PROFESIONLS IZGLTBAS SKOLOTJS

Transkripts

1 DAUGAVPILS UNIVERSITTE IZGLTBAS UN VADBAS FAKULTTE 1. lmea profesionls augstks izgltbas studiju programma PROFESIONLS IZGLTBAS SKOLOTJS (KODS ) PAŠNOVRTJUMA ZIOJUMS DAUGAVPILS 2005/2006

2 DAUGAVPILS UNIVERSITTE IZGLTBAS UN VADBAS FAKULTTE 1. lmea profesionls augstks izgltbas studiju programma PROFESIONLS IZGLTBAS SKOLOTJS (KODS ) Programmas direktore: Eridiana Oehnovia Dr.paed., Pedagoijas katedras docente, Ilgtspj gas izgl t bas institta vadoš ptniece Apstiprints DU Senta sd 2007.gada Protokola Nr. Senta priekšdtjs V.Paškevis 2

3 DAUGAVPILS UNIVERSITTE IZGLTBAS UN VADBAS FAKULTTE 1. lmea profesionls augstks izgltbas studiju programma PROFESIONLS IZGLTBAS SKOLOTJS - -Programmas kods programmas stenošanas ilgums- 2,5 studiju gadi - programmas apjoms- 82 KP - prasbas uzskot studijasvidj profesionl izgltba, augstk profesionl izgltba vai visprj vidj izgltba un amata meistara kvalifikcija - iegstam kvalifikcija- profesionls izgltbas skolotjs, 4.kvalifikcijas lmenis - programmas stenošanas vieta- Daugavpils universitt un filils - programmas stenošanas veids- nepilna laika studijas - programmas direktore- Dr. paed. Eridiana Oehnovia- Pedagoijas katedras docente, Ilgtspjgas izgltbas institta vadoš ptniece Daugavpils 2005/2006 3

4 Saturs 1. Programmas mr i un uzdevumi Iegstamie studiju rezultti zinšanu, prasmju un attieksmju form Programmas perspektvai novrtjums programmas atbilstba (akadmisks vai profesionls izgltbas standartam) standartam atbilstba profesijas standartam darba devju aptaujas par absolventu nodarbintbu nkamajiem sešiem gadiem Programmas organizšana programmas struktra programmas saturs un plns iekšjs kvalittes mehnisma darbba Studiju rezulttu un programmas satura saldzinjums ar ldzgm studiju programmm Latvij un Eiropas Savienbas valsts Vrtšanas sistma (vrtšanas metožu un izvles pamatojums, un rezulttu analze) Programmas praktisk stenošana izmantots studiju metodes un formas akadmisk personla ptniecbas darbba un t ietekme uz studiju darbu studjošo iesaistšana ptniecbas projektos Studjošie skaits pirmaj studiju gad imatrikulto skaits absolventu skaits studjošo aptaujas un to analze absolventu aptaujas un to analze studjošo ldzdalba studiju procesa pilnveidošan Akadmisk personla novrtjums skaits akadmisk personla kvalifikcija (projektu vadba, ptniecbas virzieni un to rezultti) akadmisk personla atlases, atjaunošanas, apmcbas un attstbas politika nkamajiem 6 gadiem Finansšanas avoti un infrastruktras nodrošinjums rjie sakari sadarbba ar darba devjiem sadarbba ar Latvijas un rvalstu augstskolm Programmas attstbas plns Pielikumi... 5.lpp

5 1. Studiju programmas Profesionls izgl t bas skolotjs mris un uzdevumi Studiju programmas mris ir sagatavot 1.lmea profesionls augstks izgltbas kvalifikcijai atbilstošus pedagogus profesionls izgltbas iestdm, k ar profesionls ievirzes izgltbas vai interešu izgltbas programmu stenošanai, attstt ts individuls kompetences, kas autu programmas dalbniekiem pilnvrtgi darboties profesionls izgltbas sistm demokrtijas, ekonomisks konkurences, informcijas tehnoloiju un komunikcijas kultras dinamiskajos apstkos Latvijas valsts un ts jauniešu daas interess, kuri izgltbu apgst profesionls izgltbas sistmas mcbu iestds. Programmas uzdevumi: 1) nodrošint iespjas iegt kvalitatvu 1.lmea augstko profesionlo izgltbu profesionls izgltbas sistm strdjošiem un prjiem programmas dalbniekiem; 2) veidot studentu profesionlo kompetenci, apgt profesionls izgltbas skolotjiem nepieciešams zinšanas un praktisk darba iemaas psiholoij, veicint prasmi analizt un izvrtt audzku individuls psiholoisks patnbas un spjas; 3) paldzt studentiem apgt profesionl pedagoisk darba teorijas, analizjot ts mcbu un audzinšanas procesa kontekst, iepazstint ar mcbu mr iem atbilstošm metodm, darba formm un aprobt ts pedagoiskaj praks; 4) veicint profesionlo spju attstbu, plnojot un organizjot mcšanas un mcšans procesu, atbilstoši darba tirgus prasbm, izvloties audzku mcbu sasniegumu novrtšanai atbilstošs metodes, veidojot mcbu materilus; 5) veidot motivjošu un personbas attstbu sekmjošu mcbu vidi, veicint studentu atbildbu par savu pašizgltbu un iesaistšanos tlkizgltbas proces; 6) nodrošint iespju praktiski pielietot jaunks informcijas tehnoloijas studiju un turpmkaj profesionlaj darbb. 2. Iegstamie studiju rezultti zinšanu, prasmju un attieksmju form Studiju rezultt iegstams zinšanas un prasmes ir saskaotas ar skolotja profesijas standarta prasbm (skat. 2.1.tabulu). 5

6 2.1. tabula Iegstamie studiju rezultti zinšanu, prasmju un attieksmju form ZINŠANAS Likumdošana Pedagoija un psiholoija Mcbu priekšmetam atbilstoš zintnes nozare Valodas un komunikcija Socils zinbas Veselgs dzves veids PRASMES Kopgs prasmes nozar Visprjs prasmes/spjas Izpratne par valsts izgltbas sistmas un skolotju darbbu reglamentjošiem dokumentiem un darba likumdošanu; brnu tiesbu aizsardzba Mcšans un mcšanas teorija un metodika Mcbu vides organizcija Mcbu organizcija (mcbu metodes, mcbu stunda, mcbu programma) Saskarsmes un sadarbbas veicinšana (socilo attiecbu veidošana) Sasniegumu vrtšana un pašnovrtjuma veikšana Audzinšanas darbba jeb klasvadba Pedagoisko ptjumu metodes Specil pedagoija Psiholoija (visprg, attstbas, personbas, socil) Vecumposmu fizioloija Mcbu priekšmets Mcbu priekšmeta didaktika Mcbu satura integrcijas pamati Informcijas tehnoloijas Saskarsmes psiholoija tika Izgltbas vadba Vides un veselbas izgltba Izpratne par vsturi, filozofiju, kultras vsturi, ekonomikas pamatiem Veselgs uzturs; persong higina; atkarbu profilakse plnot savu un audzku darbu organizt mcbu un audzinšanas darbu saska ar izvirztajiem mr iem un uzdevumiem izvrtt un veicint audzka izaugsmi un mcbu sasniegumus, izvrtt sava darba efektivitti Ar skolotja person bu saist ts prasmes/spjas saskarsmes prasmes-strdt komand; sadarboties ar veckiem, koliem, citiem specilistiem un sabiedrbu prasme informt par sava darba rezulttiem; prasme pamatot savu un respektt citu viedokli izstrdt radošus projektus, veikt ptniecisko darbbu, iegt, analizt un atlast informciju un izmantot to pilnveidot savu profesionlo meistarbu Ar mc bu un audzinšanas procesa organizšanu saist ts prasmes prasme organizt mcbu vidi; izvirzt mr us un plnot to sasniegšanu, mct mcties izstrdt vai izvlties mcbu programmas; izvlties vai veidot mcbu metodiskos materilus 6

