TEHNISKI EKONOMISKAIS PAMATOJUMS AMATAS NOVADA SKUJENES PAGASTA SKUJENES CIEMA ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA AMATA 2012

TEHNISKI EKONOMISKAIS PAMATOJUMS AMATAS NOVADA SKUJENES PAGASTA SKUJENES CIEMA ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA AMATA 2012

SATURA RĀDĪTĀJS PIELIKUMI 4 Ievads 6 I PROJEKTA IESNIEDZĒJA PAMATINFORMĀCIJA 8 II ESOŠĀS SITUĀCIJAS IZPĒTE 9 1. Projekta teritorija, pakalpojumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 9 2. Teritorijas fizioģeogrāfiskais un ģeoloģiskais raksturojums 10 4. Iedzīvotāji un sociālā struktūra 11 5. Realizētie projekti un turpmākie attīstības plāni 11 6. Ūdensapgādes sistēmas raksturojums 12 6.1. Pakalpojuma pieejamība un dzeramā ūdens kvalitāte 12 6.2. Ūdensapgādes sistēmas tehniskais nodrošinājums 13 6.3. Ūdens bilance 17 6.4. Ūdensapgādes sistēmas atbilstība normatīvu prasībām un nepieciešamie uzlabojumi 18 7. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas raksturojums 19 7.1. Pakalpojuma pieejamība un kvalitāte 19 7.2. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas tehniskais nodrošinājums 23 7.3. Piesārņojuma slodze projekta teritorijā 24 7.4 Kanalizācijas sistēmas atbilstība normatīvu prasībām un nepieciešamie uzlabojumi 24 8. Institucionālā situācija 25 4.2. Juridiskās attiecības 26 4.3. Organizatoriskā struktūra 26 4.4. Pakalpojuma sniedzēja autonomijas līmenis 28 4.5. Sistēmas un procedūru atbilstība un efektivitāte 29 9. Finanšu situācija 30 9.1. Pašvaldības budžets un spēja finansēt projektu 30 9.2. Ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja statuss 37 9.3. Ūdenssaimniecības pamatlīdzekļi 38 9.4. Tarifi 39 9.5. Maksājumu iekasēšana 41 9.6. Ūdenssaimniecības ieņēmumi, izdevumi un pamatdarbības rezultāts 41 2

III ILGTERMIŅA INVESTĪCIJU PROGRAMMA 43 10. Ūdenssaimniecības sistēmas attīstības prognozes 43 10.1. Attīstības prognožu atbilstība ES direktīvu un normatīvu prasībām 43 10.2. Pašvaldības attīstības prognozes 44 10.3. Vispārējie pakalpojumu standarti 45 10.4. Ūdenssaimniecības pakalpojumu patēriņa attīstības prognozes46 10.5. Ūdenssaimniecības sistēmu uzlabošanai nepieciešamie pasākumi 49 11. Alternatīvu izstrāde un salīdzinājums 50 11.1. Alternatīvu izvērtējums ūdensapgādes sistēmas attīstībai 50 11.2. Alternatīvu izvērtējums kanalizācijas sistēmas attīstībai 53 12. Ilgtermiņa investīciju programmas identificēšana 56 13. Ilgtermiņa investīciju programmas vides ieguvumi 59 IV PRIORITĀRĀ INVESTĪCIJU PROGRAMMA 60 14. Prioritārās investīciju programmas noteikšana 60 IV PRIORITĀRĀ INVESTĪCIJU PROGRAMMA 63 15. Prioritārā investīciju projekta apraksts 63 16.Finanšu un ekonomiskā analīze 67 16.1.Pieņēmumi finanšu analīzei 67 16.2. Ieņēmumi, izdevumi, saimnieciskās pamatdarbības rezultāts 69 16.3.Tarifi 71 16.4.Iedzīvotāju maksātspējas analīze 71 16.5.Principa piesārņotājs maksā un pilnu izmaksu segšanas principa piemērošana 73 16.6. Plānotā finanšu situācija 74 17. Prioritārā investīciju projekta vides un projekta realizācijas ieguvumi 77 17.1. PrIP vides ieguvumi 77 17.2. Ietekmes uz vidi novērtējums 79 18. Projekta ieviešanas plāns un projekta vadība 79 18.1. Projekta iepirkumu stratēģija 79 16.1. Projekta finansējuma saņēmējs 80 18.2. Sabiedrības informēšanas un publicitātes plāns 80 18.3. Projekta vadība 82 19. Institucionālā attīstība 83 19.1.Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kapacitāte 83 19.2.Īpašumtiesības uz projektā iesaistītiem pamatlīdzekļiem un zemi83 19.3.Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbības uzlabošanas pasākumi 83 3

PIELIKUMI 1.pielikums 2.pielikums Ūdenssaimniecības sistēmu shematiskais materiāls Dzeramā ūdens kvalitātes analīzes 3. pielikums Notekūdeņu kvalitātes analīzes, 4.pielikums 5.pielikums 6.pielikums Atļauja B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai RVP atzinums par sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību vai Vides pārraudzības valsts biroja lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu vai atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu Pārvaldes lēmums par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu 7.pielikums Pašvaldības lēmums par tehniski ekonomiskā pamatojuma apstiprināšanu (norādot gan finanšu avotus un prioritārā projekta summu, gan prioritārā programmā izvirzītās komponentes) 8.pielikums Finanšu analīze (tai skaitā naudas plūsma un pilna modeļa izdruka) 9. pielikums Prioritārā projekta komponenšu detalizēts izmaksu aprēķins 4

SAĪSINĀJUMI CE Cilvēkekvivalents (aprēķināts kā 60 g BSP5 uz vienu iedzīvotāju 1 diennaktī); dnn diennakts; ES Eiropas savienība; ERAF Eiropas reģionālās attīstības fonds; FRR Finanšu iekšējā ienesīguma norma; IIP ilgtermiņa investīciju programma; ĪADT Īpaši aizsargājamā dabas teritorija; KSS kanalizācijas sūkņu stacija; LVL Lats; LR Latvijas Republika; MK Ministru kabinets; m 3 N NAI NPV P PE PIP KNAD PVC PVN RVP SVA TEP ŪAS VPS kubikmetrs; Slāpeklis; notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; Neto tagadnes vērtība; Fosfors; Polietilēns; prioritārā investīciju programma; komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva; Polivinilhlorīds; pievienotās vērtības nodoklis; Reģionālā vides pārvalde; Sabiedrības veselības aģentūra; tehniski ekonomiskais pamatojums; Ūdens attīrīšanas stacija; Vispārējie pakalpojumu standarti. 5

Ievads Amatas novada Skujenes ciema ūdenssaimniecības attīstības tehniski ekonomiskais pamatojums (turpmāk TEP) sagatavots, izmantojot šādus stratēģiskos dokumentus: 18.12.2007. apstiprinātie MK noteikumi Nr. 912 Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība ; 28.07.2008. apstiprinātie MK noteikumi Nr. 606 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000"" (ar grozījumiem); LR Vides ministrijas izstrādātā "Tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanai nepieciešamā detalizācija ERAF finansētiem projektiem"; Vadlīnijas ERAF projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai. TEP galvenais mērķis ir izstrādāt stratēģisko plānu ilgtermiņa (2012.-2020.g.) ūdenssaimniecības pakalpojumu uzlabošanai Amatas novada Skujenes ciemā un sagatavot detalizētu projekta analīzi prioritārai (2012.-2013.g.) investīciju programmai. TEP uzdevumi ir sekojoši: Izvērtēt esošo situāciju ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanā; Raksturot pašvaldības esošo sociālekonomisko situāciju; Novērtēt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja finanšu stāvokli un institucionālo kapacitāti ieviest projektu; Izstrādāt ieteikumus pakalpojuma sniedzēju kapacitātes celšanai; Izstrādāt ilgtermiņa investīciju programmu; Izstrādāt prioritāro investīciju programmu; Veikt finanšu analīzi prioritārās investīciju programmas realizācijai; Sagatavot informāciju ERAF finansējuma pieprasījumam iesnieguma aizpildīšanai. TEP rezultātā tiks: 1) izstrādāts ūdensapgādes sistēmas un notekūdeņu sistēmas attīstības plāns Amatas novada Skujenes ciemam, kurš optimāli atbilstu vietējām vajadzībām un iespējām, kā arī nodrošinātu LR un ES vides, veselības un būvniecības likumdošanas aktu prasību izpildi. 2) definēts īstermiņā ieviešamais ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekts ar pamatotu īstermiņa projektā ietverto darbu apjomu, kas izriet no tehniskajām vajadzībām un finansiālām iespējām. 3) izstrādāts un piedāvāts ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja attīstības organizatoriskais, strukturālais un finanšu modelis, lai sekmētu izstrādāto ilgtermiņa attīstības programmas ieviešanu, kā arī lai nodrošinātu īstermiņa investīciju programmas ieviešanas vadību. TEP galvenais rezultāts sagatavots tehniski ekonomiskais pamatojums prioritārā investīciju projekta realizācijai ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai: 6

