Ceļu satiksmes drošības programma 2007. 2013.g. Rīga 2007
2 SATURS PROGRAMMĀ IZMANTOTO SAĪSINĀJUMU ATŠIFRĒJUMS... 4 IEVADS... 5 1 PROGRAMMAS SASAISTE AR VALDĪBAS UN MINISTRIJAS PRIORITĀTĒM UN ATBALSTĪTAJIEM POLITIKAS DOKUMENTIEM... 6 2 PROGRAMMAS MĒRĶI UN APAKŠMĒRĶI... 7 3 PLĀNOTIE PROGRAMMAS POLITIKAS REZULTĀTI, TO SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI UN DARBĪBAS VIRZIENI... 9 3.1 POLITIKAS REZULTĀTI... 9 3.2 CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS PROGRAMMAS 2000. 2006. GADIEM REZULTĀTU IZVĒRTĒJUMS... 10 3.2.1 Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas realizācijas novērtējums... 10 3.2.2 Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas efektivitāte... 11 3.2.3 Ieguvumi realizējot Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu... 11 3.2.4 Ieguldījumi Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas realizēšanā... 12 3.2.5 Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas efektivitāte... 12 3.2.6 Secinājumi... 12 3.3 CEĻU SATIKSMES DROŠĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI UN TURPMĀKĀS DARBĪBAS VIRZIENI... 13 4 GALVENIE UZDEVUMI PROGRAMMAS REZULTĀTU SASNIEGŠANAI... 15 4.1 MAZAIZSARGĀTO CEĻU SATIKSMES DALĪBNIEKU DROŠĪBAS GARANTĒŠANA... 15 4.1.1 Problēmas... 15 4.1.2 Risinājumi attieksmes veidošana par drošu pārvietošanos ceļu satiksmē... 15 4.1.3 Inženiertehniskie risinājumi... 15 4.1.4 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē... 16 4.2 BĒRNU DROŠĪBAS LĪMEŅA PAAUGSTINĀŠANA CEĻU SATIKSMĒ... 16 4.2.1 Problēmas... 16 4.2.2 Risinājumi izglītībā... 16 4.2.3 Inženiertehniskie risinājumi... 17 4.2.4 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē... 18 4.3 TRANSPORTLĪDZEKĻU DROŠA BRAUKŠANAS ĀTRUMA IEVĒROŠANAS NODROŠINĀŠANA... 18 4.3.1 Problēmas... 18 4.3.2 Risinājumi attieksmes veidošana par droša ātruma izvēli ceļu satiksmē... 18 4.3.3 Inženiertehniskie risinājumi satiksmes mierināšanas pasākumi... 18 4.3.4 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē... 19 4.4 TRANSPORTLĪDZEKĻU VADĪŠANAS ALKOHOLA REIBUMĀ IZSKAUŠANA... 19 4.4.1 Problēmas... 19 4.4.2 Risinājumi attieksmes veidošana par alkohola lietošanas bīstamību ceļu satiksmē... 19 4.4.3 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē... 19 4.5 SAMAZINĀT TRANSPORTLĪDZEKĻU VADĪŠANU NOGURUMĀ... 20 4.5.1 Problēmas... 20 4.5.2 Risinājumi attieksmes veidošana par transportlīdzekļa vadīšanu nogurumā... 20 4.5.3 Inženiertehniskie risinājumi... 20 4.5.4 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē.... 20 4.6 CSNG SMAGUMA PAKĀPES SAMAZINĀŠANA... 21 4.6.1 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests... 21 4.6.1.1 Problēmas...21 4.6.1.2 Risinājumi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā...21 4.6.2 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests... 22 4.6.2.1 Problēmas...22 4.6.2.2 Risinājumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā...22 4.6.3 Drošības līdzekļu drošības jostu, aizsargķiveru un bērnu krēsliņu lietošana... 23 4.6.3.1 Problēmas...23 4.6.3.2 Risinājumi attieksmes veidošana par drošības līdzekļu izmantošanas nepieciešamību...23 4.6.3.3 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē...23 4.7 SABIEDRĪBAS IESAISTĪŠANA CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS PROBLĒMU RISINĀŠANĀ... 24 4.7.1 Problēmas... 24
3 4.7.2 Risinājumi... 24 4.8 PASTĀVĪGIE CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS PASĀKUMI... 24 4.8.1 Risinājumi transportlīdzekļu vadītāju apmācībā... 24 4.8.2 Ceļu satiksmes drošības palielināšana uz valsts autoceļiem... 25 4.8.3 Risinājumi pašvaldību autoceļu tīklā... 25 4.8.4 Risinājumi CSN pārkāpumu kontrolē... 26 4.8.5 Ceļu audits... 26 4.8.6 Transportlīdzekļu tehniskā kontrole, reģistrācija un sertifikācija... 26 4.8.7 E-drošība ceļu satiksmē... 27 4.8.8 Ceļu satiksmes drošības pētījumi... 27 5 UZDEVUMU REALIZĀCIJAS PASĀKUMU IZPILDES LAIKA PLĀNOJUMS... 28 6 UZDEVUMIEM ATBILSTOŠS NEPIECIEŠAMĀ FINANSĒJUMA PLĀNOJUMS... 47 6.1 PROGRAMMAS FINANSĒJUMS... 47 6.2 FINANSĒJUMA SADALĪJUMS PA GADIEM (TŪKST.LATU)... 48 7 PAR UZDEVUMU IZPILDI ATBILDĪGĀS INSTITŪCIJAS... 49 8 PĀRSKATA SNIEGŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA... 49 1.PIELIKUMS... 50 2. PIELIKUMS... 56 3. PIELIKUMS... 65
4 Programmā izmantoto saīsinājumu atšifrējums AIZD Augstākās izglītības un zinātnes departaments APK Administratīvo pārkāpumu kodekss BĢLM Bērnu un ģimenes lietu ministrija CP Ceļu policija CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija CSDNP Ceļu satiksmes drošības nacionālā programma CSDP Ceļu satiksmes drošības padome CSN Ceļu satiksmes noteikumi CSNg Ceļu satiksmes negadījums IeM Iekšlietu ministrija ISEC Izglītības satura un eksaminācijas centrs IzM Izglītības ministrija KMC Katastrofu medicīnas centrs LAD (LVC) Latvijas Autoceļu direkcija (tagad Latvijas valsts ceļi) LAMB Latvijas auto moto biedrība (tagad Latvijas automobiļu klubs) LM Labklājības ministrija MK Ministru kabinets NMP Neatliekamā medicīniskā palīdzība Līdzekļi, kas saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības OCTA līdzekļi obligātās apdrošināšanas likumu paredzēti ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai, par kuru izlietojumu lemj Ceļu satiksmes drošības padome PIAD Profesionālās izglītības attīstības departaments PP Pirmā palīdzība RD Rīgas dome RDSD Rīgas domes Satiksmes departaments RTU Rīgas Tehniskā universitāte SB (LTAB) Satiksmes birojs (tagad Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) SDIC Satiksmes drošības izglītības centrs SM Satiksmes ministrija VAF Valsts autoceļu fonds VM Veselības ministrija VOVAA Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra VTUI Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija VP Valsts policija VUGD (VCAGD) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (tagad Valsts civilās aizsardzības glābšanas dienests) ZM Zemkopības ministrija
5 Ievads Ceļu satiksmes drošības programma 2007.-2013.gadam (turpmāk Programma) izstrādāta, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam izvirzītos mērķus un politikas rezultātus. Programma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības transporta Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi līdz 2010.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu. Atskatoties vēsturē, jāsecina, ka Latvijā viskritiskākais stāvoklis ceļu satiksmes drošības jomā bija 1991. gadā, kad ceļu satiksmes negadījumos (turpmāk tekstā - CSNg) gāja bojā 923 cilvēki. Tieši šī traģiskā statistika, kā arī tas, ka sāka strauji attīstīties Latvijas sakari ar Eiropas valstīm, aktualizēja jautājumu par satiksmes drošības garantēšanu uz Latvijas autoceļiem Eiropas līmenī. 1994. gadā Latvijā Transporta attīstības programmas ietvaros, izstrādāja pirmo Ceļu satiksmes drošības programmu. Realizējot tajā minētos pasākumus, jau 1998. gadā, salīdzinot ar 1991.gadu, izdevās samazināt bojā gājušo skaitu 1,47 reizes. 1994.gada Ceļu satiksmes drošības programmā nospraustie mērķi 1999.gada sākumā kopumā bija izpildīti. Straujais automobilizācijas līmeņa pieaugums, kā arī Latvijas virzība uz Eiropas Savienību izvirzīja jaunus mērķus un 2000.gada 25.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu 2000.-2006. gadam. Programmas darbības virzieni un pasākumi noteikti, izvērtējot Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas 2000.-2006.gadam rezultātus, un turpina tajā uzsākto darbu autoceļu satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanā.