7 Specifisks prasmes profesionls izgltbas skolotjiem ATTIEKSMES Pret sevi Pret mcbm/ studiju procesu Pret citiem spja radoši organizt mcbu un audzinšanas darbu; prasme izmantot daždus mcbu un audzinšanas ldzekus (saturu, metodes, formas u.c), tai skait informcijas tehnoloiju ldzekus veikt pedagoisks darbbas analzi Ar audzku person bas att st bu saist ts prasmes noteikt audzku individuls patnbas, ptt audzku personbas attstbu; izvrtt audzku personbas izaugsmi motivt un vadt audzku darbu, novrtt audzku mcbu sasniegumus, attstt audzku pašnovrtšanas prasmes, veicint audzku atbildbu noteikt un risint problmsitucijas sadarboties ar darba devjiem profesionlaj jom sasaistt mcbu procesa teortisko un praktisko dau, teoriju ar praktisko darbbu nozar Atsegt saikni starp karjeras izaugsmes iespjm un apgstamo izgltbas programmu izvltaj nozar adekvts pašnovrtjums pašrealizcijas iespjas iniciatvas un patstvbas izpausmes pozitva motivcija radoši mekljumi tieksme uz sadarbbu humnas attiecbas 3. Programmas perspekt vais novrtjums 3.1. Programmas atbilst ba profesionls izgl t bas standartam Studiju programma veidota t, lai nodrošintu profesionlo zinšanu, prasmju un attieksmju kopuma apguvi, kas nepieciešams profesionls izgltbas skolotjam. T tiek realizta saska ar ikgadjiem studiju plniem /2006.st.gada studiju plns atbilst noteikumiem par valsts pirm lmea profesionls augstks izgltbas standartu (Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.141 (2001.g.20.marts, protokols Nr. 12, 5 ), izdoti saska ar Izgltbas likuma 14.panta 19.punktu un Profesionls izgltbas likuma 23.panta otro dau). 3.noda Studiju programmas saturs Programmas atbilst ba profesijas standartam Studiju programma Profesionls izgltbas skolotjs atbilst profesijas Profesionls izgltbas skolotjs 4.kvalifikcijas lmea standartam (apstiprints ar Izgltbas un zintnes ministrijas gada 6. jnija rkojumu Nr. 351, re. Nr. PS 0072) un ir saskaota ar profesijas Skolotjs 5. kvalifikcijas lmea standartu (apstiprints ar Izgltbas un zintnes ministrijas gada 27. februra rkojumu Nr. 116, re. Nr. PS 0238). 7

8 3.3. Darba devju aptaujas par absolventu nodarbint bu nkamajiem 6 gadiem Studiju programmas Profesionls izgltbas skolotjs nepieciešambu apstiprina fakts, ka katru gadu, skot no gada tiek imatrikulti vidji studjošie, kuri strd profesionls izgltbas iestds un privtajos mcbu centros ne tikai Latgal, bet ar citos Latvijas reionos un Rg, bet kuriem nepieciešams apgt 1.lmea augstks profesionls izgltbas studiju programmu, lai saska ar Profesionls izgltbas likuma nosacjumiem iegtu tiesbas strdt par pedagogu un saemtu pilnu atalgojumu. Statistika liecina, ka pedagogu sastvs profesionls izgltbas iestds ar katru gadu noveco un darba devji izsaka pamatotas bažas, ka tuvkajos gados profesionls izgltbas iestds nebs pedagogu, kuri vartu pasniegt profesionlos mcbu priekšmetus. Profesionls izgltbas iestžu absolventi oti reti kad izvlas kt par pedagogiem, jo atalgojums, ko profesionls izgltbas iestds saem jaunie pedagogi, nav konkurtspjgs. 4. Studiju programmas organizcija 4.1. Studiju programmas Profesionls izgl t bas skolotjs struktra Profesionlo studiju programmas Profesionls izgltbas skolotjs apjoms ir 82 kredtpunkti (KP). No mint apjoma taj ir iekauta vrošanas prakse un profesionls kvalifikcijas prakse specializcijas nozar- 16 KP, atbilstoši DU Nolikumam par praksi, 2 KP nodrošina studiju darba izstrde arodpedagoij, 8 KP -kvalifikcijas darba izstrdšana aizstvšana, 56 KP - teortiskie un praktiskie A, B un C dau kursi. Studiju programmas noslgum studjošie krto noslguma prbaudjumus- integrto kvalifikcijas eksmenu pedagoij un psiholoij un aizstv kvalifikcijas darbu. Profesionls studiju programmas Profesionls izgltbas skolotjs struktra NR. P.K. PROGRAMMAS DAA KREDTPUNKTU SKAITS APJOMS % 1. A 32 ~39 2. B 20 ~24 3. C 4 ~5 4. Prakse 16 ~20 5. Studiju darbs 2 ~2 arodpedagoij 6. Kvalifikcijas darbs 8 ~10 Kop: % 4.2. Studiju programmas Profesionls izgl t bas skolotjs saturs un plns A daa: obligtie kursi Profesionls izgl t bas skolotjs studiju programm tabula un 8

9 NR. P.K. A daas kursi ir obligti visiem studiju programm imatrikultajiem. Taj ietilpst pedagoijas un psiholoijas teortiskie un praktiskie pamatkursi, kas piedv studjošiem zinšanu, prasmju un attieksmju apguvi galvenajs pedagoijas un psiholoijas zintu nozars. A bloks dod iespju izprast pedagoijas un psiholoijas zintu pamatjdzienus, izprast pedagoisk procesa btbu, dažds pieejas izgltbas procesa organizšan, audzka psihisks attstbas visprgos jautjumus, iedziinoties pedagoijas un psiholoijas zintu visprgos pamatos, kas ir nepieciešams nosacjums sekmgai darbbai profesionls izgltbas sistm. Tiek iegtas zinšanas un prasmes zintniski ptniecisk darba organizšan. Praks tiek nostiprintas A bloka teortisks un praktisks zinšanas, attsttas prasmes un veidotas attieksmes. B daa: obligts izvles kursi Profesionls izgl t bas skolotjs studiju programm B daas programmas kursi piedv studjošiem iespjas izvlties padziintu pedagoijas, psiholoijas, ekonomikas, politoloijas, socilo zintu, tieslietu apguvi. Studjošiem ir iespjas apgt ar plaši pielietojamas zinšanas interaktvo mcšanas metožu, mcšanas un mcšans stratiju un stilu izvl, informcijas tehnoloiju izmantošan mcbu materilu izstrd. C daa: izvles kursi Profesionls izgl t bas skolotjs studiju programm C studiju programmas da kursi piedvti brvai izvlei, lai dotu iespju iedziinties atseviš u pedagoisko un psiholoisko problmu aspektos. Apgstot šs daas kursus, studjošiem ir jiegst 4 KP. A daas studiju kursu saraksts STUDIJU GADS DOCTJS KONTAKT -STUNDAS KREDT- PUNKTI tabula PRBAUD- JUMS A daa: OBLIGTIE MCBU KURSI (studentiem jiegst 32KP) 1. Pedagoijas vsture Doc.E.Oehnovia 48 3 eksmens 2. Visprg pedagoija Doc.E.Oehnovia 48 3 eksmens 3. Audzinšanas teorija un metodika Lekt.V.Guseva 32 2 d. ieskaite 4. Didaktika Prof. E.Krastia 48 3 eksmens 5. Zintnisks ptniecbas metodoloija As.prof.I.Kokina 32 2 d. ieskaite 6. Skolotja profesionl tika Lekt.B.Felce 48 3 eksmens 7. Visprg psiholoija Doc.S.Guseva 16 1 d. ieskaite 8. Attstbas psiholoija Doc.S.Guseva 32 2 d. ieskaite 9. Socil un personbas psiholoija Doc.V.Dombrovskis 48 3 eksmens 10. Pedagoisk psiholoija Doc.V.Makarvis 16 1 d. ieskaite 11. ES pamatnostdnes profesionlaj izgltb Lekt.S.Valaine 32 2 d. ieskaite 12. Amatniecbas vsture Lekt.I.Kupšne 32 2 d. ieskaite 13. Arodpedagoijas metodika Prof. E.Krastia 48 3 eksmens 14 Izgltbas programmu izveide un kvalittes izvrtšana Doc. Dz.Iliško 32 2 d. ieskaite KOP 32 9

