien?bas l?men? ir j?nov?rš konkurences izkrop?ojumi, kas rodas, dal?bvalst?m piem?rojot apgroz?juma nodok?us, gan p?rrobežu gad?jumos, gan dal?bvalstu iekšien?. 41. Turkl?t apgroz?juma nodok?u saska?ošanas m?r?is atbilstoši PVN direkt?vas preambulas astotajam apsv?rumam ir ar? izveidot vis? Savien?b? vienotu apr??ina b?zi saist?b? ar Savien?bas pašas resursiem. Ta?u šim tiesisk? regul?juma jomas m?r?im šaj? gad?jum? nav noz?mes, jo apstr?d?to PVN direkt?vas ties?bu normu priekšmets ir nodok?a likme, nevis apr??ina b?zes izveidošana. 42. Attiec?b? uz konkurences izkrop?ojumu nov?ršanas m?r?i ir j?nor?da, ka Tiesa gan jau ir konstat?jusi, ka par vienl?dz?gas attieksmes principa p?rk?pumu PVN jom? var b?t runa ne tikai konkur?jošu uz??mumu starp? (31). Ta?u katr? zi?? tad, ja ir konstat?jama konkurences situ?cija,

7 ko var izkrop?ot atš?ir?g?s ties?bu normas PVN jom?,?emot v?r? kop?j?s pievienot?s v?rt?bas nodok?a sist?mas pamatm?r?i, var pie?emt, ka situ?cijas ir l?dz?gas (32). Turkl?t balst?šan?s uz divu produktu konkurences situ?ciju atbilst pieejai, kuru Tiesa ir izmantojusi t?s judikat?r? jau laik?, kad tika izstr?d?ts vienl?dz?gas attieksmes princips (33). 43. Šaj? gad?jum? digit?l?s gr?matas, kas tiek tirgotas fizisk? form?t?, un digit?l?s gr?matas, kas tiek tirgotas elektroniski, savstarp?ji atrodas konkurences apst?k?os. Tas t?d??, ka attiec?b? uz pat?r?t?ju, kura vajadz?bas vispirms nosaka konkurences situ?ciju, runa ir attiec?gi par vienu un to pašu produktu, proti, digit?las gr?matas datu kopumu, kas abos gad?jumos nav izmantojams bez las?šanai paredz?tas papildier?ces. Atš?ir?gs ir tikai nodošanas pat?r?t?jam veids. T?d?? atkar?b? no pied?v?juma nosac?jumiem pat?r?t?js izv?l?sies vienu vai otru nodošanas veidu, lai sa?emtu vienu un to pašu produktu. 44. Min?tais parasti ir sp?k? pat tad, ja pat?r?t?js k? Komisija apgalvoja tiesas s?d? elektroniski sa?emtas digit?l?s gr?matas gad?jum? pret?ji fizisk? form?t? sa?emtas gr?matas gad?jumam neieg?d?tos ties?bas uz datu kopuma nodošanu citai personai (34). Tas t?d??, ka parasti pat?r?t?js digit?l?s gr?matas ieg?d?sies pašpat?ri?am, un l?dz ar to datu kopuma nodošanai ja t? patieš?m b?tu atkar?ga no nodošanas veida nav izš?iroša noz?me konkurences situ?cij?. Turkl?t Tiesa,?emot v?r? autorties?bu aizsardz?bu, jau ir konstat?jusi, ka inform?cijas p?rdošana CD?ROM form?t? un inform?cijas p?rdošana, lejupiel?d?jot to no interneta, no ekonomikas skatpunkta ir l?dz?gas (35). 45. L?dz ar to abas digit?l?s gr?matas pasniegšanas formas,?emot v?r? kop?j?s pievienot?s v?rt?bas nodok?a sist?mas pamatm?r?i nov?rst konkurences izkrop?ojumus, ir l?dz?gas. ii) Tiesisk? regul?juma jomas principi 46. To l?dz?bai nav pretrun? tas, ka saska?? ar kop?j?s pievienot? v?rt?bas nodok?a sist?mas noteikumiem, pieg?d?jot fizisk? form?t? izdotu digit?lo gr?matu, runa ir par preces pieg?di (14. panta 1. punkts), turpretim, nododot to elektroniski, par pakalpojuma sniegšanu (PVN direkt?vas 24. panta 1. punkts) (36). 47. Saska?? ar PVN direkt?vas preambulas piekto apsv?rumu nodoklis ir j?uzliek, cik iesp?jams visp?r?gi, t?tad visiem produktiem. Min?to apstiprina PVN direkt?vas 1. panta 2. punkta pirm? da?a, atbilstoši kurai ar kop?jo pievienot?s v?rt?bas nodok?a sist?mu ir j?piem?ro visp?r?js nodoklis par pat?ri?u. T?d?? ar? abas darb?bas, par kur?m j?maks? nodoklis, saist?b? ar pre?u pieg?di (PVN direkt?vas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts) un pakalpojumu sniegšanu (2. panta 1. punkta c) apakšpunkts) ir saist?tas ar vien?du nosac?jumu izpildi. T?p?c b?t?b? ir v?lme PVN vien?di attiecin?t uz pre?u un pakalpojumu pat?ri?u. 48. Cikt?l kop?j? pievienot?s v?rt?bas nodok?a sist?m? iz??muma k?rt? tiek noš?irta pre?u pieg?de un pakalpojumu sniegšana, tam attiec?gi ir?pašs iemesls. Piem?ram, saist?b? ar to dar?jumu vietas noteikšanu, par kuriem uzliek nodokli (PVN direkt?vas 31. un n?kamie panti), tikai preces pieg?des gad?jum? var notikt atsaukšan?s uz fizisku transportu. 49. Ta?u šaj? nodok?a likmes lieluma noteikšanas gad?jum? šai atš?ir?bai saist?b? ar produktu fizisko izskatu nav noz?mes. PVN direkt?v?, nosakot nodok?a likmes, b?t?b? netiek noš?irta pre?u pieg?de un pakalpojumu sniegšana. Tieši pret?ji, PVN direkt?vas 96. pant? ir expressis verbis paredz?ts, ka pre?u pieg?dei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vien?da. Turkl?t ar? samazin?t?s likmes atbilstoši PVN direkt?vas 98. panta 2. punkta pirmajai da?ai ir paredz?tas gan attiec?b? uz pre?u pieg?di, gan pakalpojumu sniegšanu.