6 1 Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas dokumentiem ''Ceļu satiksmes drošības programma 2007.-2013. gadam'' izstrādāta ievērojot zemāk minētās programmas, pamatnostādnes un stratēģijas: Ministru kabineta 2006.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.518 Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.-2013. gadam ; Ministru kabineta 2004.gada 30.novembrī apstiprinātās Valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas pamatnostādnes ; Valsts galveno autoceļu sakārtošanas programmu (tiek izstrādāta) Transporta attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomes 2002.gada 25.februāra sēdē apstiprināto Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības valsts programmu (2000.-2015) ; Ministru kabineta 2006.gada 6.jūlija rīkojumu Nr.507 Satiksmes ministrijas darbības stratēģija 2007.- 2009.gadam ; Satiksmes ministrijas 2005.gada 28.septembra rīkojumu Nr.160 Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas stratēģija (2007.-2014) ; Satiksmes ministrijas 2001.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.55 Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas stratēģija (2002.-2007) ; Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumus 564 Latvijas Nacionālais attīstības plāns ; Ministru kabineta 2005.gada 5.janvāra rīkojumu Nr.10 Plāns vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanai laika posmā no 2005. 2011.gadam ; Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija rīkojumu Nr. 444 Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnēm ; Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra rīkojumu Nr.1003 Par Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu ; Ministru kabineta 2005.gada 28.decembra rīkojumu Nr.854 Par Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ieviešanas plānu 2005. 2010.gadam ; Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumus Nr.217 Noteikumi par pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai un attīstībai piešķirto mērķdotāciju. Šo dokumentu viena no galvenajām tēzēm ir sekmēt satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanu.
7 2 Programmas mērķi un apakšmērķi Programmas pasākumu mērķis ir orientēts uz sistēmas ceļš apkārtējā vide transportlīdzeklis satiksmes dalībnieks (sk. 3.3 nodaļu) drošības līmeņa paaugstināšanu, uzsvaru liekot uz satiksmes dalībnieku drošību. Programmā nav iekļauti pasākumi, kas noteikti 1. nodaļā minētajās infrastruktūras attīstības un uzturēšanas programmās un stratēģijās, kurām arī ir ļoti būtiska loma ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Veicot statistikas datu analīzi par transportlīdzekļu skaita izmaiņām pēdējo 10 gadu laikā, var prognozēt, ka turpināsies to skaita pieaugums, kas var negatīvi ietekmēt ne tikai ceļu satiksmes drošību, bet arī apkārtējo vidi. Bez tam palielināsies slodze uz esošo autoceļu tīklu, kura stāvoklis jau tagad nav apmierinošs. Programmas izstrādes gaitā prognozēšanas nolūkos apskatīti divi iespējamie situācijas attīstības scenāriji pesimistiskais un optimistiskais. Pesimistiskais scenārijs. Paredz, ka bojā gājušo skaits turpinās samazināties par aptuveni 1-3% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem. Optimistiskais scenārijs. Atbilst Eiropas Savienības izvirzītajam mērķim līdz 2010. gadam samazināt bojā gājušo skaitu divas reizes, salīdzinājumā ar 2001.gadu, t.i. 7-10% ik gadus. Ceļu satiksmes drošības programmas mērķis ir panākt, lai līdz 2013.gadam bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinātos par 70%. Starpmērķis, atbilstoši Eiropas Savienības izvirzītajam mērķim, ir līdz 2010. gadam panākt bojā gājušo skaita samazināšanos par 50%. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, jāatrisina vairāki uzdevumi, kuri būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību: 1. uzdevums. Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības garantēšana, lai līdz 2010. gadam samazināt bojā gājušo skaitu no mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku grupas par 50% no 265 (2001. g.) līdz 130 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%. 2. uzdevums. Bērnu drošības līmeņa paaugstināšana ceļu satiksmē, lai līdz 2010. gadam samazinātu CSNg cietušo bērnu skaitu par 50% no 609 (2001.g.) līdz 300 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%. 3. uzdevums. Transportlīdzekļu droša braukšanas ātruma ievērošanas nodrošināšana, lai līdz 2010. gadam samazinātu atļautā ātruma neievērošanas dēļ bojā gājušo skaitu par 50% no 175 (2001. g.) līdz 85 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%. 4. uzdevums. Transportlīdzekļu vadīšanas alkohola reibumā izskaušana, lai līdz 2010. gadam samazinātu alkohola reibumā bojā gājušo transportlīdzekļu vadītāju skaitu par 50% no 103 (2001. g.) līdz 50 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%. 5. uzdevums. Samazināt transportlīdzekļu vadīšanu nogurumā, lai līdz 2010. panāktu, ka pasažieru un kravas transportlīdzekļu vadītāji nevadītu transportlīdzekli noguruma stāvoklī, tas ir - ievērotu braukšanas un atpūtas režīmu. 6. uzdevums. CSNg smaguma pakāpes samazināšana, lai līdz 2010. gadam samazinātu CSNg smaguma pakāpi panākot, lai drošības jostas lietotu visi transportlīdzekļu
8 vadītāji un pasažieri, lai visi motociklu un mopēdu vadītāji un to līdzbraucēji lietotu aizsargķiveres, lai visi bērni tiktu pārvadāti bērnu krēsliņos. 7. uzdevums. Veicināt sabiedrības iesaistīšanu ceļu satiksmes drošības problēmu risināšanā. 8. uzdevums. Veikt pastāvīgos pasākumus, kas nodrošina normālu ceļu satiksmes funkcionēšanu atbilstoši satiksmes drošības prasībām.
9 3 Plānotie programmas politikas rezultāti, to sasniegšanas rādītāji un darbības virzieni 3.1 Politikas rezultāti 3.1 tabula Politikas rezultātu kvantitatīvie rādītāji Gadi 2001 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Kvantitatīvie rādītāji Bojā gājušo mazaizsargāto skaita samazināšana Bojā gājušo gājēju skaita samazināšana Uz autoceļiem bojā gājušo gājēju skaita samazināšana Apdzīvotajās vietās bojā gājušo gājēju skaita samazināšana Cietušo bērnu skaita samazināšana Nepareiza braukšanas ātruma izvēles dēļ bojā gājušo skaita samazināšana Alkohola reibumā bojā gājušo vadītāju skaita samazināšana Pazemināta Ceļu satiksmes negadījumu seku smaguma pakāpe (bojā gājušo skaits uz 100 CSNg ar cietušajiem) Paaugstināts ceļu satiksmes noteikumu prasību izpildes līmenis Iespējas sniegt efektīvāku un ātrāku VUGD, NMP un KMC palīdzību 265 175 160 145 130 114 98 80 201 135 124 112 100 90 80 70 119 81 74 67 60 52 44 36 82 56 51 46 41 36 31 26 609 405 370 335 300 260 220 180 175 115 105 95 85 75 65 55 103 68 62 56 50 43 36 30 11,7 9,0 8,5 8,0 7,5 7,0 6,5 6,0 Intensīvāks satiksmes norises novērojumu un kontroles līmenis Ne mazāk kā 75% gadījumu nodrošināta ierašanās notikuma vietā 15 minūšu laikā pilsētās un 25 minūšu laikā ārpus pilsētām. 2010.gadā sasniedzamie rezultāti definēti, ņemot vērā Eiropas Savienības transporta Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi līdz 2010.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu. Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2007. 2013.gadam, bojā gājušo skaits salīdzinot ar 2001.gadu, jāsamazina par 70%. Tas nozīmē, ka līdz 2013. gadam bojā gājušo skaitam ik gadu, salīdzinājumā ar 2001.gadu, jāsamazinās par 7-10%. Zinot gala mērķi, starprezultāti iegūti ar lineārās interpolācijas metodes palīdzību. Nepieciešamās darbības (rīcības) aprakstītas katram veicamajam uzdevumam, bet sasniedzamie rezultatīvie rādītāji norādīti 5.1 tabulā Uzdevumu realizācijas pasākumu izpildes laika plānojums.
