PR_COD_1amOther

EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 2011/0901B(COD) 5.3.2013 ***I ZIŅOJUMA PROJEKTS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu (02074/2011 C7-0126/2012 2011/0901B(COD)) Juridiskā komiteja Referente: Alexandra Thein PR\925895.doc PE504.284v01-00 Vienoti daudzveidībā

PR_COD_1amOther Izmantoto apzīmējumu skaidrojums * Apspriežu procedūra *** Piekrišanas procedūra ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums) ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums) ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums) (Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.) Grozījumi akta projektā Izmaiņas, kas ar Parlamenta grozījumiem izdarītas akta projektā, ir iezīmētas treknā slīprakstā. Teksts, kas iezīmēts parastā slīprakstā, tehniskajiem dienestiem norāda tās akta projekta daļas, kurās ierosināti labojumi, lai sagatavotu galīgo teksta redakciju (piemēram, nepārprotami kļūdainas teksta daļas vai to izlaidumi kādā no valodām). Šos ierosinātos labojumus apstiprina attiecīgie tehniskie dienesti. Informācijas bloka, ko ievieto pirms katra grozījuma attiecībā uz spēkā esošu aktu, kuru plānots grozīt ar attiecīgo akta projektu, trešajā un ceturtajā rindā attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un tā atbilstīgo teksta vienību. Daļas, kas tiek pārņemtas no tādas spēkā esoša akta teksta vienības, kura netiek grozīta ar attiecīgo akta projektu, bet kuru Parlaments nodomājis grozīt, iezīmē treknrakstā. Iespējamos šādu teksta daļu svītrojumus apzīmē šādi: [ ]. PE504.284v01-00 2/23 PR\925895.doc

SATURA RĀDĪTĀJS Lpp. EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS...5 PASKAIDROJUMS...19 PR\925895.doc 3/23 PE504.284v01-00

PE504.284v01-00 4/23 PR\925895.doc

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu (02074/2011 C7-0126/2012 2011/0901B(COD)) (Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, ņemot vērā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegto Tiesas pieprasījumu (02074/2011), ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 254. panta pirmo daļu un 281. panta otro daļu, saskaņā ar kurām Parlamentam ir iesniegts tiesību akta projekts (C7-0126/2012), ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. un 15. punktu, ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2011)0596), ņemot vērā Tiesas 2012. gada 8. maija vēstuli, ņemot vērā Komisijas 2012. gada 30. maija vēstuli, ņemot vērā 2. un 3. punktu Parlamenta 2012. gada 5. jūlija normatīvajā rezolūcijā par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un tā I pielikumu, ņemot vērā Reglamenta 55. pantu, ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0000/2013), 1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Tiesai un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. Nr. 1 Virsraksts Projekts Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Savienības Tiesas statūtus un to I pielikumu Projekts Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, palielinot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu PR\925895.doc 5/23 PE504.284v01-00

(Šis grozījums jāveic tādēļ, ka priekšlikums tika izskatīts pa daļām.) Nr. 2 2. atsauce ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 254. panta pirmo daļu, 257. panta pirmo un otro daļu un 281. panta otro daļu, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 254. panta pirmo daļu un 281. panta otro daļu, Nr. 3 1. apsvērums (1) Lai pastiprinātu visu tiesnešu piedalīšanos Tiesas virspalātas nolēmumu pieņemšanā, ir jāpalielina tiesnešu skaits, kuri var piedalīties virspalātā, un jāatceļ sistemātiska palātu priekšsēdētāju, kurās ir pieci tiesneši, piedalīšanās. svītrots Nr. 4 2. apsvērums (2) Tādējādi ir jāpielāgo virspalātas un svītrots PE504.284v01-00 6/23 PR\925895.doc

Tiesas plēnuma kvorums. Nr. 5 3. apsvērums (3) Tiesas priekšsēdētājam noteikto pienākumu apjoma palielināšanās prasa ieviest Tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu, un viņa pienākums ir palīdzēt priekšsēdētājam pienākumu izpildē. svītrots Nr. 6 4. apsvērums (4) Jauno tehnoloģiju laikmetā vairs nav jāsaglabā termiņi, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu. svītrots PR\925895.doc 7/23 PE504.284v01-00