8 iii) P?rbaud?m? tiesisk? regul?juma m?r?is 50. Visbeidzot ir j?p?rbauda digit?lo gr?matu fizisku un elektronisku pieg?žu l?dz?ba,?emot v?r? paša p?rbaud?m? tiesisk? regul?juma m?r?i. 51. PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkt? dal?bvalst?m tiek sniegta iesp?ja piem?rot samazin?tu likmi gr?mat?m, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem. Ta?u nedz no Direkt?vas 95/77/EEK teksta, ar kuru tiesiskais regul?jums tika ieviests s?kotn?ji (37), nedz no t?s pie?emšanas v?stures nevar secin?t, k?dam ir j?b?t š?s nodok?a priekšroc?bas m?r?im. 52. Ar? šaj? tiesved?b? nedz Padome, nedz Komisija nav sp?jušas sniegt apmierinošu atbildi uz šo jaut?jumu. No Komisijas gada pazi?ojuma par samazin?t?m PVN likm?m izriet, ka attiec?g?s PVN direkt?vas ties?bu normas nebalst?s uz struktur?tu vai lo?isku pieeju, bet [..] atspogu?o situ?ciju dal?bvalst?s 90. gadu s?kum? (38). T?d?? PVN likmju strukt?r? neesot skaidras lo?ikas (39). 53. Attiec?gi Komisija uz l?gumu sniegt paskaidrojumus tiesas s?d? tostarp atbilstoši j?gai nor?d?ja, ka samazin?t? likme gr?mat?m, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem Savien?bas ties?b?s esot tikusi reglament?ta tikai t?d??, ka vismaz dažas dal?bvalstis š?du samazin?tu nodok?a likmi toreiz piem?roja un t?m ar Savien?bas ties?b?m šo iesp?ju nevajadz?ja liegt. 54. Ir piln?gi iesp?jams, ka Savien?bas ties?bu normai nav neviena cita past?v?ga m?r?a k? tikai konkr?tu ties?bu normu atst?šana dal?bvalstu kompetenc?. Tom?r šaj? gad?jum? tas t? nav. Tas t?d??, ka atbilstoši PVN direkt?vai samazin?tu likmju reglament?cija nav vienk?rši atst?ta dal?bvalstu zi??, bet gan t? at?auj atbilstoši PVN direkt?vas 98. pantam, lasot to kop? ar III pielikumu, piem?rot tikai t?das likmes, kas ir sp?k? attiec?b? uz prec?zi noteiktiem, izsme?oši uzskait?tiem pakalpojumiem. Šaj? zi?? paš?s Savien?bas ties?b?s ir paredz?ti dal?bvalstu?stenoto samazin?to likmju piem?rošanas priekšnoteikumi. L?dz ar to ar? Savien?bas ties?b?s dal?bvalst?m pieš?irto ties?bu piem?rot samazin?tas likmes tieši gr?mat?m, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem m?r?is Savien?bas ties?b?s ir j?nosaka autonomi. 55. Lai gan Padome, k? ar? Komisija šaj? tiesved?b? ir nor?d?jušas, ka PVN direkt?vai nav veicin?šanas m?r?u, ir ac?mredzami, ka ar iesp?ju piem?rot samazin?tu likmi tieši tiek sniegta iesp?ja dal?bvalst?m veicin?t konkr?tu produktu noieta tirgu un ka t?d?j?di tiek izvirz?ti konkr?ti politiski m?r?i (40). Tas t?d??, ka samazin?ta likme sniedz nodok?u maks?t?jiem iesp?ju izteikt izdev?gus pied?v?jumus. Turkl?t š? noieta tirgus veicin?šana ir izdev?ga pat?r?t?jiem, jo tikai tiem galu gal? ir j?izj?t PVN slogs (41). 56. Ar? š?s veicin?šanas no nodok?a viedok?a j?ga un m?r?is man š?iet ac?mredzams. Samazin?t?s likmes gr?mat?m, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem m?r?is ir saist?ts ar kult?ru. T?s m?r?is visaptveroš? izpratn? ir Savien?bas pilso?u izgl?t?bas veicin?šana, lasot beletristiku vai popul?rzin?tniskas gr?matas, vai ar? politiskus, profesion?lus vai izklaid?jošus laikrakstus un periodiskus izdevumus. Par šo m?r?i liecina priekšroc?bas neattiecin?šana uz publik?cij?m, kas piln?gi vai galvenok?rt velt?tas rekl?mai, PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta sast?v?. Proti, š?du publik?ciju m?r?is nav saist?ts ar izgl?t?bu. Turkl?t šis m?r?is ir saskat?ms ar? cit? kop?j?s pievienot?s v?rt?bas nodok?a sist?mas aspekt?, proti, plaš?s nodok?u priekšroc?bas form? saist?b? ar izgl?t?bas pakalpojumiem PVN direkt?vas 132. panta 1. punkta i) un j) apakšpunkt?. 57. Š? izgl?t?bas m?r?a sasniegšana ir atkar?ga tikai no digit?l?s gr?matas satura, nevis no nodošanas veida. T?d?? starp digit?laj?m gr?mat?m, kas tiek tirgotas fizisk? form?t?, un digit?laj?m gr?mat?m, kas tiek nodotas elektroniski, b?t?b? nepast?v atš?ir?ba,?emot v?r?