10 3.2 Ceļu satiksmes drošības programmas 2000. 2006. gadiem rezultātu izvērtējums Jāatzīmē, ka visi 2.nodaļā minētie uzdevumi ir vienlīdz svarīgi, līdz ar to prioritāšu piešķiršana kādam no tiem ir sarežģīta. Kā rāda iepriekšējie gadi, tad: Vislielāko efektu dod jaunu tehnoloģiju ieviešana ceļu satiksmes uzraudzībā, ceļu satiksmes dalībnieku apziņas veidošana un normatīvo aktu sakārtošana šajā jomā; Neskatoties uz to, ka ekonomiskā efektivitāte uzdevumiem, kas saistīti ar satiksmes dalībnieku izglītošanu (bērnu izglītība un transportlīdzekļu vadītāju apmācība) īsākā laika periodā ir samērā zema, tomēr ieguldījumi šajās jomās ir investīcijas nākotnē, kas ļauj cerēt uz apzinīgākiem ceļu satiksmes dalībniekiem nākotnē; Inženiertehnisko pasākumu izmaksas ir vislielākās, bet bez to realizācijas ilglaicīgā periodā nevar rēķināties ar satiksmes drošības līmeņa uzlabošanu; Izmaksas, kuras galvenokārt saistītas ar glābšanas dienestu tālāku attīstību un uzlabošanu, ir ievērojamas. Taču jāņem vērā, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība un glābšana būs nepieciešama ne tikai autosatiksmē cietušajiem, bet arī citās nelaimēs un to kvalitatīva darbība uzlabotu kopējo drošību Latvijā. Ja atbilstošs finansējums netiks rasts, tad jārēķinās ar pesimistisko scenāriju t.i., bojā gājušo skaits samazināsies nedaudz, nesamazināsies ievainoto un CSNg skaits. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas 2000.-2006.gadam (turpmāk tekstā CSDNP) optimistisko scenāriju (sk. CSDNP 2.1 tabulu, 11. lpp.) 2005. gadā ceļu satiksmes negadījumos (turpmāk tekstā CSNg) bojā gājušo skaits nedrīkstēja pārsniegt 360 (reģistrēti 442) un ievainoto skaits 4651 (reģistrēti 5600). Salīdzinot ar 1999. gadu, bojā gājušo skaits samazinājies par 210 cilvēkiem (-32,2%), bet ievainoto skaits palielinājies par 949 (+26,6%). Par 32,6% samazinājusies arī CSNg smaguma pakāpe. Smaguma pakāpes izvērtēšanai izmantots kritērijs - bojā gājušo skaits uz 100 CSNg ar cietušajiem. Veicot padarītā analīzi un vērtējumu, konstatēts, ka CSDNP, nepietiekamā finansējuma dēļ, realizēta tikai par 79%. Neskatoties uz to, ka sasniegts ceļu satiksmes drošības stāvokļa uzlabojums, CSDNP nav realizēta pilnībā. Izvērsts katras apakšprogrammas realizācijas novērtējums dots 1.pielikumā. 3.2.1 Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas realizācijas novērtējums 1999. gadā PHARE projekta ietvaros Latvijā satiksmes drošības jomā paveiktais novērtēts ar 71% no minimālā nepieciešamā apjoma. 2003. gada nogalē veiktajā CSDNP izpildes analīzes un pilnveidošanas projektā konstatēts, ka pasākumu izstrāde ir veikta 78% apjomā un realizācija 73%. 2006. gada sākumā novērtēts, ka programmā plānoto pasākumu izstrāde ir veikta 88% apjomā un realizācija 79%. Plānotie rezultāti galvenokārt nav sasniegti nepietiekama finansējuma dēļ.
11 3.2.2 Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas efektivitāte Ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanai izmantota izmaksu ieguvumu analīze, t.i. tiek novērtēts, kādi rezultāti iegūti, veicot satiksmes uzlabošanas pasākumus, kuru realizēšanā nepieciešams ieguldīt zināmu finansējumu. Novērtēšanā izmantots izmaksu efektivitātes koeficients (IEK) (angļu valodā - Cost Benefit Ratio): IEK = Ieguvumi no pasākuma realizācijas (Ls) / Ieguldītās finanses pasākuma realizēšanā (Ls) ja IEK ir mazāks par 1, tad pasākums nav atmaksājies (neattiecas uz ceļu satiksmes drošības garantējošiem pasākumiem, kuri jārealizē neskatoties uz zemo efektivitāti); ja IEK ir robežās starp 1 un 3, tad satiksmes drošības pasākums ir pieņemams un akceptējams; ja IEK ir lielāks par trīs, tad ceļu satiksmes pasākums ir efektīvs. 3.2.3 Ieguvumi realizējot Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu Ieguvumus no CSDNP realizācijas aprēķina, izmantojot faktisko ceļu satiksmes drošības parametru novirzi no pesimistiskā scenārija [3], kā arī izmantojot sabiedrībai radītos zaudējumus [sk. 3.2 tabulu]: TZb - zaudējumi, ko rada vidēji viens CSNg bojā gājušais (Ls); TZi - zaudējumi, ko rada vidēji viens CSNg ievainotais(ls); TZm - zaudējumi, ko rada vidēji viens CSNg (Ls). Kopējie ieguvumi no CSDNP realizācijas laika posmā no 2000.gada līdz 2005. gadam ir 50,83 miljoni Ls. Bojā gājušie Ievainoti 3.2 tabula. Ieguvumi no CSDNP realizācijas. CSNg skaits Gads Pesimistiskā prognoze Faktiskie dati TZb, Ls Pes. scen. ieguv. (+)/Zaud. (-), Ls Pesimistiskā prognoze Faktiskie dati Tzi, Ls 1999 652 652 150891,00 0,00 5244 5244 3153,00 0,00 30614 30614 1229,00 0,00 0,00 2000 652 635 160134,00 2715872,64 5244 5449 3328,00-682240,00 30614 30454 1256,00 200960,00 2234592,64 2001 652 558 220727,00 20668876,28 5244 5852 3534,00-2148672,00 30614 36468 1286,00-7528244,00 10991960,28 2002 652 559 230927,00 21374603,12 5244 6300 4010,00-4234560,00 30614 39593 1332,00-11960028,00 5180015,12 2003 652 532 229360,00 27422281,60 5244 6600 4046,00-5486376,00 30614 45555 1372,00-20499052,00 1436853,60 2004 652 516 244744,00 33285184,00 5244 6416 4000,00-4688000,00 30614 48912 1408,00-25763584,00 2833600,00 2005 652 442 264591,01 55564112,80 5244 5600 3458,00-1231048,00 30614 47353 1564,00-26179796,00 28153268,80 KOPĀ 161030930,44-18470896,00-91729744,00 50830290,44 Pavisam ieguvumi, miljons Ls 50,83 Pes. scen. ieguv. (+)/Zaud. (-), Ls Pesimistiskā prognoze Faktiskie dati Tzm, Ls Pes. scen. ieguv. (+)/Zaud. (-), Ls Kopā ieguvumi pret pes. scen., Ls
