Latvenergo koncerna Ilgtspējas pārskats 2009

Latvenergo koncerna Ilgtspējas pārskats 2009

Saturs 1. Priekšvārds... 1 2. Stratēģiskā virzība... 5 3. Koncerna raksturojums... 9 3.1. Darbības rādītāji... 11 3.2. Uzņēmumu īss raksturojums... 12 3.3. Koncerna pārvalde... 13 3.4. Ieinteresēto pušu līdzdalība... 13 4. Ražošana un tirdzniecība... 14 4.1. Ražošana... 14 4.1.1 Daugavas hidroelektrostacijas... 15 4.1.2. Rīgas termoelektrostacijas... 16 4.1.3. Liepājas enerģija... 17 4.1.4. Mazās elektrostacijas 4.2. Elektroenerģijas tirdzniecība... 18... 18 4.2.1. Elektroenerģijas mazumtirdzniecība 4.2.2. Elektroenerģijas vairumtirdzniecība... 18... 20 5. Tīklu bizness... 22 5.1. Elektroenerģijas pārvade 5.2. Elektroenerģijas sadale... 22... 25 6. Darbinieki un darba vide... 32 6.1. Nodarbinātība... 33 6.2. Iekšējā komunikācija 6.3. Mācības un izglītība... 35... 37 6.4. Darba drošība... 38 7. Klientu fokuss... 41 7.1. Klientu apkalpošanas attīstība... 42 7.2. Klientu aptauja... 45 7.3. Energoefektivitātes centrs... 46 7.4. Informācijas un pakalpojumu kvalitātes atbilstība... 47 8. Saikne ar sabiedrību... 50 8.1. Korporatīvā sociālā atbildība... 50 8.2. Atbalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem... 51 8.3. Skolēnu izglītošana elektrodrošības jautājumos 8.4. Atbalsts izglītībai un zinātnei enerģētikas nozarē... 52... 53 8.5. Vēsturiskā mantojuma saglabāšana... 54 8.6. Atvērts sabiedrībai, kultūrai un sportam... 55 8.7. Vienoti Zaļākai Rītdienai... 56

9. Ietekme uz vidi... 58 9.1. Primāro energoresursu patēriņš... 59 9.2. Kaitīgo vielu emisija... 61 9.3. Siltumnīcefekta gāzu emisija 9.4. Ozonu noārdošo vielu lietošana... 63... 65 9.5. Ūdens resursu izmantošana 9.6. Atkritumu apsaimniekošana... 66... 67 9.7. Dabas aizsardzība... 68 9.8. Vides aizsardzības izdevumi... 72 9.9. Gada nozīmīgākās vides aizsardzības iniciatīvas... 73 10. GRI indekss... 74

1. Priekšvārds Godātie lasītāji! Pēdējo gadu laikā pasaulē arvien vairāk tiek diskutēts par uzņēmējdarbības sociālo atbildību, ētiku un ietekmi uz dažādiem vides faktoriem, kas var iespaidot dzīves kvalitāti nākamajām paaudzēm. Arī mums šie jautājumi ir aktuāli, jo esam viens no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem, kas nodrošina ar nepieciešamo elektroenerģiju ne vien iedzīvotājus, bet arī uzņēmējdarbību un valsts infrastruktūru. Tālab arī mēs esam nolēmuši pastāstīt par paveikto ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Vēlos uzsvērt, ka šis Latvenergo nefinanšu pārskats ir īpašs ar to, ka tas ir pirmais koncerna Ilgtspējīgas attīstības pārskats, Ingrīda Lāce Komunikācijas un starptautisko attiecību direktore E-pasts: Ingrida.Lace@latvenergo.lv AS Latvenergo, Pulkveža Brieža iela 12 Rīga, Latvija, LV-1230 kas veidots saskaņā ar Global Reporting Initiative (GRI) vadlīnijām. Turklāt esam pirmais nacionālais uzņēmums Latvijā, kas apņēmies izveidot šādu nefinanšu pārskatu. 2.4 3.1 3.2 3.3 3.4 3.5 Kā jau iesācēji attiecīgajā jomā, sākam ar pašiem pamatiem tālab pirmais pārskats ir veidots atbilstoši GRI C līmeņa prasībām. Par to, kad un kādi būs turpmākie, pagaidām vēl grūti spriest. Skaidrs vien tas, ka nākamais Ilgtspējas pārskats nebūs jāgaida ilgāk par 2 gadiem. Iespējams pat, ka mūsu klienti, sadarbības partneri, investori un citi interesenti ar jaunākajiem datiem varēs iepazīties jau nākamgad. Šajā pārskatā lielākoties ir sniegti dati par aktivitātēm un darbības rezultātiem 2009. kalendārajā gadā. Taču dažviet iekļauta informācija arī par senākiem procesiem, tādējādi cenšoties pilnvērtīgāk raksturot esošo situāciju un darbības kontekstu. 1

Pārskata joma un ietvars Arī iepriekšējos gados koncerna darbības pārskatos līdztekus finanšu rādītājiem esam atspoguļojuši tādus faktorus kā cilvēkresursu vadība, korporatīvā sociālā atbildība un ietekme uz apkārtējo vidi. Tomēr šis ir pirmais mūsu veidotais pārskats, kas fokusēts tieši uz ilgtspējīgai koncerna attīstībai svarīgajiem jautājumiem: koncerna vadība un iekšējā komunikācija, darbinieki, viņu izaugsmes iespējas un darba vide, klientu apmierinātība un apkalpošanas attīstība, saikne ar sabiedrību un izglītojošas aktivitātes, korporatīvā sociālā politika un prakse, ietekme uz apkārtējo vidi un ieguldījumi tās aizsardzībā. 3.5 3.6 3.7 Daži aspekti, kas saistīti ar pārvaldību, ieinteresēto pušu iesaistīšanu, mārketingu un klientu apkalpošanu, pārskatā ir atspoguļoti daļēji, jo par 2009. gadu šādi dati nav apkopoti, taču to ir plānots veikt turpmākajā laika posmā. Pārskatā ir iekļauti dati par mātessabiedrību AS Latvenergo un divām meitassabiedrībām AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls (koncerna struktūru skat. 11. lpp.). Šie trīs uzņēmumi nodrošina koncerna pamatdarbību elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, pārvadi un sadali, kā arī nepieciešamās atbalsta funkcijas šo uzdevumu īstenošanai. Turpmāk pārskatā šie trīs uzņēmumi kopumā tiek saukti par Latvenergo grupu. Papildus pārskatā ir iekļauti meitas sabiedrības SIA Liepājas enerģija vides pārvaldības rādītāji, jo tās kā enerģijas ražotāja darbībai ir jūtama ietekme uz apkārtējo vidi. Pārskatā iekļautie uzņēmumi Latvenergo koncerna uzņēmumi AS Latvenergo ir ietekme Ietekme uz ilgtspējīgu attīstību Atspoguļojums pārskatā AS Latvenergo Mātessabiedrība Nozīmīga Ir iekļauts AS Augstsprieguma tīkls Neatkarīgs pārvades operators Nozīmīga Daļējs AS Sadales tīkls Neatkarīgs sadales operators Nozīmīga Daļējs SIA Liepājas enerģija Ir daļēja ietekme Nozīmīga Daļējs Latvenergo Kaubandus OÜ (Igaunija) Atrodas tiešā ietekmē Potenciāla Nav iekļauts Latvenergo Prekyba UAB (Lietuva) Atrodas tiešā ietekmē Potenciāla Nav iekļauts 2

2009. gada Ilgtspējīgas attīstības pārskatā nav iekļautas AS Latvenergo pārstāvniecības Lietuvā un Igaunijā, jo tās ir nodibinātas pavisam nesen un 2009. gadā nodarbojās ar tirgus izpēti. Taču ir paredzams, ka jau 2010. gadā, izveidojoties vienotam Baltijas elektroenerģijas tirgum, to loma koncerna darbībā būtiski palielināsies. Tādēļ iespējams, ka šo uzņēmumu darbība tiks iekļauta turpmākajos Latvenergo Ilgtspējīgas attīstības pārskatos. 3.7 3

Stratēģiskā virzība

2. Stratēģiskā virzība 1.1 Man ir prieks, ka varu jūs iepazīstināt ar pirmo Latvenergo koncerna Ilgtspējas pārskatu. Tas sniedz paplašinātu skatījumu un jaunā griezumā parāda Latvenergo koncerna jau sasniegto un virzību ilgtermiņa stratēģisko mērķu sasniegšanā. Šādā kontekstā 2009. gada rezultāti iezīmē koncerna pāreju uz jaunu, dinamisku attīstību. 4.8 Koncerna stratēģijā 2008. 2010. gadam tika definēti trīs galvenie stratēģiskie uzdevumi: 1) darbības efektivitātes paaugstināšana, 2) klientu fokuss, Uldis Bariss AS Latvenergo prezidents, valdes priekšsēdētājs 3) izaugsme, īstenojot ražošanas jaudu palielināšanu un jaunu tirgu apguvi, kas ir viens no būtiskākajiem nākotnes izaicinājumiem. Ilgtermiņa skatījums ir izšķiroši svarīgs periodos ar būtiskām izmaiņām darbības vidē. Atbilstoši pašreizējā perioda vīzijai Latvenergo ir viens no klientu primāri izvēlētajiem kvalitatīvas energoapgādes un inovatīvu risinājumu nodrošinātājiem Baltijas valstīs. Pēdējo gadu laikā noris būtiskas pārmaiņas pakāpeniska virzība uz vienota elektroenerģijas tirgus izveidi Eiropas Savienībā. 2009. gada 17. jūnijā Baltijas jūras reģiona valstu premjerministri kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju parakstīja Nodomu protokolu, apstiprinot BEMIP plānu (Baltic Energy Market Integration Plan). Latvijā elektroenerģijas tirgus atbilstoši grozījumiem Latvijas elektroenerģijas tirdzniecības likumā darbojas jau kopš 2008. gada maija. 2009. gads iezīmējās ar pakāpenisku Baltijas elektroenerģijas tirgus atvēršanu un gatavošanos jaunām iespējām Igaunijā un Lietuvā. Tika uzsākta izdevību apzināšana kaimiņu tirgos un to īstenošana, vienlaikus veicot savu esošo pozīciju nostiprināšanu Latvijas tirgū. 5

Koncerna tuvāko gadu nozīmīgākie attīstības projekti AS Latvenergo arī 2010. gadā turpinās īstenot savu energoapgādes sistēmas atjaunošanas un modernizācijas programmu. 1.1 4.8 Elektroenerģijas ražošanā turpināsies uzsākto investīcijas programmu realizācija. 2010. gadā tiks uzsākts Rīgas TEC-2 koģenerācijas ražotnes modernizācijas projekts. AS Latvenergo turpinās īstenot Daugavas hidroelektrostaciju būvju drošuma uzlabošanas pasākumus. Kaut arī patlabam ir atteikts atbalstses finanšu granta saņemšanai, tomēr paredzēts turpināt gatavot projektu par Pļaviņu HES rezerves pārgāznes būvniecību. Projekta rezultātā ir plānots panākt vairāku ar apkārtējo dabas vidi saistītu risku samazināšanu. Savu iespēju robežās ir plānots turpināt ieguldījumu veikšanu pārvades un sadales tīklos, lai apmierinātu klientu pieprasījumu pēc jauniem pieslēgumiem un papildu jaudas, kā arī lai nodrošinātu atbilstību drošuma standartiem. Pārvades tīklu attīstībā sāksies Kurzemes loka investīciju programmas izpilde, kurai, sagaidāms, 2010. gadā tiks galēji apstiprināts Eiropas Savienības finanšu atbalsts EEPR (Eiropas ekonomikas atjaunošanas plāns) programmas ietvaros. 2010. gads būs pirmais gads šīs programmas izpildē, un tā iekļaujas BEMIP plānā, kura realizācija iezīmēta līdz pat 2018. 2020. gadam. Latvenergo koncerns turpinās apzināt papildu komercdarbības iespējas atbilstoši savai aktualizētajai ilgtermiņa stratēģijai. Stratēģisko mērķu vidū ir iekļauta elektroenerģijas ražotņu modernizācija un līdzdalība Baltijas valstu kopējos ražošanas iespēju izpētes un jaunu jaudu uzstādīšanas projektos. Latvenergo koncerns izvērtēs iespējas piedalīties Latvijas valdības izsludinātajā konkursā par pamatjaudas ražotnes būvniecību, ja Latvijas valdība uzsāks virzību šī projekta turpmākai attīstībai. Tiks turpināta arī stratēģijā noteiktā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas, pamata veidoto projektu izpēte un iespējamā attīstīšana. Ir uzsākts darbs nākamā perioda (2011. 2015. g.) ilgtermiņa stratēģijas izstrādei. Garāka laika perioda izvēle (pieci gadi trīs gadu vietā) atspoguļo organizācijas un tās vadītāju vēlmi un gatavību raudzīties tālāk uz priekšu un savus lēmumus pieņemt ilgākam laika periodam. Arī jaunā 2011. 2015. gada stratēģija paredz, ka koncerna uzmanības centrā ir koncerna vērtību palielinoša un ilgtspējīga izaugsme, koncernam darbojoties pieaugošas konkurences apstākļos. 6