9 veicin?šanas m?r?i, kas ir izvirz?ts PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkt?. T?p?c abas pakalpojuma formas,?emot v?r? ar? p?rbaud?m? tiesisk? regul?juma m?r?i, ir l?dz?gas. iv) Starpsecin?jumi 58.?emot v?r? min?to, fizisk? form?t? izdotu digit?lo gr?matu pieg?de, no vienas puses, un to pieg?de elektroniski, no otras puses,?emot v?r? gan p?rbaud?t? tiesisk? regul?juma m?r?i, gan tiesisk? regul?juma jomas m?r?us un principus, ir l?dz?gas. b) Pamatojums 59. Ta?u atš?ir?ga attieksme l?dz?g?s situ?cij?s var b?t pamatota, proti, ja t? atbilst tiesiski pie?aujamam m?r?im un ir sam?r?ga ar šo m?r?i (42). 60. Š?s pras?bas ir j?iev?ro neatkar?gi no t?, kur? ties?bu jom? ir konstat?jama atš?ir?ga attieksme. T?s ir piem?rojamas pat gad?jumos, kad Tiesa Savien?bas likumdev?jam expressis verbis ir atzinusi plašu r?c?bas br?v?bu (43), k? it?paši kop?j?s lauksaimniec?bas politikas jom? (44). 61. Ta?u atš?ir?gas attieksmes p?rbaudes intensit?te ir atkar?ga no t?s r?c?bas br?v?bas apjoma, kas Savien?bas likumdev?jam ir attiec?gaj? gad?jum?. Ja Savien?bas likumdev?js?steno atš?ir?gu attieksmi, pamatojoties uz atbilstoši Hartas 21. pantam aizliegtu atš?ir?gas attieksmes krit?riju, piem?ram, dzimumu vai rasi (45), Tiesas kompetenc? ir stingri p?rbaud?t atš?ir?g?s attieksmes pamatojumu (46). Turpretim, ja atš?ir?ga attieksme balst?s uz citu krit?riju, Tiesas p?rbaude b?s maz?k stingra, lai nov?rstu, ka Savien?bas tiesa aizst?j Savien?bas likumdev?ja nov?rt?jumu ar savu nov?rt?jumu (47). Min?tais saska?? ar judikat?ru ir piem?rojams it?paši t?du ties?bu normu gad?jum?, kur?s ir runa par sarež??tiem politiskas, ekonomiskas, soci?las vai medic?niskas dabas jaut?jumiem (48). Ta?u ar? šaj? gad?jum? atbilstoši sam?r?guma principam Tiesas veiktajai p?rbaudei ir j?b?t jo stingr?kai, jo smag?k atš?ir?g?s attieksmes sekas izj?t atseviš?ie Savien?bas pilso?i (49). i) Atš?ir?g?s attieksmes m?r?is 62.?emot v?r? šo ierobežoto p?rbaudes krit?riju, vispirms ir j?nosaka m?r?is, kuru Savien?bas likumdev?js ir izvirz?jis,?stenojot atš?ir?gu attieksmi pret fizisk? form?t? izdoto digit?lo gr?matu pieg?di un to elektronisko pieg?di. 63. Atš?ir?g? attieksme tika ieviesta ar Direkt?vu 2009/47. Ar to saist?t?s PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkt? paredz?t? nodok?u priekšroc?bas tiesisk? sast?va attiecin?šanas ar? uz digit?laj?m gr?mat?m, kas tiek pieg?d?tas fizisk? form?t?, m?r?is atbilstoši Direkt?vas 2009/47 preambulas ceturtajam apsv?rumam ir izskaidrot un piel?got tehnikas progresam t?s III pielikum? doto atsauci uz gr?mat?m. Ta?u ar Direkt?vu 2009/47 netika groz?ts it?paši PVN direkt?vas 98. panta 2. punkta otr?s da?as tiesiskais regul?jums, atbilstoši kuram samazin?tas likmes nek?d? zi?? nepiem?ro elektroniski sniegtiem pakalpojumiem. T?d?? digit?li pieg?d?t?m gr?mat?m paš?m par sevi nevar piem?rot samazin?tu nodok?a likmi (50).

10 64. T?p?c piel?gošana tehniskam progresam nenotika piln?b?. Tieši parastajam digit?lo gr?matu nodošanas veidam, proti, elektroniskajai pieg?dei, nevajadz?tu baud?t samazin?tas likmes priekšroc?bas. Min?t? iemesls galu gal? ir PVN direkt?vas 98. panta 2. punkta otr?s da?as tiesiskais regul?jums, atbilstoši kuram samazin?tas likmes piem?rošana ir izsl?gta saist?b? ar visiem elektroniskajiem pakalpojumiem (51), t?tad ne tikai saist?b? ar elektroniski pieg?d?t?m digit?laj?m gr?mat?m. T?d?? šim visp?r?jam elektronisko pakalpojumu tirgum piem?rojamam tiesiskajam regul?jumam ir izš?iroša noz?me, pamatojot atš?ir?go attieksmi šaj? liet?. 65. PVN direkt?vas 98. panta 2. punkta otr?s da?as pamat? ir Sest?s direkt?vas (52) 12. panta 3. punkta a) apakšpunkta ceturt?s da?as, lasot to kop? ar t?s 9. panta 2. punkta e) apakšpunkta p?d?jo ievilkumu, tiesiskais regul?jums, kas tika ieviests ar Direkt?vu 2002/38/EK (53). Par nodomu, k?ds bija š?s ties?bu normas pamat?, Direkt?vas 2002/38 preambulas apsv?rumos nav ietvertas nek?das nor?des. 66. Ta?u attiec?gaj? Komisijas priekšlikum? ir nor?d?ts uz nedroš?bu, ko var?tu izjust elektronisko pakalpojumu sniedz?ji,?emot v?r? piem?rojamo nodok?a likmi (54). Tas t?d??, ka ar Direkt?vu 2002/38?rpus Savien?bas re?istr?tiem elektronisko pakalpojumu sniedz?jiem tika noteikts pien?kums to pat?r?t?jiem Savien?bas rezidentiem sniegtajiem pakalpojumiem uzlikt nodokli