10 NR. P.K. B daas studiju kursu saraksts STUDIJU GADS DOCTJS KONTAKT -STUNDAS KREDT- PUNKTI PRBAUD- JUMS B daa: OBLIGTS IZVLES MCBU KURSI (studentiem jiegst 20KP) 1. Motivcijas paaugstinšanas pamieni Doc.E.Oehnovia 32 2 d. ieskaite 2. Mcšanas un mcšans stratijas un Doc.I.Belousa 32 2 d. ieskaite stili 3. Inovcijas profesionls izgltbas sistm Lekt.R.Maculevis 16 1 d. ieskaite 4. Ekonomikas teorijas un uzmjdarbbas Lekt. Il.Kuicka 48 3 eksmens pamati 5. Ievads politoloij Lekt. D.Oehnovis 32 2 d. ieskaite 6. Ievads socioloij Lekt. I.Ostrovska 32 2 d. ieskaite 7. Darba likumdošana un darba aizsardzbas Lekt.V.Guseva 48 3 eksmens pamati 8. Mcbu procesa higina Doc.L.Antoevia 16 1 d. ieskaite 9. Informcijas tehnoloijas un mcbu Lekt. I.Boakova 48 3 eksmens materilu gatavošana WINDOWS vid 10. Profesionls izgltbas iestde k socila institcija Lekt.V.Guseva 16 1 d. ieskaite KOP 20 NR. P.K. C daas studiju kursu saraksts STUDIJU GADS DOCTJS KONTAKT -STUNDAS C daa: IZVLES MCBU KURSI KREDT- PUNKTI PRBAUDJUM S (studentiem jiegst 4 KP) 1. Ilgtspjgas attstbas stratijas Prof. I.Salte 16 1 d. ieskaite realizšana 2. Pieaugušo izgltbas teorija Lekt.I.Krtkrmele 16 1 d. ieskaite 3. Socil korekcija Doc.S.Guseva 32 2 d. ieskaite 4. Interaktvs mcbu metodes Doc.I.Belousa 32 2 d. ieskaite 5. Projekts k mcbu metode Doc.E.Oehnovia 32 2 d. ieskaite KOP: Iekšjs kvalittes mehnisma darb ba Studiju darbs programm Profesionls izgltbas skolotjs tiek organizts saska ar Latvijas Republikas Izgltbas likumu, Augstskolu likumu, Daugavpils universittes (DU) Satversmi, atbilstoši Pedagogu izgltbas ieguves nolikumam, profesijas standartam, Latvijas Republikas izgltbas klasifikatoram, k ar DU Sent pieemtiem studijas reglamentjošiem dokumentiem, Izgltbas un vadbas fakulttes normatvajiem dokumentiem un Domes lmumiem. Imatrikulcija notiek saska ar DU Uzemšanas noteikumiem, kurus ik gadu apstiprina DU Sents. 10

11 1.lmea profesionls augstks izgltbas studiju programmas vadbu nodrošina DU Izgltbas un vadbas fakulttes dekants, programmas realizšanai fakultte apstiprina programmu realizjošo akadmisko sastvu no Izgltbas un vadbas fakulttes (IVF), no Humanitrs fakulttes (HF), Socilo zintu fakulttes (SZF), pieaicinot vieslektorus no Valsts Darba inspekcijas un Izgltbas un zintnes ministrijas Profesionls izgltbas centra, k ar Latgales transporta un sakaru tehnisks skolas. Fakulttes Dome apstiprina programmas direktoru, kuram tiek uzticta programmas vadšana, atbildba par ts kvalitti un pilnveidošanu gada 17. maij DU Sents apstiprinja Nolikumu par studiju programmu Daugavpils Universitt (protokols Nr.5), kur tiek paredzts izveidot studiju programmas padomi, kas veic studiju programmas pašizvrtšanu un realizcijas analzi, analiz studentu sasniegumus, doctju akadmisko darbu studiju programm, veicina zintnisk darba integrciju studiju programm /2006. studiju gad studijas tiek realiztas Daugavpils universitt un DU Balvu filil. Vrošanas un profesionls kvalifikcijas prakses tiek izietas Latvijas profesionls izgltbas iestds, atbilstoši specializcijai. Studijas uzskot, studenti tiek iepazstinti ar Profesionls izgltbas skolotja studiju programmas mr iem un uzdevumiem, saturu, studiju organizciju, prasbm un plnotajiem rezulttiem, k ar ar iespjm aktvi iesaistties studiju programmas pilnveid. Studiju programmas Profesionls izgltbas skolotjs kvalittes nodrošinjuma pamat ir: studiju programmas satura analze, realizšana un izvrtjums, kas tiek apspriests DU Mcbu padomes sds, DU metodiskajs konferencs; studiju procesa analze un kontrole, ko veic regulri, analizjot studiju programmas saturu DU IVF Domes sds un attiecgo katedru sds, izvrtjot studiju kvalitti (veicot studjošo aptauju pc studiju kursu noklausšans) un studjošo attieksmi (aptaujas), analizjot formlos un cita veida studiju programmas apguves sekmbas rdtjus (studjošo sekmba, potencil konkurtspja darba tirg); studiju procesa un ptniecisk darba integrcijas pastiprinšana, uzskatot to par btisku studiju kvalittes nodrošinšanas sistmas sastvdau; studiju procesa stratisk plnošana, analizjot studiju programmas turpmks attstbas iespjas un prjos ar to saisttos aspektus. Studiju procesa kvalittes un vadbas nodrošinšanas sistmas mr is ir garantt programmas satura atbilstbu noteikumiem par valsts pirm lmea profesionls augstks izgltbas standartu (Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.141 (2001.g.20.marts, protokols Nr. 12, 5 ), izdoti saska ar Izgltbas likuma 14.panta 19.punktu un Profesionls 11

12 izgltbas likuma 23.panta otro dau). 3.noda Studiju programmas saturs, k ar darba tirgus prasbm. 5. Studiju rezulttu un programmas satura sal dzinjums ar l dz gm studiju programmm Latvij un Eiropas Savien bas valst s Akreditta studiju programma Profesionls izgltbas skolotjs tiek stenota Rgas Tehnisks universittes Humanitraj institt, Liepjas Pedagoijas akadmij, Rzeknes augstskol, arodpedagoijas programma tiek stenota Latvijas lauksaimniecbas universitt. Akreditts 1.lmea profesionls augstks izgltbas studiju programmas viss augstskols ir savstarpji saldzinmas. DU 1.lmea augstks profesionls izgltbas studiju programma Profesionls izgltbas skolotjs ir saldzinta ar Dnijas un Somijas profesionls izgltbas skolotju sagatavošanas programmm. Šajs valsts, lai uzsktu darbu profesionls izgltbas mcbu iestds par skolotju, vispirms ir jiegst augstk izgltba attiecgaj nozar un tad, strdjot skol, japgst arodpedagoijas pamatizgltbas programma 1-2 gadu garum. (skat. 1.pielikumu) Saldzinot Dnijas un Somijas profesionls izgltbas skolotju sagatavošanas programmas ar DU programmu ar, jsecina, ka programmas saturiski ir oti tuvas DU programmai, tau ir vairkas atš irbas: 1) DU programma lielk mr ir virzta uz studentu vispusgu attstbu (jo daai programmas dalbniekiem nav augstks izgltbas), 2) DU programma ir veidota k studiju priekšmetu programma. Somij un Dnij šs programmas sastv no atseviš iem tematiskiem blokiem (moduiem), 3) studentu zinšanu vrtšana eksmenos notiek 10 ballu sistm, diferenctajs ieskaits ar vrtjumu ieskaitts vai neieskaitts un atzmi, bet rzems plaši pielieto portfolio metodi, apkopojot un aizstvot studiju proces uzkrtos materilus. 6. Vrtšanas sistma Studentu zinšanu un prasmju vrtšanas sistma sniedz prskatu par studiju kvalitti. Profesionlo studiju programmas Profesionls izgltbas skolotjs studjošo zinšanu lmenis tiek vrtts, izmantojot gan semestra laik realizjams patstvg studiju darba kontroles formas - testus, uzstšanos seminros, laboratorijas darbu un praktisko darbu izpildi, gan ar ar eksmenu un diferencto ieskaišu paldzbu. 12