Nr. 7 6. apsvērums (6) Šajā tiesā iesniegto lietu skaits ir lielāks par tās viena gada laikā pabeigto lietu skaitu, tāpēc būtiski palielinās tās izskatīšanā esošo lietu skaits un pagarinās tiesvedību ilgums. (6) Šajā tiesā iesniegto lietu skaits gadu gaitā arvien pieaug, tāpēc, laikam ritot, palielinās tās izskatīšanā esošo lietu skaits un pagarinās tiesvedību ilgums. Pamatojums Jauno un izskatīšanā esošo lietu skaits 2012. gadā pirmo reizi kopš vairākiem gadiem nedaudz samazinājās. Tomēr Vispārējās tiesas darba apjoms joprojām ir pārlieku liels. Nr. 8 9.a apsvērums (jauns) Pamatojums (9a) Minētajos pasākumos būtu jāietver arī noteikumi par to, kā ilgtermiņā risināms tiesnešu izcelsmes jautājums, jo pašreizējo kārtību, kas paredz tiesnešu vietas piešķirt pēc izcelsmes dalībvalsts principa, nevar piemērot situācijā, kad tiesnešu skaits pārsniedz dalībvalstu skaitu. Pašreizējais risinājums, kas paredz, ka tiesneši ieceļami, pamatojoties uz izcelsmes valsts principu, mūsdienu Eiropā būtu jāuzlūko kā diskutējams jautājums. PE504.284v01-00 8/23 PR\925895.doc

Nr. 9 9.b apsvērums (jauns) Pamatojums (9b) LES 19. panta 2. punktā ir noteikts, ka Vispārējās tiesas sastāvā ir vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tādējādi jau ir nodrošināts ģeogrāfiskais līdzsvars un ņemtas vērā dalībvalstu tiesību sistēmas, tāpēc papildu tiesneši būtu jāieceļ, pamatojoties vienīgi uz profesionālo un personisko piemērotību. Tā kā līdzsvars jau ir nodrošināts, papildu tiesnešu vietas nebūtu jāsadala starp dalībvalstīm, pamatojoties uz jelkādu rotācijas sistēmu. Papildu tiesneši būtu jāieceļ, pamatojoties vienīgi uz viņu piemērotību amatam, ko izvērtētu LESD 255. pantā minētā komiteja. Pārējie amatā iecelšanas nosacījumi jau ir reglamentēti LESD 253. pantā. Nr. 10 10. apsvērums (10) Lai specializētās tiesas varētu turpināt apmierinoši darboties tāda tiesneša prombūtnes gadījumā, kurš ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņa stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti, ir jāparedz iespēja šīs tiesas papildināt ar aizstājējtiesnešiem, svītrots PR\925895.doc 9/23 PE504.284v01-00

Nr. 11 1. pants 1.punkts 9.a pants (jauns) 1. Pievienot šādu 9.a pantu: svītrots Tiesneši no sava vidus uz trijiem gadiem ievēlē Tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Viņus šajā amatā var ievēlēt atkārtoti. Priekšsēdētāja vietnieks palīdz Tiesas priekšsēdētājam. Viņš to aizstāj, ja Tiesas priekšsēdētājs nevar piedalīties vai viņa amats ir brīvs, vai pēc viņa lūguma. Nr. 12 1. pants 2. punkts 16. pants 2. daļa 2. Aizstāt 16. panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā: Virspalātā ir piecpadsmit tiesneši. Tās priekšsēdētājs ir Tiesas priekšsēdētājs. Virspalātas sastāvā ir arī Tiesas priekšsēdētāja vietnieks un citi tiesneši, kurus izraugās atbilstīgi reglamentam. svītrots PE504.284v01-00 10/23 PR\925895.doc