attiec?gi pat?r?t?ja re?istr?cijas valst? (55). T?d?j?di ir j?nov?rš konkurences izkrop?ojumi (56), kurus var?tu rad?t trešo valstu nodok?u politika. Tiesisk? regul?juma sekas ir t?das, ka elektroniskajiem pakalpojumiem tiek piem?rota attiec?gi t?s dal?bvalsts nodok?a likme, kur atrodas pat?r?t?js. 67. Tas t?d??, ka vienlaic?gi nodok?u maks?t?jiem, kas nav re?istr?ti Savien?b?, bija j?atvieglo to jauno pien?kumu nodok?u jom? Savien?b? izpilde laikam gan ar?, lai padar?tu iesp?jam?ku to izpildi (57). Vienlaikus vienk?ršošanai bija j?pal?dz dal?bvalstu nodok?u administr?cij?m un bija j?uzlabo to kontroles iesp?jas (58). Galvenok?rt tas bija j?pan?k t?d?j?di, ka nodok?u maks?t?ji savus pien?kumus var izpild?t, iesniedzot elektroniskas nodok?u deklar?cijas tikai vien? dal?bvalst? attiec?b? uz visu Savien?bu (59). Turkl?t ar PVN direkt?vas 98. panta 2. punkta otr?s da?as priekšteci tika nodrošin?ts, ka elektroniskajiem pakalpojumiem attiec?g?s dal?bvalsts pat?r?t?jiem vienm?r tiek piem?rota š?s dal?bvalsts attiec?g? likme. 68. Turpretim Savien?b? re?istr?tie elektronisko pakalpojumu sniedz?ji atrad?s cit? situ?cij?. Tas t?d??, ka Direkt?vai 2002/38 nevajadz?ja tos ietekm?t. Tiem joproj?m to elektroniskajiem pakalpojumiem nodoklis bija j?uzliek to re?istr?cijas dal?bvalst? neatkar?gi no attiec?g? pat?r?t?ja re?istr?cijas valsts (60), un t?d?? to pakalpojumiem bija piem?rojamas tikai liel?kais tr?s š?s dal?bvalsts nodok?a likmes. 69. Tom?r Komisija šaj? tiesved?b? atbilstoši j?gai ir nor?d?jusi, ka samazin?tu likmju aizliegums elektroniskiem pakalpojumiem attiecoties ar? uz nodok?u maks?t?jiem, kas uz??m?jdarb?bu veic Savien?b?, jo ar to esot tikusi nov?rsta nelabv?l?ga nodok?u konkurence starp dal?bvalst?m. Tas t?p?c, ka tieši t?d??, ka attiec?b? uz šiem nodok?u maks?t?jiem noz?me saist?b? ar nodok?u slogu par elektroniskiem pakalpojumiem joproj?m bija tikai to re?istr?cijas vietai, dal?bvalsts, ieviešot attiec?gu samazin?tu likmi, b?tu var?jusi m??in?t mudin?t šos pakalpojumu sniedz?jus re?istr?ties t?s teritorij?. Proti, elektroniska izplat?šanas t?kla galven? m?tne var tikt p?rcelta sal?dzinoši vienk?rši. 70. Tom?r šaj? gad?jum? ties?bu normas kopš gada 1. janv?ra ir b?tiski main?juš?s. Atbilstoši sp?k? esošajam PVN direkt?vas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktam (61) tagad Savien?b? re?istr?tajiem nodok?u maks?t?jiem ir piem?rojams t?ds pats tiesiskais regul?jums k??rpus Savien?bas re?istr?tajiem nodok?u maks?t?jiem: elektroniskajiem pakalpojumiem nodoklis vienm?r ir j?uzliek attiec?g? pat?r?t?ja dal?bvalst?. Tagad visi pakalpojumu sniedz?ji ar? savus

11 pien?kumus nodok?u jom? attiec?b? pret vis?m dal?bvalst?m var izpild?t ar vienu nodok?u deklar?ciju tikai vien? dal?bvalst? (62). 71. T?p?c ir konstat?jami divi atš?ir?gi PVN direkt?vas 98. panta 2. punkta otr?s da?as un t?s priekšte?u m?r?i, kuri turkl?t ir j?noš?ir laika zi??: samazin?tu likmju elektroniskiem pakalpojumiem aizlieguma m?r?is l?dz gada 31. decembrim bija, pirmk?rt, atvieglot pien?kumu nodok?u jom? izpildi?rpus Savien?bas re?istr?tajiem nodok?u maks?t?jiem un, otrk?rt, nelabv?l?gas nodok?u konkurences nov?ršana starp dal?bvalst?m; kopš gada 1. janv?ra aizlieguma m?r?is ir vairs tikai atvieglot pien?kumu nodok?u jom? izpildi, ta?u attiec?b? uz visu elektronisko pakalpojumu tirgu. ii) Sam?r?ga m?r?a sasniegšana 72. Savien?bas likumdev?jam šie m?r?i bija ar? j?sasniedz sam?r?g? veid?. Šaj? zi?? ir j?sal?dzina atš?ir?g?s attieksmes sekas un priekšroc?bas, kuras rodas, sasniedzot šo m?r?i. Turkl?t ir j??em v?r?, ka Savien?bas likumdev?jam nodok?u ties?bu jom? ir j?veic sarež??ti ekonomiskas un finansi?las dabas apsv?rumi, un tam šaj? zi?? ir nov?rt?juma br?v?ba un ties?bas pie?emt tiesisko regul?jumu (63). 73. Attiec?b? uz m?r?i atvieglot pien?kumu izpildi nodok?u jom?, pamatojoties uz maz?ku v?r??emamo PVN likmju daudzumu, ir j?veic noš?iršana. Tas t?d??, ka samazin?tu likmju elektroniskiem pakalpojumiem aizliegums ir v?rsts gan uz nodok?u maks?t?jiem, gan uz dal?bvalstu nodok?u administr?cij?m (64). 