PR_COD_1amOther

EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Sesijas dokuments 10.7.2013 A7-0252/2013 ***I ZIŅOJUMS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu (02074/2011 C7-0126/2012 2011/0901B(COD)) Juridiskā komiteja Referente: Alexandra Thein RR\943352.doc PE504.284v02-00 Vienoti daudzveidībā

PR_COD_1amOther Izmantoto apzīmējumu skaidrojums * Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums) (Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) Grozījumi akta projektā Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti. Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: [ ]. PE504.284v02-00 2/15 RR\943352.doc

SATURA RĀDĪTĀJS Lpp. EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS...5 PASKAIDROJUMS...10 PROCEDŪRA...15 RR\943352.doc 3/15 PE504.284v02-00

PE504.284v02-00 4/15 RR\943352.doc

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu (02074/2011 C7-0126/2012 2011/0901B(COD)) (Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Tiesas lūgumu (02074/2011), ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 254. panta pirmo daļu un 281. panta otro daļu, saskaņā ar kurām tam ir iesniegts šis akta projekts (C7-0126/2012), ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu; ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2011)0596), ņemot vērā Tiesas 2012. gada 8. maija vēstuli, ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija vēstuli, ņemot vērā 2. un 3. punktu Parlamenta 2012. gada 5. jūlija normatīvajā rezolūcijā par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 1 un tā I pielikumu, ņemot vērā Reglamenta 55. pantu, ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0252/2013), 1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Tiesai, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. 1 Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0294. RR\943352.doc 5/15 PE504.284v02-00

Grozījums Nr. 1 EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI * Tiesas projektā --------------------------------------------------------- Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un it īpaši tā 19. panta 2. punkta otro daļu, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 254. panta pirmo daļu un 281. panta otro daļu, ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un it īpaši tā 106.a panta 1. punktu, ņemot vērā Tiesas lūgumu, ņemot vērā Komisijas atzinumu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, tā kā: (5) Vispārējā tiesā, kuras kompetencē esošo jautājumu loks kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājies, patlaban iesniegto lietu skaits nepārtraukti palielinās. (6) Vispārējā tiesā iesniegto lietu skaits gadu gaitā arvien pieaug, tāpēc, laikam ritot, šajā tiesā ir palielinājies izskatīšanā esošo lietu skaits un tiesvedību ilgums. (7) Šī tiesvedību ilguma pagarināšanās, visticamāk, nav pieņemama lietas dalībniekiem, * Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu. PE504.284v02-00 6/15 RR\943352.doc

it īpaši ņemot vērā gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktās prasības. (8) Šādai situācijai Vispārējā tiesā ir strukturāli iemesli, kuri ir saistīti gan ar Savienības iestāžu un struktūru likumdošanas un normatīvā darba palielināšanos un dažādību, gan Vispārējā tiesā izskatīšanai nodoto lietu materiālu apjomu un sarežģītību, it īpaši konkurences un valsts atbalsta jomās. (9) Tādējādi ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai risinātu šo situāciju, un Līgumos paredzētā iespēja palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu ļautu īsā laikā samazināt gan izskatīšanā esošo lietu skaitu, gan šajā tiesā notiekošo tiesvedību pārmērīgo ilgumu. (9a) (9b) Minētajos pasākumos būtu jāparedz arī ilgtermiņa risinājums tiesnešu izcelsmes valstu jautājumam, jo pašreizējo kārtību, kas paredz tiesnešu vietas piešķirt pēc izcelsmes dalībvalsts principa, nevar piemērot situācijā, kad tiesnešu skaits pārsniedz dalībvalstu skaitu. Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 2. punktā ir noteikts, ka Vispārējās tiesas sastāvā ir vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tādējādi jau ir nodrošināts pienācīgs ģeogrāfiskais līdzsvars un ņemtas vērā dalībvalstu tiesību sistēmas, tāpēc pārējie tiesneši būtu jāieceļ, pamatojoties tikai un vienīgi uz profesionālo un personisko piemērotību un ņemot vērā viņu zināšanas par Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību sistēmām. Tomēr vienu dalībvalsti būtu jāpārstāv ne vairāk kā diviem tiesnešiem. IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Izdarīt Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem šādus grozījumus: 6.a Aizstāt 47. panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: RR\943352.doc 7/15 PE504.284v02-00