Nr. 13 1. pants 3. punkts 17.pants 3. Aizstāt 17. panta trešo un ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā: Virspalātas nolēmumi ir spēkā tikai tad, ja sēdē piedalās vienpadsmit tiesneši. svītrots Tiesas plēnuma nolēmumi ir spēkā tikai tad, ja sēdē piedalās septiņpadsmit tiesneši. Nr. 14 1. pants 4. punkts 20. pants 4. daļa 4. Aizstāt 20. panta ceturto daļu ar tekstu šādā redakcijā: svītrots Mutiskajā daļā ietilpst pārstāvju, padomdevēju un advokātu uzklausīšana un ģenerāladvokāta izteiktie pamatotie secinājumi, kā arī liecinieku un ekspertu uzklausīšana, ja tādi ir. PR\925895.doc 11/23 PE504.284v01-00

Nr. 15 1. pants 5. punkts 39. pants 2. daļa 5. Aizstāt 39. panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā: Ja priekšsēdētājs nevar piedalīties sēdē, saskaņā ar reglamentu viņa vietā stājas tā vietnieks vai cits tiesnesis. svītrots Nr. 16 1. pants 6. punkts 45. pants 1. daļa 6. Svītrot 45. panta pirmo daļu. svītrots Nr. 17 1. pants 6.a punkts (jauns) 47. pants 1. daļa 6.a Aizstāt 47. panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: PE504.284v01-00 12/23 PR\925895.doc

Pamatojums Šo Statūtu 9.a panta pirmā daļa, 14. un 15. pants, 17. panta pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa un 18. pants attiecas uz Vispārējo tiesu un tās locekļiem. Atsauce uz 9. pantu jāsvītro, jo Tiesā un Vispārējā tiesā turpmāk vairs nebūs vienāds tiesnešu skaits. Nr. 18 1. pants 7. punkts 48. pants 7. Aizstāt 48. pantā skaitli divdesmit septiņi ar skaitli trīsdesmit deviņi. 7. Aizstāt 48. pantu ar tekstu šādā redakcijā: Pamatojums Vispārējā tiesā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts un divpadsmit papildu tiesneši. Visiem tiesnešiem ir vienāds tiesiskais statuss, kā arī vienādas tiesības un pienākumi. Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, katrā reizē pārmaiņus nomaina pusi no tiesnešu kopējā skaita, ja tiesnešu skaits ir pāra skaitlis, vai arī pārmaiņus nomaina pāra skaitu un par vienu mazāku nepāra skaitu tiesnešu, ja tiesnešu kopējais skaits ir nepāra skaitlis. Ar šo grozījumu tiesnešu skaitu palielina par divpadsmit papildu vietām. Vienlaikus tiek izveidotas divas tiesnešu iecelšanas kategorijas. Turklāt, ņemot vērā jaunu dalībvalstu (piemēram, Horvātijas) pievienošanos Eiropas Savienībai, 48. panta formulējumam vajadzētu PR\925895.doc 13/23 PE504.284v01-00

būt atvērtam, vairs nenosakot tiesnešu maksimālo skaitu, lai izvairītos no turpmākiem nevajadzīgiem Statūtu grozījumiem. 48. panta formulējums, kas attiecas uz Vispārējo tiesu, ir pielāgots atbilstoši 9. panta formulējumam, kas attiecas uz Tiesu. Nr. 19 1. pants 7.a punkts (jauns) 48.a pants (jauns) Pamatojums Pievienot šādu pantu: 48.a pants Ieceļot pa tiesnesim no katras dalībvalsts, tiesības izvirzīt kandidātu tiesneša amatam ir attiecīgās dalībvalsts valdībai. Ar šo grozījumu tiek nepārprotami noteikts, ka katrai dalībvalstij vienmēr ir viens tiesnesis. Nr. 20 1. pants 7.b punkts (jauns) 48.b pants (jauns) Pievienot šādu pantu: 48.b pants 1. Pārējās tiesnešu vietas aizpilda, neņemot vērā kandidātu piederību noteiktai dalībvalstij. 2. Norisinoties procedūrai, kas paredzēta, lai ieceltu vienu vai vairākus no 12 papildu tiesnešiem, visu dalībvalstu valdības var izvirzīt kandidātus. Turklāt Vispārējās tiesas tiesneši, kam beidzas PE504.284v01-00 14/23 PR\925895.doc