74. Šaj? zi?? nodok?u maks?t?ju lab? past?voš? vienk?ršošana nav sam?r?ga ar negat?v?m sek?m, kas tiem rodas, liedzot piem?rot samazin?tu likmi digit?l?m gr?mat?m, kas tiek nodotas elektronisk? ce??. Tas t?d??, ka par nodok?u maks?t?ju aizsardz?bu pret papildu nodok?a likmju daudzveid?bu ir samaks?ta p?r?k augsta cena t?d?j?di, ka to pakalpojumiem tiek piem?rota paaugstin?ta likme un l?dz ar to tie izj?t negat?vas sekas konkurences jom?. Ir pašsaprotami, ka katras nodok?u priekšroc?bas izmantošana t?s izmantot?jam noz?m? sarež??t?ku nodok?u ties?bu aktu piem?rošanu. Ta?u šie izdevumi nevar noz?m?t, ka nodok?u ties?bu aktu izdev?jam ir ties?bas?stenot atš?ir?gu attieksmi l?dz?g?s situ?cij?s. 75. Saist?b? ar dal?bvalstu nodok?u administr?ciju darba atvieglošanu m?r?a sasniegšanas sam?r?gums var?tu tikt atsp?kots ar senu Tiesas atzi?u, ka praktiskas gr?t?bas nevar attaisnot ac?mredzami netaisn?gu slogu šaj? gad?jum? elektroniski nodotu digit?lo gr?matu izplat?šanu (65). Ta?u saist?b? ar pamatbr?v?bu diskrimin?cijas aizliegumu Tiesa nesen ir skaidri atzinusi, ka nodok?u administr?cij?m ir likum?gas intereses uz ties?bu norm?m, kuru izpilde var tikt viegli uzraudz?ta un kontrol?ta (66). 76. T?d?? b?t?b? Savien?bas likumdev?ja r?c?bas br?v?b? ietilpst noteikt?pašu sist?mu saist?b? ar nodok?u uzlikšanu visiem elektroniskiem pakalpojumiem,?emot v?r? to sa?emšanas vietu. Tas, ka var b?t nepieciešama š?da?paša nodok?u uzlikšanas sist?ma, izriet no?pašajiem noteikumiem attiec?b? uz elektroniskiem pakalpojumiem, kuru sniegšanai sal?dzin?jum? ar klasisko pre?u tirdzniec?bu gandr?z vienm?r ir p?rrobežu raksturs un turkl?t saist?b? ar kuriem ir nepieciešama tikai minim?la fiziska kl?tb?tne, kas noz?m?, ka valsts nodok?u iest?žu darbs tiek apgr?tin?ts.

12 77. Turkl?t Tiesa jau ir atzinusi, ka Savien?bas likumdev?js sarež??tu sist?mu gad?jum? var r?koties vair?k?s stadij?s (67). Šaj? zi?? var saprast, ka Savien?bas likumdev?js jaunu nodok?u uzlikšanas proced?ru s?kotn?ji nosaka p?c iesp?jas vienk?rš?k. Tas t? ir it?paši laik?, kad elektronisko pakalpojumu sniedz?ji pied?v? lielu skaitu jaunu produktu, par kuru iek?aušanu esošaj?s samazin?to likmju kategorij?s var past?v?t šaubas. 78. Ta?u š?das r?c?bas vair?k?s stadij?s sam?r?guma priekšnoteikums ir regul?ra tiesisk? regul?juma sist?mas p?rbaude (68). Savien?bas l?men? kompetento iest?žu r?c?ba l?dz šim atbilst min?tajam. Padome, jau ieviešot attiec?gas ties?bu normas, paredz?ja p?c zin?ma laika p?rbaud?t?pašo nodok?a uzlikšanas sist?mu elektroniskiem pakalpojumiem,?emot v?r? ar to ieg?to pieredzi (69). Turkl?t Komisija nesen ir pazi?ojusi, ka, lai?stenotu vienl?dz?gu attieksmi pret elektroniski nos?t?t?m digit?l?m gr?mat?m, tiks p?rbaud?ta iesp?ja izstr?d?t priekšlikumu direkt?vai, ar kuru groza PVN direkt?vu (70). 79. Cikt?l nodok?u uzlikšanas sist?mas vienk?ršošanas m?r?is l?dz gada 31. decembrim attiec?s tikai uz?rpus Savien?bas re?istr?tiem nodok?u maks?t?jiem, iepriekš izkl?st?tajiem apsv?rumiem gan ir sal?dzinoši maza noz?me. Ta?u attiec?b? uz šo laikposmu min?to katr? zi?? kompens? le?it?mais m?r?is nov?rst nelabv?l?gu nodok?u konkurenci starp dal?bvalst?m (71). 80. Turpretim otrs svaru kauss nav tik smags. 81. T?, piem?ram, konkurences izkrop?ojumiem starp pakalpojumu sniedz?jiem, kas digit?l?s gr?matas pieg?d? fizisk? form?t?, un tiem, kuri t?s pieg?d? elektroniski, nevajadz?tu p?rsniegt noteikt?s robežas. Tas t?d??, ka Polijas Republika tiesas s?d? pareizi nor?d?ja, ka elektronisk?s tirdzniec?bas izmaksas esot daudz maz?kas nek? tradicion?l?s pre?u tirdzniec?bas izmaksas. L?dz ar to elektroniski nodotas digit?l?s gr?matas parasti pat tad var tikt pied?v?tas par zem?ku cenu nek? gr?matas fizisk? form?t?, ja t?m tiek piem?rota augst?ka PVN likme. 82.?emot v?r? min?to, nevar konstat?t b?tiskus ierobežojumus saist?b? ar p?rrobežu pieeju gr?mat?m, kuru aizsarg? pamatbr?v?bas, vai saist?b? ar kam pareizi piev?rsa uzman?bu Polijas ombuds inval?du pieeju gr?mat?m (72). 83. T?p?c Savien?bas likumdev?ja PVN direkt?vas 98. panta 2. punkta otraj? da?? izvirz?tie m?r?i tiek ar? sasniegti sam?r?g? veid?. c) Starpsecin?jumi 84. T?p?c atš?ir?ga attieksme pret digit?l?m gr?mat?m atkar?b? no to nos?t?šanas formas, kas izriet no PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta, lasot to kop? ar 98. panta 2. punktu,?emot v?r? samazin?to likmi, ir attaisnota un l?dz ar to nav pretrun? vienl?dz?gas attieksmes principam. 2) Fizisk? form?t? izdotu digit?lu laikrakstu un periodisku izdevumu izsl?gšana 85. Otrk?rt, ir j?p?rbauda, vai tas, ka atbilstoši PVN direkt?vas III pielikuma 6. punktam, lasot to kop? ar 98. panta 2. punktu, samazin?ta likme nevar tikt piem?rota fizisk? form?t? izdotiem digit?liem laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem, ir sader?gs ar vienl?dz?gas attieksmes principu. Šaj? zi?? ir j??em v?r? divu veidu atš?ir?gas attieksmes. a) Sal?dzin?jums ar digit?l?m gr?mat?m