Šo Statūtu 9.a pants, 14. un 15. pants, 17. panta pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa un 18. pants attiecas uz Vispārējo tiesu un tās locekļiem. 7. Aizstāt 48. pantu ar tekstu šādā redakcijā: Vispārējā tiesā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts un divpadsmit papildu tiesneši. Vienu dalībvalsti pārstāv ne vairāk kā divi tiesneši. Visiem tiesnešiem ir vienāds statuss, kā arī vienādas tiesības un pienākumi. Ja tiesnešu kopējais skaits ir pāra skaitlis, tad, ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, katru reizi pārmaiņus nomaina pusi no tiesnešu kopējā skaita; ja tiesnešu kopējais skaits ir nepāra skaitlis, tad pārmaiņus nomaina pāra skaitu un par vienu mazāku nepāra skaitu tiesnešu. 7.a Pievienot šādu pantu: 48.a pants Ieceļot pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts, tiesības izvirzīt kandidātu tiesneša amatam ir attiecīgās dalībvalsts valdībai. 7.b Pievienot šādu pantu: 48.b pants 1. Pārējās tiesnešu vietas aizpilda, neņemot vērā kandidātu piederību noteiktai dalībvalstij. 2. Norisinoties procedūrai, kas paredzēta, lai ieceltu amatā vienu vai vairākus no divpadsmit papildu tiesnešiem, visu dalībvalstu valdības var izvirzīt kandidātus. Turklāt Vispārējās tiesas tiesneši, kam beidzas amata pilnvaru laiks, var personiski pieteikties šim amatam, iesniedzot rakstisku pieteikumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā minētās komitejas priekšsēdētājam. 3. Norisinoties procedūrai, kas paredzēta, lai ieceltu amatā vienu vai vairākus PE504.284v02-00 8/15 RR\943352.doc

no divpadsmit papildu tiesnešiem, Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantā minētā komiteja sniedz atzinumu par kandidātu piemērotību pildīt Vispārējās tiesas tiesneša pienākumus. Atzinumam par kandidātu piemērotību komiteja pievieno sarakstu, kurā piemērotības secībā sakārtoti kandidāti ar visatbilstošāko augstos amatos gūtu darba pieredzi. Ja piemērotu kandidātu skaits ir pietiekams, tad sarakstā iekļauto kandidātu skaits vismaz divas reizes pārsniedz to tiesnešu skaitu, kuri dalībvalstu valdībām jāieceļ, savstarpēji vienojoties. 3. pants 1. Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2. Divpadsmit papildu tiesneši, kas iecelti tiesneša amatā, pamatojoties uz šo regulu un pēc tās stāšanās spēkā, stājas amatā nekavējoties pēc zvēresta nodošanas. Sešiem no minētajiem tiesnešiem, pamatojoties uz izlozes rezultātiem, pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva pirmās daļējās nomaiņas, kura notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pārējo sešu tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva otrās daļējās nomaiņas, kura notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs., gada. Eiropas Parlamenta vārdā priekšsēdētājs Padomes vārdā priekšsēdētājs RR\943352.doc 9/15 PE504.284v02-00