Pamatojums amata pilnvaru laiks, var personiski pieteikties šim amatam, iesniedzot rakstisku pieteikumu LESD 255. pantā minētās komitejas priekšsēdētājam. 3. Norisinoties procedūrai, kas paredzēta, lai ieceltu vienu vai vairākus no 12 papildu tiesnešiem, LESD 255. pantā minētā komiteja sniedz atzinumu par pretendentu piemērotību pildīt Vispārējās tiesas tiesneša pienākumus. Komiteja savam atzinumam par pretendentu piemērotību pievieno to pretendentu sarakstu, kuriem ir vispiemērotākā augstos amatos gūta darba pieredze. Sarakstā iekļauto pretendentu skaits vismaz divas reizes pārsniedz tiesnešu skaitu, kuri dalībvalstu valdībām jāieceļ, savstarpēji vienojoties. Ar šo grozījumu tiek reglamentēta papildu tiesnešu iecelšana. Papildu tiesnešus amatā iecels neatkarīgi no pretendenta piederības kādai konkrētai dalībvalstij vienīgais izšķirošais faktors būs profesionālā piemērotība, ko izvērtēs LESD 255. pantā minētā komiteja. Teksta formulējums ir veidots līdzīgi Protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem I pielikuma 3. panta 4. punkta formulējumam. Nr. 21 1. pants 8. punkts 62.c pants 2. daļa (jauna) 8. Papildināt 62.c pantu ar šādu daļu: svītrots PR\925895.doc 15/23 PE504.284v01-00

Parlaments un Padome saskaņā ar LESD 257. pantu specializētās tiesas var papildināt ar aizstājējtiesnešiem, lai aizstātu tiesnešus prombūtnē, kuri ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņu stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti. Šādā gadījumā Parlaments un Padome paredz nosacījumus, ar kuriem tiek iecelti aizstājējtiesneši, viņu tiesības un pienākumus, noteikumus, atbilstīgi kuriem viņi veic savus pienākumus, un apstākļus, atbilstīgi kuriem viņi beidz tos pildīt. Nr. 22 2. pants I pielikums 2. pants 2. punkts (jauns) 2. pants svītrots Papildināt Protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem I pielikuma 2. pantu, kura pašreizējā redakcija uzskatāma par 1. punktu, ar 2. punktu šādā redakcijā: 2. Aizstājējtiesneši pievienojas 1. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesnešiem, lai nodrošinātu tiesnešu aizstāšanu, kuri ilglaicīgi nevar piedalīties lietu izskatīšanā, lai arī viņu stāvoklis tomēr nav uzskatāms par pilnīgu invaliditāti. PE504.284v01-00 16/23 PR\925895.doc

Nr. 23 3. pants 1. punkts 1. panta 1., 2., 3. un 5. punkts stājas spēkā brīdī, kad notiek Protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 9. pantā paredzētā pirmā tiesnešu daļēja nomaiņa pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 1. Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Nr. 24 3. pants 2. punkts 2. 1. panta 4., 6., 7. un 8. punkts, kā arī 2. pants stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 2. Divpadsmit papildu tiesneši, kas iecelti par tiesnešiem, pamatojoties uz šo regulu un pēc tās stāšanās spēkā, stājas amatā nekavējoties pēc zvēresta nodošanas. Sešiem minētajiem tiesnešiem, pamatojoties uz izlozes rezultātiem, pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva pirmās daļējās atjaunošanas, kura notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pārējo sešu tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas sešus gadus pēc Vispārējās tiesas sastāva otrās daļējās atjaunošanas, kura notikusi pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Pamatojums Ar šo grozījumu tiek noteikts, kā stāsies amatā pirmie divpadsmit papildu tiesneši un kad notiks viņu nomaiņa. PR\925895.doc 17/23 PE504.284v01-00