Veicamo pasākumu prioritātes noteikšana (prioritāro pasākumu identificēšana ilgtermiņa investīciju programmas ietvaros); Labākā alternatīva risinājuma izvēles pamatojums prioritārā investīciju projekta realizācijai; Prioritārā investīciju projekta atbilstība pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem, teritorijas attīstības plānojumam un administratīvi teritoriālās reformas mērķiem; Pašvaldības un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja finansiālās un institucionālās spējas novērtējums nodrošināt projekta realizāciju. TEP izstrādei izmantoti šādi informācijas avoti: Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.912 Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība ; Vides ministrijas 2009.gada janvāra vadlīnijas Vadlīnijas tehniski ekonomisko pamatojumu izstrādei KF un ERAF finansētiem projektiem ūdenssaimniecības sektorā ; Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju datu bāze; Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Valsts aizsargājamo nekustāmo kultūras pieminekļu saraksts; Sabiedrības veselības aģentūras pārskats Pārskats par dzeramā ūdens kvalitāti 2005.-2007.gadā ; Ūdensapgādes urbumu pases; Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tehniskās pases, 2001.gads Delfīns un Ko; Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. VA10IB0039 Ūdens kvalitātes un notekūdeņu kvalitātes testēšanas pārskati. Amatas novada Skujenes pagasta teritorijas plānojums 2008-2020. TEP izstrādei izmantoti šādi normatīvie dokumenti: ES ūdenssaimniecības nozari regulējošās direktīvas: - Pilsētvides notekūdeņu attīrīšanas direktīva 91/271/EEC - Dzeramā ūdens direktīva 98/83/EC - Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EC Latvijas Republikas normatīvie akti un novada saistošie noteikumi projekta teritorijā: - Ūdens apsaimniekošanas likums (2002) - Likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu (1998) - MK noteikumi Nr.235 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība (2003) - MK noteikumi Nr.118 Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti (2002) - MK noteikumi Nr.34 Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī (2002) - MK noteikumi Nr.362 Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli (2006) - MK noteikumi Nr.38 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves 7

I PROJEKTA IESNIEDZĒJA PAMATINFORMĀCIJA Projekta iesniedzējs: Vienotais reģistrācijas Nr. Amatas novada pašvaldība LV 90000957242 Juridiskā adrese Ausmas, Drabešu pagasts, Amatas novads, LV-4101 Persona(-s) ar pārstāvības tiesībām (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) Kontaktpersonas (vārds uzvārds amats) Tālruņa numurs (-i) Elita Eglīte Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte Amatas novada domes priekšsēdētāja 64127935 Fakss 64127942 E pasta adrese amatasnovads@and.lv Projekta iesniedzēja juridiskais statuss: Pašvaldība 8

II ESOŠĀS SITUĀCIJAS IZPĒTE 1. Projekta teritorija, pakalpojumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 1.tabula Projekta teritorija, pakalpojumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 1. Projekta teritorija 1.1. Projekta teritorijas Šajā TEP iekļautā projekta teritorija ir Amatas novada Skujenes definējums ciems. (rajons/novads/pagasts/ Amatas novads robežojas ar Līgatnes, Siguldas. Cēsu, Pārgaujas, apdzīvotā vieta) Mālpils, Ogres, Ērgļu un Vecpiebalgas novadiem. Amatas novada teritorija aizņem 745,51 km 2, no kuriem mežu platības ir 447,31 km 2, lauksaimniecības zemes ir 219,61 km 2, pārējās zemes 78,59 km 2. Teritorijas reljefu veido pauguri, gravas, ielejas, kā arī upes, t.sk. straujākās Latvijas upes Amata un Gauja un ezeri (Zaubes un Āraišu), kas piešķir novadam skaistu ainavu un neatkārtojamu dabas skatu bagātību. Skujenes ciema teritorija ir Skujenes pagastā 1.2. Projekta teritorijas Amatas novada vispārējo pārvaldi veic Amatas novada pašvaldība, administratīvais centrs savukārt Skujenes pagastā ar komunālo pakalpojumu sniegšanu nodarbojas komunālā nodaļa. 1.3. Projekta teritorijas Nozīmīgākie ceļi- 1. Šķiras autoceļi Garkalne- Alauksts( P3), Ērgļinozīmīgākie ceļi Drabeši ( P31), 2 šķiras autoceļi Drusti- Dzērbene-Skujene( V300), Vecpiebalga- Skujene( V307). Pagasta ziemeļu robežu veido autoceļs Cēsis- Rāmuļi- Bānūzī ( V294). 1.4. Projekta teritorijas Pagasta teritoriju šķērso elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli, nozīmīgākās inženiertehniskās komunikācijas 1.5. Projekta teritorijā Upes- Gauja un Amata, Sarkaņu ezers, Kosas ezers un Sērmūkšu esošie ūdensobjekti, to ezers. Gaujas sateces baseins. piederība konkrētam ūdensobjekta sateces baseinam un upju baseina apgabalam 1.6.Aizsargājamās dabas Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi : Ģibēnu, Drapmaņu un teritorijas un Eiropas Taurupju senkapi, Skujenes viduslaiku pilsdrupas. Aizsargājamās nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas un Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas 9

dabas teritorijas (Natura (Natura 2000) projekta teritorijā nav. 2000) un to saistība ar ūdenssaimniecības infrastruktūru 2. Teritorijas fizioģeogrāfiskais un ģeoloģiskais raksturojums Skujenes pagasts atrodas Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē. Virsas augstums daudzviet pārsniedz 200 m vjl. (Andrēnu kalns 239 m; Mālkalns 236 m; Šķiltu kalns). Augstākais paugurs ir Elkas kalns 260.7 m vjl. Pagasta dienvidaustrumu Mālkalna nogāzē iztek Gauja un sākas arī Gaujas kreisā pieteka Amata, kuras garums (garums 67 km). Sateces baseins- Gaujas. Skujenes pagasta ūdensapgādes urbumi ir ierīkoti Pļaviņu Daugavas (D3pl dg) ūdens horizontā. Daugavas ūdens horizonta virsma urbuma rajonā atrodas 135 166 m dziļumā no zemes virsmas. Horizontu veido karbonātiskie ieži dolomīti ar dolomītmerģeļa starpslāņiem. Ūdensapgādei izmantojamais intervāls atrodas 133,9 188 m dziļumā. Pazemes ūdeņus no piesārņošanas neaizsargātiem gruntsūdeņiem atdala kvartāra nogulumi ūdens vāji caurlaidīgie smilšmāli ar kopējo biezumu 90-118 m un Katlešu Ogres horizonta nogulumi ar kopējo biezumu 17-62 m, no tiem ūdens vāji caurlaidīgie māla un dolomītmerģeļa slāņi 10-20 m. ūdens pēc ķīmiskā sastāva pieder pie kalcija hidrokarbonāta ūdeņu tipa ar palielinātu dzelzs saturu (0,8 mg/l) un duļķainību. Pazemes ūdeņu kvalitāti ietekmē gruntsūdeņi, kas nav pasargāti no piesārņošanās. Artēzisko ūdeņu kvalitāti ietekmē augstais dzelzs saturs. Lielā cietība un pazemināts fluora saturs ir lielākās pazemes ūdens kvalitātes problēmas reģionā un arī Amatas novadā. Notekūdeņu, tai skaitā lietus notekūdeņu un citu izplūžu ietekme uz iepriekš minēto ūdens horizontu ūdens kvalitāti nav būtiska, taču ilglaicīgā piesārņojuma rezultātā, var rasties artēzisko ūdeņu piesārņojums. Sadzīves kanalizācijas noplūdes ietekmē decentralizētās ūdens ņemšanas vietas- seklās spices un grodu akas, kurās tiek izmantoti gruntsūdeņi. 2.tabula Iestāžu, sabiedrisko institūciju un komersantu pakalpojumu nodrošinājums (2011. Gads) Iestādes, Nodarbināto Patēriņš Pakalpojuma nodrošinājums komersanta skaits Ūdensapgāde Kanalizācija ūdensapgāde kanalizācija nosaukums m 3 /dnn m 3 /dnn Pagasta pārvalde 8 0,5 0,5 Ir centralizēta Nav centralizēta, izsmeļamās bedres 5 1 1 Nav centralizēta, Pansija** izsmeļamās bedres Pasta nodaļa 1 0,01 0,01 Ir centralizēta Nav centralizēta, izsmeļamās bedres U.Vasiļevska 2 0,15 0,15 Ir centralizēta Ir centralizēta ģimenes ārsta prakse Veikals SIA "Saime BJ" 3 0,1 0,1 Ir centralizēta Ir centralizēta Veikals SIA 3 0,1 0,1 Ir centralizēta Ir centralizēta "BEĀTUS"* Aptieka SIA"Cerība 3 0,01 0,01 Ir centralizēta Ir centralizēta A.G." 10