Tas, protams, vistiešākajā veidā ietekmē arī Latvenergo koncerna darbību un nākotnes perspektīvas. Izmantojot iespējas, ko dod BEMIP plāns un tam sekojošās likumdošanas izmaiņās Baltijas kaimiņvalstīs, Latvenergo koncerns 2010. gadā vēl plašāk izvērsīs savu darbību Lietuvas un Igaunijas elektroenerģijas tirgos, turpinot jau 2007. gadā sākto jaunu klientu piesaisti. 1.1 4.8 Visas trīs Baltijas valstis tiek uztverts kā vienots tirgus, kam atbilstoši tiks veidota organizācija un atbalsta sistēmas. Vienots tirdzniecības zīmols, klienta centriskuma pieeja nozīmēs vienotu identitāti un klientu vajadzību apmierināšanu ātri, elastīgi un izmaksu ziņā efektīvā veidā. Paredzēta darbības efektivitātes pilnveide, paātrinot procesus, kuri caurauž organizāciju, piemēram, jauno produktu un pakalpojumu ieviešanas laika samazināšanu. Tiks attīstīts videi draudzīgs ģenerācijas portfelis ar klātbūtni visos trijos Baltijas tirgos, izvēloties jaunos projektus. Šādā veidā apliecinot Latvenergo arī kā sociāli atbildīgu uzņēmumu, tiks meklētas jaunas, videi draudzīgas darbības nišas ar nozīmīgu biznesa potenciālu nākotnē. Paredzēts veidot ieinteresēto pušu, tai skaitā darbinieku apziņu un izpratni par dabas resursu efektīvu izmantošanu. Turpinot iesākto, paredzams, ka Latvenergo koncerns kļūs augsti konkurētspējīgs uzņēmums Baltijas reģionā ar videi draudzīgu un sociāli atbildīgu darbību, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību. 7

Koncerna raksturojums

3. Koncerna raksturojums Latvenergo koncerns ir lielākais energoapgādes nodrošinātājs Latvijas teritorijā. Latvenergo koncerns nodarbojas ar enerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas teritorijā. 2.1 2.2 2.3 Koncerna struktūru veido sešas komercsabiedrības, no kurām izšķirošā loma ir koncerna mātessabiedrībai AS Latvenergo, kas ir 100% valstij piederoša akciju sabiedrība un viens no videi draudzīgākajiem energouzņēmumiem Eiropā. Koncernā ietilpst arī pieci AS Latvenergo meitasuzņēmumi AS Augstsprieguma tīkls, AS Sadales tīkls, Latvenergo Kaubandus OÜ (Igaunija), Latvenergo Prekyba UAB (Lietuva) un SIA Liepājas enerģija. Ārpus koncerna AS Latvenergo ir līdzdalība divās asociētajās sabiedrībās AS Nordic Energy Link (Igaunija) un AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds. Latvenergo koncerna funkcionālā struktūra 2.5 2.6 2.7 2.8 Enerģijas ražošana AS Latvenergo SIA Liepājas enerģija Elektroenerģijas tirdzniecība AS Latvenergo Latvenergo Kaubandus OÜ Latvenergo Prekyba UAB Tīklu bizness AS Augstsprieguma tīkls AS Sadales tīkls Enerģijas ražošanas virziena pamatdarbība ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana. AS Latvenergo elektroenerģiju un siltumenerģiju ražo trīs Daugavas hidroelektrostacijas (HES), divas Rīgas termoelektrostacijas (TES), Aiviekstes HES un Ainažu vēja elektrostacija (VES), savukārt SIA Liepājas enerģija nodrošina siltumenerģijas ražošanu un piegādi Liepājas pilsētā. AS Latvenergo saražo aptuveni 90% no Latvijā izstrādātās elektrības apjoma. Elektroenerģijas tirdzniecības virziens ietver elektroenerģijas mazumtirdzniecību (gala lietotājiem) un vairumtirdzniecību. Elektroenerģijas mazumtirdzniecības ietvaros tiek realizēta elektroenerģija gan tirgus dalībniekiem, kas atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam elektrību pērk par vienošanās cenu un var brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, gan saistītājiem lietotājiem, kam AS Latvenergo nodrošina publiskā piegādātāja funkciju un elektroenerģiju realizē par regulētiem tarifiem. AS Latvenergo dominē Latvijas elektroenerģijas tirgū un 2009. gadā realizēja 6,7 TWh jeb 95% no vietējā elektroenerģijas patēriņa. 2009. gada beigās Latvija bija vienīgā no Baltijas valstīm, kurā bija atvērts elektroenerģijas tirgus. Kopumā aptuveni 9

43% no Latvijas patēriņa bija tirgus dalībniekiem realizētā elektroenerģija. Tā kā 2010. gada 1. janvārī atvērsies elektroenerģijas tirgus Lietuvā un 2010. gada 1. aprīlī arī elektroenerģijas tirgus Igaunijā, tad 2009. gadā tika veiktas visas nepieciešamās darbības, lai sagatavotos Latvenergo koncerna darbības ekspansijai arī šajās kaimiņvalstīs. Elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus iekarošanu veiks Latvenergo Kaubandus OÜ (Igaunija) un Latvenergo Prekyba UAB (Lietuva). 2.3 2.8 2.9 Elektroenerģijas vairumtirdzniecības ietvaros tiek veiktas elektroenerģijas un elektroenerģijas pakalpojumu eksporta un importa darbības, lai nodrošinātu optimālu Latvenergo koncerna ražošanas jaudu noslodzi, kā arī lai optimizētu elektroenerģijas iegādes izmaksas elektroenerģijas deficīta segšanai. 2009. gadā elektroenerģiju eksportēja un importēja uz Somiju, Igauniju, Lietuvu un Krieviju. Lai diversificētu elektroenerģijas importa iespējas, Latvenergo Kaubandus OÜ 2009. gadā aktīvi iesaistījās elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū Igaunijā un panāca jaunas vienošanās par elektroenerģijas iepirkšanu no vietējiem ražotājiem. Kopumā 2009. gadā no Igaunijas vietējiem ražotājiem tika iepirkts nedaudz vairāk nekā 500 GWh elektroenerģijas, kas ir gandrīz 5 reizes vairāk nekā 2008. gadā. Elektroenerģijas tīklu biznesā darbojas AS Latvenergo meitassabiedrības AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls. AS Augstsprieguma tīkls veic pārvades sistēmas operatora (PSO) funkcijas Latvijas teritorijā. Uzņēmums ir vienīgais licencētais pārvades pakalpojuma sniedzējs Latvijā. Savukārt AS Sadales tīkls veic sadales sistēmas operatora (SSO) funkcijas. Uzņēmums faktiski ir vienīgais sadales operators Latvijā. Vēl ir licencēti 10 citi sadales operatori, taču tie ir vietējas nozīmes. Iepriekš minēto meitassabiedrības pakalpojumu tarifi tiek regulēti, sabiedrību tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Sadales un pārvades sistēmas operatori nodrošina brīvu piekļuvi elektroenerģijas tīklam, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai varētu nodrošināt konkurenci Latvijas elektroenerģijas tirgū. 10

3.1. Darbības rādītāji Latvenergo koncerna 2009. gada neto apgrozījums ir 500,5 miljoni latu, kas ir par 24,7 miljoniem latu jeb 5% vairāk nekā 2008. gadā. Ieņēmumu pieaugums galvenokārt ir saistīts ar ieņēmumu pieaugumu no elektroenerģijas realizācijas par 18,5 miljoniem latu. Ieņēmumi no elektroenerģijas vairumtirdzniecības eksporta darījumiem palielinājās līdz 28,6 miljoniem latu, kas ir par 14,8 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tāpat AS Latvenergo 2009. gadā veiksmīgi darbojās Latvijas elektroenerģijas tirgū ieņēmumi no elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ir pieauguši līdz 113,6 miljoniem latu (2008. gadā 28,3 miljoni latu), un AS Latvenergo tirgus daļa Latvijā noturēta 95% līmenī. 2.10 EC1 Latvenergo koncerna pamatrādītāji 2008 2009 Ieņēmumi LVL 000 475 856 500 513 Pārskata gada peļņa LVL 000 7 328 19 556 Saražotās elektroenerģijas apjoms GWh 4 567 4 871 Realizētās siltumenerģijas apjoms GWh 2 629 2 594 Darbinieku skaits pārskata gada beigās 5 375 4 701 Moody s kredītreitings A3 Baa3 (Negatīvs) (Negatīvs) 2009. gadā Latvenergo koncerna pārskata gada peļņa bija 19,6 miljoni latu, kas ir ievērojami vairāk nekā 2008. gadā 7,3 miljoni latu. Jāatzīmē, ka AS Latvenergo peļņa par 2008. un 2009. gadu pilnībā tika ieskaitīta valsts budžetā. AS Latvenergo piešķirtais Moody s kredītreitings 2009. gada beigās bija Baa3 (Negatīvs), kas atbilst Latvijas valstij piešķirtajam kredītreitingam. Jāuzsver, ka 2010. gada sākumā kredītreitinga nākotnes novērtējums tika palielināts no negatīva uz stabilu. Latvenergo koncerna radītā un sadalītā tiešā ekonomiskā vērtība (tūkst. LVL) 2009 Radītā ekonomiskā vērtība Sadalītā ekonomiskā vērtība Darbības izmaksas Personāla izmaksas Samaksa kapitāla nodrošinātājiem Nodokļi un nodevas Sabiedriskie ieguldījumi Nesadalītā ekonomiskā vērtība 517 592, 675 391 953, 704 288 312, 880 60 601, 396 31 243, 572 7 950, 378 3 845, 478 123 638, 971 11

3.2. Uzņēmumu īss raksturojums AS Latvenergo Koncerna mātessabiedrība nodarbojas ar enerģijas ražošanu un tirdzniecību. AS Latvenergo elektroenerģijas tirgus daļa Latvijā ir 95%, un uzņēmums saražo aptuveni 90% no Latvijā izstrādātās elektroenerģijas apjoma. Papildus AS Latvenergo sniedz arī informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumus. AS Augstsprieguma tīkls Uzņēmums nodrošina elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu visā Latvijas teritorijā. AS Augstsprieguma tīkls veic elektropārvades līniju, apakšstaciju, sadales punktu un citu iekārtu atjaunošanu un uzturēšanu. Meitasuzņēmums savu darbību kā patstāvīga komercsabiedrība sāk 2005. gadā, iepriekš funkcionējot kā AS Latvenergo struktūrvienība. AS Sadales tīkls Akciju sabiedrība nodarbojas ar elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmums nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā miljonam elektroenerģijas lietotāju, aptverot vairāk par 99% no valsts teritorijas. Meitasuzņēmums savu darbību kā patstāvīga komercsabiedrība sāk 2007. gadā, iepriekš funkcionējot kā AS Latvenergo struktūrvienība. Latvenergo Kaubandus OÜ Uzņēmums dibināts ar mērķis nodrošināt Latvenergo koncerna elektroenerģijas mazumtirdzniecības darbības ekspansiju Igaunijā pēc elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus atvēršanas, kas notiek 2010. gada sākumā. 2009. gadā uzņēmums nodrošina elektroenerģijas iepirkšanu no vietējiem ražotājiem Igaunijā ar mērķi diversificēt elektroenerģijas piegādes avotus. Uzņēmums reģistrēts jau 2007. gadā, bet lielāka aktivitāte ir sagaidāma vien 2010. gadā pēc brīva un vienota elektroenerģijas tirgus izveides Baltijas valstīs. Latvenergo Prekyba UAB Uzņēmums Lietuvā dibināts, lai pildītu tādas pašas funkcijas kā OÜ Latvenergo Kaubandus Igaunijā. Uzņēmums reģistrēts 2008. gadā. SIA Liepājas enerģija Uzņēmums nodrošina siltumenerģijas ražošanu un piegādi Liepājas pilsētā. AS Latvenergo šajā uzņēmumā pieder kontrolpakete 51%. 12

3.3. Koncerna pārvalde Par koncerna darbību atbild mātessabiedrības AS Latvenergo valde, ko ieceļ akcionāru pilnsapulce. Valde plāno un vada ne vien mātessabiedrības, bet arī visa koncerna stratēģisko virzību. Valdē ir trīs valdes locekļi, un katrs no tiem ir atbildīgs par kādu noteiktu darbības virzienu. Lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, Latvenergo grupas uzņēmumos darbojas vairāki iekšējās komunikācijas kanāli, kas nodrošina ne vien darbinieku informēšanas un aptaujāšanas funkcijas, bet arī sekmē strādājošo iespējas piedalīties pārstāvētā uzņēmuma vai visa koncerna attīstībā, nākot klajā ar saviem ierosinājumiem. 4.1 4.13 4.14 4.4 Kad nepieciešams, Darba attiecību vadības daļa konsultē strādājošos un vadītājus darba tiesību un darba attiecību jautājumos, veic konfliktu un citu problemātisku situāciju apstākļu noskaidrošanu, palīdzot to atrisināšanā. Darba attiecību uzsākšanas, izbeigšanas un darba līguma nosacījumu izmaiņu gadījumos Darba attiecību vadības daļa veic darba līguma vai vienošanās nosacījumu saskaņošanu starp visām ieinteresētajām pusēm, kā arī pārstāv darba devēja intereses dialogā ar arodbiedrību. 3.4. Ieinteresēto pušu līdzdalība Koncerna darbībā regulāri notiek saskarsme ar dažādām ieinteresētajām pusēm gan ar darbiniekiem, klientiem un investoriem, gan plašāku sabiedrību. Pārskata periodā norisinājās aktīva sadarbība ar četrām nozīmīgām ieinteresēto pušu organizācijām. Latvijas Darba Devēju konfederācija sekmē darba tiesību un darba aizsardzības jomu tiesību aktu virzību valsts institūcijās, kā arī nodrošina uzņēmuma kā darba devēja interešu pārstāvniecību. Latvijas arodbiedrība Enerģija partneris darba koplīguma uzturēšanai, kas kā Latvenergo darbinieku pārstāvis palīdz kopīgi risināt sociālos jautājumus. Latvijas Personāla vadīšanas asociācija piedalās izglītības, profesiju standartu un darba tiesību jautājumu virzīšanā valsts institūcijās, kā arī nodrošina koncernā profesionālās izglītošanas pakalpojumus. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija piesaista metodisko un informatīvo materiālu izstrādē par dažādiem ar elektroenerģiju, drošību un Latvenergo darbību saistītiem jautājumiem, kā arī kopīgi organizē pasākumus valsts izglītības iestādēs. 13