PASKAIDROJUMS 1. Likumdošanas procedūras dalījums divās daļās Šis ziņojums ir otrā daļa likumdošanas procedūrā, kura tiek īstenota ar mērķi izdarīt grozījumus Tiesas statūtos. 2012. gada pavasarī bija redzams, ka Padomē netiks panākta vienošanās attiecībā uz dažiem ierosinātajiem grozījumiem, kuri skar tiesnešu skaita palielināšanu. Pamatā jau valda vienprātība, ka tiesnešu skaits ir jāpalielina. Tomēr, tā kā papildu tiesnešu skaits jebkurā gadījumā būs mazāks par 27, visas dalībvalstis nevarēs izvirzīt vēl pa vienam tiesnesim. Līdz ar to izraudzīšanās kritērijus nāksies noteikt tā, ka turpmāk divi tiesneši būs tikai dažām dalībvalstīm. Tādēļ papildu tiesnešu izraudzīšanās kritēriji ir strīdīgs jautājums. Šo apstākļu dēļ Juridiskā komiteja nolēma regulas priekšlikumu dalīt divās daļās. Par tiem Statūtu grozījumiem, kuri neizsauca pretrunas, tika nobalsots līdz 2012. gada vasarai, un tie jau ir kļuvuši par likumu. Otrajā daļā, kas tiek izskatīta patlaban, jārod risinājums attiecībā uz Vispārējās (pirmās instances) tiesas tiesnešu skaitu un izraudzīšanās kritērijiem. 2. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas pastāvīgais darba apjoma pieaugums Jau vairākus gadus Vispārējā tiesā izskatīto lietu skaits ir bijis mazāks nekā izskatīšanai iesniegto lietu skaits. Tādējādi izskatīšanā esošo lietu skaits ir pastāvīgi palielinājies. Šī tendence mainījās tikai 2012. gadā, kad izskatīšanā esošo lietu skaits bija 617 un izskatīto lietu skaits 688. Kopumā 2012. gada 31. decembrī izskatīšanā atradās tieši 1237 lietas. Salīdzinājumam jānorāda, ka 2007. gadā izskatīšanai tika nodotas 522 lietas, savukārt izskatītas 397 lietas. Izskatāmo lietu skaits 2007. gada 31. decembrī bija 1154. Šie dati liecina, ka, pirmkārt, lietu skaits principā palielinās un, otrkārt, Vispārējās tiesas darba ražīgums, pateicoties iekšējām organizatoriskām reformām, ir ievērojami pieaudzis. Neraugoties uz Vispārējās tiesas milzīgajiem centieniem, tā nespēj tikt galā ar augošo darba apjomu. Turklāt iepriekš minētajos skaitļos neatspoguļojas to prasību skaits, kuras pieteiktas izskatīšanai paātrinātajā procesā, kā arī pieteikumi pagaidu pasākumu piemērošanai, kas abos gadījumos arī prasa lielus resursus. Pašreizējais darba apjoma pieaugums ir izskaidrojams ar šādiem faktoriem: a) ir paplašināts izskatāmo prasību spektrs; b) pēc 2004. un 2007. gadā notikušās jaunu dalībvalstu pievienošanās ir palielinājies izskatāmo prasību skaits; c) jāizskata prasības, kas izriet no Eiropas integrācijas padziļināšanās, palielinoties Eiropas Savienības iestāžu, institūciju un citu struktūru likumdošanas un normatīvo aktu skaitam un dažādībai, un d) ir pieaudzis izskatāmo prasību skaits saistībā ar Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Jānorāda, ka daudzus no iepriekš minētajiem cēloņiem nebija iespējams paredzēt iepriekš. 3. Vispārējās tiesas reakcija Vispārējai tiesai nevar pārmest bezdarbību, saskaroties ar šādu darba apjoma pieaugumu. Pirmkārt, tās reglamentā tika izdarīti grozījumi, kas ļauj atteikties no mutiskā procesa PE504.284v02-00 10/15 RR\943352.doc

