Microsoft Word - Jurmala 2006 management report.doc

Transkripts

1 VALSTS FONDTO PENSIJU SHMAS LDZEKU IEGULDJUMU PLNS AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plns Jrmala GADA PRSKATS PAR GADU

2 AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plns Jrmala Satura rdtjs Informcija par ieguldjumu plnu 3 Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas ziojums 4 Paziojums par ieguldjumu prvaldes sabiedrbas valdes atbildbu 5 Turtjbankas ziojums 6 Finanšu prskati: Aktvu un saistbu prskats 8 Ienkumu un izdevumu prskats 9 Neto aktvu kustbas prskats 10 Naudas plsmas prskats 11 Ieguldjumu portfea prskats 12 Pielikums 14 Revidentu ziojums 24 2

3 Informcija par ieguldjumu plnu Plna nosaukums: Plna veids: Plna reistrcijas datums: Plna/ ieguldjumu plna numurs: Ieguldjumu plna prvaldes sabiedrbas nosaukums: Ieguldjuma plna prvaldes sabiedrbas juridisk adrese: Ieguldjuma plna prvaldes sabiedrbas reistrcijas numurs: Licences ieguldjumu prvaldes sabiedrbas darbbai numurs: Licences izsniegšanas datums: Licences ieguldjumu prvaldes pakalpojumu sniegšanai numurs: Licences prreistršanas datums: Licences Valsts fondto pensiju shmas ldzeku prvaldšanai numurs: Licences izsniegšanas datums: Licences prreistršanas datums: Plna ldzeku turtjbankas nosaukums: Plna ldzeku turtjbankas juridisk adrese: Plna ldzeku turtjbankas reistrcijas numurs: Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas padomes loceku, valdes loceku un AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plna Jrmala prvaldnieku vrds, uzvrds, ieemamais amats: AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plns Jrmala Valsts fondto pensiju shmas ldzeku ieguldjumu plns gada 19.maijs AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi Vau iela 1, Rga LV 1050, Latvija Nr / gada 31. janvris Nr / gada 30. decembris Nr / gada 14.marts 2004.gada 30. decembris A/s Hansabanka Balasta dambis 1a, Rga, LV-1048, Latvija Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas padome: Padomes priekšsdtjs Hukka Tuomas Heikki Kalevi Padomes loceklis Keinänen Lea Orvokki Padomes loceklis Pilv Egle Padomes loceklis Lassila Janne Matti Padomes loceklis Saks Peeter Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas valde: Valdes priekšsdtjs Maripuu Veikko Valdes loceklis Kaljulaid Kaido Valdes loceklis Otmane Agija Plna prvaldnieki: Jüri Ummelas Revidents: KPMG Baltics SIA Licences Nr. 55 Balasta dambis 1a Rga, LV 1048 Latvija 3

4 AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plns Jrmala Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas ziojums par 2006.gadu Prvaldtjs: Prvaldnieks: Plna nosaukums: Adrese: Turtjbanka: AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi Jüri Ummelas AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plns Jrmala Vau iela 1, Rga, LV-1050, tlrunis: , fakss: , internet: AS Hansabanka IEGULDJUMA POLITIKA AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plna Jrmala (turpmk tekst Plns ) ieguldjumu politika ir konservatva ar zemu ienesguma riska pakpi. Plna ldzeki tiks izvietoti tikai fikst ienkuma instrumentos (obligcijs) ar investciju pakpes kredtreitingu, noguldjumos kredtiestds ar investciju pakpes kredtreitingu, k ar fondu ieguldjumu apliecbs, kas invest ldzekus tikai mintajos instrumentos. Plna ieguldjumu politika neparedz noteiktas ldzeku izvietojuma proporcijas pa eogrfiskiem reioniem, tomr uzsvars tiks likts uz ieguldjumiem Eiropas ekonomisks telpas valsts, ASV un Latvij. Šda ieguldjumu politika ilgtermi nodrošina stabilu ienesguma lmeni, kas ir lielks par ilgtermia latu depoztu likmm gada divpadsmit mnešos Plns no Valsts socils apdrošinšanas aentras prvaldšan sama valsts fondto pensiju shmas ldzekus kopsumm par 4,671, un dzsa ieguldjumu plna daas 425 vrtb gada 31. decembr plna neto aktvu kopjais apjoms bija 9,522. Savukrt, vienas daas paties vrtba bija Gada beigs plna ienesgums kopš darbbas skšanas brža (kopš pirms iemaksas) bija 0.48% gad gad kopum, plna ienesgums bija -0.03% gad. Plna ienesgums ceturkšu griezum bija šds: Periods 1. ceturksnis 2. ceturksnis 3. ceturksnis 4. ceturksnis Ienesgums* 0.01% -0.60% 0.18% 0.38% *Ienesguma gada procentu likme ir aprinta, lietojot ACT/360 metodi Plna ieguldjumi tika veikti drošos un likvdos Latvijas valdbas parda vrtspapros. Lai nodrošintu augstku ienesgumu, daa no ldzekiem tika ieguldta Latvijas komercsabiedrbu emittos parada vrtspapros un Latvijas komercbanku noguldjumos, k ar ieguldjumu fondos gada 31. decembr 36.45% no kopjiem ieguldjumu portfea ldzekiem bija izvietoti depoztos komercbanks, 28.67% no kopjiem ldzekiem tika investti valsts iekšj aizmuma vrtspapros, 14.38% - komercsabiedrbu emittos parda vrtspapros, 4.89% - ES reistrtos ieguldjumu fondos un atlikušie 15.61% atrodas norinu kont Turtjbank. Prvaldtjs prvalda valsts fondto pensiju shmas ldzekus, saska ar ierobežojumiem, kas noteikti likum "Valsts fondto pensiju likums" un ieguldjumu plna prospekt. Ldzeku prvaldtjs centsies ar turpmk efektvi prvaldt Plna ldzekus, lai gad nodrošintu lielku Plna neto aktvu vrtbas pieaugumu. Maripuu Veikko AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas Suprema Fondi Valdes priekšsdtjs Rg, gada 29. mart 4