Kopā 25 1,87 1,87 1,87 0,36 Informācijas avots. Skujenes pagasta pārvalde * SIA Beatus savu darbību uzsāka 2010. Gadā; **Amatas novada pansionātā Gaismas ar 2010 gadu palielinājās gultasvietu skaits un piepildījums, līdz ar to ari ūdens patēriņš. 4. Iedzīvotāji un sociālā struktūra Iedzīvotāju skaits Amatas novadā 2011. gadā 1. septembrī bija 6381 iedzīvotāji, tai skaitā 326 iedzīvotāji Skujenes ciemā. 3.tabula. Iedzīvotāju skaits un sociālā struktūra Rādītāji Faktiskie dati Prognoze 2008*. g. 2009**. g. 2011. g. 2020.g. Iedzīvotāju skaits pašvaldībā kopā, t.sk. 989 6381 6381 6381 Darbaspējas vecumā 545 4185 3185 3474 Jaunāki par strādājošo vecumu 173 2679 2648 2759 Pensionāri 206 4155,9 4093 4266 Iedzīvotāju skaits Skujenes 330 326 326 326 ciemā (administratīvajā teritorijā) Vidējais cilvēku skaits vienā mājsaimniecībā 2,8 2,8 2,8 2,8 Informācijas avoti: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Amatas novada pašvaldība *Cēsu rajona Skujenes pagasts **Amatas novada pašvaldība Iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā samazinās un samazināšanās iemeslus pēdējo gadu laikā var izskaidrot ar to, ka pašvaldības teritorijā nav darba vietu augsti kvalificēta darbaspēka nodarbināšanai. Galvenokārt ir pieprasīts darbaspēks fiziska, mazkvalificēta darba veikšanai. Augstskolu beidzēji vai iedzīvotāji, kas ieguvuši pagastā nepieprasītas profesijas, dodas strādāt un dzīvot citur. Skujenes ciema administratīvās teritorijas robežās pēc pašvaldībā deklarējamo iedzīvotāju reģistra, uz 2011. gada 1. janvārī dzīvoja 326 iedzīvotāju. 5. Realizētie projekti un turpmākie attīstības plāni 2011.gadā turpinās ERAF projekts Ūdenssaimniecības sakārtošana Nītaures pagasta Nītaures ciemā un no jauna uzsākti ERAF projekti Ūdenssaimniecības attīstība Amatas novadā. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstrukcija Līvu ciematā un Ūdenssaimniecības attīstība Amatas novadā. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstrukcija Ģikšu ciematā. 2011.gadā turpinās ERAF līdzfinansētie projekti Izglītības iestāžu informatizācija 3 izglītības iestādēs un projekts Spāres speciālās internātskolas pieejamības un sasniedzamības infrastruktūras uzlabošana. Lai iedzīvotāju dzīves vidi un pakalpojumu kvalitāti uzlabotu, pašvaldība realizē vairākus projektus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai programmā: Ģikšu ciemata saieta nama rekonstrukcija, Amatas novada pašvaldības autoceļa Nr.96 Ērgļu ceļš Ruki rekonstrukcija, Rotaļu un atpūtas laukumu izbūve Zaubes, Ieriķu, Skujenes un Ģikšu ciemos Amatas novadā. Lai uzlabotu satiksmes drošību Ieriķu ciematā, 2011.gadā pašvaldība realizēs projektu 11

Satiksmes drošības uzlabojumi Amatas novada Ieriķu ciemā gājēju ietves izbūve gar autoceļu V315 Ieriķi - Ģikši. LEADER pieejas ietvaros 2011.gadā tiks iesniegti un apstiprināti 3 projekti Nītaures publiskās pirts rekonstrukcija, Skujenes publiskās teritorijas sakārtošana un pašvaldības autoceļa Āraiši Āraišu baznīca rekonstrukcija. Lai veicinātu izglītības iestāžu pedagogu profesionālo pilnveidi, Amatas novada dome turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos 7 novadu pedagogiem. Sadarbībā ar Valsts nodarbinātības aģentūru turpinās projekts Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībā darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanas. Lai celtu pašvaldības kapacitāti, 2010.gadā tika apstiprināti 2 ESF projekti Speciālista piesaiste Amatas novadā un Amatas novada attīstības programmas izstrādes 2012. 2018. gadam un teritorijas plānojuma izstrāde 2013. - 2024. gadam. Amatas novada dome 16.02.2011. pieņēmusi lēmumu par attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu. ES struktūrfondu Eiropas teritoriālo sadarbības projektu ietvaros Amatas novada pašvaldība realizē projektu Līgatnes, Raunas, Pārgaujas, Amatas novados Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektu Ar velo par Vidzemi un Dienvidigauniju. ERAF programmas ietvaros pašvaldība turpinās realizēt ūdenssaimniecības attīstības projektus Nītaures pagasta Nītaures ciemā un Amatas novada Līvu un Ģikšu ciemos. Tiks uzsākta ERAF projekta Satiksmes drošības uzlabojumi Amatas novada Ieriķu ciemā realizācija. ES struktūrfonda projekta Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai realizācijas gaitā 116 pašvaldības iedzīvotājiem tiks nodrošinātas darba iespējas un vienlaicīgi sakārtota pašvaldības teritorija. Amatas novada pašvaldība turpinās realizēt ELFLA programmas projektus Rotaļu un atpūtas laukumu izbūve Ieriķu, Skujenes, Ģikšu un Zaubes ciemos Amatas novadā, Amatas novada Ģikšu ciemata saieta nama rekonstrukcija, Amatas novada pašvaldības autoceļa Ērgļu ceļš Ruki rekonstrukcija. Skolu darbības pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai turpinās realizēt ERAF projektu Izglītības iestāžu informatizācija Amatas novada Nītaures vidusskolā, Amatas novada Zaubes un Sērmūkšu pamatskolās. Speciālo internātskolu programmas ietvaros turpinās realizēt ERAF projektu Spāres speciālās internātskolas pieejamības un sasniedzamības infrastruktūras uzlabošana. 6. Ūdensapgādes sistēmas raksturojums 6.1. Pakalpojuma pieejamība un dzeramā ūdens kvalitāte Skujenes ciemā uz 2011. gada 1. janvāri pēc pašvaldībā esošās informācijas deklarēti 326 iedzīvotāji. Centralizētais ūdensapgādes pakalpojums pieejams 310 Skujenes ciema iedzīvotājam, kas sastāda 95%. Kanalizācijas pakalpojums pieejams 46,3% Skujenes ciema iedzīvotāju. Skujenes ciemā dzeramā ūdens ieguvei tiek izmantoti pazemes ūdeņi, kas tiek iegūti no urbuma Aka Nr.1, ierīkošanas gads 1966. Urbums atrodas paviljonā, urbums ir hermētiski noslēgts. Akā ir uzstādīts sūknis 4SDF54-2l (01.10.2009.). Ūdens uzskaitei paviljonā uzstādīts ūdens skaitītājs Minomess- M Nr. 0607005391. Ūdens apgādes urbuma Aka Nr.l dziļums 160 m. Ūdens ieguves debits- 0,7 1/sek. Daugavas ūdens horizonts. Otrs urbums Aka Nr.2, kura ierīkota 1987.g., urbuma dziļums 152 m, ūdens ieguves debits 1, 2 l/sek. šobrīd netiek ekspluatēts, izmantots kā rezerves urbums, kurš tiks darbināts urbuma Aka Nr.l. remontu vai citu īslaicīgu pārtraukumu gadījumā. Spiediena nodrošināšanai ir uzstādīts spiedkatls (tilpums 2 m3). Ūdens tornis netiek izmantots (tvertne saplaisājusi, nav izmantojama). Ūdensapgādes tīklu garums 4 km. Maģistrālie un ielu ūdensvadi tīkli veidoti no Ø 100 mm ķeta un polietilēna caurulēm Ø 50-63 mm, savukārt pievadi izbūvēti no Ø32-12