intelektuālā īpašuma tiesību lietās, tādējādi panākot šo lietu ātrāku izskatīšanu. Otrkārt, 2007. gadā Vispārējā tiesa nolēma izveidot astoņus dažādus tiesas sastāvus un apelāciju palātu. Tika izveidota arī dinamiska lietu pārvaldības sistēma. Treškārt, tiesas sēdes ziņojumu visās lietās tagad gatavo īsa kopsavilkuma veidā. Ceturtkārt, tagad Vispārējās tiesas priekšsēdētājs var nodot jaunas lietas izskatīšanai tām palātām, kuras jau skata lietas, kas attiecas uz līdzīgiem juridiskiem jautājumiem. Piektkārt, ir ieviestas efektīvākas spriedumu un lēmumu sagatavošanas metodes. Sestkārt, ir ieviestas jaunas datorizētas augstas veiktspējas lietojumprogrammas, kas ļauj uzreiz piekļūt vajadzīgiem dokumentiem un nodrošina ātru apmaiņu biroju starpā, kā arī starp birojiem, kanceleju un dažādiem Vispārējās tiesas dienestiem. 4. Iespējamie risinājumi Neraugoties uz iepriekš minētajiem procesuālajiem uzlabojumiem, Vispārējā tiesa uzskata, ka ir steidzami vajadzīgs strukturāls risinājums. Līgumi paredz divas reformu iespējas: a) izveidot specializētās tiesas; b) palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu, izdarot grozījumus Statūtu 48. pantā. Likumdošanas procedūras pirmajā daļā Tiesa noraidīja variantu, ka Vispārējā tiesā varētu tikt izveidotas specializētas tiesas. Līdz ar to jautājumu par Vispārējās tiesas noslogojumu var risināt, vienīgi palielinot tiesnešu skaitu. Tādēļ referente 2013. gada 17. janvārī devās uz Luksemburgu, lai minētos jautājumus apspriestu ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāju, sekretāru un tiesnešiem, kā arī ar Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāju. Par šo tematu tika rīkota arī uzklausīšana Briselē, kas norisinājās 2013. gada 24. aprīlī. 5. Papildu tiesnešu skaits Tiesa ir ierosinājusi palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu par 12, tādējādi kopējais tiesnešu skaits būtu 39. Referente uzskata, ka nepieciešamība pēc papildu tiesnešiem Vispārējā tiesā ir pamatota. Ir grūti noteikt un pamatot precīzu skaitu. Budžeta komitejas veiktā analīze 1 liecina, ka katra papildu tiesneša vieta, ieskaitot attiecīgo sekretāru nodarbināšanas izmaksas utt., gadā izmaksātu aptuveni EUR 1 miljonu. Referente, ņemot vērā arī ES un dalībvalstu visai saspringto budžeta situāciju, uzskata, ka 12 papildu tiesnešu vietas ir piemērots risinājums. Tiesu varai ir jāspēj īstenot savas kontroles funkcijas, turklāt pienācīgā termiņā. Tas nepieciešams iedzīvotājiem, lai tiktu nodrošināts tiesiskas valsts princips. 6. Tiesnešu izraudzīšanās problēma Tiesa savā priekšlikumā nav minējusi, kā tiks izraudzīti papildu divpadsmit tiesneši, pirms tos iecels amatā. Tradicionāli par to lemj dalībvalstis, un LES 19. panta 2. punktā ir noteikts tikai tas, ka Vispārējās tiesas sastāvā ir jābūt vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. 1 Angelika Werthmann sagatavotais atzinums, 27.1.2012. RR\943352.doc 11/15 PE504.284v02-00

Līdzšinējās sarunās ir kļuvis skaidrs, ka dalībvalstīm tas ir ārkārtīgi jutīgs statusa jautājums. Principā ir iespējami divi risinājumi. Pirmkārt, tiesnešus tāpat kā līdz šim var izraudzīties, pamatojoties uz viņu piederību konkrētai dalībvalstij. Taču kā jau iepriekš norādīts visas dalībvalstis vienlaikus nevarēs izvirzīt pa vienam papildu tiesnesim, tāpēc būtu vajadzīga rotācijas sistēma. Otrkārt, papildu tiesnešus var izraudzīties, pamatojoties tikai un vienīgi uz kandidātu profesionālo piemērotību šim amatam. Šādu pieeju atbalsta arī Komisija. 7. Iespējamie rotācijas varianti Referente uzskata, ka risinājums jārod steidzami. Svarīgāk par to, kādu tiesnešu izraudzīšanās kārtību nolems izmantot, ir tas, lai Vispārējai tiesai drīz tiktu nodrošināti papildu tiesneši. Tādēļ referente ir gatava izskatīt visus kompromisa priekšlikumus, it īpaši Tiesas vai Vispārējās tiesas ierosinājumus. Tomēr referente vēlētos komentēt abus iespējamos risinājumus. Iestāžu un dalībvalstu diskusijās ir izskanējuši daudzi priekšlikumi dažādu rotācijas sistēmu ieviešanai: a) pilnībā vienlīdzīga rotācija, kurā visām dalībvalstīm būtu vienlīdzīgas tiesības izvirzīt otru tiesnesi; b) rotācija, kurā tiktu ņemts vērā dalībvalstu lielums, paredzot, ka lielās dalībvalstis otru tiesnesi izvirzītu biežāk nekā mazās dalībvalstis; c) rotācija, kurā piedalītos visas dalībvalstis, taču lielo dalībvalstu tiesneši tiktu iecelti amatā uz diviem pilnvaru termiņiem; d) jaukta rotācija, proti, lielās dalībvalstis otru tiesnesi izvirzītu vienmēr, bet mazās dalībvalstis tikai laiku pa laikam; e) rotācija pēc loterijas principa, proti, dalībvalstu tiesības izvirzīt tiesneša amata kandidātu ikreiz noteiktu, pamatojoties uz izlozes rezultātiem; f) viena no iepriekš minētajām sistēmām, nosakot, ka papildu tiesnešu vietas sākotnēji tiek izveidotas tikai uz noteiktu laikposmu, piemēram, sešiem gadiem. 8. Aizmirstais profesionālās piemērotības kritērijs Jānorāda, ka neviena no iepriekš minētajām rotācijas sistēmām nav īsti pārliecinoša. Līdzšinējais ar likumu noteiktais princips paredz vienu tiesnesi no katras dalībvalsts, un šā principa būtība ir saglabāt zināmu līdzsvaru starp dalībvalstīm un juridiskajām kultūrām. Tas zināmā mērā arī ir pamatoti. Tomēr izšķiroši svarīga nozīme ir tam, lai tiesnešu amata vietām tiktu izvirzīti nevis tikai piemēroti juristi no kādas konkrētas dalībvalsts, bet gan tādi, kuri būtu vispiemērotākie visas PE504.284v02-00 12/15 RR\943352.doc