12 3.2.4 Ieguldījumi Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas realizēšanā Novērtēt ceļu satiksmes drošības uzlabošanas darbā ieguldīto finanšu līdzekļu izmaksu efektivitātes koeficientu patlaban praktiski nav iespējams, jo katru gadu no valsts budžeta gan IzM, gan IeM, gan SM un VM tiek piešķirts finansējums, daļa no kura būtu jāizlieto ceļu satiksmes drošības pastāvīgo pasākumu (sk. 3. nodaļu) nodrošināšanai. Noteikt šo apjomu ir problemātiski. Tomēr arī tas ir nepietiekams, lai sasniegtu izvirzīto mērķi par 70% samazināt bojā gājušo skaitu. Tādēļ CSDNP izpildei bija plānots papildus finansējums 48,4 miljonu latu apjomā (pēc 1999. gada izcenojumiem) dažādu pasākumu veikšanā septiņu gadu garumā (2000-2006), t.i. ap 7 miljoniem latu gadā. Sešu gadu laikā no dažādiem finanšu avotiem piešķirti ap 30,5 miljoniem latu, t.i. 5,1 miljons latu gadā. Patlaban bez 2006. gada finansējuma, CSDNP realizēšanā apgūts 63,1% no nepieciešamā izmaksu daudzuma. Pie tam jāatzīmē, ka kopējās izmaksas jāpalielina apmēram 1,25 reizes, jo kopējā inflācija no 1999. gada līdz 2006. gada sākumam ir pieaugusi apmēram par 25%. 3.2.5 Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas efektivitāte Izmaksu efektivitātes koeficienta noteikšanā izmanto iepriekšējās nodaļās iegūtos rezultātus un aprēķina CSDNP efektivitāti (sk.3.3. tabulu). 3.3.tabula. CSDNP realizācijas efektivitāte. Pavisam ieguvumi, miljons Ls 50,83 Pavisam papildus izdevumi ceļu satiksmes drošībai, miljons Ls 30,6 Kopējā efektivitāte = Ieguvumi / izdevumi 1,7 Tādējādi var teikt, ka CSDNP realizācijas efektivitāte ir pieņemama un akceptējama. Pie tam jāatzīmē, ka ceļu satiksmes drošības situācija sāka būtiski uzlaboties pēc tam, kad tika ieviesta soda punktu uzskaites sistēma. Vislielāko ieguldījumu CSDNP efektivitātē devusi alkohola lietošanas kontroles apakšprogrammas realizācija. Tā veikta pilnā apjomā un tās novērtējums pēc IEK ir teicams. 3.2.6 Secinājumi 1. Latvija ir sasniegusi automobilizācijas līmeni 300 automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem. Saskaņā ar Zviedrijas Ceļu un transporta institūta (VTI) speciālistu atzinumu, automobilizācijas līmenis, kas pārsniedz 300 aut./1000 iedz., uzskatāms par nosacītu automobilizācijas piesātinājuma līmeni. Šādos apstākļos, piemēram, Zviedrijā satiksmes drošība līdz ar apkārtējās vides aizsardzību ir atzīstama par valsts prioritāti; 2. Ceļu satiksmes drošības nacionālā programma realizēta 79% apjomā, tās realizācijas efektivitāte ir pieņemama un akceptējama, tomēr CSDNP 2000.-2006.g. nav realizēta pilnībā; 3. Paveiktā darba apjomi ir ļāvuši uzlabot satiksmes drošību Latvijā, tomēr ceļu satiksmes drošības rādītāji vēl aizvien ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā;
13 4. Pašreiz vēl nav izveidota bērnu satiksmes drošības apmācības sistēma, tāpēc ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk to izveidot, jo nākotnē bērni būs jaunie ceļu satiksmes dalībnieki; 5. Ļoti svarīgi ir turpināt darbu, kas sabiedrībā veido labāku izpratni par drošu pārvietošanos ceļu satiksmē; 6. Kā parādīja sodu uzskaites punktu sistēma, tad vēl joprojām ļoti svarīga ir ceļu satiksmes dalībnieku kontrole un tās tālāka pilnveidošana; 7. Pastiprināta uzmanība jāpievērš satiksmes organizācijas un satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem autoceļu tīklā jārada droša vide visiem ceļu satiksmes dalībniekiem; 8. Jāturpina tālāk attīstīt glābšanas dienestu materiāltehnisko bāzi, kas ļautu samazināt CSNg seku smaguma pakāpi un efektīvāk glābt cietušo dzīvības. 3.3 Ceļu satiksmes drošību ietekmējošie faktori un turpmākās darbības virzieni Ceļu satiksmes drošību sistēmā satiksmes dalībnieks - vide - transportlīdzeklis ietekmē šādi faktori (sk. 3.4 tabulu): Ceļu satiksmes dalībnieku uzvedība Ceļu satiksmes drošību ietekmējošie faktori Apkārtējā vide (ceļa un klimatiskie apstākļi) Transportlīdzek ļa parametri un tehniskais stāvoklis Tabula. 3.4 Glābšanas dienesti Satiksmes drošību garantējošie pasākumi sistēmā dalībnieks -vide transportlīdzeklis Izglītība un apmācība par drošu izturēšanos ceļu satiksmē. Transportlīdzekļu aprīkojums ar edrošības sistēmām. Glābšanas dienestu nodrošinājums CSNg seku likvidācijai. Apziņas veidošana par drošu izturēšanos ceļu satiksmē. Ceļu satiksmes organizācija. Redzamība un ieraugāmība. Nelabvēlīgi laika apstākļi un ceļa seguma stāvoklis. Sistēmas dalībnieks -vide transportlīdzeklis drošības kontrole CSN ievērošanas un satiksmes dalībnieku uzvedības kontrole. Kontrole par ceļu uzturēšanu atbilstoši satiksmes drošības prasībām. Transportlīdzekļu tehniskā kontrole, reģistrācija un sertifikācija. CSNg izraisīto seku smaguma samazināšana Ceļu satiksmes dalībnieku apmācība pirmās palīdzības sniegšanā. Drošības jostu, aizsargķiveru, bērnu krēsliņu u.c. lietošana. Inženiertehniskie risinājumi CSNg seku smaguma pakāpes samazināšanā. e-izsaukuma zvana uz glābšanas dienestiem ieviešana. Glābšanas dienestu efektīva darbības nodrošināšana. Tāpēc, lai sasniegtu izvirzītos mērķus ceļu satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanā, darbs jārealizē tādējādi, ka visi augstāk minētie drošību ietekmējošie faktori tiek ņemti vērā -
14 jāveic pastāvīgie pasākumi, kas uzlabotu ceļu satiksmi atbilstoši satiksmes drošības prasībām, kā arī transportlīdzekļu un ceļu satiksmes dalībnieku kontroli, inženiertehniskos risinājumus un Glābšanas dienesta efektīvu darbību. Darbības virzieni: I Normatīvo aktu pilnveidošana; II Ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības kontrole; III Ceļu satiksmes dalībnieku apziņas veidošana; IV Inženiertehniskie pasākumi autoceļu un ielu tīklā; V Ceļu satiksmes dalībnieku izglītošana un apmācība; VI Glābšanas dienests un neatliekamā medicīniskā palīdzība; VII Ceļu satiksmes drošības pētījumi.