13 86. Pirmk?rt, pret digit?liem laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem tiek?stenota atš?ir?ga attieksme sal?dzin?jum? ar digit?l?m gr?mat?m t?d?j?di, ka min?taj?m gr?mat?m var tikt piem?rota samazin?ta likme, ja t?s tiek pieg?d?tas fizisk? form?t?. 87. Lai konstat?tu t?d?j?di rad?tu vienl?dz?gas attieksmes principa p?rk?pumu, laikrakstu un periodisku izdevumu, no vienas puses, un gr?matu, no otras puses, gad?jum? runai bija j?b?t par l?dz?g?m situ?cij?m (73). 88. Ta?u šaj? gad?jum? tas t? nav. Situ?cijas nav l?dz?gas, nedz?emot v?r? tiesisk? regul?juma jomas m?r?i, nedz?emot v?r? p?rbaud?m? tiesisk? regul?juma m?r?i (74). 89. Pirmk?rt, laikraksti un periodiski izdevumi parasti neatrodas konkurences apst?k?os ar gr?mat?m. Daž?d?s publik?ciju formas apmierina daž?das pat?r?t?ja vajadz?bas, jo parasti t?s ir atš?ir?gas atkar?b? no teksta garuma, inform?cijas veida, m?ksliniecisk? l?me?a un noz?mes ilgtermi??. T?d??,?emot v?r? kop?j?s pievienot?s v?rt?bas nodok?a sist?mas m?r?i nov?rst konkurences izkrop?ojumus (75), min?t?s publik?ciju formas nav sal?dzin?mas. 90. Otrk?rt, ar??emot v?r? p?rbaud?t? tiesisk? regul?juma m?r?i, nevar sal?dzin?t laikrakstus un periodiskos izdevumus, no vienas puses, un gr?matas, no otras puses. Šo atš?ir?go publik?cijas formu gad?jum? parasti šis izgl?t?bas m?r?is, kurš ir izvirz?ts PVN direkt?vas III pielikuma 6. punktam (76), b?tiski atš?iras. Kam?r laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem dr?z?k ir aktu?li praktiska noz?me, gr?matu gad?jum? bieži runa ir par ilgtermi?? noz?m?g?ku zin?šanu nodošanu vai kult?ras izpausmi. T?p?c gr?mat?m, no vienas puses, un laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem, no otras puses, piem?rojamas nodok?u priekšroc?bas m?r?is izgl?t?bas jom? ir visum? atš?ir?gs. 91. T?p?c atš?ir?ga attieksme pret fizisk? form?t? izdotiem digit?liem laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem sal?dzin?jum? ar fizisk? form?t? izdot?m digit?l?m gr?mat?m nav pretrun? vienl?dz?gas attieksmes principam. b) Sal?dzin?jums ar laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem pap?ra form?t? 92. Ta?u, otrk?rt, pret fizisk? form?t? izdotiem digit?liem laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem tiek?stenota atš?ir?ga attieksme ar? sal?dzin?jum? ar pap?ra form?t? public?tiem laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem. 93. Lai gan rezult?ts šaj? gad?jum? nav saskat?ms tik skaidri k? iepriekš, es uzskatu, ka laikraksti un periodiski izdevumi pap?ra form?t? un fizisk? form?t? public?ti digit?li laikraksti un periodiski izdevumi ar? nav objekt?vi l?dz?gi. 94.?emot v?r? PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta nodok?u priekšroc?bas m?r?i, b?t?b? gan ir j?pie?em digit?lo un druk?to laikrakstu un periodisko izdevumu l?dz?ba, jo šaj? zi?? noz?m?gam vajadz?tu b?t tikai saturam (77). 95. Ta?u tas pats nav attiecin?ms uz tiesisk? regul?juma jomas m?r?i nov?rst konkurences izkrop?ojumus (78). Tas t?d??, ka Tiesa jau spriedum? K saist?b? ar gr?mat?m konstat?ja, ka starp to fizisk? form?t? izdoto digit?lo versiju un to pap?ra versiju noteikti nav j?past?v konkurencei. Dr?z?k š?das konkurences past?v?šana ir atkar?ga no daudziem apst?k?iem, kas neatš?iras tikai valstu starp?, bet kas var main?ties ar? laik? (79). Ta?u tik neskaidr? situ?cij? tikai Savien?bas, nevis Tiesas kompetenc? ir veikt sarež??to konkurences situ?cijas nov?rt?jumu vis? Savien?b?, izmantojot tam k? likumdev?jam pien?košos r?c?bas br?v?bu (80). 96. T?p?c vienl?dz?gas attieksmes princips nav p?rk?pts ar? t?d?j?di, ka atbilstoši PVN

