Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību resurss! Uzdevums 3 Svarīgi ir pazīt grupas attīstības fāzes, savstarpējo komunikāciju mehānismus, lomas, piedalīšanās vai nepiedalīšanās iemeslus! Uzdevums 4 Pasniedzēju galvenās grūtības grupā ir cilvēki, kas klusē, un tie, kas runā pārāk daudz, visziņi, noteikumu neievērošana, vienaldzīgie... Задача 5 Pēc mūsu domām, labi pasniedzēji ir... Grupā notiekošo procesu novērošanas shēma Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova I.GRUPAS NOVĒROŠANAS STRUKTURĀLIE PARAMETRI:
1. Grupas identifikācija: grupas veids / formāla, neformāla, primāra, sekundāra/; grupas lielums / maza vai liela/; grupas tips atkarībā no tās mērķiem / centrēta uz sevi vai uz uzdevumiem/; 2. Grupas vēsture. 3. Grupas sastāvs vai kompozīcija - grupas sastāvs ir ārkārtīgi svarīgs mainīgais lielums, kas tieši ietekmē grupas dinamikas raksturu. Tiek novērtētas un interpretētas tādas objektīvas un subjektīvas īpašības kā skaits, vecums, dzimums, specifiskās īpašības, aktivitāte, atbildība, saistība ar grupas mērķiem u.c. grupa ir homogēna pēc grupa ir heterogēna pēc 4. Grupas mērķi globālie, konkrētie un individuālie grupas un tās locekļu mērķi; ilgtermiņa un tuvākie plāni un pasākumi to sasniegšanai; 5. Resursi analizējot strukturālos parametrus ir nepieciešams apzināt finansējumu, kas ir grupas rīcībā un domāts tās mērķu sasniegšanai: materiālie finansiālie.. cilvēkresursi citi. II. Grupas sociālās situācijas novērošana un analīze 1. Grupas un ārējās vides mijiedarbība - grupas piederība profesionālai, teritoriālai kopienai - specifiskās kopienas īpašības, kas varbūt novērojamas arī grupā.. 2. Sociālās vides ietekme uz grupu un tās mērķiem izpēte - pozitīvie faktori, kas ietekmē grupas mērķus
- negatīvie faktori, kas ietekmē grupas mērķus. - neitrālie faktori, kas ietekmē grupas mērķus 3. Grupas ietekme ( attieksme) pret: - institūcijām un organizācijām - kopienām - citām grupām III. Grupas komunikācijas procesa novērošana un novērtējums Novērot runātāju, kas viņš ir, kā vārdā runā, ar ko sarunājas Kā un ar kādiem līdzekļiem tiek īstenota komunikācija grupas telpiskā organizācija un tās ietekme uz studiju mērķiem saikne ar grupas problēmām / aktīvs, neitrāls, vienaldzīgs/ ; Atgriezeniskās saiknes grupā novērošana un analīze komunikācijas laikā pārdzīvojumi, ko izsaucis paziņojums, informācija vai atzīmes vai uzstāšanās notiek savā vārdā vai bezpersoniski / ja pareizi esmu sapratis, no manis gaida lēmumu.. vai arī visi zina, ka nepieciešams izlemt /.. dominē pozitīvā vai negatīvā atgriezeniskā saikne.. atgriezeniskā saikne tiek izmantota kā piespiedu līdzeklis, lai izmainītu uzvedību / vai nu tu darīsi tā, vai arī es... /
tiek izmantoti bagāti izteiksmes līdzekļi vai arī runas šabloni / ak, šausmas, lieliski, super, malacis u.c. /. IV. Grupas savstarpējās mijiedarbības procesa novērošana un novērtējums grupas dalībnieku savstarpējās attiecības / tuvība, distance, simpātijas, antipātijas, pieņemšana, ignorēšana /; apakšgrupu eksistence, to sastāvs un raksturojums; lomas grupā iniciators, organizators, starpnieks, stimulētājs, sadalītājs, kontrolētājs u.c. grupas vadības un pārvaldes stils / autoritārs, liberāls, demokrātisks/, harizmātisks, aktīvs u.c.; V. Grupas spiediena procesa novērošana un novērtējums Grupā pieņemtās normas un noteikumi Veids, kā normas pieņemtas pārrunu rezultātā, racionālā līmenī vai ar spiedienu... Var vai nevar tikt izmainītas.... Kādas ir normas pēc satura:
vai izsaka grupas intereses, vai ievēro katra indivīda cilvēcisko pašcieņu, dalības noteikumi, reglaments.. citas.. Kādas ir grupas tradīcijas un rituāli, cik lielā mērā tie veicina atkarību, resp. neatkarību no grupas Kādas ir grupas sankcijas un stimuli, un kādā līmenī tie funkcionē racionālā vai emocionālā Grupas locekļu dalība un jo īpaši nepiedalīšanās kopējā darbā vai visi piedalās, vai ir izolēti dalībnieki ja ir tādi, kas nepiedalās, tad kāds tam iemesls.... kāda ir pārējo attieksme pret piedalīšanos. VI. Lēmuma pieņemšanas procesa grupā novērošana un novērtējums Lai problēmas risinājums būtu efektīvs, lēmuma pieņemšanai ir jāiziet caur vairākām fāzēm. Problēmas formulējums tas ir ārkārtīgi svarīgs posms, kas bieži nosaka arī galīgo rezultātu. Nepieciešams viennozīmīgi definēt problēmu - vienoties par to, kas tieši ir problēma, kādā aspektā tā tiks diskutēta un kādā mērā tā ietekmē grupas dalībniekus. Vajadzīgās informācijas apkopošana dotās problēmas sakarā arī ir svarīgi, lai varētu tikt pieņemts lēmums, respektīvi, pilnvērtīgi izmantot grupas un apkārtējās vides informācijas resursus; Atšķirīgu problēmas risinājuma variantu izstrāde, atkarībā no dažādiem redzesviedokļiem, ir optimālā lēmuma pieņemšanas priekšnoteikums; Optimālā risinājuma izvēle un tā transformācija atbilstoši grupas viedoklim pēc tam, kad noteikts veiksmīgākais variants, tajā tiek iekļauti citu priekšlikumu
elementi, dalībnieki no jauna formulē lēmumu un pieņem to. Pārrunu laikā nereti rodas konflikti. To iemesli var būt atšķirīgu viedokļu izpausme attiecībā par to, kurš variants ir labākais, bet var izpausties arī kā sekas cīņai par ietekmi un stāvokli grupā; līderu, apakšgrupu, vairākuma un mazākuma sadursme. Grupās pastāv dažādi konfliktu risinājumu mehānismi: Eliminējot neapmierinātos; Pakļaujot mazākumu vairākumam; Piesaistot ārējo sabiedroto no mazākuma; Balstoties uz kompromisu abas puses atkāpjas no savām pozīcijām; Ar konsensu pieņemot trešo viedokli tikai attiecībā uz tām strīda pozīcijām, kur abas puses panākušas vienprātību. Būtībā tas ir jauns risinājums, atšķirīgs no tā, ko sākotnēji piedāvātājušas abas konflikta puses. Lēmumu pieņemšanas procesa grupā novērošanas un novērtējuma indikatori Lēmumu pieņemšanas process ir.arkārtīgi svarīgs grupas darba efektivitātes rādītājs, un tieši atspoguļo tajā valdošās emocijas. Sociālajam darbiniekam jābūt spējīgam novērot, atpazīt un analizēt sekojošās tā izpausmes: Kāds ir pieņemto lēmumu raksturs, un vai tie attiecas uz konkrētu darbību vai darbu kopumā, uz grupas konceptuālo vai politisko uzvedību, vai runa ir par īstermiņa plānu vai stratēğiju. Vai, formulējot problēmu, ir izdevies padarīt tuvus un saprotamus analizējamā jautājuma saturu un dažādus tā aspektus; Cik lielā mērā un kādā veidā / tieši vai netieši/ dotā problēma attiecas uz grupu kopumā un atsevišķiem tās dalībniekiem, tā kā tas tieši ietekmē ieinteresētību un motivāciju optimālā risinājuma meklējumos; Vai tiek meklēta pilnīga un daudzpusīga ar problēmu saistīta informācija vai arī tiek dota priekšroka ātram atrisinājumam; Vai noformējas dažādi risinājuma varianti, kuri tiek diskutēti, vai arī tiek pieņemts stiprākā variants; Kā lēmums tiek pieņemts visa grupa kopā vai arī tikai daļa no tās; Vai radušās nesaskaņas, strīdi un konflikti ir racionālā līmenī un vērsti uz problēmas efektīvu risinājumu, vai arī piesedz sāncensību starp līderiem, apakšgrupām u.c. Kā grupa atrisina izveidojušos konfliktus.
Novērojuma laikā iegūtās informācijas analīzei jābūt izsmeļošai un objektīvai, nedalot indikatorus un konkrētus faktus nozīmīgos un mazsvarīgos. Tas sekmēs patiesu procesa izpratni.