5 AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plns Jrmala Paziojums par ieguldjumu prvaldes sabiedrbas valdes atbildbu Ieguldjuma prvaldes sabiedrbas (turpmk tekst Sabiedrba) valde ir atbildga par ieguldjumu plna AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plns Jrmala (turpmk tekst Plns) finanšu prskatu sagatavošanu. Finanšu prskati, kas atspoguoti no 8. ldz 23. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Plna finansilo stvokli gada 31. decembr un darbbas rezulttu par periodu no gada 1. janvra ldz gada 31. decembrim. Iepriekš mintie finanšu prskati ir sagatavoti saska ar Eiropas Savienb apstiprintiem Starptautiskiem finanšu prskatu standartiem, k to nosaka Finanšu un kapitla tirgus komisijas (FKTK) noteikumi Valsts fondto pensiju shmas ldzeku prvaldšanas prskatu sagatavošanas noteikumi. Prskati sagatavoti pamatojoties uz uzmjdarbbas turpinšanas principu. Prskata period ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu prskatu sagatavošanas gait vadbas pieemtie lmumi un izdartie novrtjumi ir bijuši piesardzgi un pamatoti. Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas valde ir atbildga par atbilstošas uzskaites sistmas nodrošinšanu, AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plna Jrmala aktvu saglabšanu, k ar krpšanas un citu negodgu darbbu atklšanu un novršanu. Valde ir ar atbildga par Latvijas Republikas likuma Par ieguldjumu prvaldes sabiedrbm, Finanšu un kapitla tirgus komisijas (FKTK) noteikumu un citu LR likumdošanas prasbu izpildi. Maripuu Veikko AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas Suprema Fondi Valdes priekšsdtjs Rg, gada 29. mart 5

6 Nr. 319VK00-006A Rg, Tur tjbankas ziojums par laika periodu no gada 1. janvra ldz gada 31. decembrim. Saska ar Latvijas Republikas likumu Valsts fondto pensiju likums un Turtjbankas lgumu, kas noslgts gada 4. aprl, AS Hansabanka, dibinta , re. Nr , adrese: Balasta dambis 1a, Rga, veic Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas Suprema fondi prvaldt Suprema/Evli ieguldjumu plna Jrmala (turpmk Plns) Turtjbankas pienkumus. Galvenie AS Hansabanka pienkumi saska ar augstk minto lgumu ir sekojoši: - veikt nor inus ar naudas ldzekiem, saemt un prvest vrtspaprus, nodrošint vrtspapru un cita pašuma drošu glabšanu saska ar Turtjbankas lgumu; - saska ar Turtjbankas lgumu un tiesbu aktiem veikt opercijas ar Plna ldzekiem uz ldzeku prvaldtja rkojuma pamata, iepriekš prliecinoties par dot rkojuma atbilstbu tiesbu aktu un Plna prospekta prasbm; - atvrt nor inu un vrtspapru kontus, kuros tiek ieskaitti Plna ldzeki un veikt Plna ldzeku glabšanu saska ar Likumu un Turtjbankas lgumu. Saska ar noslgto Turtjbankas lgumu Turtjbanka un ldzeku prvaldtjs ir solidri atbildgi par Valsts fondto pensiju shmas dalbniekiem nodartajiem zaudjumiem, ja Turtjbanka devusi piekrišanu darjumam, kas neatbilst tiesbu aktu, Turtjbankas lguma vai Plna prospekta noteikumiem, vai nav iesniegusi pretenziju par to prkpumu, k ar Turtjbankai ir pienkums piln apmr atldzint Ldzeku prvaldtjam visus zaudjumus, kas radušies gadjum, ja Turtjbanka ar nolku prkpusi tiesbu aktu vai Turtjbankas lguma noteikumus vai nolaidgi veikusi savus pienkumus. emot vr AS Hansabanka rcb esošs zias, ko sniedzis Plna ldzeku prvaldtjs IPS Suprema fondi, AS Hansabanka uzskata, ka: 1) Plna manta tiek glabta atbilstoši Valsts fondto pensiju likuma prasbm; 6

7 2) Plna ldzeku vrtbas apr inšana atbilst Plna prospekta un Valsts fondto pensiju shmas ieguldjumu plnu gada prskata sagatavošanas noteikumu prasbm; 3) Plna ldzeku prvaldtja rkojumi, kas iesniegti laika posm no ldz par darjumiem ar Plna mantu, atbilst Valsts fondto pensiju likuma, Plna prospekta, prvaldšanas lguma un Turtjbankas lguma prasbm. Ar cieu, Mris Avotiš Valdes priekšsdtjs AS Hansabanka 7