13 Studjošo zinšanas saska ar LR Ministru kabineta noteikumiem Nr.141 ( ) Par valsts pirm lmea profesionls augstks izgltbas standartu tiek vrttas pc 10 ballu skalas, balstoties uz pozitvo sasniegumu summšanas, vrtjuma obligtuma, prasbu atkltbas un skaidrbas, vrtšan izmantoto prbaudes veidu daždbas un vrtjuma atbilstbas principiem. Saska ar studiju programmas prasbm 1.kursa studenti izstrd studiju darbu arodpedagoij, 3.kursa 1.semestr - kvalifikcijas darbu. Studiju darbam arodpedagoij un kvalifikcijas darbam ir darba vadtjs DU doctjs. Kvalifikcijas darbu vrt ar recenzents. Studiju un kvalifikcijas darbi ir publiski jaizstv, tos vrt darba vadtjs un komisija. Šo darbu izstrdes proces studenti var izmantot DU izdotos metodiskos nordjumus par studentu zintnisko darbu rakstšanu un noformšanu. Šo darbu izstrde veicina studentu lietiš o zinšanu un iemau apguvi gan ptniecbas darb, gan jaunrades prasmju attstšan. Zinšanu vrtšan iegtie rezultti tiek analizti mcbspku un studentu savstarpjs diskusijs, apsprieds. Iegtie rezultti tiek izmantoti studiju programmas attstšan, pilnveidošan, kas savukrt veicina absolventu konkurtspju darba tirg. 7. Programmas praktisk stenošana 7.1. Izmantots studiju metodes un formas Studiju programmas apguve notiek lekcijs, seminros, laboratorijas darbos, praks, konsultcijs un studentu patstvgaj darb. Studiju programmas realizcij nozmga ir interaktvo metožu lietpratga ieviešana un izmantošana. Ldztekus tradicionlajm darba formm (lekcijas, seminri) tiek praktiztas interaktvs metodes (projekti, grupu darbs, pru darbs, radošie seminri, daždas diskusiju metodes). Profesionls izgltbas skolotjiem seviš i svargas ir kooperatv darba metodes, kas paldz studentiem darboties grup, individuli - analtiski apgt studiju programmu, savstarpji integrt atseviš as studiju disciplnas. Tiek izmantota ar problmorientta mcšans, studenti iegst zinšanas par daudzveidgiem mcšans stiliem un stratijm, praktiski pielieto šs zinšanas individul un grupas mcšans procesa organizšan. Studiju programmas realizšan iesaisttie doctji izveidojuši programmas metodisko nodrošinjumu, studentiem tiek piedvti lekciju konspekti, prakšu materili drukt un elektronisk versij, vieslektoru lekcijas tiek piedvtas Power Point izdrukas veid, nepieciešams studiju literatras meklšanai tiek dotas Internet saites, kas ievrojami atvieglina studiju procesu. 1.lmea profesionls augstks izgltbas programma Profesionls izgltbas skolotjs paredz studjošo praksi 16 KP apjom. Prakse tiek realizta atbilstoši DU Sent apstiprintam 13

14 Nolikumam. Prakse tiek sadalta divs das (pirm vrošanas prakse, otr profesionls kvalifikcijas prakse specializcijas nozar). Prakses mr is ir sekmt kvalificta, radoša un profesionli strdt spjga skolotja izgltošanu. Prakses uzdevumi ir nodrošint izgltošanas procesa un prakses vienotbu un pctecbu, veidojot saikni starp studentu teortiskajm zinšanm un pieredzi, realizjot sadarbbu starp profesionls izgltbas iestdm un augstskolu, nodrošint studentu profesionlo izaugsmi, attstt studentu pašnovrtjuma prasmes, pilnveidot studentu kritisks domšanas un analizšanas prasmes, uzkrt pieredzi tlkai pedagoiskai un zintniski ptnieciskai darbbai. Prakses laik studjošie: 1) padziinti iepazstas ar profesionls izgltbas iestdes eogrfisko un socilo vidi, mijiedarbbas procesiem taj, attstta prasmi novrot, iegt informciju no daždiem avotiem, to kritiski izvrtt, 2) iesaists profesionls izgltbas iestdes mcbu un audzinšanas darb, plno un vada nodarbbas, apmekl kolu vadts nodarbbas cits profesionls izgltbas iestds, izstrd metodiskos materilus, attsta komunikcijas prasmes un spju pieemt lmumus, 3) apgst prasmi plnot un veikt pedagoiski- psiholoisko ptjumu, apkopo faktisko materilu kvalifikcijas darba izstrdšanai. Prakses norise notiek profesionls izgltbas iestds, ar kurm DU ir noslgusi lgumus. Prakses apjoms ir 16 KP. Prakse tiek realizta atbilstoši studiju plnam. Programmas direktors organiz prakses ievada un noslguma konferences, kontrol prakses gaitu, organiz prakses izvrtjumu. Prakses vadtjs organiz praksi atbilstoši izstrdtai prakses programmai, saskao prasbas ar prakses vietas struktrvienbas vadtju, konsult studjošos prakses laik, prakses noslgum izvrt studjoš darbbas rezulttus. Pc prakses studjošie iesniedz atskaites materilus atbilstoši piedvtajai formai. Pedagoisks prakses dokumentcija sastv no divm dokumentu grupm: dokumentu veidlapm, kuras students saem ievadkonferences laik un dokumentiem, kurus students veido prakses laik. Prakses atskaites satur tiek atspoguoti: prakses norises laiks un prakses vietas pilns nosaukums, k ar prakses vadtja vrds, uzvrds un ieemamais amats, profesionls izgltbas iestdes un mcbu procesa ptjums, kas ietver socils vides analzi, mijiedarbbas procesa aprakstu, prakses dienasgrmata, novroto un novadto nodarbbu plni ar pielikumiem, kolu darba izvrtjums, kritisks prakses pašizvrtjums. Prakses organizcijas patnbas nosaka tas, ka programmas dalbnieki ir jau ar skolotja darba pieredzi, tpc prakses izvrtšan uzsvars tiek likts uz izgltojamo spjm savienot teortisks (pedagoijas un psiholoijas) atzias ar konkrtai profesionls izgltbas mcbu 14