15 4 Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai 4.1 Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības garantēšana 4.1.1 Problēmas Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku uzvedība nav atbilstoša CSN prasībām; Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanas un apmācības līmenis nav pietiekams; Gājēji un velosipēdisti daudzviet nav atdalīti no transportlīdzekļu plūsmām; Gājēju un velosipēdistu neieraugāmība tumsā un krēslas stundās; Zems satiksmes un gājēju drošības līmenis apdzīvotajās vietās tumsā, ko veicina nepietiekams apgaismojums; Gājēji un velosipēdisti vēl pilnībā neizmanto atstarojošos materiālus kā to pieprasa CSN. 4.1.2 Risinājumi attieksmes veidošana par drošu pārvietošanos ceļu satiksmē Sabiedriskās domas veidošana (sk.5.1 tabulas 13.un 14 punktus): dažādas valsti aptverošas kampaņas; multiplikācijas, dokumentālās un mācību filmas; dažādi raidījumi TV un radio; viktorīnas, sacensības, u.c. Nepieciešamo ceļu satiksmes drošības tēmu un metodikas ieviešana vispārējās izglītības un audzināšanas programmās (sk.5.1 tabulas 24.-32. punktus): droša pārvietošanās ceļu satiksmē gājējiem, pasažieriem, divriteņu transportlīdzekļa vadītājiem; droša pārvietošanās tumsā, atstarojošo materiālu izmantošanas nepieciešamība; aizsargķiveru izmantošana mopēdu vadītājiem, motociklistiem un to pasažieriem, u.c.; Ceļu satiksmes kārtību reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošana (sk.5.1 tabulas 4. punktu). 4.1.3 Inženiertehniskie risinājumi Ceļu/ielu infrastruktūras un satiksmes organizēšanas uzlabošana (sk.5.1 tabulas 15.- 19., 21. punktus): stacionārā apgaismojuma pilnveidošana apdzīvotās vietās un bīstamās vietās uz autoceļiem; satiksmes mierināšanas pasākumi pilsētās un apdzīvotās vietās; bīstamo gājēju pāreju likvidācija vai rekonstruēšana par drošām;
16 gājēju/velo celiņu izbūve; gājēju tiltiņu/tuneļu izbūve; aizsargbarjeru izveidošana uz intensīvas kustības ceļiem un ielām; drošības saliņu izveide, u.c. Ceļu (ielu) infrastruktūras un satiksmes organizēšanas uzlabošana pie mācību iestādēm (sk.5.1 tabulas 17.-20. punktus): aizsargbarjeru izveidošana pie skolām; ātrumsliekšņu izveidošana uz ielām, kur nav lielas intensitātes; ceļu satiksmes organizēšana, lai bērni un skolnieki droši varētu iet un nākt no skolas, u.c. Sekmēt apdzīvoto zonu izveidi, kas apzīmētas ar attiecīgām ceļa zīmēm (sk.5.1 tabulas 20. punktu). 4.1.4 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē Kontroles organizēšana pie gājēju pārejām, skolām, kā arī citās bīstamās vietās (sk.5.1 tabulas 9. - 13. punktus) Ceļu satiksmes kārtību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrole sk.5.1 tabulas 4., 9. -13. punktus): mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku CSN ievērošanas kontrole; aizsargķiveru lietošana mopēdu, motociklu vadītājiem un to pasažieriem; velosipēdu, mopēdu un motociklistu aprīkojums atbilstoši CSN prasībām, u.c. 4.2 Bērnu drošības līmeņa paaugstināšana ceļu satiksmē 4.2.1 Problēmas Bērnu uzvedība ceļu satiksmē nav atbilstoša CSN un drošības prasībām; Bērni nav pietiekami izglītoti ceļu satiksmē: kā gājēji; kā pasažieri; kā velosipēdisti; kā motorizēto divriteņu transportlīdzekļa vadītāji. 4.2.2 Risinājumi izglītībā Vienotas un pēctecīgas sistēmas veidošana satiksmes drošības jautājumu apguvei izglītībā (sk.5.1 tabulas 23.- 31. punktus): Pirmskolai; Pamatskolai; Vidusskolai; Augstākai pedagoģiskai izglītībai. Pirmskolas izglītībā Izstrādāt metodiskos ieteikumus dažādu drošības jautājumu mācīšanai pirmskolas izglītības iestādēs;
17 Uzsākt pirmskolas pedagogu apmācības veidošanu, lai sagatavotu mācību spēkus kvalitatīvai satiksmes drošības jautājumu pasniegšanai pirmskolā; Veidot satiksmes drošības mācību līdzekļi pirmskolai. Pamatizglītībā Saskaņā ar mācību priekšmeta Sociālās zinības standartā noteiktajām prasībām, papildināt ISEC izstrādāto mācību priekšmeta programmas paraugu, lai īstenotu standartā noteiktās prasības, veidojot skolēnu izpratni par ceļu satiksmes drošības jautājumiem un to praktiskās izmantošanas nepieciešamību (pareiza attieksme un motivācija); Iekļaut satiksmes drošības jautājumu mācīšanas metodikas pamatus sociālo zinību pedagogu tālākizglītības programmās, sagatavojot pedagogus satiksmes drošības jautājumu pasniegšanai pamatizglītībā; Turpināt satiksmes drošības uzskates līdzekļu veidošanu, kas būtu saskaņoti ar sociālo zinību standarta prasībām, uzdevumiem un saturu. Vidējā izglītībā Izvirzīt drošības jautājumu apguvi par vienu no audzināšanas darba uzdevumiem, izveidojot vadlīnijas pedagogiem audzināšanā un dažādos mācību priekšmetos; Veidot satiksmes drošības uzskates līdzekļus vidusskolai, kas būtu saskaņoti ar mācību programmas saturu. Mācību spēku izglītošanā Izveidot Satiksmes drošības izglītības centru; Pedagoģiskajās augstskolās gatavojot topošos skolotājus audzināšanas darbam un fakultatīvo nodarbību stundām, iekļaut apmācības procesā arī satiksmes drošības un satiksmes noteikumu tēmas. Metodiski pamatotu un ar izglītības procesu saskaņotu uzskates līdzekļu izstrādāšana satiksmes drošības stundām: Uzskates līdzekļi mācību telpas iekārtošanai; Mācību un uzskates līdzekļi satiksmes drošības stundām no 1. līdz 12. klasei. Satiksmes drošības izglītības centra veidošana, kas nodrošina: Izbraukuma izglītības programmas sākumskolai, pamatskolai, vidusskolai; Izbraukuma izglītības programmas pedagogiem, vecākiem un citiem interesentiem; Konsultācijas reģionālo satiksmes drošību programmu un koncepciju veidotājiem. Mūsdienīgu pašmācības izglītības modeļu radīšana: E-izglītība (interaktīva satiksmes drošības mājas lapa); Datorspēles; Neformālā izglītība (bērnu un jauniešu interešu klubi un sekcijas, izstāžu centri ar izglītības programmām, vecāku interešu sekcijas, u.c.). 4.2.3 Inženiertehniskie risinājumi Ceļu (ielu) infrastruktūras un satiksmes organizācijas uzlabošana pie mācību iestādēm (sk.5.1 tabulas 17.-20. punktus):