4. Ražošana un tirdzniecība 4.1. Ražošana AS Latvenergo enerģiju ražo trijās Daugavas HES un divās Rīgas TES, kā arī Aiviekstes HES, Ainažu VES un SIA Liepājas enerģija. Kopumā aptuveni 70% no AS Latvenergo saražotās elektroenerģijas top no atjaunojamiem un videi draudzīgiem energoresursiem, bet pārējā elektroenerģija termoelektrostacijās, tām strādājot koģenerācijas procesā. Stacijās uzstādīto ģeneratoru kopējā elektriskā jauda 2010. gada pavasarī ir 2 358 MW el, bet uzstādīto siltumenerģiju ģenerējošo iekārtu siltuma jauda 2 151 MW th. Latvenergo koncerna stacijās uzstādīto ģenerējošo iekārtu jauda (MW) 2008 2009 Elektriskā jauda Siltuma jauda Elektriskā jauda Siltuma jauda Daugavas HES 1535 1550 Rīgas TEC 806 1724 806 1724 Liepājas enerģija 427 427 mazās stacijās 2 2 Kopā 2343 2151 2358 2151 Latvenergo koncerns 2009. gadā elektrostacijās saražo 4 871 GWh elektroenerģijas, kas ir par 305 GWh vai 7% vairāk nekā 2008. gadā. Elektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ir 68% no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa un 88% no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Tāpat Latvenergo koncerns 2009. gadā saražo 2678 GWh siltumenerģijas, kas ir par 44 GWh vai 2% mazāk nekā 2008. gadā. Latvenergo koncerna enerģijas izstrāde (GWh) 2008 2009 Elektroenerģijas Siltumenerģijas Elektroenerģijas Siltumenerģijas izstrāde izstrāde izstrāde izstrāde Daugavas HES 3038 3391 Rīgas TEC 1524 2388 1476 2366 Liepājas enerģija 334 312 mazās stacijās 4 5 Kopā 4567 2722 4871 2678 14

AS Latvenergo saražotā elektroenerģija (%) 2009 30,30 69,61 0,09 DHES RTEC Ainažu VES + Aiviekstes HES 4.1.1. Daugavas hidroelektrostacijas 2009. gadā kopumā Daugavas hidroelektrostacijās saražo 3 391 GWh, kas ir par 352 GWh vai 12% vairāk nekā 2008. gadā. Daugavas HES saražotais elektroenerģijas daudzums ir 70 % no kopējās AS Latvenergo saražotās elektroenerģijas. Daugavas HES uzstādīto ģenerējošo iekārtu jauda un elektroenerģijas izstrāde (MW, GWh) 2008 2009 Elektriskā jauda Elektroenerģijas Elektriskā jauda Elektroenerģijas izstrāde izstrāde Ķeguma HES 264 594 264 668 Pļaviņu HES 869 1718 884 1931 Rīgas HES 402 726 402 792 Kopā 1535 3038 1550 3391 Ķeguma HES sastāvā ietilpst divas hidroelektrostacijas ar kopējo jaudu 264,1 MW; tā ir vecākā Daugavas hidroelektrostacija (celta 1936. 1940.). 1998. 2001. tika veikta vecās stacijas (Ķeguma HES-1) rekonstrukcija. Tās gaitā nomainīti visi četri hidroagregāti, kā arī to automatizētās vadības sistēmas. Ķeguma HES-2 sāk darbu 1979. gadā. Tajā ir trīs hidroagregāti ar kopējo uzstādīto jaudu 192 MW. Pļaviņu HES uzstādītās jaudas ziņā ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā, kas sāk darboties 1968. gadā ar desmit hidroagregātiem, kuru kopējā jauda tolaik ir 825 MW. 1991. 2001. veikta sešu hidroagregātu plānveida atjaunošana, kā rezultātā stacijas uzstādītā jauda sasniedz 868,5 MW. Laika periodā no 2007. gada līdz 2010. gadam tiek turpināts hidroagregātu rekonstrukcijas process, kā rezultātā 2009. gadā nodod ekspluatācijā hidroagregātu Nr. 5, un 2010. gada sākumā ir nodod ekspluatācijā hidroagragātu Nr. 7, un stacijas uzstādītā jauda ir sasniegusi 883,5 MW. 15

Hidroagregātu rekonstrukcijas rezultātā ir palielināta to jauda un lietderības koeficenti, tādējādi pavairojot arī no atjaunojamiem resursiem izstrādātās enerģijas apjomu. Rīgas HES, kas nodota ekspluatācijā 1974. gadā, ir uzstādīti 6 hidroagregāti ar kopējo jaudu 402 MW. Lai regulētu spriegumu elektrotīklos, stacija tiek darbināta arī sinhronā kompensatora režīmā. Ņemot vērā lielo hidroelektrostaciju jaudu īpatsvaru Latvenergo kopējā ģenerējošo jaudu bilancē, uzņēmuma spēja saražot elektroenerģiju ir atkarīga no ūdens pieteces Daugavā, tādēļ elektroenerģijas gada izstrāde uzņēmuma hidroelektrostacijās svārstās robežās no 1800 GWh līdz 4500 GWh. 4.1.2. Rīgas termoelektrostacijas 2009. gadā AS Latvenergo termoelektrostacijas saražo 1 476 GWh elektroenerģijas, kas ir par 48 GWh vai 3% mazāk nekā 2008.gadā. Rīgas TES saražotais elektroenerģijas daudzums ir 30% no kopējā AS Latvenergo saražotā elektroenerģijas daudzuma. Tāpat Rīgas TES tika saražots 2 366 GWh siltumenerģijas, kas ir par 22 GWh vai 1% mazāk nekā 2008. gadā. Rīgas TES saražotais siltumenerģijas daudzums ir aptuveni 70% no Rīgas pilsētas centralizētai siltumapgādei piegādātā siltuma. Rīgas TES elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde (GWh) 2008 2009 Elektroenerģijas Siltumenerģijas Elektroenerģijas Siltumenerģijas izstrāde izstrāde izstrāde izstrāde Rīgas TEC-1 687 785 566 845 Rīgas TEC-2 836 1603 909 1522 Kopā 1524 2388 1476 2366 Rīgas TEC-1 rekonstruēta 2005. gadā. Stacijā ir divas gāzes turbīnas, viena tvaika turbīna un divi ūdenssildāmie katli centralizētai siltumapgādei. TEC-1 uzstādītā elektriskā jauda ir 144 MW el, bet siltuma jauda 377 MW th. Rīgas TEC-1 2009. gadā turpinās papildu ūdenssildāmā katla ŪK-3 izbūve, kuru uzsāka 2008. gada oktobrī. Papildu ūdenssildāmā katla ar jaudu 116 MW izbūve palīdzēs nodrošināt nepārtrauktu un garantētu siltumenerģijas piegādi Rīgas labā krasta iedzīvotājiem. 16

Rīgas TES uzstādīto ģenerējošo iekārtu jauda (MW) 2009 Elektriskā jauda Siltuma jauda Rīgas TEC-1 144 377 Rīgas TEC-2 662 1347 Kopā 806 1724 Rīgas TEC-2 ir lielākā Latvijas siltumelektrostacija. Tās darbība uzsākta 1973. gadā. Stacijā tiek ekspluatēti četri enerģētiskie tvaika katli un trīs tvaika turbīnas, kā arī četri ūdenssildāmie katli. TEC-2 uzstādītā elektriskā jauda ir 662 MW el (vecā un jaunā daļa kopā), bet siltuma jauda 1347 MW th (vecā un jaunā daļa kopā). Rīgas TEC-2 elektroenerģijas izstrādi 2009. gadā ietekmē TEC-2 jaunā energobloka ekspluatācijas uzsākšana 2008. gada beigās. Sagaidāms, ka TEC-2 jaunā energobloka darbības režīmu efektivizēšanas rezultātā uzstādītās elektriskās jaudas noslodze turpmākajos gados palielināsies.. Termoelektrostacijās par pamatkurināmo izmanto dabasgāzi, bet par avārijas kurināmo mazutu (TEC-2) un dīzeļdegvielu (TEC-1). Uzņēmuma termoelektrostacijas pārsvarā tiek izmantotas pieprasītās siltuma slodzes nodrošināšanai, pamatā strādājot koģenerācijas režīmā. Šī iemesla dēļ elektroenerģijas ražošana termoelektrostacijās ir atkarīga no dabas apstākļiem ārgaisa temperatūras apkures periodā. Siltumenerģijas patēriņu iespaido klimatiskie apstākļi, apkures sezonas ilgums un siltumenerģijas ekonomiska izmantošana. 4.1.3. Liepājas enerģija AS Latvenergo ir SIA Liepājas enerģija 51% akciju turētāja. Uzņēmums nodrošina siltumenerģijas ražošanu un piegādes pakalpojumus Liepājas pilsētā. Uzņēmuma kopējā uzstādītā siltuma jauda ir 427 MW th. SIA Liepājas enerģija 2009. gadā saražo 312 GWh siltumenerģijas, kas ir par 23 GWh vai 7% mazāk nekā 2008.gadā, un lietotājiem realizē 229 GWh siltumenerģijas, kas ir par 13 GWh vai 5% mazāk nekā 2008. gadā. 2009.gadā uzņēmumā uzsāk koģenerācijas stacijas būvniecību (4 MW), kuru ir plānots nodot ekspluatācijā 2010. gadā, tādējādi atjaunojot elektroenerģijas izstrādi, kas tika apturēta 2007. gadā. 17

4.1.4. Mazās elektrostacijas Latvenergo energosistēmas ģenerējošo jaudu sastāvā ir divas mazās elektrostacijas Ainažu VES ar jaudu 1,2 MW un Aiviekstes HES ar jaudu 0,8 MW. Mazās elektrostacijas 2009. gadā saražo 5 GWh elektroenerģijas, kas ir par nepilnu 1 GWh vai 9% vairāk nekā 2008.gadā un kas ir aptuveni 0,1 % no AS Latvenergo kopējās elektroenerģijas izstrādes. Ainažu VES 2009. gadā saražo 1 GWh elektroenerģijas, bet Aiviekstes HES saražo 4 GWh elektroenerģijas. 4.2. Elektroenerģijas tirdzniecība 4.2.1. Elektroenerģijas mazumtirdzniecība Elektroenerģijas patēriņš un realizācija (TWh) 2008 Latvija Latvenergo Tirgus daļa (%) Tirgus dalībnieki 1,4 1,3 93 Saistītiem lietotājiem 6,2 6,2 100 Kopā 7,6 7,5 99 2009 Tirgus dalībnieki 3,0 2,7 89 Saistītiem lietotājiem 4,0 4,0 100 Kopā 7,0 6,7 95 2009. gadā Latvijas kopējais elektroenerģijas patēriņš bija 7,0 TWh elektroenerģijas, kas ir par 0,5 TWh vai 7% mazāk nekā 2008. gadā. Elektroenerģijas patēriņa samazinājums ir saistīts ar vispārējo ekonomiskās aktivitātes pasliktināšanos valstī. 2009. gadā aptuveni 43% no kopējā patēriņa jeb 3,0 TWh elektroenerģijas pirka pēc vienošanās cenas, savukārt atlikušos 57% jeb 4,0 TWh par regulētiem tarifiem. AS Latvenergo kopumā 2009. gadā realizē 6,7 TWh jeb 95% no vietējā elektroenerģijas patēriņa, kas ir par 0,8 TWh vai 11% mazāk nekā 2008. gadā. 2009. gada beigās Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm, bija atvērts elektroenerģijas tirgus. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2009. gadā AS Latvenergo elektroenerģiju visvairāk realizējusi dažādu pakalpojumu nozarē strādājošiem komersantiem, kā arī rūpniecības un mājsaimniecību grupu lietotājiem. 18

Elektroenerģijas patēriņš pa lietotāju grupām (%) 2009 36 iedzīvotāji 32 rūpniecība lauksaimniecība 9 2 21 tirdzniecība pārējie AS Latvenergo kopumā ir gandrīz miljons klientu, no tiem 874 533 mājsaimniecības klientu un 26 000 korporatīvo klientu, no kuriem vairāk nekā 1 300 klientu sadarbojas ar AS Latvenergo brīvā tirgus apstākļos. 2009. gadā AS Latvenergo elektroenerģijas tirgus klientiem turpina piedāvāt vairākus elektroenerģijas tirdzniecības produktu variantus ar fiksētu, mainīgu un sezonālu cenu noteiktiem periodiem. Izmantojot kādu no šiem elektroenerģijas tirdzniecības produktiem, klientiem ir iespējams veikt elektroenerģijas izmaksu kontroli ilgtermiņā, nav jāuztraucas par elektroenerģijas patēriņa prognozēšanu, kā arī ir iespējams vairāku rēķinu vietā saņemt vienu. Tirgus klientu patēriņš elektroenerģijas tirdzniecības produktu griezumā (%) 2009 4 1 fiksētā cena 95 mainīgā cena sezonālā cena Latvenergo koncerns 2009. gada beigās sāk aktīvi gatavoties Lietuvas un Igaunijas elektroenerģijas brīva tirgus apstākļiem. No 2010. gada 1. janvāra un 2010. gada 1. aprīļa attiecīgi atveras Lietuvas un Igaunijas elektroenerģijas tirgus. Plānots, ka aptuveni 35% no kopējā elektroenerģijas patēriņa šajās valstīs realizēs pēc vienošanās cenas. 2009. gada beigās jau tika noslēgti pirmie tirdzniecības līgumi ar Lietuvas klientiem, tāpat uzsāktas pārrunas ar vairākiem uzņēmumiem Igaunijā par nākotnes sadarbības perspektīvām. 19

Elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus iekarošanu kaimiņvalstīs veiks Latvenergo Kaubandus OÜ (Igaunija) un Latvenergo Prekyba UAB (Lietuva). 4.2.2. Elektroenerģijas vairumtirdzniecība Elektroenerģijas vairumtirdzniecības ietvaros tiek veiktas elektroenerģijas un elektroenerģijas pakalpojumu eksporta un importa darbības, lai nodrošinātu optimālu Latvenergo koncerna ražošanas jaudu noslodzi, kā arī lai optimizētu elektroenerģijas iegādes izmaksas elektroenerģijas deficīta segšanai. 2009. gads bijis veiksmīgs Latvenergo koncerna starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai, jo izdevies būtiski palielināt elektroenerģijas eksportu, kā arī samazināt importējamās elektroenerģijas apjomu. Kopējais neto elektroenerģijas imports 2009. gadā bija 1,3 TWh, kas ir par 1,1 TWh mazāk nekā 2008. gadā. Kopumā Latvenergo koncerns 2009. gadā eksportē 1,2 TWh elektroenerģijas, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2008. gadā, kad kopumā tika eksportētas tikai 0,4 TWh elektroenerģijas. Galvenie elektroenerģijas eksporta virzieni 2009. gadā ir Igaunija, Somija un Lietuva. Latvenergo koncerna elektroenerģijas eksports un imports (TWh) 2008 2009 Eksports 0,4 1,2 Imports 2,8 2,5 Neto imports 2,4 1,3 Eksporta apjoma pieaugumu noteica Rīgas TEC-2 1. bloka nodošana ekspluatācijā un būtiski lielāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās gada nogalē, kā rezultātā bija iespējams palielināt stacijās izstrādātās elektroenerģijas apjomu un attiecīgi eksportēt brīvo elektrisko jaudu. Tāpat elektroenerģijas eksporta pieaugumu nodrošināja Ignalinas atomelektrostacijas atslēgums 2009. gada vasarā, kā rezultātā bija iespējama elektroenerģijas izstrāde kondensācijas režīmā Rīgas TEC-2. 2009. gadā kopumā Latvenergo koncerns importē 2,5 TWh elektroenerģijas, kas ir par 0,3 TWh mazāk nekā iepriekšējā gadā. Importētās elektroenerģijas apjoma kritumu noteica Latvijas elektroenerģijas patēriņa kritums. Lielākie elektroenerģijas apjomi iepirkti no Igaunijas, Krievijas un Lietuvas. 20

Lai diversificētu elektroenerģijas importa iespējas, Latvenergo Kaubandus OÜ 2009. gadā aktīvi iesaistās elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū Igaunijā un panāk vienošanos par elektroenerģijas iepirkšanu no vietējiem ražotājiem. Kopumā 2009. gadā no vietējiem ražotājiem iepirkts nedaudz vairāk kā 500 GWh elektroenerģijas, kas ir gandrīz 5 reizes vairāk nekā 2008. gadā. AS Latvenergo 2009. gadā aktīvi tirgojas Nord I elektroenerģijas biržas Somijas cenu zonā, kopumā pārdodot 342 GWh, bet iepērkot 79 GWh elektroenerģijas. Paredzams, ka turpmāk biržās tirgotais elektroenerģijas apjoms pieaugs, jo Baltijas elektroenerģijas tirgus turpina attīstīties Skandināvijas elektroenerģijas tirgus virzienā, līdz ar to divpusējie tirdzniecības darījumi tiek pakāpeniski aizstāti ar darījumiem elektroenerģijas biržās. 2010. gadā AS Latvenergo plāno paplašināt savu darbību elektroenerģijas biržās, iesaistoties arī Nord Pool cenu zonā Estlink un Lietuvas elektroenerģijas biržā BaltPool, par biržu dalībniecēm kļūs arī AS Latvenergo meitassabiedrības Latvenergo Kaubandus OÜ un Latvenergo Prekyba UAB. 21

5. Tīklu bizness 5.1. Elektroenerģijas pārvade Ar elektroenerģijas pārvadi Latvijas teritorijā nodarbojas AS Augstsprieguma tīkls. AS Augstsprieguma tīkls galvenais mērķis ir nodrošināt pārvades sistēmas operatora funkciju veikšanu un drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi Latvijas teritorijā. Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi tiek regulēti, sabiedrību tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Pārvades tīkls ietver 330 kv un 110 kv elektropārvades līnijas, apakšstacijas un sadales punktus. Pārvades tīkla galvenie raksturojošie rādītāji ir atspoguļoti zemāk redzamajās tabulās. Pārvades tīkls uz 2009. gada 31. dec. Augstākais Apakšstaciju Autotransformatoru Uzstādītā spriegums skaits un transformatoru jauda (kv) (gab.) skaits (gab.) (MVA) 330 15 21 3200,0 110 119 243 4697,8 Kopā 134 264 7897,8 Pārvades līniju garumi uz 2009. gada 31. dec. Gaisvadu EPL Garums (km) 330 kv 1258,05 110 kv 4008,99 No tām 110 kv kabeļu līnijas 63,09 Kopā 5267,04 Elektroenerģijas pārvades tīkls nodrošina elektroenerģijas plūsmu starp lielākajām Latvijas elektroenerģijas ražotnēm, elektroenerģijas sadales tīklu, elektroenerģijas patērētājiem (110 kv), kā arī ar Lietuvas, Igaunijas un Krievijas pārvades sistēmas operatoriem. 2009. gadā elektroenerģijas starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm nodrošināja elektroenerģijas eksporta, importa un tranzīta iespējas. Sākot ar 2010. gadu, situācija ir mainījusies, jo tika slēgta Ignalinas AES un no 2010. gada aprīļa tika būtiski samazinātas caurlaides spējas šķērsgriezumā Igaunija Latvija, jo Igaunijas PSO vairākās robežu šķērsojošās 330 kv elektropārvades līnijās konstatēja palielinātu vadu nokari. 22

Pārvades tīklā 2009. gadā tika pārvadītas 9,6 TWh elektroenerģijas, kas ir par 0,2 TWh vai 2% vairāk nekā 2008. gadā. No 2009. gadā pārvadītās elektroenerģijas sadales tīklā tika nodotas 6,2 TWh elektroenerģijas, elektroenerģijas tranzīts bija 2,1 TWh, elektroenerģijas eksports 1,2 TWh, bet elektroenerģijas patērētājiem, kas ir pieslēgti 110 kv tīklam 0,1 TWh. Elektroenerģijas pārvades zudumi, tehnoloģiskais un saimnieciskais patēriņš 2009. gadā ir 0,3 TWh, kas ir par 2% mazāk nekā 2008. gadā. Pārvadītā elektroenerģija (TWh) 2008 2009 Sadales tīklam 6,2 6,8 Tranzīts 2,0 2,1 Eksports 0,4 1,2 Elektroenerģijas patērētājiem (110 kv) 0,1 0,1 Kopā 9,4 9,6 2009. gadā pārvades tīklā saņemtas 9,9 TWh elektroenerģijas, kas ir par 0,2 TWh vai 2% vairāk nekā 2008. gadā. No Latvijas teritorijā esošajām elektroenerģijas ražotnēm tika saņemtas 5,0 TWh elektroenerģijas, 2,8 TWh tika importētas no kaimiņvalstīm, 2,1 TWh veidoja elektroenerģijas tranzīts (ienākošais). Pārvades tīklam ir pieslēgtas un saražoto elektroenerģiju nodod Latvijas elektroenerģijas ražotnes Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, Pļaviņu HES, Ķeguma HES, Rīgas HES, SC Imanta un Juglas jauda. Pārvades tīklā saņemtā elektroenerģija (TWh) 2008 2009 Ražotājiem 4,7 5,0 Imports 2,9 2,8 Tranzīts 2,0 2,1 Kopā: 9,7 9,9 Kurzemes loks Latvenergo koncerns 2009. gadā ir aktīvi strādājis pie investīciju projekta Kurzemes loks realizācijas. Kas neapšaubāmi ir viens no lielākajiem projektiem pēdējos gados, kas sniegs neatsveramus ieguvumus enerģētikas nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks realizācijas rezultātā tiks paaugstināts lietotāju elektroapgādes drošums Kurzemes reģionā un Rīgas pilsētā, radīta iespēja pieslēgt pārvades tīklam jaunas elektrostacijas (nodrošinot atjaunojamo energoresursu potenciāla optimālu izmantošanu 23

Latvijas rietumdaļā) un lietotājus (nodrošinot elektroenerģijas jaudu pieprasījuma pieaugumu, attīstoties tautsaimniecībai Kurzemes reģionā), kā arī radīs priekšnosacījumus Lietuvas un Zviedrijas starpsavienienojuma izbūvei tālākā perspektīvā Latvijas un Igaunijas starpsavienojumu izbūvei. Starpsavienojumu izbūve uzlabos visas Baltijas energoapgādes drošumu. Tāpat projekta realizācijas rezultātā tiks veicināta Baltijas elektroenerģijas tirgus atvēršana, elektroenerģijas tirdzniecības iespēju paplašināšanās. Projekts Kurzemes loks paredz esošo 110 kv elektropārvades līniju rekonstrukciju un to sprieguma palielināšanu līdz 330 kv posmā Grobiņa Ventspils (līdz 2013. gada beigām) un Dundaga Tume Rīga (līdz 2018.gada beigām) ar kopējo trases garumu ap 340 km, savukārt apakšprojekts Rīgas loks paredz divu esošo 330 kv apakšstaciju Imanta un TEC-1 rekonstrukciju, kā arī šīs apakšstacijas savienojošās 330 kv kabeļu līnijas izbūvi līdz 2012. gada beigām. Investīciju projekta Kurzemes loks realizācijai 2009. gadā sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaistei. Plānots, ka Eiropas Savienības līdzfinansējums projekta realizācijai varētu sasniegt 44 miljonus eiro līdz 2013. gada beigām. 2009. gadā Kurzemes loka investīciju projekta ietvaros tika pabeigta līnijas Grobiņa Ventspils Dundaga pārbūves sākotnēja sabiedriskā apspriešana, kā arī uzsākta 330 kv kabeļu līnijas Rīgas TEC-1 Imanta izbūves tehniskā projekta izstrāde. Lielākie darbi un lielākās investīcijas projekta realizācijā plānotas turpmākajos gados. Jaunu pieslēgumu izbūve pārvades tīklam 2009. gadā veikta vairāku jaunu pieslēgumu pārvades sistēmai ierīkošana. Pie šādiem darbiem pieskaitāma 110 kv apakšstacijas i izbūve, esošo apakšstaciju Liepāja un Grobiņa paplašināšana, kā arī jaunas apakšstacijas Liepājas metalurgs izbūve, kas norit AS Liepājas metalurgs pieslēguma ierīkošanas projekta ietvaros. Pieslēguma izbūves rezultātā 2009. gadā ir pieaugusi arī transformatoru jauda no 4402,8 MWA līdz 4697,8 MWA. 110/6 20 kv transformatoru jaudu pieauguma dinamika (MVA) 2007 2009 Transformatoru jauda 4258,8 4402,8 4697,8 24

Apakšstaciju rekonstrukcija Lai samazinātu elektroapgādes pārtraukumus, palielinātu pārvades sistēmai pieslēgto elektroenerģijas lietotāju elektroapgādes drošumu un sniegtā pakalpojuma kvalitāti, 2009. gadā ir pabeigta apakšstacijas Valmiera 330 kv sadales ietaises rekonstrukcija un veikta transformatoru nomaiņa apakšstacijās Purvciems (2 gab.), Bastejkalns (2 gab.), Carnikava (2 gab.), Liepāja (3 gab.), Mārupe (1 gab.) un Bišuciems (1 gab.). Jauno un rekonstruēto apakšstaciju skaits 2007 2009 Jaunas apakšstacijas 7 8 10 Rekonstruētas apakšstacijas 26 30 30 Kopā 33 38 40 Savukārt, lai nodrošinātu uzņēmuma tālāko tehnisko attīstību tuvākajos trīs gados plānots pabeigt 330 kv apakšstacijas Valmiera 110 kv sadales ietaises rekonstrukciju, 110/20/6 kv apakšstacijas Olaine 110 kv sadalnes rekonstrukciju, kā arī veikt transformatoru nomaiņu apakšstacijās TEC-2, Ropaži, Dzintari, Krasts, Ķekava, Iecava u.c. 5.2. Elektroenerģijas sadale Ar elektroenerģijas sadali Latvijas teritorijā nodarbojas AS Sadales tīkls. Uzņēmuma mērķis, pildot sadales sistēmas operatora funkcijas, ir nodrošināt kvalitatīvu vidējā un zemsprieguma elektrotīkla uzturēšanu, regulāru atjaunošanu un plānveida attīstību. Sadales sistēmas pakalpojumu tarifi tiek regulēti, tos apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Elektroenerģijas sadales pakalpojumu sniegšanai izmanto zemsprieguma (0,4 kv) un vidsprieguma (6 20 kv) iekārtas, 24 407 transformatoru apakšstacijas (6 20/0,4 kv) un 235 sadales punktus. 2009. gada beigās visu spriegumu elektrolīniju kopgarums ir 91 466 kilometri, no tiem: vidsprieguma (6 20 kv) gaisvadu līnijas 29 319 km, t.sk. līnijas ar izolētiem vadiem 1 263 km; vidsprieguma (6 20 kv) kabeļu līnijas 5 405 km; zemsprieguma (0,23 0,4 kv) gaisvadu līnijas 39 558 km, t.sk. piekarkabeļu līnijas 7995 km; zemsprieguma (0,23 0,4 kv) kabeļu līnijas 17 184 km. 25

