Kuldīgas 2. vidusskola Mūzikas ietekme uz mūsdienu jaunatni Pētnieciskais darbs Darba autore: Krista Bērtulsone 6.a klases skolniece Darba vadītāja: Jana Paipa mūzikas skolotāja Kuldīga, 2015
Saturs Ievads...3 1. Mūzikas pirmsākumi...4 1.1. Kā radās mūzika.. 5 1.2. Mūzikas stili...6 2. Diženākie mūziķi...7 2.1. Viduslaiku mūzika...8 3. Aptauja..9 Nobeigums un secinājumi..10 Izmantotie informācijas avoti 11 Pielikums
Ievads Autore izvēlējās šo tēmu - mūzikas ietekme uz mūsdienu jaunatni, jo vēlējās noskaidrot, kādu mūziku klausās jaunatne. Kādās valodās? Cik bieži klausās mūziku? Kādus mūzikas stilus klausās? Lai arī daļai cilvēku klasiskā mūzika it kā nepatīk, tomēr tieši to visbiežāk izmanto mūzikas terapijā. Klasiskās mūzikas skaistums vienā reizē neatklājas, jo skaņdarbos vienlaikus ir vairākas melodijas un ritmi. Lai izjustu un novērtētu klasikas darbu emocionālo bagātību, tie jāklausās atkārtoti, cenšoties sekot melodijai, it kā jāpieradina dzirde pie sarežģītām skaņām un melodijām tikai tā var apgūt prasmi tos izprast un iemīlēt. Darba mērķis: izpētīt kādu mūziku klausās mūsdienu jaunatne. Darba uzdevumi: 1) pētīt kādu mūziku klausās klasesbiedri, 2) veikt aptauju, 3) apkopot rezultātus, un veikt secinājumus par paveikto darbu. 3
1.Mūzikas pirmsākumi Pagātnē un arī mūsdienās mūzika ir cieši saistīta ar reliģiju. Tieši rituālu pavadījumos arī ir meklējamas mūzikas saknes. Tajā brīdī, kad mūsu senči no klejotājiem pārtapa par vietsēžiem arī sāka attīstīties mūzika. Sākotnēji radās ritms reliģisko ceremoniju laikā tika sistas bungas, vēlāk attīstījās arī melodija. Melodija attīstījās pakāpeniski, no runas intonācijām, izsaucieniem. Laikam ejot radās pirmie mūzikas instrumenti. Tie tika gatavoti no dabā sastopamajiem materiāliem koka, ādām, raga. Dažādām tautām mūzikas instrumenti ir bijuši krietni atšķirīgi, lai gan, neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu, latviešu koklei var atrast līdzīgu instrumentu Ķīnā ciņu. Liela daļa seno tautu uzskatīja, ka mūzika ir dievu dota dāvana un mūzikas izpildītāji tika godāti. Pats vārds - mūzika tulkojumā no grieķu valodas nozīmē mūzu māksla. Gūt priekšstatu par mūziku pirms senajiem laikiem ir ļoti grūti, jo mūzikas nošu raksts, kas kaut nedaudz līdzinās mūsdienu, tika izgudrots tikai 1. g. t. mūsu ērā. Pirms tam mūzika tika pierakstīta ar īpašām zīmēm neimām, vēl senāk tika nodota no paaudzes paaudzē. Skaidrs gan ir viens mūzika nepārtraukti attīstās, kļūstot aizvien komplicētāka. Tā ir nogājusi garu attīstības ceļu no bungu pavadītas rituālās dejas pie ugunskura līdz mūsdienu sarežģītajām kompozīcijām, ko izpilda orķestris. Baudot mūsdienās mūzikas koncertus, mēs tikai varam apbrīnot to, cik ģeniāls ir cilvēks, un minēt, ko mūzika sagādās mums nākotnē. 4