Eiropas Savienības mērogā. It īpaši ir nepieciešams, lai iedzīvotāji varētu paļauties uz to, ka par viņu interesēm lems paši piemērotākie (un ne tikai piemēroti vien) tiesneši. Attiecībā uz Civildienesta tiesas tiesnešu izraudzīšanos tas jau ir noteikts normatīvajos aktos. Saskaņā ar Statūtu pielikuma 3. panta 4. punktu attiecīgā atlases komiteja ne vien sniedz atzinumu par kandidātu piemērotību amatam, bet arī pievieno atzinumam to kandidātu sarakstu, kuriem ir vispiemērotākā augstos amatos gūta darba pieredze. Šāda saraksta izveidi Vispārējās tiesas vajadzībām nākotnē varētu uzņemties LESD 255. pantā paredzētā komiteja. Patlaban komitejas uzdevums ir tikai pārbaudīt dalībvalstu izvirzīto kandidātu piemērotību amatam. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad kandidāti atzīti par neatbilstošiem. Kaut arī komitejas sniegtie ieteikumi dalībvalstu valdībām nav saistoši, tomēr līdz šim tās šos ieteikumus vienmēr ir ievērojušas. Patiešām, būtu grūti iecelt amatā tiesnesi, kas atzīts par amatam neatbilstošu. Tāpat nav domājams, ka no vienas dalībvalsts tiktu izvirzīti vairāk nekā divi tiesneši. Par to liecina pieredze, kas gūta saistībā ar Civildienesta tiesas tiesnešu amata kandidātu sarakstu. Ņemot vērā LESD 253. panta noteikumu, kas paredz, ka dalībvalstu valdības ieceļ tiesnešus amatā, savstarpēji vienojoties, var secināt, ka pat tādā gadījumā, ja sarakstā kā paši piemērotākie būtu norādīti vairāki vienas dalībvalsts pārstāvji, par tiesnesi tik un tā kļūtu tikai viens no viņiem, un pārējie vārdi sarakstā tiktu apieti. Tāpēc ir svarīga arī prasība, lai kandidātu skaits sarakstā būtu lielāks nekā aizpildāmo amata vietu skaits. 9. Referentes priekšlikums Pēc referentes domām, sistēmai vajadzētu būt šādai pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts būtu jāieceļ saskaņā ar patlaban spēkā esošo kārtību, tādējādi izpildot prasību nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru un dalībvalstu tiesību sistēmu pietiekamu vērā ņemšanu; savukārt papildu tiesneši būtu jāizraugās neatkarīgi no valstiskās piederības, vadoties tikai un vienīgi pēc kandidāta piemērotības šim amatam. Izvirzīt kandidātus būtu atļauts visu dalībvalstu valdībām tam ir objektīvs pamatojums, un tas atbilst pilsoņu gribai. Turklāt, lai nodrošinātu, ka neiet zudībā to tiesnešu pieredze, kuriem beidzas amata pilnvaru termiņš (piemēram, gadījumā, ja izcelsmes dalībvalsts valdības skatījumā tiesnesis darbojies pārāk neatkarīgi), referente ierosina, ka tiesneši, kuriem beidzas amata pilnvaru termiņš, uz papildu tiesnešu vietām varētu pieteikties paši, tieši vēršoties komitejā. 2013. gada 30. maijā norisinājās uzklausīšana, kuras gaitā ar 255. pantā minētās komitejas pašreizējo priekšsēdētāju Jean-Marc Sauvé tika apspriesta šīs komitejas iespējamā turpmākā loma aplūkoto priekšlikumu kontekstā. Priekšsēdētājs ideju visumā atbalstīja, vienlaikus ierosinot dažus uzlabojumus, kuri lielā mērā ir ņemti vērā, izstrādājot ziņojuma galīgo redakciju. 10. Referentes noslēguma vērtējums Referente uzskata, ka Vispārējās tiesas argumentācija ir pārliecinoša un nepieciešamība pēc papildu tiesnešiem tās sastāvā pamatota. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Vispārējā tiesa spētu izspriest lietas pienācīgā termiņā. RR\943352.doc 13/15 PE504.284v02-00