8 Aktvu un saistbu prskats Aktvi Pielikums Finanšu ieguldjumi Tirdzniecbas nolk turti finanšu aktvi Ieguldjumu fondu ieguldjumu apliecbas Tirdzniecbas nolk turti finanšu aktvi kop Ldz termia beigm turtie ieguldjumi Valsts un pašvaldbu parda vrtspapri un citi vrtspapri ar 5 fiksto ienkumu 2, Komercsabiedrbu parda vrtspapri un citi parda vrtspapri ar 5 fikstu ienkumu 1, Terminoguldjumi 4 3, Ldz termia beigm turtie ieguldjumi kop 7, Prasbas uz pieprasjumu pret kredtiestdm 3 1,487 4,538 Prjie aktvi Kop aktvi 9,532 5,270 Saistbas Uzkrjumi saistbm un maksjumiem 7 (10) (1) Kop saistbas (10) (1) Neto aktvi 9,522 5,269 Pielikums no 14. ldz 23. lapai ir šo finanšu prskatu neatemama sastvdaa. Šos finanšu prskatus no 8. ldz 23. lapai ir apstiprinjusi Plna prvaldes sabiedrbas AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi valde un valdes vrd tos parakstjis: Maripuu Veikko AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas Suprema Fondi Valdes priekšsdtjs Rg, gada 29. mart 8

9 Ienkumu un izdevumu prskats Pielikums Ienkumi Procentu ienkumi par prasbm pret kredtiestdm Procentu ienkumi par parda vrtspapriem Kop ienkumi Izdevumi Atldzba ldzeku prvaldtajam (77) - Atldzba turtjbankai (14) (5) Prjie ieguldjumu plna prvaldes izdevumi (36) - Kop izdevumi (127) (5) Ieguldjumu v rtbas palielinjums/ samazinjums Realizt ieguldjumu prdošanas pea Realiz tais ieguldjumu v rtbas pieaugums 10 - Nerealiztais ieguldjumu vrtbas pieaugums/ samazinjums 12 (181) (2) Kop ieguldjumu v rtbas palielinjums 1 14 rvalstu valtas prv rt šanas zaud jumi 6 4 Ieguldjumu rezultt gtais neto aktvu palielinjums 7 18 Pielikums no 14. ldz 23. lapai ir šo finanšu prskatu neatemama sastvdaa. Šos finanšu prskatus no 8. ldz 23. lapai ir apstiprinjusi Plna prvaldes sabiedrbas AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi valde un valdes vrd tos parakstjis: Maripuu Veikko AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas Suprema Fondi Valdes priekšsdtjs Rg, gada 29. mart 9

10 Neto aktvu kustbas prskats Neto aktvi prskata perioda skum 5, Neto aktvu pieaugums 7 18 No Valsts socils apdrošinšanas aentras saemts naudas summa 4,671 4,731 Valsts socils apdrošinšanas aentrai izmaksts un izmaksjams naudas summas (425) (95) Neto aktvu pieaugums prskata period 4,253 4,654 Neto aktvi prskata perioda beigs 9,522 5,269 Ieguldjumu plna dau skaits prskata perioda skum 5, Ieguldjumu plna dau skaits prskata perioda beigs 9, , Neto aktvi uz vienu ieguldjumu plna dau prskata perioda skum Neto aktvi uz vienu ieguldjumu plna dau prskata perioda beigs Pielikums no 14. ldz 23. lapai ir šo finanšu prskatu neatemama sastvdaa. Šos finanšu prskatus no 8. ldz 23. lapai ir apstiprinjusi Plna prvaldes sabiedrbas AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi valde un valdes vrd tos parakstjis: Maripuu Veikko AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas Suprema Fondi Valdes priekšsdtjs Rg, gada 29. mart 10

11 Naudas plsmas prskats Naudas plsma no pamatdarbbas Neto aktvu pieaugums 7 18 Nerealiztais ieguldjumu izmaias rezultts 181 (1) Realizt ieguldjumu prdošanas pea (10) - Izmaias prjos aktvos 235 (235) Izmaias uzkrtos izdevumos 9 1 Neto naudas palielinjums (samazinjums) pamatdarbbas rezultt 422 (217) Naudas plsmas no ieguldjumu darbbas Ieguldjumi ldz termia beigm turtos finanšu aktvos (8,438) (267) Ieguldjumi tirdzniecbas nolk turtos finanšu aktvos (231) (235) Iemumi no ieguldjumu prdošanas Saemti procenti 49 2 Neto naudas (samazinjums) ieguldjumu darbbas rezultt (7,725) (500) Naudas plsma no finans šanas darbbas Saemta nauda no VSAA 4,671 4,731 Atmaksta nauda VSAA (425) (95) Neto naudas pieaugums finansšanas darbbas rezultt 4,246 4,636 Naudas un ts ekvivalentu neto (samazinjums) pieaugums (3,057) 3,919 Nauda un ts ekvivalenti prskata perioda skum 4, Pea no rvalstu valtas maias kursu atširbm 6 4 Nauda un ts ekvivalenti prskata perioda beigs 1,487 4,538 Pielikums no 14. ldz 23. lapai ir šo finanšu prskatu neatemama sastvdaa. Šos finanšu prskatus no 8. ldz 23. lapai ir apstiprinjusi Plna prvaldes sabiedrbas AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi valde un valdes vrd tos parakstjis: Maripuu Veikko AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas Suprema Fondi Valdes priekšsdtjs Rg, gada 29. mart 11