Elektroenerģijas sadales tīkls nodrošina elektroenerģijas plūsmu no elektroenerģijas pārvades tīkla un no mazajiem elektroenerģijas ražotājiem līdz elektroenerģijas patērētājiem, kas ir pieslēgti pie zemsprieguma un vidsprieguma. Kopumā elektroenerģijas patērētājiem, kas pieslēgti sadales tīklam, 2009. gadā realizēts 6,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par 0,5 TWh vai 8% mazāk nekā 2008. gadā. Savukārt elektroenerģijas sadales zudumi, tehnoloģiskais un saimnieciskais patēriņš 2009. gadā ir gandrīz 0,5 TWh, kas ir par 4% mazāk nekā 2008. gadā. 2009.gadā sadales tīklā saņemtas 6,6 TWh elektroenerģijas, kas ir par 0,5 TWh vai 8% mazāk nekā 2008. gadā. No pārvades tīkla saņemtas 6,2 TWh elektroenerģijas, bet 0,4 TWh elektroenerģijas no mazajām elektroenerģijas ražotnēm. Sadales tīklā saņemtā elektroenerģija (TWh) 2008 2009 No pārvades tīkla 6,8 6,2 No mazajiem ražotājiem 0,3 0,4 Kopā 7,2 6,6 Operatīvais darbs Ekspluatācijas operācijas 2009 gaisvadu EPL apsekošana km 21 339 kabeļu EPL apsekošana km 5 976 sadales punktu un apakšstaciju apsekošana gab. 21 207 gaisvadu EPL defektēšana km 11 735 sadales punktu un a/st. defektēšana gab. 3 141 plānotie EPL uzturēšanas darbi objektos gab. 4 915 sadales punktu un a/st. remontdarbi gab. 2 248 nomainīti balsti gab. 27 442 saregulēti vadi v/km 3 236 nomainīti vadi v/km 265 piekarkabeļa (AMKA) montāža km 387 2009. gadā sākta jauna īsslēguma vietas noteicēja (ĪVN) aparāta izstrāde. Šādas tehnoloģijas plašāka lietošana ļaus operatīvāk atrast īsslēguma vietu zemsprieguma elektrolīnijās, kā arī būtiski samazinās elektroenerģijas piegādes pārtraukumus esošajiem klientiem. 26

Panākta sadarbība ar AS Latvijas valsts meži nolūkā samazināt gaisvadu elektrotīkla bojājumus mežainos apvidos. Izstrādātā kārtība mežizstrādes darbu saskaņošanai blakus 0,4 20 kv gaisa vadu līnijas trasei nosaka pamatprincipus, kas tiks abpusēji ievēroti, organizējot līniju atslēgumus un nodrošinot mežizstrādes darbus EPL tuvumā. Zemsprieguma tīkla objektos uzsākts spriegumaktīvs darbs, pielietojot mūsdienīgu aprīkojumu un darba tehnoloģijas. Šāda atsevišķu remontdarbu tehnoloģijas plašāka lietošana, piemēram, izolatoru tīrīšana no putekļiem ar speciālu iekārtu pie neatslēgta sprieguma ļaus būtiski samazināt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus esošajiem klientiem. 2009. gada septembrī dispečeru operatīvā darba programma elektroniskā vidē STEPS tika aizstāta ar jaunu, uzlabotu elektronisko programmu KvikSTEPS. Programma nodrošina vienotu informācijas apmaiņu starp AS Sadales tīkls struktūrvienībām un AS Latvenergo Klientu servisu, kas informāciju par bojājumu pieteikumu apriti, plānotiem atslēgumiem, defektiem un citiem operatīviem procesiem izmanto saziņā ar klientiem. Uzlabota sprieguma kvalitāte lietotājiem, izmantojot 14 sprieguma stabilizējošas iekārtas. Ar stabilizatoru iegādi sprieguma kvalitāte uzlabota 34 uzņēmuma klientiem. Operatīvā darba organizēšanai 2009. gada februārī dispečeri sāk lietot elektroniskās vides Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) Operatīvā darba modeli (DMS). 2009. gada septembrī sākts klientu automātiskās brīdināšanas process, izmantojot elektroniskā vidē pieejamos DMS datus. Tehnoloģijas pamatā ir dispečera izveidotais pārslēgumu plāns DMS un analīze, lai būtu zināmi visi atslēgumā iesaistītie klienti. Šis saraksts automātiski tiek pārsūtīts uz citām informācijas tehnoloģiju sistēmām, kas nodrošina automātisku vēstuļu, SMS vai e-pasta nosūtīšanu klientam ar informāciju par plānoto atslēgumu tīklā. Pabeigta telemehānikas saites izveide ar operatīvā darba modeli DMS, līdz ar to AS Latvenergo Kontaktu centrs (KC) automātiski saņem informāciju par situāciju elektrotīklā un vairs netiek pieņemti lieki bojājuma pieteikumi no klientiem. 27

Līdz ar DMS modeļa ieviešanu uzsākts precīzs elektroapgādes pārtraukumu ilguma (SAIDI) un pārtraukumu biežuma (SAIFI) koeficientu aprēķins. Plānots, ka nākotnē koeficientu aprēķinu būs iespējas veikt par ikvienu AS Sadales tīkls klientu. Ieviesta kārtība pārvietojamo transformatoru apakšstaciju (20/0,4 kv, 10/0,4 kv) apritei uzņēmumā, kura nosaka vienotus lietošanas un uzturēšanas nosacījumus ikdienas darbā un ārkārtas situācijās, ja klientu elektroapgāde jānodrošina, izmantojot pārvietojamos transformatorus. 2009. gadā veiktie preventīvie pasākumi elektroenerģijas zudumu samazināšanai: veiktas elektroenerģijas lietotāju kontrolapgaitas 96,1% klientu; nomainīti 21,5 tūkstoši elektroenerģijas skaitītāju, kuriem 2009. gadā beidzas verifikācijas termiņš; regulāri veiktas mērķpārbaudes elektroenerģijas nelikumīgas lietošanas atklāšanai. Rezultātā sastādīti 960 akti par neuzskaitīto enerģiju; uzlabota elektroenerģijas skaitītāju ekspertīzes kvalitāte Elektroskaitītāju laboratorijā, identificējot gadījumus, kad klienti ļaunprātīgi sadedzina skaitītāja spoles, nebojājot plombējumu; aktualizēta sadarbība ar Valsts policiju, kas saistīta ar elektroenerģijas nelikumīgas lietošanas gadījumu atklāšanu; uzlabota atskaišu un pārskatu sagatavošana, kas sekmē datu bāzē esošo neprecizitāšu novēršanu, kā arī efektīvi un savlaicīgi ļauj identificēt klientus, kas nenorēķinās par visu patērēto elektroenerģiju. 2009. gadā turpinās plānveida darbs elektroenerģijas komercuzskaišu sakārtošanā, pārvietojot tās no lietotāju telpām uz sadales tīkla personālam brīvi pieejamām vietām, tādējādi vienlaikus samazinot iespējas lietot elektroenerģiju nelikumīgi. Kopumā 2009. gadā veikta 9,4 tūkstošu elektroenerģijas lietotāju komercuzskaišu sakārtošana. Turpinās lielo elektroenerģijas lietotāju (ar atļauto slodzi 100 kw un vairāk) uzskaites aparātu pieslēgšana automatizētajai elektroenerģijas uzskaites sistēmai (AEUS), 2009. gadā pieslēgti 3139 uzskaites aparāti. Gada beigās AEUS pieslēgto lielo klientu komercuzskaišu īpatsvars ir 60%. Būtiski palielināta rokas terminālu izmantošanas intensitāte elektroenerģijas skaitītāju kontrolapgaitu veikšanā. Vairāk nekā 50% kontrolapgaitu veikts izmantojot šo tehnoloģiju, kas būtiski samazināt procesam nepieciešamo laiku un resursus. 28

Investīcijas 2009. gadā līniju automatizācijā rekonstruēti vai no jaunas izbūvētas 225 km vidēja sprieguma līniju, 456 km zemsprieguma līniju un 273 transformatoru apakšstaciju. Savukārt barošanas sprieguma novirzes samazināšanai 2009. gadā izbūvētas 49 km vidsprieguma līniju, 89 km zemsprieguma līniju un veiktas 85 transformatoru apakšstaciju rekonstrukcijas. Minēto investīciju rezultātā 2009. gadā uzlabota sprieguma kvalitāte (starp lietotāju un sistēmas operatoru) uz 431 elektroietaišu piederības robežām. Līniju izbūve un sprieguma kvalitātes uzlabošana 2008 2009 Vidsprieguma līnijas (km) 387 274 Zemsprieguma līnijas (km) 684 545 Transformatoru apakšstacijas (gb.) 344 358 2009. gadā klientiem ir ierīkoti 7509 jauni elektroenerģijas pieslēgumi. Lielākie sadales tīklu investīciju projekti 2009. gadā: Stopiņu novada Saulgriežos transformatora punkta (TP)-4103 fīderu 2; 3 rekonstrukcija; Mellužos, Jūrmalā TP-48 fīderu 1; 3; 4; 5; 6 rekonstrukcija; Dobeles novada Zebrenes pag. Zebrenes skola, 0,4 kv elektropārvades līnijas rekonstrukcija no TP-5297; Liepājas pilsētā, 10kV kabeļu līnijas izbūve, lai atslogotu apakšstaciju Nr. 64 ; Liepājas novada Rucavas pagasta Galvēji 20 kv EPL, 0,4 kv EPL rekonstrukcija, kā arī 5 jaunu TP izbūve; Liepājas novada Medzes pagastā Gudi 20 kv EPL, 0,4 kv EPL rekonstrukcija, kā arī 4 TP izbūve; Kuldīgas novada Kabiles pagastā Kabiles skola,, 20 kv kabeļlīnijas (KL), 0,4 kv KL, kā arī 4 TP izbūve; Ventspils novada Piltenē TP-5126/TP-5127 rekonstrukcija; Ventspils pilsētā Ventspils ielas Jāņciems 10 kv kabeļlīnijas, 0,4 kv kabeļlīnijas izbūve; 29

10 kv kabeļa rekonstrukcija a/st. Centrālā FP 17 Alūksnes pilsētā 20 kv elektropārvades līnijas un 0,4 kv EPL, kā arī TP-1100 rekonstrukcija; Valmieras novada Mazsalacas pilsētā TP-1504 Mazsalaca Z-7, Baznīcas ielā un TP-1550 Stūris Z-1 Dzirnavu ielā, Z-2 Miera ielā 0,4 kv elektrotīkla un komercuzskaišu rekonstrukcija; Rīgā, Dārziņos A-T-TP-4103 fīderu 6; 8 rekonstrukcija sprieguma kvalitātes uzlabošanai; Tukuma novada Zentenes pagastā Jaunpļavas centrs TP-9815 0,4 kv elektropārvades līnijas (Z-3) rekonstrukcija sprieguma kvalitātes uzlabošanai. 30

Darbinieki un darba vide

6. Darbinieki un darba vide LA4 Uzņēmuma darbība un nākotnes potenciāls lielākoties ir atkarīgs tieši no darbiniekiem. Koncerna ilgtspējīgas attīstības pamatā ir katra strādājošā vēlme un apņēmība panākt, lai darbs tiktu izdarīts profesionāli un ar pozitīvu attieksmi. Tādēļ Latvenergo rūp, lai darbinieka un koncerna mērķi būtu vienoti, jo tad darba rezultāti ir daudz labāki. Darbības sfēru, kas saistīta ar darbaspēku, Latvenergo koncernā regulē Cilvēkresursu vadības politika un Sociālā politika. To uzdevums ir radīt vidi, kas sekmē darbinieku lojalitāti un kompetenču pieaugumu, kā arī motivē viņus piedalīties koncerna attīstībā. Cilvēkresursu vadības politikas mērķis ir piesaistīt un sagatavot darbiniekus, kuri ir: atvērti pārmaiņām un jauninājumiem, radoši jaunu risinājumu veidošanā, godprātīgi un uzticīgi uzņēmumam, ieinteresēti savu personisko kompetenču attīstīšanā un profesionalitātes pilnveidē, kā arī rūpējas par uzņēmuma mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi. Latvenergo Sociālās politikas pamatā ir darbinieku veselības aizsardzība, darba drošība un individuālās garantijas. Koncerna un tā darbinieku sociālekonomisko interešu saskaņošanai kalpo Latvenergo darba koplīgums, kuru ir noslēguši visi (100%) AS Latvenergo, AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls darbinieki. 2009. gadā Latvenergo grupas uzņēmumi darbiniekiem nodrošināja: veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, apmaksātu papildu atvaļinājumu, apmaksātu mācību atvaļinājumu un pilnīgu vai daļēju studiju maksas segšanu, darba nespējas papildu apmaksu, ikmēneša iemaksu pensiju fondā 5% apmērā no darbinieka saņemtās atlīdzības par darbu. 32