Analīzes vieta un datums Dzelzs, mg/l Ūdens duļķainība NTU vien. Vides reakcija ph Krāsainība mg/l/pt Amonija joni mg/l Sulfāti mg/l Mangāns mg/l Garša Smarža 25 mm tērauda un polietilēna caurulēm. Tīklu izbūves gadi ir no 1985 1986. No urbuma iegūtais dzeramais ūdens pirms piegādes ūdensvadā tiek pakļauts apstrādei, 2010. gadā izbūvētajās atdzelžotavas iekārtās. Tīklu stāvoklis ir slikts. Īpaši lielas problēmas rada ķeta cauruļvadi un noslēgarmatūra. 4. tabula Dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji 1.No krāna, Skujenes pagasta pārvaldes ēka, 20.05.2010 2. Skujenes ciema sūkņu māja; 15.06.2010. 3. Artēziskais urbums Nr. 1; (13.07.2010) 4. No krāna, Skujenes pagasta pārvaldes ēka, 15.10.2009.05 Coli indekss<0, koloniju skaits 0 1,78 13,8 7,5 5 0,37 nav nav - 0,17 -- 7,23 2 0,11 -- - 8,8 - - - - 0,31-0,027 - - - - - - - - - - 5. no krāna Skujenes pagasta pārvaldes ēka 16.08.2011 0,33 1,9 7,7 <5 0,29 - nav Ļoti vāja Maksimāli pieļaujamā norma pēc normatīviem 0,2 mg/l 3,0 NTU 6,5-9,5 ph 5,0 0,5 mg/l 250 mg/l Bez izmai ņām Bez izmaiņ ām Ūdens kvalitāte no urbuma veikta 2010. gadā. Veikta arī sulfātu un mangāna satura testēšana. Uzrāda mangāna saturu, 0,027 mg/l, permanganāta indeksu- 1,36 mgo/l; summārais kalcija un magnija saturs 2,84 mmoli/l, paaugstināts dzelzs saturs. Ūdens kvalitāte pie patērētāja pēc atdzelžošanas stacijas uzstādīšanas atbilst normatīvajiem aktiem -0,17 mg/l, par ko liecina testēšanas pārskats pēc atdzelžošanas 15.06.2010, taču tīklā tā kvalitāte pasliktinās. 6.2. Ūdensapgādes sistēmas tehniskais nodrošinājums Ūdens ieguves avoti Skujenes ciemata ūdensapgādi nodrošina divi pazemes ūdens urbumi, Nr. 1 13

(1966.gadā) un Nr. 2 (1986. gadā). Urbumi ir saslēgti vienotā sistēmā. Dzeramais ūdens tiek attīrīts 2010.gadā izbūvētajā atdzelžotavas iekārtā. 1967. gada būvētais ūdenstornis ir ar darba tilpumu 70 m 3. Fiziskais nolietojums 100 %, ūdenstornis netiek lietots. Spiediena nodrošināšanai izmanto spiedkatlu ar tilpumu 2 m 2. Dzerama ūdens izmantotāji: Skujenes ciemata iedzīvotāji, organizācijas, uzņēmumi. Nav pietiekošs spiediena nodrošināšanai. Faktiskais ūdens patēriņš ir nedaudz mazāks nekā atļaujā noteiktais. Faktiskais ūdens patēriņš m3 gadā: 2011. gadā 15 360 m3; 2010. gadā 15 360 m 3 ; 2009.g.- 12 675 m 3, 2008.g. 11 784 m 3 Pēc atļaujas pieprasītais nepieciešamais ūdens ieguves apjoms - 40 m3 diennaktī, 14 600 m3 gadā. Ūdens no urbuma ir ar paaugstinātu dzelzs saturu. Ūdensapgādes urbums "Nr.2" atrodas pazemes šahtā, tas netiek izmantots un atrodas rezervē (ekspluatēs tikai urbuma "Nr. l" remonta vai citu īslaicīgu pārtraukumu gadījumos). Ūdensapgādes urbums "Nr.2" (rezerves) var nodrošināt pieprasīto ūdens daudzumu. jo ūdens ieguves debets ir 1.2 l/sek vai 103,68 m3/dnn (atbilstoši urbuma pases datiem). Līdz šim ūdensapgādes urbums "Nr.2" nav ticis izmantots. Urbumam "Nr.2" nav uzstādīts atsevišķs ūdens skaitītājs, kā arī nav veikts aizsargjoslu aprēķins. Urbums atrodas uz privātas zemes. Īpašumam Gaidas ir izveidots savs dzeramā ūdens urbums ( līdz 20 m dziļumā), kurš tiek izmantots tikai mājsaimniecības vajadzībām. Centralizētajai kanalizācijas sistēmai mājsaimniecība nav pievienota. 5. tabula Ūdens ieguves avoti Akas atrašanās vieta (adrese) Nr./ Izbūve Akas s gads dziļums, m Atļautais ūdens ieguves daudzums m 3 / gadā Īpatnējais debets, l/s Maksimāl Funkcionālā ais pieļaujam ais debets, l/s nozīme Urbums Nr.1 1966 160 22075,2 0.7 2.52 Darba aka atbilst Aizsargjoslas raksturojums UrbumsNr.2 1987 152 37843,2 1,2 4,32 Rezerves aka Nav veikts aprēķins Informācijas avoti: ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tehniskā pase 6.tabula Uzstādītie sūkņi Akas Nr./ Iegūtais Sūknis Agregāta Ūdens atrašanās vieta ūdens daudzums gadā, m 3 Sūkņa marka/uzstā dīšanas gads Ražība, l/s Elektroenerģijas patēriņš, Fiziskais nolietojums, % tehniskais stāvoklis plūsmas mērītājs 14

Aka nr. 1 15 360 4SDF54-21;2010. gads Informācijas avoti: Skujenes pagasta pārvalde 7. tabula. Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas Iekārtas tips Izbūves Jauda, m 3 /h un marka gads Faktiskā Projektētā (izmantotā) Kolonnas 2471/4T; RT 300 Fiziskais nolietoju ms, % 2010 75% līdz 7,2 m 3 /h 10% labs Informācijas avoti: Skujenes pagasta pārvalde Tehniskais stāvoklis 21370 25% Apmierinošs Ēkas stāvoklis 2010. gadā uzstādītā ūdens atdzelžošanas stacija ar ražību līdz 120 l/ min 7,2 m 3 /h) izvietota blakus Akai Nr. 1. Pēc atdzelžošanas stacijas tīklā padotā ūdens analīzes atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pēc atdzelžošanas iekārtas nodošanas ekspluatācijā ūdens analīzes ir veiktas. Skalošanas ūdeņi no ŪSI nonāk kanalizācijas tīklā. Sistēmas skalošana notiek automātiski. Skalošanas ūdeņu patēriņa uzskaite nav nodrošināta, taču provizoriskie dati liecina, ka 182,5 m 3 gadā tiek patērēti ūdens filtru skalošanas vajadzībām. Tīklā padotā ūdens analīzes tīklā atbilst normatīviem aktiem. 2011. gada testēšanas pārskatā dzelzs saturs- 0,33 mg/l. Dzelzs satura un duļķainības rādītāja palielinājumu rada nolietotie maģistrālie ūdensvadi. Ūdens uzkrāšana un spiediena nodrošināšana 8. tabula. Ūdens uzkrāšanas tilpnes (ūdens torņi, hidrofori, rezervuāri) Ūdens tilpne/tips Izbūves gads Darba tilpums, m 3 Tvertnes augstums, m Tvertnes materiāls Ūdens mērītājs Spiedkatls 1986 2 - tērauda nav Ūdenstornis 1967 70 m 3 5,6m tērauds nav ( netiek izmantots) plūsmas Ūdenstorņa tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, tas netiek lietots. Ūdens spiediena regulēšanai tiek lietots spiedkatls - pielāgota ūdens sagatavošanas iekārtu filtra tvertne, kura darba tilpne ir par mazu pieprasītajam ūdens daudzumam. Ņemot vērā, ka spiedkatls ir par mazu, ir vērojama bieža releja ieslēgšanās, tādejādi spiedkatla darbināšanai neracionāli tiek izmantota elektroenerģija. Ūdens spiediens tīklā reizēm nepietiekošs.. Nepieciešams uzstādīt atbilstoša tilpuma spiedkatlu. Esošais spiedkatls demontējams. 9.tabula. Otrā pacēluma sūkņu stacija Ūdens tilpne/tips Otrā pacēluma sūkņa raksturojums 15

Marka Ražība, Elektroenerģijas Fiziskais Tehniskais l/s patēriņš, kwh/gadā nolietojums, % stāvoklis Nav - - - - - Informācijas avoti: dzeramā ūdens patēriņa uzskates žurnāli. Ūdensapgādes tīkli Ūdensapgādes tīklu kopējais garums Skujenes ciemā ir pa 4 km. Sistēmā daļēji tiek nodrošināts tīklu sacilpojums (Līvānu māju rajonos Lauku, rudzu, Priežu ielās) taču ne visā ciemā, jo tīklu izzaru galos ūdens saduļķojas un netiek nodrošināta tā normāla caurplūde. Vietām tīkli ir no ķeta caurulēm, ar ikgadējām remontu pēdām. Kvalitātes uzlabošanai būtu nepieciešams paredzēt rekonstruēt vairākus ūdens apgādes tīklu posmus. Lielākā daļai tīklu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, noslēgarmatūra un skatakas ir sliktā stāvoklī. Būtiski remonta un rekonstrukcijas darbi teritorijā nav veikti kopš tīklu ekspluatācijā nodošanas brīža. 2011.gadā dzeramā ūdens ieguvē patērētās elektroenerģijas daudzums sastāda 21 370 kwh. 10.tabula. Ūdens apgādes tīkli Rādītāji Raksturojums Ūdens apgādes sistēmas izbūves gadi 1985-1986 Spiediens sistēmā, atmosfēras Sacilpojuma raksturojums Hidrantu un aizbīdņu raksturojums Reģistrēto avāriju skaits gadā 5 Ūdens zudumi gadā, m 3 Cauruļvadu materiāls Cauruļvadu garums kopā, m 3 At 2 sacilpoti posmi, 16 aizbīdņi uz ielu tīkliem un pievadiem, Hidrantu nav, aizbīdņi nedarbojas 4 tūkst. t. sk. pēc cauruļvadu diametra, mm PVC 2310 2310 Tērauds 20 32 50 60 80 100 120 140 150 Ķets 1725 1725 Kopā 4035 2310 1725 Informācijas avoti: Skujenes pagasta pārvaldes dati Ugunsdzēsības nodrošināšana Atbilstoši LBN 222-99 Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves prasībām par ūdens rezerves nodrošināšanu ugunsdzēsības vajadzībām Skujenes ciema teritorijā paredzēts izmantot dīķus, tādejādi: salīdzinoši mazas ierīkošanas izmaksas; 16