15 iestdes programmai atbilstoša mcbu priekšmeta pasniegšanas organizciju, prasmi novrtt savu darbbu (skolotja darba pašanalze), k ar saskatt iespjas pilnveidot savu darbu un ar pašam pilnveidoties. Programmas vadtjs izvrt iesniegtos prakses materilus, kopvrtjums veidojas, emot vr studenta pašvrtjumu, studenta darba kolu citvrtjumu un programmas vadtja vrtjumu. Noslguma konferences laik tiek organizta diskusija par prakses rezulttiem. Pedagoisk prakse tiek izmantota ar, lai iegtu nepieciešamo faktisko materilu kvalifikcijas darba izstrdšanai. Kvalifikcijas darba tmas izvlas paši izgltojamie, ts saskaojot ar savas mcbu iestdes vadbu un DU Izgltbas un vadbas fakulttes doctjiem. Pc tam darbu tmas tiek apstiprintas DU IVF Dom, bet kvalifikcijas darbi tiek izstrdti un aizstvti saska ar DU pieemtajiem noteikumiem atklt sd Akadmisk personla ptniec bas darb ba un t ietekme uz studiju darbu Akadmisk personla ptniecbas darbba un t ietekme uz studiju darbu ir apkopota un analizta Daugavpils Universittes Izgltbas un vadbas fakulttes Ilgtspjgas izgltbas institta zintnisks darbbas prskat par 2005.gadu (Salte,I.,atb. par izd. Ilgtspjgas izgltbas institta zintnisks darbbas prskats par gadu. Daugavpils: Daugavpils Universittes izdevniecba Saule, lpp.) Studjošo iesaist šana ptniec bas projektos Informcija par studjošo iesaistšana ptniecbas projektos ir apkopota un analizta Daugavpils Universittes Izgltbas un vadbas fakulttes Ilgtspjgas izgltbas institta zintnisks darbbas prskat par 2005.gadu (Salte,I.,atb. par izd. Ilgtspjgas izgltbas institta zintnisks darbbas prskats par gadu. Daugavpils: Daugavpils Universittes izdevniecba Saule, lpp.). 8.Studjošie 8.1. Skaits 2005./2006. studiju gad programm Profesionls izgltbas skolotjs studja 49 studenti: 1. kurs -13 studenti, 2. kurs-23 studenti (9 studenti- DU, 14 studenti-du Balvu filil), 3.kurs 13 studenti Pirmaj studiju gad imatrikulto skaits 2003./2004.studiju gad tika imatrikulti 1.kurs 17 studenti un 2.kurs, pc viengadgs arodpedagoisks izgltbas pamatprogrammas apguves Rzeknes augstskol un programmu saldzinjuma ar DU studiju programmu-18 studenti Absolventu skaits 15

16 Kopjais absolventu skaits uz 2005./2006. mcbu gadu ir 28 absolventi Studjošo aptaujas un to anal ze Spriežot pc 2005./2006.studiju gada aptaujas rezulttiem (skat. 2.pielikumu), studentus apmierina izvlt studiju programma (1.kurs (n=10) pilngi apmierina 90%, 1 students minja, ka vlas aiziet no universittes, tau turpina studt 2.kurs; 2.kurs (n=23) pilngi apmierina 85%, pamat apmierina- 15%,) studjošie augstu novrt pasniegšanas lmeni-1.kurs 100% atzm, bet 2.kurs 85% norda, ka studiju programmas nodrošinjums ar vieslektoriem ir pietiekams, sadarbbu ar macbspkiem visi studjošie vrt k oti labu. 2.kurs 100% studjošo atzm, ka izvles kursu piedvjums ir pietiekams. Lai atvieglotu studiju procesu un nodrošintu studjošos ar mcbu literatru, doctji ir izveidojuši lekciju kursus elektronisk veid, sagatavojuši metodiskos un izdales materilus. Studiju procesa nodrošinjumu ar mcbu literatru un metodiskajiem materiliem 1.kursa studenti 100% novrt k pietiekamu, 2.kursa studenti 95% novrt k pietiekamu. Studiju proces visi 1.kursa studenti izmanto datortehniku un Internetu, 2.kurs datortehniku izmanto 90% studjošo, bet Internetu bieži 75%, reti 25%. Analizjot studiju kursu svarguma pakpi 1.kurs k oti svargi studiju kursi tiek minta skolotja profesionl tika un visprg psiholoija, visprg pedagoija, attstbas psiholoija, audzinšanas teorija un metodika, pedagoijas vsture. Visu studiju kursu pasniegšanas lmenis tiek vrtts k augsts vai oti augsts (ievads politoloij, attstbas psiholoija, visprg pedagoija, pedagoijas vsture, skolotja profesionl tika- vidjais vrtjums ir maksimlais iegstamais- 5 balles) Absolventu aptaujas un to anal ze 2005./2006. studiju gad netika veikta atseviš a absolventu aptauja. Jpiebilst, ka studiju programmas direktore E.Oehnovia, vadot Dienvidlatgales reionls profesionls izgltbas un nodarbintbas padomes sekretarita darbu kopš gada, regulri tiekas ar programmas absolventiem-profesionls izgltbas iestžu skolotjiem un šajs tikšans reizs tiek ar apspriesti jautjumi, kas skar studiju programmas Profesionls izgltbas skolotjs realizšanas kvalittes nodrošinšanu Studjošo l dzdal ba studiju procesa pilnveidošan Programmas saturs un ts realizcijas gaita studiju gada laik tiek prrunta ar ts dalbniekiem, studiju gada noslgum tiek veikta studjošo aptauja. Ierosinjumi par programmas btisku modernizšanu netika saemti, praktiski visi studenti programmu vrt oti pozitvi. 1. kursa studjošie iesaka samazint kredtpunktu skaitu studiju kurs Ekonomikas teorijas un uzmjdarbbas pamati. Nkotn plnots samazint studiju kursa Ekonomikas teorijas un uzmjdarbbas pamati apjomu par 1 kredtpunktu un t viet ieviest studiju kursu Karjeras 16

17 izgltba profesionls izgltbas iestd 1 kredtpunkta apjom, lai studjošajiem sniegtu praktiskus padomus un nepieciešamo informciju k sasaistt audzku izgltošanu ar darba tirgus situciju. Iepriecina studentu atzia, ka studijs gts teortisks zinšanas vii spj izmantot sav pedagoiskaj darb. Studenti ierosina veidot DU IVF tdu studiju programmu, kura autu pc 1. lmea programmas apgšanas iegt 2. lmea augstko profesionlo izgltbu, tau šis jautjums btu japsver valst kopum, apspriežot šo ierosinjumu ar IZM Profesionls izgltbas un tlkizgltbas departamenta vadtju G.Krusta kungu, k ar ar visiem studiju programmas direktoriem tajs Latvijas augstskols, kur t tiek realizta. Daji šis jautjums tika apspriests skolotju izgltotju sadarbbas tklojuma (TTNet) kopj konferenc Rg, gada 16. jnij. Studentu piedalšans programmas realizcij nodrošina viu interešu ievrošanu studiju proces. Studiju procesa gait studenti var izteikt iebildumus un ieteikumus par studiju procesa operatvu organizšanu (nodarbbu laiki, pasniedzja maias un tamldzgi). 9. Akadmisk personla novrtjums 9.1. Skaits 1.lmea profesionls augstks izgltbas studiju programmas Profesionls izgltbas skolotjs realizcij Pedagoijas un pedagoisks psiholoijas katedra sadarbojas ar citm DU struktrvienbm, kas paldz nodrošint studiju satura un zintnisko ptjumu realizšanu: Humanitrs fakulttes Latviešu literatras un kultras katedru, Vstures katedru, Izgltbas un vadbas Mcbu metodiku katedru, Socilo zintu fakulttes Socioloijas katedru, Dabaszintu un matemtikas fakulttes Fizioloijas un veselbas mcbas katedru, Informtikas katedru. Nozmga ir sadarbba ar sekojošiem partneriem: Daugavpils Pieaugušo izgltbas centru, IZM Profesionls izgltbas centru, Latgales transporta un sakaru tehnisko skolu, Valsts Darba inspekciju. Profesionlo studiju programmas Profesionls izgltbas skolotjs teortiskos un praktiskos kursus nodrošina 18 doctji, no kuriem 2 ir profesori un asocitie profesori ( 11,11 %), 6 - docenti (33,33 %), 8 maistri ( 44,44 %), 2 vieslektori (11,12 %) (skat tab.). 17