6.1. Nodarbinātība LA13 2009. gadā Latvenergo grupas uzņēmumos bija nodarbināti 4563 cilvēki. Nozares specifika nosaka tehnisko amatu un profesiju lielo īpatsvaru, tādēļ Latvenergo grupā ir jūtams vīriešu pārsvars 74,2% no visiem strādājošajiem. Savukārt sadalījums pa vecuma grupām ir līdzsvarots. Latvenergo grupas uzņēmumos tiek nodrošinātas darbavietas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 2009. gadā Latvenergo strādāja 67 darbinieki ar invaliditāti, kas ir 1,5% no grupas darbinieku kopskaita. Darbinieku sadalījums pa Latvenergo grupas uzņēmumiem 2009 Latvenergo koncerna sabiedrības 31.12.2009 AS Latvenergo AS Sadales tīkls AS Augstsprieguma tīkls Kopā 1374 2656 533 4563 Darbinieku sadalījums pa vecuma grupām un pēc dzimuma 2009 līdz 30 gadiem 556 184 31 40 vīrieši 883 293 41 50 sievietes 902 341 51 61 926 346 62 un vairāk 118 14 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 33

Darbinieku mainība pa vecuma grupām un pēc dzimuma 2009 LA1 Vecumgrupas līdz 30 31 40 41 50 51 61 62 un vairāk Mainība (%) sievietes 6,2 6,2 7,7 21,1 79,5 Mainība (%) vīrieši 3,2 2,0 2,8 13,6 59,8 Mainība (%) kopā 4,0 3,1 4,2 15,7 63,6 LA2 Kopā 15,2 10,3 11,6 Darbinieku mainība 2009. gadā ir bijusi neliela pavisam 11,6% no Latvenergo grupā nodarbinātajiem. Vismazākā mainība novērojama vecuma grupā no 31 līdz 40 gadiem 3,1%, bet vislielākā (63,6%) vecuma grupā virs 62 gadiem, kas saistīts ar došanos pensijā. Latvenergo grupā cilvēki lielākoties tiek nodarbināti uz pilnu slodzi, nepilnu darba laiku strādā 24 darbinieki, kas ir tikai 0,5%. Visbiežāk ar darbiniekiem tiek slēgts beztermiņa līgums, bet 1,9% gadījumu darba attiecības tiek nodibinātas uz noteiktu laiku. Personāla amatu un profesiju struktūra (%) 2009 6 12 30 Vadītāji Vecākie speciālisti un speciālisti 7 45 Kalpotāji Kvalificēti strādnieki Citas profesijas 34

Minimālais iepriekš paziņošanas periods par līguma darbības izmaiņām 2009 LA5 Izmaiņas darba attiecībās Darba līguma nosacījumu izmaiņas Darbinieku skaita samazināšana: kolektīvā atlaišana uzteikums darbiniekiem, kas nav arodbiedrībā uzteikums darbiniekiem, kas ir arodbiedrībā Darbinieku atbrīvošana citu iemeslu dēļ: paša darbinieka uzteikums uzteikums darbiniekiem, kas nav arodbiedrībā uzteikums darbiniekiem, kas ir arodbiedrībā 8 Paziņošanas periods 1 mēnesis 1 mēnesis + 60 dienas + 1 mēnesis + 5 dienas + 2 mēneši + 2 nedēļas + 1 mēnesis 1 mēnesis 1 mēnesis + 2 nedēļas + Noteikts koplīgumā LA12 4.4 6.2. Iekšējā komunikācija Uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai ir svarīgi uzturēt pozitīvas un lietišķas attiecības starp darbiniekiem un vadību. Tādēļ Latvenergo iekšējās saziņas un vadības praksē ievēro atvērtības principu un gādā par efektīvu komunikāciju, kas veicina piederības izjūtu un izpratni par kopīgiem mērķiem, kā arī palīdz nodrošināt darbinieku līdzdalību organizācijas izaugsmē. Galvenie iekšējās komunikācijas pasākumi un kanāli darbinieku attīstības pārrunas darbinieku viedokļu aptauja darbinieku pašapkalpošanās sistēma Delta ikmēneša laikraksts Latvenergo Vēstis pieteikumu apstrādes sistēma Bura iekštīkls LEports Darbinieku attīstības pārrunas ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, kas nodrošina darbinieku un vadības savstarpējo sapratni. To mērķis ir motivēt darbiniekus pilnveidot savas kompetences un sniegumu, lai palielinātu Latvenergo konkurētspēju. 35

Ikgadējo pārrunu laikā tiek izvērtēti katra darbinieka darba rezultāti un ieguldījums kopējo mērķu sasniegšanā, prasmju atbilstība profesionālo pienākumu veikšanai. Attīstības pārrunu rezultātus izmanto gan personāla ilgtermiņa plānošanā, gan arī katra konkrētā darbinieka snieguma un izaugsmes sekmēšanā. LA12 4.4 2009. gadā tika pilnveidota darbinieku attīstības pārrunu procedūra un nodrošināta pārrunu vadība darbinieku pašapkalpošanās sistēmā Delta. Rezultātā 2009. gadā šajās pārrunās piedalījās 86% no Latvenergo grupas darbiniekiem. Darbinieku viedokļu aptauja tiek veikta reizi gadā. Tās mērķis ir savlaicīgi apzināt iekšējos riskus, kas saistīti ar Latvenergo attīstību, reputāciju, darbinieku lojalitāti un darba efektivitāti. Aptaujas rezultāti ļauj spriest par potenciālām problēmām un veikt preventīvus pasākumus risku novēršanai. Atkarībā no Latvenergo prioritātēm aptauja tiek orientēta uz atsevišķām darba jomām vai faktoriem. 2009. gadā aptauja tika orientēta uz Latvenergo koncerna vērtībām, darbības efektivitāti, klientu fokusa īstenošanu, kā arī apmierinātību ar darbu vairākos aspektos. Pārskata periodā notika arī ikgadējais Latvenergo grupas vadītāju forums, kurā piedalījās 356 dažādu līmeņu vadītāji. Forums norisinājās jau ceturto gadu šoreiz dienaskārtībā bija jautājumi par Latvenergo galvenajiem nākotnes izaicinājumiem un sabiedrības turpmākās attīstības scenārijiem, kā arī par vadītāju personiskās efektivitātes un pašmotivācijas īpašo lomu. Tāpat 2009. gadā tika rīkots arī Latvenergo grupas Personāla vadības speciālistu forums, kura nolūks bija rosināt diskusijas un apkopot idejas par personāla vadības speciālistu lomu pārmaiņu apstākļos, par personības resursu neizmantotajām iespējām darba efektivitātes pilnveidošanā un pozitīvās domāšanas tehniku izmantošanu ikdienas darbā. 2009. gadā tika ieviesta darbinieku pašapkalpošanās sistēma Delta, kurā darbinieki var ātri un ērti kārtot dažādas formalitātes iesniegt pieteikumus, atjaunot informāciju par sevi, kā arī piedalīties aptaujās un izmantot sistēmu attīstības pārrunās. Kopš 2007. gada Latvenergo grupā darbojas datorizēta pieteikumu apstrādes sistēma Bura, kura ļauj darbiniekiem izrādīt iniciatīvu darba vides uzlabošanā, kā arī informēt par pastāvošajiem šķēršļiem vai problēmjautājumiem. 2009. gadā šajā sistēmā tika reģistrēti 150 ziņojumi. 36

6.3. Mācības un izglītība Koncernam ir nepieciešami zinoši darbinieki, kuri ir ieinteresēti personiskajā izaugsmē un darba kompetenču attīstībā. Tādēļ Latvenergo strādājošajiem nodrošina iespēju piedalīties tālākizglītības programmu apguvē, kā arī profesionāli pilnveidoties un mācīties ne vien izglītības iestādēs, t.sk. AS Sadales tīkls Mācību centrā, bet arī darba vietā un radniecīgos uzņēmumos ārvalstīs, kā arī citās institūcijās. LA10 LA11 Kopumā 2009. gadā Latvenergo grupas uzņēmumu darbinieku izglītošanā tika ieguldīti vairāk nekā Ls 420 000 un vidēji viens darbinieks mācībās pavadīja 23 stundas gadā. Galvenais personāla mācību un izaugsmes plānošanas pamats ir ikgadējās darbinieku attīstības pārrunas, kuru rezultātā tiek pieņemts lēmums par kompetenču pilnveidošanas nepieciešamību, t.sk. kvalifikācijas iegūšanu izglītības iestādēs, vai karjeras iespējām. Jaunpieņemto darbinieku integrēšanai 2009. gadā tika rīkoti 3 semināri, kuros strādājošie varēja papildināt savas zināšanas par Latvenergo stratēģiju, vērtībām, kultūru un politiku, kā arī iegūt izpratni par savu vietu un ieguldījumu uzņēmuma mērķu sasniegšanā. 2009. gadā jaunpieņemto darbinieku semināros piedalījās 47 cilvēki. Lai sasniegtu koncerna stratēģiskos mērķus zinātības jomā, 2009. gadā turpinājās jau iepriekš aizsākto mūžizglītības programmu īstenošana, piesaistot šiem mērķiem paredzētos Eiropas Sociālā fonda līdzekļus. 2009. gadā šajās programmās savas prasmes papildināja 324 Latvenergo grupas darbinieki, specializējoties vairākās jomās: 121 Latvenergo grupas vadītājs apguvis vadības zinības un vadīt prasmi, 60 strādājošie papildinājuši lietišķās angļu valodas zināšanas, 109 darbinieki mācījušies strādāt ar AutoCAD programmatūru, 34 darbinieki papildinājuši zināšanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Tāpat Latvenergo finansiāli atbalsta darbinieku kvalifikācijas iegūšanu dažādās izglītības iestādēs. 2009. gadā augstāko izglītību ieguva 144 Latvenergo grupas darbinieki, 50 no viņiem saņēma maģistra grādu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu darbaspēku arī nākotnē, Latvenergo popularizē profesijas, kas nepieciešamas uzņēmumu pamatdarbībai, un iepazīstina jauniešus ar izaugsmes iespējām Latvenergo grupā. Vairāk par šīm aktivitātēm var lasīt 6. nodaļas sadaļā Atbalsts enerģētikas zinātnei un izglītībai. 37

6.4. Darba drošība Darba aizsardzības galvenais uzdevums ir nodrošināt strādājošo drošību un veselības aizsardzību darbavietā. LA6 LA8 Paaugstinot darba vides kvalitāti, tiek veicināta arī cilvēku labklājība un uzņēmumu konkurētspēja, jo sakārtotā, drošā un veselībai nekaitīgā vidē strādājošo darba efektivitāte un kvalitāte pieaug. Šī mērķa sasniegšanai Latvenergo ir izvirzījis četrus galvenos darbības virzienus: darba aizsardzības politikas plānošanas pilnveidošana, uzraudzības un kontroles mehānisma stiprināšana un tā efektivitātes palielināšana, darbinieku informēšana un izglītošana darba aizsardzības jautājumos, veicinot preventīvās kultūras iedzīvināšanu, darba apstākļu uzlabošana, sekmējot sociālo dialogu un motivējot darbiniekus ievērot normatīvo aktu prasības. LA9 Koncerna darba aizsardzības politiku uztur un pilnveido AS Latvenergo Vides un darba aizsardzības funkcija. Vienlaikus tā ir arī sertificēta kompetentā institūcija (saskaņā ar standartu ISO 9001:2008), kura pārrauga darba vides kvalitāti un izvērtē iespējamos riskus. Vides un darba aizsardzības funkcijas speciālisti Latvenergo grupas uzņēmumos ik gadu novērtē darba vides riskus un sagatavo Darba aizsardzības pasākumu plānus, kuros ir noteiktas preventīvās rīcības darba vides uzlabošanai. Latvenergo grupā ieviestā darba aizsardzības sistēma ir saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām. AS Augstsprieguma tīkls un AS Latvenergo Ražošanas virzienā papildus tiek uzturēta arī arodveselības un darba drošības sistēma, kas atbilst OHSAS 18001 standarta prasībām. Lai sekmētu domstarpību novēršanu starp darba devēju, tā pārstāvjiem un nodarbinātajiem darba aizsardzības jomā, Latvenergo sabiedrībās tiek ievēlētas uzticības personas, kas tiek sagatavotas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. Pavisam Latvenergo grupas uzņēmumos ir ievēlētas 74 šādas uzticības personas, kas veido 2% no darbinieku kopskaita. Ar drošību un arodveselību saistītie jautājumi ir iekļauti arī darba koplīgumā, kuru Latvenergo grupas uzņēmumi ir noslēguši ar Latvijas arodbiedrību Enerģija. Tajā darba devēji apņemas ievērot Latvijas normatīvo aktu prasības darba aizsardzībā, kā arī nosaka papildu pasākumus darba vides uzlabošanai un darbinieku motivēšanai. 38

Pēdējo gadu laikā Latvenergo grupas uzņēmumos ir veikti ievērojami ieguldījumi darba vides sakārtošanā un strādājošo izglītošanā, tādēļ ir samazinājies nelaimes gadījumu skaits. 2009. gadā grupas uzņēmumos notika 13 nelaimes gadījumi, no kuriem 9 nav uzskatāmi par smagiem. Nelaimes gadījumu dēļ 2009. gadā tika zaudētas 539 darba dienas, kas ir mazāk nekā iepriekšējos gados. LA7 Latvenergo grupas uzņēmumos notikušo nelaimes gadījumu skaits 2009 AS Latvenergo 4 AS Sadales tīkls 7 AS Augstsprieguma tīkls 2 0 1 2 3 4 5 6 7 8 Latvenergo grupas uzņēmumos notikušo nelaimes gadījumu skaita dinamika 2007 2009 2007 17 2008 16 2009 13 10 12 14 16 18 Nelaimes gadījumu rezultātā zaudētās darba dienas 2009 AS Latvenergo 78 AS Sadales tīkls 313 AS Augstsprieguma tīkls 148 0 50 100 150 200 250 300 350 Par to, cik nopietni un rūpīgi grupas uzņēmumi strādā pie darba drošības pilnveidošanas un risku novēršanas, liecina arī 2008. gada nogalē saņemtā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras Labās prakses balva Zelta ķivere. 39