ekonomiskais ieguvums (mazāks elektroenerģijas patēriņš) nav nepieciešami otrā pacēluma sūkņu stacija un ugunsdzēsībai netiek izmantots pazemes ūdens, kam ir ieguves un sagatavošanas (atdzelžošanas) izmaksas. Dīķi ir uz pašvaldības zemes un tas tiek apsaimniekots atbilstoši normatīvo aktu prasībām. 11. tabula. Ūdens rezerves ugunsdzēsības vajadzībām Apbūves objekti (ēku Dabiskās virszemes ūdens Mākslīgās grupas) tilpnes ūdens tilpnes Nosaukums un attālums līdz apbūves objektiem, m virszemes Ugunsdzēsības hidranti Skujenes ciema centrs dīķi 50-300 m Nav, bet ierīkotas ūdens Informācijas avoti: Skujenes pagasta pārvalde 6.3. Ūdens bilance ņemšanas akas Uz ciematu padotā ūdens uzskaite notiek darbojošajā artēziskajā urbumā, kur ir uzstādīts ūdens skaitītājs. 12.tabula. Ūdens patēriņa bilance Ūdens bilance 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g. Iegūtais ūdens (m 3 /dnn) 32,3 34,70 42,08 42,08 Saražotais ūdens (m 3 /dn) 32,3 34,70 42,08 42,08 Patērētais ūdens (m 3 /dnn) 22,3 24,70 31,08 31,08 ŪSS filtru skalošanai - - 0,5 0,5 Ūdens zudumi (m 3 /dnn) 10 10 10,5 10,5,5 Ūdens zudumi (%) 30,96 28,82 24,95 24,95 13. tabula Pieslēgumu skaits un galvenie patērētāji Norādīt gadu, kura dati izmantoti Pieslēgumu skaits Pieslēgumu īpatsvars (%) Iedzīvotāji (skaits) 326; 2011.gads, 161 pieslēgums, 310 iedzīvotājiem Patērētie apjomi 95% 94 l/c/d (uz 1 iedzīvotāju) 29,21 m 3 /dnn Kopā (m 3 /dnn) 42, 08 m3 diennaktī (ieskaitot zudumus) Institūcijas 3 100 1,51 m 3 /dnn Uzņēmumi 4 100 0,36 m 3 /dnn ŪSS skalošanai filtru (182,5m 3 /gadā), pieņemts-0,5m3/dnn 17

Zudumi 10,5 Kopā: 15359,2 m3 gadā patērētais ūdens Aprēķinātais cilvēkekvivalents (CE) Skujenes ciemā 326 (iedzīvotāji + uzņēmumi, institūcijas). Aprēķinu veido - 326 iedzīvotāji, darbinieki organizācijās un uzņēmumos ir Skujenes iedzīvotāji. Vidējais ūdens patēriņš uz iedzīvotāju ir nosacīti zems, mājsaimniecības, kurās uzstādīti skaitītāji, ūdeni taupa. Vairākās mājsaimniecībās deklarēto personu skaits periodiski mainās. Ūdens zudumi augsti vidēji 26-30 % no kopējā iegūtā ūdens daudzuma, analizējot 2008-2011 gadus. Ūdensvadu plīsumi ir 3 līdz 5 gadījumiem gadā. Remontu laikā nav iespējams atslēgt posmus, jo visi aizbīdņi nolietojušies un nestrādā. 6.4. Ūdensapgādes sistēmas atbilstība normatīvu prasībām un nepieciešamie uzlabojumi 14.tabula. Ūdensapgādes sistēmas atbilstība normatīvajām prasībām Prasības Esošās situācijas atbilstības izvērtējums Padomes Direktīva Centralizētajā sistēmā atdzelžošanas iekārtā notiek ūdens 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā attīrīšana un sagatavošana. No urbuma iegūtā ūdens kvalitāte atbilst Direktīvas prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs saturu ūdens kvalitāti. un duļķainību. Ūdens kvalitāte pēc iedzīvotāju sūdzībām MK noteikumi nr. 235 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un pasliktinās tīklos, kas ir nolietojušies un ar biežiem plīsumiem. Tas paaugstina mikrobioloģiskā piesārņojuma draudus tīklā bojājumu vietās. Reizēm netiek nodrošināts pietiekošs spiediens tīklā. kontroles kārtība Sabiedrības veselības aģentūras prasības Direktīvu specifiskais ieviešanas plāns Pašvaldības prioritātes Esošais ūdens apgādes pakalpojumu lietotāju skaits veido 95% no iedzīvotāju skaita, kas nodrošina pakalpojumu pieejamību 310 Skujenes ciema iedzīvotājiem. Ūdensapgādes urbums ( 1966.g) ir nokalpojis, nav garantijas tā kvalitatīvai darbībai ilgtermiņā. Otrs urbums atrodas uz privātas zemes. To paredzēts tamponēt. Lai nodrošinātu urbumu nevainojamu darbību, nepieciešama jauna urbuma izveide, precīzas ūdens uzskaites nodrošināšana urbumā un pie patērētāja. Lai ūdens pie patērētāja atbilstu normatīvajiem aktiem, nepieciešama vairāku ūdensapgādes tīklu posmu un skataku un aizbīdņu rekonstrukcija. Atbilstības izvērtējums un attīstības prioritātes: Ūdens kvalitāte pie patērētāja nav atbilstoša MK noteikumos nr. 235 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība izvirzītajām prasībām. Nepieciešams izvērtēt prioritāros tīklu rekonstrukcijas posmus, lai visi patērētāji saņemtu atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni ar atbilstošu spiedienu. Pakalpojumu nodrošinājuma līmenis. Esošais ūdensapgādes pakalpojumu lietotāju līmenis sasniedz 95 %. Jaudas un atbilstība pakalpojumu pieprasījumam. Esošais urbums Aka nr. 1 ir 18

nolietojies (1966.g). Lai nodrošinātu nepārtrauktu dzeramā ūdens padevi, jāizveido jauns urbums. Urbums Aka nr. 2 atrodas uz privātpersonai piederošas zemes. Nepieciešams tamponēt. Ūdens zudumi. 2011.gadā ūdens zudumi tīklos bija 24,95 %. Zudumu samazināšana tīklos ir risināma, uzstādot precīzu ūdens uzskaites mēraparatūru urbumos, pakāpeniski renovējot vecos, bojātos ūdens apgādes tīkla posmus un veicinot ūdens uzskaiti visā ciemā, patērētājiem norēķinoties pēc skaitītāju rādījumiem. Sistēmas energoefektivitāte. Ūdens apgādes sūkņu elektroenerģijas patēriņš ir augsts - 1,39 kw uz 1 m3/ ūdens. Pašvaldība jau ir nomainījusi energoiekārtas uz energoefektīvām. Elektroenerģija tiek lietota ūdens ieguvei akas sūkņa darbināšanai un atdzelžošanas iekārtai. Elektroenerģijas patēriņš 2011. gadā bija 21370 kwh/a. 7. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas raksturojums 7.1. Pakalpojuma pieejamība un kvalitāte Skujenes ciemata ūdens izmantotāji novada notekūdeņus ciemata kanalizācijas kolektorā, kura tīklu garums ir 1977 m. 15.tabula. Pieslēgumu skaits un notekūdeņu apjomi 2011. gada dati Pieslēgumu skaits Pieslēgumu īpatsvars (%) Patērētie apjomi Kopā (m 3 /dnn) Iedzīvotāji 151 82 46,3 94 l/c/dnn jeb 14,2 m3/dnn Institūcijas - 0 0 m 3 /dnn Uzņēmumi 4 100 0,36m 3 /dnn USI skalošanas 0,5m3/dnn ūdeņi Infiltrācijas 15,5 m 3 /dnn (44,26% no kopējā notekūdens apjoma ) Izvests ar 79 4,46m3 /dnn asenizācijas mašīnu 12 783,3 m 3 gadā ; 35,02 m 3 /dnn Skujenes ciemā ir divas 2 centralizētas kanalizācijas sistēmas, no kurām vienā sistēmā ir uzstādītas NAI un pakalpojums pieejams 151 iedzīvotājam. Līvānu māju rajons izmanto izvedamās bedres, kas ir nehermētiskas un rada lielu draudu videi. Lieliem ūdens patērētājiem- sociālā māja Strauti un Pansija nav nodrošināta centralizētā kanalizācijas pakalpojuma pieejamība. Centralizētās kanalizācijas tīkls līdz Lāčiem, kas izvietots ciema A daļā nenodrošina kanalizācijas ūdeņu savākšanu, jo ir sabrucis un pašlaik notiek neattīrītu notekūdeņu izvadīšana dabā -Amatas upē. Namīpašumā Lāči dzīvo 8 iedzīvotāji, kas saņem centralizētu ūdensapgādes pakalpojumu, taču samaksa par notekūdeni netiek iekasēta, (tamdēļ tiek uzskatīts, ka iedzīvotājiem nav pieejams centralizētās kanalizācijas pakalpojums un šie 8 iedzīvotāji nav uzskaitīti pie kanalizācijas patērētājiem) jo sabrukusī 19