12 Ieguldjumu portfea prskats Ieguldjumi Latvijas Republik V rtspapru grup jums/ emitents Fondu biržs tirgotie v rtspapri Parda vrtspapri un citi vrtspapri ar fikstu ienkumu Valsts un pašvaldbu parda vrtspapri un citi vrtspapri ar fiksto ienkumu Komercsabiedrbu parda vrtspapri un citi parda vrtspapri ar fikstu ienkumu V rtspapru daudzums Iegdes v rtba Uzskaites v rtba prskata datum Uzskaites v rtbas attiecba pret neto aktvu kopsummu prskata datum (%) 29 2,807 2, Kop Fondu biržs tirgotie v rtspapri 38 3,460 3, Terminoguldjumi kredtiestds AS HANSABANKA AS LATVIJAS KRJBANKA AS PAREKSS-BANKA AS NORD/LB LATVIJA AS SAMPO BANKA VAS LATVIJAS HIPOTKU UN ZEMES BANKA AS LATVIJAS UNIBANKA Kop terminoguldjumi kredtiestd s - 3,375 3, Kop ieguldjumi Latvijas Republik 38 6,835 6, Pielikums no 14. ldz 23. lapai ir šo finanšu prskatu neatemama sastvdaa. 12

13 Ieguldjumu portfea prskats Ieguldjumi pr jas valsts V rtspapru grup jums/ emitents Valsts Vrtspapru daudzums Iegdes vrtba Uzskaites vrtba prskata datum Uzskaites vrtbas attiecba pret neto aktvu kopsummu prskata datum (%) Fondu biržs tirgotie v rtspapri Komercsabiedrbu parda vrtspapri Balti Investeeringute Grupp Igaunija BIG PANK 7.25% Igaunija Kop komercsabiedrbu parda vrtspapri Igaunij Fondu biržs tirgotie v rtspapri kop Pr jie v rtspapri Ieguldjumu fondu ieguldjumu apliecbas Evli European Government bond fonds Somija Kop ieguldjumu fondu ieguldjumu apliecbas Somij Luksemburga Fidelity Euro bond fonds Kop ieguldjumu fondu ieguldjumu apliecbas Luksemburg Pr jie v rtspapri kop Kop ieguldjumi pr js valsts 109 1,160 1, Kop ieguldjumu portfelis 147 7,995 8, Pielikums no 14. ldz 23. lapai ir šo finanšu prskatu neatemama sastvdaa. Šos finanšu prskatus no 8. ldz 23. lapai ir apstiprinjusi Plna prvaldes sabiedrbas AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi valde un valdes vrd tos parakstjis: Maripuu Veikko AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrbas Suprema Fondi Valdes priekšsdtjs Rg, gada 29. mart 13

14 Pielikums 1. Nozmgi grmatvedbas uzskaites principi Finanšu prskatu sagatavošanas principi AS Ieguldjumu prvaldes sabiedrba Suprema Fondi ieguldjumu plna Safari (turpmk tekst Plns ) finanšu prskati ir sagatavoti saska ar Eiropas Savienb apstiprintiem Starptautiskiem finanšu prskatu standartiem, k to nosaka Finanšu un kapitla tirgus komisijas (FKTK) noteikumi Valsts fondto pensiju shmas ldzeku prvaldšanas prskatu sagatavošanas noteikumi. Finanšu prskati sagatavoti saska ar skotnjs vrtbas uzskaites principu un modificti atbilstoši atvasinto finanšu instrumentu un tirdzniecbas nolk turto finanšu aktvu patiesajai vrtbai. Ldz termia beigm turtie aktvi tiek uzrdti pc amortizts pašizmaksas, izmantojot efektvs procentu likmes metodi. Finanšu prskatos par naudas vienbu lietota Latvijas Republikas naudas vienba Lats (). Finanšu prskati aptver laika periodu no gada 1. janvra ldz gada 31. decembrim. Grmatvedbas uzskaites principi Plna ldzeku vrtba tiek aprinta saska ar Likuma un citu normatvo aktu prasbm. Plna ldzeku vrtba ir Plna aktvu un saistbu vrtbas starpba. Nosakot Plna ldzeku vrtbu, tiek ievroti sekojošie visprgie principi: - darbbas turpinšanas princips pieemot, ka Plns darbosies ar turpmk; - saskaotbas vai pastvguma princips lietojot ts pašas grmatvedbas un novrtšanas metodes, kas izmantotas Plna novrtšanai iepriekšj gad; - piesardzbas princips novrtšanu visos gadjumos veicot ar piencgu piesardzbu; - uzkršanas princips nosakot Plna ldzeku vrtbu, tiek emti vr visi Plnam piekritgie iemumi un izdevumi, kas attiecas uz prskata periodu, neatkargi no to saemšanas vai maksjuma datuma; - btiskuma princips Plna ldzeku vrtbas noteikšanas brd atspoguojot visu btisko informciju par darjumiem un notikumiem prskata period. Informcija ir btiska, ja ts neatspoguošana var ietekmt Plna vrtbas prskata lietotju tlko lmumu pieemšanu. Ja, lietojot augstkmintos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišu darjumu vai notikumu novrtšana jveic, dodot priekšroku piesardzbas un btiskuma principam. rvalstu valtu prvrtšana Darjumi rvalstu valt tiek prvrtti latos pc darjuma dien spk esoš Latvijas Bankas noteikt rvalstu valtas maias kursa. Monetrie aktvi un pasvi rvalstu valt tiek prvrtti latos pc prskata perioda beigs spk esoš Latvijas Bankas noteikt rvalstu valtas maias kursa. rvalstu valtas maias kursa rezultt iegt pea vai zaudjumi tiek iekauti ienkumu un izdevumu prskat k pea vai zaudjumi no rvalstu valtas pozciju prvrtšanas. Plna aktvu un saistbu prskata sagatavošan visvairk izmantoto valtu Latvijas Bankas noteiktie valtas maias kursi (Ls pret rvalstu valtas vienbu) bija šdi: Valta EUR