Klientu fokuss

7. Klientu fokuss Lojāli un apmierināti klienti ir uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības pamats. Ir svarīgi panākt, lai ikviens klients gan privātpersonas, gan organizācijas un uzņēmumi uzticētos Latvenergo un būtu gandarīts par sadarbību. Tādēļ viena no koncerna stratēģiskajām prioritātēm ir fokuss uz klientu apkalpošanu. Lai nodrošinātu augstu klientu apmierinātību, Latvenergo grupas uzņēmumi ne vien pastāvīgi izzina klientu vajadzības un atbilstoši tām pilnveido savus pakalpojumus, bet arī rūpējas par elektroenerģijas lietotāju labklājību, sniedzot bezmaksas konsultācijas elektrodrošības un energoefektivitātes jautājumos. Mārketings un klientu apkalpošana Mārketinga daļa Klientu apkalpošanas attīstības daļa Kontaktu centrs Klientu apkalpošanas reģioni Klientu iesniegumu un pretrenziju izskatīšanas centrs EEC Klientu apkalpošanas centri Klientu apkalpošanas funkcijas darbību nodrošina vairākas struktūras. Ikdienā klientiem ir saskare ar piecām shēmā izceltajām struktūrvienībām: trīs Kontaktu centra nodaļas veic nepārtrauktu (24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā) klientu apkalpošanu pa tālruni atbilstoši risināmo jautājumu tematikai; savukārt katrs no 26 klientu apkalpošanas centriem, kas izvietoti visos Latvijas reģionos, nodrošina pilnu servisu gan privātpersonām, gan juridiskajiem klientiem; Energoefektivitātes centrs piedāvā drošas un efektīvas saimniekošanas konsultācijas gan individuāliem apmeklētājiem, gan organizācijām (skatīt 46. lpp.). 41

7.1. Klientu apkalpošanas attīstība Pēdējo gadu laikā AS Latvenergo ir ieviesis daudz jauninājumu klientu apkalpošanas sfērā modernizēti klientu apkalpošanas centri, izstrādāti mūsdienīgi pakalpojumi un norēķinu sistēmas, izveidots klientu pašapkalpošanās portāls. Klientu apkalpošanas pilnveide ir nebeidzams process, jo parādās arvien jaunas vajadzības un iespējas. Arī 2009. gadā šajā jomā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. Optimizējot resursus un attīstot efektīvākos apkalpošanas formātus, 2009. gadā veikta klientu apkalpošanas restrukturizācija, kā arī ieviestas jaunas apkalpošanas stratēģijas specifiskos klientu segmentos. AS Latvenergo turpināja pilnveidot klientu portālu e-latvenergo.lv, papildinot to ar jaunām funkcionālām iespējām, kas paplašina informācijas, pakalpojumu un pašapkalpošanās pieejamību, sniedzot tādas mūsdienīgas ērtības kā iespēju elektroniski izveidot pieteikumu jaudas palielināšanai vai jauna pieslēguma ierīkošanai, kā arī sekot līdzi sava pieteikuma statusam. Klientu portāla nodrošinātās iespējas un ērtā lietošana ir veicinājusi tā augošo popularitāti 2009. gada laikā e-latvenergo.lv lietošanas biežums ir pieaudzis par 38%. Klientu portāla www.e-latvenergo.lv apmeklējumu skaita dinamika 80 000 70 000 2008 2009 73 274 69 702 66 388 60 000 61 275 58 969 54 954 61 357 59 293 50 000 40 000 46 261 42 808 39 549 45 134 53 126 51 709 50 871 49 736 30 000 29 789 20 000 10 000 0 6 803 6 034 4 620 1 118 4 900 5 312 10 476 Jan 08 Feb 08 Mar 08 Apr 08 Mai 08 Jūn 08 Jūl 08 Aug 08 Sep 08 Okt 08 Nov 08 Dec 08 Jan 09 Feb 09 Mar 09 Apr 09 Mai 09 Jūn 09 Jūl 09 Aug 09 Sep 09 Okt 09 Nov 09 Dec 09 42

Tāpat 2009. gadā turpinājās jaunu pakalpojumu attīstīšana tika ieviests pakalpojums e-rēķins, kā arī nodrošināta iespēja juridiskajiem klientiem veikt elektronisku savstarpējo aktu saskaņošanu. Norēķinu pakalpojumu klāsts papildināts ar jaunu pakalpojumu avansa maksājums. 2009. gada nogalē pilotprojektā ieviestas klientu kartes, kas aizstāj līdz šim izmantotās norēķinu kvītis pašdeklarēto klientu norēķiniem. PR5 Ir vienkāršota klientu apkalpošanas procedūra un pakalpojumu noformēšana, padarot to klientam draudzīgāku. 2009. gadā ir būtiski uzlabots servisa līmenis zvanu centrā 30 sekunžu laikā atbildēto zvanu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 16%. Klientu servisa atbildētie zvani (%) 2008 2009 atbildētie zvani 2008 2009 76 87 atbildēti 30 sek. laikā 66 82 50 60 70 80 90 Tāpat ir veikti uzlabojumi, lai operatīvāk informētu klientus par svarīgām pārmaiņām. Piemēram, tagad klienti savā mobilajā tālrunī var saņemt īsziņu, kas brīdina par gaidāmiem elektroenerģijas piegādes pārtraukumiem. 7.2. Klientu aptauja Lai uzturētu saikni ar klientiem un varētu piedāvāt viņu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, AS Latvenergo ik gadu veic īpašu aptauju. Tās ietvaros tiek noteikts klientu apmierinātības līmenis, novērtējot piecus nozīmīgus aspektus: kopējā apmierinātība ar uzņēmumu, apmierinātība ar pakalpojumiem, apmierinātība ar apkalpošanu, apmierinātība ar norēķinu iespējām, apmierinātība ar informācijas pieejamību un saturu. 43

Klientu apmierinātība un lojalitāte tiek noteikta mājsaimniecību un juridisko klientu segmentos sešu punktu skalā. 2009. gada monitoringa dati liecina, ka ir panākts būtisks klientu apmierinātības un lojalitātes indeksa kāpums privātpersonu segmentā, arī juridisko klientu vidū ir vērojams apmierinātības pieaugums. PR5 Apmierinātības indekss, privātpersonas 2008 2009 Kopumā 3,8 4,0 Pakalpojumi 2008 3,9 4,1 Apkalpošana 2009 3,8 4,0 Norēķini 3,4 3,6 3,0 3,2 3,4 3,6 3,8 4,0 4,2 Apmierinātības indekss, juridiskie klienti 2008 2009 Kopumā 3,7 3,8 Pakalpojumi 2008 3,8 3,9 Apkalpošana 2009 3,7 3,8 Norēķini 3,3 3,8 3,0 3,2 3,4 3,6 3,8 4,0 44

Lojalitātes indekss 2008 2009 PR5 Privātpersonas 52 2008 60 Juridiskie klienti 2009 58 59 48 50 52 54 56 58 60 62 Lai novērtētu klientu apmierinātību apkalpojošajā sfērā, klientu apmierinātības indekss tiek salīdzināts starp vairākiem vadošajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. 2009. gadā redzams, ka privātpersonu segmentā starp sabiedrisko pakalpojumu sfēras uzņēmumiem AS Latvenergo ir izvirzījusies līderpozīcijās. Tas skaidrojams ar dažādiem uzlabojumiem, kas 2008. un 2009. gadā ieviesti klientu apkalpošanas jomā, kā arī ar koncerna jauno korporatīvo identitāti. Apkalpojošās sfēras uzņēmumu klientu apmierinātības indekss, privātpersonas 2008 2009 Swedbank Latvenergo Latvijas Gāze Lattelecom Latvijas Pasts Rīgas Ūdens 2008 2009 4,0 4,4 4,0 3,8 3,9 3,9 3,9 4,0 3,7 3,6 3,6 3,6 Rīgas Siltums Rīgas Satiksme 3,1 3,0 3,0 3,2 0 1 2 3 4 5 45

Apkalpojošās sfēras uzņēmumu klientu apmierinātības indekss, juridiskās personas 2008 2009 Swedbank 4,0 4,1 EC8 PR5 Lattelecom Latvijas Gāze Latvenergo Rīgas Ūdens 2008 2009 4,0 3,8 3,9 3,6 3,8 3,7 3,7 3,3 Latvijas Pasts 3,0 3,5 Rīgas Siltums Rīgas Satiksme 3,3 2,9 2,8 3,1 0 1 2 3 4 5 7.3. Energoefektivitātes centrs Būdams atbildīgs enerģijas ražotājs un piegādātājs, Latvenergo gādā par elektroenerģijas lietotāju izglītošanu drošas un efektīvas saimniekošanas jautājumos. Tādēļ jau vairāk nekā desmit gadu sekmīgi darbojas Latvenergo Energoefektivitātes centrs, kura uzdevums ir informēt sabiedrību par iespējām plašāk, efektīvāk un drošāk izmantot elektroenerģiju sadzīvē. Energoefektivitātes centrā ir izveidota plaša elektroierīču ekspozīcija. Visa sadzīves tehnika ir atbilstoši uzstādīta un tiek demonstrēta darbībā. 2009. gadā centru pārcēla uz plašākām telpām un ekspozīciju papildināja ar tematiku, kas veltīta apgaismes energoefektivitātei. Energoefektivitātes centra speciālisti bez maksas konsultē apmeklētājus par: elektroenerģijas drošu un efektīvu izmantošanu, jaunākajām un efektīvākajām elektroierīcēm un to izvēles kritērijiem, elektroierīču pieslēgšanas iespējām, jaunu pieslēgumu izveides un slodzes palielināšanas iespējām, norēķinu veidiem. 46

Energoefektivitātes centra galvenās aktivitātes 2009. gadā 1523 individuālas klientu konsultācijas 71 lekcija skolēnu un studentu grupām 11 prezentācijas izbraukuma pasākumos 12 semināri klientiem 18 TV un radio sižeti 11 publikācijas presē EC8 PR6 Ar padomiem energoefektivitātes un drošības jautājumos cilvēki var iepazīties arī Latvenergo mājaslapā un īpaši izveidotā interaktīvā vietnē www.efektivi.lv, kas 2008. gadā tika radīta plašas energoefektivitātes kampaņas ietvaros. Šajā interneta mājaslapā atrodami vienkārši īstenojami ieteikumi, kuri sniedz pilnīgāku priekšstatu par efektīvu elektroenerģijas izmantošanu mājoklī. 7.4. Informācijas un pakalpojumu kvalitātes atbilstība 2009. gadā Latvenergo komunikācija ar klientiem un apjomīgākās mārketinga aktivitātes tika veidotas, lai skaidrotu Pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas tarifu piemērošanā un informētu par piedāvātajiem pakalpojumiem un iespējām, ko klientiem dod Baltijas elektroenerģijas tirgus atvēršanās. Latvenergo grupas komunikācija Jebkurš komunikācijas materiāls tiek radīts saskaņā ar Latvenergo vērtībām. Tādēļ vienmēr tiek pārbaudīts, vai informatīvais materiāls, vēstule un reklāma ir: atbildīga efektīva atvērta pārdomāta, integrējoša, pārliecinoša, virzīta uz vides aizsardzību; vienkārša, saprotama, informatīva, lakoniska, precīza un patiesa; draudzīga, uzrunājoša, interesanta, aktuāla un mērķauditorijai piemērota. 47

Komunikācijā ar klientiem un mārketinga aktivitātēs Latvenergo grupas uzņēmumi nodrošina informācijas atbilstību ne vien likumdošanai un godīgas konkurences standartiem, bet arī Latvenergo ētikas kodeksam un Zīmola grāmatai. Lai to nodrošinātu, informācijas patiesumu un precizitāti kontrolē Mārketinga daļas un Komunikācijas un starptautisko attiecību funkcijas speciālisti, kas atbild par katra konkrētā projekta norisi. Tādēļ 2009. gada laikā nav konstatēts neviens gadījums, kad Latvenergo grupas uzņēmumu mārketinga aktivitātes būtu neatbildušas likumdošanas vai brīvprātīgu kodeksu noteikumiem. Tāpat nav reģistrētas pamatotas sūdzības par klientu privātuma pārkāpumiem vai klientu datu nozaudēšanu. PR6 PR7 PR8 PR9 Latvenergo rūpējas par maksimālu kvalitāti pakalpojumu nodrošināšanā. Ja konstatētas neatbilstības pakalpojuma nodrošināšanas kvalitātes prasībām, Latvenergo kompensē klientu zaudējumus. Tādējādi 2009. gadā atlīdzību par elektroierīču bojājumiem, kas saistīti ar traucējumiem AS Sadales tīkls elektrotīklos, saņēma 81 klients. Izmaksāto kompensāciju summa veidoja 20 178,26 LVL. 48