18 9.1.1.tabula Studiju programmas realizšan iesaist tie doctji NR. P.K. VRDS, UZVRDS ZINTNISKAIS GRDS, AMATS, IESTDE 1. Elfr da Krastia Dr.paed., DU Mcbu metodiku katedras profesore 2. Valrijs Makarvis Dr.psych., DU Pedagoisks psiholoijas katedras docents 3. Irna Kokina Dr. psych., DU Pedagoijas katedras asoc.profesore 4. Svetlana Guseva Dr.psych., DU Pedagoisks psiholoijas katedras docente 5. L ga Antoevia Dr.biol, DU Fizioloijas un veselbas mcbas katedras docente 6. Valrijs Dombrovskis Dr.psych., DU Pedagoisks psiholoijas katedras docents 7. Eridiana Oehnovia Dr.paed, DU Pedagoijas katedras docente 8. Inga Belousa PhD., DU Pedagoijas katedras docente, Mcbu metodiku katedras vadtja 9. Dmitrijs Oehnovis Mag.hist., DU Socilo zintu fakulttes prodekns, dokotrants 10. Vija Guseva Mag.paed, DU Pedagoijas katedra lektore, DU doktorante 11. Baiba Felce Mag.paed., DU Socioloijas katedras lektore, DU doktorante 12. Ieva Boakova Mag. paed., DU Informtikas katedras lektore 13. Inta Ostrovska Mag. paed., DU Socioloijas katedras lektore 14. Ingr da Kupšne Mag.fil., DU Latviešu literatras un kultras katedras lektore, DU doktorante 15. Inra Krtkrmele Mag.paed., Daugavpils Pieaugušo izgltbas centra vadtja 16. Sarm te Valaine IZM Profesionls izgltbas centra veck eksperte 17. Romualds Maculevis Mag.oec.,Latgales transporta un sakaru tehnisks skolas direktors 18. Vija Guseva Valsts Darba inspekcijas veck inspektore 9.2. Akadmisk personla kvalifikcija (projektu vad ba, ptniec bas virzieni un to rezultti) Akadmisk personla kvalifikcija, ldzdalba projektu izstrd un vadb, ptniecbas virzieni un to rezultti ir apkopoti un analizti Daugavpils Universittes Izgltbas un vadbas fakulttes Ilgtspjgas izgltbas institta zintnisks darbbas prskat par 2005.gadu (Salte,I.,atb. par izd. Ilgtspjgas izgltbas institta zintnisks darbbas prskats par gadu. Daugavpils: Daugavpils Universittes izdevniecba Saule, lpp.) Akadmisk personla atlases, atjaunošanas, apmc bas un att st bas politika nkamajiem 6 gadiem Nkamajos 6 gados 1.lmea profesionls augstks izgltbas studiju programmas Profesionls izgltbas skolotjs realizšan tiks iesaistti gados jauni doctji, kuri aizstvja vai aizstvs doktora disertcijas gad. Patreiz ir plnots kvalifikcijas darbu vadšanai piesaistt Izgltbas un vadbas fakulttes doctjas Mrti Kravali un Ilonu Miuli. 18

19 10. Finansšanas avoti un infrastruktras nodrošinjums Studijas notiek Daugavpils universitt Izgltbas un vadbas fakultt un DU Balvu filil nepilna laika studijs par fizisku vai juridisku personu iemakstiem ldzekiem, kuru apjomu apstiprina DU Sent /2006.m.g. noteikta studiju maksa Ls 300 Ls par gadu, DU Balvu filil Ls 315 par gadu. Studentiem ir tiesbas saemt studiju un studjošo kredtu. 1.lmea profesionls augstks izgltbas studiju programmas Profesionls izgltbas skolotjs realizšanai tiek izmantota DU materili tehnisk bze. Profesionlo studiju programmas specifika saistta ar ciešu studiju un ptniecisk darba integrciju. No t izriet virkne specifisku prasbu nepieciešamajam materili tehniskajam nodrošinjumam. Studiju process pietiekam daudzum ir nodrošints ar kserokopšanas tehniku, vizuls prezentcijas tehniku, videoreproducšanas aparatru, datortehniku. Studjošajiem un doctjiem pieejams pastvgs Internet pieslgums, k ar iespja izmantot e-pastu. Studiju procesa optimizšanas un kvalittes paaugstinšanas nolkos ir izveidota multimdiju produktu (CD-ROM) bze, kuru studjošie var patstvgi izmantot uzziu materila iegšanai, zinšanu papildinšanai un pašprbaudei. DU Bibliotkas lastavs un specializtajs nodas ir pieejamas grmatas un periodiskie izdevumi. DU bibliotkas pilnveidošan tiek izmantotas jaunas tehnoloijas: Interneta pieslgums; Elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service). Automatizta lastju apkalpošanas sistma; kopš 2002.gada ir uzskts DU bibliotkas kopprojekts ar Latgales centrlo bibliotku Daugavpils reiona publisko bibliotku un DU bibliotkas integršana VVBIS. Projekta ietvaros bibliotka ir iesaistjusies Vienotas lastja kartes sistm, un no 2002.gada decembra lastjiem ir iespja izmantot 13 Latvijas lielko bibliotku fondus un pakalpojumus; Elektronisks datu bzes EBSCO Publishing (t ietver 8 datu bzes: Academic Search Elite, Business Source Premier, MasterFILE Priemer, Newspaper Source, ERIC, Business Wire News, MEDLINE, Health Source Consumer Edition, Agrikola). Ir elektroniskais katalogs ALISE. Lastava ir datorizta, ir Interneta pieslgums, darbojas kopšanas un printšanas serviss. Ir zinmas problmas ar specializto rzems izdoto literatru profesionls izgltbas jom, tau programma katru gadu mekl iespjas rast vairk ldzeku jaunu rvalsts (Rietumeirop, ASV izdoto) grmatu un periodisko izdevumu iegdei, kas notiek piesaistot ES struktrfondu finansjumu daždos Izgltbas un vadbas fakulttes doctju realiztos projektos 19

20 (skat. Salte,I.,atb. par izd. Ilgtspjgas izgltbas institta zintnisks darbbas prskats par gadu. Daugavpils: Daugavpils Universittes izdevniecba Saule, lpp.). 11. rjie sakari Sadarb ba ar darba devjiem Daudzi no programm iesaisttajiem doctjiem (E.Oehnovia, I.Ostrovska, S.Valaine, V.Guseva, I.Kokina u.c. ) izstrdja un vadja pedagogu profesionls meistarbas pilnveides kursus profesionls izgltbas iestžu vadtjiem un pedagogiem. IZM iepirkum saskaots un atbalstts programmas ir Profesionls izgltbas programmu veidošanas metodika (36 st., tiesbas stenot ldz ); Socil vide un personbas socializcija (36 st., tiesbas stenot ldz ) (skat.: Sadarbba ar potenciliem darba devjiem izveidojs, emot vr profesionls kvalifikcijas prakses vajadzbas un iespjas. Tieši prakses laik potencilajiem darba devjiem ir iespja iepazties ar topošiem skolotjiem. Kvalifikcijas prakses laik topošo skolotju sagatavotbu darbam, universitt apgto zinšanu un prasmju izmantošanu nodarbbs vrt skolotji - prakses vadtji un profesionls izgltbas iestdes vadba k iespjamie darba devji. oti nozmga sadarbba ar darba devjiem veidojas pateicoties apstklim, ka studiju programmas direktore E.Oehnovia kopš gada vada Dienvidlatgales reionls profesionls izgltbas un nodarbintbas padomes sekretarita darbu. Sekretarits darbojas Daugavpils Universittes Izgltbas un vadbas fakulttes telps Pardes iel Par DRPINP darbbu plašku informciju iespjams iegt IZM Profesionls izgltbas centra mjas lap (skat.: ) Sadarb ba ar Latvijas un rvalstu augstskolm Studiju programmas mr u un uzdevumu efektvkai stenošanai ir izveidota veiksmga sadarbba reionlaj, nacionlaj un starptautiskaj lmen (skat. Salte,I.,atb. par izd. Ilgtspjgas izgltbas institta zintnisks darbbas prskats par gadu. Daugavpils: Daugavpils Universittes izdevniecba Saule, lpp.). Auglga sadarbba, realizjot profesionlo studiju programmu, ir izveidojusies ar ar citu Latvijas augstskolu programmm skolotju izgltotju sadarbbas tkla (TTNet) ietvaros, kura darbbu Latvij koordin un vada RTU Humanitr institta direktore, asoc. Prof. Anita Lanka. Plašku informciju par skolotju izgltotju sadarbbas tkla (TTNet) darbbu Latvij un Daugavpils Universittes iesaistšanos taj skat. IZM Profesionls izgltbas centra mjas lap (skat.: 20