sistēma netiek apkalpota un to nav iespējams remontēt. Nepieciešama rekonstrukcija. Angāros, kas pievienoti sabrukušajai kanalizācijas sistēmai, tāda saimnieciskā darbība, kas novada notekūdeņus, pašlaik nenotiek. Līdz 2005 gadam angāros darbojās uzņēmumi, kas pārstrādāja kokmateriālus. Pēc tam saimnieciskā darbība apsīkusi, notikusi īpašnieku maiņa. Patreizējie īpašnieki pēc 2014. gada plāno angāros attīstīt ražošanu. Lai pievienotu tuvējās mājas un potenciālo uzņēmumu, kas ražos granulas, iespējams kanalizācijas tīklu rekonstruēt, taču to optimizējot pa citu trasējumu, kas iet pa ielu līdz NAI. Lai noteiktu notekūdeņu kvalitātes rādītājus, nepieciešams analizēt notekūdeņu analīžu datus par piesārņojošo vielu daudzumu mg/l notekūdeņos pie ieplūdes ūdensobjektā Amatā. Pašvaldības rīcībā ir NAI monitoringa (analīžu) dati, kas tiek veikti katru gadu. 16.tabula. Notekūdeņu kvalitātes rādītāji Piesārņojošo vielu daudzums notekūdeņos (mg/l) Analīzes vieta: Skujenes NAI, SV BSP 5 ĶSP P kop N kop Skujenes pagasts Pēc attīrīšanas, bioloģiskie dīķi, izplūde Amatā (06.10.2011.) 27 46 104 5,6 46 Pirms attīrīšanas ieplūde 40 (30.05.2011.) <3,4 120 2 19 Pēc attīrīšanas, bioloģiskie dīķi, 7,2 izplūde Amatā (30.05.2011.) 5,8 35 1,5 16,7 Pēc attīrīšanas, bioloģiskie dīķi, izplūde Amatā (02.12.2010.) 6,6 2,5 24 0,77 5,8 Pēc attīrīšanas, bioloģiskie dīķi, 7,0 izplūde Amatā (29.06.2010.) 5,7 44 33 3,6 Pēc attīrīšanas, bioloģiskie dīķi, 18 izplūde Amatā (31.03.2010.) 50 110 4,1 40 22.01.2002. MK noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" - Prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai <35 mg/l <25 mg/l <125 mg/l atbilstoša attīrīšana atbilstoša attīrīšana Informācijas avoti: Skujenes pagasta pārvalde Notekūdens analīzes uzrāda nepietiekošu NAI darbību, piem.30.05 2011 testēšanas pārskatā BSP 5 pēc attīrīšanas uzrāda lielāku vienību skaitu, kā arī Nkop. attīrīšana tiek veikta tikai par 12%. Skujenes NAI ar jaudu 100 M 3 diennaktī izbūvētas 1986. gadā atrodas ciemata Z daļā. NAI no tuvākās dzīvojamās mājas atrodas - 400 m attālumā un - 50 m no Amatas upes. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir fiziski nolietojušās. Bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana nenotiek - iekārtas ir fiziski nolietojušās, kompresora iekārtas un aerācijas sistēmas iepriekšējos gados izlaupītas, šobrīd NAI darbojas mehāniskā režīmā. Centralizētā kanalizācijas sistēmas tīkli izbūvēti 1986.gadā, tīklu kopgarums ir 2 km. Daļa no centralizētā kolektora, kas izvietota A daļā, nav pieslēgta NAI, bet izplūst atklātā dabas vidē. Notekūdeņi no ciema pa cauruļvadiem pašteces ceļā ieplūst attīrīšanas iekārtu aerotenkā, kas darbojas mehāniskā režīmā, jo netiek pievadīts skābeklis un līdz ar to bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana nenotiek. Aerotenkā notiek notekūdeņu mehāniskā attīrīšana, smiltis un suspendētās vielas nostādināšanas rezultātā nogrimst dibenā. Notekūdeņu pēcattīrīšana notiek 3 bioloģiskajos dīķos ar dabisko aerāciju, kuros tie dabīgā izgulsnēšanās procesā attīrās. Dīķi ir saslēgti gan virknē, gan paralēli. Šobrīd dīķi tiek izmantoti virknē savienoti. Dīķu darba tilpumi: 595 m3, 930 m3 un 215 20

m 3. Tālāk attīrītie notekūdeņi caur kontrolaku pašteces ceļā pa slēgtu kolektoru - 17m, izplūst Amatas upē. Pēc NAI notekūdens testēšanas pārskatiem, notekūdens rādītāji, pārsniedz pieļaujamās normas atsevišķos rādītājos BSP divos paraugos. Taču ievērojams ir fosfora un kopējā slāpekļa piesārņojums. Ņemot vērā to, ka uz NAI pašreiz tiek novadīts neliels notekūdens daudzums, bet ar lielu pieplūstošo infiltrāciju, Amatas upei netiek novadīts piesārņojums. Infiltrācijas kanalizācijas tīklā rodas no nehermētiskajām skatakām, kas ir sabrukušas. Skujenes ciema R daļa atrodas purvainā vietā ar augstiem gruntsūdeņiem. Decentralizēto kanalizācijas notekūdeņu izvešanai tiek izmantots traktors ar asenizācijas mucu. Asenizācijas notekūdeņi tiek ievadīti (lēnām) kanalizācijas tīklos to sākumgalā akā ar restēm, tās tilpums - 14 m3, attālums līdz NAI ir -550 m. Restes tīra pēc nepieciešamības (pēc pakalpojuma veikšanas), cietos atkritumus savāc ar grābekli, saber maisā, maisus ievieto pašvaldības atkritumu konteinerā, kuru apkalpo SIA "ZAAO". Atļautais novadāmais notekūdeņu daudzums 37 m3 diennaktī jeb 13 505 m3 gadā. 2011.gadā attīrīti 12 783,3 m3 notekūdeņu. Notekūdeņu plūsmas mērītājs nav uzstādīts. Notekūdeņu daudzumu nosaka aprēķinu ceļā. Notekūdeņi pieskaitāmi pie sadzīves notekūdeņiem, tie tiek novadīti no daudzdzīvokļu mājām, privātmājām un sabiedriskām ēkām. Specifiski notekūdeņi neveidojas, jo ciematā darbojošos ražošanas objektu, kuri izmanto kanalizāciju nav un tuvākajā laikā to celtniecība nav paredzama. 17. tabula. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu raksturojums Rādītāji Raksturojums Projektētā jauda (m 3 /dnn) BIO 100 Atbilstošais cilvēku ekvivalents (CE) 326 t.sk. rūpniecisko pieslēgumu radītais CE Notekūdeņu daudzums, kas novadīts uz 2009.g 46,2 (m 3 /dnn) NAI Procesa un iekārtu apraksts: Bioloģiskās attīrīšanas tvertne 7,9x3x2,5 Aerācijas tvertnes 7,9x3x2,5 Kompresors, gaisa pūtējs K09MS, 4 Kw; nedarbojas Sūkņi Nav Nostādinātāji Otrējais nostādinātājs BIO 100 Smilšķērāji - Biodīķi 3 gab. Pieņemšanas tvertne nav Teritorijas raksturojums Aptuveni 500 m attālumā no ciema, reljefa pazeminājumā, nepārplūst, piebraucamais ceļš ierīkots Stāvokļa un darbības novērtējums Nepieciešama NAI rekonstrukcija Informācijas avoti: Skujenes pagasta pārvaldes dati. B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas dati. NAI projektu izstrādāja "Latgipselstroj", tās projektētas 1984.gadā un nodotas ekspluatācijā 1986.gadā. NAI darba tilpums ir 100 m3, notekūdeņu caurlaidības spēja- 100 m3/dnn. NAI fiziskais nolietojums 2010. gadā novērtēts līdz 95%. NAI trīs biodīķu kopējais darba tilpums ir 1740 m3, to fiziskais nolietojums 60 %. Notekūdeņi uz NAI nonāk pašteces ceļā. NAI (2 aerotenki un 2 otrreizējie nostādinātāji) tiek izmantotas mehāniskajā režīmā kā nostādinātāji, ar notekūdens 21