18 aizsargbarjeru izveidošana pie skolām; ātrumsliekšņu izveidošana uz ielām, kur nav lielas intensitātes; ceļu satiksmes organizēšana, lai bērni un skolnieki droši varētu iet un nākt no skolas ( Drošais ceļš uz skolu ), u.c. 4.2.4 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē Bērnu drošības garantēšanai drošības patruļu organizēšana pie skolām, kā arī citām bīstamām vietām ceļā no/uz skolu ; Kontrole par vadītāju CSN ievērošanu izglītības iestāžu tuvumā (sk.5.1 tabulas 4., 9. - 13. punktus). 4.3 Transportlīdzekļu droša braukšanas ātruma ievērošanas nodrošināšana 4.3.1 Problēmas Daļai ceļu satiksmes dalībnieku izpratne par ātruma pārsniegšanu un tā iespējamajām sekām ir niecīga; Transportlīdzekļu vadītājiem ir tieksme braukt ātri, nedomājot par iespējamajām sekām, kuras var rasties CSNg; Attīstoties ātruma mērīšanas tehnoloģijām esošās iekārtas strauji noveco; Ātruma samazināšana ir satiksmes drošības līmeni paaugstinošs pasākums, tomēr pēc vadītāju vērtējuma tas ir viens no visnepopulārākajiem ceļu satiksmes drošības pasākumiem; Transportlīdzekļu vadītāji pietiekami nenovērtē mainīgos laika un ceļa apstākļus. 4.3.2 Risinājumi attieksmes veidošana par droša ātruma izvēli ceļu satiksmē Sabiedriskās domas veidošana par nepareizas ātruma izvēles iespējamajām sekām uz ceļu satiksmes drošību ar kampaņu un masu saziņas līdzekļu palīdzību (sk.5.1 tabulas 13. - 14. punktus): braukšanas ātruma pieaugums palielina CSNg risku, jo samazina laiku, kas ir vadītāja rīcībā, lai kritiskā situācijā pieņemtu pareizu lēmumu un izpildītu drošu manevru; braukšanas ātruma pieaugums palielina CSNg seku smagumu; CSNg ar gājējiem, to bojā ejas varbūtība strauji palielinās, pieaugot transportlīdzekļa ātrumam sadursmes brīdī; palielinoties ātrumam, palielinās bremzēšanas ceļš; Noteiktā vidējā ātruma pārskatīšanu pasažieru autobusu maršrutos, lai tas neveicinātu autobusu vadītājus pārkāpt ātrumu. 4.3.3 Inženiertehniskie risinājumi satiksmes mierināšanas pasākumi
19 Ātrumsliekšņu ierīkošana pie izglītības iestādēm u.c.; (sk.5.1 tabulas 19. punktu) Kur tas ir racionāli un mērķtiecīgi vienlīmeņa ceļu mezglu pārveidošana par lokveida ceļu mezgliem (sk.5.1 tabulas 15.1 un 15.2 punktus); Braukšanas ātrumu pazeminošu pasākumu veikšana pirms apdzīvotām vietām (sk.5.1 tabulas 20. punktu); Ātruma ierobežošana bīstamās vietās (sk.5.1 tabulas 19. - 20. punktus) ; Ceļa zīmju ar maināmu saturu uzstādīšana (sk.5.1 tabulas 20.punktu). 4.3.4 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē Pastiprināta transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles nodrošināšana, pielietojot gan atklātās, gan slēptās kontroles metodes un attiecīgu aprīkojumu (sk.5.1 tabulas 9. un 12. punktus); Ceļu policijas nodrošināšana ar transportlīdzekļu braukšanas ātrumu fiksējošo aparatūru (sk.5.1 tabulas 9. punktu) Automātiskos ātruma pārkāpumu fiksējošo iekārtu ieviešana (sk.5.1 tabulas 12. punktu); Ceļu policijas apgāde ar netrafaretiem transportlīdzekļiem (sk.5.1 tabulas 10. punktu). 4.4 Transportlīdzekļu vadīšanas alkohola reibumā izskaušana 4.4.1 Problēmas Neskatoties uz bargajiem sodiem un veiktajiem pasākumiem, joprojām daļa transportlīdzekļu vadītāju ceļu satiksmē piedalās alkohola reibumā. 4.4.2 Risinājumi attieksmes veidošana par alkohola lietošanas bīstamību ceļu satiksmē Sabiedriskās domas veidošana par alkohola ietekmi uz ceļu satiksmes drošību ar kampaņu un masu saziņas līdzekļu palīdzību (sk.5.1 tabulas 13. punktu): transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā palielina CSNg risku, jo vadītājs nav gatavs, lai kritiskā situācijā pieņemtu pareizu lēmumu un izpildītu drošu manevru; transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā palielina CSNg seku smagumu; alkohola negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un vadītāju spējām vadīt transportlīdzekli pēc alkohola lietošanas. Papildus apmācības transportlīdzekļu vadītājiem, kuri aizturēti vadot transportlīdzekli alkohola, narkotisko un psihotropo vielu iespaidā (sk.5.1 tabulas 32. punktu); 4.4.3 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē
20 Veikt grozījumus likumā Par policiju, kas reglamentētu policijas darbinieku tiesības masveida pārbaužu laikā apturēt transportlīdzekļus un veikt to vadītāju pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpojamajā gaisā (sk.5.1 tabulas 3. punktu); Pastiprinātas kontroles nodrošināšana, lai novērstu transportlīdzekļa vadīšanu alkohola iespaidā (sk.5.1 tabulas 3., 5.-6. punktus); Ceļu policijas nodrošināšana ar alkohola noteikšanas fiksējošo aparatūru (sk.5.1 tabulas 9. punktu). 4.5 Samazināt transportlīdzekļu vadīšanu nogurumā 4.5.1 Problēmas Latvijā nav veikti pētījumi par noguruma ietekmi uz satiksmes drošības līmeņa izmaiņām, tomēr zināma daļa vadītāju ceļu satiksmē piedalās pēc ilgstošas darba dienas, kā arī braucot vairākas stundas bez atpūtas, kas veicina iespēju aizmigt pie stūres, kļūt neuzmanīgam u.c. 4.5.2 Risinājumi attieksmes veidošana par transportlīdzekļa vadīšanu nogurumā. Sabiedriskās domas veidošana par noguruma ietekmi uz ceļu satiksmes drošību ar kampaņu un masu saziņas līdzekļu palīdzību (sk.5.1 tabulas 13. punktu): transportlīdzekļa vadīšana noguruma stāvoklī palielina CSNg risku, jo vadītājs var nebūt gatavs tam, lai konfliktsituācijā pieņemtu pareizu lēmumu un izpildītu drošu manevru; noguruma negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un rīcību vadīt transportlīdzekli pēc lielām darba slodzēm. Kravas un pasažieru pārvadātājiem stingri plānot maršrutus, lai nodrošinātu darba un atpūtas laika režīmu (sk.5.1 tabulas 7. un 14. punktus). Veikt pētījumus par transportlīdzekļu vadītāju noguruma ietekmi uz satiksmes drošības līmeņa izmaiņām (sk.5.1 tabulas 49.punktu). 4.5.3 Inženiertehniskie risinājumi Ribjoslu ieviešana uz galvenajiem ceļiem ar lielu kravas un pasažieru autobusu plūsmu, kas signalizē par uzbraukšanu uz ceļa nomales (saskaņā ar Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības valsts programmu 2000.-2015.g.); E-drošības pasākumi. 4.5.4 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē. Kravas un pasažieru transporta vadītāju kontroles nodrošināšana par darba un atpūtas laika režīma ievērošanu (sk.5.1 tabulas 9. 10. punktus);