PE504.284v01-00 18/23 PR\925895.doc

PASKAIDROJUMS 1. Likumdošanas procedūras dalījums divās daļās Šis ziņojuma projekts ir otrā daļa likumdošanas procedūrā, kuras mērķis ir izdarīt grozījumus Tiesas statūtos. Attiecībā uz daļu no ierosinātajiem grozījumiem, kuri attiecās uz tiesnešu skaita palielināšanu, 2012. gada pavasarī bija redzams, ka Padomē netiks panākta vienošanās. Pamatā jau valda vienprātība, ka tiesnešu skaits ir jāpalielina. Tomēr, tā kā papildu tiesnešu skaits jebkurā gadījumā būs mazāks par 27, visas dalībvalstis nevarēs izvirzīt vēl vienu tiesnesi. Līdz ar to izraudzīšanās kritērijus nāksies noteikt tā, ka turpmāk divi tiesneši būs tikai dažām dalībvalstīm. Tādēļ papildu tiesnešu izraudzīšanās kritēriji ir strīdīgs jautājums. Šo apstākļu dēļ Juridiskā komiteja nolēma regulas priekšlikumu dalīt divās daļās. Par tiem Statūtu grozījumiem, kuri neizsauca pretrunas, tika nobalsots līdz 2012. gada vasarai, un tie jau ir kļuvuši par likumu. Otrajā daļā, kas tiek izskatīta patlaban, jārod risinājums attiecībā uz Vispārējās (pirmās instances) tiesas tiesnešu skaitu un izraudzīšanās kritērijiem. Referentes ierosinātos grozījumus tātad var sadalīt divās grupās: pirmajā grupā ietilpst svītrojoši grozījumi, kuri nepieciešami, lai svītrotu tos priekšlikuma pantus, kuri jau kļuvuši par likumu; pārējie grozījumi attiecas uz jautājumu par papildu tiesnešiem. 2. Eiropas Savienības Vispārējās (pirmās instances) tiesas pastāvīgais darba apjoma pieaugums Jau vairākus gadus Vispārējā tiesā izskatīto lietu skaits ir bijis mazāks nekā iesniegto lietu skaits. Tādējādi izskatīšanā esošo lietu skaits ir pastāvīgi palielinājies. Šī tendence mainījās tikai 2012. gadā, kad izskatīšanā esošo lietu skaits bija 617 un izskatīto lietu skaits 688. Kopumā 2012. gada 31. decembrī izskatīšanā atradās tieši 1237 lietas. Salīdzinājumam jānorāda, ka 2007. gadā izskatīšanai tika nodotas 522 lietas, savukārt izskatītas tika 397 lietas. Izskatāmo lietu skaits 2007. gada 31. decembrī bija 1154. Šie dati liecina, ka, pirmkārt, lietu skaits principā palielinās un, otrkārt, Vispārējās tiesas darba ražīgums, pateicoties iekšējām organizatoriskām reformām, ir ievērojami pieaudzis. Neraugoties uz Vispārējās tiesas milzīgajiem centieniem, tā nespēj tikt galā ar augošo darba apjomu. Turklāt iepriekš minētajos skaitļos neatspoguļojas to prasību skaits, kuras pieteiktas izskatīšanai paātrinātajā procesā, kā arī pieteikumi pagaidu pasākumu piemērošanai, kas abos gadījumos arī prasa lielus resursus. Pašreizējais darba apjoma pieaugums ir izskaidrojams ar šādiem faktoriem: a) ir paplašināts izskatāmo prasību spektrs; b) pēc 2004. un 2007. gadā notikušās jaunu dalībvalstu pievienošanās ir palielinājies izskatāmo prasību skaits; c) jāizskata prasības, kas izriet no Eiropas integrācijas padziļināšanās, palielinoties Eiropas Savienības iestāžu, institūciju un citu struktūru likumdošanas un normatīvo aktu skaitam un dažādībai, un d) ir pieaudzis izskatāmo prasību skaits saistībā ar Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Jānorāda, ka daudzus no iepriekš minētajiem cēloņiem nebija iespējams iepriekš paredzēt. PR\925895.doc 19/23 PE504.284v01-00