15 Pielikums Finanšu instrumenti Finanšu instrumenti a) Klasifikcija Patiesaj vrtb novrttie finanšu aktvi un saistbas ar atspoguojumu peas vai zaudjumu aprin ir tdi finanšu aktvi, kurus Plns skotnji defin k aktvus un saistbas, kuru patiess vrtbas izmaias atzst ienkumu un izdevumu prskat un tdi finanšu instrumenti, kas paredzti tirdzniecbai. Tirdzniecbai paredztie instrumenti ir tie instrumenti, ko Plns tur viengi ar nolku gt peu no finanšu instrumentu cenu stermia svrstbm. Ldz termia beigm turtie aktvi ir finanšu aktvi ar fikstiem vai nosakmiem maksjumiem un fikstu termiu, kurus Plns ir nolmis un spj turt ldz termia beigm. Ldz termia beigm turtie aktvi ietver terminoguldjumus kredtiestds un parda vrtspaprus ar fikstu ienkumu. Prdošanai pieejamie aktvi ir finanšu aktvi, kas nav turti tirdzniecbas nolk, nav kredti un tamldzgas prasbas, k ar nav ldz termia beigm turti aktvi. b) Atzšana Finanšu instrumenti tiek atzti bilanc, izmantojot vrtspapru iegdes norinu datumu. Kredti un tamldzgas prasbas tiek atztas datum, kad ts tiek nodotas Plnam vai Plns ts izsniedz. c) Novrtšana Finanšu instrumenti skotnji tiek novrtti patiesaj vrtb pieskaitot darjuma izmaksas, ja finanšu instruments nav klasificts k finanšu aktvi vai saistbas, kuru patiess vrtbas izmaias atzst ienkumu un izdevumu prskat. Pc skotnjs atspoguošanas bilanc visi patiesaj vrtb novrttie finanšu aktvi un saistbas ar atspoguojumu peas vai zaudjumu aprin un visi prdošanai pieejamie aktvi tiek novrtti to patiesaj vrtb, izmantojot kottas tirgus cenas. To instrumentu vrtbu, kuriem nav kottas tirgus cenas aktv tirg vai kuru patieso vrtbu nevar pamatoti noteikt saska ar novrtšanas modeiem, kas balstti uz aktv tirg pieejamo informciju, uzrda pc pašizmaksas, ieskaitot darjuma izmaksas, atskaitot ar vrtbas samazinšanos saisttos zaudjumus. d) Patiess vrtbas noteikšanas principi Finanšu instrumentu patiess vrtbas pamat ir kott tirgus cena bilances datum, ieskaitot darjuma izmaksas. Ja finanšu instrumenta kott tirgus cena nav pieejama, instrumenta patieso vrtbu aprina, izmantojot cenas modeli vai diskontto naudas plsmu. Ja tiek lietota diskontt naudas plsma, nkotn paredzams naudas plsmas aplses tiek balsttas uz vadbas apriniem un izmantot diskonta likme ir instrumenta ar ldzgiem nosacjumiem un noteikumiem tirgus likme bilances datum. Ja tiek lietots cenas modelis, ievades dati tiek balstti uz tirgus datiem bilances datum. Atvasinto instrumentu, kas nav kotti birž, paties vrtba tiek aplsta tda, kdu Plns saemtu vai makstu, lai prtrauktu lgumu bilances datum, emot vr t datuma tirgus apstkus un darjum iesaistto pušu kredtspju. (e) Pea vai zaudjumi no prvrtšanas Pea vai zaudjumi, kas rodas no patiesaj vrtb novrtto finanšu aktvu un saistbu ar atspoguojumu peas vai zaudjumu aprin patiess vrtbas izmaim, tiek uzrdti ienkumu un izdevumu prskat. 15