21 Nepieciešamo grozījumu izvērtēšana normatīvajos aktos, kas precizē Autotransporta inspekcijas darbību un tiesības un nepieciešamības gadījumā grozījumu veikšana normatīvajos aktos (sk.5.1 tabulas 7.punktu). 4.6 CSNg smaguma pakāpes samazināšana Neskatoties uz to, ka pieaudzis gadījumu skaits, kad VUGD un NMP dienesti piedalās CSNg seku likvidācijā, tomēr to ekipējums vēl jāturpina pilnveidot. Diemžēl atsevišķi ceļu satiksmes dalībnieki klaji ignorē CSN un nelieto tādus drošības līdzekļus, kā drošības jostas, aizsargķiveres, bērnu krēsliņus. 4.6.1 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 4.6.1.1 Problēmas Attālums starp VUGD struktūrvienībām, kas dislocētas pie lielajiem ceļiem un apdzīvotajās vietās ir no 25 km līdz 50 km, tādēļ ierašanās laiks notikuma vietā ir pārāk liels; VUGD trūkst automobiļu ar aprīkojumu glābšanas darbu veikšanai CSNg gadījumos, to skaits ir 11reizes mazāks nekā nepieciešams; VUGD transportlīdzekļu parks ir novecojis, 265 (72% no kopējā VUGD transportlīdzekļu parka) automobiļiem beidzies izgatavotāju noteiktais ekspluatācijas termiņš; VUGD pabeigta vienota glābšanas tālruņa numura 112 ieviešana, izveidots vienots IeM radiotīkla MOTOROLA, kas pieļauj operatīvi organizēt glābšanas dienesta sadarbību ar citiem dienestiem, bet finanšu trūkuma dēļ brigāžu daļas un posteņi nav nodrošināti pietiekošā daudzumā ar radiostacijām; nav mācību bāzes, VUGD, pašvaldību glābšanas dienestu un citu glābšanas formējumu darbinieku apmācībai. 4.6.1.2 Risinājumi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā Modernizēt VUGD struktūrvienības (sk.5.1 tabulas 33.-34. punktus): izveidot 40 jaunas VUGD struktūrvienības un ugunsdzēsības depo atbilstoši standarta LVS 361 Ugunsdzēsības depo ierīkošana. Vispārīgās prasības prasībām; nodrošināt VUGD struktūrvienības ar speciālajiem transportlīdzekļiem, kas spējīgi veikt glābšanas darbus autonomā režīmā; nokomplektēt pilnpiedziņas ugunsdzēsības automobiļus ar aprīkojumu glābšanas darbu veikšanai. VUGD un citu glābšanas dienestu darbinieku profesionālā līmeņa celšana (sk.5.1 tabulas 36. un 42. punktu): nodrošināt apmācības VUGD vadošajiem speciālistiem (Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas pārsniedzējiem) Eiropas Savienības profesionālās izglītības mācību iestādēs;
22 veikt ikgadējo personāla apmācību pirmās palīdzības sniegšanā; nodrošināt VUGD personāla piedalīšanos glābšanas dienestu starptautiskajās mācībās; izveidot mācību poligonu glābēju apmācīšanai un pastāvīgiem treniņiem. Nodrošināt visas VUGD struktūrvienības sakaru punktus ar sarunas ierakstu iekārtām un iekšējām VUGD darbinieku apziņošanas iekārtām(sk.5.1 tabulas 35. punktu) ; Izveidot alternatīvo lokālo radiotīklu 40,1Ghz frekvencē, ko var izmantot visi glābšanas dienesti notikumā vietā (sk.5.1 tabulas 35.2 punktus); Nodrošināt visas VUGD struktūrvienības ar nepieciešamo aprīkojumu ceļu braucamās daļas atbrīvošanai no bojātā transporta, tā daļām, un izbirušās (izlijušās) kravas (sk.5.1 tabulas 34. punktu); Nokomplektēt ugunsdzēsības automobiļus ar pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo aprīkojumu un sagatavot priekšlikumus standarta LVS 334 Speciālais un tehniskais aprīkojums ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbiem papildināšanai (sk.5.1 tabulas 34. un 36. punktu). 4.6.2 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 4.6.2.1 Problēmas Nepietiekoša koordinācija un sadarbība starp glābšanas dienestiem (NMP, VUGD, policiju) un neatrisināta informācijas apmaiņa; Novēlota un nepietiekoša neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sniegšana: NMP iestāžu tīkla nevienmērīgais izvietojums Latvijas valsts teritorijā; nepietiekošs NMP personāls un brigāžu skaits, kā arī nepietiekošs un neapmierinošs tehniskais nodrošinājums (transports, aprīkojums, sakari); Nepietiekama pirmās palīdzības sniegšana: VUGD un Ceļu policija nav pietiekoši izglītota sniegt pirmo palīdzību; Iedzīvotāju zemais zināšanu un prasmju līmenis pirmās palīdzības sniegšanā. 4.6.2.2 Risinājumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Ārkārtējo medicīnisko situāciju mācību organizēšana, izmantojot reālu notikumu scenārijus, iesaistot vienoto NMP dienestu un citus glābšanas dienestus (sk. 5.1.tabulas 37.punktu); Nacionālās krīzes vadības sistēmas pilnveidošana atbilstoši NATO un ES krīzes vadības sistēmām (sk.5.1 tabulas 41. punktu); Vienotu NMP reģionālo dispečerdienestu izveide un nodrošināšana ar tehniskajiem līdzekļiem un aprīkojumu (sk.5.1 tabulas 38. punktu): NMP vadības un reģionālo dispečerdienestu izveide; paralēli vienotajam ārkārtējās palīdzības tālruņa numuram 112 jāsaglabā atsevišķs bezmaksas tālruņa numurs, kas nodrošina NMP dienesta atsevišķu izsaukumu iezvanu pieeju (2005.gada 19.jūlija Ministru kabineta rīkojums Nr.444); jāpilnveido NMP dienesta materiāli tehniskās bāze E-call (automātisks zvans uz glābšanas telefonu, ja noticis negadījums) sistēmas ieviešanas nodrošināšanai.
23 papildu NMP punktu un NMP brigāžu izveide atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstības pamatnostādnēm un Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmai; Cilvēkresursu, kuri izgājuši atbilstošas apmācības un pārapmācības programmas, piesaistīšana NMP dienestam, kā arī darba kvalitātes novērtēšana un pilnveidošana; NMP dienesta nodrošināšana ar operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem un tiem atbilstošu aprīkojumu; NMP pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizācija Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas ietvaros; NMP operatīvo transportlīdzekļu vadītāju apmācība pirmās palīdzības sniegšanā (sk.5.1 tabulas 41. punktu); CSNg iesaistīto glābšanas dienestu personāla apmācības klases izveidošana (sk.5.1 tabulas 39. punktu); NMP operatīvo transportlīdzekļu vadītāju apmācība drošas braukšanas iemaņās (sk.5.1 tabulas 39. punktu). 4.6.3 Drošības līdzekļu drošības jostu, aizsargķiveru un bērnu krēsliņu lietošana 4.6.3.1 Problēmas Ceļu satiksmes dalībnieku izpratne par drošības līdzekļu lietošanas efektivitāti ir zema; Transportlīdzekļu vadītājiem un it īpaši pasažieriem ir tieksme nelietot drošības līdzekļus, nedomājot par iespējamajām sekām, kuras var rasties CSNg. 4.6.3.2 Risinājumi attieksmes veidošana par drošības līdzekļu izmantošanas nepieciešamību Sabiedriskās domas veidošana ar kampaņas un masu saziņas līdzekļiem par drošības līdzekļu ietekmi uz ceļu satiksmes drošību (sk.5.1 tabulas 13. punktu): drošības līdzekļu nelietošana palielina CSNg seku smagumu; kādas ir iespējamās sekas, ja nelieto drošības līdzekļus, u.c. 4.6.3.3 Risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku kontrolē Pastiprinātas drošības līdzekļu lietošanas kontroles nodrošināšana (sk.5.1 tabulas 4., 9. - 12. punktus); Pasažieru sodīšana ar naudas sodu, kuri nelieto drošības jostas vai aizsargķiveres (sk.5.1 tabulas 4. punktu).