3. Vispārējās tiesas reakcija Vispārējai tiesai nevar pārmest bezdarbību, reaģējot uz šādu darba apjoma pieaugumu. Pirmkārt, tās reglamentā tika izdarīti grozījumi, kas ļauj atteikties no mutiskā procesa intelektuālā īpašuma tiesību lietās, tādējādi panākot šo lietu ātrāku izskatīšanu. Otrkārt, 2007. gadā Vispārējā tiesa nolēma izveidot astoņus dažādus tiesas sastāvus un apelāciju palātu. Tika izveidota arī dinamiska lietu pārvaldības sistēma. Treškārt, tiesas sēdes ziņojumu visās lietās tagad gatavo īsa kopsavilkuma veidā. Ceturtkārt, tagad Vispārējās tiesas priekšsēdētājs var nodot jaunas lietas izskatīšanai tām palātām, kuras jau skata lietas, kas attiecas uz līdzīgiem juridiskiem jautājumiem. Piektkārt, ir ieviestas efektīvākas spriedumu un lēmumu sagatavošanas metodes. Sestkārt, ir ieviestas jaunas datorizētas augstas veiktspējas lietojumprogrammas, kas ļauj uzreiz piekļūt vajadzīgiem dokumentiem un nodrošina ātru apmaiņu biroju starpā, kā arī starp birojiem, kanceleju un dažādiem Vispārējās tiesas dienestiem. 4. Iespējamie risinājumi Neraugoties uz iepriekš minētajiem procesuālajiem uzlabojumiem, Vispārējā tiesa uzskata, ka ir steidzami vajadzīgs strukturāls risinājums. Līgumi paredz divas reformu iespējas: a) izveidot specializētās tiesas; b) palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu, izdarot grozījumus Statūtu 48. pantā. Likumdošanas procedūras pirmajā daļā Tiesa noraidīja variantu, ka Vispārējā tiesā varētu tikt izveidotas specializētas tiesas. Līdz ar to jautājumu par Vispārējās tiesas noslogojumu var risināt, vienīgi palielinot tiesnešu skaitu. Tādēļ referente 2013. gada 17. janvārī devās uz Luksemburgu, lai šos jautājumus apspriestu ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāju, sekretāru un tiesnešiem, kā arī ar Tiesas priekšsēdētāju. 5. Papildu tiesnešu skaits Tiesa ir ierosinājusi palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu par 12, tādējādi kopējais tiesnešu skaits būtu 39. Referente uzskata, ka nepieciešamība pēc papildu tiesnešiem Vispārējā tiesā ir pamatota. Ir grūti noteikt un pamatot precīzu skaitu. Budžeta komitejas veiktā analīze 1 liecina, ka katra papildu tiesneša vieta, ieskaitot attiecīgo sekretāru nodarbināšanas izmaksas utt., gadā izmaksā aptuveni EUR 1 miljonu. Referente, ņemot vērā arī ES un dalībvalstu visai saspringto budžeta situāciju, uzskata, ka 12 papildu tiesnešu vietas ir piemērots risinājums. Tiesu varai ir jāspēj īstenot savas kontroles funkcijas, turklāt pienācīgā termiņā. Tas nepieciešams iedzīvotājiem, lai tiktu nodrošināts tiesiskas valsts princips. 6. Tiesnešu izraudzīšanās problēma Tiesa savā priekšlikumā nav minējusi, kā tiks izraudzīti papildu divpadsmit tiesneši, pirms tos 1 Angelika Werthmann sagatavotais atzinums, 27.1.2012. PE504.284v01-00 20/23 PR\925895.doc