16 Pielikums Pea vai zaudjumi, kas rodas no prdošanai pieejamo finanšu instrumentu patiess vrtbas izmaim, tiek uzrdti pašu kapitl. Plns nepiemro risku ierobežošanas uzskaiti. (f) Atzšanas prtraukšana Finanšu aktva atzšana tiek prtraukta, kad Plns ir zaudjis kontroli pr tiesbm, kas saisttas ar attiecgajiem finanšu instrumentiem. Kontrole tiek zaudta, kad saistbas tiek realiztas, izbeidz pastvt vai no tm atsaks. Finanšu saistbu atzšana tiek prtraukta ts dzšanas brd. Prdošanai pieejamo, patiesaj vrtb novrtto finanšu aktvu un saistbu ar atspoguojumu peas vai zaudjumu aprin, ldz termia beigm turtu instrumentu un kredtu un tamldzgu prasbu atzšana tiek prtraukta norinu dien. Aktvu v rtbas samazinšans Katra finanšu prskata sagatavošanas datum Plna aktvu uzskaites vrtba tiek prvrtta bilances datum, lai noteiktu, vai nav konstatjamas aktva vrtbas samazinšanas pazmes. Ja šdas pazmes tiek konstattas, tiek aplsta aktva atgstam summa. Atgstams summas apr inšana Plna aizdevumu un citu prasbu, izemot finanšu aktvu ar atspoguojumu peas vai zaudjumu aprin, atgstamo summu aprina k nkotn paredzamo naudas plsmu pašreizjo vrtbu, diskontjot ar skotnjo aktva efektvo procentu likmi. Plna prdošanai pieejamo ieguldjumu un finanšu aktvu ar atspoguojumu peas vai zaudjumu aprin atgstam summa ir to paties vrtba. Zaud jumu no v rtbas samazinšans atcelšana Aizdevumu un citu prasbu vrtbas samazinšans zaudjumus atce, ja to vlkas atgstams vrtbas palielinšanos var objektvi saistt ar notikumiem pc zaudjumu atzšanas. Jauni standarti un interpretcijas, kas v l nav stjušies sp k Pastv vairki jauni standarti, esošo standartu grozjumi un interpretcijas, kuras vl nav stjušs spk gad, kurš nosldzs gada 31. decembr, un kuras nav emtas vr, sagatavojot šo Gada prskatu: 7. SFPS Finanšu instrumenti: Informcijas atklšana un Papildinjumi 1. SGS Finanšu prskatu sniegšana: Prskats par pašu kapitla izmaim nosaka pienkumu sniegt visaptverošu informciju par finanšu instrumentu btiskumu sabiedrbas finanšu stvoka un darbbas rezulttu noteikšan, k ar sniegt kvalitatvu un kvantitatvu informciju par riska raksturu un apjomu. Saska ar 7. SFPS un papildinto 1. SGS, kuri bs spk, sagatavojot gada prskatu, Pln bs juzrda btisks papildu informcijas apjoms attiecb uz finanšu instrumentiem. 7. SFPIK Prklasificšanas pieejas pielietošana saska ar 29. SGS Finanšu prskati valsts ar hiperinflciju apskata 29. SGS piemrošanu gadjumos, kad valsts tikko kuvusi par hiperinflcijas valsti, un paši izskaidro atlikt nodoka uzskaiti. Paredzams, ka 7. SFPIK, kurš bs spk, sagatavojot Plna gada prskatu, btiski neietekms prskat ietverts informcijas atspoguojumu. 8. SFPIK 2. SFPS Maksjums ar akcijm apskata maksjumu ar akcijm uzskaiti, kuros dau no visas saemts preces vai pakalpojumus nevar skaidri identifict. 8. SFPIK bs spk Ieguldjuma plna gada prskata sagatavošanas laik, tomr tas nav saistošs Plnam. 9. SFPIK Ietverto atvasinto finanšu instrumentu prvrtšana nosaka, ka ietvert atvasint finanšu instrumenta atdalšana no t pamata lguma ir japsver viengi td gadjum, kad ir notikušas izmaias šaj lgum. Paredzams, ka 9. SFPIK, kurš bs spk, sagatavojot Plna gada prskatu, btiski 16