papildus attīrīšanu trīs bioloģiskajos dīķos (vienoti virknē). Notekūdeņi no bioloģiskajiem dīķiem ieplūst paraugu ņemšanas akā-kontrolakā. no kuras pa - 17 m garu slēgtu kolektoru Amatas upē. Skujenes ciema vidē novadītie notekūdeņi ieplūst Amatas upē, kuras ekoloģiskā kvalitāte pašlaik ir novērtēta kā laba (pamatojoties uz "Gaujas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2010. - 2015.gadam" apkopoto informāciju). Ūdens struktūrdirektīvā un "Gaujas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2010. -2015.gadam" ir izvirzīts nosacījums/mērķis, ka uz 2015.gadu nedrīkst pasliktināt esošo labo stāvokli ūdensobjektā, šajā gadījumā upē Amata. NAI tiek pieņemti individuālo māju sadzīves notekūdeņi decentralizētie notekūdeņi. Noslēgti līgumi ar zemnieku saimniecībām, kas atrodas ārpus Skujenes ciemata administratīvajām robežām par nosēdaku satura pieņemšanu no Z/S Lejas Dandēni, SIA Andrēni un no mājsaimniecības Amatas. Pēdējos gados no šīm saimniecībām notekūdeņi netiek vesti. Skujenes ciemata majsaimniecības nosēdaku un skeptiķu saturu izved pēc pieprasījuma. Pēc pašreiz esošajiem datiem no krājrezervuāriem tiek saņemti 4,46 m 3 notekūdeņu gadā. Decentralizēto notekūdeņu ievadīšanas aka ar restēm (tilpums ~ 14 m3) izbūvēta ~ 550 metru attālumā no NAI un ~ 10 m attālumā no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Nav kontrolēts decentralizēto notekūdens pieņemšanas akas hermētiskums. 18. tabula.ūdens kvalitātes radītāju salīdzinājums MK noteikumos Nr. 118 3.pielikumā noteiktie Nr. p. k. Piesārņojošas vielas nosaukums karpveidīgo zivju ūdeņu kvalitātes normatīvi mērķlielumi (robežlielumu) Testēšanas pārskatā uzrādītie upes ūdens kvalitātes radītāji Amatas upē 200 m augšpus notekūdeņu ieplūdes Testēšanas pārskatā uzrādītie upes ūdens kvalitātes radītāji Amatas upē 200 m lejpus notekūdeņu ieplūdes 1. Suspendētās vielas, mg/l <25 8,8 9,6 2. BSP5, mg/l <4 2,2 2,4 3. Pkop, mg/l <0,100 0,056 0,91 4. Amonija joni (NH4 - ), mg/l 5. Nitritjoni (NO2 -), mg/l <0,16(0,78) 0,060 0,091 <0,03 0,012 0,01 Izvērtējot testēšanas rezultātus, secināms, ka Amatā jau ir paaugstināts bioloģiskā slāpekļa patēriņ (BSPs), nitrītjonu (N0 2 ) un amonija jonu (NH 4 ) rādītāji. Notekūdeņi ietekmē upes esošo kvalitāti (paaugstināti amonija jonu, kopējā fosfora un bioloģiskā slāpekļa patēriņa rādītāji, tie pārsniedz pieļaujamo normatīvo mērķlielumu). Lai nodrošinātu Amatas upes ūdens kvalitātes uzlabošanu (sasniegtu noteiktos mērķlielumus, kas noteikti lašveidīgo zivju ūdens kvalitātes normatīviem), ir nepieciešams veik1 jauno attīrīšanas iekārtu būvniecību, ko operators arī ir plānojis. Uz doto brīdi, t.i. 2012.gadu, esošās attīrīšanas iekārtas ir fiziski nolietotas - 96 %, darbojas mehāniskā režīmā, kā rezultātā netiek nodrošināts pilnīgs nitrifikācijas process un vidē tiek novadīta paaugstināta amonija jonu koncentrācija. Jauno 22

notekūdens attīrīšanas iekārtu būvniecību nepieciešams veikt līdz 2014.gada 30.septembrim, lai ievērotu ekoloģiskās kvalitātes nepasliktināšanos Amatas upē (pamatojoties uz Ūdens struktūrdirektīvas un "Gaujas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2010.- 2015.gadam" prasībām). Amatas upes ūdens kvalitāte pēc saprobitātes indeksa atbilst B-mezosaprobiem ūdeņiem (vāji piesārņoti līdz piesārņoti ūdeņi). Iegūtais saprobitātes indekss 2008.gadā 200 m augšpus notekūdeņu ieplūdes/infiltrācijas Amatā ir 1,87 ± 0,19 un 200 m lejpus notekūdeņu ieplūdes Amatā- 1,91 ± 0,16. Fizikālo apstākļu novērtējums: apmierinošs. Saprobitātes indekss norāda, ka NAI nerada būtisku ietekmi uz Amatas ūdens organismiem. 7.2. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas tehniskais nodrošinājums Kanalizācijas tīklu raksturojums 19. tabula. Kanalizācijas tīkli Rādītāji Raksturojums Kanalizācijas sistēmas izbūves gadi 1985 1986 Reģistrēto avāriju skaits gadā 3 Notekūdeņu noplūde gadā, m 3 Apmēram 2000 m 3 gadā Lietus notekūdeņu pieplūde gadā, m 3 Apmēram 6000 m 3 gadā Cauruļvadu materiāls Cauruļvadu garums kopā, m t. sk. pēc cauruļvadu diametra, mm 50 100 150 200 250 300......... Pašplūsmas tīkli PVC Tērauds Čuguns Keramika 1977 295 1682 Spiedvadi - nav PVC Tērauds Čuguns Kopā 1977 295 1682 Informācijas avoti: Skujenes pagasta pārvalde Galvenā kanalizācijas tīklu problēma ir infiltrācija un vairāku tīklu posmu sliktais tehniskais stāvoklis. 20. tabula. Kanalizācijas sūkņu staciju raksturojums Sūkņu Izbūves Sūkņu Ūdens Notekūdeņu Sūkņu Elektroenerģi Tehniskais stacija / gads skaits plūsmas plūsma, ražība, jas patēriņš, stāvoklis sūkņu marka mērītājs m 3 /gadā l/s kwh/gadā Nav - - - - - - - Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana 23

Notekūdens dūņu apsaimniekošana nav atbilstoša normatīvo aktu prasībām. Reizi gadā vai retāk tiek iztīrīti bioloģiskie dīķi un to saturs tiek izvests uz lauksaimniecības zemēm, vienojoties ar lauksaimniekiem par dūņu pieņemšanu, taču šis darbības neatbilst MK noteikumiem Nr.362 Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli. Aptuvenais dūņu daudzums 5,7 t gadā mitro dūņu (pēc 2009. gada datiem,) 2009.gadā ir veikta notekūdeņu dūņu testēšana. Tajā noteikti šādi rādītāji kopējais fosfors, kopējais slāpeklis, organiskās vielas sausnā un sausna. Tā kā NAI slodze nepārsniedz 5000 cilvēkekvivalentu un tajās apstrādā tikai sadzīves notekūdeņus un dūņu sastāvā nenosaka smago metālu koncentrāciju un tās netiek klasificētas. Pēc projekta realizācijas notekūdeņu dūņas tiks nodotas citam operatoram. 7.3. Piesārņojuma slodze projekta teritorijā Projekta teritorijā 2012.gadā CE (cilvēku ekvivalents) ir 326, kas atbilst 326 iedzīvotājiem Skujenes ciemā. Piesārņojošo vielu limitējošās koncentrācijas un piesārņojuma slodze notekūdeņos apkopota tabulā: 21.tabula. Piesārņojuma slodze projekta teritorijā pēc ķīmiskiem rādītājiem Rādītājs Maksimāli pieļaujamā piesārņojošo vielu koncentrācija, mg/l Piesārņojuma samazinājuma procenti Piesārņojojuma slodze pēc NAI, t/g Suspendētās vielas <35 90 0,472675 BSP 5 <25 70 0,337625 ĶSP <125 75 1,688125 7.4 Kanalizācijas sistēmas atbilstība normatīvu prasībām un nepieciešamie uzlabojumi 22.tabula. Kanalizācijas sistēmas atbilstība normatīvajām prasībām Prasības Esošās situācijas atbilstības izvērtējums Padomes Direktīva Pēc analīžu rezultātiem vidē periodiski tiek novadīti neattīrīti 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu notekūdeņi un NAI tehniskais stāvoklis nav apmierinošs. Esošo NAI rekonstrukcija vai jaunu NAI izbūve esošo vietā būtu jāparedz kā viena no augstākajām prioritātēm. MK noteikumi Nr. 34 Noteikumi par piesārņojošu vielu emisiju ūdenī (22.01.2002) MK noteikumi nr. 118 Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti (12.03.2002) MK noteikumi nr. 362 Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu Novecojuši kanalizācijas cauruļvadi un akas, caur kuru kanalizācijas sistēmā nonāk lietus ūdeņi no grunts. Neblīvi cauruļu savienojumi Nepieciešams likvidēt neattīrītu notekūdeņu noplūdes vietas, rekonstruējot kanalizācijas tīklu posmus. Notekūdeņi pēc attīrīšanas nonāk Amatā, kas Amatas novadā ir iekļauta prioritāro zivju ūdeņu sarakstā kā lašupe (atbilstoši 2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.118 Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti 2.1pielikuma 2.tabulai), tātad tās ūdens kvalitātei jāatbilst karpu upes ūdeņu kvalitātei atbilstoši minēto MK noteikumu Nr.118 3.pielikuma nosacījumiem. Dūņu apsaimniekošana un monitorings nenotiek atbilstoši MK noteikumu Nr. 362 Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta, izmantošanu, monitoringu un kontroli 24