Saikne ar sabiedrību

8. Saikne ar sabiedrību Viens no Latvenergo darbības pamatprincipiem vienmēr ir bijis ievērot Latvijas iedzīvotāju intereses un būt sociāli atbildīgiem ikvienā darbības sfērā. 2009. gadā tika definēta Latvenergo korporatīvās sociālās atbildības politika, un tas vēlreiz apliecina koncerna vēlmi brīvprātīgi darboties jomās, kas vairo sabiedrības labklājību un uzlabo apkārtējās vides kvalitāti. 8.1. Korporatīvā sociālā atbildība Latvenergo korporatīvās sociālās atbildības politika raksturo koncerna attieksmi pret ieinteresētajām pusēm darbiniekiem un viņu pārstāvjiem, akcionāriem, klientiem un sabiedrību kopumā, kā arī pret apkārtējo vidi. Satura ziņā jaunizstrādāto korporatīvās sociālās atbildības politiku nevar uzskatīt par krasu pavērsienu koncerna darbībā. Tā pauž to, ko Latvenergo šajā jomā ir jau darījis līdz šim un apņemas darīt arī turpmāk. Tā ir plānveidīga un mērķtiecīga rīcība, kas vērsta uz konkrētu rezultātu. Koncerna politika paredz turpināt iepriekš aizsākto labo praksi, tas nozīmē, ka aktivitātes aizvien tiek īstenotas sešos pamatvirzienos: skolēnu elektrodrošība, zinātne un izglītība, vide un darba aizsardzība (apskatīts 4. un 7. nodaļā), energoefektivitāte (apskatīts 5. nodaļā), industriālais mantojums, darbinieku sociālā aizsardzība (apskatīts 4. nodaļā), kultūra, vēsture un sports. Turpmāk tiks aplūkots, kas ir izdarīts šajās jomās, kā arī atspoguļots viens no vērienīgākajiem labdarības projektiem Latvenergo vēsturē elektroenerģijas dāvinājums trūcīgajiem iedzīvotājiem. 50

8.2. Atbalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem EC8 Lai palīdzētu risināt sociālās problēmas, ko radījusi ekonomikas lejupslīde valstī, 2009. gada rudenī Latvenergo nāca klajā ar labdarības iniciatīvu, daļēji kompensējot elektroenerģijas maksājumus 100 000 maznodrošināto klientu. Šis atbalsts, kas tika paredzēts trūcīgo mājsaimniecību ziemas patēriņam, bija pieejams aptuveni 15% no kopējā Latvenergo klientu skaita. Artis Kampars, LR ekonomikas ministrs Laikā, kad valstī palielinās sociālā spriedze, sadarbībā ar Latvenergo koncernu esam atraduši veidu, kā palīdzēt sociāli neaizsargātākajiem cilvēkiem. Šis ir svarīgs sociālās atbildības solis, ko ministrija ļoti augstu novērtē. Projekts ir nopietns un sociāli atbildīgs. Tas ir labs žests. Ar šādu soli koncerns demonstrē savu sociālo atbildību, lai 2010. gada ziemā atvieglotu maksājumu slogu maznodrošinātajiem. Ekonomikas ministrijas preses konference 7.09.2009. Projekta īstenošanai tika izveidotas īpašas identifikācijas kartes, ar kuru palīdzību trūcīgie valsts iedzīvotāji varēja saņemt 500 kwh elektroenerģijas bez maksas. Kartes darbojās līdzīgi mobilo tālruņu operatoru atjaunošanas kartēm, tādējādi to lietošanas process bija vienkāršs un daudziem jau pazīstams. Aprēķini rāda, ka, saprātīgi saimniekojot, ar šādu karti pietiek, lai mājsaimniecībai nebūtu jāmaksā par elektrību visu ziemu. Kopumā projekts izmaksāja aptuveni 3,7 miljonus latu. Visus ar to saistītos izdevumus sedza Latvenergo. 51

8.3. Skolēnu izglītošana elektrodrošības jautājumos EC8 Lai mazinātu iespējamo elektrotraumu skaitu, kas rodas neapzinātas rīcības rezultātā, Latvenergo sociālās sfēras prioritāšu augšgalā ir arī bērnu un jauniešu izglītošana elektrodrošības jautājumos. Šajā virzienā tiek strādāts jau 15 gadu, radot mūsdienīgus, dažāda vecuma auditorijām piemērotus interaktīvus risinājumus. 2009. gadā tika īstenoti divi apjomīgi projekti. Erudīcijas konkurss experiments izglīto Latvijas skolēnus drošai un efektīvai elektroenerģijas lietošanai sadzīvē un skolā, veicina interesi par eksaktajām zinātnēm, kā arī dod iespēju teorētiskās zināšanas izmēģināt praksē. Tas ir lielākais jauniešu erudīcijas konkurss Latvijā, kas norit jau 15 gadu, piesaistot arvien vairāk 8. un 9. klašu skolēnu. 2009. gadā konkursam pieteicās 183 komandas (915 jaunieši), konkursa otrajai kārtai, kas 8 nedēļas norisinājās televīzijas spēles formātā, kvalificējās 21 komanda. Superfinālā uzvaru izcīnīja Jēkabpils valsts ģimnāzijas komanda Turbīnas, godam nopelnot galveno balvu ceļojumu uz Grieķiju. Divu mēnešu laikā konkursa mājaslapu www.experiments.lv apmeklēja 23 tūkstoši lietotāju, savukārt raidījumus noskatījās 18 tūkstoši skatītāju. Zibo elektrodrošības kampaņa jaunāko klašu skolēniem, ko 2009. gadā Latvenergo uzsāka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centru (VISC), ir veidota bērniem saprotamā valodā. Projekta ietvaros tika izveidota interneta mājaslapa www.zibo.lv, kurā bērni skolotāja vadībā varēja iepazīt izglītojošās sadaļas un nostiprināt zināšanas ar aizraujošu spēļu palīdzību. Izsludinātajā drošības nedēļā skolām tika nosūtīta informācija par jaunrades konkursu, kurā bērni varēja piedalīties ar saviem zīmējumiem, sacerējumiem vai citiem robotiņa Zibo un viņa draugu atveidojumiem. Rezultātā Latvenergo saņēma 900 bērnu darbus, no kuriem 50 labākie saņēma veicināšanas balvas. Kampaņas laikā Zibo mājaslapā bija viesojušies 56 tūkstoši lietotāju. Rudenī draudzīgā robotiņa tēls iesaistījās Eiropas Sociālā fonda finansētā projektā jaunāko klašu skolēniem ToDo drošā māja, kura ietvaros tika apmeklētas skolas un runāts arī par elektrodrošību. 52

8.4. Atbalsts izglītībai un zinātnei enerģētikas nozarē EC8 Lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un AS Latvenergo rīko konkursu Gada balva par labākajiem zinātnisko pētījumu darbiem. 2009. gadā konkurss norisinājās jau devīto reizi. Tajā tika apbalvoti septiņi zinātnieki trīs kategorijās: galvenā balva par izcilu devumu enerģētikā Dr.sc.ing. Valdim Gavaram; balva par nozīmīgu devumu enerģētikā Mg.oec. Ārim Žīguram un Dr.sc.ing. Gaļinai Kaškarovai; balva par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem Dr.sc.ing. Pāvelam Onufrijevam, Dr.sc.ing. Andrejam Podgornovam, Dr.sc.ing. Klaudio Rošā (Claudio Rochas) un Dr.sc.ing. Jānim Zaķim. Šajā darbības virzienā norisinās arī enerģētikas nozares izglītības popularizēšana jauniešu vidū. 2009. gadā, turpinot iepriekš sākto darbu, notikušas dažādas aktivitātes. Tika organizēta Atvērto durvju nedēļa, kuras ietvaros koncerna objektus apmeklēja aptuveni 200 audzēkņu un studentu no dažādām augstākās un vidējās profesionālās izglītības iestādēm visā Latvijā. Līdzdalība talantīgo jauniešu attīstības programmas Talantu akadēmija projektā Karjeras izvēle un plānošana, kuras ietvaros AS Latvenergo darbinieki vadīja lekcijas par profesiju izvēli, kā arī piedalījās diskusijās, kas notika četrās Latvijas vidusskolās Rēzeknē, Valmierā, Liepājā un Jēkabpilī. Katru lekciju apmeklēja apmēram 100 vidusskolēnu un viņu skolotāji. Latvenergo piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Ekonomikas augstskolas Karjeras dienās, kur prezentēja studentiem darba un izaugsmes iespējas grupas uzņēmumos. Tika organizēts konkurss augstākās izglītības studiju noslēguma darbiem, kas izstrādāti Latvenergo koncerna darbības virzieniem aktuālajās jomās. 2009. gadā tika apbalvoti 22 labāko darbu autori četrās kategorijās: maģistra darbi, bakalaura darbi, inženiera darbi un kvalifikācijas darbi. 2009. gadā tika izdots skolēniem un studentiem paredzēts buklets Pakāpies!, kurā sniegta informācija par karjeras iespējām un mācību prakses nosacījumiem Latvenergo grupas uzņēmumos. 53

Latvenergo grupas uzņēmumi nodrošina arī mācību prakses iespējas dažādās specialitātēs. 2009. gadā iespēja praktizēties kādā no Latvenergo grupas uzņēmumiem bija 173 audzēkņiem no dažādām augstākās un vidējās profesionālās izglītības iestādēm. Lielākoties tie bija elektroenerģētikas un elektrotehnikas studenti no Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās koledžas, Zaļenieku arodvidusskolas un Viļānu 41. arodvidusskolas. Deviņiem labākajiem darbaudzinātājiem tika pasniegts apbalvojums Gada darbaudzinātājs. EC8 Prakses vietu sadalījums Latvenergo grupas uzņēmumos 2009 AS Latvenergo 47 AS Sadales tīkls 98 AS Augstsprieguma tīkls 28 praktikanti (t.sk. mācekļi) 0 20 40 60 80 100 Augstāko un vidējo profesionālo izglītības iestāžu studentiem, kuri apgūst Latvenergo grupas darbībai nepieciešamo profesiju, ir iespēja saņemt stipendiju. Stipendiju piešķir arī tiem jauniešiem, kuri konkursa kārtībā ieguvuši iespēju izstrādāt studiju noslēguma darbu par Latvenergo aktuālu tēmu. 2009. gadā Latvenergo stipendiju saņēma 21 students. 8.5. Vēsturiskā mantojuma saglabāšana Šī virziena ietvaros tiek veikta valsts nozīmes industriālā mantojuma izpēte un saglabāšana, nodrošinot koncerna Enerģētikas muzeja izglītojošo darbību. Muzeja galvenā vērtība ir tā kolekcija, kuras unikālākā daļa glabājas autentiskā vidē vairāk nekā gadsimtu vecajā bijušajā Andrejsalas spēkstacijā. Enerģētikas muzeja krājumā atrodas unikāla kolekcija 1736 Eduarda Krauca veidoti fotogrāfiju negatīvi uz stikla pamatnes, kuros precīzi iemūžināta Ķeguma HES būvniecība. 2009. gadā šis mantojums tika iekļauts UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā, un tagad tas ir arī pilnībā digitalizēts. 54

Muzeju nakts ietvaros Ķeguma HES muzejā valdīja Latvenergo jubilejas noskaņas. 2009. gada tēma bija 70 ceļojumu mirkļi, kas ikvienam interesentam ļāva izbaudīt dažādus pārsteigumus, apmeklējot eksperimentālās teltis, kurās fiziķi demonstrēja izmēģinājumus ar elektrību, gaismu un optiku. Muzeja telpās apmeklētājiem bija skatāma arī izstāde, kas atspoguļoja 70 svarīgākos notikumus Latvenergo vēsturē. EC8 Lai atainotu Latvenergo un enerģētikas nozīmi Latvijas attīstībā, jubilejas gadā tika izveidota īsfilma Kustības spēks, kurā atspoguļota koncerna izaugsme un tās vēsturiskais fons no dibināšanas līdz pat mūsu dienām. 8.6. Atvērts sabiedrībai, kultūrai un sportam Latvenergo atbalsta valsts mēroga kultūras, vēstures un sporta pasākumus, kas vērsti uz nacionālo vērību radīšanu un saglabāšanu. 2009. gadā dažādu kultūras projektu ietvaros koncerns atbalstīja Latvijas Nacionālo operu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un jauniešu kori Kamēr..., tādējādi dodot ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību attīstīšanā. 2009. gadā tika atbalstīts Baltijas ceļa 20. gadadienai veltītais vienotības skrējiens Sirdspuksti Baltijai. Tā Latvenergo vēlējās uzsvērt akcijas pamatidejas būtisko lomu Baltijas iedzīvotāju kopējās vēsturiskās izpratnes veidošanā, vienlaikus akcentējot nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības kaimiņvalstīm nozīmīgās jomās, tai skaitā arī enerģētikā. Sekmējot tautas kopības izajūtu un zaļo dzīvesveidu, Latvenergo piedalījās projektā 19. Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens. Koncerna darbinieku riteņbraucēju komanda mudināja būt Vienotiem zaļākai rītdienai tas ir projekts, kas aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem vides saglabāšanā, mainot ikdienas ieradumus. 55

8.7. Vienoti zaļākai rītdienai EC8 Latvenergo jubilejas gadā koncerns ir uzņēmies iniciatora lomu, lai iedvesmotu ikvienu apvienoties kopīga mērķa sasniegšanai padarīt Latviju par vienu no videi draudzīgākajām valstīm Eiropā. Projekta īstenošana 2009. gadā notika vairākos posmos, veidojot vienotu notikumu ķēdi. Ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts paust savu attieksmi un piedalīties balsojumā par svarīgākajiem vides uzlabošanas kritērijiem projekta mājaslapā www.zalakairitdienai.lv. Balsošanā piedalījās 5274 cilvēki, uzsverot piecus svarīgākos vides uzlabošanas kritērijus: atkritumu šķirošana, videi draudzīgas sadzīves ķīmijas lietošana, atkritumu daudzuma samazināšana, racionāla elektroenerģijas izmantošana un siltumenerģijas patēriņa samazināšana. Projekta gaitā noskaidrojās, ka puse jeb 49% respondentu projekta ietvaros ieguva noderīgu informāciju un padomus zaļā dzīvesveida īstenošanai. Projektam ir paredzēta attīstība arī turpmākajos gados. To savās aptaujas anketās apstiprinājuši arī iedzīvotāji, vēloties uzzināt vairāk par zaļo dzīvesveidu. 56

Ietekme uz vidi