1.1. Kā radās mūzika Neviens to skaidri nezina, jo nav rakstisku liecību. Pamatots varētu būt minējums, ka pirms tūkstošiem gadu pirmatnējie cilvēki mūziku izmantoja: lai sazinātos, laiku kavētu strādājot, lai paustu prieku vai bēdas vai atzīmētu īpašus gadījumus. Mums visiem ir balss lai dziedātu, rokas, lai plaukšķinātu, un kājas lai dimdinātu. Ar to pietiek lai veidotos melodija un ritms mūzikas galvenās divas sastāvdaļas. Latviešu nacionālās profesionālās mūzikas pirmsākumi meklējami latviešu tautasdziesmu vākšanā, harmonizēšanā un apdarināšanā koriem, ko 1869. gadā aizsāka Vācijā izglītojies ilggadējais Vidzemes Skolotāju semināra vadītājs Jānis Cimze. Plašs darba lauks bija mūsu klasiskās mūzikas pamatlicējiem Jurjānu Andrejam un Jāzepam Vītolam, kuri izglītību bija ieguvuši Pēterburgas konservatorijā 19. gadsimta 80. gados. Tauta gribēja dziedāt un izpildīt savu nacionālo komponistu mūziku! Pagājušo gadsimtu mija bija labvēlīgākais laiks latviešu tautasdziesmu vākšanai, izveidojās laba augsne mūzikas folkloristikas pētīšanai, un radās neierobežota iespēja komponēt. Daudzi latviešu mūziķi 19. gadsimta beigās bija dedzīgi tautas garamantu vācēji, veidoja apdares un harmonizēja dziesmas koriem un simfoniskajiem orķestrim. 5
1.2. Mūzikas stili Rokmūzika ir daudzos novirzienos sazarojies mūsdienu mūzikas žanrs. Skaņdarbi ir vokāli instrumentāli un instrumentāli, raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums. Pamatā izmantotas elektriskās ģitāras (basģitāras, elektriskās ģitāras), sitaminstrumenti (bungas) un elektroniskie mūzikas instrumenti (sintezators). Blūzs parādījās 19. gadsimta otrajā pusē ASV. 20. gadsimta sākumā formējās tā saucamais klasiskais jeb pilsētas blūzs, kura formas pamatā bija 12 taktu periods ar harmoniska secīgumu kopīgo shēmu: pirmā 4 taktu frāze - T, otrā - S, trešā - D un T. Blūzs ir viens no populārākajiem, senākajiem mūzikas stiliem. Hiphops ir mūzikas žanrs un kultūras kustība, kura aizsākās agrajos 1970. gados Ņujorkā un tās aizsācēji bija galvenokārt afroamerikāņi un latīņamerikāņi. Hip-hop kultūru raksturo četri galvenie pamatelementi: repošana, dīdžejošana, grafiti un breikošana. Popmūzika ir mūzikas žanrs. Tai raksturīgi ir dažādi vokāli, instrumentālie estrādes muzicēšanas stili, žanri un paveidi. Popmūziku vairāk klausās jaunatne jo tā ir lēna un stāsta par mīlestību. Džezs ir Ņūorleānas (ASV) melnādaino cilvēku kopienās cēlies mūzikas žanrs. Iepriekš vārds džezs bija žargons ASV Rietumu krastā un to pirmoreiz šī žanra apzīmēšanai izmantoja 1915. gadā. Laika gaitā džezam ir izveidojušies vairāki apakš žanri, tostarp, bebop, džezroks un acid jazz. 6
2. Diženākie mūziķi Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791) Mocarts, viens no visu laiku iedvesmas bagātākajiem mūziķiem, atkal un atkal tiek atzīts par visslavenāko komponistu. Viņa devums ir vairāk nekā 600 kompozīciju, to skaitā darbi, kas uzskatāmi par simfonijas, kamermūzikas nu klaviermūzikas, operas un kormūzikas virsotnēm.