14 direkt?vas III pielikuma 6. punktam, lasot to kop? ar 98. panta 2. punktu, fizisk? form?t? izdotiem digit?liem laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem pret?ji to pap?ra form?tam nevar tikt piem?rota samazin?ta likme. 3) Atš?ir?g? attieksme pret elektroniski nos?t?t?m publik?cij?m un druk?t?m publik?cij?m 97. Visbeidzot ir v?l j?noskaidro, vai t?da atš?ir?g? attieksme pret vis?m digit?laj?m publik?cij?m, kas tiek nos?t?tas elektroniski, iepretim druk?t?m publik?cij?m, kura izriet no PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta, lasot to kop? ar t?s 98. panta 2. punktu, var?tu b?t pretrun? vienl?dz?gas attieksmes principam. 98. Ta?u,?emot v?r? iepriekš g?t?s atzi?as, tas t? nav. 99. Šaj? zi?? galu gal? var neatbild?t uz jaut?jumu par to, vai digit?las un druk?tas publik?cijas judikat?ras izpratn? b?t?b? nav pietiekami l?dz?gas. Par to,?emot v?r? šaj? gad?jum? p?rbaud?t? tiesisk? regul?juma m?r?i, liecina tas, ka starp digit?laj?m publik?cij?m, kas tiek nodotas elektronisk? veid?, un druk?t?m publik?cij?m,?emot v?r? nepieciešam?bu veicin?t to noietu, past?v b?tiska atš?ir?ba, kas izriet no atš?ir?gaj?m tirdzniec?bas izmaks?m (81). Papildus b?tu j??em v?r? Savien?bas likumdev?ja r?c?bas br?v?ba, v?rt?jot konkurences situ?ciju (82) Ta?u, pat ja pie?emtu to l?dz?bu, atš?ir?ga attieksme pret elektroniski nos?t?t?m digit?l?m publik?cij?m un druk?t?m publik?cij?m šaj? gad?jum? b?tu attaisnota. Tas, k? nor?d?ts, it?paši izriet no likumdev?ja le?it?m? m?r?a paredz?t?pašu nodok?a uzlikšanas sist?mu elektroniskiem pakalpojumiem (83).?emot v?r? min?to, atš?ir?g? attieksme pret elektroniski nos?t?t?m publik?cij?m iepretim druk?t?m publik?cij?m ir v?l sam?r?g?ka, jo konkurences situ?cijai šaj? zi?? vajadz?tu b?t v?l maz?k izteiktai nek? vien?du digit?lo publik?ciju gad?jum? (84) T?p?c vienl?dz?gas attieksmes princips nav p?rk?pts ar?, cikt?l atbilstoši PVN direkt?vas III pielikuma 6. punktam, lasot to kop? ar 98. panta 2. punktu, elektroniski nos?t?tas publik?cijas pret?ji druk?t?m publik?cij?m ir izsl?gtas no samazin?t?s likmes piem?rošanas jomas. V Secin?jumi 102.?emot v?r? visus iepriekš min?tos apsv?rumus, ierosinu Tiesai lemt š?di: No prejudici?lo jaut?jumu p?rbaudes neizriet nekas t?ds, kas var?tu ietekm?t Padomes gada 28. novembra Direkt?vas 2006/112/EK par kop?jo pievienot?s v?rt?bas nodok?a sist?mu III pielikuma 6. punkta Direkt?vas 2009/47/EK redakcij? sp?k? esam?bu. 1 Ori?in?lvaloda v?cu. 2 Eiropas Kopienas dibin?šanas l?gums Amsterdamas l?guma redakcij? (OV 1997, C 340, 173. lpp.). 3 OV 2006, L 347, 1. lpp. 4 Skat. Padomes gada 12. febru?ra Direkt?vas 2008/8/EK, ar ko groza Direkt?vu 2006/112/EEK attiec?b? uz pakalpojumu sniegšanas vietu (OV 2008, L 44, 11. lpp.), 2. panta 2. punktu. 5 Skat. Padomes gada 5. maija Direkt?vas 2009/47/EK, ar ko Direkt?vu 2006/112/EK groza attiec?b? uz samazin?t?m pievienot?s v?rt?bas nodok?a likm?m (OV 2009, L 116, 18. lpp.), 1. panta 13. punktu, lasot to kop? ar pielikuma 1. punktu.

15 6 Skat. Komisijas gada 7. j?lija Priekšlikuma Padomes Direkt?vai, ar ko groza Direkt?vu 2006/112/EK saist?b? ar samazin?t?m pievienot?s v?rt?bas nodok?a likm?m (COM(2008) 428, gal?g? redakcija), 13. lpp., 3. punkts. 7 Skat. tostarp spriedumus, gada 4. febru?ris, Buyl u.c./komisija (817/79, EU:C:1982:36, 16. punkts), gada 11. novembris, Eurotunnel u.c. (C?408/95, EU:C:1997:532, 45. punkts) un gada 10. septembris, Parlaments/Padome (C?363/14, EU:C:2015:579, 82. punkts). 8 Skat. Eiropas Parlamenta gada 19. febru?ra Normat?vo rezol?ciju par priekšlikumu Padomes Direkt?vai, ar ko groza Direkt?vu 2006/112/EK saist?b? ar samazin?t?m pievienot?s v?rt?bas nodok?a likm?m (COM(2008)0428 C6?0299/ /0143(CNS)) (OV 2010, C 76 E, 110. lpp.). 9 Skat. iepriekš 9. punktu. 10 Turkl?t PVN direkt?vas III pielikuma 6. punkta v?cu valodas redakcij? piem?rs Notenhefte oder?manuskripte tika aizst?ts ar piem?ru Notenhefte oder Manuskripte. Ta?u t?d?j?di, ac?mredzot, v?cu valodas redakcija bija j?maina tikai redakcion?li, nevis saturiski, k? par to liecina šaj? zi?? negroz?t?s ang?u un fran?u valodas redakcijas (t?pat k? pirms, t? ar? p?c ar Direkt?vu 2009/47 izdar?tajiem groz?jumiem taj?s ir paredz?ts: music printed or in manuscript form vai les partitions imprimées ou en manuscrit ). 11 Skat. tostarp spriedumus, gada 16. j?lijs, Parlaments/Padome (C?65/90, EU:C:1992:325, 16. punkts), gada 5. j?lijs, Parlaments/Padome (C?21/94, EU:C:1995:220, 18. punkts), gada 11. novembris, Eurotunnel u.c. (C?408/95, EU:C:1997:532, 46. punkts) un gada 25. septembris, Océ Van der Grinten (C?58/01, EU:C:2003:495, 100. punkts); skat. ar? spriedumu, gada 15. j?lijs, ACF Chemiefarma/Komisija (41/69, EU:C:1970:71, 69., 178. un 179. punkts). 