17 Pielikums neietekms prskat ietverts informcijas atspoguojumu. 10. SFPIK Starpposma finanšu prskati un zaudjumi no vrtbas samazinšans aizliedz atcelt zaudjumus no vrtbas samazinšans iepriekšj starpposma period attiecb uz nematerilo vrtbu, ieguldjumu pašu kapitla instrument vai iegdes vrtb vrttiem finanšu aktviem. 10. SFPIK bs spk gada finanšu prskatu sagatavošanas laik, tau tas neatsts nekdu iespaidu uz Plna gada prskatu. 8. SFPS Darbbas segmenti nosaka informcijas uzrdšanu par darbbas segmentiem sadaljum pa Plna un ieguldjuma sabiedrbas struktrvienbm, kuras vadba uzrauga, pieemot lmumus attiecb uz operacionlm lietm. Darbbas segmenti ir struktrvienbas, par kurm ir pieejama atseviša finanšu informcija, kuru regulri novrt darbbas jautjumu galvenais lmjs, lai izlemtu, k iedalt resursus un novrtt darbbu. Š standarta pieemšana btiski neizmains Plna gada prskat iekauto darbbas segmentu prezentciju un atklšanu. 11. SFPIK 2. SFPS Darjumi ar pašu kapitla akcijm nosaka, ka maksjumi ar akcijm, kuru ietvaros uzmums saem preces vai pakalpojumus k atldzbu par uzmuma pašu kapitla instrumentiem, ir juzskaita k uz akcijm balsttiem pašu kapitla darjumiem (equity settled), neatkargi no veida, kd tiek iegti nepieciešamie pašu kapitla instrumenti. Interpretcija sniedz ar nordjumus par to, vai maksjumus ar akcijm, kuru ietvaros sabiedrbas preu vai pakalpojumu piegdtjiem sniedz Ieguldjumu sabiedrbas mtes sabiedrbas pašu kapitla instrumentus, uzmuma finanšu prskatos ir juzrda k uz akcijm balsttus darjumus ar noriniem naud vai pašu kapitl. 11. SFPIK nav saistošs Plnam. 12. SFPIK Pakalpojumu koncesijas lgumi sniedz nordes privt sektora sabiedrbm par noteiktm problmm ar atzšanu un novrtšanu, kuras rodas, uzskaitot pakalpojumu koncesijas lgumus, kuri ietver valsts sektora pakalpojumus publiskajam sektoram. 12. SFPIK nav saistošs Plnam. 2. Informcija par risku prvaldšanu Ar mri samazint ieguldjumu riskus Plna prvalde ievro diversifikcijas un risku hedžšanas (samazinšanas) principus. Veicot ieguldjumus uz Plna rina, Plna prvalde iegst pietiekami plašu informciju par potencilajiem vai iegtajiem ieguldjumu objektiem, k ar uzrauga to personu finansilo un ekonomisko situciju, kuru emittajos vrtspapros tiks vai ir tikusi ieguldta Plna manta. Sabiedrba, izstrdjot Plna ieguldjumu stratiju un nosakot limitus, veic analzi par Plna veikto ieguldjumu sadaljumu pa termiiem, eogrfisko izvietojumu, valtu veidiem, izvrtjot katra š faktora riska pakpi. Sabiedrba stingri ievro Plna prospekt, Plna prvaldes nolikum un LR normatvajos aktos noteikts normas un ierobežojumus. Veicot ieguldjumus rvalsts, paša vrba tiek pievrsta ar investcijm saistto valtas svrstbu iespjambai attiecb pret Latvijas latu. Riska samazinšanas nolkos Sabiedrba veic sekojošus novrtjumus: - valsts novrtjums pc starptautisko reitinga aentru skalas; - valsts pastvošs politisks situcijas apskats; - valsts pastvošs ekonomisks situcijas apskats. Plna ieguldjumu stratija tiek veidot t, lai minimiztu mintos riskus, tau Sabiedrba negarant to, ka nkotn bs iespja pilnb izvairties no šiem riskiem. 17

18 Pielikums 3. Prasbas uz pieprasjumu pret kredtiestd m % no kop jiem plna neto aktviem % no kop jiem plna neto aktviem Prasbas uz pieprasjumu pret kredtiestdm, a/s Hansabanka 1, , Kop prasbas uz pieprasjumu pret kredtiestd m 1, , Prasbas uz pieprasjumu pret kredtiestdm sastv no prasbm uz pieprasjumu pret plna Turtjbanku a/s Hansabanka. 4. Noguldjumi kredtiestd s Latvijas Republik Depozta % likme Termiš Dz šanas datums % no kop jiem plna neto aktviem % no kop jiem plna neto aktviem Hansabanka gadi Latvijas Krjbanka gads Latvijas Krjbanka dienas Parex gads Nord/LB gads Sampo gadi LHZB dienas LHZB gads SEB Unibanka dienas Kop 3, Noguldjumi kredtiestds gada 31. decembr ietver uzkrtos procentus 101 (2005.g.: 2) apmr. 18

19 Pielikums 5. Parda v rtspapri un citi v rtspapri ar fiks tu ienkumu % no kop jiem plna neto aktviem % no kop jiem plna neto aktviem Valdbu parda vrtspapri Latvijas valdbas parda vrtspapri LR 1 gada pardzmes LV LR valdbas obligcijas LV , LR pardzmes LV LR pardzmes LV LR pardzmes LV Kop 2, Kredtiestžu parda vrtspapri Parex obligcija LV VAS "Latvijas Hipotku un zemes banka" Paritate banka hipotekrs lu zmes Balti Investeeringute Grupp BIG PANK 7.25% Kop 1, Kop parda v rtspapri un citi v rtspapri ar fiks tu ienkumu 4, Ieguldjumu fondu ieguldjumu apliecbas % no kop jiem plna neto aktviem % no kop jiem plna neto aktviem Ieguldjumu fondu ieguldjumu apliecbas Ieguldjumi prjas valsts Evli European Government bond fonds Fidelity Euro bond fonds Kop ieguldjumu fondu ieguldjumu apliecbas Uzkrtie procentu izdevumi gada 31. decembr uzkrtie izdevumi 10 apmr, kas sastv no uzkrtiem izdevumiem atldzbai ldzeku prvaldtjam 8 apmr, k ar 2 apmr par Turtjbankas pakalpojumiem. 8. Pr jie ieguldjumu plna prvaldes izdevumi gada laik pensiju plnam ir bijuši citi izdevumi 1,295 (2005.gad :1,219) latu apmr, kurus ir segusi ieguldjumu sabiedrba a/s Suprema Fondi. 19