(3.,18). Ludvigs van Bēthovens (1770-1827) Ludviga pirmais skolotājs bija viņa tēvs. Bēthovena darbi mūzikā iezīmē pāreju no klasicisma uz romantisma periodu, kad komponisti sāka rakstīt emocionālāku mūziku.(3.,20). Rihards Vāgners (1813-1883) Vāgners bija ārkārtīgi ietekmīgs vārda mākslinieks un mūziķis. Kā dedzīgs kreisā spārna politiķis viņš galu galā tika izraidīts no Vācijas un izsūtījumā nodzīvoja divpadsmit gadus.(3.,24). Pēteris Čaikovskis (1840-1893) Čaikovskis, kas radījis dažas no brīnišķīgākajam melodijām, krievu komponistu vidū līdzinās visspilgtākajai ikonai. Savu grūto personisko dzīvi viņš pārvērta diženā mūzikā.(3.,30). Džuzepe Verdi (1813-1901) Verdi, kas dzimis vienā gadā ar Vāgneru, visu mūžu komponēja operas. Verdi bija politiski aktīvs mūziķis, un daudzi viņa darbi atspoguļo tolaik aktuālo itāliešu tautas cīņu par apvienošanos.(3.,26). 7
2.2. Viduslaiku mūzika Viduslaikos bija ļoti daudz mūziķu gan profesionāli izglītoti dziedātāji klosteros, gan klejojoši muzikanti, kuri ar savām dziesmām un instrumentiem klejoja no pils uz pili, no ciema uz ciemu, lai nopelnītu sev iztiku, izklaidējot cilvēkus. Te paveras vesela skaņu pasaule klosteru mūru ieskāvumā un tirgus laukumos, kura šodienas cilvēkam var likties tāla, atsvešināta un pat nepieejama, taču pēc būtības pauž to pašu emociju klāstu, kāds tas ir pazīstams ikviena laikmeta mūzikai. Lekciju kursā pārdomāsim Vakareiropas mūzikas sākumus gregoriskā korāļa izcelsmi un šī unikālā repertuāra ietekmi uz visu vēlāko laikmetu mūziku, Hildegardes fon Bingenes radošās personības lomu kā vienu no interesantākajiem viduslaiku kultūras fenomeniem, kā arī viduslaiku mistēriju spēles tradīciju, kas tā laika mūzikā ienes pavisam jaunas žanriskas vēsmas. 8
Aptauja Kādu mūzikas stilu tu klausies? Kādā valodā tu mūziku klausies? Kad tu parasti klausies mūziku? Kā tu izvēlies dziesmu ko klausīties? Cik bieži tu klausies mūziku? Roks Pops Hip-hop Deju mūzika 9 6 15 5 Angļu Krievu Latviešu 18 7 10 Guļot Mācoties Skrienot 12 9 14 Pēc vārdiem Pēc Pēc ritma melodijas 15 16 4 Bieži Ne tik bieži Dažreiz 17 10 8 Autore aptaujāja 35 cilvēkus. 9
Secinājumi Darba autore secina: 1. Katram cilvēkam būtu jāklausās mūzika, jo tas attīsta domāšanu un relaksē. 2. Katrs cilvēks izvēlas sev vispiemērotāko mūzikas stilu. 3. Veicot aptauju autore secina ka no aptaujātajiem cilvēkiem visbiežāk klausās hip hop, dziesmas angļu valodā. 4. Aptaujātie respondenti mūziku parasti klausās skrienot un guļot, kā arī dziesmas izvēlas pēc melodijas. 5. Mūsdienās mūziku var dzirdēt it visur un skolas biedri to klausās bieži. 10
Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts 1. Diženie mūziķi Izdošanas vieta ABC Izdevniecība ABC ISBN 978 9934 0 - O843 6 72. lpp 2. http://www.gudrinieks.lv/referati/petniecisks-darbs/muzikas-pirmsakumi.html 3.. http://muzikasstili.ueuo.com/stili.htm 4. https://lauminja.wordpress.com/tag/viduslaiku-muzika/ 11
Pielikums
Jauniete klausās mūziku http://www.rigabrain.com/blog/2012/10/26/muzika-atmina-uzmaniba-domasana/