izmantošanu, monitoringu un kontroli (02.05.2006) Reģionālās vides pārvaldes prasības Direktīvas specifiskais ieviešanas plāns Pašvaldības prioritātes (02.05.2006) un B kategorijas piesārņojuma atļaujas prasībām, nepieciešami apsaimniekošanas pasākumi, lai nodrošinātu drošu dūņu pārvadāšanu vai uzglabāšanu. Reģionālās vides pārvaldes prasības iekļautas Atļaujā B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. VA10IB0039 Esošais kanalizācijas pakalpojumu lietotāju skaits veido 46,3 % no iedzīvotāju skaita. Neattīrītu notekūdeņu noplūžu un izplūdes vietu likvidēšana, infiltrāciju novēršana kanalizācijas tīklā un notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes uzlabošana. Atbilstības izvērtējums un attīstības prioritātes Tehniskā stāvokļa ietekme uz notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nenodrošina notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši Valmieras reģionālās vides pārvaldes prasībām, kas iekļautas B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā. Prioritāri nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas procesa uzlabošana, nodrošinot iekārtu tehnisko darbību, veicot NAI rekonstrukciju. Pakalpojumu nodrošinājuma līmenis. Esošais kanalizācijas pakalpojumu lietotāju līmenis 46,3 %. Prioritāri plānots sasniegt pieejamības pārklājuma līmeni 95 % ciemata robežās. Ilgtermiņā, lai novērstu dabas vides piesārņojumu, un novērstu infiltrācijas, plānota kanalizācijas kolektora rekonstrukcija. Jaudas un atbilstība pakalpojumu pieprasījumam. Esošo NAI projektētā jauda (100 m 3 /dnn) pārsniedz nepieciešamo nodrošinājumu. Lai nodrošinātu atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu nepieciešams rekonstruēt esošās NAI, atbilstoši pieprasījumam (50 m3/ dnn). Kanalizācijas noplūdes un infiltrācija. Cauruļvadu tehniskais stāvoklis ir slikts, esošie cauruļvadi ir nokalpojuši, īpaši savienojumu vietas un skatakas, kuras rada augstu infiltrāciju un noplūdes. Aprēķinātā infiltrācija un noplūdes 2011.gadā bija 45,66%- 15,99 m 3 /dnn. Sistēmas uzraudzības nodrošinājums. Kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanu veic Amatas novada pašvaldības struktūrvienība Skujenes pagasta pārvalde. Uzraudzība tiek veikta atbilstoši Atļaujā B kategorijas piesārņojošai darbībai iekļautajām prasībām, kas regulē notekūdeņu un dūņu apsaimniekošanas kontroli. NAI darbība tiek kontrolēta atbilstoši 22.01.2002. MK noteikumiem Nr.34 Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī. Notekūdeņu analīzes tiek veiktas ne retāk kā reizi pusgadā. Notekūdeņu laboratorisko kontroli veic akreditēta laboratorija, prasību ievērošanu kontrolē Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde. 8. Institucionālā situācija Ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visā Amatas novadā un Skujenes ciematā ir Amatas novada dome. Amatas novada dome darbojas saskaņā ar likumu Par pašvaldībām un Amatas novada domes Nolikumu. Novada dome savas kompetences un likuma ietvaros organizē iestāžu funkciju izpildi, ievērojot administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Amatas novada domi līdz 2009.gada 1.jūlijam veido 9 deputāti, bet pēc 2009.gada vēlēšanām un novadu reformas 15 deputāti.. Dome no deputātu vidus ievēl domes priekšsēdētāju un pastāvīgo komiteju locekļus. Lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes sēdēs, dome izveido pastāvīgās komitejas. Atsevišķu funkciju pildīšanai dome no deputātiem 25

un attiecīgās pašvaldības balsstiesīgajiem iedzīvotājiem izveido komisijas. No domes deputātiem ievēl: padomes priekšsēdētāju, padomes priekšsēdētāja vietnieku; komiteju un komisiju locekļus. Pašvaldības autonomās funkcijas Amatas novada pašvaldībā 2010.gadā realizēja šādas institūcijas : 1. Amatas novada pašvaldība 2. Amatas novada pirmsskolas izglītības iestāde Kastanītis 3. Amatas novada Nītaures pirmsskolas izglītības iestāde Taurīte 4. Amatas novada Amatas pamatskola 5. Amatas novada Drabešu sākumskola 6. Amatas novada Drabešu internātpamatskola 7. Amatas novada Spāres speciālā internātpamatskola 8. Amatas novada Nītaures vidusskola 9. Amatas novada Zaubes pamatskola 10. Amatas novada Sērrmūkšu pamatskola 11. Amatas novada Nītaures mūzikas un mākslas skola. Amatas novada pašvaldības konsolidētajā 2011.gada pārskatā ir iekļauti šo budžeta iestāžu pārskati. Amatas novada domei pieder kapitāldaļas: A/S CATA 70 483 vārda akcijas jeb 7.17% no kopējā akciju skaita; SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija 24 428 kapitāla daļas jeb 1.96% no kopējā SIA pamatkapitāla. Amatas novada domes darbs noritēja 4 domes komiteju un komisiju sēdēs. 2010.gadā notikušas 15 domes sēdes, 10 finanšu komitejas, 6 izglītības un kultūras komitejas Domes lēmumu izpildi nodrošina domes ievēlētas vai ieceltas amatpersonas, pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbinieki. 4.2. Juridiskās attiecības TEP pielikumā pievienots lēmums par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, apkalpojamo teritoriju utt. 4.3. Organizatoriskā struktūra Institucionālā struktūra 1. shēma Pašvaldības institucionālā struktūra 26

Informācijas avoti: Amatas novada dome, www.amatasdome.lv Domes izveidoto iestāžu (uzņēmumu) tiesības, pienākumi un struktūra tiek noteikti saskaņā ar iestāžu nolikumiem (uzņēmumu statūtiem), kurus apstiprinājusi padome. Domes nodaļu pienākumi, tiesības un struktūra tiek noteikti saskaņā ar nolikumiem, kurus apstiprinājusi dome. Iestāžu vadītāju algu likmes nosaka saskaņā ar domes lēmumu, organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina domes pārvaldes darbinieki. Darbinieku algu likmes un piemaksas nosaka dome, pieņemot lēmumu. Finanšu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu, dome ne retāk kā reizi gadā uzaicina zvērinātu revidentu, kura darbu apmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Domes priekšsēdētājas amats ir algots, priekšsēdētāja: vada padomes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās un veic domes kontroles funkciju; pārstāv domi attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām; bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā; domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, atver un slēdz kontus banku iestādēs; vada finanšu un attīstības komitejas darbu; dod saistošus rīkojumus padomes pārvaldes darbiniekiem; ierosina jautājumu izskatīšanu domē un komitejās; sagatavo izskatīšanai padomes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus; atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome; var ierosināt jautājumu par attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atbrīvošanu no ieņemamā amata; veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru Kabineta noteikumos, domes lēmumos un nolikumā. Domes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi mēnesī sasauc priekšsēdētāja, dome lēmumus pieņem sēdēs, kas ir atklātas, izņemot gadījumus, kad dome nolemj rīkot slēgtu sēdi. Domes lēmumi, priekšsēdētājas rīkojumi, kā arī domes atklāto sēžu protokoli ir publiski pieejami. Komiteju un komisiju sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Pašvaldība savā teritorijā veic vairākas pastāvīgās un nosacīti mainīgās funkcijas iedzīvotāju 27