12 Min?to nemaina ar? apst?klis, ka priekšlikuma preambulas sestais apsv?rums, kur? tostarp ir ietverta tieša atsauce uz gr?mat?m, kuras ierakst?tas bals?, nav atrodams Direkt?v? 2009/ Skat. Komisijas priekšlikuma (min?ts 6. zemsv?tras piez?m?) 13. lpp., (3) punkts ( audio books, CD, CD-ROMs or any similar physical support ), vai 15. lpp., (3) punkts ( de livres audio, de disques compacts, de cédéroms ou d autres supports physiques similaires ). 14 Tiesa gada 5. marta spriedum? Komisija/Luksemburga (C?502/13, EU:C:2015:143, 53. punkts) gan paskaidroja, ka Padomes pie?emtais teksts nav nekas cits k? tikai Komisijas priekšlikuma redakcion?la vienk?ršošana. Ta?u, t? k? tr?kst pamatojuma, k? ar??emot v?r? atš?ir?gos š? secin?juma iemeslus, tas šaj? liet? nevar tikt analiz?ts un nav j?analiz? s?k?k. 15 Spriedumi, gada 16. j?lijs, Parlaments/Padome (C?65/90, EU:C:1992:325, 19. punkts), gada 5. j?lijs, Parlaments/Padome (C?21/94, EU:C:1995:220, 22. punkts) un gada 10. j?nijs, Parlaments/Padome (C?392/95, EU:C:1997:289, 20. punkts). 16 Skat. Komisijas priekšlikuma (min?ts 6. zemsv?tras piez?m?) pamatojumu 3.1. punkt?. 17 Komisijas priekšlikuma (min?ts 6. zemsv?tras piez?m?) pamatojums 5.3. punkt? saist?b? ar 1. pantu un direkt?vas teksta preambulas sestais apsv?rums; skat. ar? Ietekmes nov?rt?juma zi?ojuma kopsavilkumu Komisijas dienestu darba dokument? (SEK(2008) 2191), kur? visp?r nav analiz?ts groz?jums saist?b? ar gr?mat?m. 18 Par š?das atzinuma sniegšanas iesp?jas noz?mi skat. spriedumu, gada 11. novembris, Eurotunnel

16 u.c. (C?408/95, EU:C:1997:532, 58. punkts). 19 Skat. l?guma sniegt prejudici?lu nol?mumu punktu. 20 Skat. spriedumus, gada 29. oktobris, NCC Construction Danmark (C?174/08, EU:C:2009:669, 42. punkts), gada 19. j?lijs, Deutsche Bank (C?44/11, EU:C:2012:484, 45. punkts), gada 15. novembris, Zimmermann (C?174/11, EU:C:2012:716, 50. punkts), gada 13. marts, Klinikum Dortmund (C?366/12, EU:C:2014:143, 40. punkts) un gada 2. j?lijs, De Fruytier (C?334/14, EU:C:2015:437, 37. punkts). 21 Par vair?k?m š? principa noz?m?m skat. spriedumu, gada 15. novembris, Zimmermann (C?174/11, EU:C:2012:716, punkts), k? ar? papildus spriedumu, gada 17. maijs, Fischer un Brandenstein (C?322/99 un C?323/99, EU:C:2001:280, 76. punkts) un spriedumu, gada 2. j?lijs, NLB Leasing (C?209/14, EU:C:2015:440, 40. punkts). 22 Šaj? zi?? skat. spriedumus, gada 8. j?nijs, L.u.p. (C?106/05, EU:C:2006:380, 48. punkts), gada 10. apr?lis, Marks & Spencer (C?309/06, EU:C:2008:211, 49. punkts), gada 29. oktobris, NCC Construction Danmark (C?174/08, EU:C:2009:669, 41. punkts), gada 10. j?nijs, CopyGene (C?262/08, EU:C:2010:328, 64. punkts), gada 19. j?lijs, Lietuvos geležinkeliai (C?250/11, EU:C:2012:496, 45. punkts) un gada 28. novembris, MDDP (C?319/12, EU:C:2013:778, 38. punkts). 23 Skat. l?guma sniegt prejudici?lu nol?mumu un punktu. 24 Spriedums, gada 5. marts, Komisija/Luksemburga (C?502/13, EU:C:2015:143, 55. un 56. punkts). 25 Par šo tiesisk? regul?juma saturu skat. spriedumus, gada 5. marts Komisija/Francija (C?479/13, EU:C:2015:141, 17., 40. un 41. punkts), k? ar? Komisija/Luksemburga (C?502/13, EU:C:2015:143, 26., 47. un 49. punkts); skat. ar? Komitejas pievienot?s v?rt?bas nodok?a jaut?jumos gada 7. un 8. decembra 93. s?d? pie?emto pamatnost?dni, Dokument A taxud.c.1(2012) lpp., k? ar? par pamatnost?d?u noz?mi skat. manus secin?jumus liet? RR Donnelley Global Turnkey Solutions Poland (C?155/12, EU:C:2013:57, punkts). 26 Skat. tostarp spriedumus, gada 19. oktobris Ruckdeschel u.c. (117/76 un 16/77, EU:C:1977:160, 7. punkts), gada 12. marts, Raiffeisen Hauptgenossenschaft (215/85, EU:C:1987:127, 23. punkts), gada 17. septembris, Pontillo (C?372/96, EU:C:1998:412, 41. punkts), gada 16. decembris, Arcelor Atlantique et Lorraine u.c. (C?127/07, EU:C:2008:728, 23. punkts) un gada 4. maijs, Pillbox 38 (C?477/14, EU:C:2016:324, 35. punkts); par citu pieeju, pamatojoties uz Pamatties?bu hartas 52. panta 1. punktu, skat. spriedumu, gada 29. apr?lis, Léger (C?528/13, EU:C:2015:288, punkts) gada 7. decembra Eiropas Savien?bas Pamatties?bu harta, kura piel?gota Strasb?r? gada 12. decembr? (OV 2016, C 202, 389. lpp.).