21 12. Studiju programmas att st bas plns Izvrtjot studiju programmu pc SVID metodes, jsecina, ka studiju programmas stiprs puses kopum ir: skaidrs programmas mr is, uzdevumi, stratija; laba materili tehnisk bze un nodrošinjums ar doctjiem; laba sadarbba ar DU struktrvienbm, Latvijas un rvalstu izgltbas un zintniski ptnieciskajm iestdm; laba sadarbba starp doctjiem, regulra studiju programmu attstbas izvrtšana; pastvga studiju satura pilnveidošana, jaunu studiju formu meklšana un ieviešana, sabalansta teorija un prakse; neprtraukta studiju programm iesaistto doctju zintnisks kvalifikcijas, pieredzes un profesionalittes pilnveidošana; plašas iespjas izmantot Internet, bibliotku elektronisko datu bzi Alise u.c.; K studiju programmu vjs puses kopum jatzm: DU bibliotkas samr nepietiekošais nodrošinjums ar profesijm specifisko msdiengu zintnisko literatru un periodiku; studiju programmas nepietiekamais finansjums; nepietiekami izmantotas tlmcbas studiju iespjas, studentu un mcbspku apmaias iespjas ar citu Latvijas un rvalstu augstskolm; nepietiekamais studjošo un doctju svešvalodu zinšanu lmenis. Studiju programmai ir plašas att st bas iespjas: programmas attstbas stratijas patstvga pilnveidošana, ievrojot izmaias darba tirg un svargks attstbas tendences pasaul, jaunu profesionlo studiju programmu izstrde; sadarbbas projekti un lgumi ar daždm Latvijas un rvalstu izgltbas un zintniski ptnieciskm iestdm, pašvaldbm un privtm iestdm; studiju kursu satura pilnveidošana, jaunu integrtu un interdisciplinru kursu izstrde un ieviešana; mrketinga un finanšu piesaistes plnu pilnveidošana un saskaošana ar programmas un katedru attstbas stratiju; kadru zintnisk un metodisk potencila paaugstinšana, kvalifictu vieslektoru piesaiste; 21

22 materils bzes pilnveidošana ar msdienu prasbm atbilstošu aprkojumu, tehnoloijm, informcijas ldzekiem, pašu uzmanbu veltot msdiengu zintnisko un periodisko izdevumu pieejambai. Iespjamie draudi studiju programmai vartu bt: doctju pctecbas problma atseviš os kursos; nepietiekami izmantots iespjas finansjuma piesaistei ptjumu veikšanai un materili-tehnisks bzes pilnveidošanai (LZP granti, ES strukturlo fondu ldzeki un tml.); nepietiekamais studjošo skaits, lai finansili nosegtu studiju programmas realizšanas izmaksas; studjošo un doctju nepietiekamais svešvalodu zinšanu lmenis. Novrtjot profesionlo studiju programmu Profesionls izgltbas skolotjs, jsecina, ka programma ir integrta DU struktr un ts attstba izriet no DU attstbas stratijas šdos virzienos: jattsta plaškas iespjas tlmcbas studijm, pakpeniski visos kursos sagatavojot elektroniski un tipogrfiski publictus mcbu ldzekus; jattsta studiju kursi ar interdisciplinru integrciju; jpaplašina B daas kursu izvles iespjas atbilstoši msdienu zintnes attstbas tendencm un darba tirgus pieprasjumam; studiju programmas ietvaros jrada konkurence starp daždu mcbspku piedvtajiem kursiem; jattsta sadarbba ar rvalstu augstskolm studentu un mcbspku apmaias programmu, kopgu zintniski ptniecisku projektu realizšanai, turpinot sadarbbas lgumu noslgšanu. 22

23 1.pielikums Studiju rezulttu un programmas satura sal dzinjums ar l dz gm studiju programmm Eiropas Savien bas valst s Dnija Programmas nosaukums: arodpedagoisks izgltbas pamatprogramma Mra grupas: profesionls izgltbas iestžu skolotji ar vidjo profesionlo vai nepedagoisko augstko izgltbu. Programmas apguves laiks:apjoms ir 720 stundas (teorija 420 stundas, mcbu prakse-120 stundas, patstvgais darbs-180 stundas). Programmas uzdevumi: 1) sniegt skolotjam visprjas teortisks un praktisks pedagoisks zinšanas darbam profesionls izgltbas iestd; 2) pilnveidot skolotja profesionalitti un skolotju k personbu, lai viš btu sagatavots pedagoiskajai tlkizgltbai un pašizgltbai, lai viš sptu sekot ldzi jaunm pedagoijas atzim un ieviest ts sav praktiskaj, pedagoiskaj darbb. Programmas pamatdaas: Arodpedagoisks izgltbas pamatprogramma ir grupta 10 tematiskos pamatblokos: Nr. Programmas pamatboka nosaukums p.k. 1. Profesionls izgltbas mcbu iestdes skolotjs. 2. Mcbu organizšana. 3. Skolotja/audzka mijiedarbba mcbu vid. 4. Skolotja pamatprasmes. 5. Pieaugušo izgltbas teorija/pieaugušo izgltba. Semestra darbs 6. Profesionls izgltbas iestde. 7. Mcbu procesa plnošana. 8. Projekts k mcbu metode. 9. Profesionls izgltbas iestdes un tautsaimniecbas mijiedarbba. 10. Visprjs pedagoga zinšanas un prasmes. Noslguma projekts. 1. semestris 2. semestris 23

24 Praktisks daas saturs: Programmas praktiskaj da ietilpst mcšana un novrošanas prakse savienojum ar metodiskajm un didaktiskajm konsultcijm priekšmet vai priekšmetos, kuros skolotjs specializjies. Skolotjam jgst priekšstats un iemaas mcbu procesa attstb, plnošan, realizšan un vrtšan. Prakse tiek organizta vadtja vai vairku vadtju uzraudzb. Programmas praktisk daa nosldzas ar individulu prakses eksmenu. Skolotjs realiz pats savu mcšanas kursu, ietverot vismaz vienas paša izvltas stundas mcbu plnu. Programmas apguves vrtjums: 1) noslguma projekts; 2) noslguma projekta aizstvšana; 3) prakses eksmens Skolotju tlkizgl t bas iespjas Pc arodpedagoisks izgltbas pamatprogrammas apguves skolotji var uzskt augstks pedagoisks izgltbas programmu apguvi. Somija Programmas nosaukums: arodpedagoisk izgltba Programmas apjoms: kopjais kredtpunktu skaits ir 35 (viens somu kredtpunkts atbilst 2 ECTS kredtpunktiem)t.i. 70 ECTS kredtpunkti.. Studijm atvltais kontaktlaiks iekauj studentu kopgu darbbu un kopdarbbu ar pasniedzju, k ar radošus darbus, ko veic studenti gan individuli, gan kop ar kursabiedriem. Studiju programma paredz ar laiku studentu patstvgam darbam padziintai kda jautjuma apguvei. Programmas mri: 1) apgt teoriju un praktisks iemaas; 2) teorijas un praktisko iemau apgšanu cieši saistt ar studentu personisks un profesionls izaugsmes procesu; 3) attstt studentu prasmes sastrdties ar prjiem. Arodizgltba ir orientta uz kompetenu veidošanu, kas ir nepieciešams darbam. Gan mr i, gan kompetences, kas ir nepieciešamas darbam, tiek aplkoti no daždm perspektvm. Programmas pamatdaas: Studiju process iekauj: 24