24 4.7 Sabiedrības iesaistīšana ceļu satiksmes drošības problēmu risināšanā 4.7.1 Problēmas Sabiedrība nepietiekami iesaistās ceļu satiksmes drošības problēmu risināšanā Dažādu sabiedrisko organizāciju darbība šajā jomā nav koordinēta un pietiekami aktīva. 4.7.2 Risinājumi Ceļu satiksmes drošības institūcijām ceļu satiksmes drošības jautājumu risināšanā jāiesaista sabiedrība, t.i. jāsadarbojas un jāaktivizē sabiedriskas organizācijas. Viena no efektīvākajām sadarbības formām varētu būt 5.1 tabulas 13. punktā minēto kampaņu organizēšanā iesaistīt zemāk minētās un nākotnē arī citas sabiedriskas apvienības: Vecāku apvienības Vecāki bērniem, atklātais sabiedriskais fonds, Vecāki Jelgavai, sabiedriska organizācija, Vecāki Jūrmalai, biedrība, Vecāki Tukumam, sabiedriska organizācija, Audzinātāju un vecāku asociācija u.c. Citas apvienības Apeirons, invalīdu un viņu draugu apvienība, u.c. 4.8 Pastāvīgie ceļu satiksmes drošības pasākumi Vienlaikus ar programmā noteiktajiem galvenajiem uzdevumiem, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, nepieciešams turpināt un aktivizēt ceļu satiksmes drošības paaugstināšanas pastāvīgo pasākumu izpildi. 4.8.1 Risinājumi transportlīdzekļu vadītāju apmācībā Veicamie pasākumi vadītāja kvalifikācijas iegūšanai: Vadītāju apmācības plānu izstrādāšana, pilnveidošana un ieviešana; praktiskās braukšanas apmācības kvalitātes uzlabošana; teorētiskās apmācības satura uzlabošana (zināšanas par Latvijas normatīvo aktu sistēmu un satiksmes drošības problēmām); profesionālajiem vadītājiem nepieciešamo zināšanu iekļaušana apmācībā (darba un atpūtas laiks, kravu izvietošana un stiprināšana, zināšanas par piedalīšanos starptautiskajā ceļu satiksmē); speciālo dienestu transportlīdzekļu vadītāju meistarības paaugstināšana; Transportlīdzekļu vadītāju apmācības iestāžu profesionālās kompetences celšana un periodiska atestācija; Sākot ar 2008.gadu ieviest profesionālo vadītāju sagatavošanas un atestācijas sistēmu atbilstoši ES prasībām; Jaunu mācību uzskates līdzekļu un apmācības metožu ieviešana. Veicamie pasākumi pēc vadītāja kvalifikācijas iegūšanas:
25 vadītāju profesionālās meistarības paaugstināšana, to sagatavošana nestandarta apstākļiem (bīstamo kravu pārvadāšanai, braukšanai ziemā u. c.); vadītāja apliecības derīguma termiņa saskaņošana ar medicīniskās uzziņas derīguma termiņu; pasākumu pilnveidošana pret vadītājiem, kas izdarījuši nopietnus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. 4.8.2 Ceļu satiksmes drošības palielināšana uz valsts autoceļiem Problēmas Sliktā stāvoklī esošo autoceļu posmu īpatsvars valsts autoceļu tīklā pieaudzis un autoceļu stāvoklis turpina pasliktināties; Autoceļu neatbilstība satiksmes drošības prasībām, ievērojamas transporta plūsmas šķērso apdzīvotas vietas; Vairāklīmeņu šķērsojumu trūkums un nerekonstruētie krustojumi vienā līmenī, kuros nav kanalēta satiksme; Gājēju/velosipēdistu celiņu un to droša šķērsojuma trūkums; Ievērojams skaits vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuvju ar augstu automašīnu un vilcienu satiksmes intensitāti, kas pazemina ne tikai satiksmes drošību, bet arī transporta mobilitāti; Ceļu satiksmes negadījumu statistikā nav iespējams identificēt maršruta taksometrus, kuru īpatsvars CSNg ir nozīmīgs; Tiltu un satiksmes pārvadu tehniskais stāvoklis uz valsts ceļiem ir kļuvis neapmierinošs, daudzu stāvoklis vērtējams kā slikts. Inženiertehniskie risinājumi valsts autoceļu tīklā Inženiertehniskie risinājumi doti 1.nodaļā uzskaitītajās infrastruktūras attīstības programmās un stratēģijās. 4.8.3 Risinājumi pašvaldību autoceļu tīklā Palielinoties satiksmes intensitātei, aktuāls kļūst jautājums par ceļu satiksmes organizāciju ne tikai uz galvenajiem valsts autoceļiem, bet visā ceļu tīklā, t.sk., uz pašvaldību ceļiem un pilsētu ielās. Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošības līmeni, pašvaldībām būtu ieteicams: Izstrādāt pilsētu transporta attīstības koncepcijas; Veidot pašvaldību personālu, kas nodrošinātu sistemātisku un kvalitatīvu ceļu satiksmes tehnisko līdzekļu uzraudzību, uzturēšanu un satiksmes plānojumu; Izstrādāt metodiku bīstamo posmu noteikšanai apdzīvotās vietās; Uzskaitīt un uzlabot bīstamos posmus; Ieviest neatkarīgu ceļu auditu (pastāvošajiem un projektējamiem ceļiem un objektiem pie tiem). Bīstamo, lielgabarītu un smago kravu pārvadājumu maršrutos:
26 Jāizstrādā bīstamo, lielgabarītu un smago kravu pārvadājumu maršruti pilsētās; Bīstamo kravu transportēšana jāveic pa maršrutiem, izvēloties drošāko ceļu nokļūšanai līdz mērķim pilsētas robežās vai līdz apvedceļam, nodrošinot iedzīvotāju drošību, transporta un apkārtējās vides aizsardzību; Jāizstrādā kravu transporta kustības shēmas un jāaprīko tās ar attiecīgajām ceļa zīmēm. Atbilstoši likumam Par pašvaldībām, pašvaldībām jāgādā par ielu, ceļu un laukumu būvniecību, rekonstrukciju, uzturēšanu un apgaismošanu, t.i., jāgādā arī par šo objektu uzraudzību un darbības koordinēšanu satiksmes drošības problēmu risināšanai. 4.8.4 Risinājumi CSN pārkāpumu kontrolē Prioritāte piešķirama mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanai satiksmes kontrolē, kas nodrošina pārkāpumu konstatēšanu neapturot transportlīdzekli. Papildus jau minētajiem kontroles pasākumiem, jāpastiprina arī citu CSN pārkāpumu, kurus izdara ceļu satiksmes dalībnieki, kontrole: Pilnveidot vadītāju pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu par CSN pārkāpumiem, veicot izmaiņas normatīvajos aktos; Intensificēt ceļu satiksmes dalībnieku kontroli: ceļu satiksmes kontroles intensitātes palielināšana iesaistot citu Valsts policijas dienestu, kā arī Pašvaldības policijas dienesta darbiniekus; automobilizācijai pieaugot, risināt jautājumu par ceļu policijas štatu palielināšanu nodrošināt pietiekamus sakarus starp ceļu policijas patruļām. Ieviest automātiskās kontroles sistēmas ceļu satiksmes dalībnieku kontrolei. Maršruta taksometrus aprīkot ar speciāliem valsts numuriem, lai atvieglotu to vadītāju uzvedības kontroli un analīzi. Šiem transportlīdzekļiem ieviest bezskaidras naudas norēķinus; Precizēt Autotransporta inspekcijas kompetenci satiksmes uzraudzībā autopārvadājumu jomā. 4.8.5 Ceļu audits Ierobežotā ceļu nozares finansējuma dēļ, kad nav iespējams realizēt visus pasākumus, kas bija ieplānoti satiksmes drošības uzlabošanai, aizvien lielāku nozīmi iegūst tā saucamie lētie pasākumi, kurus katrā konkrētajā vietā varētu noteikt ar ceļu audita, ceļa inspekcijas palīdzību. Kopš 2002. gada Latvijā notiek regulāra ielu un autoceļu auditēšana. Jāturpina pilnveidot Ceļu drošības audita (pastāvošajiem un projektējamiem ceļiem un objektiem pie tiem) sistēma. 4.8.6 Transportlīdzekļu tehniskā kontrole, reģistrācija un sertifikācija Sākot ar 1995.gadu ieviesta jauna transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa novērtēšanas sistēma, kas būtiski samazinājusi nedrošu transportlīdzekļu klātbūtni satiksmē. Jāturpina palielināt prasības pret transportlīdzekļu vadītājiem par ikgadējo tehnisko apskašu ignorēšanu