iecels amatā. Tradicionāli par to lemj dalībvalstis, un LES 19. panta 2. punktā ir noteikts tikai tas, ka Vispārējās tiesas sastāvā ir jābūt vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Līdzšinējās sarunās ir kļuvis skaidrs, ka dalībvalstīm tas ir ārkārtīgi jutīgs statusa jautājums. Principā ir iespējami divi risinājumi. Pirmkārt, tiesnešus tāpat kā līdz šim vai izraudzīties, pamatojoties uz viņu piederību konkrētai dalībvalstij. Taču kā jau iepriekš norādīts visas dalībvalstis vienlaikus nevarēs izvirzīt pa vienam papildu tiesnesim, tāpēc būtu vajadzīga rotācijas sistēma. Otrkārt, papildu tiesnešus iespējams izraudzīties, pamatojoties tikai un vienīgi uz kandidātu profesionālo piemērotību šim amatam. Šādu pieeju atbalsta arī Komisija. 7. Iespējamie rotācijas varianti Referente uzskata, ka risinājums jārod steidzami. Svarīgāk par to, kādu tiesnešu izraudzīšanās kārtību tiks nolemts izmantot, ir tas, lai Vispārējai tiesai drīz tiktu nodrošināti papildu tiesneši. Tādēļ referente ir gatava izskatīt visus kompromisa priekšlikumus, it īpaši Tiesas vai Vispārējās tiesas ierosinājumus. Tomēr referente vēlētos komentēt abus iespējamos risinājumus. Iestāžu un dalībvalstu diskusijās ir izskanējuši daudzi priekšlikumi dažādu rotācijas sistēmu ieviešanai: a) pilnībā vienlīdzīga rotācija, kurā visām dalībvalstīm būtu vienlīdzīgas tiesības izvirzīt otru tiesnesi; b) rotācija, kurā tiktu ņemts vērā dalībvalstu lielums, paredzot, ka lielākas dalībvalstis otru tiesnesi izvirzītu biežāk nekā mazākas dalībvalstis; c) rotācija, kurā piedalītos visas dalībvalstis, taču lielāko dalībvalstu tiesneši tiktu iecelti amatā uz diviem pilnvaru termiņiem; d) jaukta rotācija, kurā lielākās dalībvalstis otru tiesnesi izvirzītu vienmēr, bet mazākās tikai laiku pa laikam; e) nejauša rotācija, kurā dalībvalstu tiesības izvirzīt tiesneša amata kandidātu ikreiz noteiktu, pamatojoties uz izlozes rezultātiem; f) viena no iepriekš minētajām sistēmām, nosakot, ka papildu tiesnešu vietas sākotnēji tiek izveidotas tikai uz noteiktu laikposmu, piemēram, sešiem gadiem. 8. Aizmirstais profesionālās piemērotības kritērijs Kopumā jānorāda, ka neviena no iepriekš minētajām rotācijas sistēmām nav īsti pārliecinoša. Līdzšinējais ar likumu noteiktais princips paredz vienu tiesnesi no katras dalībvalsts, un šā principa būtība ir saglabāt zināmu līdzsvaru starp dalībvalstīm un juridiskajām kultūrām. Tas zināmā mērā arī ir pamatoti. PR\925895.doc 21/23 PE504.284v01-00