25 1) plnošanu, izvrtšanu; 2) izvles studijas: svešvalodas, kooperatv mcšans, eksperimentls mcšans process, drmas izmantošana mcbu proces u.c. Studiju kursi arodpedagogu izgltbas programm Ievirzes studijas (7=14 ECTS KP) Zintu pamati Arodizgltbas priekšmeti (6=12 ECTS KP) (14=28 ECTS KP) Projektu izvrtjums Pedagoisk prakse (8=16 ECTS KP) Zintu pamati (6 KP=12 ECTS KP) Studiju bloks tiek iedalts 3 tms: 1) zintu pamati 2) izgltbas socioloija 3) attstbas un izgltbas psiholoija 1) Zintu pamatu apguves Primrais mr is ir to pamatzinšanu apguve, kas bs studentiem nepieciešamas vlk individulai atseviš u jautjumu padziintai izptei. Izpratne par izgltbas jautjumu spektru veidosies, apgstot piedvto literatru, diskusiju gait, k ar analizjot informciju, kas tiek gta no filmm, jaunkajm publikcijm pres, INTERNETa. Sekundrais mr is- attstt prasmi saskatt aktulas pedagoiskas problmas, prast izanalizt savus pamatpiemumus par izgltbu. Izvrtšana: studenti apkopo pašu veikto darbu- refertus, savktos mcbu resursus, last kopsavilkumus, diskusiju rezulttu apkopojumus, mcbu filmu analzi. 2) Izgl t bas socioloijas apguves mr is: paplašint studentu izpratni par izgltbu k par multi-lmeu fenomenu. Galvenais saturs: - pamatizpratne par izgltbas socioloiju, - izgltbas socioloijas perspektvas, - izgltbas organizciju un pieeju attstbas perspektvas. Izvrtšana: studenti raksta refertu (ziojumu) par izgltbas organizciju attstbas iespjm socioloijas zintnes skatjum. Studentiem jiepazstas ar teortisko materilu par šo tmu, k ar konkrtm praktiskm problmm, ar kurm saskaras skolotji. Studentam ir jizvlas izgltbas institcija, kur praktiski iepazsies ar šo jautjumu. Studenti izmanto intervijas un citas informcijas ievkšanas metodes savam ziojumam. 25

26 3) att st bas un izgl t bas psiholoija Satura galvenie komponenti: -cilvka attstba, -profesionl izaugsme. Izvrtjums sastv no teorijas apgšanas par jauniešu un pieaugušu cilvku perioda attstbas specifiku. Izvrtjuma mr is ir iemcties izmantot iegts zinšanas un ptjuma rezulttus. Studiju proces studenti padziinti apgst šos attstbas periodus un izstud literatru par attstbas psiholoijas galvenajiem jdzieniem. Teortiskais materils veido nepieciešamo pamatu praksei, kad studentam ir iespja pašam novrot skolnus, visu vecumposmu patnbas, motivciju un faktorus, kas ietekm motivcijas veidošanos. Students novro un novrt attiecbu dinamiku skolnu vid, k ar noskaidro faktorus, kas veicina mcšanos. Pedagoisk prakse ( 8=16 ECTS KP) Prakses laik studenti pta mcbu vidi, mijiedarbbas un sadarbbas modeus. Studenti gst priekšstatu par skolotja profesijas praktisko pusi. Studiju laik studentiem veidojas holistiska aina (nkotnes vzija, sadarbbas saiknes, administrcijas specifika). Students apgst skolotja darba specifiku, strdjot ar audzkiem. Prakse dod iespju studentiem izmint jaunas idejas, prasmes rel situcij. Pedagoisks prakses laik tiek izvirzti uzdevumi: - mr u nospraušana; - plnošanas prasmes; - situcijas izvrtšanas prasmes; - portfolio noformšana. Prakses laik studentam ir dota iespja plnot, izvrtt pedagoiskas situcijas un saemt atsauksmes no ekspertiem. Eksperts paldz veidot, sastdt stundas plnu. Students saem rakstisku vrtjumu par savu praksi no eksperta. Eksperts paldz veidot un attstt studentam pedagoisko domšanu un ieraudzt jaunas perspektvas mcšans proces. 26

27 2.pielikums DAUGAVPILS UNIVERSITTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA 2005./2006. studiju gads Fakultte: Izgl t bas un vad bas fakultte Programmas direktore: E.Oehnovia Studiju programma: profesionls izgl t bas skolotjs Kurss: 1 (n=10) 1. Vispirms, novrtjiet, ldzu, pdjo gadu laik apgtos studiju kursus (sk.a.tabulu). 1.1 Novrtjiet studiju kursa 1.2 Novrtjiet pasniegšanas lmeni, svarguma pakpi piecu bau kur: sistm, kur: 5 - oti svargs 4 - svargs 3 - vidji svargs 2 - nesvargs 1 - nav vajadzgs 5 - oti augsts 4 - augsts 3 - vidjs 2 - zems 1 oti zems 1.3 Ldzu, atzmjiet, ko, pc Jsu domm, vajadztu izdart: stundu skaits attiecgaj studiju kurs jpalielina (+), jsamazina (-), jatstj bez izmaim (=). A.tabula Studiju kursa nosaukums Studiju kursa svargums Pasniegšanas lmenis Izmaias kursa apjom Amatniecbas vsture % = - 89% Visprg psiholoija = -100 % Ievads politoloij % = -89 % Ievads socioloij = -100 % Attstbas psiholoija % = - 89% Pedagoijas vsture = -100 % Profesionls izgltbas iestde k socil instit cija % = -89 % Visprg pedagoija = - 100% Ekonomikas teorija un uzmjdarbbas pamati % = - 78% Audzinšanas teorija un metodika % = -89 % ES pamatnostdnes = - 100% profesionlaj izgltb Skolotja profesionl tika % = -78 % Darba likumdošana un darba aizsardzbas pamati % = -89 % Socil un personbas = - 100% psiholoija Mcbu procesa higina % = - 89% 27

28 2 Vai Js apmierina izvlt studiju programma kopum? 3. K Js vrtjat studiju procesa nodrošinjumu ar mcbu literatru un metodiskajiem materiliem? 4. Vai Js studiju proces izmantojat datortehniku? 1. Pilngi apmierina 90% 2. Pamat apmierina - % 3. Daji apmierina - % 4. Neapmierina - % 5. Pilngi neapmierina un es vlos aiziet no universittes- 10% 1. Pietiekams 100% 2. Nepietiekams - % 1. J, bieži 100% 2. J, bet reti. Kpc?- % 3. N. Kpc?- % 5. Vai Js studiju proces izmantojat Internet? 1. J, bieži 100% 2. J, bet reti. Kpc?- % 3. N. Kpc?- % 6. Vai izvles kursu piedvjums ir pietiekams? 1. J 100% 2. N - % 7. Vai studiju programmas nodrošinjums ar 1. J 100% vieslektoriem ir pietiekams? 2. N - % 8. K Js vrtjat sadarbbu ar mcbspkiem? 9 K Js vrtjat studiju programmas realizšanu kopum? 1. Apmierinoša 100% 2. Neapmierinoša - % 1. Apmierinoši 90% 2. Neapmierinoši - % 3. Cita atbilde - 10% 28