20 Pielikums 9. Procentu ienkumi par prasbm pret kredtiestd m Procentu ienkumi no terminodulgjumiem Procentu ienkumi par norinu konta atlikumu a/s Hansabanka 7 12 Procentu ienkumi par stermia depoztiem a/s Hansabanka 16 - Kop Procentu ienkumi par parda v rtspapriem Latvijas valdbas parda vrtspapri LR 1 gada pardzmes LV LR valdbas obligcijas LV LR pardzmes LV LR pardzmes LV LR pardzmes LV Kredtiestžu parda vrtspapri Parex obligcija LV VAS "Latvijas Hipotku un zemes banka" 10 - Paritate banka hipotekrs lu zmes 1 - Balti Investeeringute Grupp 13 - BIG PANK 7.25% 3 - Kop procentu ienkumi par parda v rtspapriem Visi Latvijas valdbas parda vrtspapri un kredtiestžu parda vrtspapri ar fikstu ienkumu tiek turti ldz termia beigm. 11. Realiz t ieguldjumu prdošanas pea Prskata perioda ienkumi no ieguldjumu prdošanas Latvijas valdbas parda vrtspapri LR valdbas obligcijas LV LR 6 mn. pardzmes LV LR 1 gada pardzmes LV Kop Prskata period prdoto ieguldjumu iegdes vrtba Latvijas valdbas parda vrtspapri LR valdbas obligcijas LV (99) - LR 6 mn. pardzmes LV (688) - LR 1 gada pardzmes LV (98) - Kop (885) - Realiz t ieguldjumu prdošanas pea 10-20

21 Pielikums 12. Nerealiz tais ieguldjumu v rtbas pieaugums Latvijas valdbas parda vrtspapri LR 1 gada pardzmes LV (2) LR valdbas obligcijas LV (138) - LR pardzmes LV (9) - LR pardzmes LV (17) - LR pardzmes LV (8) - Kredtiestžu parda vrtspapri Parex obligcija LV (1) - VAS "Latvijas Hipotku un zemes banka" (1) - Paritate banka hipotekrs lu zmes - - Komercsabiedrbu parda vrtspapri Balti Investeeringute Grupp (4) - BIG PANK 7.25% - - Ieguldjumu fondu ieguldjumu apliecbas Evli European Government bond fonds (2) - Fidelity Euro bond fonds (1) - Kop (181) (2) 21

22 Pielikums Uz pieprasjumu 13. Likviditte - ieguldjumu portfea termia analze Aktvu un saistbu sadaljums pc to atlikuš atmaksas termia ir šds: Valsts un pašvaldbu parda vrtspapri un citi vrtspapri ar fikstu ienkumu Komercsabiedrbu parda vrtspapri un citi parda vrtspapri ar fikstu ienkumu Ieguldjumu fondu ieguldjumu apliecbas Prjie aktvi Terminoguldjumi kredtiestds Prasbas uz pieprasjumu pret kredtiestdm Uzkrtie % ienku -mi Uzkrtie izdevu -mi Kop % no kop jiem plna neto aktviem , , Ldz 1 gadam (10) gadi 1,567 1, , , gadi un vairk 1, , Kop 2,733 1, ,375 1, (10) 9, Uz pieprasjumu , , Ldz 1 gadam (1) gadi gadi un vairk Kop ,538 2 (1) 5,

23 Pielikums 14. Informcija par aktvu un saistbu prskata posteu kustbu prskata gad Uzskaites v rtba gada skum rvalstu Patiess Uzskaites Palielinjums Samazinjums valtas v rtbas v rtba prskata prskata prv rt šanas prv rt šanas prskata perioda laik perioda laik rezultts rezultts gada beigs Aktvi Parda vrtspapri un citi vrtspapri ar fikstu ienkumu 200 4,975 (895) - (177) 4,103 Prasbas uz pieprasjumu pret kredtiestdm* 4, ,481 (154,537) 5-1,487 Ieguldjumu fondu ieguldjumu apliecbas (4) 466 Prjie aktvi 235 (235) - - Terminoguldjumi kredtiestds 60 3, ,375 Uzkrtie ienkumi Kop aktvi 5, ,105 (155,667) 5 (181) 9,532 Saistbas Nkamo periodu ienkumi un uzkrtie izdevumi (1) (9) (10) Kop saistbas (1) (9) (10) Neto aktvi, 5, ,096 (155,667) 5 (181) 9,522 * Prasbas uz pieprasjumu pret kredtiestdm atspoguo naudas atlikumu norinu kontos Turtjbanka neto vrtb. 15. Informcija par aktvu atsavinšanas ierobežojumiem Uz prskata perioda beigm Plns nav izsniedzis nekda veida garantijas vai galvojumus, k ar nav ieljis vai citdi apgrtinjis aktvus. 16. Neto aktvu v rtba Neto aktvi 9,522 5,269 Ieguldjumu plna dau skaits 9, , Ieguldjumu plna paties daas vrtba Ieguldjumu plna ienesgums -0.03% 0.63% * Ienesgums aprints, izmantojot Act/360 procentu aprinšanas metodi. 23