Tomēr problemātiskais jautājums ir tiesnešu iecelšanas kārtība tas radīja vilcināšanos likumdošanas procedūras pirmajā posmā. Šajā ziņojumā referente sniegusi konkrētu priekšlikumu, paredzot neņemt vērā papildu tiesnešu valstisko piederību. Nacionālai valstij raksturīga amatu sadales domāšana nedrīkst kļūt par slogu ES tiesiskumam. Tomēr, lai panāktu drīzu vienošanos, referente ierosina Parlamentam atsaucīgi reaģēt uz Padomes vai Tiesas ierosinātiem kompromisa variantiem, jo tiesnešu skaita palielināšanai ir jānotiek steidzami. Jebkāda vienošanās būs labāka par turpmāku vilcināšanos. Pārmērīgais tiesvedības procedūru ilgums patlaban rada risku, ka varētu tikt pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Tādēļ komiteja aicina Padomi iespējami ātri reaģēt uz šajā ziņojuma projektā ietvertajiem priekšlikumiem, lai turpmākas vilcināšanās dēļ neciestu Savienības tiesu sistēmas efektivitāte. PE504.284v02-00 14/15 RR\943352.doc

PROCEDŪRA Virsraksts Atsauces Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Lēmuma datums Referents(-e/-i/-es) Iecelšanas datums Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Savienības Tiesas statūtus, palielinot tiesnešu skaitu Vispārējā tiesā 02074/2011 C7-0126/2012 2011/0901B(COD) JURI 12.6.2012 AFCO 12.6.2012 AFCO 17.9.2012 Alexandra Thein 8.6.2012 Izskatīšana komitejā 18.9.2012 26.11.2012 19.3.2013 30.5.2013 Pieņemšanas datums 20.6.2013 Galīgais balsojums +: : 0: 23 1 0 Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā Aizstājēji (187. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā Iesniegšanas datums 10.7.2013 Raffaele Baldassarre, Luigi Berlinguer, Sebastian Valentin Bodu, Françoise Castex, Christian Engström, Marielle Gallo, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sajjad Karim, Klaus-Heiner Lehne, Antonio Masip Hidalgo, Jiří Maštálka, Alajos Mészáros, Bernhard Rapkay, Evelyn Regner, Dimitar Stoyanov, Rebecca Taylor, Alexandra Thein, Tadeusz Zwiefka Sergio Gaetano Cofferati, Eva Lichtenberger, Angelika Niebler Frédérique Ries, Nikolaos Salavrakos, Jacek Włosowicz RR\943352.doc 15/15 PE504.284v02-00