Tomēr izšķiroša nozīme ir tam, lai tiesnešu amata vietām tiktu izvirzīti ne tikai piemēroti juristi no kādas konkrētas dalībvalsts, bet tie, kuri šķiet vispiemērotākie visas Eiropas Savienības mērogā. It īpaši ir nepieciešams, lai iedzīvotāji varētu paļauties uz to, ka par viņu interesēm lems paši piemērotākie (un ne tikai piemēroti vien) tiesneši. Attiecībā uz Civildienesta tiesas tiesnešu izraudzīšanos tas jau ir noteikts normatīvajos aktos. Saskaņā ar Statūtu I pielikuma 3. panta 4. punktu attiecīgā komiteja ne tikai sniedz atzinumu par pretendentu piemērotību amatam, bet arī pievieno atzinumam to pretendentu sarakstu, kuriem ir vispiemērotākā augstos amatos gūta darba pieredze. Šāda saraksta izveidi Vispārējās tiesas vajadzībām nākotnē varētu uzņemties LESD 255. pantā paredzētā komiteja. Patlaban komitejas uzdevums ir tikai pārbaudīt dalībvalstu izvirzīto kandidātu piemērotību amatam. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad kandidāti atzīti par neatbilstošiem. Kaut arī komitejas sniegtie ieteikumi dalībvalstu valdībām nav saistoši, tomēr līdz šim tās šos ieteikumus vienmēr ir ievērojušas. Patiešām, būtu grūti iecelt amatā tiesnesi, kas apzīmogots kā amatam neatbilstošs. Tāpat nav domājams, ka no vienas dalībvalsts tiktu iecelti vairāk nekā divi tiesneši. Par to liecina pieredze, kas gūta saistībā ar Civildienesta tiesas tiesnešu amata pretendentu sarakstu. Ņemot vērā LESD 253. panta noteikumu, kas paredz, ka dalībvalstu valdības ieceļ tiesnešus amatā, savstarpēji vienojoties, var secināt, ka pat tādā gadījumā, ja sarakstā kā paši piemērotākie būtu norādīti vairāki vienas dalībvalsts pārstāvji, par tiesnesi tik un tā kļūtu tikai viens no viņiem, un pārējie vārdi sarakstā tiktu izlaisti. Tāpēc ir svarīga arī prasība, lai kandidātu skaits sarakstā būtu lielāks nekā aizpildāmo amata vietu skaits. 9. Referentes priekšlikums Pēc referentes domām, sistēmai vajadzētu būt šādai katra dalībvalsts izvirza vienu tiesnesi saskaņā ar patlaban jau spēkā esošo sistēmu, tādējādi izpildot prasību nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru un dalībvalstu tiesību sistēmu pietiekamu vērā ņemšanu; savukārt papildu tiesneši būtu jāizraugās, neņemot vērā valstspiederību un pamatojoties vienīgi uz piemērotību amatam. Izvirzīt kandidātus būtu atļauts visu dalībvalstu valdībām. Tam ir objektīvs pamatojums, un tas atbilst pilsoņu gribai. Turklāt, lai nodrošinātu, ka neiet zudībā to tiesnešu pieredze, kuriem beidzas amata pilnvaru termiņš (piemēram, ja šie tiesneši nosūtošās dalībvalsts valdības skatījumā darbojušies pārāk neatkarīgi), referente ierosina, ka tiesneši, kuriem beidzas amata pilnvaru termiņš, uz papildu tiesnešu vietām varētu pieteikties paši, tieši vēršoties komitejā. 10. Referentes noslēguma vērtējums Referente uzskata, ka Vispārējās tiesas argumentācija ir pārliecinoša un nepieciešamība pēc papildu tiesnešiem tās sastāvā pamatota. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Vispārējā tiesa spētu izspriest lietas pienācīgā termiņā. Tomēr problemātiskais jautājums ir tiesnešu iecelšanas kārtība tas radīja vilcināšanos jau pirmajā likumdošanas procedūras posmā. Šajā ziņojuma projektā referente sniegusi konkrētu priekšlikumu, paredzot neņemt vērā papildu tiesnešu valstspiederību. Nacionālai valstij PE504.284v01-00 22/23 PR\925895.doc

raksturīga amatu sadales domāšana nedrīkst kļūt par slogu ES tiesiskumam. Tomēr, lai panāktu drīzu vienošanos, referente ierosina Parlamentam atsaucīgi reaģēt uz Padomes vai Tiesas ierosinātiem kompromisa variantiem, jo tiesnešu skaita palielināšanai ir jānotiek steidzami. Jebkāda vienošanās būs labāka par turpmāku vilcināšanos. Patlaban ieilgušais tiesvedības procedūru ilgums rada risku, ka varētu tikt pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Tādēļ referente aicina Padomi iespējami ātri reaģēt uz šajā ziņojuma projektā ietvertajiem priekšlikumiem, lai turpmākas vilcināšanās dēļ neciestu Savienības tiesu sistēmas efektivitāte. PR\925895.doc 23/23 PE504.284v01-00